Pavērsiens: Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur
Gespeichert in:
| 1. Verfasser: | |
|---|---|
| Format: | Buch |
| Sprache: | Latvian |
| Veröffentlicht: |
Rīga
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
2022
|
| Schriftenreihe: | Serija "Latviešu literatūras vēsture"
|
| Schlagworte: | |
| Online-Zugang: | Inhaltsverzeichnis Literaturverzeichnis Register // Personenregister Abstract |
| Beschreibung: | 383 Seiten |
| ISBN: | 9789984893624 |
Internformat
MARC
| LEADER | 00000nam a2200000 c 4500 | ||
|---|---|---|---|
| 001 | BV048957998 | ||
| 003 | DE-604 | ||
| 005 | 20240131 | ||
| 007 | t | ||
| 008 | 230511s2022 |||| 00||| lav d | ||
| 020 | |a 9789984893624 |9 978-9984-893-62-4 | ||
| 035 | |a (OCoLC)1401176038 | ||
| 035 | |a (DE-599)BVBBV048957998 | ||
| 040 | |a DE-604 |b ger |e rda | ||
| 041 | 0 | |a lav | |
| 049 | |a DE-12 | ||
| 084 | |a OST |q DE-12 |2 fid | ||
| 100 | 1 | |a Kalnačs, Benedikts |d 1965- |e Verfasser |0 (DE-588)1144908302 |4 aut | |
| 245 | 1 | 0 | |a Pavērsiens |b Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur |c Benedikts Kalnačs |
| 246 | 1 | 1 | |a Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur |
| 264 | 1 | |a Rīga |b LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts |c 2022 | |
| 300 | |a 383 Seiten | ||
| 336 | |b txt |2 rdacontent | ||
| 337 | |b n |2 rdamedia | ||
| 338 | |b nc |2 rdacarrier | ||
| 490 | 0 | |a Serija "Latviešu literatūras vēsture" | |
| 505 | 8 | |a Englische und deutsche Zusammenfassung | |
| 600 | 1 | 7 | |a Blaumanis, Rūdolfs |d 1863-1908 |0 (DE-588)118511610 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 689 | 0 | 0 | |a Blaumanis, Rūdolfs |d 1863-1908 |0 (DE-588)118511610 |D p |
| 689 | 0 | |5 DE-604 | |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Inhaltsverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Literaturverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Register // Personenregister |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000007&line_number=0004&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Abstract |
| 940 | 1 | |n oe | |
| 940 | 1 | |q BSB_NED_20240131 | |
| 999 | |a oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-034221806 | ||
| 942 | 1 | 1 | |c 809 |e 22/bsb |f 09034 |g 4796 |
| 942 | 1 | 1 | |c 809 |e 22/bsb |f 09041 |g 4796 |
Datensatz im Suchindex
| _version_ | 1804185187570941952 |
|---|---|
| adam_text | Saturs Priekšvārds 7 Ievads и Vācu Blaumanis 19 Daiļrades veidošanās priekšnoteikumi 22 Rūdolfa Blaumaņa darbi vācu valodā 31 Vācbaltiešu literārās aprindas: Viktors fon Andrejanovs un Eižens Bergmanis 44 Blaumanis un vācbaltiešu literatūra: Teodors Hermanis Panteniuss un Eduards fon Keizerlings 60 Pasaules notikumu atbalsis publiskajā telpā 79 Starp populāro un elitāro literatūru 85 Tautas apgaismība, Gothards Fridrihs Stenders un racionālisma tradīcija latviešu rakstniecībā 89 19. gadsimta populārā literatūra un lasīšanas revolūcija 98 Vācu rakstniecības ciema stāsts’ un Rūdolfa Blaumaņa agrīnā proza 109 Populārā kultūra un latviešu teātris un dramaturģija 121 Laikmetīgās izteiksmes meklējumi 147 Romantiskais nacionālisms 149 Motīvu un poētikas attīstība 19. gadsimta 60.-80. gadu latviešu prozā 160 Tēlotājas mākslas un literatūras mijiedarbe 19. un 20. gadsimta mijā 177 Paradoksālais laikmetīgums: pasaules modelis latviešu lauku sētā 191 Prozas tradīcija un individuālais talants 207 Romāna žanrs 19. gadsimta Eiropas literatūrā 208 Blaumanis un 19. gadsimta vācu novele 217
6 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Eiropas rakstniecības sižeti un motīvi Blaumaņa darbos 238 Blaumaņa prozas poētika 254 Modernie nemiera celi 271 Blaumanis un latviešu rakstnieki 19. un 20. gadsimta mijā 273 Virzieni gadsimtu mijas literatūrā 295 Sabiedriskie konflikti un 1905. gads 307 “Esmu dzimis dramatiķis” 314 Nobeigums 338 Laika līnija 341 Literatūra 347 Personu rādītājs 363 Summary 375 Zusammenfassung 379
Literatūra895 Ābele, Kristiāna. Ainava ar gleznotāju. Slava, Laima (sast.). Purvītis. Rīga: Neputns, 2022, 385.-528. Ipp. Akurātere, Līvija. Aktiermāksla latviešu teātrī. Rīga: Zinātne, 1983. Andrejanoff, Victor von. Bilder aus Lettland. Der Zeitgeist [laikraksta Berliner Tageblatt pielikums]. 24. Juni 1895. Andrejanoff, Victor von. Unser Theater, unser Publikum, unsere Kritik. Riga: Burchardts Druck, 1891. Apīnis, Aleksejs un Inese Silabriede. Cittautu dzīves tēlojums tulkotajos stāstos. Klekere, Ināra (atb. red.). Bibliotēku zinātnes aspekti. Grāmata latviešu sa biedrībā. 1856-1870. Rīga: Avots, 1987, 38.-52. Ipp. Apīnis, Aleksejs. Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma, 1991. 895 Literatūras sarakstā nav atsevišķi norādītas publikācijas, kas ietvertas Blau maņa daiļradei un kultūrvēsturiskajam kontekstam veltītos krājumos, ja no viena izdevuma tekstā citēti vairāki raksti.
348 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Apīnis, Aleksejs. Ģeogrāfija un tautas atmoda. Barons, Krišjānis. Mušu tēvzemes aprakstīšana. Rīga: Viegli, 2020,183.-192. Ipp. Apīnis, Aleksejs. Latviešu grāmatniecība: No pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām. Rīga: Liesma, 1977. Apīnis, Aleksejs. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās. Rīga: Preses nams, 2000. Apīnis, Aleksejs, Oto Čakars un Ināra Klekere. Vecais Stenders latviešu dzejas laukā. Stenders, Gothards Fridrihs. Dzeja. Rīga: Zvaigzne ABC, [2001], 237.-283. Ipp. Āronu Matīss. Latviešu literāriskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā: ainas no vāciešu un latviešu attiecību vēstures. Rīga: A. Gulbis, 1929. Asars, Jānis. Kopoti raksti. 3. sēj., 1. burtnīca. Kritiski apcerējumi par latviešu literatūru. Rīga: A. Raņķis, 1910. Austriņš, Antons. Blaumanis un Vidzeme. Jaunā Latvija, 1918, nr. 5, 310.315. Ipp. Berman, Marschall. All That Is Solid Melts into Air: The Experience of Modernity. New York: Simon Schuster, 1982. Bērziņš, Arturs. Par Rūdolfu Blaumani. Bērziņš, Arturs. Pazīstamas sejas. 1. sēj. Rīga: Pētera Mantnieka apgāds, 1944, 5.-31. Ipp. [Bērziņš, Jānis (atb. red.)]. Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres. [Rīga:] Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. Bentley, Eric. The Life of the Drama. New York: Applause Theatre Books, 1991. Bičevskis, Raivis et al. (Hg.). Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert: Medien, Institutionen, Akteure. Bd. 2. Heidelberg: Uni versitätsverlag Winter, 2019. Bīlenšteins, Augusts. Kāda laimīga dzīve. Rīga:
Multimediju centrs, 1995. No vācu valodas tulkojusi Lūcija Kazeniece. [Birkerts, Antons. Blaumaņa] Biogrāfija. Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti. 12. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 1927. Birkerts, Antons. Kā tapa Blaumaņa luga “Ugunī”. Izglītības Ministrijas Mēneš raksts, 1928, nr. 5, 549.-566. Ipp. Birkerts, Antons. Rūdolfs Blaumanis dzīvē un darbā. Rīga: A. Raņķis, 1930. Birkerts, Antons un Kārlis Egle (sast.). Rūdolfs Blaumanis laika biedru atmiņās. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962. Birkerts, Antons. Mācītāja A. Zuntes loma Rūdolfa Blaumaņa literāriskā gaitā. Ilustrēts Žurnāls, 1927, nr. 7, 231.-233. Ipp. Birkerts, Antons. Rūdolfa Blaumaņa attiecības pret tēlotājām mākslām. Ilustrēts Žurnāls, 1926, nr. 7, 233.-237. Ipp.
Literatūra Birkerts, Peteris. Rūdolfs Blaumanis kā jauno mākslās talantu audzinātājs: māk slinieciskās audzināšanas principi un problēmas. Rīga: autora izdevums, 1935. Blaumanis, Arvīds. Atmiņas par brāli Rūdolfu. Latvju Grāmata, 1930, nr. 1, 16.19. Ipp. Blaumanis, Arvīds. Blaumanis un grāmatas. Piesaule, 1933, nr. 9, 491.-496. Ipp. Blaumanis, Arvīds. Blaumaņa tēlu dzimtenē. Piesaule, 1931, nr. 7, 324.-336. Ipp., nr. 8, 366.-379. Ipp. Blaumanis, Arvīds. Daži gadījumi Rūdolfa dzīvē. (Rakstnieka 25. nāves dienā.) Jaunākās Ziņas. 1933. gada 4. septembrī. Blaumanis, Arvīds. Rūdolfs Blaumanis - krīzes laika saimnieks. Jaunākās Ziņas. 1933. gada 28. janvārī. Blaumanis, Rūdolfs. Sijājot, skalojot zeltu. Recenzijas, raksti, vēstules. Sast. Līvija Volkova. Rīga: Liesma, 1981. Blaus, Pēteris. Par svešiem iespaidiem Rūdolfa Blaumaņa darbos. Latvijas Vēst nesis. 1923. gada 2. janvārī. Boehmer, Elleke. Where We Belong: South Africa as a Settler Colony and the Calibration of African and Africaner Identity. Bateman, Fiona and Lionel Pilkington (eds.). Studies in Settler Colonialism: Politics, Identity and Culture. Basingstoke and New York: Palgrave, 2011, pp. 257-271. Boos, Sonja. “A Weird Sense for Symmetry”: Obsession and Compulsion in Gottfried Kellers A Village Romeo and Juliet. The Germanic Review: Litera ture, Culture, Theory, 2013, Vol. 88, No. 2, pp. 185-201. Brasliņa, Aija un Laima Slava (sast.). Janis Rozentāls. Rīga: Neputns, 2017. Briedis, Raimonds un Anita Rožkalne. Latviešu romānu rādītājs 1873-2013. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2014. Brooks,
Peter. The Melodramatic Imagination: Balzac, Henry James, Melodrama, and the Mode of Excess. New Haven and London: Yale University Press, 1995. Bula, Dace. Dziedātājtauta. Folklora un nacionālā identitāte. Rīga: Zinātne, 2000. Burima, Maija. Modernisma koncepti 20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011. Burima, Maija. Pašidentifikācijas un modernitātes projekcija 19.-20. gadsimta mijas latviešu literatūrā. Letonica, 2013, Nr. 25, 23.-59. Ipp. Buzard, James. Disorienting Fiction: The Autoethnographic Work of NineteenthCentury British Novels. Princeton: Princeton University Press, 2005. Calinescu, Matei. Five Faces of Modernity: Modernism, Avant-Garde, Decadence, Kitsch, Postmodernism. Durham: Duke University Press, 1987. 349
350 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Cawelti, J. G. The Concept of Formula in the Study of Popular Literature. Hinds, Harold E„ Marylin Ferris Motz and Angela Μ. S. Nelson (eds.). Popular Culture Theory and Methodology: A Basic Introduction. Madison: The University of Wisconsin Press, 2006, pp. 183-191. Cornis-Pope, Marcel and John Neubauer (eds.). History of the Literary Cultures of East-Central Europe. Junctures and Disjunctures in the 19th and 20th Centuries. Vols 1-4. Amsterdam Philadelphia: John Benjamins, 20042010. Cresswell, Tim. Place: An Introduction. Chicester: Wiley Blackwell, 2015. Culler, Jonathan. The Pursuit of Signs: Semiotics, Language, Deconstruction. Ithaca, New York: Cornell University Press, 1981. Čakarē, Valda. Melodrāma kā teatralizācijas veids brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki”. Cimdiņa, Ausma un Ojārs Lāms (sast.). Piebalgas teksts. Brāļu Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki”. Rīga: Zinātne, 2011, 223.-233. Ipp. Čakarē, Valda. Modernā iztēle Rūdolfa Blaumaņa komēdijās. Valke, Simona Sofija, Pauls Daija un Nadège Langbour (sast.). Gadsimtu mijas smiekli / Le Rire fin de siècle. Rīga: Zinātne, 2016,111.-125.1pp. Čakars, Oto, Arvīds Grigulis un Milda Losberga. Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem. Rīga: Zvaigzne, 1987. Dahms, Andrea Elisabeth. Erlesene Welten. Der fiktive Leser in der modernen Literatur: Karl Philipp Moritz - Gottfried Keller - Peter Handke. Frankfurt am Main: Peter Lang, 2005. Daija, Pauls un Benedikts Kalnačs. 19. gadsimta literāro procesu kontinuitāte populārās kultūras
perspektīvā. Letonica, 2018, nr. 37,134.-143. Ipp. Daija, Pauls and Benedikts Kalnačs (eds.). A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century. Berlin: Peter Lang, 2022. Daija, Pauls. Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013. Daija, Pauls. Kārlis Hūgenbergers 19. gadsimta sākuma latviešu literārās kultūras vēsturē. Lāms, Edgars (atb. red.). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. 26 (2). Liepāja: LiePA, 2021,137.-154. Ipp. Daija, Pauls. Latviešu un vācbaltiešu vēsturisko attiecību reprezentācijas 19. gad simta otrās puses literatūrā. Letonica, 2014, nr. 28, 47.-78. Ipp. Daija, Pauls and Benedikts Kalnačs. Nineteenth-Century Sentimental and Po pular Trends and their Transformation in Fin-de-siècle Latvian Literature. Interlitteraria 23/1, 2018, pp. 162-172. Daija, Pauls. Pārgājis latviešos. Domuzīme, 2018, nr. 3, 75.-79.1pp. Daija, Pauls and Benedikts Kalnačs. ‘Small’ Germans and Half -Germans in the Baltic Provinces at the turn of the twentieth century. Feilerer, Jan, Pyrah,
Literatūra Robert, Turda, Marius (eds.)· Identities In-Between in East-Central Europe. Oxon I New York: Routledge, 2019, pp. 211-228. Daija, Pauls. Vācbaltiešu un latviešu attiecību attēlojums Rūdolfa Blaumaņa daiļ radē. Lāms, Edgars (atb. red.). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. 25. Liepāja: LiePA, 2020,13.-25. Ipp. Davenport, Rodney and Christopher Saunders. South Africa: A Modern History. Basingstoke: Macmillan New York: St. Martins, 2000. Diederichs, Heinrich. Pantenius’ Roman “Die von Kelles”. Baltische Monatsschrift, 1885, Heft 7, S. 560-578. Dīriķis, Bernhards. Latviešu rakstniecība. Rīga: Ernst Plates, 1860. Dribins, Leo. Ebreji Latvijā. Rīga: Elpa, 2002. Ducmanis, Kārlis. Divējādas tiesību pasaules Blaumaņa novelē “Andriksons”. Izglītība, 1909, nr. 7, 504.-515. Ipp. Egle, Kārlis. Bibliogrāfija. Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti. 8. sēj. Rīga: LVI, 1960, 223.-461. Ipp. Egle, Kārlis. Priekšvārdi. Stenders, Gothards Fridrihs. Dzīve un darbi. 1. sēj. Rīga: Kaija, 1938, 7.-9. Ipp. Egle, Kārlis. Tikšanās ar Rūdolfu Blaumani. Egle, Kārlis. Atmiņas. Rīga: Liesma, 1972, 117.-122. Ipp. Eglītis, Viktors. Paruks. Rīga: Burtnieks, 1903. Eglītis, Viktors. Rūdolfs Blaumanis manās atmiņās. Latvijas Vēstneša pieli kums. 1923. gada 25. augustā, 341.-343. Ipp., 29. augustā, 349.-350. Ipp., 1. septembri, 357.-358. Ipp., 5. septembrī, 365.-366. Ipp., 8. septembrī, 373.-375. Ipp., 12. septembri, 381. Ipp. [Eglītis, Viktors.] Rakstnieki par sevi. Viktora Eglīša autobiogrāfija. Ritums, 1921, nr. 3, 235.-250. Ipp., nr. 4, 313.-330. Ipp. Engelsing, Rolf. Zur
Sozialgeschichte deutscher Mittel- und Unterschichten. Göttingen: Vandenhoeck und Ruprecht, 1978. Eversberg, Gerd (Hrsg.). Der Schimmelreiter. Novelle von Theodor Storm. Historisch-Kritische Edition. Berlin: Erich Schmidt Verlag, 2014. Fasold, Regina. Theodor Storm. Stuttgart; Weimar: Metzler, 1997. Fäters, Heines. Ievads valodniecībā. Rīga: Zinātne, 2010. No vācu valodas tul kojusi Ineta Balode. Fetscher, Justus. Neutralität. Eine sachliche Lektüre von Gottfried Kellers Romeo und Julia auf dem Dorfe. Zeitschrift für Religions- und Geistesgeschichte, 2010, No. 2, S. 125-141. Füllmann, Rolf. Andrikson (lett. Andriksons) von Rūdolfs Blaumanis: eine trans kulturelle Dorfnovelle und ihre didaktische Relevanz. Der zweisprachige 351
352 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūra Nationalautor Blaumanis im transkulturellen Raum des Baltikums der Jahrhundertwende. Carl, Mark-Oliver, Sieglinde Grimm und Nathalie Kônya-Jobs (Hgg.). Ost-Geschichten. Das östliche Mitteleuropa als Ort und Gegenstand interkultureller literarischer Lernprozesse. Göttingen: Vandenhoeck und Ruprecht Unipress, 2021, S. 83-101. Füllmann, Rolf. Die Novelle der Neorenaissance zwischen “Gründerzeit” und “Untergang”. Reflexionen im Rückspiegel. Marburg: Tectum Verlag, 2016. Füllmann, Rolf. Einführung in die Novelle. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 2010. Füllmann, Rolf, Antje Johanning-Radžienē, Benedikts Kalnačs und Heinrich Kaulen (Hgg.). Rudolfs Blaumanis (1863-1908). Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur. Bielefeld: Aisthesis, 2019. Füllmann, Rolf. Kein Floß der Medusa: Im Schatten des Todes / Nāves ēnā (1899) von Rūdolfs Blaumanis als christlich grundierte Gleichniserzählung. Triangulum. Germanistisches Jahrbuch 2015 für Estland, Lettland und Litauen. Bonn: [o.V.], 2016, S. 339-348. Freytag, Gustav. Die Technik des Dramas. Leipzig: S. Hirzel, 1863. Fried, Michael. Absorption and Theatricality: Painting and Beholder in the Age of Diderot. Berkeley: University of California Press, 1980. Fried, Michael. Menzels Realism: Art and Embodiment in Nineteenth-Century Berlin. New Haven: Yale University Press, 2002. Gīrcs, Klifords. Kultūru interpretācija. Rīga: AGB, 1998. No angļu valodas tulko jusi Agita Lūse. Goba, Alfrēds. Juris Neikens. Dzīve un darbs. Rīga: Jessens, 1926. Greste, Jānis. ...kā
dzeņa vēders. Rīga: Liesma, 1977. Grudule, Māra. Divi kurzemnieki uz vienas laipas. Lāms, Edgars (sast). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 20. Liepāja: LiePA, 2015, 9.-18. Ipp. Grudule, Māra (sast). Gothards Fridrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijas kontekstā. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2018. Grudule, Māra. Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017. Grudule, Māra. Zemnieku jeb tautas apgaismība Latvijā - jaunlatviešu kustības avots. Daukste-Silasproģe, Inguna (sast.). Meklējumi un atradumi 2005. Rīga: Zinātne, 2005, 8.-36. Ipp. Grudule, Māra. Vācbaltiešu literatūra (1890-1939). Kalnačs, Benedikts (sast.). Vācu literatūra un Latvija 1890-1945. Rīga: Zinātne, 2005, 411.-555. Ipp. Gudriķe, Biruta. Andrievs Niedra - rakstnieks un mācītājs. Rīga: Zinātne, 2007. Gudriķe, Biruta. Māteru Juris - zemniecības aizstāvis un ideologs. Māteru Juris. Sadzīves viļņi. Rīga: Zinātne, 1994, 5.-39. Ipp.
