20. gadsimta Latvijas vēsture: 3 1940-1944/1945
Gespeichert in:
| Format: | Buch |
|---|---|
| Sprache: | Latvian |
| Veröffentlicht: |
Riga
Latvijas Vēstures Inst. Apgāds
2022
|
| Schlagworte: | |
| Online-Zugang: | Inhaltsverzeichnis Register // Personenregister |
| Beschreibung: | 615 Seiten Illustrationen, Porträts |
| ISBN: | 9789934189050 |
Internformat
MARC
| LEADER | 00000nam a2200000 cc4500 | ||
|---|---|---|---|
| 001 | BV048835376 | ||
| 003 | DE-604 | ||
| 005 | 20230606 | ||
| 007 | t| | ||
| 008 | 230228s2022 xx ac|| |||| 00||| lav d | ||
| 020 | |a 9789934189050 |9 978-9934-18-905-0 | ||
| 035 | |a (OCoLC)1371654259 | ||
| 035 | |a (DE-599)BVBBV048835376 | ||
| 040 | |a DE-604 |b ger |e rda | ||
| 041 | 0 | |a lav | |
| 049 | |a DE-12 | ||
| 084 | |a OST |q DE-12 |2 fid | ||
| 245 | 1 | 0 | |a 20. gadsimta Latvijas vēsture |n 3 |p 1940-1944/1945 |c Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures Institūts. [Atbildīgais red. Valdis Bērziņš] |
| 264 | 1 | |a Riga |b Latvijas Vēstures Inst. Apgāds |c 2022 | |
| 300 | |a 615 Seiten |b Illustrationen, Porträts | ||
| 336 | |b txt |2 rdacontent | ||
| 337 | |b n |2 rdamedia | ||
| 338 | |b nc |2 rdacarrier | ||
| 648 | 7 | |a Geschichte 1940-1945 |2 gnd |9 rswk-swf | |
| 651 | 7 | |a Lettland |0 (DE-588)4074187-4 |2 gnd |9 rswk-swf | |
| 689 | 0 | 0 | |a Lettland |0 (DE-588)4074187-4 |D g |
| 689 | 0 | 1 | |a Geschichte 1940-1945 |A z |
| 689 | 0 | |5 DE-604 | |
| 700 | 1 | |a Bērziņš, Valdis |d 1935- |e Sonstige |0 (DE-588)11547529X |4 oth | |
| 773 | 0 | 8 | |w (DE-604)BV013176830 |g 3 |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034100888&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Inhaltsverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034100888&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Register // Personenregister |
| 940 | 1 | |n oe | |
| 940 | 1 | |q BSB_NED_20230228 | |
| 942 | 1 | 1 | |c 900 |e 22/bsb |f 09044 |g 4796 |
| 943 | 1 | |a oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-034100888 | |
Datensatz im Suchindex
| _version_ | 1820595401413099520 |
|---|---|
| adam_text |
SATURA RĀDĪTĀJS PRIEKŠVĀRDS. 9 1. DAĻA LATVIJAS OKUPĒŠANA UN IEKĻAUŠANA PSRS SASTĀVĀ IEVADS. 15 HISTORIOGRĀFIJA. 19 1. Sociālistiskās revolūcijas koncepcija. 19 2. 1940.-1941. gada problēmas Rietumu vēsturnieku darbos. 3. Pētniecība Latvijā un ārzemēs kopš 80. gadu beigām. 25 28 1. nodala. LATVIJAS OKUPĀCIJAS SAGATAVOŠANA UN NORISE . 55 1. Okupācijas sagatavošana. 2. Okupācijas norise un t. s. Tautas valdības darbība. Marionešu valdības sastādīšana, sastāvs un darbības sākums. Latvijas kompartijas loma. 3. “Tautas saeimas” vēlēšanas un Latvijas aneksijas noslēgums. 55 60 63 70 74 2. nodaļa. INSTITUCIONĀLĀS SISTĒMAS NOMAIŅA LATVIJĀ 1940.-1941. GADĀ. 89 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.
Pārvaldes sistēmas izveidošana. 89 Latvijas kompartija - politiskās sistēmas pamats. 92 Komunistiskās jaunatnes un bērnu organizācijas. 98 Arodbiedrību sovetizācija . 99 Sarkanā palīdzība (MOPR) . 1θ2 Biedrošanās brīvības iznīcināšana. ЮЗ Neatkarīgās valsts institūciju iznīcināšana. Ю4
3. nodaļa. PĀRKĀRTOJUMI EKONOMIKA . 119 1. 2. 3. Priekšdarbi lauksaimniecības kolektivizācijai. 121 Nacionalizācija. 127 Naudas maiņa un iedzīvotāju labklājība. 133 4. nodaļa. PRETOŠANĀS OKUPĀCIJAI UN REPRESIJAS. . 141 1. 2. Pretošanās kustība . Represijas . 141 161 5. nodaļa. NACIONĀLĀ, IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS POLITIKA. 179 1. 2. 3. 4. 5. 6. Padomju nacionālā politika. 179 Izglītības un kultūras sovetizācijas posmi. 190 Izglītības un kultūras institucionālās sistēmas izmaiņas. 192 Vispārējā izglītība un arodizglītība. 195 Augstākā izglītība un zinātne. 207 Kultūras politika. 214 6. nodaļa. LATVIJAS STARPTAUTISKĀS SITUĀCIJAS UN DIPLOMĀTISKĀS DARBĪBAS
IZMAIŅAS. 223 NOBEIGUMS. 239 2. DAĻA NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJAS REŽĪMS LATVIJĀ IEVADS. 247 HISTORIOGRĀFIJA. 253 1. nodaļa. VĀCIJAS-PSRS KARA SĀKUMS. 283 1. Karadarbība Latvijas teritorijā. 283 2. Padomju iestāžu un amatpersonu evakuācija. 290 3. Okupācijas varu maiņa. 292 2. nodaļa. VĀCU NACISTU OKUPĀCIJAS PĀRVALDE LATVIJĀ. 297 1. 2. 3. 4. Militārpārvalde. 297 Civilpārvalde. 299 Kurzemes pārvalde 1944/1945. 311 Pavalstniecība/pilsonība un pases. 319 3. nodaļa. LATVIEŠU
“PAŠPĀRVALDE”. 323 1. 2. 3. Zemes pašpārvalde. 323 Latvijas Nacionālā komiteja (LNK). 336 Pagastu un pilsētu pašpārvalde. 340
4. nodaļa. TIESU SISTĒMA, VĀCU UN LATVIEŠU POLICIJAS STRUKTŪRAS, IESLODZĪJUMA VIETAS. 1. Drošības policija un SD. 2. Partizāni un pašaizsardzība. 3. Latviešu Kārtības policija. 4. Tiesu sistēma Latvijas ģenerālapgabalā. 5. Cietumi un citas ieslodzījuma vietas. 6. Ieslodzīto pārvešana uz koncentrācijas nometnēm Vācijas reihā. 7. Padomju karagūstekņi. 345 345 352 354 357 363 366 366 5. nodaļa. EKONOMIKA. DARBA DIENESTS . 369 Ievads. 1. Rūpniecība un tirdzniecība. 2. Lauksaimniecība. 3. Finanšu sistēma. 4. Darba
dienests. 369 371 375 381 383 6. nodaļa. TAUTAS LABKLĀJĪBAS PROBLĒMA. 389 1. Dzīves līmenis . 2. Sociālā politika. 389 394 7. nodaļa. NACISTISKAIS REŽĪMS UN LATVIJAS KULTŪRA . 403 Ievads .'. 1. Tautas izglītība un augstskolas. 2. Reliģiskā dzīve. 3. Grāmatniecība, literatūra un prese. 4. Teātris un tēlotāja māksla. 403 403 409 410 415 8. nodaļa. PRETOŠANĀS KUSTĪBA NACISTU OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ (1941-1945). 419 1. 2. 3. 4. Nacionālā pretošanās kustība. Poļu nacionālā pretošanās
kustība. Ebreju pretošanās kustība. Padomju (komunistiskā) pretošanās kustība. 419 432 434 435 9. nodaļa. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IZNĪCINĀŠANA. 445 1. Holokausts. Ievads. Holokausta sagatavošana. Rumbula. Ārzemju ebreji Latvijā. Industriālā fāze . Skaitļi . Dalībnieki. 445 445 446 453 456 457 458 459
2. Psihiatrisko slimnīcu iemītnieku iznīcināšana. 460 3. Čigānu iznīcināšana. 460 4. Vācu varas pretinieku apkarošana un iznīcināšana . 461 10. nodaļa. LATVIEŠU MILITĀRĀS UN POLICIJAS VIENĪBAS VĀCIJAS BRUŅOTAJOS SPĒKOS. 463 1. 2. 3. 4. Latviešu militāro un policijas vienību organizēšana. Latviešu militārās un policijas vienības Austrumu frontē (1941-1943). Latviešu leģiona izveidošana. Latviešu karavīru cīņas Otrajā pasaules karā (1943-1945). 463 468 472 485 11. nodaļa. KARADARBĪBA LATVIJAS TERITORIJĀ 1944./1945. GADĀ. 499 1. 2. 3. 4. Padomju armijas uzbrukums 1944. gada vasarā-rudenī. 499 Latvijas iedzīvotāju (civilistu) evakuēšana-bēgšana uz Vāciju. 504 Bēgšana uz Zviedriju . 508 Evakuētie krievi ֊ “Evarussen". 510 12. nodaļa. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI SARKANAJĀ ARMIJĀ (1940. g. septembris ֊ 1944. g. jūnijs) . 513 1.
24. teritoriālais strēlnieku korpuss Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas kara sākumā. 513 2. Strādnieku bruņotās vienības, kompartijas un padomju aktīvisti. 515 3. 201. latviešu strēlnieku divīzijas izveidošana. 519 13. nodaļa. LATVIJAS STARPTAUTISKĀ SITUĀCIJA UN DIPLOMĀTISKĀ DARBĪBA (1941-1945) . 531 1. Historiogrāfija. 2. Latvijas starptautiskā situācija un okupācijas jautājums. 3. Latvijas diplomātu darbība Rietumvalstīs. 531 534 537 NOBEIGUMS. 545 PERSONU RĀDĪTĀJS. 549 SAĪSINĀJUMI. 595 ATTĒLU SARAKSTS. 599 THE 20th CENTURY OF LATVIA IIL 1940-1944/1945. SUMMARY. 603
PERSONU RĀDĪTĀJS Āboliņš Jānis (1919-1944, pazudis bez vēsts) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Ādamsons Miervaldis (1910-1946) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 493,497 Adolfijs Francs (Franz Adolphi, 1886-1945 pazudis bezvēsts) ֊ ģenerālkomisāra Rīgā referents skolu lietās 404, 405, 407 Aide Inese (1969) - kultūras darbiniece, Herberta Dorbes muzeja vadītāja 268 Aivens Sidnijs (īstajā vārdā Šaike Ivenskis, 1924-2010) - Lietuvas ebrejs Daugavpilī vācu okupācijas laikā 281 Aizsilnieks Arnolds (1898-1982) - ekonomists. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Zviedrijā 45, 264 Akimovs Stepans (Степан Дмитриевич Акимов, 1896-1941) - Sarkanās armijas ģene rālleitnants (1940). Vācijas-PSRS kara sākumā iecelts par Ziemeļrietumu frontes komandiera palīgu. Komandēja apvienoto operatīvo grupu, kas mēģināja noturēt Daugavpili 285 Akots-Freidenfelds Pauls (1903-?) - akciju sabiedrības “Rota” kalpotājs, arestēts 27.09.1940. par mēģinājumu iesniegt Demokrātiskā bloka deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām 164 Akss Ādolfs (AdolfАх, 1906-1983) - SS oberfìrers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482 Albats Hermanis (1879-1942) - jurists, LU docētājs un profesors, diplomāts, Latvijas Repub likas Ārlietu ministrijas atbildīgais darbinieks. 14.06.1941. arestēts, deportēts uz Vjatkas soda nometnēm, kur miris 234 Alberts Pauls (1905-1941) - diplomāts. No 09.1937.1 šķiras sekretārs Latvijas sūtniecībā Mas kavā. Arestēts 13.07.1940. Daugavpilī,
caurbraucot ar vilcienu no Maskavas. Pārvests uz Rīgu, pēc tam uz Maskavu. Piespriests nāvessods nošaujot 114,164 Alks Dzintris (1931-1998) ֊ mediķis, traumatologe ortopēds. Apkopojis datus par padomju okupācijas laikā represētajiem mediķiem 53
550 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Alksnis Rūdolfs Jānis (1888-1961) - jurists, 1940. gadā Latvijas Senāta Administratīvā depar tamenta senators. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Vācijā un ASV 79 Alnors Valters (Walter Alnor, 1892-1972) - jurisprudences doktors, administrators. Pirms un pēc Otrā pasaules kara landrāts Šlēsvigā-Holšteinā. 1941.-1943. gadā vācu okupācijas pārvaldes novada komisārs Liepājā 302 Ancāns Roberts (1919-1982) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492,497 Andersons Edgars (1920-1989) - latviešu izcelsmes ASV vēsturnieks 27, 48, 270, 531 Andersons Eduards (1914-1985) - sportists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks. Latvi jas basketbola izlases dalībnieks. “Selonijas” biedrs. 1938. gadā ievēlēts par Prezidiju konventa sporta vadītāju. Studēja LU tiesību zinātnes 324 Andersons Ēvalds (1906-1976) - ierēdnis, pērkonkrustietis, Oskara Dankera latviešu uzticības padomē. Pēc Otrā pasaules kara - Kanādā 324 Andersons Jānis (1902-1967) - agronoms, vācu okupācijas laikā firmas “Bekona eksports” direktors, pēc tam Zemes pašpārvaldes lauksaimniecības ģenerāldirektors. Saim niecības lietu ģenerālsekretārs Latvijas Nacionālajā komitejā. Pēc kara - emigrācijā Zviedrijā 339 Anderss Edvards (Edward Anders, 1926) ֊ ķīmiķis, holokausta izdzīvotājs no Liepajas 459 Andrejevs Andrejs (Андрей Андреевич Андреев, 1895-1971) - padomju politiķis, PSKP CK Politbiroja kandidāts un loceklis (1926-1952), CK sekretārs (1924-1952), CK Partijas kontroles komisijas priekšsēdētājs
(1930-1931, 1939-1952) 43, 97, 98, 120, 123,124,135 Ankers Heinrihs (Heinrich Ancker, 1886-1960) - Vācijas reiha jūras spēku viceadmirālis, saimniecības inspekcijas Nord vadītājs Ostlandē 324 Ankravs Arturs (1914-1974) - leitnants, Kureļa grupas štāba loceklis 432 Annuss Augusts (1893-1984) - gleznotājs 418 Ansons Fricis Arnolds (1899-1941) - Brīvības cīņu dalībnieks, grāmatizdevējs, sabiedris kais darbinieks. Pēc Latvijas okupācijas arestēts 18.09.1940., notiesāts, miris ceļā uz ieslodzījuma vietu 164 Ansons Žanis (1911-1968) ֊ Latviešu leģiona virsseržants (ieroču hauptšārfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497 Aperāts Kārlis (1891-1944) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfirers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 469,489,497 Apsitis Augusts (1895-1947) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 487 Apsitis Hermanis (1893-1942) - jurists, tieslietu ministrs (1934-1940). Pēc padomju okupācijas apcietināts (1940), nošauts Astrahaņas cietumā 169 Arājs Viktors Bernhards (1910-1988) - Latviešu drošības palīgpolicijas, resp., Latviešu dro šības nodaļas, vadītājs (t. s. Arāja komanda), kopš 1944. gada Latviešu leģionā ar majora dienesta pakāpi (ieroču šturmbanfīrers) 263, 281, 347, 349, 350, 363, 449, 450, 451,452,454,457, 459, 546
personu rādītājs 551 Arhipčikovs Konstantīns {Константин Яковлевич Архипчиков, 1888-1952) - ģenerāl majors, Latvijas PSR kara komisārs (1940-1941), arestēts (1941), notiesāts (1942) uz 15 gadiem nometnē 112 Arlts Fricis (Fritz Arlt, 1912-2004) ֊ SS oberšturmbanfīrers, rases jautājumu speciālists, austrumu brīvprātīgo “leitšteles” vadītājs 338 Artemjevs Kārlis (1915-1984) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenbergą, 1865-1943) - dzejniece, rakstniece, dramaturģe 298,416 Auguste Olga (1896-1973) - kopš 1935. gada nelegālajā darbā Latvijā. LK(b)P CK sekretāre (01.-04.1941.), LK(b)P CK biroja locekle (08.1940.-03.1947.) 73, 77, 78 Austrums Augusts (Ausmanis, 1896-1942) - policijas un sabiedriskais darbinieks. Iekšlietu ministrijas Kārtības policijas departamenta direktors (1939-1940). 1940. gada augustā arestēts, deportēts uz PSRS. Piespriests nāvessods 23.10.1942. 105 Auškāps Jūlijs (1884-1942) - ķīmiķis, LU profesors, rektors (1933-1937), izglītības ministrs (1938-1940). Pēc padomju okupācijas apcietināts (1941), nošauts Sverdlovskā (tag. Jekaterinburga) 211 Avotiņš Arnolds (1904-1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 427,428 Avotiņš Jānis (1898-1986)-čekists, kompartijas funkcionārs. LKP CK Propagandas un aģitācijas daļas vadītājs (1940-1944,1953-1957), Revolūcijas muzeja direktors (1957-1971) 212 Avots Eduards (1907-1984) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Bacs Rūdolfs (Rudolf Batz, 1903-1961) - SS oberšturmbanfīrers, einzacgrupas A
einzackomandas 2 loceklis Latvijā / Baltijā 348, 356 Bahs Žanis (1885-1941) - ģenerālis. 4. Zemgales kājnieku pulka un Daugavpils garnizona komandieris (1934-1940). Padomju okupācijas laikā arestēts un deportēts uz Maskavu (12.1940). Nošauts 16.10.1941. 169 Balks (Balk, ?-?) - vācu galvenās dzelzceļa pārvaldes “Ziemeļi” (Haupteisenbahndirektion Nord) ierēdnis 387, 422 Balodis Agnis (1932-1994) - vēsturnieks, publicists, zobārsts. Pēc Otrā pasaules kara - emig rācijā Vācijā (1944-1952), pēc tam Zviedrijā 27, 532 Balodis Andrejs (1908-1987) - dzejnieks, žurnālists. 20.-30. gados darbojies nelegālajā komjaunatnē, vairākkārt tiesāts. Otrā pasaules kara laikā Sarkanajā armijā, pēc ievainojuma žurnālists 217 Balodis Francis (1882-1947) - arheologs. Latvijas Universitātes profesors, LU Arheoloģijas katedras vadītājs, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs. No 1940. gada dzīvoja Zviedrijā 211 Balodis Jānis (1881-1965) - ģenerālis. 2.-4. Saeimas deputāts, kara ministrs (1931-1940), Ministru prezidenta biedrs (1938-1940). Padomju okupācijas laikā deportēts uz Krieviju (1940), karam sākoties, apcietināts. 1956. gadā atbrīvots un atgriezies Latvijā 34, 79,143,165, 243
552 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Baltais Mirdza Kate (1949) - Kanādas / latviešu vēsturniece 258,276 Baltkalns Voldemārs (Vladimirs, 1921֊?) - žurnālists, grāmatas “Melu virpulī. Prese boļ ševiku gadā” autors 25 Baltmanis Oskars (?-?) - Ilūkstes apriņķī vadīja ebreju iznīcināšanu 451 Bambais Ainārs (1964) ֊ Latvijas vēsturnieks 52 Bangerskis Rūdolfs (1872-1958) - ģenerālis, SS grupenfìrers, Latviešu leģiona ģenerālinspektors 262, 314, 315, 316, 318, 335, 336, 337, 338, 339, 429, 479, 483 Bankovičs Džems (1925-1944) ֊ komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu oku pācijas laikā 439, 440, 441 Baslers Gerhards (Gerhard Bassler, 1937) - Kanādas vēsturnieks 272 Baužiks Vaclavs (1901֊?) - prētpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītājs Daugavpili. Arestēts 19.11.1940. 160 Bebris Nikolajs (1898-1977) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 469 Beloglazovs Jevgeņijs (Евгений Прокофьевич Белоглазов, ?-?) - 30.04.1941. nosūtīts uz Lat viju darbā par LPSR Zemkopības TK partorgu. Pirms tam Vissavienības Lopkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktora palīgs kadru un aspirantūras lietās 174 Bērns Kārlis (1895-?) - kapteinis, Rīgas 1. kārtības dienesta un 18. un 27. latviešu policijas bataljonu komandieris 465 Beners Egons (Egon Bonner, 1901-1981) - ģenerālkomisāra Rīgā Politiskās nodaļas vadītājs 395, 396 Berends Hermanis (Hermann Behrends, 1907-1948) - SS grupenfìrers un policijas ģenerāl leitnants, 1945. gadā Augstākais SS un policijas vadītājs Kurzemē 316,318,
319,340 Bergers Gotlobs (Gottlob Berger, 1896-1975) - SS obergrupenfìrers un SS ģenerālis, SS Gal venās pārvaldes vadītājs un Ieroču-SS vienību formētājs 307, 315, 316, 333, 337, 338, 339,474 Bergmanis Aldis (1967) - Latvijas vēsturnieks 47 Bergs Arveds (1875-1941) - advokāts, sabiedriski politiskais darbinieks. Satversmes sapulces un 1.-3. Saeimas deputāts, iekšlietu ministrs (1919-1921). Padomju okupācijas laikā apcietināts (1941), nošauts Soļiļeckā, Čkalovas (tag. Orenburgas) apgabalā 168 Berģis Pēteris (1882-1942) - jurists, sabiedriskais darbinieks. 1. Saeimas deputāts, iekšlietu ministrs (1923). 1941. gadā apcietināts, izvests uz Molotovas apgabala Usoļlagu, kur miris 79 Berija Lavrentijs (Лаврентий Павлович Берия, gruzīnu gpopfbpBßo ãòpçppb др bptóoò, 1899-1953) - PSRS politiskais un valsts darbinieks, drošības dienestu vadītājs. PSRS iekšlietu tautas komisārs 1938.-1945. gadā 107 Berklavs Eduards (1914-2004) - Latvijas PSR, Padomju Savienības un Latvijas Republi kas politiskais darbinieks. Latvijas Darba jaunatnes savienības CK otrais sekretārs (06.1940.-01.1941.), Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (LĻKJS) CK Centrālās organizācijas komitejas sekretārs. LKP Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona komitejas pirmais sekretārs (no 01.1941.) 72, 98
PERSONU RĀDĪTĀJS 553 Berkis Krišjānis (1884-1942) ֊ militārs darbinieks, ģenerālis, kara ministrs (1940). Apcietināts 23.07.1940., miris Permas cietuma slimnīcā 165 Berzarins Nikolajs (Николай Эрастович Берзарин, 1904-1945) - Sarkanās armijas ģenerālis, 27. armijas komandieris Latvijā 1941. gadā 285, 289, 293 Bērziņš Alfrēds Jānis (1920-2011) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492 Bērziņš Alfreds Jēkabs (1899-1977) - sabiedriski politiskais darbinieks, 4. Saeimas deputāts, sabiedrisko lietu ministrs (1937-1940). Pēc padomju okupācijas 1940. gadā aizbēga uz Somiju. Dzīvoja dažādās valstīs, Vācijā apcietināts un ieslodzīts Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnē. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Vācijā, ASV 34,157,165 Bērziņš Andrejs (1906-?) ֊ žurnālists, viens no pretpadomju pretošanās organizācijas “Lat vijas (arī Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Arestēts 14.04.1941. 157 Bērziņš Arnolds (1919-1999) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 422 Bērziņš E. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Bērziņš Valdis (1935) - Latvijas vēsturnieks 30 Biezais Haralds (1909-1995) - teologs, reliģijas, filozofijas un vēstures pētnieks 258, 260, 261, 270, 275, 546 Bikass Aleksandrs (1916-?) - kaprālis, 16. latviešu policijas bataljons 468 Bīlmanis Alfrēds (1887-1948) - sabiedriski politiskais darbinieks, diplomāts, vēsturnieks. Latvijas sūtnis ASV 1935.-1948. gadā 27, 85,115,164, 225, 226, 229, 230, 231, 232, 236, 237,429, 531, 535, 538, 539, 540,
541, 542 Birgere Ieva (prec. Lase, 1916-2002) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu oku pācijas laikā 421 Birkenfelde (arī Dzērvīte un Bundule) Milda (1903-1978) - LKP darbiniece. Pēc padomju okupācijas Jēkabpils apriņķa partijas organizācijas pirmā sekretāre Vācijas-PSRS kara laikā 1942.-1944. gadā CK operatīvajā grupā partizānu kustības organizēšanai, kas darbojās Osvejā (Baltkrievijā) 77 Birna Ruta Betina (Ruth Bettina Birn, 1952) - Vācijas / Kanādas vēsturniece 273 Birznieks Elmārs (1925-1945) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupā cijas laikā 439 Birznieks Jānis (1895-1955) ֊ lauksaimnieks, 3. un 4. Saeimas deputāts, zemkopības ministrs (1935-1940). Apcietināts 14.06.1941., izvests uz Vjatlagu, miris nometinājumā Komi APSR 158,164 Birznieks-Upīts Ernests (1871-1960) - rakstnieks 216 Bisenieks Georgs (1885-1941) - sabiedriski politiskais darbinieks, diplomāts, finansists. Sūtnis Londonā (1921-1924), konsuls Ļeņingradā (1933-1934), Hipotēku bankas direktors un valdes loceklis (1935-1940). Apcietināts 03.10.1940., pārvests uz Maskavu, nošauts 27.07.1941. 234 Blāķis Ādolfs (1903-1984) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 275
554 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Blaumanis Rūdolfs (1863-1908) - rakstnieks 416 Blaus Pēteris (1900-1971) - žurnālists, politiskais darbinieks. Strādāja “Jaunākajās Ziņās” (1930-1940), no 1937. gada atbildīgais redaktors. Padomju izlūkdienesta aģents. 21.06.-24.08.1940. sabiedrisko lietu ministrs A. Kirhenšteina valdībā, pēc tam līdz 01.1943. LPSR Augstākās padomes Prezidija sekretārs. Evakuācijā LK(b)P CK un LPSR TKP pilnvarotais uz Baškīriju evakuēto latviešu pilsoņu lietās. 17.09.1943. arestēts, atbrīvots 1954. gadā. Atgriezās Latvijā, strādāja par žurnālistu 65,66, 99,103, 217 Bleiere Daina (1949) - Latvijas vēsturniece 9,10, 34,43,44,272 Blumbergs Jānis (1886-1941) - agronoms. 2. Saeimas deputāts, apgādības ministrs (1919, 1919-1920), finanšu ministrs (1924-1926), tirdzniecības un rūpniecības ministrs (1939-1940). Arestēts 14.06.1941. deportācijas laikā, miris Vjatlagā 10.07.1941. 64 Blūmfelds Edgars (1928-1998) - Latvijas vēsturnieks 266, 274 Bodņa Moše (?-?) - labējais cionists, pagrīdes grupas Organizatsye farn folk (Tautas apvie nība) dibinātājs 161 Bogdanovs Pēteris (1916-?) - kaprālis, 16. latviešu policijas bataljons 468 Boks Fridrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm Bock, 1897-1978) - SS oberfīrers, 19. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) komandieris 482 Bolšteins Ludvigs (1888-1940) - militārs darbinieks, ģenerālis. Aizsargu priekšnieks (19251928). Robežsargu brigādes komandieris (1928-1940). Atsakoties sadarboties ar okupācijas varu, 21.06.1940. nošāvās 106 Borisovs (?-?) - PSRS pārstāvis Latvijā ekonomikas sovetizācijas
jautājumos 119 Boss Kārlis (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Braitmens Ričards Deivids (Richard David Breitman, 1947) - ASV (holokausta) vēsturnieks 273 Brantkalns Detlavs (1898-1979) - latviešu izcelsmes PSRS militārais darbinieks, ģenerāl leitnants. Otrā pasaules kara laikā 1943.-1944. gadā komandēja 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju, pēc tam 130. latviešu strēlnieku korpusu 529 Brants Rūdolfs (RudolfBrandt, 1909-1948) - SS štandartenfīrers, Himlera personīgais refe rents 316 Breikšs Jānis (1887-1965) - jurists, sabiedriskais darbinieks. 2., 3., 4. Saeimas deputāts no Demokrātiskā centra saraksta. Bija starp tiem, kas t. s. Tautas saeimas vēlēšanām 1940. gada jūlijā mēģināja iesniegt Demokrātiskā bloka jeb Demokrātisko latviešu vēlētāju sarakstu, ko varas iestādes nepieļāva. Vācu okupācijas laikā darbojās LCP. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur bija Latviešu palīdzības komitejas priekšnieks (1946-1965) 64,143 Breikšs Leonīds (1908-1942) - dzejnieks, žurnālists. Apcietināts 17.04.1941., izvests uz Krie viju, miris ieslodzījumā 1942. gada vasarā 214 Breitigāms Oto (Otto Bräutigam, 1895-1992) - Vācijas reiha Ārlietu ministrijas un Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas darbinieks 262 Bremers Valters (Walter Braemer, 1883-1955) - vērmahta pavēlnieks Ostlandē 301, 310, 345, 511
PERSONU RĀDĪTĀJS 555 Briede Aleksandra (1900-1992) ֊ tēlniece 418 Briedis Elmārs Tenis (1908-1992) ֊ komunists nelegālists 20.-30. gados. Sadarbojās ar padomju izlūkdienestiem. 23.06.1940. iecelts par Politiskās policijas pārvaldes Rīgas rajona priekšnieku. Kopš 1941. gada janvāra LPSR Iekšlietu TK (NKVD) Ekonomis kās daļas priekšnieks, pēc tam 24. teritoriālā korpusa sevišķās daļas priekšnieks 72 Briedis Pēteris Alberts (1905-1982) - E. Brieža brālis, komunists nelegālists. 1940./1941. gadā partijas un valsts aparāta darbinieks. Sākoties karam, evakuējās uz PSRS. 1942.1944. gadā organizēja padomju partizānu kustību Latvijā 72, 426,427 Briedis Raimonds (1965) - Latvijas literatūras vēsturnieks 47 Briesma-Briesme Roberts Žanis (1891-1941) - Latvijas armijas virsnieks. 1939.-1940. gadā 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris pulkveža pakāpē. 1941. gada janvārī apcietināts, 1941. gada jūnijā pārvests uz Astrahaņas cietumu, kur nošauts 09.12.1941. 156 Brigadere Anna (1861-1933) - rakstniece, dramaturģe 416 Brigaders Roberts (1899-1947 vai 1948) - kapteinis, 23. latviešu policijas bataljons 470 Brige Jānis (1891-1970) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Būka Miķelis (1911-1941) - LKP funkcionārs. No 1929. gada darbojies nelegālajā LKP. Par tijas Liepajas pilsētas komitejas pirmais sekretārs (1940-1941). Kritis pie Šķēdes 28.06.1941. 72 Bulle Aleksandrs (1892-1967) - Zemes pašpārvaldes tirdzniecības un rūpniecības ģenerāl direktors 326, 327, 339 Bulsons Roberts (1889-1942) - sabiedriskais darbinieks, valsts
ierēdnis. Valsts kancelejas direktora vietas izpildītājs (08.1939.-07.1940.). Apcietināts 1940. gada jūlijā, deportēts uz PSRS. 24.03.1942. notiesāts uz nāvi 115,164 Bunka Irēna (?-1941) - komunistiskās pretošanās kustības dalībniece Liepājā vācu okupācijas laikā 436 Burks Karls (Karl Burk, 1898-1963) - SS brigadefirers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482 Buse Natālija (1913-1974) - LKP un komjaunatnes funkcionare. Darbojusies nelegālajā kom jaunatnē. Latvijas komjaunatnes CK sekretāre (1940-1946) 72 Buševics Ansis (1878-1942) - sabiedriski politiskais darbinieks, viens no sociāldemokrātu līderiem. Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 4. Saeimas depu tāts, finanšu ministrs (1923). Liepajas pilsētas galva. Pēc Latvijas okupācijas iestājies LKP, vadīja Centrālo vēlēšanu komisiju. LPSR Augstākās tiesas loceklis (1941). Vācijas-PSRS kara laikā - evakuācijā Krievijā, kur miris 69, 74, 79 Butkuss Žanis (1906-1999) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 488,497 Butulis Ilgvars (1949) - Latvijas vēsturnieks 181 Cālītis Juris (1910-1941) - žurnālists, pretošanās organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 10.03.1941. 153
556 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Cālītis Maksis (1906-1980) - žurnālists, politiskais darbinieks, nacionālais partizāns. Poli tiskās partijas “Pērkonkrusts” biedrs kopš 1934. gada 155 Ceihners Alfreds (1899-1987) - ekonomists. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā ASV 25 Ceimurs Alfrēds (1906-1941) - valsts ierēdnis, pretpadomju pretošanās dalībnieks. Sabied risko lietu ministra Alfrēda Bērziņa sekretārs. Viens no pretošanās organizācijas “Latvijas (Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Nošauts 26.11.1941. (?) 157 Celle Paulis (1892-1974) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfirers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Celmiņš Fricis (1896-1940) - virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Armijas štāba Informācijas daļas priekšnieks (06.1939.-06.1940.) pulkveža pakāpē. Nevēlēda mies sadarboties ar okupācijas varu, 24.07.1940. izdarīja pašnāvību nošaujoties 106 Celmiņš Gustavs (1899-1968) - sabiedriski politiskais darbinieks, organizācijas “Pērkon krusts” vadītājs, Latviešu brīvprātīgo organizācijas galvenās komitejas priekšnieks. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Itālijā un ASV 278,323, 325,350,351,426,427,465, 468,473 Celmiņš Hugo (1877-1941) - agronoms, politiskais darbinieks. Latvijas Tautas padomes locek lis, Satversmes sapulces, 1.-4. Saeimas deputāts, zemkopības ministrs (1920-1921, 1924-1925), izglītības ministrs (1923-1924), ārlietu ministrs (1925,1930), Ministru prezidents (1924-1925, 1928-1931), Rīgas pilsētas galva (1931-1935). Apcietināts 11.10.1940., nošauts Maskavā 30.07.1941.