Literatūra [Gudriķe, Biruta.] Šīra, Biruta. Rūdolfa Blaumaņa estētiskie uzskati. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1958, nr. 9, 19.-30. Ipp. Hausmanis, Viktors (zin. red.). Latviešu literatūras vēsture. 1. sēj. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. Hausmanis, Viktors. Rūdolfa Blaumaņa dramaturģija. Rīga: Liesma, 1984. Hiršs, Harijs. Prozas poētika. Rīga: Zinātne, 1989. Hein, Jürgen. Dorfgeschichte. Stuttgart: Metzler, 1976. Hroch, Miroslav. Social Preconditions of National Revival in Europe. New York: Columbia University Press, 2000. Ijabs, Ivars. Another Baltic Postcolonialism: Young Latvians, Baltic Germans, and the Emergence of Latvian National Movement. Nationalities Papers: The Journal of Nationalism and Ethnicity, 2013, vol. 42/1, pp. 88-107. Iser, Wolfgang. Der implizite Leser. München: Wilhelm Fink, 1994. Jansons, Jānis Alberts. Renesanses motīvi Blaumaņa dzīvē un dzejā. Izglītības Mēnešraksts, 1943, nr. 4, 75.-78. Ipp., nr. 5., 102.-104. Ipp. Jansons, Jānis Alberts. Tautiskās atmodas laikmeta darbinieki: Alunāns, Barons, Brīvzemnieks. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 1939. Jansons-Brauns, Janis. Domas par jaunlaiku literatūru. Jansons-Brauns, Janis. Literatūra un laikmets. Rīga: Liesma, 1972, 17.-85. Ipp. Jaunsudrabiņš, Jānis. “Traģēdijas” pirmizrāde. Jaunsudrabiņš, Jānis. Kopoti raksti. 15. sēj. Rīga: Liesma, 1985, 46.-48. Ipp. Jēgere-Freimane, Paula. Jāņa Poruka fantāzija “Pērļu zvejnieks”. Zinātniski estē tiskas analīzes mēģinājums. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1922, nr. 5, 493.-504. Ipp., nr. 6, 598.-604. Ipp. Joachimsthaler, Jürgen. Mythos “Volk”. Zu
Vorgeschichte und Entstehung der National-Texturen Mittel-, Ost-mittel-, und Nordosteuropas. NationalTexturen. National-Dichtung als literarisches Konzept in Nordosteuropa. Nordost-Archiv. Zeitschrift für Regionalgeschichte. Neue Folge Band XVI/ 2007. Lüneburg: Nordost-Institut, 2009, S. 19-77. Joachimsthaler, Jürgen. Text-Ränder. Die kulturelle Vielfalt in Mitteleuropa als Darstellungsproblem deutscher Literatur. Heidelberg: Universitätsverlag Winter, 2011. Johansons, Andrejs. Latviešu literatūra. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953-1954. Jöekalda, Kristina. German Monuments in the Baltic Heimat? A Historiography of Heritage in the Long Nineteenth Century. Tallinn: Estonian Academy of Arts, 2020. Kaljundi, Linda, Eneken Laanes and Ilona Pikkanen (eds.). Novels, Histories, Novel Nations. Historical Fiction and Cultural Memory in Finland and Estonia. Helsinki: Finnish Literature Society SKS, 2015. (Studia Fennica. Historica 19) 353
354 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūra Kalnačs, Benedikts. 2ffh Century Baltie Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options. Bielefeld: Aisthesis, 2016. Kalnačs, Benedikts. 20. gadsimta sākuma sabiedrības tēlojums latviešu un igau ņu drāmā - Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī” un Eduarda Vildes “Neaptveramais brīnums”. Letonica, 2008, nr. 17,165.-178. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Culpa patris aquis submersus: Teodora Štorma (1817-1888) noveļu motīvi Rūdolfa Blaumaņa daiļradē. Lāms, Edgars (sast.) Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 19. Liepāja: LiePA, 2015,19.-26. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Dramaturģija un nacionālā identitāte: Rūdolfs Blaumanis un Mārtiņš Zīverts. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 2012, nr. 22, 28.-35. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Dzimums un patriarhālā sabiedrība Rūdolfa Blaumaņa ag rīnajā daiļradē. Cimdiņa, Ausma (sast.). Dzimums, literārā konvencija un jaunrade: no baroka līdz postmodernismam. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015, 82.-95. Ipp. Kalnačs, Benedikts, Pauls Daija, Eva Eglāja-Kristsone un Kārlis Vērdiņš. Finde-siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017. Kalnačs, Benedikts. Mākslinieks, realitāte un autobiogrāfija Rūdolfa Blaumaņa un Gotfrīda Kellera daiļradē. Scriptus Manet: Humanitāro un mākslas zi nātņu žurnāls, 2015, nr. 1, 33.-46. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Nacionālā identitāte, mākslinieciskā novitāte un koloni ālā diference 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā. Letonica, 2014, nr. 28, 25.-46. Ipp. Kalnačs, Benedikts. No
nacionālā romantisma uz simbolismu: jauna paradigma 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā. Cēbere, Gundega (sast.). Muzeja raksti 7. Nacionālais romantisms un simbolisms. Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2019, 59.-70. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis (1863-1908) starp latviešu un vācu kultūru. Lāms, Edgars (sast.). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. 23. Liepāja: LiePA, 2018, 107.-118. Ipp. Kalnačs, Benedikts un Rolfs Filmanis. Rūdolfs Blaumanis nacionālās literatūras un modernitātes kontekstā 19. un 20. gadsimta mijā. Letonica, 2016, nr. 34, 7.-19. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis, the Dreyfus Affair and the Anglo-Boer War: Colonial difference and identity construction in fin-de-siècle Latvian society. Journal of European Studies, 2017, vol. 47/2, pp. 129-141. Special issue on: European Post-Colonialisms: Temporalities and Theories. Guest editor Florian Krobb. Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis un 19. gadsimta Eiropas literatūra. Lāms, Edgars (sast.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 19. Liepāja: LiePA, 2014, 162.-167. Ipp.
Literatūra Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis un Eduards fon Keizerlings: paralēlās biogrāfijas reģionālās literatūras vēstures kontekstā. Lāms, Edgars (sast.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 17. Liepāja: LiePA, 2012, 125.130. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis un latvietība. Cimdiņa, Ausma (sast.). Scientiae et Patriae. Veltījums profesorei akadēmiķei Vairai Vīķei Freibergai 75. dzimšanas dienā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012, 101.-109. Ipp. Kalnačs, Benedikts. The Blaumanis Moment: National Literature Enters the Stage of Art. Interlitteraria, 2002, vol. 17, pp. 315-327. Special Issue: World Literature and National Literatures. Kalniņa, Ieva. Darbības vieta 19. gadsimta latviešu dramaturģijā. Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1986. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 1986, 121.-143. Ipp. Kalniņa, Ieva. Divi skumji dokumenti (par R. Blaumani). Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1996. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Preses nams, 1996, 76.-87. Ipp. Kalniņa, Ieva. R. Blaumaņa humoristiski satīriskā dzeja trijos posmos. Rožkalne, Anita (sast.). Materiāli par literatūru, folkloru, mākslu un arhitektūru. Rīga, Zinātne, 1999,156.-163. Ipp. Kalniņa, Ieva. Jaunatrastie un hipotētiskie R. Blaumaņa pirmie darbi presē. Materiāli par Latvijas kultūrvidi: fakti un uztvere. Rožkalne, Anita (sast.). Rīga: Zinātne, 2000, 136.-145. Ipp. Kalniņa, Ieva. Rūdolfa Blaumaņa vēstules kā laikmeta un rakstnieka noskaņojuma apliecinātājas. Lāms, Edgars (sast.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 8. Liepāja: LiePA, 2003, 67.-79. Ipp. Kalniņa, Ieva.
Rūdolfs Blaumanis par gadsimta mijas parādībām sabiedrībā un kultūrā. Karogs, 2000, nr. 12,160.-167. Ipp. Kalniņa, Ieva. Rūdolfs Blaumanis un impresionisms. Fjodorovs, Fjodors (zin. red.). Eiropas kultūra kā sistēma. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2008, 219.-226. Ipp. Kalniņa, Ieva (sast.). Rūdolfs Blaumanis: teksts un konteksts. Rīga: LU Akadēmis kais apgāds, 2013. Kalniņa, Ieva. Variācijas par latviešu drāmas vēsturi: teksts un konteksts. Rīga: Mansards, 2011. Kalniņa, Ieva E. un Kārlis Vērdiņš (sast.). Mūsdienu literatūras teorijas. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013. Kalniņš, Jānis. No Rūdolfa Blaumaņa un Jāņa Raiņa attiecību vēstures. (Sarakste, sadarbības un draudzības meklējumi.) Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1998, nr. 1/2,90.-97. Ipp. 355
356 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Kārkliņš, Kārlis. Reālā īstenība un literatūra. Latvju Mēnešraksts, 1943, nr. 10, 624.-629. Ipp. Kārkliņš, Kārlis. Rūdolfs Blaumanis. Bērziņš, Ludis (red.). Latviešu literatūras vēsture. 3. sēj. Rīga: Literātūra, 1935, 310.-343. Ipp. Kārkliņš, Kārlis. Rūdolfs Blaumanis. Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti. 12. sēj. Sast. Kārlis Kārkliņš. Aiovas Veiverlija: Latvju Grāmata, 1957. Kārkliņš, Kārlis. Svarīgākās īpatnības Apsīšu Jēkaba un Blaumaņa stilā. Daugava, 1932, nr. 8, 873.-887. Ipp. Kaudzīte, Matīss. Atmiņas no tautiskā laikmeta. Rīga: Zvaigzne ABC, 1994. Kiršentāle, Ingrīda. Latviešu romāns. Žanra tapšana un attīstība līdz 1940. ga dam. Rīga: Zinātne, 1979. Klaustiņš, Roberts. “Mērnieku laiki” kā sadzīves romāns. Estētisks un kultūrvēs turisks apcerējums. Otrs, pārstrādāts izdevums. Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa, 1926. Kļaviņš, Eduards. Latviešu portreta glezniecība 1850-1915. Rīga: Zinātne, 1996. Kļaviņš, Eduards (sast., zin. red.). Latvijas mākslas vēsture. 1780-1890. III/l. sēj. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēs tures pētījumu fonds, 2019. Kļaviņš, Eduards (sast., zin. red.). Latvijas mākslas vēsture. 1780-1890. III/2. sēj. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēs tures pētījumu fonds, 2019. Kļaviņš, Eduards (sast., zin. red.). Latvijas mākslas vēsture. 1890-1915. IV sēj. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēs tures pētījumu fonds, 2014. Klotiņš, Arnolds. Divatā ar tautasdziesmu. Folklora
latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos. Rīga: Zinātne, 2020. Klotiņš, Arnolds (sast.). Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā. Rīga: Zināt ne, 1981. Knope, Elza. Latviešu literatūras kritika 19. gs. otrajā pusē. Rīga: LPSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1962. Korsaka, Ināra (sast.). Augusts Bīlenšteins un latvieši. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2007. Krupņikovs, Pēteris. Baltvācu tēma Rūdolfa Blaumaņa publicistikā un satīrā. Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1984. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 1984,134.-153. Ipp. Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra hronika (1901-1908). Rīga: Zinātne, 1977. Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra repertuārs līdz 1940. gadam. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1953. Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra vēsture. 1. sēj. Rīga: Liesma, 1968.
Literatūra Kundziņš, Kārlis. G. E Stendera simts gadu piemiņai. Kundziņš, Kārlis (sast.). Vecā Stendera raksti. 1. sēj. Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, 1897, 3.-15. Ipp. Kuzina, Anna. Blaumanis tuvplānā. Rīga: Madris, 2013. Laage, Karl Ernst (Hrsg.). Theodor Storm - Gottfried Keller. Der Briefwechsel. Kritische Ausgabe. Berlin: Erich Schmidt Verlag, 1992. Leerssen, Joep (ed.). Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe. Vols. 1-2. Amsterdam: Amsterdam University Press, 2018. Leerssen, Joep. National Thought in Europe: A Cultural History. Amsterdam: Amsterdam University Press, 2006. Leitāns, Ansis. Autobiogrāfija. Grāfa lielmāte Genoveva. Rīga: Liesma, 1980. Lejnieks, Kārlis. [Kārlis Dziļleja.] Vecā Stendera dzīve un darbi. Stenders, Got hards Fridrihs. Dzīve un darbi. 1. sēj. Rīga: Kaija, 1938, 11.-78. Ipp. Levenson, Michael. Modernism. New Haven London: Yale University Press, 2011. Limane, Lilija. Garais lasīšanas gadsimts: daži grāmatu lasīšanas aspekti 19. gad simtā. Treile, Maija (sast.). Lasīšanas pandēmija: Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020, 80.-93. Ipp. Limane, Lilija. Robinsoniāde un stāsts par Genovevu latviešu grāmatniecībā. Arājs, E. (red.). Grāmatas un grāmatnieki: Misiņa bibliotēkas 100. gada dienai, 1885-1985. Rīga: Zinātne, 1985,138.-145. Ipp. Limane, Lilija. Stāsts par grāfieni Genovevu kā triviālliteratūras sacerējums. Letonica, 2018, nr. 37, 119.-133. Ipp. Lukács, Georg. Die Theorie des Romans. Ein geistesphilosophischer Versuch über die Formen dergroßen Epik. Bielefeld: Aisthesis Verlag,
2009. Lukas, Liina. Baltisaksa kirjandusväli 1890-1918. Tallinn: Underi ja Tuglasi Kirjanduskeskus; Tartu Ülikooli kirjanduse ja rahvaluule osakond, 2006. Lūriņa, Rita. Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas - 20. gadsimta 30. gadi). Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 2020. Maxwell, Richard, The Historical Novel in Europe, 1650-1950. Cambridge: Cam bridge University Press, 2009. Mehlman, Jeffrey. The Dreyfus Affair. Hollier, Denis (ed.). A New History of French Literature. Cambridge, Mass., and London, England: Harvard University Press, 1989, pp. 824-830. Megne, Zinta. Rūdolfa Blaumaņa vietas Rīgā. Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1981. Rīga: Liesma, 1981,153.-188. Ipp. Melngailis, Emilis. Ar Rūdolfu Blaumani biedros. Jaunākās Ziņas. 1938. gada 5. janvārī. 357
358 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Melngailis, Emilis. Blaumaņa pajumtē. Latvijas Vēstnesis. 1923. gada 9. un 17. ok tobrī. Melngailis, Emilis. Vēstules Rūdolfam Blaumanim. Imanta Pijola ievads. Karogs, 1993, nr. 1,168.-177. Ipp. Mintaurs, Mārtiņš. Vēstures dzimšana no laikmeta gara. Dzimtenes pagātne vāc baltiešu historiogrāfijā 19. gadsimta pirmajā pusē. Letonica, 2019, nr. 40, 26.-43. Ipp. Moi, Toril. Henrik Ibsen and the Birth of Modernism: Art, Theater, Philosophy. Oxford: Oxford University Press, 2006. Moretti, Franco. Atlas of the European Novel 1800-1900. London New York: Verso, 1998. Mucignat, Rosa. Theatrical Revolutions and Domestic Reforms: Space and Ideology in Goethes Wilhelm Meisters Lehrjahre and Austen’s Mansfield Park. Comparative Critical Studies, 2010, nr. 7, pp. 21-40. Niedra, Andrievs (sast.). Blaumaņa un Niedras sarakstīšanās. Ar A. Niedras pie zīmēm. Rīga: Valters un Rapa, 1931. Niedra, Andrievs. Ka man Blaumanis prātā stāv. Burtnieks, 1931, nr. 4, 317.— 328.1pp., nr. 5, 413.-420.1pp., nr. 6, 507.-516.1pp., nr. 7, 601.-613.1pp., nr. 8, 702.-712. 1pp., nr. 9, 799.-809. 1pp., nr. 10, 899.-911. 1pp., nr. 11, 999.-1011.1pp. [Niedra, Andrievs.] dr.-dr.- Mūsu tikumiskā audzināšana. Austrums, 1897, nr. 10, 779.-788.1pp. Nipāne, Diāna (sast.). Savas tautas skolotājs Juris Neikens. Cēsis: Autos, 2008. Ozoliņš, Gatis (sast.). Ērgļu vērtums. Novada folklora rokrakstos un publikācijās. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017. Paegle, Dzintra. Rūdolfa Blaumaņa māte un vecvecāki Suntažos: atradumi Latvi jas
Valsts vēstures arhīva dokumentos. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2020, A daļa, 74. sējums, nr. 3, 31.-35. Ipp. Paulin, Roger. Theodor Storm. München: Beck, 1992. Peiker, Piret. A.H. Tammsaares Truth and Justice as a Postcolonial Bildungs roman. Journal of Baltic Studies, 2015, vol. 46/2, pp. 1-18. Pelše, Stella. Latviešu mākslas teorijas vēsture. Mākslas definīcijas valdošo laikme ta ideju kontekstā (1900-1940). Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2007. Pīpiņš-Vizulis, Ernests. Iz mūsu jaunākās stāstu rakstniecības. Jauna Raža, nr. 1, 1898, 147.-154. Ipp. Plakans, Andrejs. A Concise History of the Baltic States. Cambridge: Cambridge University Press, 2011. Plukšs, Kārlis. Rūdolfs Blaumanis un Pēteris Rozegers. Izglītības Mēnešraksts, 1944, Nr. 6, 142.-144. Ipp.
Literatūra Plukšs, Kārlis. Das Unkraut von R. Blaumanis und P. Roseggers Gidei, der Verschenkte. Ceļi, X, Lunda, 1961, 51.-54.1pp. Poruks, Jānis. Ienaidnieks. Mājas Viesa literārais pielikums. 1900. gada 12. janvārī. Pujāte, Inta. Blaumanis un tēlotāja māksla. Kalniņa, Ieva (sast.). Rūdolfa Blau maņa enciklopēdija. Karogs, 1996, nr. 9,199.-202. Ipp. Pujāte, Inta un Anita Putniņa-Niedra (sast.). Dzīves palete. Jana Rozentāla sarak ste. Rīga: Pils, 1997. Radzobe, Silvija. Režisors pirmsrežijas laikmetā. Silvija Radzobe (sast., zin. red.). 20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. Rīga: Jumava, 2002, 8.-51. Ipp. Radzobe, Silvija. Rūdolfs Blaumanis un jaunā drāma. Daži aspekti. Letonica, 2002, nr. 8, 7.-30. Ipp. Radzobe, Silvija. Blaumanis un jaunā drāma. Karkonens-Svensons, Snorre (sast.). Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs. Rīga: Norden AB, 2004, 307.-316.1pp. Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme. Rakstnieks un viņa adresāti vēstulēs un komen tāros. Sast. Līvija Volkova. Rīga: Zinātne, 2017. Rūdolfs Blaumanis, 1863-1908-1923. Atmiņu kopojums. Sast. Pēteris Ērmanis. Rīga: Rūdolfa Blaumaņa piemiņas komitejas izdevums, 1923. Scherr, Johannes. Illustrierte Geschichte der Weltliteratur. Stuttgart: Franckhscher Verlag, 1899. Bd. 2. Schor, Naomi. George Sand and Idealism. New York: Columbia University Press, 1993. Schwidtal, Michael. Herrschaften ohne Hoffnung. Sterbende Geschlechter bei Herman Bang und Eduard von Keyserling. Schwidtal, Michael und Jaan Undusk (Hrsg.). Baltisches Welterlebnis. Die kulturgeschichtliche Bedeutung von Alexander, Eduard und
Hermann Graf Keyserling. Heidelberg: Univer sitätsverlag Winter, 2007, S. 241-252. Sekste, Inguna. Georgs Brandess un latviešu literatūrkritika. Letonica, 2004, nr. 10, 71.-99. Ipp. Selbmann, Rolf. Gottfried Keller. Romane und Erzählungen. Berlin: Erich Schmidt Verlag, 2001. Skalbe, Kārlis. Rūdolfa Blaumaņa piemiņai. Skalbe, Kārlis. Kopoti raksti. 8. sēj. Rīga: J. Roze, 1939,197.-199. Ipp. Skujeniece, Luīze. Latviešu teātris. Baltijas Vēstnesis. 1902. gada 31. janvārī. Smilktiņa, Benita. Latviešu novele (līdz 1940. gadam). Rīga: Zinātne, 1981. Smilktiņa, Benita. Novele: stili, virzieni, personības latviešu novelē (līdz 1945. ga dam). Rīga: Zinātne, 1999. 359
360 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Sommerlat-Michas, Anne (Hrsg.). Das Baltikum als Konstrukt (18.-19. Jahr hundert). Von einer Kolonialwahrnehmung zu einem Nationalen Diskurs. Würzburg: Königshausen und Neumann, 2015. Stinkule, Sanita (säst.). Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896. Rīga: Neputns, 2016. Stradiņš, Jānis (galv. red.). Latvieši un Latvija: akadēmiskie raksti. 4. sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. Stradiņš, Jānis. Stenderi un “Augstas gudrības grāmata” latviešu kultūras vēstu rē. Stenders, Gothards Fridrihs. Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. Rīga: Liesma, 1988. Straube, Gvido (sast). Valsts valstī. Latvija - Krievijas impērijas provinces 19. gad simtā. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020. Strauts, Kārlis. Oriģinālrepertuārs un mūsu teātra attīstība. Bērziņš, Ludis (red.). Latviešu literatūras vēsture. 6. sēj. Rīga: Literatūra, 1937, 314.-344. Ipp. Struka, Ieva. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara. Rīga: Latvijas Nacionā lais teātris, 2009. [Struka, Ieva.] Zole, Ieva. Sarunas ar Māru Ķimeli. Rīga: Jumava, 2007. Sturies, Andreas. Intimität und Öffentlichkeit. Eine Untersuchung der Erzählungen Eduard von Keyserlings. Frankfurt a. Μ. u. a.: Peter Lang, 1990. Svarāne, Melita. Latviešu cilmes Ērgļu mācītājs Arnolds Zunte. Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1989. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 1989, 231.-236. Ipp. Svarāne, Melita. Latviešu saimnieciskā iniciatīva Vidzemes un Kurzemes lau kos 19. gadsimtā. Niedra, Andrievs. Līduma dūmos. Rīga: Zinātne, 1992, 449.-452. Ipp. Sevkina,
Guna. Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte. Mākslas Vēsture un Teorija, 2022, nr. 26, 21.-38. Ipp. Šķilters, Gustavs. Atmiņas par “Rūķi”. Ilustrēts Žurnāls, 1924, nr. 10,216.-217. Ipp., nr. 11, 241. Ipp. Todorova, Maria. Imagining the Balkans. Oxford: Oxford University Press, 2009. Trabert, Florian. Gottfried Keller. Marburg: Tectum Verlag, 2015. Undusk, Jaan. The Aland Experience: Friedebert Tuglas’ Four Trips to the Happy Isles. Aland Phenomenon: Young Estonian Artists and Writers in Aland 1906-1913. Exhibition Catalogue. Tallinn: Art Museum of Estonia, 2006, pp. 67-91. Ungern-Sternberg, Armin. Beschreibung einer Wirklichkeit. Zu einigen ‘Denk figuren’ deutschbaltischer Identitätsbildung. Maier, Konrad (Hrsg.). Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Wiesbaden: Harrassowitz Verlag, 2012, S. 74-97.
Literatūra Upitis, Janis. Rūdolfs Blaumanis: jauni materiāli par rakstnieku. Karogs, 1983, nr. 1, 142.-152. Ipp.; 1983, nr. 2,149.-157. Ipp.; 1986, nr. 8,154.-158. Ipp. Upītis, Jānis. Vai kļūdījies Blaumanis? Radzobe, Silvija un Līvija Volkova (sast.). Varavīksne 1980. Literārais mantojums. Rīga: Liesma, 1980, 190.-197. Ipp. Vāvere, Vera. Viktors Eglītis. Rīga: Zinātne, 2012. Vāvere, Vera. Viktors Eglītis. Eglītis, Viktors. Izlase. Rīga: Zinātne, 2004, 321,— 355. Ipp. Vēbers, Makss. Protestantiskā ētika un kapitālisma gars. Vēbers, Makss. Reliģijas socioloģija. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2004, 20.-180. Ipp. No vācu valodas tulkojis Rihards Kūlis. Viese, Saulcerīte. Mūžīgie spārni. Stāstījums par Aspazijas dzīvi. Rīga: Jaunā Daugava, 2004. Viese, Saulcerīte. Aspazija, Rainis un Hermīne Zālīte. Grīnuma, Gundega (sast.). Aspazija un Rainis šodienas skatījumā. Rīga: Zinātne, 2004, 30.-54. Ipp. Volfarte, Kristīne un Ervīns Oberlenders (sast.). Katram bija sava Rīga. Daudz nacionālas pilsētas portrets no 1857. līdz 1914. gadam. [Rīga:] AGB, 2004. Volfarte, Kristīne. Rīgas Latviešu biedrība un latviešu nacionālā kustība no 1868. līdz 1905. gadam. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009. Vīķe-Freiberga, Vaira. Kultūra un latvietība. Rīga: Karogs, 2010. Vilsons, Alfons. Latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956. Volkova, Līvija. Blaumaņa zelts. Rīga: Karogs, 2008. Volkova, Līvija. Pilnbriedā. Rūdolfs Blaumanis dzīvē un literatūrā no 1893. gada ar atkāpēm līdz 1863. gadam. Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti. Sast. Ieva
Kalniņa. 9. sēj. Rīga: Jumava, 1999. Volkova, Līvija. Rūdolfa Blaumaņa saikne ar angļu rakstniekiem. Karogs, 1986, nr. 8, 147.-153. Ipp. Volkova, Līvija. Tapšana. Rūdolfs Blaumanis literāros un vēsturiskos kontekstos līdz 1893. gadam ar atkāpēm līdz 1908. gadam. Rīga: Liesma, 1988. Volkova, Līvija. Tautas luga. Blaumanis, Rūdolfs. Skroderdienas Silmačos. Rīga: Nordik, 2006, 7.-10. Ipp. Watt, Ian. The Rise of the Novel. Harmondsworth: Penguin Books, 1985. Weber, Eugen. Peasants into Frenchmen. The Modernization of Rural France 1870-1914. Stanford: Stanford University Press, 1976. Whelan, Heide W. Adapting to Modernity: Family, Caste and Capitalism among the Baltic German Nobility. Köln Weimar Wien: Böhlau, 1999. White, Hayden. Metahistory: The Historical Imagination in Nineteenth-Century Europe. Baltimore: John Hopkins University Press, 1973. 361
362 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Williams, Abigail. The Social Life of Books: Reading Together in the EighteenthCentury Home. New Haven: Yale University Press, 2017. Zālīte, Pēteris. Rudolfs Blaumanis kā personība, kā dramatisks rakstnieks, kā lirisks dzejnieks un kā humorists un žurnālists. Rīga: Latvijas Universitāte, 1923. [Zeiferts, Teodors.] T. Iz laikrakstu beletristikas. Blaumaņa jaunākie ražojumi. ļauna Raža, 1898, nr. 1, 190.-191. Ipp. Zeiferts, Teodors. Blaumanis. Zeiferts, Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture. Trešā daļa. Rīga: A. Gulbis, 1925,128.-160. Ipp. [Zeiferts,] Teodors. Rūdolfa Blaumaņa stāsti. Mājas Viesis. 1894. gada 16. februārī. Zelče, Vita. Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē. Rīga: Latvijas Arhīvistu biedrība, 2002. Zeltiņa, Guna. Nacionālā rakstura un stilistikas iezīmes latviešu teātrī. Rīga: Zi nātne, 2000. Ziedonis, Arvīds. A Study of Rūdolfs Blaumanis. Hamburg: Helmut Buske Verlag, 1979.