79,143,164 Celms Jūlijs (1895-1960) - Zemes pašpārvaldes izglītības un kultūras ģenerāldirektors (1941/1942) 326, 327,404,405,406 Ceriņš (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 427 Cers R. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Cielēns Fēlikss (1888-1964) - sociāldemokrāts, sabiedriski politiskais darbinieks, publicists, diplomāts. LSDSP CK loceklis (1919-1933). Tautas padomes loceklis. Satversmes sapul ces, 1.-4. Saeimas deputāts, ārlietu ministrs (1926-1928). Latvijas sūtnis Francijā, Spā nijā, Portugālē (1933-1934). 1940. gada jūlijā atgriezās Latvijā, strādāja Valsts apgādniecības un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldē. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju 69,429 Ciganovs Juris (1970) - Latvijas vēsturnieks 44,49 Cīrulis Ansis (1883-1942) - gleznotājs 418 Čaks Aleksandrs (1901-1950) - dzejnieks 217 Čakste Jānis (1859-1927) - jurists, sabiedriski politiskais darbinieks, pirmais Latvijas Valsts prezidents 429 Čakste Konstantīns Jēkabs Marģers (1901-1945) - tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks, LU docētājs. 13.08.1943. ievēlēts par Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāju. No 1944. gada aprīļa ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, Salaspils nometnē, Štuthofas koncentrācijas nometnē. Miris 22.02.1945. t. s. nāves marša laikā no Štuthofas uz Lauenburgas koncentrācijas nometni 79,143,152, 271, 429, 430 Čakste Mintauts Fridrihs Andrejs (1893-1962) - jurists, Senāta loceklis, viens no LCP Memo randa parakstītājiem. Kopš 1944. gada - emigrācijā Zviedrijā 79,143,430, 542
PERSONU RĀDĪTĀJS 557 Čapenko Aleksandrs (Александр Александрович Чапенко, 1977) - Krievijas Federācijas vēsturnieks 45 Caupals Arnolds (1913-1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Cehovičs Francišeks (?-?) - poļu pretošanās kustības dalībnieks Latvijā vācu okupācijas laikā 433 Čērčils Vinstons (Sir Winston Leonard Spencer Churchill, 1874-1965) - Lielbritānijas valsts un politiskais darbinieks 534 Cerņičenko Staņislavs (Станислав Валентинович Черниченко, 1935-2021) - Krievijas Federācijas starptautisko tiesību speciālists un diplomāts 41 Cičajevs Ivans (Иван Андреевич Чичаев, 1896-1984) - PSRS specdienestu darbinieks, diplo māts. 1938.-1940. gadā PSRS pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā pirmais sekretārs 105 Cujevs Sergejs (Сергей Геннадьевич Чуев, 1971) - Krievijas Federācijas vēsturnieks 275 Dagda Kārlis (1913-1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 427,428 Dakša Pēteris (1911-2001) - virsnieks, skolotājs. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Zvied rijā 159 Dalīge Kurts (Kurt Max Franz Daluege, 1897-1946) ֊ Vācijas reiha Kārtības policijas vadītājs 464 Dalins Aleksandrs (Alexander Dallinn, 1924-2000) - ASV vēsturnieks 265, 275 Dambītis Kārlis (1984) - Latvijas vēsturnieks 33, 44, 52 Dambītis Roberts (1881-1957) - ģenerālis. Latvijas Armijas štāba priekšnieka otrais palīgs (1935-1939). Kara ministrs A. Kirhenšteina valdībā (1940), pēc Latvijas aneksijas LPSR Augstākās padomes Prezidija loceklis, LU Kara katedras pasniedzējs. Vācu okupācijas laikā Rīgas Centrālcietumā, cietumā Berlīnē, Zaksenhauzenas
koncen trācijas nometnē. 1945. gadā atgriezies Latvijā 65, 66 Daniels Viktors (1922-?) - pretpadomju pretošanās kustības dalībnieks. Jelgavas Valsts skolotāju institūta absolvents. 1941.-1944. gadā strādājis Rīgā par skolotāju, kopš 1942. gada Latvju jaunatnes organizācijas štāba politiskās nodaļas vadītājs. 1943. gadā mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā. Arestēts filtrācijas nometnē 06.05.1946. Mas kavā. Notiesāts uz 10 gadiem nometnē ar tiesību atņemšanu uz 5 gadiem. Tālākais liktenis nav zināms 147,420 Dankers Oskars (1883-1965) - ģenerālis, Zemes pašpārvaldes vadītājs (pirmais ģenerāldi rektors) 262, 323, 324, 325, 326, 327, 328, 332, 334, 335, 336, 342, 395, 402, 475, 476,477,497 Dārziņš Emīls (1875-1910) - komponists, mūzikas kritiķis 220 Daudze Argita (1962) - Latvijas vēsturniece, diplomāte 32 Dāvis Jānis (1893-1941) - bijušais latviešu strēlnieks, skolotājs, aizsargs, pretpadomju orga nizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” dalībnieks. Arestēts 31.12.1940. 155 Dāvis Nikolajs (1898-1941) - Iekšlietu ministrijas Politiskās policijas pārvaldes darbinieks. Arestēts 09.09.1940. Nošauts Baltezerā 162
558 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Dedajevs Nikolajs (Николай Алексеевич Дедаев, 1897-1941) - ģenerālmajors, Liepājā dislo cētās 67. strēlnieku divīzijas komandieris un garnizona komandants 1941. gadā 284 Degenharts Pauls [Herberts Georgs Volfgangs] (Herbert Georg Wolfgang Paul Degenhardt, 1909-1971) - SS oberšturmbanfīrers, Jekelna adjutants 453 Deglavs Arnolds (1904-1969) - Rigas pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētājs (19401941). Kara Laikā LKP CK un ТКР pilnvarotais Vidusāzijas republikās 74, 79,184 Deglavs (īstajā uzvārdā Deklavs) Fricis (1898-1957) - nelegālās LKP CK sekretārs, Komin ternes darbinieks. Pēc Latvijas okupācijas LKP CK biroja loceklis (1940-1951,19511954 locekļa kandidāts), kompartijas laikraksta “Cīņa” atbildīgais redaktors (līdz 1942. gada jūlijam). LPSR TKP/MP priekšsēdētāja vietnieks (1940-1947) un LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs (1940-1951) 96 Deglavs Viktors (1902-1941) - pulkvedis-leitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Armijas štāba Informācijas daļas kara aģents Lietuvā (1937-1940). Pēc padomju oku pācijas aizbēga uz Vāciju, sakarnieks ar Abveru. Vācu okupācijas sākumā 05.07.1941. ierodas Rīgā, lai veidotu Latvijas armiju. Atrasts nošauts 18.07.1941. 150,151,323,325 Dekanozovs Vladimirs (Владимир Георгиевич Деканозов, 1898-1953) - PSRS drošības die nestu augsta ranga darbinieks un diplomāts. PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieks (1939-1947), kopš 1940. gada novembra vienlaicīgi arī PSRS sūtnis Berlīnē 63, 84 Derevjanskis Vladimirs (Владимир Константинович Деревянский, 1894-1980) - PSRS
diplomāts un valsts darbinieks. PSRS pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1940. gada aprīlis-augusts), VK(b)P CK un PSRS TKP pilnvarotais Latvijā (1940. gada jūlijs 1941. gada jūnijs) 65, 90, 97,98,115,116,144, 241 Deroks sk. Roks Francis fon 296, 297,298, 325, 340,412,473 Dītrihs Otto (Jacob Otto Dietrich, 1897-1952) - Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas preses sekretārs (1931-1945) 153 Dombrovskis Fricis (1896-1984) - latviešu komunists, kompartijas funkcionārs, padomju jurists. Līdz padomju okupācijai dzīvojis PSRS. 1940. gada jūlijā nosūtīts uz Latviju. LK(b)P CK Skolu nodaļas un partijas skolas vadītājs (1940. gada augusts-decembris), LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs (līdz 1941. gada jūlijam) 116 Domburs Alfrēds (1905-1981) - padomju saimnieciskais darbinieks, inženieris. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā dzīvoja PSRS. Pēc okupācijas pārraudzīja metālrūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju. Pēc Latvijas aneksijas LPSR vietējās rūpniecības ministra vietnieks (1940-1945) 128 Doniņš Ādolfs (1898-1980) - pulkvedis-leitnants, 18. latviešu policijas bataljons 469 Draudziņa Natālija Anete (1864-1949) - pedagoģe, izglītības darbiniece. 1895. gadā nodibināja meiteņu skolu Rīgā, kuru 1910. gadā nosauca par Natālijas Draudziņas ģimnāziju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā skolu nacionalizēja un N. Draudziņu atbrīvoja no direktores amata 200 Drava Emma (1919-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 420 Drava Kārlis (1911-1947) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 419,420
PERSONU RĀDĪTĀJS 559 Dreimanis (arī Dreijmanis) Pāvils (1895-1953) ֊ arhitekts, 1926.-1934. gadā Rigas virsarhitekts. Rīgas Latviešu pārvaldes pilsētas vecākais vācu okupācijas laikā 341, 342 Drekslers Oto Heinrihs (Otto-Heinrich Drechsler, 1895-1945) ֊ Latvijas ģenerālapgabala ģenerālkomisārs (ģenerālkomisārs Rīgā) 300, 326, 331, 334, 335, 358, 385, 408, 410,418,476, 477,479 Drīzulis Aleksandrs (1920-2006) - latviešu padomju vēsturnieks, sabiedriski politiskais darbinieks. Dzimis Krievijā komunista Augusta Drizuļa ģimenē. 1946. gadā pārcēlās uz Latviju, strādāja LPSR ZA Vēstures institūtā, 1953.-1970. gadā - tā direktors. ZA viceprezidents (1975-1988). LKP CK sekretārs ideoloģijas jautājumos (1970-1975) 21, 22 Drubažs Arvīds (1910-1944) - Latviešu leģiona leitnants (ieroču unteršturmfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 488 Druva Vilis (1901-1981) - komunists. 1940.-1941. gadā strādāja LKP CK aparātā. VācijasPSRS kara laikā karojis Sarkanās armijas latviešu vienībās 78 Druviņš Aleksandrs (1911-1977) - Kureja grupas Rubeņa bataljona piederīgais 432 Dubins Herberts (1919-1993) - Latvijas mākslas zinātnieks, dizainers 183 Dubins Mordehajs (1889-1956) ֊ ebreju tirgotājs, sabiedriski politiskais darbinieks. Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1.-4. Saeimas deputāts. Viens no ebreju reliģiski ortodoksālās kustības Agudas Isroel Latvijas atzara dibinātājiem. Pēc padomju okupācijas arestēts (1941), izvests uz Krieviju. Atbrīvots pēc ASV valdības lūguma. 1946. gadā atgriezās Latvijā, 1948. gadā arestēts atkārtoti, miris apcietinā jumā Tulas
psihiatriskajā slimnīcā 168 Dukāts Fricis (1903-1980) - komunists, 25.06.1940. iecelts par Iekšlietu ministrijas Kārtības policijas departamenta direktoru. No 1940. gada oktobra LPSR TKP Administratīvās un saimnieciskās daļas priekšnieks 105 Dullis Alberts (1911-1997) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Dunsdorfs Edgars (1904-2002) - tautsaimnieks, vēsturnieks, LU docētājs, profesors. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Austrālijā 27, 270 Dūra Danuta (prec. Grinfelde) ֊ Latvijas vēsturniece 47 Duškina Marta (1901-1986) - izglītības darbiniece. 1940.-1941. gadā un 1944.-1950. gadā Rīgas pilsētas TIN vadītāja, Izglītības tautas komisariāta kolēģijas locekle 196 Dzeržinskis Ivans (Иван Иванович Дзержинский, 1909-1978) - krievu padomju kompo nists 219 Dzintars Jānis (īstajā vārdā Valdis Klucis, 1928-2007) - padomju drošības dienestu darbi nieks, vēsturnieks 48, 268, 269 Eglitis Anšlavs (1906-1993) - rakstnieks 413,417 Eihe Aleksandra (1905-2002) - angļu valodas pasniedzēja Jelgavas Lauksaimniecības aka dēmijā, LCP aktīviste 430 Eihe Vilhelms (1903-1991) - docents Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, LCP aktīvists 429,430
560 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Eihholcs Dītrihs (Dietrich Eichholz, 1930-2016) - Vācijas vēsturnieks 265 Eihmanis Ādolfs (Otto AdolfEichmann, 1906-1962) - SS oberšturmbanfirers, ebreju iznici nāšanas plānotājs un organizētājs 458 Einbergs Bernhards (1893-1945) - inženieris, satiksmes ministrs (1934-1940), vācu okupācijas sākumā vēlējās veidot Latvijas Pagaidu valdību 296, 324, 335 Ekmane Barba - Latvijas vēsturniece 45 Ēķis Ludvigs (1892-1943) - diplomāts. Ārlietu ministrijas vadošs ierēdnis (1925-1934), sūtnis Lietuvā (1934). Pēc 12.05.1934. iecelts par finanšu ministru. 1938.-1940. gadā sūtnis Polijā un Ungārijā, Turcijā un Rumānijā. 10.08.1940. paziņoja par savu pilnvaru nolik šanu Rumānijā. 1940. gada janvārī ar ģimeni izceļoja uz ASV, kur bija padomdevējs saimnieciskajās un finanšu lietās Latvijas sūtniecībā Vašingtonā 231 Eliass Eduards (1893-1978) - nelegālās LKP darbinieks, pēc padomju okupācijas 1940. gadā ֊ LKP Vidienas apgabala komitejas otrais sekretārs. LKP Cēsu apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Vēlāk prokurors Rīgā. Vācijas-PSRS kara laikā LKP CK un LPSR ТКР pilnvarotais Gorkij as apgabalā 77 Endzelins Jānis (1873-1961) - valodnieks 422 Endziņš Arvīds (1915-1944) - Jauno virsnieku apvienības pārstāvis 423 Engelss Fridrihs (Friedrich Engels, 1820-1895) - filozofs, politiskais un sociālais teorētiķis, politiskais aktīvists, revolucionārs, uzņēmējs, žurnālists. Kārļa Marksa tuvākais līdzgaitnieks, kopā ar viņu izstrādāja komunisma teoriju 216 Ērglis Dzintars (1967) - Latvijas vēsturnieks 10, 271 Ērlingers Erihs (Erich Ehrlinger,
1910-2004) - SS štandartenfīrers, einzackomandas lb vadī tājs Latvijā 347 Ērmanis Pēteris (1893-1969) ֊ rakstnieks un literatūrvēsturnieks 216 Evarts Edvīns (1976) - Latvijas vēsturnieks 10, 261, 267 Ezergailis Andrievs (1930-2022) - latviešu vēsturnieks 10, 260, 262, 264, 266, 274, 275, 280, 354, 546 Ezerietis Herberts (1914֊?) - sabiedriski politiskais darbinieks. Pretpadomju pretošanās organizācijas “Latvijas (Latviešu) tautas apvienība” loceklis. Arestēts 17.04.1941. 157 Ezeriņš Jānis (1894-1944) - militārs darbinieks, ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). Arestēts 14.06.1941., miris ieslodzījumā Kotlasas soda nometnē 141,154 Fadejevs Aleksandrs (Александр Александрович Фадеев, 1901-1956) - krievu padomju rakstnieks. PSRS Rakstnieku savienības vadītājs (1946-1954) 216 Fefers-Vildenbruhs Karls (Carl Pfeffer-Wildenbruch, 1888-1971) - SS obergrupenfïrers, VI SS armiju grupas komandieris 481 Felders Bjerns Mihaels (Björn Michael Felder, 1974) - Vācijas vēsturnieks 35, 254, 272 Feldmanis Andrejs Edvīns (1939) - kinooperators, Latvijas Okupācijas muzeja Video un kinofonofoto krātuves izveidotājs un vadītājs, mutvārdu vēstures avotu vācējs 30 Feldmanis (arī Feldmans) Jūlijs (1889-1953) - diplomāts. Kopš 1919. gada Ārlietu ministrijas atbildīgais darbinieks un sūtnis. Latvijas pastāvīgais delegāts Tautu Savienībā Zenēvā
PERSONU RĀDĪTĀJS 561 (1930-1946), sūtnis Šveicē (1932-1941), Dānijā (1939-1940). Latvijas pilnvarotais lietvedis ASV (1949-1953) 231, 238, 539 Feldmanis Inesis (1949) - Latvijas vēsturnieks 30, 31, 32, 33, 39, 276 Filipsons (?-?) - Kureja grupas štāba loceklis 432 Fleija Aija (1944) ֊ Latvijas vēsturniece 45 Fliks Karls (Karl Flick, ?-?) - virsleitnants, [vācu] Kārtības policijas komandieris Latvijā 356 Freijs Alberts (1903-1969) - luterāņu mācītājs, teologs, profesors. Pēc kara dzīvoja Rīgā. 1948. gadā arestēts, notiesāts uz 10 gadiem. Atgriezās Rīgā 1957. gadā 339 Freimanis Andrejs Roberts (1914-1994) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497 Freimanis Arturs (1896-1977) - Zemes pašpārvaldes Dankera uzticības padomes loceklis 324 Freivalds Osvalds (1905-1975) - publicists, Tautas palīdzības pārstāvis Kurzemē. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Zviedrijā 25, 26, 312 Fridmans Faivišs (1908-1987) - LKP funkcionārs. Pēc padomju okupācijas Daugavpils pilsētas partijas komitejas sekretārs. Kara laikā strādāja partijas darbā Krievijā, Kalininas (tag. Tveras) apgabalā 72,187 Fridrihsons-Skrauja Jānis (1892-1941) - Iekšlietu ministrijas Politiskās policijas pārvaldes priekšnieks (1934-1939), Drošības policijas departamenta direktors (1939-1940). Apcietināts 1940. gada jūlijā. Miris Astrahaņas cietumā 105,161,162 Frints Teodors (Theodor Fründt, 1897-1984) - Ostlandes reihskomisariāta Galvenās nodaļas “Politika” vadītājs 306 Frīznersjohanness (Johannes Frießner, 1892-1971)-armiju grupas “Ziemeļi” virspavēlnieks
502 Fukss Vilhelms (Wilhelm Fuchs, 1898-1947) - SS oberfīrers. Drošības policijas un SD pavēl nieks Ostlandē 427,431 Gaigals Roberts (1913-1982) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492, 497 Gailis Kārlis (1903-1973) - LKP darbinieks. Pēc padomju okupācijas (1940-1941) LKP CK orginstruktoru nodaļas vadītājs. Kara laikā politdarbinieks Sarkanās armijas latviešu divīzijā 79 Gailītis Kārlis (1893-1970) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), Latviešu leģiona Sevišķās kara tiesas priekšnieka vietnieks 432 Galdiņš Nikolajs (1902-1945) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmban fīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497 Galenieks Pauls (1891-1962) - botāniķis, dabaszinātnieks. LU un Lauksaimniecības akadē mijas (LA) docētājs, profesors. LA rektors (1941). Vācu okupācijas laikā apcietināts. Ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā (1941), Salaspils nometnē (1942) 213 Galindoms Arturs (1894-1966) - virsnieks, arhitekts. Kopš 1933. gada Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks pulkveža pakāpē. Pēc viņa projekta uzbūvēja Armijas ekono misko veikalu (1938), Latvijas Kara muzeju (1940). Pēc padomju okupācijas izceļoja uz Vāciju (1941). 1944. gadā gaisa uzlidojumā smagi ievainots, zaudēja kāju. 1952. gadā izceļoja uz ASV 154
562 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Garūta Lūcija (1902-1977) - pianiste, komponiste 417 Gēbelis (arī Ģēbels, Gebels) Vilis (1903-1941) - LKP darbinieks. Kopš 1924. gada darbojās nelegālajā LKP. Izcietis 5 gadu cietumsodu. No 1940. gada augusta LKP CK propagan dists, instruktors. Bija ievēlēts par t. s. Tautas saeimas deputātu. Kritis kara sākumā 71 Gedroics-Jurago [Juraha?] Miroslavs (1910-1941) - Latvijas poļu sabiedriskais darbinieks. Studējis Mākslas akadēmijā. Arestēts 29.12.1940. Nošauts Baltezerā 160 Geidāns Valērijs (1916-1979) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Geraščenko Vladimirs (Владимир Сергеевич Геращенко, 1905-1995) - padomju finansists. 1940. gadā PSRS Valsts bankas priekšsēdētāja vietnieks. 1940. gada septembrī nosūtīts uz Latviju kā PSRS Valsts bankas pilnvarotais 119 Gerbers Kārlis (1896-1966) - 22. un 322F latviešu policijas bataljona komandieris 470 Gerings Hermanis (Hermann Wilhelm Göring, 1893-1946) - reihsmaršals, viens no Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas un reiha ietekmīgākajiem vadītājiem 250, 299, 369, 370, 383, 389, 391 Gladkovs Fjodors (Фёдор Васильевич Гладков, 1883-1958) - krievu padomju rakstnieks 216 Goldhagens Daniels (Daniel Goldhagen, 1959) - ASV vēsturnieks 273 Goļevs Jakovs (Яков Ильич Голев, 1894-1960) - padomju saimnieciskais darbinieks un finansists. PSRS Lauksaimniecības bankas pārvaldnieks (1939-1940). 1940. gadā PSRS finanšu tautas komisāra vietnieks, 1941.-1945. gadā - pirmais vietnieks 119 Goppers (arī Gopers) Kārlis (1876-1941) ֊ militārais darbinieks,
ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Skautu centrālās pārvaldes priekšnieks (1921-1940). Ares tēts 30.09.1940., nošauts 25.03.1941. 167 Gorbačovs Mihails (Михаил Сергеевич Горбачёв, 1931-2022) ֊ PSRS valsts un politiskais darbinieks. PSKP CK ģenerālsekretārs (1885-1991). Pirmais un vienīgais PSRS pre zidents (1990-1991) 42 Gore Ilga (1952) - sk. Kreituse 30 Gorkijs Maksims (Максим Горький, īstajā vārdā Aleksejs Peškovs, Алексей Максимович Пешков, 1868-1936) - krievu rakstnieks un sabiedriski politiskais aktīvists 216 Grapmanis Emīls (1903-1989) - virsnieks, ierēdnis, žurnālists. 1937. gadā iecelts par kara ministra ģenerāļa J. Baloža adjutantu, paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Vēlāk Armijas ekonomiskā veikala Operatīvās daļas priekšnieka palīgs. 1941. gadā izbraucis uz Vāciju. No 1942. gada Vācijas armijā. Kara beigās Dānijā, no turienes 1945. gadā pārcēlies uz Zviedriju 151,152 Grašmanis Krišs (1898-1980) - izglītības darbinieks, marksisma-ļeņinisma pasniedzējs. Līdz 1941. gadam darbojās PSRS augstskolās. LPSR Izglītības tautas komisariāta Skolu pārvaldes priekšnieks (1941) 196,197 Graudiņš Eduards (1890-1945) - pulkvedis-leitnants, Kureļa grupas Skrīveru bataljona komandieris 432 Gregors Jānis (1893-1944) ֊ virsleitnants, Kureļa grupas štāba adjutants 432 Grēviņš Valdis (1895-1968) ֊ dzejnieks un tulkotājs 217
PERSONU RĀDĪTĀJS 563 Grigulis Arvīds (1906-1989) - rakstnieks un literatūrzinātnieks 217, 218, 219 Grinbergs Jānis (1897-1974?) - padomju jurists. Līdz 1941. gadam darbojās PSRS, bijis PSRS Augstākās tiesas loceklis. No 1941. gada februāra LPSR Augstākās tiesas priekšsē dētāja pirmais vietnieks, Civillietu kolēģijas vadītājs 116 Grinbergs Kārlis (1905-1941) - darbojies nelegālajā LKP. Pēc padomju okupācijas iecelts par Rīgas Centrālcietuma priekšnieku (27.06.1940.). Vēlāk Iekšlietu ministrijas Kriminālpolitiskā departamenta priekšnieks. No 01.09.1940. Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) Cietumu nodaļas priekšnieks. Vācijas-PSRS kara laikā Sarkanās armijas latviešu strēlnieku formējumos. Krita pie Narofominskas 177 Grīns Aleksandrs (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, 1895-1941) - rakstnieks, tulkotājs, žurnālists virsnieks. Apcietināts Litenes nometnē 14.06.1941. Notiesāts uz nāvi un nošauts Astrahaņas cietumā 214 Grosbarts Oto (1895-1945) - Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis, Autotanku brigādes komandieris. 1940. gada septembrī kļuva par Sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa spēkratu dienesta priekšnieku. Vācu okupācijas laikā 23.07.1941. arestēts, atradās Rīgas Centrālcietumā līdz 16.04.1942. Pēc Padomju armijas atgriešanās 1944. gadā iecelts par Latvijas Valsts universitātes Kara katedras vadītāju. Nogalināts Rīgā sadzīviska strīda rezultātā 154 Grosbarts Viktors (1922-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Grosvalds Oļģerts (1884-1962) - žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts. No 1934. gada Latvijas sūtnis
Francijā un Spānijā. Pēc Otrā pasaules kara beigām turpi nāja vadīt Latvijas sūtniecību Parīzē, saglabājot personisko ministra titulu 231,542 Grundulis Dmitrijs (1920-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Grundulis Laimonis (1923-1995) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupā cijas laikā 420 Guderians Heines {Heinz Guderian, 1888-1954) - ģenerālpulkvedis, tanku armiju koman dieris 502 Gulbis Ansis (1873-1936) - grāmatu izdevējs 411 Gulbis Teodors Jūlijs (1917-?) - students, pretpadomju pretošanās kustības dalībnieks. Ares tēts 15.03.1941. 152,153 Gundare Ieva - Latvijas komunikāciju speciāliste, vēsturniece. 47 Gurjanovs Aleksandrs {Александр Эдмундович Гурьянов, 1950) - Krievijas Federācijas fiziķis un vēsturnieks 176 Ģinters Voldemārs (1899-1979) - latviešu arheologs, vēsturnieks, LCP loceklis 431 Hafs Viljams {William J. H. Hough, III, 1956) - amerikāņu jurists, starptautisko tiesību speciālists 27, 533 Handraks Hanss Diters {Hans-Dieter Handrack, 1942) - Vācijas vēsturnieks 261, 268 Hanzens Peters Ādolfs Cēzars {Peter Adolf Caeser Hansen, 1896-1967) - SS brigadefirers un Ieroču-SS ģenerālmajors 482
564 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Hartmanis Mārtiņš (1882-1941) - militārs darbinieks, ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Armijas štāba priekšnieks (1934-1939). 10.1939. iecelts par sevišķu uzdevumu ģenerāli Latvijas Armijas komandiera rīcībā un par Latvijas un PSRS sav starpējās palīdzības pakta militāro jautājumu komisijas priekšsēdētāju. 18.06.1940. norīkots sakaru štāba priekšnieku sadarbībai ar ienākošo padomju karaspēku. 10.1940. atvaļināts. Arestēts 20.12.1940., nošauts Maskavā 27.07.1941. 169 Haselblats Verners (Werner Hasselblatt, 1890-1958) - jurists, politiķis, Otrā pasaules kara laikā risināja tautību politikas jautājumus austrumos 251 Hauks Aleksandrs (Александр Васильевич Гаук, 1893-1963) - krievu padomju diriģents un komponists 222 Hauptmanis Gerharts (Gerhart Hauptmann, 1862-1946) - vācu dramaturgs 416 Haupts Verners (Werner Haupt, 1923-2005) ֊ Vācijas vēsturnieks 258 Havinsons Jakovs (Яков Семёнович Хавинсон, 1901-1989) - padomju žurnālists, PSRS telegrāfa aģentūras TASS atbildīgais vadītājs (1939-1943) 58 Hāzners Vilis (1905-1989) - Latviešu leģiona majors (ieroču hauptšturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 464, 465,488 Heidrihs Reinhards (Reinhard Heydrich, 1904-1942) ֊ Vācijas reiha Valsts drošības galvenās pārvaldes vadītājs 345, 346, 348,447, 448, 458 Heilmans Nikolauss (Nikolaus Heilmann, 1903-1945) - SS oberfìrers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482 Hemikers Ernsts (Ernst Hemicker, 1896-1973) - SS unteršturmfirers, plānoja un organizēja masu kapu
izrakšanu Rumbulas akcijai 453 Hermanovski (brāļi) - mākslas un arhitektūras salona vadītāji: Egīls (1918-1992) - gleznotājs, Vidvars (1922-1990) - arhitekts, Gunārs (1914-1969) - gleznotājs 417 Hilbergs Rauls (Raul Hilberg, 1926-2007) - ASV vēsturnieks 273,449 Hillers Solomons (1915-1975) ֊ ķīmiķis, LPSR ZA akadēmiķis. ZA Organiskās sintēzes institūta dibinātājs un pirmais direktors (1957-1975) 183 Hilperts Karls (Carl Hilpert, 1888-1947) - ģenerālpulkvedis, armiju grupas “Kurzeme” komandieris 340, 490 Himlers Heinrihs (Heinrich Luitpold Himmler, 1900-1945) - SS reihsfīrers, dažādu SS struk tūru vadītājs 250,251,299,315,316,318,333,337,338,339,352,355,447,448,453, 464,467,473,474, 475,479,481,485, 504 Hīrtess Heinrihs Heimo (Heinrich Heimo Hierthes, 1897-1951) ֊ SS štandartenfīrers, vadīja SS papildinājumu komandu, kas iesauca Latviešu leģionā 477 Hitlers Ādolfs (AdolfHitler, 1889-1945) - Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas līderis, Vācijas kanclers, valsts un valdības galva (1933-1945) 150,184,249,251,274, 278,280,297,298,299,300,304,306,308,310,311,316,317,324,325,329,336,338, 467,472, 473,474,475, 498,499, 502, 503, 504, 505, 511 Holsts Nīls fon (Niels von Holst, 1907-1993) - Rozenbergą štāba kultūras lietu pilnvarotais Latvijā 412,418
PERSONU RĀDĪTĀJS 565 Hromovs Aleksandrs (Хромое Александр Иванович, ?-?) - LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks 1941. gadā 96 Hruščovs Ņikita (Никита Сергеевич Хрущев, 1894-1971) ֊ PSRS politiskais darbinieks, PSKP CK pirmais sekretārs (1953-1954), PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs (1958-1964) 280 īdens Antonijs Roberts (Anthony Robert Eden, 1897-1977) - Lielbritānijas valsts darbinieks un diplomāts 535, 541, 542, 543 Ilmjervs Magnuss (Magnus Ilmjärv, 1961) - Igaunijas vēsturnieks 34, 36 Iļjins Galaktions (1898-1978) - LKP aktīvists (1925-1940). Pēc padomju okupācijas LKP Rēzeknes apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Kara laikā - Sarkanās armijas latviešu strēlnieku formējumos 77 Iļjins Kirils (1919-?) - pretpadomju pretošanās organizācijas KOLA dalībnieks. Arestēts 18.03.1941. 152 Indāns Jānis Teodors (1895-1941) - militārs darbinieks, kara lidotājs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Kopš 1938. gada sakaru virsnieks pie armijas aviācijas priekšnieka. Žurnāla “Aizsargs” atbildīgais redaktors. Pēc Latvijas okupācijas 08.1940. pulkvedi Indānu paaugstināja pakāpē par ģenerāli un iecēla par Latvijas aviācijas priekšnieku, bet jau 11.1940. atvaļināja. Apcietināja 14.03.1941., nošauts Maskavā 16.10.1941. 169 Insbergs Kristaps (1905-1980) - majors, 19. latviešu Ieroču-SS divīzijas artilērijas pulka diviziona komandieris 492 Ivanovs Aleksandrs (1964) - Latvijas vēsturnieks, historiografe 10, 24 Ivanovs T. - Sarkanās armijas pārstāvis Saeimas vēlēšanās 1940. gada jūlijā 81 Jablonskis Andrejs (1880-1951) - komunists, no 25.07.1940. līdz 24.08. ārlietu
ministra biedrs, pēc tam līdz 1951. gadam tieslietu tautas komisārs / ministrs 114 Jagars Jānis (1894-1970) - inženieris, valsts un sabiedriskais darbinieks. Satiksmes ministrs A. Kirhenšteina valdībā. No 26.08.1940. komunālās saimniecības tautas komisārs 65 Jakubovskis Vladislavs (1906-?) - pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītājs Dau gavpilī. Arestēts 25.01.1941. 160 Jankavs Boriss (1915-1949) - SS hauptšturmfirers. Drošības policijas un SD dienestā, 1944.1945. gadā diversantu organizācijas “Mežakaķi” vadītājs. Pēc kapitulācijas vadīja partizānu grupu Kuldīgas apriņķī. 1947. gadā sagūstīts, gājis bojā Gulagā 351 Jansone Līna (1918-1942) - komunistiskās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 438 Jansons Mārtiņš (?-?) - žurnālists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Jansons R. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Janums Vilis (1894-1981) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divizija (latviešu Nr. 1) 487, 494,496 Jaunais (īstajā uzvārdā Lobanovs) Ernests - NKVD virsnieks. Robežsargu brigādes koman diera palīgs (06.-07.1940.), pēc tam Robežsargu brigādes komandieris līdz tās lik vidācijai 106
566 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Jaunsudrabiņš Jānis (1877-1962) - gleznotājs, rakstnieks 413,416 Jauntirāns Vitolds (1922-1943) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu oku pācijas laikā 437 Jaunzars Eduards (1915-1977) - Jauno virsnieku apvienības biedrs, Latviešu leģiona leitnants (ieroču unteršturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 423 Jedike Georgs (Georg Jedicke, 1887-1969) - policijas ģenerālleitnants, SS grupenfīrers, Kārtības policijas pavēlnieks Ostlandē 464 Jēkabsons Ēriks (1965) - Latvijas vēsturnieks 30, 31,44, 52, 53, 264, 272, 274, 532 Jekelns Fridrihs (Friedrich Jeckeln, 1895-1946) - SS obergrupenfīrers, Augstākais SS un policijas vadītājs Ostlandē un Ziemeļkrievijā 309, 316, 332,333,348, 352, 431,449, 453,455, 459,465,467,486,490 Jeļisejevs Grigorijs (1896-1967) - politiķis. Daugavpils domes un 3. Saeimas deputāts, pār stāvējis Vecticībnieku partiju. Arestēts 15.07.1940. Piespriests 10 gadu ieslodzījums, pēc tā izciešanas - nometinājumā 164 Jermacāne Ilze - Latvijas vēsturniece 45 Jermolajevs Aleksejs (Алексей Николаевич Ермолаев, 1910-1975) - krievu padomju balet dejotājs, baletmeistars un baleta pedagogs 222 Jingerke Svens (Sven Jüngerkes, 1975) - Vācijas vēsturnieks 261 Joffe (arī Jofe) Mihails (1898-1979) - ārsts, muzikants, politiskais darbinieks. Nelegālās LKP biedrs kopš 1936. gada. LPSR Veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieks (1940-1946) 187 Juhno Mihails (1909-1971) ֊ darbojies nelegālajā LKP. Pēc Latvijas okupācijas līdz 02.1941. LKP Daugavpils pilsētas komitejas pirmais
sekretārs, pēc tam “Latvijas dzelzceļa” Daugavpils nodaļas politiskās nodaļas vadītājs. Kara laikā - partijas darbā Kalininas (Tveras) apgabalā 72 Jungs Valdemārs (1904-1942) - ģeodēzists, inženierzinātņu doktors. No 1935. gada LU docents. Pēc padomju okupācijas LU profesors, mācību lietu prorektors. Kara laikā ֊ Sarkanās armijas latviešu formējumos, kritis pie Staraja Rusas 210 Jurevičs Pauls (1891-1981) - filozofs, filozofijas doktors, LU profesors (1935). Pēc Latvijas okupācijas atlaists no darba, bet 1941. gadā atjaunots darbā kā Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns. Šajā amatā - arī vācu okupācijas laikā. No 1944. gada - emigrācijā Vācijā un Austrālijā 211 Jurgens Jānis (1900-1983) - padomju partijas darbinieks, politekonomijas pasniedzējs. 1941. gadā nosūtīts darbā uz Latviju, sākumā partijas darbā, no 02.1941. - LVU rektors. Šajā amatā ar pārtraukumiem līdz 1962. gadam 212 Kacs Stivens T. (Steven T. Katz, 1944) - ASV jūdaisma filozofs 281 Kačanovs Kuzma (Кузьма Максимович Качанов, 1901-1941) - Sarkanās armijas ģenerālma jors. 30.06.1941. iecelts par 24. latviešu teritoriālā korpusa komandieri. 03.08.1941. par 34. armijas komandieri. Armija cieta lielus zaudējumus un atkāpās. K. Kačanovu 12.09.1941. arestēja, apsūdzēja gļēvulībā un 29.09.1941. nošāva 112
PERSONU RĀDĪTĀJS 567 Kadiķis Ansis (1906-1989) - darbojies nelegālajā LKP. 1940. gadā - Latvijas Valsts arhīva direktors. Pēc Latvijas aneksijas - LPSR Valsts arhīva direktors. Kara laikā - Sarkanās armijas latviešu formējumos 72, 73 Kalna (Kalns) Elizabete (1904-1941) - pretpadomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” izveidotāja un vadītāja Alfona Kalna sieva, šīs organizācijas dalībniece, sieviešu grupas vadītāja. Arestēta 17.05.1941. 155 Kalnačs Jānis (1956) - Latvijas mākslas zinātnieks 46, 268 Kalnbērziņš Jānis (1893-1986) - LKP pirmais sekretārs (12.1940.-25.11.1959.), LKP Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs (03.1941.-1951.) 73, 77, 78, 85, 86, 92, 97,122, 128,138,180,192, 209, 211, 214, 436, 514, 519, 521, 528 Kalniņš Alfrēds (1879-1951) - komponists, ērģelnieks, diriģents, pirmās latviešu operas “Baņuta” autors 222 Kalniņš Arvīds (1904-1942) - LKP darbinieks. 1926. gadā emigrēja uz PSRS. 1931. gadā nelegāli atgriezās Latvijā, bija LKJS CK sekretārs. Pēc padomju okupācijas ֊ LKP Vidienas apgabala komitejas, pēc tam Valmieras apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Kritis frontē pie Ļeņingradas 77 Kalniņš Bruno Haralds (1899-1990) - politiķis, žurnālists, starptautiskās strādnieku kus tības darbinieks. No 1917. gada LSDSP CK loceklis. LSD Jaunatnes savienības dibi nātājs un tās CK priekšsēdētājs (1917-1921). Strādnieku sporta savienības (vēlākais nosaukums - Strādnieku sports un sargs) dibinātājs 1921. gadā un vadītājs līdz 1934. gadam. Pēc K. Ulmaņa apvērsuma apcietināts. 1937. gadā emigrēja uz Somiju. 1937.-1939. gadā - Spānijas Republikas
diplomātiskajā dienestā Somijā. 04.07.1940. atgriezās Latvijā, bija Latvijas armijas politiskais vadītājs (07,- 09.1940.), pēc tam LU docents starptautiskajās tiesībās. Vācu okupācijas laikā 1943. gadā piedalījās LCP dibināšanā, bija tās priekšsēdētāja vietnieks. 1944. apcietināts, ieslodzīts Salaspils nometnē un Štuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc tam emigrēja uz Zviedriju 65, 69, 80,110,185,430 Kalniņš Jānis (1899-1975) - pulkvedis-leitnants, Jauno virsnieku apvienības dalībnieks 423 Kalniņš Pauls (1872-1945) - ārsts un sociāldemokrātu politiķis. L- 4. Saeimas priekšsēdētājs 430 Kalniņš Voldemārs (1896-1942) - virsnieks, pulkvedis. Latvijas Robežsargu brigādes štāba priekšnieks (1934-1940). Pēc Latvijas okupācijas un brigādes komandiera L. Bolšteina pašnāvības 21.06.1940. iecelts par Robežsargu brigādes komandieri, bet 07.1940. beigās atbrīvots. 11.12.1941. atvaļināts no militārā dienesta. 14.06.1941. deportācijas laikā arestēts, miris Vjatlagā 106 Kalns Alfons (1901-1941) - viens no pretpadomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” izveidotājiem un vadītājiem. Arestēts 21.12.1940. 155,156 Kaminskis Artūrs (1914-2003) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Kampe Andrejs (1905-1942) - diplomāts, Ārlietu ministrijas ierēdnis. 11.1938.-08.1940. Līgumu departamenta direktors. Apcietināts 18.10.1940. Nosūtīts uz Astrahaņas cietumu, nošauts 15.03.1942. 114, 234
568 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Kanariss Vilhelms (Wilhelm Canaris, 1887-1945) - admirālis, Vācijas reiha militārā izlūko šanas dienesta - Abvēra - vadītājs 323 Kandis Rūdolfs (1901-1942) - latviešu kārtības dienesta sakaru virsnieks ģenerāļa Jekelna kaujas grupas štābā 467 Kangeris Kārlis (1948) - latviešu vēsturnieks 9,10,25,31,41,263,266,267,268,273,276,532 Kaps Verners (Werner Kapp, 1909-?) - ģenerālkomisāra Rīgā Politiskās nodaļas vadītājs 321,473 Kapustins Nikolajs (?֊?) - padomju diversantu specgrupas komandieris Kurzemē 1945. gadā 442 Karlsons Kārlis (1907-1962) - inženieris ķīmiķis, sadarbojās ar nelegālo LKP. Brocēnu cementa fabrikas galvenais inženieris un laboratorijas vadītājs (1937-1940). Finanšu ministrs A. Kirhenšteina valdībā. Pēc Latvijas aneksijas vietējās rūpniecības tautas komisārs. Kara laikā - Sarkanās armijas latviešu formējumos 67 Karlsons Nikolajs Alberts Jānis (1896-1981) - Latvijas armijas virsnieks. 1941. gadā emigrējis uz Vāciju. Karalaikā - virsnieks Latviešu leģionā. Pēc kara - emigrācijā ASV 119,154 Kaufmans Makss (Kaufmann Max, 1896-1984) - holokausta izdzīvotājs, grāmatas autors par ebreju iznīcināšanu Latvijā 280,451 Kaupužs Dominiks (1905-1964) - LKP aktīvists. Darbojās nelegālajā LKP Kārsavas un Abrenes apkaimē. 1939. gadā pagrīdē sāka izdot avīzi “Taisneiba”, kas turpināja iznākt Daugavpilī pēc padomju okupācijas kā LKP Latgales apriņķu komiteju orgāns. Strādāja avīzes redakcijā un bija ari Daugavpils apriņķa rūpniecības kombināta kadru daļas vadītājs. Vācijas-PSRS kara laikā karoja Sarkanās armijas latviešu
formējumos, no 1942. gada - padomju partizānos, darbojās Abrenes apriņķī 71 Kažociņš Indulis (1917-2000) - leitnants, Latviešu jaunatnes organizācijas darbinieks, gaisa spēku palīgu rotas komandieris 275 Keitels Vilhelms (Wilhelm Keitel, 1882-1946) - ģenerālfeldmaršals, vērmahta virspavēlnie cības (OKW) vadītājs 315 Kihlers Georgs fon (Georg von Küchler, 1881-1968) - ģenerālfeldmaršals, armiju grupas “Ziemeļi” komandieris 474, 511 Kirhenšteins Augusts (1872-1963) - veterinārārsts, mikrobiologs, žurnālists, politiskais un sabiedriskais darbinieks. Pēc Latvijas okupācijas 21.06.1940. kļuva par A. Visinska sastādītās kolaboracionistu valdības Ministru prezidentu un ārlietu ministra v. i. No 21.07. arī Latvijas PSR Valsts prezidents. No 26.08.1940. LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs, šajā amatā līdz 10.06.1952. 18,65,66,67,68, 72,74, 78,85, 86, 89, 90, 100, 105, 113, 115, 120, 121, 127, 133, 143, 144, 163, 196, 209, 217, 224, 225, 226, 231,239, 240, 242, 521, 527 Klarks Haralds (1909-1988) - tautsaimnieks, finansists. Kara laikā Pasta bankas direktora v. i. Pēc kara Vācijā nodarbojās ar bēgļu lietām, bija Latvijas Nacionālās padomes Centrālās komitejas priekšsēdētājs. 1950. gadā izceļoja uz ASV 340 Kleists Pēteris (Peter Kleist, 1904-1971) - Ribentropą biroja līdzstrādnieks, Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas Austrumu nodaļas vadītājs un sakarnieks ar armiju grupu “Ziemeļi” 262, 298, 304, 305, 306, 323, 324, 325, 338, 342
PERSONU RĀDĪTĀJS 569 Klibiķis Peteris (1917-1996) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Klotiņš Arnolds (1934) - Latvijas muzikologs un mūzikas vēsturnieks 46, 268 Klumbergs Vilhelms {Wilhelm Klumberg, 1886-1942) - profesors, armijas aizmugures teri torijas pavēlnieka ģenerāļa fon Roka padomnieks 342 Kļaviņš Jānis (1912-1941) ֊ arhitekts, viens no pretpadomju pretošanās organizācijas “Latvijas (arī Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Arestēts 17.04.1941. Nošauts Astrahaņā 19.11.1941. 157 Kļaviņš Roberts (1885-1941) ֊ ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 1939. gadā sācis sadarboties ar PSRS slepenajiem dienestiem. A. Kirhenšteina valdība 21.06.1940. iecēla Kļaviņu par armijas komandieri. No 09.1940. līdz 06.1941. 24. teritoriālā kor pusa komandieris. Kopā ar grupu korpusa komandieri izsaukts uz Maskavu, kur 22.06. apcietināts, bet 29.06.1941. notiesāts uz nāvi. Spriedums izpildīts 16.10.1941. 63, 66,112,113 Kļaviņš Vladimirs (1919-?) - pretpadomju organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 09.03.1941. 153,154 Kļevenskis Mihails {Михаил Сергеевич Клевенский, 1904-1954) - kontradmirālis, no 01.1940. Liepajas jūras kara bāzes štāba priekšnieks, no 05.1941. bāzes komandieris. Pēc Liepajas atstāšanas Baltijas jūras kara bāzes štāba priekšnieks Hāpsalā, pēc tam Baltijas flotes štāba priekšnieka otrais vietnieks. Notiesāts uz 8 gadiem par aizsar gājamo bāzu atstāšanu, bet drīz vien amnestēts 284 Knehts Makss {Max Knecht, 1874-1954) - policijas pulkvedis, Kārtības policijas komandieris Latvijā 464,465,467,471 Kociņš Fricis
(1895-1941) - virsnieks, diplomāts, Latvijas sūtnis PSRS (1936-1940). Pēc Latvijas okupācijas 19.09.1940. Rīgā arestēts, deportēts uz Maskavu, kur piespriests nāvessods, kas izpildīts 28.07.1941. 59, 60,168, 234 Kociņš Roberts (1907-1990) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 339 Kohs Ērihs {Erich Koch, 1896-1986) -1944. gadā Ostlandes reihskomisārs 310,311,313,314, 315, 317, 336, 337 Komsars Andrejs (1907-1988) - jurists, mūziķis, studentu korporācijas “Selonija” seniors, pretošanās organizācijas “Jaunlatvieši” dalībnieks. Sabiedrisko lietu ministrijas ārzemju preses referents (1934-1940). 02.1941. saņēmis atļauju izceļot uz Vāciju 151 Kononovs Vasilijs {Василий Макарович Кононов, 1923-2011) - padomju partizānu vienības vadītājs 441 Kots Metjū {Matthew Kott, 1974) - latviešu vēsturnieks 278 Kovaļevskis Pauls (īstajā vārdā Klans Pāvils) (1912-1979) - laikraksta “Tēvija” atbildīgais redaktors 413 Krastiņš Ilmārs (?֊1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420 Krastiņš Oļģerts (1917-1941) - 20.07.1940. iecelts par Robežsargu brigādes politisko vadītāju. LPSR robežapsardzības priekšnieks. Kritis 07.1941. frontē Igaunijas teritorijā 107
570 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Krēgers Jirgens Ernsts (Jürgen Ernst Kroeger, 1905-1990) - novada komisariāta “Jelgava” ierēdnis 262 Kreicbergs Helmūts (1937-2011) - publicists 274 Kreišmanis Ernests (1890-1965) - pulkvedis, Latvijas Organizācijas centra veidotājs, laik raksta “Tēvija” izdevējs 295, 324,414 Kreituse (Grava, Gore) Ilga (1952) - politiķe, vēsturniece, politoloģe 30 Krieviņš Edgars Kurts Pēteris (1884-1971) - diplomāts, ģermāņu un romāņu filologs, LU docents (1920). Kopš 1920. gada - ārlietu dienestā, Vakareiropas nodaļas vadītājs, sūtnis Vācijā (1932-1935; 1938-1940), Austrijā (1933-1935), Nīderlandē (1933-1935; 1938-1940), Igaunijā (1935-1938) 151, 226, 231 Krīgers Valters (Walter Krüger, 1890-1945) - SS obergrupenfïrers, VI SS armijas korpusa komandieris 482 Kripēns Arvīds (1893-1968) - pulkvedis, sabiedriskais darbinieks. 1. Liepajas kājnieku pulka komandieris (1939-1940). 08.1940. atvaļināts. Vācijas-PSRS kara sākumā noorganizēja nacionālo partizānu grupu Bilskas pagastā. Vācu okupācijas laikā pie dalījās latviešu policijas bataljonu veidošanā. 1943. gadā iecelts par Latviešu leģiona 15. divīzijas 32. grenadieru pulka komandieri. 06.1944. atkāpās no pulka komandiera posteņa. 1945. gadā - Cēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā demonstratīvi izdarīja pašnāvības mēģinājumu, protestējot pret latviešu izdošanu PSRS. Viens no Daugavas Vanagu dibinātājiem. Vēlāk izceļoja uz Austrāliju 487 Krisins Mihails (Михаил Юрьевич Крысин (?-?)) - Krievijas Federācijas kara vēsturnieks 273,275 Kroders Artūrs (1892-1973) - žurnālists, sabiedriskais
darbinieks 339,414 Kronlins Jānis (1886-1978) - pedagogs, publicists. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Vācijā 25 Krūmiņš Gatis (1973) - Latvijas vēsturnieks 46 Krupņikovs Grigorijs (1906-1941) - žurnālists, ekonomists, literāts. Kopš 1934. gada darbojās nelegālajā LKP, izdeva pagrīdes žurnālus un organizēja avīzes “Cīņa” drukāšanu nele gālā tipogrāfijā. Pēc padomju okupācijas - avīzes Пролетарская правда redaktors. Kritis 09.1941. pie Leningradas 180,185 Krustāns Donats (?-?) - partizānu grupas komandieris Rēzeknes apr. Gaigalavas pagastā 159 Kubuliņš Paulis (1914֊?) - leitnants, Jauno virsnieku apvienības dalībnieks 423 Kundziņš Kārlis Oskars (1883-1967) - teologs, filozofs, pedagogs, LU profesors (1921), ieņēma dažādus administratīvus posteņus LU 422 Kupes Pauls (1891-1977) - Skolu departamenta direktors vācu okupācijas laikā 406 Kuprikovs T. (?-?) - Sarkanās armijas pārstāvis Saeimas vēlēšanās 07.1940. 81 Kurelis Jānis (1882-1973) - ģenerālis, t. s. kureliešu grupas vadītājs, LCP militārās komisijas vadītājs 270, 271, 431,432, 548 Kurila Volfgangs (Wolfgang Curilla, 1942) - vācu jurists un politiķis 273 Kurlis (Kļaviņš) Eduards Pēteris (1910-1942) - nelegālās LKP biedrs, Latvijas Darba jaunat nes savienības Centrālās komitejas sekretārs 1940. gadā. Kopš 1932. gada Latvijas
PERSONU RĀDĪTĀJS 571 Politiskās pārvaldes ziņotājs. Arestēts 19.07.1940. Piespriests nāvessods, kas vēlāk nomainīts pret 10 gadiem nometnē. Miris ieslodzījumā Arhangeļskas apgabalā 162 Kuzmickis A. (?֊?) - komunistiskās pretestības kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 439 Kuzmins Valdis (1976) ֊ Latvijas vēsturnieks 58, 277 Kvaternike Slavko (Slavko Kvaternik, 1878-1947) - ģenerālis, viens no Horvātijas ustašu kustības dibinātājiem. Horvātijas valsts proklamētājs 1941. gadā, tās bruņoto spēku komandieris līdz 1943. gadam. Pēc kara sodīts ar nāvi 278 Kviesis Alberts (1881-1944) - sabiedriski politiskais darbinieks, iekšlietu ministrs (1921-1923), Valsts prezidents (1930-1936), Zemes pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektora vietas izpildītājs (1943-1944) 334, 335,477 Ķēniņš Atis (1874-1961) - dzejnieks, pedagogs, sabiedriski politiskais darbinieks. Izglītības, tieslietu ministrs (1931-1933). Bija starp tiem, kas t. s. Tautas saeimas vēlēšanām 07.1940. mēģināja iesniegt Demokrātiskā bloka jeb Demokrātisko latviešu vēlētāju sarakstu, par ko 19.09.1940. arestēts, notiesāts ar izsūtījumu uz 5 gadiem Kazahstana. 1944. gadā apžēlots 64, 79,143,144,164 Ķeselis Ernests (arī Ernsts) (1895-1962) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 496 Ķezbers Ivars Jānis (1944-1997) - politiķis, žurnālists, vēsturnieks. 6. Saeimas deputāts no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” 34 Ķikuts Alfons (1906-1990) - Latvijas armijas kapteinis, Armijas štāba Saimniecības daļas nodaļas priekšnieka palīgs (1937-1940). Tirdzniecības
direkcijas / departamenta direktors (1941-1942). 322F latviešu policijas bataljona virsnieks, bataljona koman dieris (1944-1945) 296 Ķīvītis Paulis (1910-?) - kareivis, 16. latviešu policijas bataljons 469 Ķūķis Krišs (1874-1945) - atvaļināts Latvijas armijas pulkvedis, “Sarkanās bultas” partizānu un padomju diversantu upuris 442 Ķuze Aleksandrs (1881-1969) - inženieris, Valsts zemes bankas valdes loceklis, direktors (1939-1940). Zemes pašpārvaldes lauksaimniecības ģenerāldirektors (1941-1942), pēc tam “Turības” padomes priekšsēdētājs. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā ASV 326,327 Lācis Jūlijs Rihards (1892-1941) - rakstnieks, žurnālists, valsts un sabiedriskais darbinieks. Tautas labklājības ministrs A. Kirhenšteina valdībā, vienlaicīgi izglītības ministra v. i. (21.06.-01.07.1940.). Pēc Latvijas aneksijas - izglītības tautas komisārs. Arestēts 08.01.1941., miris ieslodzījumā Astrahaņas apgabalā 15.12.1941. 65,96,168,196,217 Lācis Vilis (1904-1966) - rakstnieks, valsts un politiskais darbinieks. Iekšlietu ministrs A. Kirhenšteina valdībā (21.06.-24.08.1940.). LPSR TKP/MP priekšsēdētājs (25.08.1940.-27.11.1959.) 65,66, 70, 72, 78, 91,105,120,135,138,147,161,163,216, 217, 218,219, 519, 521, 522, 528 Laizāns Jāzeps (Josifs) (1902-1950 ?) - padomju jurists. 1938.-1941. gadā Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētājs Vitebską (Baltkrievijā). 1941. gadā Latvijas PSR Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs 117
572 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Lamers Heines Heinrihs (Heinz Heinrich Lammers, 1879-1962) - Reiha kancelejas (Reichskan zlei) vadītājs 316 Lange Rūdolfs (Rudolf Lange, 1910-1945) - SS štandartenfirers, Drošības policijas un SD komandieris Latvijā 348, 350, 364, 366, 385,420,422,424, 425,426,434 Lapainis Pēteris (1897-1990) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfirers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 488 Lapiņš Rūdolfs (1898-1969) - LKP darbinieks, politiķis. Pēc padomju okupācijas organizēja arodbiedrības, bija Arodbiedrību centrālās padomes priekšsēdētājs, vēlāk vietnieks. Kara laikā - LK(b)P CK un LPSR TKP pilnvarotais Baškirija un Čkalovas apgabalā 99,100,101 Lašs Oto (Otto Lasch, 1893-1971) - vērmahta kājnieku ģenerālis, piedalījās Rīgas ieņemšanā 288 Latkovskis Vikentijs (1899-1983) - skolotājs, padomju izlūkdienesta aģents, valsts un sabied riskais darbinieks. Iekšlietu ministra biedrs un Drošības policijas departamenta direktors (21.06.-24.08.1940.). No 09.1940. LPSR pārtikas rūpniecības tautas komisārs 65, 66, 72,105,106,115,161 Laumanis Ernests (1908-1968) ֊ Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492 Lauva Jānis (1921-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Lavreņovs Boriss (Борис Андреевич Лавренёв, īstajā uzvārdā Sergejevs, 1891-1959) - krievu padomju rakstnieks un dramaturgs 219 Lazdiņš Hugo (1877-?) - jurists, Latvijas Tieslietu ministrijas Tiesu palātas priekšsēdētājs. Arestēts 07.08.1940. 167 Lēbers Dītrihs
Andrejs (Dietrich André Loeber, 1923-2004) - vācbaltiešu izcelsmes Vācijas jurists, politologs, vēsturnieks 36 Lēģeris Otto (1911-?) - politiskās policijas Saldus nodaļas vadītājs līdz 06.1940. Pretpadomju pretošanās organizācijas KOLA dalībnieks. Arestēts 11.10.1940. 152 Leimane Ilona (1905-1989) - dzejniece, rakstniece 413 Leimanis Leonīds (1910-1974) - aktieris, kinorežisors, Dailes teātra direktors (1940-1941; 1944-1946), komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 438 Leimanis Oskars (1891-1969) - inženieris, līdz 1940. gadam Latvijas Dzelzceļu virsvaldes darbinieks. Latvijas Zemes pašpārvaldes tehnikas un satiksmes ģenerāldirektors. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā ASV 332,476 Leitmanis Eduards (1899-1971) - padomju saimnieciskais darbinieks. 06.1940. mobilizēts Sarkanajā armijā, tās sastāvā jūlija sākumā ieradās Latvijā. Sākumā darbojās kā avīzes Трудовая газета pārstāvis, bet pēc tam bija Finanšu ministrijas Rūpniecības un transporta nodaļas vadītājs. No 26.07. finanšu ministra biedrs. No septembra vieglās rūpniecības tautas komisāra vietnieks 119,128 Lejiņš Paulis (1883-1959) - agronoms, sabiedriskais darbinieks, lauksaimniecības zinātņu doktors. LU docētājs (1919-1944), LLA docētājs, profesors (1939-1951). Izglītības ministrs A. Kirhenšteina valdībā (02.07.-25.08.1940.) 66,196 Lejniece Irēna (1916-1991) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 421
PERSONU RĀDĪTĀJS 573 Lēmanis Indriķis (1904-1960) - literāts, žurnālists. Piedalījās komunistiskās pagrīdes darbā kopš 1922. gada. 1940.-1941. Radiokomitejas priekšsēdētājs, “Literatūras Avīzes” atbildīgais redaktors. Kara laikā politdarbinieks Sarkanajā armijā, avīzes “Par Padomju Latviju” redaktors 217, 219 Lerhis Ainārs (1966) - Latvijas vēsturnieks 10, 30, 31, 32, 33, 53, 532 Lesters Sīns (Sean Lester, 1888-1959) - Īrijas valsts darbinieks un diplomāts, Tautu Savienības ģenerālsekretārs 535 Levits Egils (1955) - politologs, jurists, Latvijas Valsts prezidents 31 Liberts Eduards (1909-1981) - līdz 1940. gadam darbojās PSRS. Pēc Latvijas okupācijas Latvijas komjaunatnes 1. sekretārs. Vācijas-PSRS kara laikā politiskais darbinieks Sarkanās armijas latviešu formējumos 98 Liberts Ludolfs (1895-1959) - gleznotājs, scenogrāfs 418 Lieknis Jānis (1883-1941) - pedagogs un vēsturnieks. 1934.-1940. gadā strādāja Valsts arhīvā un bibliotēkās Rīgā. 06.07.1940. iecelts par izglītības ministra biedru. Kopš 07.1940. arī Latvijas vēstures institūta direktors. Vienlaicīgi no 09.1940. Izglītības tautas komisariāta Skolu pārvaldes priekšnieks. Vācu okupācijas laikā nošauts 23.10.1941. 67,196, 210 Liepa A. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Liepiņš Pēteris (1876-1944) - pulkvedis, Kureja grupas štāba loceklis 432 Liepiņš Reinis (1885-1949) - pedagogs, žurnālists, skolas mācību grāmatu autors. T. s. pro gresīvo skolotāju pārstāvis, pēc padomju okupācijas darbojās kā pilnvarotais skolotāju biedrību lietās, žurnāla “Padomju Latvijas Skola” redaktors un
Rīgas 5. vidusskolas direktors. Vācu okupācijas laikā - skolotājs Latgalē 198 Liezere Skaidrīte (1913֊?) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 420 Liezeris Jānis (1910-1947) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 419,420 Ligotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874-1942) - žurnālists un rakstnieks. Arestēts 14.06.1941. Miris Usoļlagā 214 Līkums Herberts (1902-1980) ֊ skatuves gleznotājs, 1940.-1944. gadā LPSRTKP Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks, 1941.-1942., 1944.-1946. gadā LPSR Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs 65,193 Lindemanis Eduards (1878-?) - inženieris tehnologs, LU vecākais docents 211 Lindemanis Georgs (GeorgLindemann, 1884-1963) - ģenerālpulkvedis, armiju grupas “Zie meļi” komandieris 502 Lipke Žanis (1900-1987) - ebreju glābējs vācu okupācijas laikā 435 Lobe Kārlis (1895-1985) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 484, 485 Lorencs Fricis (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Lorencs Klāvs (1885-1971) - sociāldemokrāts. 1.-4. Saeimas deputāts, darba ministrs (1923). Viens no nelegālās Latvijas Sociālistiskās strādnieku un zemnieku partijas līderiem (1934-1940). Pēc padomju okupācijas 13.07. iecelts par Kredītbankas vicedirektoru.