Personu rādītājs896 Ābele, Kristiāna (1972), latviešu mākslas zinātniece 4, 8, 21, 25, 26, 46, 154, 179, 180, 185, 188, 189, 310, 325, 347 Akmentiņa, Dace (īst. v. Doroteja Šteinberga, 1858-1936), latviešu aktrise 126, 200, 309, 326 Akurātere, Līvija (dz. Pečaka, 1925-2017), latviešu teātra zinātniece 121, 122, 347 Akuraters, Jānis (1876-1937), latviešu rakstnieks 289, 293, 310, 311, 325, 326 Alksnis, Ādams (1864-1897), latviešu mākslinieks 179, 182 Alunāns, Ādolfs (1848-1912), latviešu režisors, aktieris un rakstnieks 122, 128, 277,318 Alunāns, Juris (1832-1864), latviešu rakstnieks 86, 96-98,151,152, 156, 353 Ancengrūbers, Ludvigs (Ludwig Anzengruber, 1839-1889), austriešu rakstnieks 110, 339 896 Rādītājā ietvertas tikai tas personas, kas minētas pētījuma pamattekstā.
364 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Andrejanova, Marija fon (Maria von Andrejanoff, dz. Hofmane, 1863-?), vāc baltiešu aristokrāte 55, 59,138,189, 196 Andrejanovs, Viktors fon ( Victor von Andrejanoff, 1857-1895), vācbaltiešu rakst nieks 5, 44, 45, 50-55, 61, 62, 66, 219, 277, 280, 289, 329, 347 Apīnis, Aleksejs (1926-2004), latviešu grāmatniecības vēsturnieks 86, 87, 92, 93, 95, 96, 99-101,103,136, 151,153,160, 323, 347, 348 Apsīšu Jēkabs (1858-1929), latviešu rakstnieks 96, 163, 166-176, 179, 181, 275, 323, 342, 355 Aristotelis (Αριστοτέλης, 384-322 p. m. ē.), sengrieķu filozofs 317 Ārons, Matīss (arī Āronu Matīss, 1858-1939), latviešu kultūras darbinieks 20, 25, 63, 66, 348 Asars, Jānis (1877-1908), latviešu literatūras kritiķis 200, 274, 289, 292, 348 Aspazija (īst. v. Elza Pliekšāne, dz. Rozenberga, 1865-1943), latviešu rakstniece 12, 52, 128, 179, 193, 205, 275-284, 287, 300, 308, 343, 344, 360 Auseklis (īst. v. Miķelis Krogzemis, 1850-1879), latviešu rakstnieks 96 Austriņš, Antons (1884-1934), latviešu rakstnieks 82, 101, 164, 231, 275, 289, 297, 308, 348 Bairons, Džordžs Gordons (George Gordon Bairon, 1788-1824), angļu rakst nieks 61 Balzaks, Onorē de (Honoré de Balzac, 1799-1850), franču rakstnieks 106, 214 Bangs, Hermanis (Herman Bang, 1857-1912), dāņu rakstnieks 78, 359 Barons, Krišjānis (1835-1923), latviešu folklorists 25, 86, 98, 153, 156, 347, 353 Bazerds, Džeimss (James Buzard), amerikāņu literatūrzinātnieks 165, 210 Bērents, Johans Teodors Aleksandrs fon (Johann Theodor Alexander von Berent, 1849-1916), vācbaltiešu žurnālists
56, 67 Bergmanis, Eižens (Eugen Bergmann, 1857-1934), vācbaltiešu rakstnieks 5, 24, 44, 51, 54-58, 60-63, 67, 87,139, 184,195,197, 219 Bērziņš, Arturs (1882-1962), latviešu literatūras un teātra kritiķis 9, 289, 324, 344, 348 Bērziņš, Rūdolfs (1881-1949), latviešu aktieris un operdziedātājs 326 Bibers, Gunārs (1931), latviešu literatūrzinātnieks 314, 315 Birkerts, Antons (1876-1971), latviešu literatūras vēsturnieks 23-25, 27, 28, 44, 48, 57, 83, 169, 178, 292, 293, 301, 311, 324, 331, 345, 348 Bīlenšteins, Augusts (August Bielenstein, 1826-1907), vācbaltiešu mācītājs 155157, 348,356
Personu rādītājs Blaumane, Karline Pauline (dz. Šūberga, 1838-1917), Rūdolfa Blaumaņa māte 23, 341 Blaumanis, Arvīds (1875-1940), Rūdolfa Blaumaņa brālis 23-25, 83, 178, 221, 249, 253, 292, 307, 309, 341, 348, 349 Blaumanis, Matīss (1822-1894), Rūdolfa Blaumaņa tēvs 23, 221, 222, 230, 341 Blaus, Pēteris (1856-1930), latviešu rakstnieks 27, 28, 349 Brandess, Georgs (Georg Brandes, 1842-1927), dāņu literatūras kritiķis 12, 301, 359 Briedis, Raimonds (1965), latviešu literatūrzinātnieks 4, 8, 216, 349 Brigadere, Anna (1861-1933), latviešu rakstniece 9, 57, 275, 297, 308, 331, 344 Brigadere, Maija (īst. v. Anna Vilhelmīne, dz. Veinberga, 1857-1940), latviešu aktrise 200 Brukss, Piters (Peter Brooks, 1938), amerikāņu literatūrzinātnieks 106 Būmanis, Aleksandrs (1881-1937), latviešu sabiedriskais darbinieks, jurists 179, 200, 309, 329, 336 Burima, Maija (1971), latviešu literatūrzinātniece 253, 299, 349 Cepla-Kaufmane, Ģertrūde (Gertrude Cepl-Kaufmann, 1942), vācu literatūrzi nātniece 292 Daija, Pauls (1984), latviešu literatūrzinātnieks 4, 8, 20, 42, 54, 61, 73, 92-95, 125, 150, 152, 235, 328, 350, 354 Defo, Daniels (Daniel Defoe, 1660-1731), angļu rakstnieks 208 Deglavs, Augusts (1862-1922), latviešu rakstnieks 275, 284, 318, 322, 343 Dikenss, Čārlzs (Charles Dickens, 1812-1870), angļu rakstnieks 28, 32, 87, 166, 210,214 Dīriķis, Bernhards (1831-1892), latviešu sabiedriskais darbinieks 95, 281, 282, 350 Djagiļevs, Sergejs (Sergej Pavlovich Djagilev, 1872-1929), krievu mākslas kritiķis 183 Doku Atis (1861-1903), latviešu rakstnieks 101,181 Dreifuss, Alfreds (Alfred Dreyfus,
1859-1935), franču armijas virsnieks 80, 82, 83 Duburs, Jēkabs (1866-1916), latviešu aktieris un režisors 76 Džeimss, Henrijs (Henry James, 1843-1916), amerikāņu rakstnieks 106 365
366 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūra Egle, Kārlis (1887-1974), latviešu kultūrvesturnieks, bibliogrāfs 8, 23, 35, 37, 38, 40, 41, 45-48, 52, 56, 57, 68. 69, 75, 81, 83, 84, 94,108,110,112,114, 115, 117, 128, 130,131, 139, 159, 166, 169,170, 172,178,179, 186, 187, 189, 193, 194, 197,202-204, 221, 229, 230,233, 244,250,253,255,259, 260, 264, 270, 275,279, 288, 291-293, 306,311-313,321,323,326, 329, 332, 345, 348, 351 Eglītis, Viktors (1877-1945), latviešu rakstnieks 289, 291-293, 326, 351 Eldgasts, Haralds (1st. v. Jānis Miķelsons, 1882-1926), latviešu rakstnieks 312 Fallijs (1st. v. Konrāds Bullāns, 1877-1915), latviešu rakstnieks 57, 289 Fārbahs, Johans Georgs (Johann Georg Fahrbach, 1826-1904), vācbaltiešu tirgo tājs 25, 342 Fīldings, Henrijs (Henry Fielding, 1707-1754), angļu rakstnieks 208 Filmanis, Rolfs (Rolf Füllmann, 1964), vācu literatūrzinātnieks 4, 8, 41, 238, 249, 346, 354 Fīrekers, Kristofs (Christoph Fürecker, 1615[?]—1685[?]), vācbaltiešu dzejnieks 96 Fontäne, Teodors (Theodor Fontane, 1819-1898), vācu rakstnieks 63, 66, 218 Freitags, Gustavs (Gustav Freytag, 1816-1895), vācu rakstnieks, literatūrzināt nieks 130, 140, 315, 316, 317, 319, 322, 336 Frīds, Maikls (Michael Fried, 1939), amerikāņu mākslas zinātnieks 132, 134, 137, 144 Gēte, Johans Volfgangs fon (Johann Wolfgang von Goethe, 1749-1832), vācu rakstnieks 97, 103, 121, 214, 215, 229, 251, 278, 282, 305, 316, 339 Girgensons, Kristofs Reinholds (Christoph Reinhold Girgensohn, 1752-1814), vācbaltiešu mācītājs 96,172 Goba, Alfrēds (1889-1972), latviešu literatūrzinātnieks
162,163, 352 Greste, Ādolfs (1880-1950), latviešu skolotājs 54 Greste, Jānis (1876-1951), latviešu skolotājs un kultūras darbinieks 47, 48, 309, 352 Grimms, Jakobs (Jacob Grimm, 1785-1863), vācu folklorists 156 Grimms, Vilhelms (Wilhelm Grimm, 1786-1859), vācu folklorists 156 Grīnuma, Gundega (1948), latviešu literatūrzinātniece 8, 282, 360 Grothusa, Karolīna [Kerija] fon (Carolina [Cary] von Grotthuss, prec. Printz, 1859-1940), vācbaltiešu aristokrāte 183, 226, 312, 313 Grothuss, Oskars fon (Oscar von Grotthuss, 1831-1920), vācbaltiešu aristokrāts 180, 226
Personu rādītājs Grudule, Māra (1963), latviešu literatūrzinātniece 8, 45, 57, 63, 65, 66, 74, 75, 78, 89, 91-94, 96,126,135, 163, 266, 352 Hans, Teodors (1862-1897), latviešu žurnālists un lugu rakstnieks 50, 128, 129 Hauptmanis, Gerharts (Gerhart Hauptmann, 1862-1946), vācu rakstnieks 219, 312 Hausmanis, Viktors (1931), latviešu literatūras un teātra zinātnieks 97, 100, 195, 345, 352 Hēbelis, Fridrihs (Friedrich Hebbel, 1813-1863), vācu rakstnieks 107, 220 Herders, Johans Gotfrīds fon (Johann Gottfried von Herder, 1744-1803), vācu filozofs 91, 281 Hilmane, Magdalēne (Magdalene Huelmann, 1958), vācu literatūrzinātniece un valodniece 8 Hofmanis, Ernsts Teodors Amadejs (Ernst Theodor Amadeus Hoffmann, 17761822), vācu rakstnieks 32-34, 218 Holtejs, Karls fon (Karl von Holtei, 1798-1880), Rīgas Pilsētas teātra direktors un rakstnieks 124-127 Hūgenbergers, Kārlis (Kari Hugenberger, 1784-1860), vācbaltiešu rakstnieks 61, 96, 350 Ijabs, Ivars (1972), latviešu politologs 151,152, 352 Jansons-Brauns, Janis (ist. v. Janis Jansons, 1872-1917), latviešu literatūras kri tiķis 90, 91, 135, 136, 216, 274, 283, 353 Jaunsudrabiņš, Jānis (1877-1962), latviešu rakstnieks 101, 178, 289, 297, 315, 353 Jirgens, Kārlis (1879-1946), latviešu literāts un skolotājs 29 Jirgens, Rūdolfs (1869-1944), latviešu psihologs 28, 287 Jirgensons, Pēteris (ari Girgensons, 1865-?), Kokneses muižas staļļa puisis 230, 328 Johansons, Andrejs (1922-1983), latviešu kultūrvēsturnieks 104, 304, 353 Jurjāns, Andrejs (arī Jurjānu Andrejs, 1856-1922), latviešu komponists 198, 199,356 Kalniņa, Ieva (1956), latviešu
literatūrzinātniece 4, 8, 31-33, 40, 41, 54, 55, 58, 64, 73, 108, 110, 131, 133, 170, 185, 195, 228, 234, 235, 238, 239, 253, 289, 300, 319, 320, 323, 328, 346, 354, 355 367
368 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūra Kārkliņš, Kārlis (1888-1961), latviešu literatūrzinātnieks 162, 163, 166, 186, 314, 345, 355 Kaudzīte, Matīss (arī Kaudzītes Matīss, 1848-1926), latviešu rakstnieks 30, 101, 105,164,170,187, 301, 309, 342, 355 Kaudzīte, Reinis (arī Kaudzītes Reinis, 1839-1920), latviešu rakstnieks 164, 170, 342 Keizerlings, Eduards fon (Eduard von Keyserling, 1855-1918), vācbaltiešu rakst nieks 5,60,75-78,354 Kēlers, Eižens (Eugen Köhler, 1863-1917), vācbaltiešu mācītājs 308 Kellers, Gotfrīds (Gottfried Keller, 1819-1890), vācu rakstnieks 61, 62, 190, 215, 219, 220, 225, 226, 239-245, 249-251, 256, 339, 343, 349-351, 354, 356, 359, 360 Kellers, Kārlis Aleksandrs (Karl Alexander Keller, 1868-1939), vācbaltiešu mā cītājs 67, 226 Kērners, Teodors (Theodor Körner, 1791-1813), vācu rakstnieks 301 Kiršentāle, Ingrīda (dz. Behmane, 1925-1991), latviešu literatūrzinātniece 101, 355 Klaustiņš, Roberts (1875-1962), latviešu kultūrvēsturnieks 163,164, 355 Kļaviņš, Eduards (1937), latviešu mākslas zinātnieks 21, 95, 154, 179-181, 198, 303, 325, 355, 356 Kleists, Heinrihs fon (Heinrich von Kleist, 1777-1811), vācu rakstnieks 66, 218 Klotiņš, Arnolds (1934), latviešu mūzikas zinātnieks 198-200, 283, 356 Konrādija, Johanna (Johanna Conradi, 1814-1892), vācbaltiešu rakstniece 262264, 266, 341 Kraujiņš, Kārlis Oļģerts (1879-1975), latviešu rakstnieks 187, 293 Kraujiņš, Mīlis (?-1906), Kārļa Oļģerta Kraujiņa brālis, priekšstrādnieks Brāķos 187, 229, 307 Krauss, Eberhards (Eberhard Kraus, 1857-1918), vācbaltiešu rakstnieks un žur nālists 47,
219 Kronvalds, Atis (arī Kronvalda Atis, 1837-1875), latviešu kultūras darbinieks 30, 156 Krūza, Kārlis (1884-1960), latviešu rakstnieks 280 Kundziņš, Kārlis (1902-1992), latviešu teātra zinātnieks 26, 123-126, 129, 198, 356 Kundziņš, Kārlis (1850-1937), latviešu mācītājs un literāts 90 Kuzina, Anna (1947-1921), Rūdolfa Blaumaņa Braku muzeja ilggadēja vadītāja 24, 28, 308, 309, 346, 356
Personu rādītājs Ķimele, Māra (1943), latviešu režisore 320, 340, 359 Laicens, Linards (1883-1937), latviešu rakstnieks 289 Lautenbahs-Jūsmiņš, Jēkabs (1st. v. Jēkabs Lautenbahs, 1847-1928), latviešu rakst nieks 275, 301 Leitāns, Ansis (1815-1874), latviešu rakstnieks 98-102, 194, 107, 108,126,151, 356 Lesings, Gotholds Efraims (Gotthold Ephraim Lessing, 1729-1781), vācu rakst nieks 316 Loze, Oto (Otto Lohse, 1859-1925), Rīgas Pilsētas teātra kapelmeistars 47, 50 Lukačs, Georgs (Georg Lukács, 1885-1971), ungāru literatūrzinātnieks 213, 214, 218, 236, 302, 357 Lūkasa, Līna (Liina Lukas, 1970), igauņu literatūrzinātniece 70, 77, 357 Lundbergs, Jākobs Florentins (Jakob Florentin Lundberg, 1782-1858), vāc baltiešu rakstnieks un tulkotājs 96 Manaseins, Nikolajs (Nikolaj Avksent’evich Manasein, 1834-1895), krievu poli tiķis 157 Martersteigs, Makss (Max Martersteig, 1853-1926), Rīgas Pilsētas teātra direk tors 50 Māters, Juris (arī Māteru Juris, 1845-1885), latviešu rakstnieks 104-106, 163, 265, 266, 342, 352 Medinska, Marija (dz. Valdemāre, 1830-1888), latviešu rakstniece 99 Melngailis, Emilis (1874-1954), latviešu komponists 178, 283-285, 287, 291, 299, 305, 357 Merķelis, Garlībs (Garlieb Merkel, 1769-1850), vācbaltiešu publicists 66, 90 Moja, Torila (Toril Moi, 1953), norvēģu izcelsmes amerikāņu literatūrzinātniece 302 Moreti, Franko (Franco Moretti, 1950), itāliešu literatūrzinātnieks 210, 214, 357 Mušiņā, Roza (Rosa Mucignat), angļu literatūrzinātniece 215 Neikens, Juris (1826-1868), latviešu rakstnieks 161-164, 168, 181, 341, 352, 358 Neimanis, Ludis (1863-1926),
latviešu grāmatizdevējs 344 Neimanis, Vilhelms (Wilhelm Neumann, 1849-1919), vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks 25 369
370 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Nice, Fridrihs {Friedrich Nietzsche, 1844-1900), vācu filozofs 51, 195, 255 Niedra, Andrievs (1871-1942), latviešu rakstnieks 12, 52-55, 62, 67, 105, 167, 197, 221, 225-228, 230, 235, 237, 244, 268, 269, 275, 277, 278, 283-285, 287, 289, 318, 344, 352, 357-359 Ostina, Džeina {Jane Austen, 1775-1817), angļu rakstniece 210 Ozoliņš, Pēteris (1864-1938), latviešu režisors un aktieris 129, 182,183, 344 Ozols, Jēkabs (1863-1902), latviešu komponists 277 Ožjē, Emīls {Émile Augier, 1820-1899), franču rakstnieks 195 Panteniuss, Teodors Hermanis {Theodor Hermann Pantenius, 1843-1915), vāc baltiešu rakstnieks 5, 60-67, 69, 70, 72-75, 78, 102, 103, 218, 264, 342, 350 Panteniuss, Vilhelms Kristiāns {Wilhelm Christian Pantenius, 1806-1849), vāc baltiešu rakstnieks 62 Paškevica, Beata (1968), latviešu literatūrzinātniece, ģermāniste 91 Pelše, Stella (1972), latviešu mākslas zinātniece 301, 302, 358 Pīpiņš-Vizulis, Ermanis (1st. v. Ermanis Pīpiņš, 1873-1927), latviešu literatūras kritiķis 274,287,358 Poruka, Ernestīne (dz. Pētersone, 1875-1956), rakstnieka Jāņa Poruka sieva 286 Poruks, Jānis (1871-1911), latviešu rakstnieks 12, 190, 275, 285-293, 297-299, 304, 309, 323, 329, 342-344, 351, 353, 358 Pumpurs, Andrejs (1841-1902), latviešu rakstnieks 96 Pūriņš, Nikolajs Roberts (pseid. Purinu Klāvs, 1858-1935), latviešu rakstnieks 49, 50, 277,319 Purvītis, Vilhelms Kārlis (1872-1945), latviešu gleznotājs 178,179, 310, 347 Rainis (1st. v. Jānis Pliekšāns, 1965-1929), latviešu rakstnieks 12, 97, 128, 179, 232, 276-283, 285, 308,
309, 337, 342, 360 Radzobe, Silvija (1950-2020), latviešu teātra zinātniece un kritiķe 182, 317, 358, 360 Radzobe, Zane (1984), latviešu teātra zinātniece un kritiķe 140, 202, 204, 332 Ries, Rihards {Richard Ruetz, 1850-1915), vācbaltiešu žurnālists un redaktors 26, 342
Personu radītājs Ričardsons, Semjuels (Samuel Richardson, 1689-1761), angļu rakstnieks 208 Rode-Ēbelings, Hermanis (Hermann Rhode-Ebeling, 1846-1906), vācu režisors 121-124, 127, 182, 183 Rozegers, Pēteris (Peter Rosegger, 1843-1918), austriešu rakstnieks 28, 34, 58, 110, 116,339, 358 Rozentāle, Ellija (Elli Forsell-Rozentāle, dz. Forssell, 1871-1943), somu dziedā tāja, gleznotāja Jana Rozentāla sieva 170, 326 Rozentāls, Janis (1866-1916), latviešu gleznotājs 170, 178-185, 188, 189, 198, 226, 235, 244, 252, 286, 298, 305, 308, 312, 313, 325, 340, 343, 349, 358 Rubīna, Anna (1850-?), Rūdolfa Blaumaņa skolotāja 24, 218, 341 Rubīns, Georgs (arī Juris Rubenis, 1810-1876), Annas Rubinās tēvs 24 Rutenbergs, Oto fon (Otto von Rutenberg, 1802-1864), vācbaltiešu vēsturnieks 51 Sarķis, Peteris (1862-1895), latviešu rakstnieks 317, 318, 322 Skabarga, Kārlis (pseid. Līgotnis, 1863-1948), latviešu laikrakstu korespondents 54,128 Skalbe, Kārlis (1879-1945), latviešu rakstnieks 101, 280, 289-291, 293, 294, 309,310, 359 Skots, Valters (Walter Scott, 1771-1832), skotu rakstnieks 28, 211-213, 232 Skujeniece, Luīze Irma (dz. Alunāne, 1857-1934), latviešu teātra kritiķe 200, 203, 359 Smilktiņa, Benita (dz. Macule, 1932-2019), latviešu literatūrzinātniece 162, 250, 345, 359 Sofokls (Σοφοκλής, ap 496-406 p.m. ē), sengrieķu rakstnieks 316 Stenders, Aleksandrs Johans (Alexander Johann Stender, 1744-1819), vācbaltie šu rakstnieks 20, 62, 92, 95, 125, 277, 359 Stenders, Gothards Fridrihs (Gotthard Friedrich Stender, 1714-1796), vācbaltie šu rakstnieks 5, 20, 62, 88-97, 99, 129, 134-137, 143, 145,
153, 162, 320, 323, 348, 351,352, 356, 359 Stradiņš, Jānis (1933-2019), latviešu zinātnes vēsturnieks 45, 93,126, 359 Strauts, Kārlis (1902-1980), latviešu teātra kritiķis 205, 206, 359 Šekspīrs, Viljams (William Shakespeare, 1564-1616), angļu rakstnieks 138-140, 194, 239, 242, 250, 251, 256, 277, 291, 315, 316, 320, 332, 336 371
372 PAVĒRSIENS. Rudolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Sers, Johanness (Johannes Scherr, 1817-1886), vācu kultūrvesturnieks 338 Šillers, Fridrihs (Friedrich Schiller, 1759-1805), vācu rakstnieks 24, 166, 182, 187, 190,218,316, 339 Šķilters, Gustavs (1874-1954), latviešu mākslinieks 170,179, 360 Šmīds, Kristofs fon (Christoph von Schmid, 1768-1854), vācu mācītājs un rakst nieks 96, 98, 99,102, 107 Šora, Naomi (Naomi Schor, 1943-2001), amerikāņu literatūrzinātniece 302 Štorms, Teodors (Theodor Storm, 1817-1888), vācu rakstnieks 219-225, 227, 228, 230, 232, 235, 236, 240, 245, 339, 342, 351, 353, 356, 358 Štrāls, Kārlis (1880-1970), latviešu rakstnieks 289, 291, 310, 311, 315, 325 Švidtāls, Mihaels (Michael Schwidtal, 1954), vācu literatūrzinātnieks 77,78 Tannenhofers, Karls (Carl Tannenhofer, 1839-1893), vācu režisors, aktieris un rakstnieks 48 Tranzeja, Doroteja fon (Dorothea von Transehe, 1829-1896), vācbaltiešu aristo krāte 58 Tranzeja, Ulrike Elinora fon (Ulrike Ellinor von Transehe, 1856-1947), vācbaltie šu aristokrāte 58 Tranzejs, Eduards Fridrihs Alvils Remberts Rūdolfs fon (Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolph von Transehe, 1858-1928), vācbaltiešu aristokrāts, Ērgļu muižas mantinieks 23, 309 Tranzejs, Gustavs Rūdolfs fon (Gustav Rudolph von Transehe, 1828-1905), vāc baltiešu aristokrāts, Ērgļu muižas īpašnieks 309 Treimane, Inese (1952), latviešu literatūrzinātniece 97 Turgenevs, Ivans (Ivan Sergeevich Turgenev, 1818-1883), krievu rakstnieks 166 Undusks, Jāns (Jaan Undusk, 1958), igauņu rakstnieks un literatūrzinātnieks 78, 254, 255, 359, 360 Ungerns-
Šternbergs, Armīns fon (Armin von Ungern-Sternberg), vācu literatūr zinātnieks 45, 46, 360 Upitis, Jānis (1911-1983), latviešu literatūrzinātnieks 222, 360 Vāgners, Rihards (Richard Wagner, 1813-1883), vācu komponists 125 Vaits, Heidens (Hayden White, 1828-1918), amerikāņu vēsturnieks 136 Valdemārs, Krišjānis (1825-1891), latviešu sabiedriskais darbinieks 86, 156
Personu rādītājs Valters, Johans (arī Jānis Valters, Johann Walter, Johann Walter-Kurau, 18691932), latviešu un vācbaltiešu gleznotājs 179 Vāvere, Vera (1929), latviešu literatūrzinātniece 291, 360 Vecgrāvis, Viesturs (1948), latviešu literatūrzinātnieks 289, 297-299, 304 Veidenbaums, Eduards (1867-1892), latviešu rakstnieks 12 Venigs, Karls (Carl Wenig, 1830-1908), Pēterburgas Mākslas akadēmijas profe sors 183 Viese, Saulcerīte (1932-2004), latviešu literatūrzinātniece 138, 280, 282, 360 Vīgnere-Grīnberga, Malvīne (1871-1949), latviešu operdziedātāja 309 Vīlands, Kristofs Martins (Christoph Martin Wieland, 1733-1813), vācu rakst nieks 139, 140 Vilde, Eduards (Eduard Wilde, 1865-1933), igauņu rakstnieks 40, 343, 353 Vilhelms II (Wilhelm II, 1859-1941), Vācijas ķeizars 306 Vilsons, Alfons (1917-1993), latviešu literatūrzinātnieks 345, 360 Vītola, Natālija (īst. v. Natālija Porša, prec. Upmalniece), latviešu aktrise 127 Volkova, Līvija (1931), latviešu literatūrzinātniece 8, 9, 14, 31, 34, 46-48, 51-53, 56, 59, 67, 70, 72, 80, 83, 87, 99, 138, 143, 144, 156, 166, 184, 196, 201, 219, 231, 271, 282, 284, 286, 300, 306, 309, 319, 320, 325, 337, 345, 356-361 23-25, 27-29, 111, 116, 123, 274, 276-280, 346, 349, 354, Volteris, Eduards (arī Eduards Volters, Eduard Wolter, Eduardas Volteris, 18561941), vācbaltiešu valodnieks un lietuviešu kultūras darbinieks 282 Vots, Aiens (Ian Watt, 1917-1999), amerikāņu literatūrzinātnieks 208 Zālīte, Hermīne (1858-1932, dz. Balode), latviešu sabiedriskā darbiniece 282, 287, 360 Zālītis, Pēteris (1864-1939; no 1922. gada īst. v. Pēteris Zālīte),
latviešu preses redaktors 59, 67,134, 171, 229, 276, 287, 361 Zālītis, Valdemārs (pseid. Valdis, 1865-1934), latviešu rakstnieks un pedagogs 193 Zariņš, Rihards (1869-1939), latviešu mākslinieks 179 Zeibots, Eduards (1864-1897), latviešu rakstnieks 274, 275 Zeiferts, Teodors (1865-1929), latviešu literatūrzinātnieks 13, 67, 90, 151, 166, 176, 178, 225, 238, 239, 274, 286, 287, 289, 301, 324, 325, 344, 361 Zelče, Vita (1965), latviešu kultūrvēsturniece 113,114, 118-120, 150,361 Ziedonis, Arvīds (1931-2017), latviešu literatūrzinātnieks 345, 361 373
374 PAVĒRSIENS. Rudolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Zolā, Emīls (Émile Zola, 1840-1902), franču rakstnieks 82, 83 Zūdermanis, Hermanis (Hermann Sudermann, 1857-1928), vācu rakstnieks 219, 277 Zunte, Arnolds (Arnold Sunte, 1828-1897), latviešu izcelsmes vācbaltiešu mā cītājs 27, 28, 86, 155, 170, 212, 348, 359
The Turning Point. Rudolfs Blaumanis in Latvian and European Literature Summary Rūdolfs Blaumanis is one of the most powerful interpreters of the social and psychological transformations of turn-of-the-twentieth century Latvian society, and his literary efforts match the highest contemporary standards. Finding himself in-between two cultures, German and Latvian, Blaumanis takes on, develops and challenges the traditional stylistic patterns and genre models of European literature. Blaumanis is one of the most discussed Latvian authors who recognizes the importance of literature in fostering the consciousness of a nation. Twenty-first century research tends to foreground the international relevance of his literary output. The recent publication of Blaumanis’s German language prose
376 The Turning Point. Rudolfs Blaumanis in Latvian and European Literature texts, edited by Rolf Füllmann and Benedikts Kalnačs under the title Frost im Frühling (Spring Frost, 2017), has made the writer’s oeuvre more accessible to an international readership. This monograph delves into less investigated aspects of Blaumaniss texts, taking into account in particular those factors that stand for substantial changes in Latvian literature of the fin-de-siècle. To adequate ly describe these transformations, several arguments have been put forward and elaborated throughout the book. This refers first of all to a new level of understanding and creative interpretation of European cultural traditions, and one of the principal aspects of investigation is to deal with the literary sources Blaumanis made use of and radically transformed. Another important facet of his approach is the ability to synthesise different aesthetic impulses by merging various stylistic trends into a harmonious whole that makes his texts artistically complex and fascinating while at the same time keeping them accessible to a broad readership. The conscious self-reflexivity of Blaumaniss literary activities adds a sustained intellectual dimension to his efforts. His prose and drama written and widely read at the turn of the century mirrors the maturity of society as well as displays the aesthetic achievements of Latvian literature based on the intense appropriation and innovative transformation of European literary models. Special emphasis in this investigation is put on Blaumaniss links to the aesthetically
diverse nineteenth-century literary traditions that are being disclosed through the discussion of theoretical issues as well as by close readings of particular texts. In focus are those aspects that are crucial in the formation of Blaumaniss worldview and those that determine his aesthetic choices. Such an approach has been helpful in challenging the standard periodization of nineteenth-century Latvian literature. The monograph states that the traditional juxtaposition of so-called Old Latvian and New Latvian generations is not sustainable while in the course of the nineteenth century authors with very diverse mind-sets have followed similar but varied strategies with regard to the aesthetic and social relevance of their activities. The interdisciplinary nature of this investigation also allows for grasping the close cooperation offin-de-siècle writers and artists, and the proximity of Blaumaniss prose and drama.
Summary The main body of the book is made up of five chapters, each of which has its own focus, contributing to the overall argument with regard to the high-quality and diversity of Blaumanis’s literary output. The first chapter, The German Blaumanis”, in particular discusses the coexistence of German and Latvian culture in the Baltic provinces of the Russian Empire. At the time when the writers personality was formed, the co-operation and competition between different social classes and ethnicities was one of the driving factors that stood for complex and contested but steady cultural development. The chapter combines close reading of German and Latvian versions of Blaumanis ’s prose, tracing transformations of particular texts from one language into another while applying a biographical approach that helps to highlight the close relationship between Blaumanis and Baltic German literary circles. The second chapter, “Between popular and elite literature”, discusses the theoretical background of the concept of popular culture and then explores Blaumanis s use of some of the stock devices pertaining to this aesthetic category. The impact of nineteenth-century popular literature and theatre is examined in detail while attention is also paid to the influence of the so-called reading revolution as well as to the different acting styles that had an impact on contemporary theatre audiences which Blaumanis had in mind when writing his plays. In the third chapter, “In search for contemporary expression”, Blaumanis’s links to the main trends in the development of nineteenth century
Latvian literature and art are scrutinized. Important aesthetic impulses are discovered in the prose of his immediate predecessors as well as in his close affinity to the turn-of-the-century artistic and theatre scene. The cultural historical background of Blaumanis’s oeuvre is discussed from an auto-ethnographic perspective as providing a crucial stimulus for his creative aspirations. Compared to the efforts of his contemporaries, Blaumanis’s minute observations of the portrayed milieu reveal the principal differences and allow him to achieve an innovative quality in his literary texts. The fourth chapter, “Prose tradition and individual talent”, applies a similar strategy while moving beyond the Latvian cultural milieu and yielding elaborated comparisons of Blaumanis’s texts with some of his most prominent counterparts in nineteenth-century European, primarily 377
378 The Turning Point. Rūdolfs Blaumanis in Latvian and European Literature German, literature. The changing strategies and transformations of aesthetic practices of nineteenth-century realism are especially stressed. Making use of the methodology of comparative literary studies brings attention to the intensity of the reception of foreign literary texts as well as their creative transformation in Latvian contexts. The fifth chapter, “Modern ways of unrest”, synthesises the bio graphical, theoretical, cultural historical and aesthetic analysis applied in the previous parts of the book. Blaumanis’s literary activity is examined taking into account his closeness to two different generations of finde-siècle Latvian writers as well as to the context of the period’s main aesthetic trends. The social contexts of Blaumanis s life also come to the foreground in connection with the 1905 revolution in the Russian Empire that deeply affected the Baltic provinces. The final subchapters scrutinize some of Blaumanis’s most important late plays that to a considerable extent permit a summary of his literary notions. Elements of romanticism and modernism are discovered in his oeuvre alongside the poetics of realism that he utilized in various innovative ways.
Der moderne Durchbruch. Rudolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Zusammenfassung Am Ende des 19. Jahrhunderts näherte sich die lettische Literatur erstmalig vollständig den aktuellen literarischen Strömungen Europas an. Unter dem Eindruck der Kultur anderer Völker und im Zuge ihrer schöpferischen Interpretation schufen die Autoren innovative literarische Werke. Rūdolfs Blaumanis stellt in diesem Prozess eine Persönlichkeit von herausragender Bedeutung dar. Von den 80er Jahren des 19. Jahr hunderts bis in das erste Jahrzehnt des 20. Jahrhunderts entwickelte er seine professionellen Fähigkeiten und erneuerte in diesem Zeitraum die gesamte lettische Literatur. Dies bewältigte er mit bewundernswertem Talent und künstlerischem Geschmack. Der im 21. Jahrhundert intensive internationale Forschungskontext lässt in seinem Schaffen heutzutage viele neue, auch in europäischem
380 Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Maßstab innovative Züge erkennen. Im Jahr 2017 gab der Verlag Aisthesis in Bielefeld eine Sammlung der von Blaumanis in deutscher Sprache verfassten oder von ihm selbst übersetzten Prosaarbeiten heraus, die siebzehn Novellen umfasst, darunter zwei Erstpublikationen. Herausgeber dieser Ausgabe sind Benedikts Kalnačs und Rolf Füllmann (Universität Köln). Die internationale Entdeckung und Bewertung von Blaumanis verändert wesentlich die Vorstellungen darüber, wo das lettische Schrifttum dieser Epoche im europäischen literarischen Kontext zu verorten ist. Betrachtet man Rūdolfs Blaumanis’ literarische Tätigkeit, so ist hervorzuheben, dass sein Schaffen um 1900 die regionale Begrenztheit überwindet und sich in die europäischen literarischen Prozesse einfügt. Blaumanis’ geistiger Werdegang lässt ein ambivalentes Verhältnis zum traditionellen Milieu der lettischen Landbevölkerung erkennen; so erklären sich auch seine Schwierigkeiten, sich zu Beginn seiner literarischen Tätigkeit zwischen Bauernrealismus und Avantgarde für den einen oder den anderen Weg zu entscheiden. Einerseits gehört Blaumanis herkunftsmäßig der lettischen Landbevölkerung und dem Bauernstand an. Jedoch verließ er im Laufe seines Lebens den traditionellen Bauernhof; er wurde Schreiber auf einem Gutshof, Journalist und Autor in Riga und später lebte er auch in der zaristischen Hauptstadt St. Petersburg. So recht gehört er weder der deutschbaltischen noch der lettischen wirtschaftlichen und intellektuellen Elite an, die er in
seinen Werken gewöhnlich auch nicht darstellt. Die Verortung des Schriftstellers Blaumanis in unterschiedlichen Lebenswelten und seine dadurch bedingte hybride Identität ist einer der Faktoren, der seiner Interpretation traditioneller Stoffe experimentellen Charakter verleiht, etwa, wenn er bei der Gestaltung bäuerlicher Charaktere mit dem Blick eines städtischen Menschenkenners hauptsächlich die Psychologie durch die Zeitläufe geprägter Individuen erforscht. Die vorliegende Studie zu Blaumanis konzentriert sich vor allem auf die Beschreibung der neuen Tendenzen in der lettischen Literatur der Jahrhundertwende. Die wichtigsten Schwerpunkte sind dabei die innovative Rezeption der europäischen Literatur, die in den Werken von Blaumanis zu entdecken ist, sowie seine Fähigkeit, verschiedene Impulse in sein eigenes Schaffen nahtlos zu integrieren. In seinen Werken wird
Zusammenfassung einerseits die Tradition der europäischen Prosa und Dramatik fortgesetzt, doch andererseits machen es gerade seine Erfahrungen möglich, neue Perspektiven in der Schilderung seiner Landsleute und seines Milieus zu entdecken. Dabei verhält Blaumanis sich in dieser Hinsicht wie ein moderner Anthropologe und Ethnograph, der sich akribisch in wichtige Gesetzmäßigkeiten alltäglicher Erscheinungen vertieft und literarischen Texten auch eine autoethnographische Dimension verleiht. Auch die zahlreichen Kontakte, die Blaumanis sowohl zu den deutschbaltischen wie auch zu lettischen Kulturkreisen entwickelte, spielen dabei eine sehr wichtige Rolle. Den Hauptteil der Monografie bilden fünf Kapitel. In jedem Teil wird ein zentrales Thema angegriffen, bei dessen Betrachtung der Bezug auf die Problematik des ganzen Buches ständig im Blick behalten ist. Das erste Kapitel, “Der deutsche Blaumanis”, basiert auf der Tatsache, dass der transkulturelle Kontext in der baltischen Gesellschaft eine wesentliche Rolle bei der Herausbildung der Persönlichkeit von Rudolfs Blaumanis spielte. Sein Schaffen lässt sich auch deshalb als ein charakteristischer Grenzfall bewerten, bei dem der Autor auf der Schwelle zur zentraleuropäischen Moderne des 20. Jahrhunderts (und der ihr eigenen multiethnischen und multikulturellen Realität) steht. Das Zusammenfließen der deutschen und lettischen Erfahrung, durch das Blaumanis schrittweise die komplexe Reflexivität seines Schaffens generierte, gehört zu den entscheidenden Vorbedingungen für seine geistige Reifung. Es ist charakterisiert durch die
Hybridität der Kulturen, welche dem gesamten baltischen Kulturraum innewohnt und mit der Blaumanis bereits als Heranwachsender in Berührung kam. Seine Beziehungen zu den deutschbaltischen Schriftstellern, die im Detail untersucht sind, bestätigen die Produktivität dieser Kommunikation. Im zweiten Kapitel, “Zwischen Trivialliteratur und elitärer Kunst”, ist Blaumanis im Bezug zu verschiedenen Ebenen der zeitgenössischen literarischen Kommunikation positioniert. Einen wichtigen Einfluss auf die hier beschriebene Verortung hat auch die sogenannte Revolution des Lesens, ein Begriff, womit die ständig wachsende Leserschaft gemeint und charakterisiert ist. Für Blaumanis bedeutet diese sich entwickelnde Konstellation einer im europäischen Vergleich ungemein hohen Alpha betisierung der Letten einerseits eine Möglichkeit, ein breiteres Publikum 381
382 Der moderne Durchbruch. Rudolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur zu erreichen; andererseits versteht er es auch, mit bestimmten Mitteln der Trivialliteratur das Interesse der Leser bewusst wie beständig wach zu halten. Hier hatte die lettische Spät- und Volksaufklärung eine wichtige Vorarbeit geleistet. Dasselbe betrifft auch seine Dramen und Komödien, weil auch hier die Erwartungen des Publikums eine entscheidende Rolle spielen. Sogleich kann man betonen, dass Blaumanis sich auch durch die Einbeziehung gewisser Aspekte der Trivialliteratur in sein literarisches Schaffen als ein Schriftsteller erweist, der innovative Wege bewusst sucht, um den Kontakt zu seinen Lesern ständig aufrecht zu halten. Das dritte Kapitel, “Die Suche nach zeitgenössischem Ausdruck”, schildert, dass der Schriftsteller Blaumanis am Kreuzungspunkt zwischen Tradition und modernem Leben steht. Er verfolgt nicht nur die europäischen literarischen Strömungen, sondern empfindet seine Tätigkeit im Kontext der Entwicklung der lettischen Gesellschaft und Literatur als eine Grenzüberschreitung sowohl in literarischer als auch in sozialer Hinsicht. Auch wenn sich die modernen psychologischen Prozesse der Figuren in eben jenem vordergründig traditionellen, meist ländlichen Umfeld abspielen, welches zuvor vielfach von lettischen Autoren widergespiegelt wurde, verleiht Rūdolfs Blaumanis in seinen um die Jahrhundertwende entstandenen literarischen Werken diesem Umfeld eine neuartige Konkretheit. Im vierten Kapitel, “Die Tradition der Prosa und der individuelle Talent“, werden bedeutende
literarische Werke von Blaumanis im Kontext der europäischen Literatur des 19. Jahrhunderts betrachtet. Dabei geht es vor allem um das Schaffen der deutschsprachigen Schriftsteller in Deutschland, der Schweiz und Österreich, das Blaumanis zwar bewundert, aber nicht direkt nachzuahmen versucht, weil er ständig bemüht ist, seine eigenen ästhetischen Lösungen zu finden. Im Abschlusskapitel, das den Titel “Die modernen Entwicklungswege” hat, werden Blaumanis’ schöpferische Bemühungen zum Ende seines Lebens untersucht. Dabei geht es hier auch um die Frage, in welcher Form sein Verhältnis zu lettischen Autoren der jüngeren Generation seine eigenen Bestrebungen förderte oder behinderte und wie sich die zu Beginn des 20. Jahrhunderts in der Gesellschaft herrschende politische Spannung auf ihn und sein Werk auswirkte. In diesem Kapitel wird auch eine Synthese der biographischen, theoretischen, kulturgeschichtlichen
Zusammenfassung und ästhetischen Analysen der vorangehenden Teile angestrebt, die das Gesamtwerk von Blaumanis zu bewerten hilft. Dabei wird auch betont, dass Blaumanis zurecht zu den einflussreichsten Schilderern der sozialen und psychologischen Transformationen an der Schwelle vom 19. zum 20. Jahrhundert gezählt wird und seine Werke auch jenseits des Baltikums den höchsten Ansprüchen an eine literarische Produktion entsprechen. 383
|
| adam_txt |
Saturs Priekšvārds 7 Ievads и Vācu Blaumanis 19 Daiļrades veidošanās priekšnoteikumi 22 Rūdolfa Blaumaņa darbi vācu valodā 31 Vācbaltiešu literārās aprindas: Viktors fon Andrejanovs un Eižens Bergmanis 44 Blaumanis un vācbaltiešu literatūra: Teodors Hermanis Panteniuss un Eduards fon Keizerlings 60 Pasaules notikumu atbalsis publiskajā telpā 79 Starp populāro un elitāro literatūru 85 Tautas apgaismība, Gothards Fridrihs Stenders un racionālisma tradīcija latviešu rakstniecībā 89 19. gadsimta populārā literatūra un lasīšanas revolūcija 98 Vācu rakstniecības ciema stāsts’ un Rūdolfa Blaumaņa agrīnā proza 109 Populārā kultūra un latviešu teātris un dramaturģija 121 Laikmetīgās izteiksmes meklējumi 147 Romantiskais nacionālisms 149 Motīvu un poētikas attīstība 19. gadsimta 60.-80. gadu latviešu prozā 160 Tēlotājas mākslas un literatūras mijiedarbe 19. un 20. gadsimta mijā 177 Paradoksālais laikmetīgums: pasaules modelis latviešu lauku sētā 191 Prozas tradīcija un individuālais talants 207 Romāna žanrs 19. gadsimta Eiropas literatūrā 208 Blaumanis un 19. gadsimta vācu novele 217
6 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Eiropas rakstniecības sižeti un motīvi Blaumaņa darbos 238 Blaumaņa prozas poētika 254 Modernie nemiera celi 271 Blaumanis un latviešu rakstnieki 19. un 20. gadsimta mijā 273 Virzieni gadsimtu mijas literatūrā 295 Sabiedriskie konflikti un 1905. gads 307 “Esmu dzimis dramatiķis” 314 Nobeigums 338 Laika līnija 341 Literatūra 347 Personu rādītājs 363 Summary 375 Zusammenfassung 379
Literatūra895 Ābele, Kristiāna. Ainava ar gleznotāju. Slava, Laima (sast.). Purvītis. Rīga: Neputns, 2022, 385.-528. Ipp. Akurātere, Līvija. Aktiermāksla latviešu teātrī. Rīga: Zinātne, 1983. Andrejanoff, Victor von. Bilder aus Lettland. Der Zeitgeist [laikraksta Berliner Tageblatt pielikums]. 24. Juni 1895. Andrejanoff, Victor von. Unser Theater, unser Publikum, unsere Kritik. Riga: Burchardts Druck, 1891. Apīnis, Aleksejs un Inese Silabriede. Cittautu dzīves tēlojums tulkotajos stāstos. Klekere, Ināra (atb. red.). Bibliotēku zinātnes aspekti. Grāmata latviešu sa biedrībā. 1856-1870. Rīga: Avots, 1987, 38.-52. Ipp. Apīnis, Aleksejs. Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma, 1991. 895 Literatūras sarakstā nav atsevišķi norādītas publikācijas, kas ietvertas Blau maņa daiļradei un kultūrvēsturiskajam kontekstam veltītos krājumos, ja no viena izdevuma tekstā citēti vairāki raksti.