574 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Pēc Latvijas aneksijas, kad Kredītbanka tika iekļauta PSRS Valsts bankā, - tās Rīgas nodaļas pārvaldnieks. Vācu okupācijas laikā atjaunoja LSDSP darbību. Tika arestēts, bet drīz vien atbrīvots 79,119,120 Loze Hinrihs {Hinrich Lohse, 1896-1964) -
Ostlandes reihskomisārs 251, 299, ЗОЇ, 304, 308, 309, 310, 322, 331, 332, 333, 336, 352, 373, 375, 381, 384, 408, 409, 417, 453, 474,476,477, 511 Lukss Valdis (īstajā vārdā Voldemārs Lukss, 1905-1985) - dzejnieks, žurnālists, politiskais darbinieks 217 Lumans Valdis Oļģerts (Valdis Oļģerts Lumans,
1944) - ASV vēsturnieks 254 Lūsis Jānis (1945) - ķīmiķis, Latvijas diplomāts 533 Ļebedeva Natālija (Наталья Сергеевна Лебедева, 1939) - Krievijas Federācijas vësturniece 35 Ļeņins Vladimirs (Владимир Ильич Ленин, īstajā vārdā Владимир Ильич Ульянов, 18701924) - revolucionārs, boļševiku partijas
līderis, pirmais PSRS vadītājs 99, 138, 216, 370 Ļitvins Aleksandrs (Алексей Михайлович Литвин, 1951) - Baltkrievijas vēsturnieks 273 Makhjūdžs Džeimss T. (¡ames T. McHugh, 1961) - amerikāņu jurists, politologs 36 Makovčuks Nikolajs (Николай Матвеевич Маковчук, 1898-1969) - padomju militārais dar
binieks, ģenerālmajors. 1937. gadā beidzis Kara akadēmiju. Pēc tās - štāba priekšnieks dažādās divīzijās. 06.-08.1941.24. latviešu teritoriālā korpusa štāba priekšnieks 112 Maksimovs Jevgeņijs (1913-1943) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 439 Malcenieks Valdemārs
(1891-1941) - Latvijas armijas virsnieks, Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
1932.-1940. gadā Rīgas pilsētas komandants. Arestēts 21.02.1941. Miris ieslodzījumā Astrahaņā 15.08.1941. 154 Maldups Aleksandrs (1894-1965) - statistiķis. Kopš 1920. gada strādāja Valsts statistikas pār valdē. No 1924. gada Statistikas pārvaldes sekretārs, vēlāk vicedirektors. 14.06.1941. arestēts, izvests uz Usoļlagu. Piespriesti 5 gadi nometinājumā 74 Maligans Patriks Timotijs (Patrick Thimoty Mulligan, 1950) - ASV vēsturnieks 275 Mālītis Arvīds (1900-1971) - A. Gulbja izdevniecības īpašnieks 411 Maļenkovs Georgijs (Георгий Максимилианович Маленков, 1901-1988) - PSRS politiķis un valsts darbinieks, PSKP CK Politbiroja loceklis (1946-1957), PSKP CK sekretārs (1939-1946; 1948-1953), pēc J. Staļina nāves PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs (1953-1955) 192 Māmegi Viktors (Viktor Maamägi, 1917- 2005) - Igaunijas vēsturnieks 21, 22 Mangulis Kārlis (1900-1959) - pulkvedis-leitnants, 16. latviešu policijas bataljona koman dieris 465,468 Mannerheims Karls Gustavs Emiīls (Carl Gustaf Emil Mannerheim, 1867-1951) - Somijas maršals un politiķis 351 Mantenieks Māris Arturs (1937) - latviešu izcelsmes ASV fiziķis 531 Mantnieks Pēteris (1895-1979) - kartogrāfs 412
PERSONU RĀDĪTĀJS 575 Markss Kārlis (Karl Heinrich Marx, 1818-1883) - vācu ekonomists, filozofs, politiskais teo rētiķis, žurnālists. Marksisma sociāli politiskās teorijas pamatlicējs 216 Marnies Harijs (Harry Marnitz, 1894-1984) - ģenerālkomisāra Rīgā Veselības un tautas kopšanas nodaļas vadītājs 262, 396, 398 Maširovs Ivans (?-?) ֊ komunistiskās pretestības kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 438 Mateass Aleksandrs (1900-1945) - kapteinis, 16. latviešu policijas bataljona rotas koman dieris 468 Matīsens Mārtiņš (Martin Matthiessen, 1901-1990) - ģenerālmajors, SS oberfirers, Ostlandes reihskomisariāta militārās pārvaldes šefs 310, 313 Mazjēcis Aleksandrs (1912-1972) - kopš 1930. gada darbojies pagrīdes komunistiskajā kustībā. Pēc padomju okupācijas LKP Tukuma apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Kara laikā - evakuācijā PSRS 77 Medems Valters Eberhards fon (Walther Eberhard Baron von Medem, 1887-1945) - okupācijas pārvaldes novada komisārs Jelgavā 302, 335, 417 Meierovics Zigfrīds Anna (1887-1925) - sabiedriski politiskais darbinieks. Latvijas pirmais ārlietu ministrs (1918-1924). Ministru prezidents (1921-1923; 1923-1924) 298 Meija Osvalds (1894-1996) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Meikšāns Izidors (1900-1975) - padomju izglītības darbinieks. Līdz 1940. gadam strādāja PSRS pedagoģiskās izglītības iestādēs. 1940.-1941. gadā LPSR Izglītības tautas komi sariāta Augstskolu un zinātniski pētniecisko iestāžu daļas vadītājs 196 Meisners Boriss (Boris Meissner, 1915-2003) - Vācijas
starptautisko tiesību, sociālo zinātņu un vēstures speciālists 36 Meliņš Arvīds (1903-1994) - tautsaimnieks, “Pērkonkrusta” vadošs darbinieks 350 Melkso Lauri (Lauri Mdlksoo, 1975) - Igaunijas starptautisko tiesību speciālists 36,40,41 Mellers Hinrihs (Hinrich Möller, 1906-1974) - SS brigadefirers, Augstākā SS un policijas vadītāja vietnieks Kurzemē 340 Mellups Voldemārs (1919-1942) - pretpadomju organizācijas KOLA dalībnieks. Arestēts 18.03.1941. 152 Melnbārde Nora (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 424 Melngailis Emilis Jūlijs (1874-1954) - komponists, folklorists, kordiriģents un šahists 222 Meļtjuhovs Mihails (Михаил Иванович Мельтюхов, 1966) ֊ Krievijas Federācijas vēstur nieks 35, 37 Mende Gerhards fon (Gerhard von Mende, 1904-1963) - Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas Kaukāza nodaļas vadītājs 338 Meņģelsons Aleksandrs (1896-1941) - virsnieks, jurists, valsts un sabiedriskais darbinieks. Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktors (1935-1940). Baltijas valstu juristu biroja Latvijas nodaļas priekšsēdētājs. 11.1940.-03.1941. LPSRTieslietu tautas komi sariāta Kodifikācijas nodaļas konsultants. 14.06.1941. arestēts, izvests uz Soļikamskas soda nometnēm (Usoļlagu), miris Surmogas nometnē 74, 79
576 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Merkulovs Vsevolods (Всеволод Николаевич Меркулов, 1895-1953) - PSRS specdienestu un partijas darbinieks. PSRS iekšlietu tautas komisāra pirmais vietnieks un Valsts drošības galvenās pārvaldes priekšnieks (1938-1941). PSRS valsts drošības tautas komisārs I ministrs (03.02.1941.-07.05.1946.) 105,106,107,168,171,176 Mesheteli Vladimirs (Владимир Евгеньевич Месхетели, īstajā uzvārdā Čogošvili, 19021957) - padomju teātra direktors 222 Mihalkovs Sergejs (Сергей Владимирович Михалков, 1913-2009) - krievu padomju dzej nieks 290 Mihelsone Frīda (Frida Michelson, 1906-1982) - holokausta izdzīvotāja 281 Miķelsons Roberts (1889-1973) - padomju izglītības darbinieks. Līdz 1941. gadam pasnie dzējs PSRS augstākajās pedagoģiskajās mācību iestādēs. 1941. gadā vadīja LPSR Izglītības tautas komisariāta metodisko kabinetu un Valsts pedagoģiskā valodu institūta katedru 196 Miliniemi Sepo (Seppo Myllyniemi, 1937) - Somijas vēsturnieks 254, 265, 275 Millers Heinrihs (Heinrich Müller, 1900-1945) - SS grupenfìrers, Reiha drošības galvenās pārvaldes gestapo nodaļas vadītājs 324, 328,422 Millers (?) - SS hauptšturmfīrers 338 Mines Isaaks (Исаак Израилевич Минц, 1896-1991) - PSRS vēsturnieks 21 Mintauts Mārtiņš (1979) - Latvijas vēsturnieks 46 Misa Viktorija (1921-1943) - komjauniete, LU studente, komunistiskās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 438 Misiņš Jānis (1862-1945) - bibliofils, bibliogrāfs, zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Latvijā 194, 214, 216 Misūns Romualds (Romualdas J. Misiūnas, 1945-2021) - lietuviešu
izcelsmes ASV vēstur nieks, Lietuvas diplomāts 27 Miške Vladimirs (Voldemārs, 1895-1972) - līdz 1940. gadam partijas darbinieks, vēsturnieks, pasniedzējs PSRS. Pēc padomju okupācijas - viens no laikraksta “Cīņa” redaktoriem, LVU Marksisma-ļeņinisma katedras vadītājs 210, 211 Molotovs Vjačeslavs (Вячеслав Михайлович Молотов, īstajā uzvārdā Skrjabins, 1890-1986) PSRS politiķis. PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs (1930-1941), PSRS ārlietu tautas komisārs / ministrs (1939-1949; 1953-1956). PSKP CK Politbiroja / Prezidija loceklis (1926-1957) 56, 58, 59, 60, 63, 64, 76,115,123,164, 535 Motte Arvīds Aleksandrs (1913-?) - atslēdznieks, viens no pretpadomju pretošanās organi zācijas “Latvijas (arī Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Arestēts 24.04.1941. 157 Mucenieks Jūlijs (1894-1944) - kapteinis, Kureļa grupas štāba loceklis 432 Munters Vilhelms (1898-1967) - politiskais darbinieks, ārlietu ministrs (1936-1939). Pēc padomju okupācijas (1940) apcietināts, deportēts uz Krieviju, notiesāts. Pēc soda izciešanas 1958. gadā atgriezies Latvijā 33, 59, 60,114,164,165, 224, 234, 243 Musteikis Kazis (1894-1977) - Lietuvas militārais darbinieks, brigādes ģenerālis, aizsardzības ministrs (1938-1940). Izteicās pret PSRS ultimāta pieņemšanu un kopā ar prezidentu
PERSONU RĀDĪTĀJS 577 A. Smetonų devās uz Vāciju. 1941.-1944. gadā vācu okupācijas laikā - Lietuvā. 1944. gadā devās uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlās uz ASV 58 Neiburgs Uldis (1972) ֊ Latvijas vēsturnieks 10,49, 264, 271, 272, 274, 276, 532 Neilands Kārlis (1917-1992) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfirers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 496 Neilands Roberts (1899-1941) - LKP darbinieks. Pēc padomju okupācijas - LKP Latgales apgabala komitejas pirmais sekretārs. 09.-12.1940. LPSR TKP priekšsēdētāja viet nieks, pēc tam LK(b)P CK otrais sekretārs. Gājis bojā vācu aviācijas uzlidojumā Maskavā 07.1940. 77 Neimanis Viktors (1921-1994) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Neparts Arturs (1921-2019) - pretošanās kustības dalībnieks padomju un vācu okupācijas laikā. 04.1943. gestapo apcietina. Ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, Salaspils un Zaksenhauzenas, Verzenas un Neiengammes nometnē. Pēc kara - emigrācijā Vācijā, pēc tam ASV 47,147,158, 420 Niedra Andrievs (1871-1942) - rakstnieks, mācītājs, sabiedriski politiskais darbinieks. Par sadarbību ar Bermontu Brīvības cīņu laikā 1924. gadā izraidīts no Latvijas, kalpoja par mācītāju Austrumprūsijā. 1942. gadā atgriezās Latvijā 214, 335 Niedra Jānis (1908-1969) - Pašvaldību departamenta vadītājs vācu okupācijas laikā 314 Niedre Jānis (1909-1983) - žurnālists, rakstnieks, politiskais darbinieks. Darbojies nelegā lajā LKP. Pēc Latvijas okupācijas iecelts par Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamenta direktoru, pēc tam vadīja Galveno literatūras
pārvaldi. No 09.1940. - Valsts apgādniecības un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes priekšnieks, vienlaicīgi LPSR Rakstnieku savienības orgkomitejas priekšsēdētājs. Kara laikā Maskavā Radiokomitejā un Padomju informācijas birojā 215, 216, 217, 218, 219 Nomaļš Pēteris (1876-1949) - inženieris tehnologs, agronomijas doktors. 1919.-1940. gadā LU docents, profesors (1930), katedras vadītājs. 1940.-1941. un 1944.-1946. - LVU zinātņu prorektors, 1946.-1949. - ZA Purvu zinību institūta direktors 210 Noviks Alfons (1908-1996) - padomju drošības dienestu un politiskais darbinieks. 06,08.1940. leM Drošības policijas Politiskās policijas pārvaldes Daugavpils rajona priekšnieks. LPSR iekšlietu tautas komisārs (08.1940.-06.1941.). Kara laikā - PSRS leTK rīcībā (1941-1943). LPSR VDTK operatīvās grupas priekšnieks (1943-1944). 13.12.1995. notiesāts ar mūža ieslodzījumu par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci 77, 106,107,165 Nukša Mārtiņš (1878-1942) - Latvijas arhitekts, diplomāts, sabiedriskais darbinieks. 1939.1940. gadā Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 10.1940. atlaists no darba. Arestēts 14.06.1941., deportēts uz Soļikamskas nometnēm, kur notiesāts uz nāvi, nošauts 17.05.1942. 234 Nuroks Mordehajs (Markuss) (1884-1962) - Latvijas un Izraēlas politiskais darbinieks, rabīns, partijas “Mizrahi” vadītājs, 1.-4. Saeimas deputāts. Arestēts 13.02.1941. Starptautisku politisku apsvērumu dēļ atbrīvots no apcietinājuma 08.04.1942. Atļauts emigrēt uz Šveici 1945. gadā. Kopš 1946. gada Palestinā. Bijis Izraēlas parlamenta deputāts un ministrs 168
578 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Nurža Alfrēds (1905-1943) - kopš 1927. gada kreiso arodbiedrību aktīvists, no 1930. gada profesionāls nelegālās LKP darbinieks. Kopš 1937. gada vadīja Latvijas Sarkanās palīdzības organizāciju (MOPR). No 06.1940. LKP CK Aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs. Kopš 08.1940. LPSR sociālās nodrošināšanas tautas komisārs 103 Obvurcers Herberts fon {Herbert von Obwurzer, 1888-1945) - SS oberšturmbanfīrers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482,495 Ohlopkovs Nikolajs (Николай Павлович Охлопков, 1900-1967) - krievu padomju aktieris un teātra režisors 222 Oliņš Pēteris Ziedonis (1890-1962) - diplomāts. Latvijas pilnvarotais lietvedis Argentīnā un Brazīlijā no 1935. gada (rezidēja Buenosairesā, Argentīnā). 23.07.1940. protestēja pret Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS. Turpināja diplomātisko darbību Buenosairesā līdz 1946. gadam. Kad Argentīnas valdība slēdza sūtniecību, pārcē lās uz Riodežaneiro Brazīlijā, kur vadīja sūtniecību pilnvarotā lietveža amatā līdz 1961. gadam 115, 226, 231, 539 Osis Roberts (1900-1973) - policijas bataljonu formēšanas organizētājs, Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 357,464, 465, 467,486 Ostrovs Jānis (1896-1966) - padomju partijas un drošības orgānu darbinieks. Līdz 1941. gadam strādāja par pasniedzēju PSRS augstskolās. 1941. gadā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektors 213 Ostrovskis Nikolajs (Николай Алексеевич Островский, 1904-1936) - ukraiņu izcelsmes krievu padomju
rakstnieks, kulta romāna “Kā rūdījās tērauds” autors 216 Oškalns Otomārs (1904-1947) - komunists, 1940.-1941. gadā LKP Jēkabpils apriņķa komitejas otrais sekretārs. Kara laikā partizānu vienību komisārs un komandieris 440, 441 Ozoliņš Alfrēds (1895-1986) - mūziķis, vadīja čella klasi Latvijas Konservatorijā, bija pro rektors. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā ASV 213 Ozoliņš Nikolajs (1910-1983) - diplomāts. 12.1939.-07.1940. Latvijas konsulāta pagaidu vadītājs Buenosairesā 115, 226 Ozoliņš Nikolajs Jēkabs (1904-1979) - Latvijas diplomāts, Latvijas sūtniecības Dānijā lietu pārzinis 1940. gadā. Aizstāvējis Latvijas pilsoņu intereses Dānijā līdz 04.1946. 231 Ozols Jānis (1904-1947) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492 Ozols Jēkabs (1992-2013) - latviešu izcelsmes arheologs, vēsturnieks Vācijā 47 Pabērzs Juris (1891-1961) ֊ jurists, literāts, valsts un politiskais darbinieks. Tieslietu ministrs A. Kirhenšteina valdībā (06.-07.1940.) un vienlaicīgi finanšu ministra v. i. (21.06.02.07.) No 10.1940. Tieslietu tautas komisariāta Tiesu pārvaldes priekšnieks. LPSR Augstākās tiesas loceklis. Kara laikā - evakuācijā PSRS 65, 72,188, 217 Paegle Pēteris (1895-?) - līdz 1940. gadam darbojies PSRS kooperatīvās un valsts tirdzniecības organizācijās, PSRS Tirdzniecības tautas komisariāta daļas vadītājs. LPSR tirdznie cības tautas komisāra vietnieks no 11.1940. 96 Paldiņa Ieva (1896-?) - LKP darbiniece. Pēc padomju okupācijas LKP Ventspils apriņķa komitejas pirmā sekretāre. Kara laikā - LKP CK un ТКР pilnvarotā
bēgļu lietās