348 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Apīnis, Aleksejs. Ģeogrāfija un tautas atmoda. Barons, Krišjānis. Mušu tēvzemes aprakstīšana. Rīga: Viegli, 2020,183.-192. Ipp. Apīnis, Aleksejs. Latviešu grāmatniecība: No pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām. Rīga: Liesma, 1977. Apīnis, Aleksejs. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās. Rīga: Preses nams, 2000. Apīnis, Aleksejs, Oto Čakars un Ināra Klekere. Vecais Stenders latviešu dzejas laukā. Stenders, Gothards Fridrihs. Dzeja. Rīga: Zvaigzne ABC, [2001], 237.-283. Ipp. Āronu Matīss. Latviešu literāriskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā: ainas no vāciešu un latviešu attiecību vēstures. Rīga: A. Gulbis, 1929. Asars, Jānis. Kopoti raksti. 3. sēj., 1. burtnīca. Kritiski apcerējumi par latviešu literatūru. Rīga: A. Raņķis, 1910. Austriņš, Antons. Blaumanis un Vidzeme. Jaunā Latvija, 1918, nr. 5, 310.315. Ipp. Berman, Marschall. All That Is Solid Melts into Air: The Experience of Modernity. New York: Simon Schuster, 1982. Bērziņš, Arturs. Par Rūdolfu Blaumani. Bērziņš, Arturs. Pazīstamas sejas. 1. sēj. Rīga: Pētera Mantnieka apgāds, 1944, 5.-31. Ipp. [Bērziņš, Jānis (atb. red.)]. Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres. [Rīga:] Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. Bentley, Eric. The Life of the Drama. New York: Applause Theatre Books, 1991. Bičevskis, Raivis et al. (Hg.). Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert: Medien, Institutionen, Akteure. Bd. 2. Heidelberg: Uni versitätsverlag Winter, 2019. Bīlenšteins, Augusts. Kāda laimīga dzīve. Rīga:
Multimediju centrs, 1995. No vācu valodas tulkojusi Lūcija Kazeniece. [Birkerts, Antons. Blaumaņa] Biogrāfija. Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti. 12. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 1927. Birkerts, Antons. Kā tapa Blaumaņa luga “Ugunī”. Izglītības Ministrijas Mēneš raksts, 1928, nr. 5, 549.-566. Ipp. Birkerts, Antons. Rūdolfs Blaumanis dzīvē un darbā. Rīga: A. Raņķis, 1930. Birkerts, Antons un Kārlis Egle (sast.). Rūdolfs Blaumanis laika biedru atmiņās. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962. Birkerts, Antons. Mācītāja A. Zuntes loma Rūdolfa Blaumaņa literāriskā gaitā. Ilustrēts Žurnāls, 1927, nr. 7, 231.-233. Ipp. Birkerts, Antons. Rūdolfa Blaumaņa attiecības pret tēlotājām mākslām. Ilustrēts Žurnāls, 1926, nr. 7, 233.-237. Ipp.
Literatūra Birkerts, Peteris. Rūdolfs Blaumanis kā jauno mākslās talantu audzinātājs: māk slinieciskās audzināšanas principi un problēmas. Rīga: autora izdevums, 1935. Blaumanis, Arvīds. Atmiņas par brāli Rūdolfu. Latvju Grāmata, 1930, nr. 1, 16.19. Ipp. Blaumanis, Arvīds. Blaumanis un grāmatas. Piesaule, 1933, nr. 9, 491.-496. Ipp. Blaumanis, Arvīds. Blaumaņa tēlu dzimtenē. Piesaule, 1931, nr. 7, 324.-336. Ipp., nr. 8, 366.-379. Ipp. Blaumanis, Arvīds. Daži gadījumi Rūdolfa dzīvē. (Rakstnieka 25. nāves dienā.) Jaunākās Ziņas. 1933. gada 4. septembrī. Blaumanis, Arvīds. Rūdolfs Blaumanis - krīzes laika saimnieks. Jaunākās Ziņas. 1933. gada 28. janvārī. Blaumanis, Rūdolfs. Sijājot, skalojot zeltu. Recenzijas, raksti, vēstules. Sast. Līvija Volkova. Rīga: Liesma, 1981. Blaus, Pēteris. Par svešiem iespaidiem Rūdolfa Blaumaņa darbos. Latvijas Vēst nesis. 1923. gada 2. janvārī. Boehmer, Elleke. Where We Belong: South Africa as a Settler Colony and the Calibration of African and Africaner Identity. Bateman, Fiona and Lionel Pilkington (eds.). Studies in Settler Colonialism: Politics, Identity and Culture. Basingstoke and New York: Palgrave, 2011, pp. 257-271. Boos, Sonja. “A Weird Sense for Symmetry”: Obsession and Compulsion in Gottfried Kellers A Village Romeo and Juliet. The Germanic Review: Litera ture, Culture, Theory, 2013, Vol. 88, No. 2, pp. 185-201. Brasliņa, Aija un Laima Slava (sast.). Janis Rozentāls. Rīga: Neputns, 2017. Briedis, Raimonds un Anita Rožkalne. Latviešu romānu rādītājs 1873-2013. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2014. Brooks,
Peter. The Melodramatic Imagination: Balzac, Henry James, Melodrama, and the Mode of Excess. New Haven and London: Yale University Press, 1995. Bula, Dace. Dziedātājtauta. Folklora un nacionālā identitāte. Rīga: Zinātne, 2000. Burima, Maija. Modernisma koncepti 20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011. Burima, Maija. Pašidentifikācijas un modernitātes projekcija 19.-20. gadsimta mijas latviešu literatūrā. Letonica, 2013, Nr. 25, 23.-59. Ipp. Buzard, James. Disorienting Fiction: The Autoethnographic Work of NineteenthCentury British Novels. Princeton: Princeton University Press, 2005. Calinescu, Matei. Five Faces of Modernity: Modernism, Avant-Garde, Decadence, Kitsch, Postmodernism. Durham: Duke University Press, 1987. 349
350 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Cawelti, J. G. The Concept of Formula in the Study of Popular Literature. Hinds, Harold E„ Marylin Ferris Motz and Angela Μ. S. Nelson (eds.). Popular Culture Theory and Methodology: A Basic Introduction. Madison: The University of Wisconsin Press, 2006, pp. 183-191. Cornis-Pope, Marcel and John Neubauer (eds.). History of the Literary Cultures of East-Central Europe. Junctures and Disjunctures in the 19th and 20th Centuries. Vols 1-4. Amsterdam Philadelphia: John Benjamins, 20042010. Cresswell, Tim. Place: An Introduction. Chicester: Wiley Blackwell, 2015. Culler, Jonathan. The Pursuit of Signs: Semiotics, Language, Deconstruction. Ithaca, New York: Cornell University Press, 1981. Čakarē, Valda. Melodrāma kā teatralizācijas veids brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki”. Cimdiņa, Ausma un Ojārs Lāms (sast.). Piebalgas teksts. Brāļu Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki”. Rīga: Zinātne, 2011, 223.-233. Ipp. Čakarē, Valda. Modernā iztēle Rūdolfa Blaumaņa komēdijās. Valke, Simona Sofija, Pauls Daija un Nadège Langbour (sast.). Gadsimtu mijas smiekli / Le Rire fin de siècle. Rīga: Zinātne, 2016,111.-125.1pp. Čakars, Oto, Arvīds Grigulis un Milda Losberga. Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem. Rīga: Zvaigzne, 1987. Dahms, Andrea Elisabeth. Erlesene Welten. Der fiktive Leser in der modernen Literatur: Karl Philipp Moritz - Gottfried Keller - Peter Handke. Frankfurt am Main: Peter Lang, 2005. Daija, Pauls un Benedikts Kalnačs. 19. gadsimta literāro procesu kontinuitāte populārās kultūras
perspektīvā. Letonica, 2018, nr. 37,134.-143. Ipp. Daija, Pauls and Benedikts Kalnačs (eds.). A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century. Berlin: Peter Lang, 2022. Daija, Pauls. Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013. Daija, Pauls. Kārlis Hūgenbergers 19. gadsimta sākuma latviešu literārās kultūras vēsturē. Lāms, Edgars (atb. red.). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. 26 (2). Liepāja: LiePA, 2021,137.-154. Ipp. Daija, Pauls. Latviešu un vācbaltiešu vēsturisko attiecību reprezentācijas 19. gad simta otrās puses literatūrā. Letonica, 2014, nr. 28, 47.-78. Ipp. Daija, Pauls and Benedikts Kalnačs. Nineteenth-Century Sentimental and Po pular Trends and their Transformation in Fin-de-siècle Latvian Literature. Interlitteraria 23/1, 2018, pp. 162-172. Daija, Pauls. Pārgājis latviešos. Domuzīme, 2018, nr. 3, 75.-79.1pp. Daija, Pauls and Benedikts Kalnačs. ‘Small’ Germans and 'Half'-Germans in the Baltic Provinces at the turn of the twentieth century. Feilerer, Jan, Pyrah,
Literatūra Robert, Turda, Marius (eds.)· Identities In-Between in East-Central Europe. Oxon I New York: Routledge, 2019, pp. 211-228. Daija, Pauls. Vācbaltiešu un latviešu attiecību attēlojums Rūdolfa Blaumaņa daiļ radē. Lāms, Edgars (atb. red.). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. 25. Liepāja: LiePA, 2020,13.-25. Ipp. Davenport, Rodney and Christopher Saunders. South Africa: A Modern History. Basingstoke: Macmillan New York: St. Martins, 2000. Diederichs, Heinrich. Pantenius’ Roman “Die von Kelles”. Baltische Monatsschrift, 1885, Heft 7, S. 560-578. Dīriķis, Bernhards. Latviešu rakstniecība. Rīga: Ernst Plates, 1860. Dribins, Leo. Ebreji Latvijā. Rīga: Elpa, 2002. Ducmanis, Kārlis. Divējādas tiesību pasaules Blaumaņa novelē “Andriksons”. Izglītība, 1909, nr. 7, 504.-515. Ipp. Egle, Kārlis. Bibliogrāfija. Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti. 8. sēj. Rīga: LVI, 1960, 223.-461. Ipp. Egle, Kārlis. Priekšvārdi. Stenders, Gothards Fridrihs. Dzīve un darbi. 1. sēj. Rīga: Kaija, 1938, 7.-9. Ipp. Egle, Kārlis. Tikšanās ar Rūdolfu Blaumani. Egle, Kārlis. Atmiņas. Rīga: Liesma, 1972, 117.-122. Ipp. Eglītis, Viktors. Paruks. Rīga: Burtnieks, 1903. Eglītis, Viktors. Rūdolfs Blaumanis manās atmiņās. Latvijas Vēstneša pieli kums. 1923. gada 25. augustā, 341.-343. Ipp., 29. augustā, 349.-350. Ipp., 1. septembri, 357.-358. Ipp., 5. septembrī, 365.-366. Ipp., 8. septembrī, 373.-375. Ipp., 12. septembri, 381. Ipp. [Eglītis, Viktors.] Rakstnieki par sevi. Viktora Eglīša autobiogrāfija. Ritums, 1921, nr. 3, 235.-250. Ipp., nr. 4, 313.-330. Ipp. Engelsing, Rolf. Zur
Sozialgeschichte deutscher Mittel- und Unterschichten. Göttingen: Vandenhoeck und Ruprecht, 1978. Eversberg, Gerd (Hrsg.). Der Schimmelreiter. Novelle von Theodor Storm. Historisch-Kritische Edition. Berlin: Erich Schmidt Verlag, 2014. Fasold, Regina. Theodor Storm. Stuttgart; Weimar: Metzler, 1997. Fäters, Heines. Ievads valodniecībā. Rīga: Zinātne, 2010. No vācu valodas tul kojusi Ineta Balode. Fetscher, Justus. Neutralität. Eine sachliche Lektüre von Gottfried Kellers Romeo und Julia auf dem Dorfe. Zeitschrift für Religions- und Geistesgeschichte, 2010, No. 2, S. 125-141. Füllmann, Rolf. Andrikson (lett. Andriksons) von Rūdolfs Blaumanis: eine trans kulturelle Dorfnovelle und ihre didaktische Relevanz. Der zweisprachige 351
352 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūra Nationalautor Blaumanis im transkulturellen Raum des Baltikums der Jahrhundertwende. Carl, Mark-Oliver, Sieglinde Grimm und Nathalie Kônya-Jobs (Hgg.). Ost-Geschichten. Das östliche Mitteleuropa als Ort und Gegenstand interkultureller literarischer Lernprozesse. Göttingen: Vandenhoeck und Ruprecht Unipress, 2021, S. 83-101. Füllmann, Rolf. Die Novelle der Neorenaissance zwischen “Gründerzeit” und “Untergang”. Reflexionen im Rückspiegel. Marburg: Tectum Verlag, 2016. Füllmann, Rolf. Einführung in die Novelle. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 2010. Füllmann, Rolf, Antje Johanning-Radžienē, Benedikts Kalnačs und Heinrich Kaulen (Hgg.). Rudolfs Blaumanis (1863-1908). Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur. Bielefeld: Aisthesis, 2019. Füllmann, Rolf. Kein Floß der Medusa: Im Schatten des Todes / Nāves ēnā (1899) von Rūdolfs Blaumanis als christlich grundierte Gleichniserzählung. Triangulum. Germanistisches Jahrbuch 2015 für Estland, Lettland und Litauen. Bonn: [o.V.], 2016, S. 339-348. Freytag, Gustav. Die Technik des Dramas. Leipzig: S. Hirzel, 1863. Fried, Michael. Absorption and Theatricality: Painting and Beholder in the Age of Diderot. Berkeley: University of California Press, 1980. Fried, Michael. Menzels Realism: Art and Embodiment in Nineteenth-Century Berlin. New Haven: Yale University Press, 2002. Gīrcs, Klifords. Kultūru interpretācija. Rīga: AGB, 1998. No angļu valodas tulko jusi Agita Lūse. Goba, Alfrēds. Juris Neikens. Dzīve un darbs. Rīga: Jessens, 1926. Greste, Jānis. .kā
dzeņa vēders. Rīga: Liesma, 1977. Grudule, Māra. Divi kurzemnieki uz vienas laipas. Lāms, Edgars (sast). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 20. Liepāja: LiePA, 2015, 9.-18. Ipp. Grudule, Māra (sast). Gothards Fridrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijas kontekstā. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2018. Grudule, Māra. Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017. Grudule, Māra. Zemnieku jeb tautas apgaismība Latvijā - jaunlatviešu kustības avots. Daukste-Silasproģe, Inguna (sast.). Meklējumi un atradumi 2005. Rīga: Zinātne, 2005, 8.-36. Ipp. Grudule, Māra. Vācbaltiešu literatūra (1890-1939). Kalnačs, Benedikts (sast.). Vācu literatūra un Latvija 1890-1945. Rīga: Zinātne, 2005, 411.-555. Ipp. Gudriķe, Biruta. Andrievs Niedra - rakstnieks un mācītājs. Rīga: Zinātne, 2007. Gudriķe, Biruta. Māteru Juris - zemniecības aizstāvis un ideologs. Māteru Juris. Sadzīves viļņi. Rīga: Zinātne, 1994, 5.-39. Ipp.
Literatūra [Gudriķe, Biruta.] Šīra, Biruta. Rūdolfa Blaumaņa estētiskie uzskati. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1958, nr. 9, 19.-30. Ipp. Hausmanis, Viktors (zin. red.). Latviešu literatūras vēsture. 1. sēj. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. Hausmanis, Viktors. Rūdolfa Blaumaņa dramaturģija. Rīga: Liesma, 1984. Hiršs, Harijs. Prozas poētika. Rīga: Zinātne, 1989. Hein, Jürgen. Dorfgeschichte. Stuttgart: Metzler, 1976. Hroch, Miroslav. Social Preconditions of National Revival in Europe. New York: Columbia University Press, 2000. Ijabs, Ivars. Another Baltic Postcolonialism: Young Latvians, Baltic Germans, and the Emergence of Latvian National Movement. Nationalities Papers: The Journal of Nationalism and Ethnicity, 2013, vol. 42/1, pp. 88-107. Iser, Wolfgang. Der implizite Leser. München: Wilhelm Fink, 1994. Jansons, Jānis Alberts. Renesanses motīvi Blaumaņa dzīvē un dzejā. Izglītības Mēnešraksts, 1943, nr. 4, 75.-78. Ipp., nr. 5., 102.-104. Ipp. Jansons, Jānis Alberts. Tautiskās atmodas laikmeta darbinieki: Alunāns, Barons, Brīvzemnieks. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 1939. Jansons-Brauns, Janis. Domas par jaunlaiku literatūru. Jansons-Brauns, Janis. Literatūra un laikmets. Rīga: Liesma, 1972, 17.-85. Ipp. Jaunsudrabiņš, Jānis. “Traģēdijas” pirmizrāde. Jaunsudrabiņš, Jānis. Kopoti raksti. 15. sēj. Rīga: Liesma, 1985, 46.-48. Ipp. Jēgere-Freimane, Paula. Jāņa Poruka fantāzija “Pērļu zvejnieks”. Zinātniski estē tiskas analīzes mēģinājums. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1922, nr. 5, 493.-504. Ipp., nr. 6, 598.-604. Ipp. Joachimsthaler, Jürgen. Mythos “Volk”. Zu
Vorgeschichte und Entstehung der National-Texturen Mittel-, Ost-mittel-, und Nordosteuropas. NationalTexturen. National-Dichtung als literarisches Konzept in Nordosteuropa. Nordost-Archiv. Zeitschrift für Regionalgeschichte. Neue Folge Band XVI/ 2007. Lüneburg: Nordost-Institut, 2009, S. 19-77. Joachimsthaler, Jürgen. Text-Ränder. Die kulturelle Vielfalt in Mitteleuropa als Darstellungsproblem deutscher Literatur. Heidelberg: Universitätsverlag Winter, 2011. Johansons, Andrejs. Latviešu literatūra. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953-1954. Jöekalda, Kristina. German Monuments in the Baltic Heimat? A Historiography of Heritage in the 'Long Nineteenth Century. Tallinn: Estonian Academy of Arts, 2020. Kaljundi, Linda, Eneken Laanes and Ilona Pikkanen (eds.). Novels, Histories, Novel Nations. Historical Fiction and Cultural Memory in Finland and Estonia. Helsinki: Finnish Literature Society SKS, 2015. (Studia Fennica. Historica 19) 353
354 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūra Kalnačs, Benedikts. 2ffh Century Baltie Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options. Bielefeld: Aisthesis, 2016. Kalnačs, Benedikts. 20. gadsimta sākuma sabiedrības tēlojums latviešu un igau ņu drāmā - Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī” un Eduarda Vildes “Neaptveramais brīnums”. Letonica, 2008, nr. 17,165.-178. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Culpa patris aquis submersus: Teodora Štorma (1817-1888) noveļu motīvi Rūdolfa Blaumaņa daiļradē. Lāms, Edgars (sast.) Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 19. Liepāja: LiePA, 2015,19.-26. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Dramaturģija un nacionālā identitāte: Rūdolfs Blaumanis un Mārtiņš Zīverts. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 2012, nr. 22, 28.-35. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Dzimums un patriarhālā sabiedrība Rūdolfa Blaumaņa ag rīnajā daiļradē. Cimdiņa, Ausma (sast.). Dzimums, literārā konvencija un jaunrade: no baroka līdz postmodernismam. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015, 82.-95. Ipp. Kalnačs, Benedikts, Pauls Daija, Eva Eglāja-Kristsone un Kārlis Vērdiņš. Finde-siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017. Kalnačs, Benedikts. Mākslinieks, realitāte un autobiogrāfija Rūdolfa Blaumaņa un Gotfrīda Kellera daiļradē. Scriptus Manet: Humanitāro un mākslas zi nātņu žurnāls, 2015, nr. 1, 33.-46. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Nacionālā identitāte, mākslinieciskā novitāte un koloni ālā diference 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā. Letonica, 2014, nr. 28, 25.-46. Ipp. Kalnačs, Benedikts. No
nacionālā romantisma uz simbolismu: jauna paradigma 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā. Cēbere, Gundega (sast.). Muzeja raksti 7. Nacionālais romantisms un simbolisms. Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2019, 59.-70. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis (1863-1908) starp latviešu un vācu kultūru. Lāms, Edgars (sast.). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. 23. Liepāja: LiePA, 2018, 107.-118. Ipp. Kalnačs, Benedikts un Rolfs Filmanis. Rūdolfs Blaumanis nacionālās literatūras un modernitātes kontekstā 19. un 20. gadsimta mijā. Letonica, 2016, nr. 34, 7.-19. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis, the Dreyfus Affair and the Anglo-Boer War: Colonial difference and identity construction in fin-de-siècle Latvian society. Journal of European Studies, 2017, vol. 47/2, pp. 129-141. Special issue on: European Post-Colonialisms: Temporalities and Theories. Guest editor Florian Krobb. Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis un 19. gadsimta Eiropas literatūra. Lāms, Edgars (sast.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 19. Liepāja: LiePA, 2014, 162.-167. Ipp.
Literatūra Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis un Eduards fon Keizerlings: paralēlās biogrāfijas reģionālās literatūras vēstures kontekstā. Lāms, Edgars (sast.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 17. Liepāja: LiePA, 2012, 125.130. Ipp. Kalnačs, Benedikts. Rūdolfs Blaumanis un latvietība. Cimdiņa, Ausma (sast.). Scientiae et Patriae. Veltījums profesorei akadēmiķei Vairai Vīķei Freibergai 75. dzimšanas dienā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012, 101.-109. Ipp. Kalnačs, Benedikts. The Blaumanis Moment: National Literature Enters the Stage of Art. Interlitteraria, 2002, vol. 17, pp. 315-327. Special Issue: World Literature and National Literatures. Kalniņa, Ieva. Darbības vieta 19. gadsimta latviešu dramaturģijā. Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1986. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 1986, 121.-143. Ipp. Kalniņa, Ieva. Divi skumji dokumenti (par R. Blaumani). Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1996. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Preses nams, 1996, 76.-87. Ipp. Kalniņa, Ieva. R. Blaumaņa humoristiski satīriskā dzeja trijos posmos. Rožkalne, Anita (sast.). Materiāli par literatūru, folkloru, mākslu un arhitektūru. Rīga, Zinātne, 1999,156.-163. Ipp. Kalniņa, Ieva. Jaunatrastie un hipotētiskie R. Blaumaņa pirmie darbi presē. Materiāli par Latvijas kultūrvidi: fakti un uztvere. Rožkalne, Anita (sast.). Rīga: Zinātne, 2000, 136.-145. Ipp. Kalniņa, Ieva. Rūdolfa Blaumaņa vēstules kā laikmeta un rakstnieka noskaņojuma apliecinātājas. Lāms, Edgars (sast.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. 8. Liepāja: LiePA, 2003, 67.-79. Ipp. Kalniņa, Ieva.
Rūdolfs Blaumanis par gadsimta mijas parādībām sabiedrībā un kultūrā. Karogs, 2000, nr. 12,160.-167. Ipp. Kalniņa, Ieva. Rūdolfs Blaumanis un impresionisms. Fjodorovs, Fjodors (zin. red.). Eiropas kultūra kā sistēma. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2008, 219.-226. Ipp. Kalniņa, Ieva (sast.). Rūdolfs Blaumanis: teksts un konteksts. Rīga: LU Akadēmis kais apgāds, 2013. Kalniņa, Ieva. Variācijas par latviešu drāmas vēsturi: teksts un konteksts. Rīga: Mansards, 2011. Kalniņa, Ieva E. un Kārlis Vērdiņš (sast.). Mūsdienu literatūras teorijas. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013. Kalniņš, Jānis. No Rūdolfa Blaumaņa un Jāņa Raiņa attiecību vēstures. (Sarakste, sadarbības un draudzības meklējumi.) Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1998, nr. 1/2,90.-97. Ipp. 355
356 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Kārkliņš, Kārlis. Reālā īstenība un literatūra. Latvju Mēnešraksts, 1943, nr. 10, 624.-629. Ipp. Kārkliņš, Kārlis. Rūdolfs Blaumanis. Bērziņš, Ludis (red.). Latviešu literatūras vēsture. 3. sēj. Rīga: Literātūra, 1935, 310.-343. Ipp. Kārkliņš, Kārlis. Rūdolfs Blaumanis. Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti. 12. sēj. Sast. Kārlis Kārkliņš. Aiovas Veiverlija: Latvju Grāmata, 1957. Kārkliņš, Kārlis. Svarīgākās īpatnības Apsīšu Jēkaba un Blaumaņa stilā. Daugava, 1932, nr. 8, 873.-887. Ipp. Kaudzīte, Matīss. Atmiņas no tautiskā laikmeta. Rīga: Zvaigzne ABC, 1994. Kiršentāle, Ingrīda. Latviešu romāns. Žanra tapšana un attīstība līdz 1940. ga dam. Rīga: Zinātne, 1979. Klaustiņš, Roberts. “Mērnieku laiki” kā sadzīves romāns. Estētisks un kultūrvēs turisks apcerējums. Otrs, pārstrādāts izdevums. Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa, 1926. Kļaviņš, Eduards. Latviešu portreta glezniecība 1850-1915. Rīga: Zinātne, 1996. Kļaviņš, Eduards (sast., zin. red.). Latvijas mākslas vēsture. 1780-1890. III/l. sēj. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēs tures pētījumu fonds, 2019. Kļaviņš, Eduards (sast., zin. red.). Latvijas mākslas vēsture. 1780-1890. III/2. sēj. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēs tures pētījumu fonds, 2019. Kļaviņš, Eduards (sast., zin. red.). Latvijas mākslas vēsture. 1890-1915. IV sēj. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēs tures pētījumu fonds, 2014. Klotiņš, Arnolds. Divatā ar tautasdziesmu. Folklora
latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos. Rīga: Zinātne, 2020. Klotiņš, Arnolds (sast.). Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā. Rīga: Zināt ne, 1981. Knope, Elza. Latviešu literatūras kritika 19. gs. otrajā pusē. Rīga: LPSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1962. Korsaka, Ināra (sast.). Augusts Bīlenšteins un latvieši. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2007. Krupņikovs, Pēteris. Baltvācu tēma Rūdolfa Blaumaņa publicistikā un satīrā. Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1984. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 1984,134.-153. Ipp. Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra hronika (1901-1908). Rīga: Zinātne, 1977. Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra repertuārs līdz 1940. gadam. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1953. Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra vēsture. 1. sēj. Rīga: Liesma, 1968.
Literatūra Kundziņš, Kārlis. G. E Stendera simts gadu piemiņai. Kundziņš, Kārlis (sast.). Vecā Stendera raksti. 1. sēj. Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, 1897, 3.-15. Ipp. Kuzina, Anna. Blaumanis tuvplānā. Rīga: Madris, 2013. Laage, Karl Ernst (Hrsg.). Theodor Storm - Gottfried Keller. Der Briefwechsel. Kritische Ausgabe. Berlin: Erich Schmidt Verlag, 1992. Leerssen, Joep (ed.). Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe. Vols. 1-2. Amsterdam: Amsterdam University Press, 2018. Leerssen, Joep. National Thought in Europe: A Cultural History. Amsterdam: Amsterdam University Press, 2006. Leitāns, Ansis. Autobiogrāfija. Grāfa lielmāte Genoveva. Rīga: Liesma, 1980. Lejnieks, Kārlis. [Kārlis Dziļleja.] Vecā Stendera dzīve un darbi. Stenders, Got hards Fridrihs. Dzīve un darbi. 1. sēj. Rīga: Kaija, 1938, 11.-78. Ipp. Levenson, Michael. Modernism. New Haven London: Yale University Press, 2011. Limane, Lilija. Garais lasīšanas gadsimts: daži grāmatu lasīšanas aspekti 19. gad simtā. Treile, Maija (sast.). Lasīšanas pandēmija: Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020, 80.-93. Ipp. Limane, Lilija. Robinsoniāde un stāsts par Genovevu latviešu grāmatniecībā. Arājs, E. (red.). Grāmatas un grāmatnieki: Misiņa bibliotēkas 100. gada dienai, 1885-1985. Rīga: Zinātne, 1985,138.-145. Ipp. Limane, Lilija. Stāsts par grāfieni Genovevu kā triviālliteratūras sacerējums. Letonica, 2018, nr. 37, 119.-133. Ipp. Lukács, Georg. Die Theorie des Romans. Ein geistesphilosophischer Versuch über die Formen dergroßen Epik. Bielefeld: Aisthesis Verlag,
2009. Lukas, Liina. Baltisaksa kirjandusväli 1890-1918. Tallinn: Underi ja Tuglasi Kirjanduskeskus; Tartu Ülikooli kirjanduse ja rahvaluule osakond, 2006. Lūriņa, Rita. Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas - 20. gadsimta 30. gadi). Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 2020. Maxwell, Richard, The Historical Novel in Europe, 1650-1950. Cambridge: Cam bridge University Press, 2009. Mehlman, Jeffrey. The Dreyfus Affair. Hollier, Denis (ed.). A New History of French Literature. Cambridge, Mass., and London, England: Harvard University Press, 1989, pp. 824-830. Megne, Zinta. Rūdolfa Blaumaņa vietas Rīgā. Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1981. Rīga: Liesma, 1981,153.-188. Ipp. Melngailis, Emilis. Ar Rūdolfu Blaumani biedros. Jaunākās Ziņas. 1938. gada 5. janvārī. 357
358 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Melngailis, Emilis. Blaumaņa pajumtē. Latvijas Vēstnesis. 1923. gada 9. un 17. ok tobrī. Melngailis, Emilis. Vēstules Rūdolfam Blaumanim. Imanta Pijola ievads. Karogs, 1993, nr. 1,168.-177. Ipp. Mintaurs, Mārtiņš. Vēstures dzimšana no laikmeta gara. Dzimtenes pagātne vāc baltiešu historiogrāfijā 19. gadsimta pirmajā pusē. Letonica, 2019, nr. 40, 26.-43. Ipp. Moi, Toril. Henrik Ibsen and the Birth of Modernism: Art, Theater, Philosophy. Oxford: Oxford University Press, 2006. Moretti, Franco. Atlas of the European Novel 1800-1900. London New York: Verso, 1998. Mucignat, Rosa. Theatrical Revolutions and Domestic Reforms: Space and Ideology in Goethes Wilhelm Meisters Lehrjahre and Austen’s Mansfield Park. Comparative Critical Studies, 2010, nr. 7, pp. 21-40. Niedra, Andrievs (sast.). Blaumaņa un Niedras sarakstīšanās. Ar A. Niedras pie zīmēm. Rīga: Valters un Rapa, 1931. Niedra, Andrievs. Ka man Blaumanis prātā stāv. Burtnieks, 1931, nr. 4, 317.— 328.1pp., nr. 5, 413.-420.1pp., nr. 6, 507.-516.1pp., nr. 7, 601.-613.1pp., nr. 8, 702.-712. 1pp., nr. 9, 799.-809. 1pp., nr. 10, 899.-911. 1pp., nr. 11, 999.-1011.1pp. [Niedra, Andrievs.] dr.-dr.- Mūsu tikumiskā audzināšana. Austrums, 1897, nr. 10, 779.-788.1pp. Nipāne, Diāna (sast.). Savas tautas skolotājs Juris Neikens. Cēsis: Autos, 2008. Ozoliņš, Gatis (sast.). Ērgļu vērtums. Novada folklora rokrakstos un publikācijās. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017. Paegle, Dzintra. Rūdolfa Blaumaņa māte un vecvecāki Suntažos: atradumi Latvi jas
Valsts vēstures arhīva dokumentos. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2020, A daļa, 74. sējums, nr. 3, 31.-35. Ipp. Paulin, Roger. Theodor Storm. München: Beck, 1992. Peiker, Piret. A.H. Tammsaares Truth and Justice as a Postcolonial Bildungs roman. Journal of Baltic Studies, 2015, vol. 46/2, pp. 1-18. Pelše, Stella. Latviešu mākslas teorijas vēsture. Mākslas definīcijas valdošo laikme ta ideju kontekstā (1900-1940). Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2007. Pīpiņš-Vizulis, Ernests. Iz mūsu jaunākās stāstu rakstniecības. Jauna Raža, nr. 1, 1898, 147.-154. Ipp. Plakans, Andrejs. A Concise History of the Baltic States. Cambridge: Cambridge University Press, 2011. Plukšs, Kārlis. Rūdolfs Blaumanis un Pēteris Rozegers. Izglītības Mēnešraksts, 1944, Nr. 6, 142.-144. Ipp.
Literatūra Plukšs, Kārlis. Das Unkraut von R. Blaumanis und P. Roseggers Gidei, der Verschenkte. Ceļi, X, Lunda, 1961, 51.-54.1pp. Poruks, Jānis. Ienaidnieks. Mājas Viesa literārais pielikums. 1900. gada 12. janvārī. Pujāte, Inta. Blaumanis un tēlotāja māksla. Kalniņa, Ieva (sast.). Rūdolfa Blau maņa enciklopēdija. Karogs, 1996, nr. 9,199.-202. Ipp. Pujāte, Inta un Anita Putniņa-Niedra (sast.). Dzīves palete. Jana Rozentāla sarak ste. Rīga: Pils, 1997. Radzobe, Silvija. Režisors pirmsrežijas laikmetā. Silvija Radzobe (sast., zin. red.). 20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. Rīga: Jumava, 2002, 8.-51. Ipp. Radzobe, Silvija. Rūdolfs Blaumanis un jaunā drāma. Daži aspekti. Letonica, 2002, nr. 8, 7.-30. Ipp. Radzobe, Silvija. Blaumanis un jaunā drāma. Karkonens-Svensons, Snorre (sast.). Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs. Rīga: Norden AB, 2004, 307.-316.1pp. Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme. Rakstnieks un viņa adresāti vēstulēs un komen tāros. Sast. Līvija Volkova. Rīga: Zinātne, 2017. Rūdolfs Blaumanis, 1863-1908-1923. Atmiņu kopojums. Sast. Pēteris Ērmanis. Rīga: Rūdolfa Blaumaņa piemiņas komitejas izdevums, 1923. Scherr, Johannes. Illustrierte Geschichte der Weltliteratur. Stuttgart: Franckhscher Verlag, 1899. Bd. 2. Schor, Naomi. George Sand and Idealism. New York: Columbia University Press, 1993. Schwidtal, Michael. Herrschaften ohne Hoffnung. Sterbende Geschlechter bei Herman Bang und Eduard von Keyserling. Schwidtal, Michael und Jaan Undusk (Hrsg.). Baltisches Welterlebnis. Die kulturgeschichtliche Bedeutung von Alexander, Eduard und
Hermann Graf Keyserling. Heidelberg: Univer sitätsverlag Winter, 2007, S. 241-252. Sekste, Inguna. Georgs Brandess un latviešu literatūrkritika. Letonica, 2004, nr. 10, 71.-99. Ipp. Selbmann, Rolf. Gottfried Keller. Romane und Erzählungen. Berlin: Erich Schmidt Verlag, 2001. Skalbe, Kārlis. Rūdolfa Blaumaņa piemiņai. Skalbe, Kārlis. Kopoti raksti. 8. sēj. Rīga: J. Roze, 1939,197.-199. Ipp. Skujeniece, Luīze. Latviešu teātris. Baltijas Vēstnesis. 1902. gada 31. janvārī. Smilktiņa, Benita. Latviešu novele (līdz 1940. gadam). Rīga: Zinātne, 1981. Smilktiņa, Benita. Novele: stili, virzieni, personības latviešu novelē (līdz 1945. ga dam). Rīga: Zinātne, 1999. 359
360 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Sommerlat-Michas, Anne (Hrsg.). Das Baltikum als Konstrukt (18.-19. Jahr hundert). Von einer Kolonialwahrnehmung zu einem Nationalen Diskurs. Würzburg: Königshausen und Neumann, 2015. Stinkule, Sanita (säst.). Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896. Rīga: Neputns, 2016. Stradiņš, Jānis (galv. red.). Latvieši un Latvija: akadēmiskie raksti. 4. sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. Stradiņš, Jānis. Stenderi un “Augstas gudrības grāmata” latviešu kultūras vēstu rē. Stenders, Gothards Fridrihs. Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. Rīga: Liesma, 1988. Straube, Gvido (sast). Valsts valstī. Latvija - Krievijas impērijas provinces 19. gad simtā. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020. Strauts, Kārlis. Oriģinālrepertuārs un mūsu teātra attīstība. Bērziņš, Ludis (red.). Latviešu literatūras vēsture. 6. sēj. Rīga: Literatūra, 1937, 314.-344. Ipp. Struka, Ieva. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara. Rīga: Latvijas Nacionā lais teātris, 2009. [Struka, Ieva.] Zole, Ieva. Sarunas ar Māru Ķimeli. Rīga: Jumava, 2007. Sturies, Andreas. Intimität und Öffentlichkeit. Eine Untersuchung der Erzählungen Eduard von Keyserlings. Frankfurt a. Μ. u. a.: Peter Lang, 1990. Svarāne, Melita. Latviešu cilmes Ērgļu mācītājs Arnolds Zunte. Volkova, Līvija (sast.). Varavīksne 1989. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 1989, 231.-236. Ipp. Svarāne, Melita. Latviešu saimnieciskā iniciatīva Vidzemes un Kurzemes lau kos 19. gadsimtā. Niedra, Andrievs. Līduma dūmos. Rīga: Zinātne, 1992, 449.-452. Ipp. Sevkina,
Guna. Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte. Mākslas Vēsture un Teorija, 2022, nr. 26, 21.-38. Ipp. Šķilters, Gustavs. Atmiņas par “Rūķi”. Ilustrēts Žurnāls, 1924, nr. 10,216.-217. Ipp., nr. 11, 241. Ipp. Todorova, Maria. Imagining the Balkans. Oxford: Oxford University Press, 2009. Trabert, Florian. Gottfried Keller. Marburg: Tectum Verlag, 2015. Undusk, Jaan. The Aland Experience: Friedebert Tuglas’ Four Trips to the Happy Isles. Aland Phenomenon: Young Estonian Artists and Writers in Aland 1906-1913. Exhibition Catalogue. Tallinn: Art Museum of Estonia, 2006, pp. 67-91. Ungern-Sternberg, Armin. Beschreibung einer Wirklichkeit. Zu einigen ‘Denk figuren’ deutschbaltischer Identitätsbildung. Maier, Konrad (Hrsg.). Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Wiesbaden: Harrassowitz Verlag, 2012, S. 74-97.
Literatūra Upitis, Janis. Rūdolfs Blaumanis: jauni materiāli par rakstnieku. Karogs, 1983, nr. 1, 142.-152. Ipp.; 1983, nr. 2,149.-157. Ipp.; 1986, nr. 8,154.-158. Ipp. Upītis, Jānis. Vai kļūdījies Blaumanis? Radzobe, Silvija un Līvija Volkova (sast.). Varavīksne 1980. Literārais mantojums. Rīga: Liesma, 1980, 190.-197. Ipp. Vāvere, Vera. Viktors Eglītis. Rīga: Zinātne, 2012. Vāvere, Vera. Viktors Eglītis. Eglītis, Viktors. Izlase. Rīga: Zinātne, 2004, 321,— 355. Ipp. Vēbers, Makss. Protestantiskā ētika un kapitālisma gars. Vēbers, Makss. Reliģijas socioloģija. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2004, 20.-180. Ipp. No vācu valodas tulkojis Rihards Kūlis. Viese, Saulcerīte. Mūžīgie spārni. Stāstījums par Aspazijas dzīvi. Rīga: Jaunā Daugava, 2004. Viese, Saulcerīte. Aspazija, Rainis un Hermīne Zālīte. Grīnuma, Gundega (sast.). Aspazija un Rainis šodienas skatījumā. Rīga: Zinātne, 2004, 30.-54. Ipp. Volfarte, Kristīne un Ervīns Oberlenders (sast.). Katram bija sava Rīga. Daudz nacionālas pilsētas portrets no 1857. līdz 1914. gadam. [Rīga:] AGB, 2004. Volfarte, Kristīne. Rīgas Latviešu biedrība un latviešu nacionālā kustība no 1868. līdz 1905. gadam. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009. Vīķe-Freiberga, Vaira. Kultūra un latvietība. Rīga: Karogs, 2010. Vilsons, Alfons. Latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956. Volkova, Līvija. Blaumaņa zelts. Rīga: Karogs, 2008. Volkova, Līvija. Pilnbriedā. Rūdolfs Blaumanis dzīvē un literatūrā no 1893. gada ar atkāpēm līdz 1863. gadam. Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti. Sast. Ieva
Kalniņa. 9. sēj. Rīga: Jumava, 1999. Volkova, Līvija. Rūdolfa Blaumaņa saikne ar angļu rakstniekiem. Karogs, 1986, nr. 8, 147.-153. Ipp. Volkova, Līvija. Tapšana. Rūdolfs Blaumanis literāros un vēsturiskos kontekstos līdz 1893. gadam ar atkāpēm līdz 1908. gadam. Rīga: Liesma, 1988. Volkova, Līvija. Tautas luga. Blaumanis, Rūdolfs. Skroderdienas Silmačos. Rīga: Nordik, 2006, 7.-10. Ipp. Watt, Ian. The Rise of the Novel. Harmondsworth: Penguin Books, 1985. Weber, Eugen. Peasants into Frenchmen. The Modernization of Rural France 1870-1914. Stanford: Stanford University Press, 1976. Whelan, Heide W. Adapting to Modernity: Family, Caste and Capitalism among the Baltic German Nobility. Köln Weimar Wien: Böhlau, 1999. White, Hayden. Metahistory: The Historical Imagination in Nineteenth-Century Europe. Baltimore: John Hopkins University Press, 1973. 361
362 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Williams, Abigail. The Social Life of Books: Reading Together in the EighteenthCentury Home. New Haven: Yale University Press, 2017. Zālīte, Pēteris. Rudolfs Blaumanis kā personība, kā dramatisks rakstnieks, kā lirisks dzejnieks un kā humorists un žurnālists. Rīga: Latvijas Universitāte, 1923. [Zeiferts, Teodors.] T. Iz laikrakstu beletristikas. Blaumaņa jaunākie ražojumi. ļauna Raža, 1898, nr. 1, 190.-191. Ipp. Zeiferts, Teodors. Blaumanis. Zeiferts, Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture. Trešā daļa. Rīga: A. Gulbis, 1925,128.-160. Ipp. [Zeiferts,] Teodors. Rūdolfa Blaumaņa stāsti. Mājas Viesis. 1894. gada 16. februārī. Zelče, Vita. Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē. Rīga: Latvijas Arhīvistu biedrība, 2002. Zeltiņa, Guna. Nacionālā rakstura un stilistikas iezīmes latviešu teātrī. Rīga: Zi nātne, 2000. Ziedonis, Arvīds. A Study of Rūdolfs Blaumanis. Hamburg: Helmut Buske Verlag, 1979.
Personu rādītājs896 Ābele, Kristiāna (1972), latviešu mākslas zinātniece 4, 8, 21, 25, 26, 46, 154, 179, 180, 185, 188, 189, 310, 325, 347 Akmentiņa, Dace (īst. v. Doroteja Šteinberga, 1858-1936), latviešu aktrise 126, 200, 309, 326 Akurātere, Līvija (dz. Pečaka, 1925-2017), latviešu teātra zinātniece 121, 122, 347 Akuraters, Jānis (1876-1937), latviešu rakstnieks 289, 293, 310, 311, 325, 326 Alksnis, Ādams (1864-1897), latviešu mākslinieks 179, 182 Alunāns, Ādolfs (1848-1912), latviešu režisors, aktieris un rakstnieks 122, 128, 277,318 Alunāns, Juris (1832-1864), latviešu rakstnieks 86, 96-98,151,152, 156, 353 Ancengrūbers, Ludvigs (Ludwig Anzengruber, 1839-1889), austriešu rakstnieks 110, 339 896 Rādītājā ietvertas tikai tas personas, kas minētas pētījuma pamattekstā.