PERSONU RĀDĪTĀJS 579 Jaroslavļas apgabalā. 1942. gada LKP CK operatīvas grupas partizānu kustības orga nizēšanai vadītāja, smagi ievainota 77 Paldiņš Kārlis (1911-1944) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 440 Palkavnieks Jānis (1894-1945) - pulkvedis, Latviešu leģiona Sevišķās kara tiesas priekšnieks 432 Paršins Pjotrs (Пётр Иванович Паршин, 1899-1940) - padomju saimnieciskais un militā rais darbinieks, inženiertehniskā dienesta ģenerālpulkvedis (1944). Kopš 1939. gada vispārējās mašīnbūves tautas komisārs. 1941. gadā komisariātu reorganizēja par Mīnmetēju bruņojuma tautas komisariātu 119 Pārups Ēriks Aleksandrs Ādolfs (1908-1999) - Latvijas armijas virsnieks, ieskaitīts 24. terito riālajā korpusā. 1942. gadā 268. Ērgļu policijas bataljona virsnieks, 1943./1945. gadā 33. grenadieru pulka virsnieks, virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1). Kopš 1952. gada - emigrācijā ASV 47,158, 423 Paškevics Jānis (1900-?) - līdz 1940. gadam politiskās ekonomijas pasniedzējs PSRS. Pēc padomju okupācijas nosūtīts uz Rīgu, kur iecelts par avīzes “Brīvā Zeme” redaktoru. 29.07.1940. iecelts par LU rektoru. 10.02.1941. atstādināts no darba, jo “neticis galā ar darba pienākumiem”, norīkots par LPSR gaļas un piena rūpniecības tautas komisāra vietnieku 210 Paupers Mārtiņš (1898-1986) ֊ līdz 1925. gadam darbojās PSRS, pēc tam nosūtīts LKP pagrīdes darbā uz Latviju. 1929.-1940. gadā cietumā. Pēc padomju okupācijas Iekš lietu ministrijas Pasu nodaļas priekšnieks, pēc tam Administratīvā departamenta direktors. Pēc
Latvijas aneksijas - LPSR leTK milicijas pārvaldē 78 Pauzers Verners (1921֊?) - Latviešu leģiona leitnants (ieroču unteršturmfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492 Pavlovičs Juris (1968) - Latvijas vēsturnieks 10, 260 Pavlovs Dmitrijs (Дмитрий Григорьевич Павлов, 1897-1941) - Sarkanās armijas virsnieks, armijas ģenerālis. No 07.06.1940. Baltkrievijas (vēlāk Rietumu) Sevišķā kara apga bala pavēlnieks. No 21.06.1940. Rietumu frontes komandieris. Pēc frontes vienību pilnīgas sakāves 30.06.1940. atstādināts, pazemināts amatā. 04.07. arestēts, 22.07. piespriests nāvessods 60 Pāvulāns Vilis (1906-1995) - Kureļa grupas štāba loceklis 432 Peisijs Džeimss S. (James S. Расу, 1930-2008) - ASV politologs 36, 533 Pelkaus Elmārs (1943) - Latvijas vēsturnieks 49, 353 Pelše Arvīds (1899-1983) - padomju politiskais darbinieks. Līdz 1940. gadam PSRS dažādos ar politisko propagandu saistītos amatos. 1941.-1959. gadā LKP CK sekretārs propa gandas un aģitācijas jautājumos 19, 20, 22 Pelše Rūdolfs Jēkabs (1880-1943) - pirmais profesionāli izglītotais latviešu keramiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors, Keramikas meistardarbnīcas vadītājs, sabiedriskais darbinieks. Arestēts 1941. gada 23. jūnijā, miris 1943. gada 30. oktobri Petropavlovskas cietumā Kazahstana 600 Petersons Vilhelms (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420
580 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Petss Konstantīns {Konstantin Päts, 1874-1956) - igauņu politiskais darbinieks, Igaunijas pirmais prezidents (1938-1940). Pēc padomju okupācijas 30.07.1940. kopā ar ģimeni deportēts uz Ufu Baškirija. Sākoties Vācijas-PSRS karam, viņu un pieaugušos ģime nes locekļus arestēja un ieslodzīja cietumā un Gulaga nometnēs. Miris Krievijā psihiatriskajā slimnīcā 34 Piesis Jānis (1902-1957) - darbojās nelegālajā LKP. No 11.1940. LPSR iekšlietu tautas komi sāra vietnieks, Milicijas pārvaldes priekšnieks. Vācijas-PSRS kara laikā - Sarkanās armijas latviešu formējumos 72 Piklers-Burghauzs fon Karls Fridrihs {Carl Friedrich Graf von Pückler-Burghaus, 1886-1945) ֊ SS grupenfirers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482 Platais Jānis (1921-1989) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Plāters Kārlis (1899-1949) - pēc padomju okupācijas - LKP Zemgales apgabala, pēc tam Jelgavas apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Kara laikā LK(b)P CK un LPSR TKP pilnvarotais Jaroslavļas apgabalā 77 Plaudis Jānis (1903-1952) - rakstnieks, dzejnieks 217, 219 Plensners Aleksandrs (1892-1984) - pulkvedis, žurnālists, Latvijas militārais atašejs Berlīnē (1937-1940). Vācu okupācijas laikā latviešu pašaizsardzības spēku priekšnieks (1941), pēc tam strādāja Iekšlietu un kultūras ģenerāldirekcijā. 1943.-1944. gadā Latviešu leģiona ģenerālinspektora štāba priekšnieks, 19. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (lat viešu Nr. 2) 43. grenadieru pulka komandieris. Latvijas Nacionālās komitejas kan celejas
priekšnieks. Pēc kara Vācijā 1950. gadā pārcēlās uz Zviedriju 150,151,154, 275, 323, 325, 352, 353,483 Plēsums Pēteris (1895-1968) - LKP darbinieks. 21.06.1940. LKP Lejaskurzemes apgabala sek retārs, vēlāk LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, LK(b)P CK sekretārs. Vācijas-PSRS kara laikā - evakuācijā, bija LKP laikraksta “Cīņa” redaktors (1942-1944) 72,77,85 Plūme Roberts (1897-1956) - Latvijas sporta dzīves vadītājs vācu okupācijas laikā. Pēc kara emigrācijā Vācijā, pēc tam Kanādā 475,476 Pogankins Jānis (1895-1943) - strādnieks, nogalināts Doma laukumā atentātā 13.11.1943. 441 Porietis Kārlis (1900-1975) - kapteinis, Rīgas 2. kārtības dienesta un 19. latviešu policijas bataljona komandieris 465, 469 Pormals Arturs (1926-2013) - Kureļa grupas piederīgais 457 Poruks Jēkabs (1895-1963) - komponists, pedagogs, mūzikas kritiķis. Latvijas Nacionālās operas dramaturgs (1929-1936) un direktors (1936-1940; 1941-1944). Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Bija Latvijas Centrālās padomes loceklis. 1949. gadā izceļoja uz ASV 213 Praudiņš Gustavs (1899-1965) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 467,469 Prauls Kārlis (1895-1941) - Latvijas armijas ģenerālis, Aizsargu organizācijas priekšnieks 1930.-1940. gadā. 30.01.1941. nošauts Ulbrokas mežā 167,168
PERSONU RĀDĪTĀJS 581 Pricmans Hanss (Hans-AdolfPrützmann, 1901-1945) - SS obergrupenfìrers un policijas ģenerālis, Augstākais SS un policijas vadītājs Baltijā un Ziemeļkrievijā (HSSPF Ost land und Russland) 1941. gada jūnijā-novembrī 453 Prikulis Teodors (1903-1944) - Kureļa grupas štāba loceklis 432 Prīmanis Mārtiņš (1878-1950) - ķīmiķis, valsts un sabiedriskais darbinieks, LU profesors. 1937.-1940. gadā LU rektors. Padomju okupācijas laikā atcelts no rektora amata, bet 10.1940. apstiprināts par LVU profesoru. 1940. gada nogalē repatriējies uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā Zemes pašpārvaldes izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Universitātes Rīgā rektors. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju 210, 211, 332, 393, 395, 405,408,475,477 Puksis Edmunds (1906-1947) - pērkonkrustietis, Zemes pašpārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta vadītājs 350,413 Pupa Augusts (1907-1945) - grafiķis, gleznotājs. 1940.-1941. gadā Latvijas Valsts Mākslas aka dēmijas prorektors. Kara laikā Sarkanās armijas latviešu formējumos. No 1944. gada LPSR Ministru padomes Mākslas lietu pārvaldes kadru daļas priekšnieks. 1945. gadā nošāva nacionālie partizāni 213 Pupurs Jānis (1901-1977) - pēc padomju okupācijas 07.-08.1940. Rīgas lielvecākais, no 09.1940. LPSR tirdzniecības tautas komisārs, no 03.1941. Valsts kontroles TK galvenais kontrolieris. Kara laikā Sarkanajā armijā 96,135 Purvītis Vilhelms (1872-1945) - gleznotājs. 1919.-1934. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. 1921.-1944. gadā vadīja LMA Dabasskatu meistardarbnīcu. 1919-1940, 1941-1944. gadā Latvijas Mākslas muzeja
direktors. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju 418 Putniņš Jānis (1907-1961) - pēc padomju okupācijas LKP CK Arodbiedrību nodaļas, vēlāk Rūpniecības un tirdzniecības nodaļas vadītājs. No 11.1940. LPSR Arodbiedrību centrālās padomes priekšsēdētājs. Kara laikā - evakuācijā PSRS 77,101 Rainis Jānis (īstajā vārdā Pliekšāns) (1865-1929) - dzejnieks, rakstnieks, sabiedriski politiskais darbinieks 216, 217,416 Ramanis Artūrs (1889-1943) - arhitekts, Doma laukumā veiktā atentāta upuris 441 Rapoports Hiršs Dāvids (1901-1970) - žurnālists. No 1925. gada darbojās nelegālajā LKP. Pēc padomju okupācijas avīzes Пролетарская правда atbildīgais redaktors. Kara laikā Sarkanajā armijā 187 Rasa Jānis (1901-1944) - Kureļa grupas štāba loceklis 432 Ratņikovs Μ. - Sarkanās armijas pārstāvis Saeimas vēlēšanās 1940. gada jūlijā 81 Rauhs Georgs fon (Georg von Rauch, 1902-1991) - Vācijas vēsturnieks 26 Rēbergs Kārlis (1904-1945) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1). Pazudis bez vēsts 494, 495 Reihelte Katrīna (Katrin Reichelt, 1966) - Vācijas vēsturniece 272, 281 Reinhards Pauls Jēkabs (1903-1990) - Zemes pašpārvaldes Darba departamenta vadītājs, diplomāts. 1981.-1990. gadā Latvijas Republikas sūtniecības Londonā vadītājs 384 Reinholds Andrejs Voldemārs (1903-1986) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497
582 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE 111: 1940-1944/1945 Rendnieks Arvīds (1919-1943) - 1940.-1941. gadā LĻKJS Rīgas komitejas Kara fizkultūras daļas vadītājs, LPSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. 08.1941. nosūtīts pagrīdes darbā uz Latviju. Arestēts un ieslodzīts Rīgas Centrālcie tumā. 05.1942. atbrīvots. Izveidojis komunistiskās pretošanās kustības organizāciju. 11.1942. arestēts, mēģinot pāriet frontes līniju 437, 438 Ribentrops Joahims fon (Joachim von Ribbentropp, 1893-1946) - Vācijas reiha ārlietu ministrs 308, 337 Riekstiņš Alfrēds (1913-1952) - Latviešu leģiona kaprālis (ieroču unteršārfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497 Rieksts Ernests (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420,426 Rikards Fēlikss (1908-1971) - pērkonkrustietis, Latviešu drošības palīgpolicijas “Latviešu kartotēkas” vadītājs 350, 351 Ritenis Jānis (1925-2007) - politiķis un diplomāts, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Informācijas biroja vadītājs (1989-1990). Latvijas labklājības ministrs (1993-1994) 27, 532 Rokpelnis Fricis (1909-1969) - dzejnieks, rakstnieks, LPSR funkcionārs. Kara laikā Sarka nās armijas latviešu formējumos. Pēc kara LPSR Ministru padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks (1944-1952; 1954-1960) 217 Roks Francis fon (Franz von Roque, 1877-1967) - ģenerālis, Vācijas armiju grupas “Ziemeļi” aizmugures apgabalu virspavēlnieks 296, 297, 298, 325, 340,412,473 Ronis Indulis (1943-2016) - Latvijas vēsturnieks 32, 34 Roze Jūlijs (1892-1972) - žurnālists un rakstnieks. Rīgas Dramatiskā
teātra direktors (19421944). Pēc kara - emigrācijā Vācijā un ASV 416 Rozenbergs Alfrēds (Alfred Rosenberg, 1893-1946) - Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas (Reichsministerium für die besetzten Ostgebiete) vadītājs 1941.-1945. gadā 250,251,298,299,300, ЗОЇ, 304,307,308,309,310,315,316,321,322,323,324,326, 327, 329, 337, 342, 370, 375,409, 418,466,473, 504 Rozenšteins Hugo (1892-1941) - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas Armijas štāba priekšnieks (1939-1940). 29.08.1940. apcietināts, izvests uz Krieviju, kur nošauts 30.07.1941. 154 Rozentāls Kurts (Kurt Rosenthal, 1907-?) - ģenerālkomisariāta Rīgā ierēdnis 401 Rubenis Roberts (1917-1944) - Kureļa grupas 2. bataljona komandieris 432, 548 Rubule Olga (1900-1965) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 420 Rudevics Ansis (1890-1974) - LSDSP priekšsēdētājs (1920-1930). Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un 1.-4. Saeimas deputāts. Tautas labklājības ministrs (1926֊ 1928). LSSZP priekšsēdētājs (1935-1936). 1938. gadā izraidīts no Latvijas, 02.07.1940. atgriezās Latvijā. Iestājās LKP, strādāja LKP laikraksta “Cīņa” redakcijā. Vācijas-PSRS kara laikā - evakuācijā Kirovas apgabalā Krievijā 69 Rūdzis Jānis (1896-1966) - jurists un politiķis, 1.-2. Saeimas deputāts, sociāldemokrāts. 07.1944. kļuva par LSDSP pārstāvi Latvijas Centrālajā padomē. Oša valdībā bija paredzēts labklājības ministra amatam 340 Rudzītis Helmārs (1903-2001) - grāmatu izdevējs 411
PERSONU RĀDĪTĀJS 583 Rūja Edgars Vilhelms (1915-1942) - basketbolists un futbolists, pretpadomju pretošanās kustības dalībnieks. Bija iekļauts Latvijas basketbola un futbola izlasē. Spēlēja sporta biedrības “Universitātes sports” basketbola un futbola komandā. Padomju okupācijas laikā darbojās pretošanās organizācijā “Jaunlatvieši”. Arestēts 14.03.1941. Nošauts 07.05.1942. Soļiļeckas nometnē 151,152 Rumpe Ernests Atis (1888-?) - Latvijas armijas pulkvedis-leitnants, 1939. gadā armijas tiesas sek retārs, pretpadomju organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 17.03.1941. 154 Rupners Ilmārs Haralds (1914-1989) - sportists, sabiedriskais darbinieks. Padomju okupāci jas laikā darbojās pretošanās kustībā. 01.1941. izdevies izvairīties no aresta, dzīvojis nelegāli. Sākoties Vācijas-PSRS karam, nacionālais partizāns Ādažos un Limbažos. Vācu okupācijas laikā sporta biedrības “Daugavieši” vadītājs un Latvju jaunatnes organizācijas sporta un fiziskās audzināšanas daļas vadītājs. 1943. gadā iestājies leģionā. Kara beigās mēģinājis nesekmīgi izbēgt uz Zviedriju. Līdz 1949. gadam dažādās filtrācijas nometnēs. Pēc tam dzīvojis Latvijā 151 Rusakovs Sergejs - PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) operatīvās grupas dalībnieks Latvijā 1940. gada jūnijā 104 Rusmanis Nikolajs (1895-1946) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Rutks Vilis (1918-2015) ֊ nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Rutulis Teodors (1893-1944) - pulkvedis-leitnants, 21. latviešu policijas bataljona
koman dieris 469 Rūzvelts Franklins Delano (Franklin Delano Roosevelt, 1882-1945) - ASV politiskais darbi nieks, 32. prezidents (1933-1945) 42, 534, 535 Sajadova Veronika - Latvijas juriste 32, 38, 41 Sakse Anna (precējusies Abzalone, 1905-1981) - rakstniece, žurnāliste, padomju propagan diste. Līdz 1940. gadam darbojusies komunistiskajā pagrīdē. Pēc padomju okupācijas LKP laikraksta “Cīņa” nodaļas vadītāja 217 Sala (līdz 1940. gadam Šīns) Laimonis (1915-?) - virsnieks, pretpadomju organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 28.03.1941. 153 Salnājs (Salnais) Voldemārs (1886-1948) - sabiedriskais darbinieks, diplomāts, politiķis. 1. Saeimas deputāts. Darba ministrs (1925), ārlietu ministrs (1933-1934). Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1937-1940) 231,429,430, 508 Samsons Vilis (1920-2011) - filozofs, latviešu padomju vēsturnieks, valsts darbinieks. Otrā pasaules kara laikā padomju partizānu vienības vadītājs 256, 269, 274,440,441 Samts Edgars (1909-1941/42?) - komponists, Latvijas Konservatorijas Jāzepa Vītola klases students; arī dzejnieks, prozaiķis, libretists (pseid. Līdumnieku Dainis). Viens no pretpadomju organizācijas “Latvijas (arī Latviešu) tautas apvienība” dalībniekiem. Arestēts 15.04.1941. Nošauts Astrahaņas cietumā (?). 157 Sanders Visvaldis (1885-1979) - mācītājs, Zemes pašpārvaldes Dankera uzticības padomes loceklis 324,409 Saulietis Augusts (īstajā vārdā Augusts Plikausis, 1869-1933) - skolotājs un rakstnieks 214
584 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Saulītis Ernests (1910-1943) - Rīgas strādnieks. No 1940. gada PSRS NKVD Augstākās skolas kursants Maskavā. 1942. gadā kā izlūku grupas komandieris nosūtīts uz Rīgu, kur bija viens no komunistiskas pagrīdes organizācijas vadītājiem. Apcietināts 11.1942., mēģinot pāriet frontes līniju 437, 438 Saveenko Vasilijs (1923-2014) - Latvijas (padomju) kara vēsturnieks 258 Savickis Anatolijs (1977) - Latvijas vēsturnieks 45 Sēja Ludvigs Kārlis (1885-1962) - Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV. Darbojās Latvijas Centrālajā padomē. Arestēts 29.04.1944., ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, Salaspils un Štuthofas nometnē. Pēc atbrīvošanas uzturējās Polijā, kur padomju drošības iestādes viņu arestēja. Piesprieda 25 gadus cietumā. 1954. gadā atbrīvots 430 Sensbergs (arī Šēnbergs) Kārlis (1926-1945) - Latviešu leģiona kaprālis (ieroču unteršārfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2). Pazudis bez vēsts 497 Serafimovičs Aleksandrs (īstajā vārdā Aleksandrs Popovs, Александр Серафимович Попов, 1863-1949) - krievu padomju rakstnieks 216 Sergejevs S. V. - Kominternes emisārs Latvijā (1940), nodarbojās ar Saeimas vēlēšanu orga nizēšanu 07.1940. 74 Sergijs (dzimis Dmitrijs Voskresenskis, Дмитрий Николаевич Воскресенский, 1897-1944) pareizticīgo baznīcas bīskaps, Viļņas un Lietuvas metropolīts. No 1941. gada pareiz ticīgo baznīcas galva (eksarhs) Latvijā un Igaunijā 409 Sėskis Jānis (1877-1941) - pedagogs, žurnālists, Latvijas diplomāts. Pēc Latvijas okupācijas