364 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Andrejanova, Marija fon (Maria von Andrejanoff, dz. Hofmane, 1863-?), vāc baltiešu aristokrāte 55, 59,138,189, 196 Andrejanovs, Viktors fon ( Victor von Andrejanoff, 1857-1895), vācbaltiešu rakst nieks 5, 44, 45, 50-55, 61, 62, 66, 219, 277, 280, 289, 329, 347 Apīnis, Aleksejs (1926-2004), latviešu grāmatniecības vēsturnieks 86, 87, 92, 93, 95, 96, 99-101,103,136, 151,153,160, 323, 347, 348 Apsīšu Jēkabs (1858-1929), latviešu rakstnieks 96, 163, 166-176, 179, 181, 275, 323, 342, 355 Aristotelis (Αριστοτέλης, 384-322 p. m. ē.), sengrieķu filozofs 317 Ārons, Matīss (arī Āronu Matīss, 1858-1939), latviešu kultūras darbinieks 20, 25, 63, 66, 348 Asars, Jānis (1877-1908), latviešu literatūras kritiķis 200, 274, 289, 292, 348 Aspazija (īst. v. Elza Pliekšāne, dz. Rozenberga, 1865-1943), latviešu rakstniece 12, 52, 128, 179, 193, 205, 275-284, 287, 300, 308, 343, 344, 360 Auseklis (īst. v. Miķelis Krogzemis, 1850-1879), latviešu rakstnieks 96 Austriņš, Antons (1884-1934), latviešu rakstnieks 82, 101, 164, 231, 275, 289, 297, 308, 348 Bairons, Džordžs Gordons (George Gordon Bairon, 1788-1824), angļu rakst nieks 61 Balzaks, Onorē de (Honoré de Balzac, 1799-1850), franču rakstnieks 106, 214 Bangs, Hermanis (Herman Bang, 1857-1912), dāņu rakstnieks 78, 359 Barons, Krišjānis (1835-1923), latviešu folklorists 25, 86, 98, 153, 156, 347, 353 Bazerds, Džeimss (James Buzard), amerikāņu literatūrzinātnieks 165, 210 Bērents, Johans Teodors Aleksandrs fon (Johann Theodor Alexander von Berent, 1849-1916), vācbaltiešu žurnālists
56, 67 Bergmanis, Eižens (Eugen Bergmann, 1857-1934), vācbaltiešu rakstnieks 5, 24, 44, 51, 54-58, 60-63, 67, 87,139, 184,195,197, 219 Bērziņš, Arturs (1882-1962), latviešu literatūras un teātra kritiķis 9, 289, 324, 344, 348 Bērziņš, Rūdolfs (1881-1949), latviešu aktieris un operdziedātājs 326 Bibers, Gunārs (1931), latviešu literatūrzinātnieks 314, 315 Birkerts, Antons (1876-1971), latviešu literatūras vēsturnieks 23-25, 27, 28, 44, 48, 57, 83, 169, 178, 292, 293, 301, 311, 324, 331, 345, 348 Bīlenšteins, Augusts (August Bielenstein, 1826-1907), vācbaltiešu mācītājs 155157, 348,356
Personu rādītājs Blaumane, Karline Pauline (dz. Šūberga, 1838-1917), Rūdolfa Blaumaņa māte 23, 341 Blaumanis, Arvīds (1875-1940), Rūdolfa Blaumaņa brālis 23-25, 83, 178, 221, 249, 253, 292, 307, 309, 341, 348, 349 Blaumanis, Matīss (1822-1894), Rūdolfa Blaumaņa tēvs 23, 221, 222, 230, 341 Blaus, Pēteris (1856-1930), latviešu rakstnieks 27, 28, 349 Brandess, Georgs (Georg Brandes, 1842-1927), dāņu literatūras kritiķis 12, 301, 359 Briedis, Raimonds (1965), latviešu literatūrzinātnieks 4, 8, 216, 349 Brigadere, Anna (1861-1933), latviešu rakstniece 9, 57, 275, 297, 308, 331, 344 Brigadere, Maija (īst. v. Anna Vilhelmīne, dz. Veinberga, 1857-1940), latviešu aktrise 200 Brukss, Piters (Peter Brooks, 1938), amerikāņu literatūrzinātnieks 106 Būmanis, Aleksandrs (1881-1937), latviešu sabiedriskais darbinieks, jurists 179, 200, 309, 329, 336 Burima, Maija (1971), latviešu literatūrzinātniece 253, 299, 349 Cepla-Kaufmane, Ģertrūde (Gertrude Cepl-Kaufmann, 1942), vācu literatūrzi nātniece 292 Daija, Pauls (1984), latviešu literatūrzinātnieks 4, 8, 20, 42, 54, 61, 73, 92-95, 125, 150, 152, 235, 328, 350, 354 Defo, Daniels (Daniel Defoe, 1660-1731), angļu rakstnieks 208 Deglavs, Augusts (1862-1922), latviešu rakstnieks 275, 284, 318, 322, 343 Dikenss, Čārlzs (Charles Dickens, 1812-1870), angļu rakstnieks 28, 32, 87, 166, 210,214 Dīriķis, Bernhards (1831-1892), latviešu sabiedriskais darbinieks 95, 281, 282, 350 Djagiļevs, Sergejs (Sergej Pavlovich Djagilev, 1872-1929), krievu mākslas kritiķis 183 Doku Atis (1861-1903), latviešu rakstnieks 101,181 Dreifuss, Alfreds (Alfred Dreyfus,
1859-1935), franču armijas virsnieks 80, 82, 83 Duburs, Jēkabs (1866-1916), latviešu aktieris un režisors 76 Džeimss, Henrijs (Henry James, 1843-1916), amerikāņu rakstnieks 106 365
366 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūra Egle, Kārlis (1887-1974), latviešu kultūrvesturnieks, bibliogrāfs 8, 23, 35, 37, 38, 40, 41, 45-48, 52, 56, 57, 68. 69, 75, 81, 83, 84, 94,108,110,112,114, 115, 117, 128, 130,131, 139, 159, 166, 169,170, 172,178,179, 186, 187, 189, 193, 194, 197,202-204, 221, 229, 230,233, 244,250,253,255,259, 260, 264, 270, 275,279, 288, 291-293, 306,311-313,321,323,326, 329, 332, 345, 348, 351 Eglītis, Viktors (1877-1945), latviešu rakstnieks 289, 291-293, 326, 351 Eldgasts, Haralds (1st. v. Jānis Miķelsons, 1882-1926), latviešu rakstnieks 312 Fallijs (1st. v. Konrāds Bullāns, 1877-1915), latviešu rakstnieks 57, 289 Fārbahs, Johans Georgs (Johann Georg Fahrbach, 1826-1904), vācbaltiešu tirgo tājs 25, 342 Fīldings, Henrijs (Henry Fielding, 1707-1754), angļu rakstnieks 208 Filmanis, Rolfs (Rolf Füllmann, 1964), vācu literatūrzinātnieks 4, 8, 41, 238, 249, 346, 354 Fīrekers, Kristofs (Christoph Fürecker, 1615[?]—1685[?]), vācbaltiešu dzejnieks 96 Fontäne, Teodors (Theodor Fontane, 1819-1898), vācu rakstnieks 63, 66, 218 Freitags, Gustavs (Gustav Freytag, 1816-1895), vācu rakstnieks, literatūrzināt nieks 130, 140, 315, 316, 317, 319, 322, 336 Frīds, Maikls (Michael Fried, 1939), amerikāņu mākslas zinātnieks 132, 134, 137, 144 Gēte, Johans Volfgangs fon (Johann Wolfgang von Goethe, 1749-1832), vācu rakstnieks 97, 103, 121, 214, 215, 229, 251, 278, 282, 305, 316, 339 Girgensons, Kristofs Reinholds (Christoph Reinhold Girgensohn, 1752-1814), vācbaltiešu mācītājs 96,172 Goba, Alfrēds (1889-1972), latviešu literatūrzinātnieks
162,163, 352 Greste, Ādolfs (1880-1950), latviešu skolotājs 54 Greste, Jānis (1876-1951), latviešu skolotājs un kultūras darbinieks 47, 48, 309, 352 Grimms, Jakobs (Jacob Grimm, 1785-1863), vācu folklorists 156 Grimms, Vilhelms (Wilhelm Grimm, 1786-1859), vācu folklorists 156 Grīnuma, Gundega (1948), latviešu literatūrzinātniece 8, 282, 360 Grothusa, Karolīna [Kerija] fon (Carolina [Cary] von Grotthuss, prec. Printz, 1859-1940), vācbaltiešu aristokrāte 183, 226, 312, 313 Grothuss, Oskars fon (Oscar von Grotthuss, 1831-1920), vācbaltiešu aristokrāts 180, 226
Personu rādītājs Grudule, Māra (1963), latviešu literatūrzinātniece 8, 45, 57, 63, 65, 66, 74, 75, 78, 89, 91-94, 96,126,135, 163, 266, 352 Hans, Teodors (1862-1897), latviešu žurnālists un lugu rakstnieks 50, 128, 129 Hauptmanis, Gerharts (Gerhart Hauptmann, 1862-1946), vācu rakstnieks 219, 312 Hausmanis, Viktors (1931), latviešu literatūras un teātra zinātnieks 97, 100, 195, 345, 352 Hēbelis, Fridrihs (Friedrich Hebbel, 1813-1863), vācu rakstnieks 107, 220 Herders, Johans Gotfrīds fon (Johann Gottfried von Herder, 1744-1803), vācu filozofs 91, 281 Hilmane, Magdalēne (Magdalene Huelmann, 1958), vācu literatūrzinātniece un valodniece 8 Hofmanis, Ernsts Teodors Amadejs (Ernst Theodor Amadeus Hoffmann, 17761822), vācu rakstnieks 32-34, 218 Holtejs, Karls fon (Karl von Holtei, 1798-1880), Rīgas Pilsētas teātra direktors un rakstnieks 124-127 Hūgenbergers, Kārlis (Kari Hugenberger, 1784-1860), vācbaltiešu rakstnieks 61, 96, 350 Ijabs, Ivars (1972), latviešu politologs 151,152, 352 Jansons-Brauns, Janis (ist. v. Janis Jansons, 1872-1917), latviešu literatūras kri tiķis 90, 91, 135, 136, 216, 274, 283, 353 Jaunsudrabiņš, Jānis (1877-1962), latviešu rakstnieks 101, 178, 289, 297, 315, 353 Jirgens, Kārlis (1879-1946), latviešu literāts un skolotājs 29 Jirgens, Rūdolfs (1869-1944), latviešu psihologs 28, 287 Jirgensons, Pēteris (ari Girgensons, 1865-?), Kokneses muižas staļļa puisis 230, 328 Johansons, Andrejs (1922-1983), latviešu kultūrvēsturnieks 104, 304, 353 Jurjāns, Andrejs (arī Jurjānu Andrejs, 1856-1922), latviešu komponists 198, 199,356 Kalniņa, Ieva (1956), latviešu
literatūrzinātniece 4, 8, 31-33, 40, 41, 54, 55, 58, 64, 73, 108, 110, 131, 133, 170, 185, 195, 228, 234, 235, 238, 239, 253, 289, 300, 319, 320, 323, 328, 346, 354, 355 367
368 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūra Kārkliņš, Kārlis (1888-1961), latviešu literatūrzinātnieks 162, 163, 166, 186, 314, 345, 355 Kaudzīte, Matīss (arī Kaudzītes Matīss, 1848-1926), latviešu rakstnieks 30, 101, 105,164,170,187, 301, 309, 342, 355 Kaudzīte, Reinis (arī Kaudzītes Reinis, 1839-1920), latviešu rakstnieks 164, 170, 342 Keizerlings, Eduards fon (Eduard von Keyserling, 1855-1918), vācbaltiešu rakst nieks 5,60,75-78,354 Kēlers, Eižens (Eugen Köhler, 1863-1917), vācbaltiešu mācītājs 308 Kellers, Gotfrīds (Gottfried Keller, 1819-1890), vācu rakstnieks 61, 62, 190, 215, 219, 220, 225, 226, 239-245, 249-251, 256, 339, 343, 349-351, 354, 356, 359, 360 Kellers, Kārlis Aleksandrs (Karl Alexander Keller, 1868-1939), vācbaltiešu mā cītājs 67, 226 Kērners, Teodors (Theodor Körner, 1791-1813), vācu rakstnieks 301 Kiršentāle, Ingrīda (dz. Behmane, 1925-1991), latviešu literatūrzinātniece 101, 355 Klaustiņš, Roberts (1875-1962), latviešu kultūrvēsturnieks 163,164, 355 Kļaviņš, Eduards (1937), latviešu mākslas zinātnieks 21, 95, 154, 179-181, 198, 303, 325, 355, 356 Kleists, Heinrihs fon (Heinrich von Kleist, 1777-1811), vācu rakstnieks 66, 218 Klotiņš, Arnolds (1934), latviešu mūzikas zinātnieks 198-200, 283, 356 Konrādija, Johanna (Johanna Conradi, 1814-1892), vācbaltiešu rakstniece 262264, 266, 341 Kraujiņš, Kārlis Oļģerts (1879-1975), latviešu rakstnieks 187, 293 Kraujiņš, Mīlis (?-1906), Kārļa Oļģerta Kraujiņa brālis, priekšstrādnieks Brāķos 187, 229, 307 Krauss, Eberhards (Eberhard Kraus, 1857-1918), vācbaltiešu rakstnieks un žur nālists 47,
219 Kronvalds, Atis (arī Kronvalda Atis, 1837-1875), latviešu kultūras darbinieks 30, 156 Krūza, Kārlis (1884-1960), latviešu rakstnieks 280 Kundziņš, Kārlis (1902-1992), latviešu teātra zinātnieks 26, 123-126, 129, 198, 356 Kundziņš, Kārlis (1850-1937), latviešu mācītājs un literāts 90 Kuzina, Anna (1947-1921), Rūdolfa Blaumaņa Braku muzeja ilggadēja vadītāja 24, 28, 308, 309, 346, 356
Personu rādītājs Ķimele, Māra (1943), latviešu režisore 320, 340, 359 Laicens, Linards (1883-1937), latviešu rakstnieks 289 Lautenbahs-Jūsmiņš, Jēkabs (1st. v. Jēkabs Lautenbahs, 1847-1928), latviešu rakst nieks 275, 301 Leitāns, Ansis (1815-1874), latviešu rakstnieks 98-102, 194, 107, 108,126,151, 356 Lesings, Gotholds Efraims (Gotthold Ephraim Lessing, 1729-1781), vācu rakst nieks 316 Loze, Oto (Otto Lohse, 1859-1925), Rīgas Pilsētas teātra kapelmeistars 47, 50 Lukačs, Georgs (Georg Lukács, 1885-1971), ungāru literatūrzinātnieks 213, 214, 218, 236, 302, 357 Lūkasa, Līna (Liina Lukas, 1970), igauņu literatūrzinātniece 70, 77, 357 Lundbergs, Jākobs Florentins (Jakob Florentin Lundberg, 1782-1858), vāc baltiešu rakstnieks un tulkotājs 96 Manaseins, Nikolajs (Nikolaj Avksent’evich Manasein, 1834-1895), krievu poli tiķis 157 Martersteigs, Makss (Max Martersteig, 1853-1926), Rīgas Pilsētas teātra direk tors 50 Māters, Juris (arī Māteru Juris, 1845-1885), latviešu rakstnieks 104-106, 163, 265, 266, 342, 352 Medinska, Marija (dz. Valdemāre, 1830-1888), latviešu rakstniece 99 Melngailis, Emilis (1874-1954), latviešu komponists 178, 283-285, 287, 291, 299, 305, 357 Merķelis, Garlībs (Garlieb Merkel, 1769-1850), vācbaltiešu publicists 66, 90 Moja, Torila (Toril Moi, 1953), norvēģu izcelsmes amerikāņu literatūrzinātniece 302 Moreti, Franko (Franco Moretti, 1950), itāliešu literatūrzinātnieks 210, 214, 357 Mušiņā, Roza (Rosa Mucignat), angļu literatūrzinātniece 215 Neikens, Juris (1826-1868), latviešu rakstnieks 161-164, 168, 181, 341, 352, 358 Neimanis, Ludis (1863-1926),
latviešu grāmatizdevējs 344 Neimanis, Vilhelms (Wilhelm Neumann, 1849-1919), vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks 25 369
370 PAVĒRSIENS. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Nice, Fridrihs {Friedrich Nietzsche, 1844-1900), vācu filozofs 51, 195, 255 Niedra, Andrievs (1871-1942), latviešu rakstnieks 12, 52-55, 62, 67, 105, 167, 197, 221, 225-228, 230, 235, 237, 244, 268, 269, 275, 277, 278, 283-285, 287, 289, 318, 344, 352, 357-359 Ostina, Džeina {Jane Austen, 1775-1817), angļu rakstniece 210 Ozoliņš, Pēteris (1864-1938), latviešu režisors un aktieris 129, 182,183, 344 Ozols, Jēkabs (1863-1902), latviešu komponists 277 Ožjē, Emīls {Émile Augier, 1820-1899), franču rakstnieks 195 Panteniuss, Teodors Hermanis {Theodor Hermann Pantenius, 1843-1915), vāc baltiešu rakstnieks 5, 60-67, 69, 70, 72-75, 78, 102, 103, 218, 264, 342, 350 Panteniuss, Vilhelms Kristiāns {Wilhelm Christian Pantenius, 1806-1849), vāc baltiešu rakstnieks 62 Paškevica, Beata (1968), latviešu literatūrzinātniece, ģermāniste 91 Pelše, Stella (1972), latviešu mākslas zinātniece 301, 302, 358 Pīpiņš-Vizulis, Ermanis (1st. v. Ermanis Pīpiņš, 1873-1927), latviešu literatūras kritiķis 274,287,358 Poruka, Ernestīne (dz. Pētersone, 1875-1956), rakstnieka Jāņa Poruka sieva 286 Poruks, Jānis (1871-1911), latviešu rakstnieks 12, 190, 275, 285-293, 297-299, 304, 309, 323, 329, 342-344, 351, 353, 358 Pumpurs, Andrejs (1841-1902), latviešu rakstnieks 96 Pūriņš, Nikolajs Roberts (pseid. Purinu Klāvs, 1858-1935), latviešu rakstnieks 49, 50, 277,319 Purvītis, Vilhelms Kārlis (1872-1945), latviešu gleznotājs 178,179, 310, 347 Rainis (1st. v. Jānis Pliekšāns, 1965-1929), latviešu rakstnieks 12, 97, 128, 179, 232, 276-283, 285, 308,
309, 337, 342, 360 Radzobe, Silvija (1950-2020), latviešu teātra zinātniece un kritiķe 182, 317, 358, 360 Radzobe, Zane (1984), latviešu teātra zinātniece un kritiķe 140, 202, 204, 332 Ries, Rihards {Richard Ruetz, 1850-1915), vācbaltiešu žurnālists un redaktors 26, 342
Personu radītājs Ričardsons, Semjuels (Samuel Richardson, 1689-1761), angļu rakstnieks 208 Rode-Ēbelings, Hermanis (Hermann Rhode-Ebeling, 1846-1906), vācu režisors 121-124, 127, 182, 183 Rozegers, Pēteris (Peter Rosegger, 1843-1918), austriešu rakstnieks 28, 34, 58, 110, 116,339, 358 Rozentāle, Ellija (Elli Forsell-Rozentāle, dz. Forssell, 1871-1943), somu dziedā tāja, gleznotāja Jana Rozentāla sieva 170, 326 Rozentāls, Janis (1866-1916), latviešu gleznotājs 170, 178-185, 188, 189, 198, 226, 235, 244, 252, 286, 298, 305, 308, 312, 313, 325, 340, 343, 349, 358 Rubīna, Anna (1850-?), Rūdolfa Blaumaņa skolotāja 24, 218, 341 Rubīns, Georgs (arī Juris Rubenis, 1810-1876), Annas Rubinās tēvs 24 Rutenbergs, Oto fon (Otto von Rutenberg, 1802-1864), vācbaltiešu vēsturnieks 51 Sarķis, Peteris (1862-1895), latviešu rakstnieks 317, 318, 322 Skabarga, Kārlis (pseid. Līgotnis, 1863-1948), latviešu laikrakstu korespondents 54,128 Skalbe, Kārlis (1879-1945), latviešu rakstnieks 101, 280, 289-291, 293, 294, 309,310, 359 Skots, Valters (Walter Scott, 1771-1832), skotu rakstnieks 28, 211-213, 232 Skujeniece, Luīze Irma (dz. Alunāne, 1857-1934), latviešu teātra kritiķe 200, 203, 359 Smilktiņa, Benita (dz. Macule, 1932-2019), latviešu literatūrzinātniece 162, 250, 345, 359 Sofokls (Σοφοκλής, ap 496-406 p.m. ē), sengrieķu rakstnieks 316 Stenders, Aleksandrs Johans (Alexander Johann Stender, 1744-1819), vācbaltie šu rakstnieks 20, 62, 92, 95, 125, 277, 359 Stenders, Gothards Fridrihs (Gotthard Friedrich Stender, 1714-1796), vācbaltie šu rakstnieks 5, 20, 62, 88-97, 99, 129, 134-137, 143, 145,
153, 162, 320, 323, 348, 351,352, 356, 359 Stradiņš, Jānis (1933-2019), latviešu zinātnes vēsturnieks 45, 93,126, 359 Strauts, Kārlis (1902-1980), latviešu teātra kritiķis 205, 206, 359 Šekspīrs, Viljams (William Shakespeare, 1564-1616), angļu rakstnieks 138-140, 194, 239, 242, 250, 251, 256, 277, 291, 315, 316, 320, 332, 336 371
372 PAVĒRSIENS. Rudolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Sers, Johanness (Johannes Scherr, 1817-1886), vācu kultūrvesturnieks 338 Šillers, Fridrihs (Friedrich Schiller, 1759-1805), vācu rakstnieks 24, 166, 182, 187, 190,218,316, 339 Šķilters, Gustavs (1874-1954), latviešu mākslinieks 170,179, 360 Šmīds, Kristofs fon (Christoph von Schmid, 1768-1854), vācu mācītājs un rakst nieks 96, 98, 99,102, 107 Šora, Naomi (Naomi Schor, 1943-2001), amerikāņu literatūrzinātniece 302 Štorms, Teodors (Theodor Storm, 1817-1888), vācu rakstnieks 219-225, 227, 228, 230, 232, 235, 236, 240, 245, 339, 342, 351, 353, 356, 358 Štrāls, Kārlis (1880-1970), latviešu rakstnieks 289, 291, 310, 311, 315, 325 Švidtāls, Mihaels (Michael Schwidtal, 1954), vācu literatūrzinātnieks 77,78 Tannenhofers, Karls (Carl Tannenhofer, 1839-1893), vācu režisors, aktieris un rakstnieks 48 Tranzeja, Doroteja fon (Dorothea von Transehe, 1829-1896), vācbaltiešu aristo krāte 58 Tranzeja, Ulrike Elinora fon (Ulrike Ellinor von Transehe, 1856-1947), vācbaltie šu aristokrāte 58 Tranzejs, Eduards Fridrihs Alvils Remberts Rūdolfs fon (Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolph von Transehe, 1858-1928), vācbaltiešu aristokrāts, Ērgļu muižas mantinieks 23, 309 Tranzejs, Gustavs Rūdolfs fon (Gustav Rudolph von Transehe, 1828-1905), vāc baltiešu aristokrāts, Ērgļu muižas īpašnieks 309 Treimane, Inese (1952), latviešu literatūrzinātniece 97 Turgenevs, Ivans (Ivan Sergeevich Turgenev, 1818-1883), krievu rakstnieks 166 Undusks, Jāns (Jaan Undusk, 1958), igauņu rakstnieks un literatūrzinātnieks 78, 254, 255, 359, 360 Ungerns-
Šternbergs, Armīns fon (Armin von Ungern-Sternberg), vācu literatūr zinātnieks 45, 46, 360 Upitis, Jānis (1911-1983), latviešu literatūrzinātnieks 222, 360 Vāgners, Rihards (Richard Wagner, 1813-1883), vācu komponists 125 Vaits, Heidens (Hayden White, 1828-1918), amerikāņu vēsturnieks 136 Valdemārs, Krišjānis (1825-1891), latviešu sabiedriskais darbinieks 86, 156
Personu rādītājs Valters, Johans (arī Jānis Valters, Johann Walter, Johann Walter-Kurau, 18691932), latviešu un vācbaltiešu gleznotājs 179 Vāvere, Vera (1929), latviešu literatūrzinātniece 291, 360 Vecgrāvis, Viesturs (1948), latviešu literatūrzinātnieks 289, 297-299, 304 Veidenbaums, Eduards (1867-1892), latviešu rakstnieks 12 Venigs, Karls (Carl Wenig, 1830-1908), Pēterburgas Mākslas akadēmijas profe sors 183 Viese, Saulcerīte (1932-2004), latviešu literatūrzinātniece 138, 280, 282, 360 Vīgnere-Grīnberga, Malvīne (1871-1949), latviešu operdziedātāja 309 Vīlands, Kristofs Martins (Christoph Martin Wieland, 1733-1813), vācu rakst nieks 139, 140 Vilde, Eduards (Eduard Wilde, 1865-1933), igauņu rakstnieks 40, 343, 353 Vilhelms II (Wilhelm II, 1859-1941), Vācijas ķeizars 306 Vilsons, Alfons (1917-1993), latviešu literatūrzinātnieks 345, 360 Vītola, Natālija (īst. v. Natālija Porša, prec. Upmalniece), latviešu aktrise 127 Volkova, Līvija (1931), latviešu literatūrzinātniece 8, 9, 14, 31, 34, 46-48, 51-53, 56, 59, 67, 70, 72, 80, 83, 87, 99, 138, 143, 144, 156, 166, 184, 196, 201, 219, 231, 271, 282, 284, 286, 300, 306, 309, 319, 320, 325, 337, 345, 356-361 23-25, 27-29, 111, 116, 123, 274, 276-280, 346, 349, 354, Volteris, Eduards (arī Eduards Volters, Eduard Wolter, Eduardas Volteris, 18561941), vācbaltiešu valodnieks un lietuviešu kultūras darbinieks 282 Vots, Aiens (Ian Watt, 1917-1999), amerikāņu literatūrzinātnieks 208 Zālīte, Hermīne (1858-1932, dz. Balode), latviešu sabiedriskā darbiniece 282, 287, 360 Zālītis, Pēteris (1864-1939; no 1922. gada īst. v. Pēteris Zālīte),
latviešu preses redaktors 59, 67,134, 171, 229, 276, 287, 361 Zālītis, Valdemārs (pseid. Valdis, 1865-1934), latviešu rakstnieks un pedagogs 193 Zariņš, Rihards (1869-1939), latviešu mākslinieks 179 Zeibots, Eduards (1864-1897), latviešu rakstnieks 274, 275 Zeiferts, Teodors (1865-1929), latviešu literatūrzinātnieks 13, 67, 90, 151, 166, 176, 178, 225, 238, 239, 274, 286, 287, 289, 301, 324, 325, 344, 361 Zelče, Vita (1965), latviešu kultūrvēsturniece 113,114, 118-120, 150,361 Ziedonis, Arvīds (1931-2017), latviešu literatūrzinātnieks 345, 361 373
374 PAVĒRSIENS. Rudolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā Zolā, Emīls (Émile Zola, 1840-1902), franču rakstnieks 82, 83 Zūdermanis, Hermanis (Hermann Sudermann, 1857-1928), vācu rakstnieks 219, 277 Zunte, Arnolds (Arnold Sunte, 1828-1897), latviešu izcelsmes vācbaltiešu mā cītājs 27, 28, 86, 155, 170, 212, 348, 359
The Turning Point. Rudolfs Blaumanis in Latvian and European Literature Summary Rūdolfs Blaumanis is one of the most powerful interpreters of the social and psychological transformations of turn-of-the-twentieth century Latvian society, and his literary efforts match the highest contemporary standards. Finding himself in-between two cultures, German and Latvian, Blaumanis takes on, develops and challenges the traditional stylistic patterns and genre models of European literature. Blaumanis is one of the most discussed Latvian authors who recognizes the importance of literature in fostering the consciousness of a nation. Twenty-first century research tends to foreground the international relevance of his literary output. The recent publication of Blaumanis’s German language prose
376 The Turning Point. Rudolfs Blaumanis in Latvian and European Literature texts, edited by Rolf Füllmann and Benedikts Kalnačs under the title Frost im Frühling (Spring Frost, 2017), has made the writer’s oeuvre more accessible to an international readership. This monograph delves into less investigated aspects of Blaumaniss texts, taking into account in particular those factors that stand for substantial changes in Latvian literature of the fin-de-siècle. To adequate ly describe these transformations, several arguments have been put forward and elaborated throughout the book. This refers first of all to a new level of understanding and creative interpretation of European cultural traditions, and one of the principal aspects of investigation is to deal with the literary sources Blaumanis made use of and radically transformed. Another important facet of his approach is the ability to synthesise different aesthetic impulses by merging various stylistic trends into a harmonious whole that makes his texts artistically complex and fascinating while at the same time keeping them accessible to a broad readership. The conscious self-reflexivity of Blaumaniss literary activities adds a sustained intellectual dimension to his efforts. His prose and drama written and widely read at the turn of the century mirrors the maturity of society as well as displays the aesthetic achievements of Latvian literature based on the intense appropriation and innovative transformation of European literary models. Special emphasis in this investigation is put on Blaumaniss links to the aesthetically
diverse nineteenth-century literary traditions that are being disclosed through the discussion of theoretical issues as well as by close readings of particular texts. In focus are those aspects that are crucial in the formation of Blaumaniss worldview and those that determine his aesthetic choices. Such an approach has been helpful in challenging the standard periodization of nineteenth-century Latvian literature. The monograph states that the traditional juxtaposition of so-called Old Latvian and New Latvian generations is not sustainable while in the course of the nineteenth century authors with very diverse mind-sets have followed similar but varied strategies with regard to the aesthetic and social relevance of their activities. The interdisciplinary nature of this investigation also allows for grasping the close cooperation offin-de-siècle writers and artists, and the proximity of Blaumaniss prose and drama.
Summary The main body of the book is made up of five chapters, each of which has its own focus, contributing to the overall argument with regard to the high-quality and diversity of Blaumanis’s literary output. The first chapter, "The German Blaumanis”, in particular discusses the coexistence of German and Latvian culture in the Baltic provinces of the Russian Empire. At the time when the writers personality was formed, the co-operation and competition between different social classes and ethnicities was one of the driving factors that stood for complex and contested but steady cultural development. The chapter combines close reading of German and Latvian versions of Blaumanis ’s prose, tracing transformations of particular texts from one language into another while applying a biographical approach that helps to highlight the close relationship between Blaumanis and Baltic German literary circles. The second chapter, “Between popular and elite literature”, discusses the theoretical background of the concept of popular culture and then explores Blaumanis's use of some of the stock devices pertaining to this aesthetic category. The impact of nineteenth-century popular literature and theatre is examined in detail while attention is also paid to the influence of the so-called reading revolution as well as to the different acting styles that had an impact on contemporary theatre audiences which Blaumanis had in mind when writing his plays. In the third chapter, “In search for contemporary expression”, Blaumanis’s links to the main trends in the development of nineteenth century
Latvian literature and art are scrutinized. Important aesthetic impulses are discovered in the prose of his immediate predecessors as well as in his close affinity to the turn-of-the-century artistic and theatre scene. The cultural historical background of Blaumanis’s oeuvre is discussed from an auto-ethnographic perspective as providing a crucial stimulus for his creative aspirations. Compared to the efforts of his contemporaries, Blaumanis’s minute observations of the portrayed milieu reveal the principal differences and allow him to achieve an innovative quality in his literary texts. The fourth chapter, “Prose tradition and individual talent”, applies a similar strategy while moving beyond the Latvian cultural milieu and yielding elaborated comparisons of Blaumanis’s texts with some of his most prominent counterparts in nineteenth-century European, primarily 377
378 The Turning Point. Rūdolfs Blaumanis in Latvian and European Literature German, literature. The changing strategies and transformations of aesthetic practices of nineteenth-century realism are especially stressed. Making use of the methodology of comparative literary studies brings attention to the intensity of the reception of foreign literary texts as well as their creative transformation in Latvian contexts. The fifth chapter, “Modern ways of unrest”, synthesises the bio graphical, theoretical, cultural historical and aesthetic analysis applied in the previous parts of the book. Blaumanis’s literary activity is examined taking into account his closeness to two different generations of finde-siècle Latvian writers as well as to the context of the period’s main aesthetic trends. The social contexts of Blaumanis's life also come to the foreground in connection with the 1905 revolution in the Russian Empire that deeply affected the Baltic provinces. The final subchapters scrutinize some of Blaumanis’s most important late plays that to a considerable extent permit a summary of his literary notions. Elements of romanticism and modernism are discovered in his oeuvre alongside the poetics of realism that he utilized in various innovative ways.
Der moderne Durchbruch. Rudolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Zusammenfassung Am Ende des 19. Jahrhunderts näherte sich die lettische Literatur erstmalig vollständig den aktuellen literarischen Strömungen Europas an. Unter dem Eindruck der Kultur anderer Völker und im Zuge ihrer schöpferischen Interpretation schufen die Autoren innovative literarische Werke. Rūdolfs Blaumanis stellt in diesem Prozess eine Persönlichkeit von herausragender Bedeutung dar. Von den 80er Jahren des 19. Jahr hunderts bis in das erste Jahrzehnt des 20. Jahrhunderts entwickelte er seine professionellen Fähigkeiten und erneuerte in diesem Zeitraum die gesamte lettische Literatur. Dies bewältigte er mit bewundernswertem Talent und künstlerischem Geschmack. Der im 21. Jahrhundert intensive internationale Forschungskontext lässt in seinem Schaffen heutzutage viele neue, auch in europäischem
380 Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Maßstab innovative Züge erkennen. Im Jahr 2017 gab der Verlag Aisthesis in Bielefeld eine Sammlung der von Blaumanis in deutscher Sprache verfassten oder von ihm selbst übersetzten Prosaarbeiten heraus, die siebzehn Novellen umfasst, darunter zwei Erstpublikationen. Herausgeber dieser Ausgabe sind Benedikts Kalnačs und Rolf Füllmann (Universität Köln). Die internationale Entdeckung und Bewertung von Blaumanis verändert wesentlich die Vorstellungen darüber, wo das lettische Schrifttum dieser Epoche im europäischen literarischen Kontext zu verorten ist. Betrachtet man Rūdolfs Blaumanis’ literarische Tätigkeit, so ist hervorzuheben, dass sein Schaffen um 1900 die regionale Begrenztheit überwindet und sich in die europäischen literarischen Prozesse einfügt. Blaumanis’ geistiger Werdegang lässt ein ambivalentes Verhältnis zum traditionellen Milieu der lettischen Landbevölkerung erkennen; so erklären sich auch seine Schwierigkeiten, sich zu Beginn seiner literarischen Tätigkeit zwischen Bauernrealismus und Avantgarde für den einen oder den anderen Weg zu entscheiden. Einerseits gehört Blaumanis herkunftsmäßig der lettischen Landbevölkerung und dem Bauernstand an. Jedoch verließ er im Laufe seines Lebens den traditionellen Bauernhof; er wurde Schreiber auf einem Gutshof, Journalist und Autor in Riga und später lebte er auch in der zaristischen Hauptstadt St. Petersburg. So recht gehört er weder der deutschbaltischen noch der lettischen wirtschaftlichen und intellektuellen Elite an, die er in
seinen Werken gewöhnlich auch nicht darstellt. Die Verortung des Schriftstellers Blaumanis in unterschiedlichen Lebenswelten und seine dadurch bedingte hybride Identität ist einer der Faktoren, der seiner Interpretation traditioneller Stoffe experimentellen Charakter verleiht, etwa, wenn er bei der Gestaltung bäuerlicher Charaktere mit dem Blick eines städtischen Menschenkenners hauptsächlich die Psychologie durch die Zeitläufe geprägter Individuen erforscht. Die vorliegende Studie zu Blaumanis konzentriert sich vor allem auf die Beschreibung der neuen Tendenzen in der lettischen Literatur der Jahrhundertwende. Die wichtigsten Schwerpunkte sind dabei die innovative Rezeption der europäischen Literatur, die in den Werken von Blaumanis zu entdecken ist, sowie seine Fähigkeit, verschiedene Impulse in sein eigenes Schaffen nahtlos zu integrieren. In seinen Werken wird
Zusammenfassung einerseits die Tradition der europäischen Prosa und Dramatik fortgesetzt, doch andererseits machen es gerade seine Erfahrungen möglich, neue Perspektiven in der Schilderung seiner Landsleute und seines Milieus zu entdecken. Dabei verhält Blaumanis sich in dieser Hinsicht wie ein moderner Anthropologe und Ethnograph, der sich akribisch in wichtige Gesetzmäßigkeiten alltäglicher Erscheinungen vertieft und literarischen Texten auch eine autoethnographische Dimension verleiht. Auch die zahlreichen Kontakte, die Blaumanis sowohl zu den deutschbaltischen wie auch zu lettischen Kulturkreisen entwickelte, spielen dabei eine sehr wichtige Rolle. Den Hauptteil der Monografie bilden fünf Kapitel. In jedem Teil wird ein zentrales Thema angegriffen, bei dessen Betrachtung der Bezug auf die Problematik des ganzen Buches ständig im Blick behalten ist. Das erste Kapitel, “Der deutsche Blaumanis”, basiert auf der Tatsache, dass der transkulturelle Kontext in der baltischen Gesellschaft eine wesentliche Rolle bei der Herausbildung der Persönlichkeit von Rudolfs Blaumanis spielte. Sein Schaffen lässt sich auch deshalb als ein charakteristischer Grenzfall bewerten, bei dem der Autor auf der Schwelle zur zentraleuropäischen Moderne des 20. Jahrhunderts (und der ihr eigenen multiethnischen und multikulturellen Realität) steht. Das Zusammenfließen der deutschen und lettischen Erfahrung, durch das Blaumanis schrittweise die komplexe Reflexivität seines Schaffens generierte, gehört zu den entscheidenden Vorbedingungen für seine geistige Reifung. Es ist charakterisiert durch die
Hybridität der Kulturen, welche dem gesamten baltischen Kulturraum innewohnt und mit der Blaumanis bereits als Heranwachsender in Berührung kam. Seine Beziehungen zu den deutschbaltischen Schriftstellern, die im Detail untersucht sind, bestätigen die Produktivität dieser Kommunikation. Im zweiten Kapitel, “Zwischen Trivialliteratur und elitärer Kunst”, ist Blaumanis im Bezug zu verschiedenen Ebenen der zeitgenössischen literarischen Kommunikation positioniert. Einen wichtigen Einfluss auf die hier beschriebene Verortung hat auch die sogenannte Revolution des Lesens, ein Begriff, womit die ständig wachsende Leserschaft gemeint und charakterisiert ist. Für Blaumanis bedeutet diese sich entwickelnde Konstellation einer im europäischen Vergleich ungemein hohen Alpha betisierung der Letten einerseits eine Möglichkeit, ein breiteres Publikum 381
382 Der moderne Durchbruch. Rudolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur zu erreichen; andererseits versteht er es auch, mit bestimmten Mitteln der Trivialliteratur das Interesse der Leser bewusst wie beständig wach zu halten. Hier hatte die lettische Spät- und Volksaufklärung eine wichtige Vorarbeit geleistet. Dasselbe betrifft auch seine Dramen und Komödien, weil auch hier die Erwartungen des Publikums eine entscheidende Rolle spielen. Sogleich kann man betonen, dass Blaumanis sich auch durch die Einbeziehung gewisser Aspekte der Trivialliteratur in sein literarisches Schaffen als ein Schriftsteller erweist, der innovative Wege bewusst sucht, um den Kontakt zu seinen Lesern ständig aufrecht zu halten. Das dritte Kapitel, “Die Suche nach zeitgenössischem Ausdruck”, schildert, dass der Schriftsteller Blaumanis am Kreuzungspunkt zwischen Tradition und modernem Leben steht. Er verfolgt nicht nur die europäischen literarischen Strömungen, sondern empfindet seine Tätigkeit im Kontext der Entwicklung der lettischen Gesellschaft und Literatur als eine Grenzüberschreitung sowohl in literarischer als auch in sozialer Hinsicht. Auch wenn sich die modernen psychologischen Prozesse der Figuren in eben jenem vordergründig traditionellen, meist ländlichen Umfeld abspielen, welches zuvor vielfach von lettischen Autoren widergespiegelt wurde, verleiht Rūdolfs Blaumanis in seinen um die Jahrhundertwende entstandenen literarischen Werken diesem Umfeld eine neuartige Konkretheit. Im vierten Kapitel, “Die Tradition der Prosa und der individuelle Talent“, werden bedeutende
literarische Werke von Blaumanis im Kontext der europäischen Literatur des 19. Jahrhunderts betrachtet. Dabei geht es vor allem um das Schaffen der deutschsprachigen Schriftsteller in Deutschland, der Schweiz und Österreich, das Blaumanis zwar bewundert, aber nicht direkt nachzuahmen versucht, weil er ständig bemüht ist, seine eigenen ästhetischen Lösungen zu finden. Im Abschlusskapitel, das den Titel “Die modernen Entwicklungswege” hat, werden Blaumanis’ schöpferische Bemühungen zum Ende seines Lebens untersucht. Dabei geht es hier auch um die Frage, in welcher Form sein Verhältnis zu lettischen Autoren der jüngeren Generation seine eigenen Bestrebungen förderte oder behinderte und wie sich die zu Beginn des 20. Jahrhunderts in der Gesellschaft herrschende politische Spannung auf ihn und sein Werk auswirkte. In diesem Kapitel wird auch eine Synthese der biographischen, theoretischen, kulturgeschichtlichen
Zusammenfassung und ästhetischen Analysen der vorangehenden Teile angestrebt, die das Gesamtwerk von Blaumanis zu bewerten hilft. Dabei wird auch betont, dass Blaumanis zurecht zu den einflussreichsten Schilderern der sozialen und psychologischen Transformationen an der Schwelle vom 19. zum 20. Jahrhundert gezählt wird und seine Werke auch jenseits des Baltikums den höchsten Ansprüchen an eine literarische Produktion entsprechen. 383 |
| any_adam_object | 1 |
| any_adam_object_boolean | 1 |
| author | Kalnačs, Benedikts 1965- |
| author_GND | (DE-588)1144908302 |
| author_facet | Kalnačs, Benedikts 1965- |
| author_role | aut |
| author_sort | Kalnačs, Benedikts 1965- |
| author_variant | b k bk |
| building | Verbundindex |
| bvnumber | BV048957998 |
| contents | Englische und deutsche Zusammenfassung |
| ctrlnum | (OCoLC)1401176038 (DE-599)BVBBV048957998 |
| format | Book |
| fullrecord | <?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><collection xmlns="http://www.loc.gov/MARC21/slim"><record><leader>02594nam a2200433 c 4500</leader><controlfield tag="001">BV048957998</controlfield><controlfield tag="003">DE-604</controlfield><controlfield tag="005">20240131 </controlfield><controlfield tag="007">t</controlfield><controlfield tag="008">230511s2022 |||| 00||| lav d</controlfield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">9789984893624</subfield><subfield code="9">978-9984-893-62-4</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(OCoLC)1401176038</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(DE-599)BVBBV048957998</subfield></datafield><datafield tag="040" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-604</subfield><subfield code="b">ger</subfield><subfield code="e">rda</subfield></datafield><datafield tag="041" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">lav</subfield></datafield><datafield tag="049" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-12</subfield></datafield><datafield tag="084" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">OST</subfield><subfield code="q">DE-12</subfield><subfield code="2">fid</subfield></datafield><datafield tag="100" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Kalnačs, Benedikts</subfield><subfield code="d">1965-</subfield><subfield code="e">Verfasser</subfield><subfield code="0">(DE-588)1144908302</subfield><subfield code="4">aut</subfield></datafield><datafield tag="245" ind1="1" ind2="0"><subfield code="a">Pavērsiens</subfield><subfield code="b">Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur</subfield><subfield code="c">Benedikts Kalnačs</subfield></datafield><datafield tag="246" ind1="1" ind2="1"><subfield code="a">Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur</subfield></datafield><datafield tag="264" ind1=" " ind2="1"><subfield code="a">Rīga</subfield><subfield code="b">LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts</subfield><subfield code="c">2022</subfield></datafield><datafield tag="300" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">383 Seiten</subfield></datafield><datafield tag="336" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">txt</subfield><subfield code="2">rdacontent</subfield></datafield><datafield tag="337" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">n</subfield><subfield code="2">rdamedia</subfield></datafield><datafield tag="338" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">nc</subfield><subfield code="2">rdacarrier</subfield></datafield><datafield tag="490" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">Serija "Latviešu literatūras vēsture"</subfield></datafield><datafield tag="505" ind1="8" ind2=" "><subfield code="a">Englische und deutsche Zusammenfassung</subfield></datafield><datafield tag="600" ind1="1" ind2="7"><subfield code="a">Blaumanis, Rūdolfs</subfield><subfield code="d">1863-1908</subfield><subfield code="0">(DE-588)118511610</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="0"><subfield code="a">Blaumanis, Rūdolfs</subfield><subfield code="d">1863-1908</subfield><subfield code="0">(DE-588)118511610</subfield><subfield code="D">p</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2=" "><subfield code="5">DE-604</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Inhaltsverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Literaturverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Register // Personenregister</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000007&line_number=0004&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Abstract</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="n">oe</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="q">BSB_NED_20240131</subfield></datafield><datafield tag="999" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-034221806</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">809</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09034</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">809</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09041</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield></record></collection> |
| id | DE-604.BV048957998 |
| illustrated | Not Illustrated |
| index_date | 2024-07-03T21:59:39Z |
| indexdate | 2024-07-10T09:51:15Z |
| institution | BVB |
| isbn | 9789984893624 |
| language | Latvian |
| oai_aleph_id | oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-034221806 |
| oclc_num | 1401176038 |
| open_access_boolean | |
| owner | DE-12 |
| owner_facet | DE-12 |
| physical | 383 Seiten |
| psigel | BSB_NED_20240131 |
| publishDate | 2022 |
| publishDateSearch | 2022 |
| publishDateSort | 2022 |
| publisher | LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts |
| record_format | marc |
| series2 | Serija "Latviešu literatūras vēsture" |
| spelling | Kalnačs, Benedikts 1965- Verfasser (DE-588)1144908302 aut Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Benedikts Kalnačs Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Rīga LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2022 383 Seiten txt rdacontent n rdamedia nc rdacarrier Serija "Latviešu literatūras vēsture" Englische und deutsche Zusammenfassung Blaumanis, Rūdolfs 1863-1908 (DE-588)118511610 gnd rswk-swf Blaumanis, Rūdolfs 1863-1908 (DE-588)118511610 p DE-604 Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Inhaltsverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Literaturverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Register // Personenregister Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000007&line_number=0004&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Abstract |
| spellingShingle | Kalnačs, Benedikts 1965- Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Englische und deutsche Zusammenfassung Blaumanis, Rūdolfs 1863-1908 (DE-588)118511610 gnd |
| subject_GND | (DE-588)118511610 |
| title | Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur |
| title_alt | Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur |
| title_auth | Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur |
| title_exact_search | Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur |
| title_exact_search_txtP | Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur |
| title_full | Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Benedikts Kalnačs |
| title_fullStr | Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Benedikts Kalnačs |
| title_full_unstemmed | Pavērsiens Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur Benedikts Kalnačs |
| title_short | Pavērsiens |
| title_sort | paversiens rudolfs blaumanis latviesu un eiropas literatura der moderne durchbruch rudolfs blaumanis in der lettischen und europaischen literatur |
| title_sub | Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā = Der moderne Durchbruch. Rūdolfs Blaumanis in der lettischen und europäischen Literatur |
| topic | Blaumanis, Rūdolfs 1863-1908 (DE-588)118511610 gnd |
| topic_facet | Blaumanis, Rūdolfs 1863-1908 |
| url | http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034221806&sequence=000007&line_number=0004&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |
| work_keys_str_mv | AT kalnacsbenedikts paversiensrudolfsblaumanislatviesuuneiropasliteraturadermodernedurchbruchrudolfsblaumanisinderlettischenundeuropaischenliteratur AT kalnacsbenedikts dermodernedurchbruchrudolfsblaumanisinderlettischenundeuropaischenliteratur |