arestēts, izvests uz Krieviju. Nošauts 10.07.1943. Vjatkas soda nometnē 234 Sildegs Jēkabs (1914-1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426,427, 428 Silgailis Arturs (1895-1997) - Latviešu leģiona virspulkvedis (ieroču oberfīrers) - 15. un 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1 un 2), ģenerālinspektora štāba priekš nieks 258, 275, 323, 335, 336, 338,468,475,476,483,484,488 Šiliņš Leonids (1916-2005) - LCP ārzemju delegācijas sekretārs, piedalījās bēgļu pārvešanas organizēšanā uz Zviedriju 47, 270,431, 508, 509, 510 Sīlis Oskars (?-1950) - Zemes pašpārvaldes sociālo lietu ģenerāldirektors 324, 326, 327 Sīpols Fricis (1922-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420 Sīpols Vilnis (1923-2002) - latviešu izcelsmes Krievijas padomju vēsturnieks, diplomāts 23, 531 Skaistlauks Voldemārs (1892-1972) - Latviešu leģiona virspulkvedis (ieroču oberfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 324 Skalbe Kārlis (1879-1945) - politiskais darbinieks, rakstnieks, dzejnieks 79, 143, 413, 415 Skrauja Alfons (1899-1944) - 17. latviešu policijas bataljona komandieris 470 Skrēbers Arnolds (1897-1979) - virsnieks, diplomāts. Zemes pašpārvaldes ģenerāldirek toru kancelejas priekšnieks, Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2). Latvijas Nacionālās komitejas un Kurzemes Tautas padomes loceklis. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas bēgļu un
PERSONU RĀDĪTĀJS 585 pārvietoto personu interešu aizstāvis pie ANO bēgļu augstā komisāra un IRO, no 1954. gada K. Zariņa pārstāvis starptautiskajās organizācijās un institūcijās, kas izvietotas Šveicē 340 Skreija Malds (1924-1944) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 439,441 Skujenieks Marģers (1866-1941) - sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis. 1.-4. Saeimas deputāts. Latvijas Ministru prezidents (1926-1928; 1931-1933). Pēc Latvijas okupācijas 08.1940. arestēts, nošauts Maskavā 12.07.1941. 324 Skujēvics Jānis (1892-1991) - ekonomists, finansists. Finanšu ministrijas Saimniecības depar tamenta direktors (1933-1940), vienlaicīgi a/s “Ogle” valdes priekšsēdētājs. Zemes pašpārvaldes finanšu ģenerāldirektors (1941-1944). Pēc Otrā pasaules kara - emig rācijā Lielbritānijā 475 Skuju Frīdis (īstajā vārdā Gotfrīds Milbergs, 1887-1942) - rakstnieks, žurnālists, politiķis. 2.-4. Saeimas deputāts. Iekšlietu ministrs (1933-1934). Arestēts 14.06.1941. Nošauts Soļikamskas nometnē 17.05.1942. 214 Skulme Oto (1889-1967) - gleznotājs, scenogrāfs. 1940.-1941., 1944.-1956. gadā Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas rektors 213 Slavins Levs (Лев Исаевич (Ицкович) Славин, 1896-1984) - krievu padomju rakstnieks, dramaturgs, kinoscenārists, žurnālists 219 Smetona Antans (Antanas Smetona, 1874-1944) - Lietuvas sabiedriski politiskais darbinieks, Lietuvas Valsts prezidents (1919-1920; 1926-1940). Pēc PSRS ultimāta 14.06.1940. uzskatīja, ka jāpretojas, bet vairums valdības locekļu un armijas vadība nepiekrita. Smetona nodeva pilnvaras premjerministram Antanam
Mērķim (Antanas Merkys) un kopā ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam uz Šveici un ASV. Gāja bojā ugunsgrēkā 16, 34, 58 Smiļģis Eduards (1886-1966) - režisors, aktieris 416 Smirnovs Nikolajs (1903-?) - Līdz 09.1940. PSRS Gaļas un piena rūpniecības tautas komi sariāta galvenās pārvaldes priekšnieks. Latvijā - LPSR gaļas un piena rūpniecības tautas komisāra vietnieks, 02.1941.-1947. komisārs / ministrs 96 Sniedze Vilhelms (1898-?) ֊ Latvijas Iekšlietu ministrijas Politiskās policijas pārvaldes dar binieks. Arestēts 19.09.1940. 162 Sofronovs Georgijs (Георгий Павлович Софронов, 1893-1973) - Sarkanās armijas ģene rālleitnants. No 01.1941. Baltijas Sevišķā kara apgabala pavēlnieka vietnieks, 01,26.07.1941. - pavēlnieks 293 Sokolovs Aleksejs (?-?) - iekšlietu ministra padomnieks 07.-08.1940. 106 Soldnieks Ernests (1896-1946) - padomju jurists, prokurors. 1928.-1940. gadā darbojās prokuratūrā PSRS, Ukrainā. Kopš 11.11.1940. Latvijas PSR prokurors. Kara laikā evakuācijā PSRS. 1945.-1946. Liepajas pilsētas prokurors 117,175 Sozanskis Jaroslavs (Jarosław Sozański, ł-ł) - Polijas starptautisko tiesību speciālists 533 Spekke (arī Speke) Arnolds (1887-1972) - vēsturnieks, LU profesors, diplomāts. 1933.-1940. gadā Latvijas sūtnis Itālijā, Grieķijā, Albānijā. Protestēja pret Latvijas okupāciju. Pēc atkāpšanās no amata 09.08.1940. dzīvoja Itālijā. 1954.-1970. vadīja Latvijas sūtniecību
586 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Vašingtonā pilnvarotā lietveža amatā. Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs 1963.-1970. gadā 27, 231, 533 Speķe Jūlija (?-?) - komunistiskās pretestības kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 438 Springovičs Antonijs (1876-1958) - Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts 410 Sproģis Elmārs (1910 vai 1914-?) - Latvijas Kārtības policijas darbinieks Daugavpilī 449 Sprūdžs Ādolfs (1922-2003) - latviešu izcelsmes ASV bibliotēku zinātnieks un sabiedriskais darbinieks 27 Spure Žanis (1901-1943) - 1940.-1941. gadā LKP CK otrais, pēc tam trešais sekretārs. Līdz 03.1941. vienlaicīgi arī Rīgas pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs. Kara laikā vecākais bataljona komisārs, vēlāk apakšpulkvedis. Nodarbojies ar padomju parti zānu kustības organizēšanu Latvijā. Gājis bojā neskaidros apstākļos Valdajā 73,77, 78, 79, 85, 86,134,137,144, 217, 218,219 Staļins Josifs (īstajā vārdā Josifs Džugašvili, krievu Иосиф Виссарионович Джугашвили I Сталин, gruzīnu сюЬдд bp1oç?o6o, 1878-1953) - PSRS diktators. PSKP ģenerāl sekretārs (1922-1952), PSRS valdības vadītājs (1941-1953) 15,16, 37, 38,42, 50, 56, 63, 76,120,123,138, 203, 216, 220, 254, 370,499, 520, 535, 536 Staris Alfrēds (1926-2011) - vēsturnieks, skolu un pedagoģijas vēstures pētnieks 46 Starks (Stārks) Alfrēds (1922-1941) ֊ Liepajas komjaunietis, komunistiskās pretestības kus tības dalībnieks vācu okupācijas laikā 436 Stegmanis Arturs (1902-1986) - diplomāts, Ārlietu ministrijas ierēdnis kopš 1919. gada. No 11.1939., saglabājot amatu Ārlietu
ministrijā, strādāja Tieslietu ministrijā par Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvaldes priekšnieku. 08.1940. atbrīvots no amata likvidācijas dēļ. 1941. gadā strādājis Latvijas PSR Finanšu tautas komisariāta Valsts ieņēmumu pārvaldē par vecāko inspektoru. Arestēts 16.06.1941., notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē. 1964. gadā atļauts atgriezties Latvijā 114 Stērste Elza (1885-1976) - dzejniece, skolotāja. 1951. gadā apcietināta un notiesāta uz 25 gadiem spaidu darbos saistībā ar t. s. Franču grupu. 1955. gadā atbrīvota 66 Stīga Jānis (1933-1943) - skolnieks, nogalināts Doma laukumā atentātā 13.11.1943. 441 Stīpnieks Eduards (1902-1983) - Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, majors, 1944.-1945. gadā pulka komandieris. 1950. gadā izceļojis uz Austrāliju 340 Stradiņš Jānis (1933-2019) - fizikālķīmiķis, zinātnes vēsturnieks, Latvijas ZA akadēmiķis (1973), ZA prezidents (1998-2004) 46, 52, 208 Stradiņš Pauls (1896-1958) - ķirurgs, LU un Rīgas Medicīnas institūta profesors 422 Stranga Aivars (1954) - Latvijas vēsturnieks 30, 31, 32, 33,44,49, 72, 73 Strazdiņš Kārlis (1890-1964) - līdz 1941. gadam marksisma ļeņinisma pasniedzējs un šīs katedras vadītājs Gorkijas (tag. Ņižņijnovgorodas) Valsts pedagoģiskajā institūtā. LPSR izglītības tautas komisāra vietnieks 1941. gadā 196 Strēlerte Veronika (1912-1995) - dzejniece 413 Strickis sk. Štrickis 401, 404, 408 Strīķis Miķelis (1949) - latviešu jurists, līdz 2020. gadam dzīvojis Austrālijā, tagad Latvijā 27, 532
PERSONU RĀDĪTĀJS 587 Strods Heinrihs (1925-2012) - Latvijas vēsturnieks 46, 254,259, 268,461,462 Strunke Arvīds (1911-?) - vācbaltiešu repatriācijas iestādes UTAG (Umsiedlung-TreuhandAktiengesellschaft') darbinieks. Arestēts 04.03.1941. kā Vācijas izlūkdienesta aģents 150 Sudmalis Imants (1916-1944) - komunistu partizāns un pagrīdnieks 439, 440,441 Sudoplatovs Pāvels (Павел Анатольевич Судоплатов, 1907-1996) - padomju specdienestu darbinieks, ģenerālleitnants, politisku slepkavību organizētājs, memuāru autors 34, 441 Sudrabkalns Jānis ((īstajā vārdā Arvīds Peine, no 1925. gada Arvīds Sudrabkalns, 1894-1975) dzejnieks 216, 217 Sūna Ernests (1914-1945) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 493 Šacs-Aņins Makss (1885-1975) - jurists un publicists. Pēc padomju okupācijas idiša valodā izdotā laikraksta Kum/redakcijas loceklis. Kara laikā evakuācijā PSRS - Kazaņā un Alma-Atā, PSRS Ebreju antifašistiskās komitejas loceklis. 02.-04.1953. apcietinājumā par “pretpadomju darbību” 188 Šavdins Mihais (1904-?) - pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītājs Daugavpilī. Arestēts 31.12.1940. 160 Ščerbinskis Valters (1969) - Latvijas vēsturnieks 31,44, 49, 53, 532 Šēfers (?-?) - Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas ierēdnis 321 Šerners Ferdinands (Ferdinand Schörner, 1892-1973) - feldmaršals, armiju grupas “Ziemeļi” virspavēlnieks 311, 502, 503 Šillers Fridrihs (Friedrich Schiller, 1759-1805) - vācu dramaturgs 416 Šinke Hanss (1894-?) - Vācijas izlūkdienesta rezidents Latvijā 1941. gadā. Oficiāli bija
vācbal tiešu repatriācijas iestādes UTAG darbinieks. Arestēts 08.03.1941. 150,152,153,154 Šmits Nikolajs Hugo (1892-1941) - agronoms, biedrības “Latvijas Vanagi” dalībnieks, pret padomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” dalībnieks. Arestēts 10.01.1941. 155 Šneidere Irēne (1952) - Latvijas vēsturniece 9,10, 52, 53 Šoleka Rozvita (Roswitha Czollek, ?-?) - Vācijas vēsturniece 265 Šolohovs Mihails (Михаил Александрович Шолохов, 1905-1984) - krievu padomju rakst nieks 216 Špārmans Ērihs (Erich Sparmann, 1907-1974) - SS štandartenfirers, viens no ārzemnieku brīvprātīgo vervēšanas vadītājiem 338 Špērs Alberts (Albert Speer, 1905-1981) - Vācijas reiha bruņošanās un kara produkcijas ministrs 299,471 Šrēders Valters (Walther Schröder, 1902-1973) ֊ SS oberfïrers, SS un policijas vadītājs Latvijā 333, 352, 354, 355, 356, 357,475,476,477 Štālekers Francis Valters (Franz Walter Stahlecker, 1900-1942) - SS brigadefirers. Drošības policijas un SD vadītājs Ostlandē, einzacgrupas A vadītājs 279, 346, 347, 348, 349, 354, 356,409,448, 449,451,452,453,455,459,463
588 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Steinbergs Teodors (1905-?) - LOC Satiksmes ministrijas padomes un vēlāk Zemes pašpār valdes satiksmes ģenerāldirektors 326, 327 Štiglics Roberts (1898-1972) - Latvijas Politiskās pārvaldes aģentūras nodaļas vadītājs, Rīgas policijas prefekts, Iekšējās drošības galvenās direkcijas Latviešu drošības nodaļas vadītājs. Pēc Otrā pasaules kara Brazīlijā un ASV 323, 355, 357 Štrāls Kārlis (1880-1970) - dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs 216 Štrauhs Eduards (Eduard Strauch-, 1906-1955) - SS oberšturmbanfīrers, einzackomandas 2 vadītājs Latvijā 348 Štrekenbahs Bruno (Bruno Streckenbach, 1902-1977) - SS brigadefirers, 19. Ieroču-SS gre nadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) komandieris 482, 489 Štrickis Karls fon (Karl von Stritzky, 1911-1943) - vēsturnieks, ģenerālkomisāra Rīgā II galvenās nodaļas “Zinātne un kultūra” vadītājs 401,404, 408 Štrodahs Aleksejs (1894-1956) - līdz 1940. gadam dažādos vadošos amatos PSRS, t. sk. lauksaimniecības tautas komisārs Uzbekija (1930-1931) un Kirgīzijā (1931-1933). 1937.-1940. gadā Leningradas Plānošanas institūta direktors. No 10.1940. LPSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmais, vēlāk otrais vietnieks 96 Suite Jans Ēriks (Jan Erik Schulte, 1966) - Vācijas vēsturnieks 266 Suits Hinrihs (Hinrich Schuldt, 1901-1944) - SS brigadefirers, 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādes komandieris (vēlāk 19. divīzija) 482 Šūmanis Vilis Roberts (1887-1948) - diplomāts. Latvijas Ārlietu ministrijas atbildīgais ierēdnis (1919-1924), sūtnis Itālijā (1924-1926), Francijā, Spānijā un Portugālē (1926-1933),
Somijā (1933-1938), Igaunijā (1938-1940). Emigrācijā Šveicē 114,225 Šustins Semjons (Шустин Семён Матвеевич, 1908-1978) - padomju drošības orgānu funk cionārs. 06.-08.1940. darbojās Rīgā kā leM Politiskās policijas pārvaldes priekšnieka V. Latkovska padomnieks ar izdomātu uzvārdu Silnieks. No 11.09.1940. LPSR iekš lietu tautas komisāra A. Novika vietnieks un Valsts drošības pārvaldes priekšnieks. No 02.1941. LPSR valsts drošības tautas komisārs. No 31.07.1941. Krievijā - Kirovas apgabala NKVD pārvaldes priekšnieks, vēlāk vadīja karagūstekņu un Gulaga nomet nes 96,106,188, 214 Svābe Arveds (1888-1959) - vēsturnieks, jurists, rakstnieks. Pēc Otrā pasaules kara - emig rācijā Vācijā, Zviedrijā 27 Tabaks Arnolds (1907-1982) - LKP un valsts darbinieks. Darbojās nelegālajā LKP. 05.07.24.08.1940. valsts kontrolieris. No 25.08.1940. finanšu tautas komisārs / ministrs 67 Tāgepera Reins (Rein Taagepera, 1933) - igauņu vēsturnieks un politikas zinātnieks 27 Tamaniš Jānis (1911-1941) - Latvijas Aerokluba instruktors, aizsargs, viens no pretpadomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” izveidotājiem un vadītājiem. Arestēts 07.01.1941. 155,156 Taube A. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Taube Georgs (1895-1945) ֊ pulkvedis-leitnants, 272. latviešu policijas bataljona koman dieris 470 Taurēns Jānis (1969) - Latvijas vēsturnieks 32, 533
PERSONU RĀDĪTĀJS 589 Teidemanis Herberts (1906-1978) - latviešu SD vienības vadītājs Valmieras apriņķi, vēlāk Rīgā Drošības policijas un SD latviešu politiskās policijas vadītājs 264 Teikmanis Andrejs (1877-1956) - mežkopis, Lauksaimniecības akadēmijas profesors 429 Tentelis Augusts (1876-1942) - pedagogs, vēsturnieks, politiķis. LU profesors (1921-1940). LU rektors (1925-1927; 1929-1931). Izglītības ministrs (1928; 1935-1938) 211 Tepfers Jānis Eižens Bruno (1898-1994) - diplomāts, sabiedriski politiskais darbinieks. Rezidējošais sūtnis Somijā (1939-1940). Pēc Latvijas okupācijas 17.07.1940. iesniedza atlūgumu. Pārcēlās uz Zviedriju. Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs Rietumu valstīs K. Zariņš 11.1954. iecēla J. Tepferu par savu pārstāvi Zviedrijā Latvijas pilsoņu interešu aizsardzībai. Viņam nācās darboties privāti, jo Zviedrijas valdība neatzina J. Tepfera pilnvaras 114, 225 Tepfers Verners (1893-1958) - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 1939.-1940. gadā Kara ministrijas Tieslietu dienesta priekšnieks. 10.1940. atvaļināts. Vācu okupācijas laikā 1941.-1944. gadā Pieminekļu valdes priekšnieks. 1944. gadā devās uz Zviedriju. 1943.-1946. gadā darbojās LCP, kopš 07.1944. LCP priekšsēdētājs 154,430 Ters Arnolds (1913-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420 Timošenko Semjons (Семён Константинович Тимошенко, 1895-1970) - PSRS militārais darbinieks, Padomju Savienības maršals. 07.05.1940.-17.07.1941. - PSRS aizsardzības tautas komisārs 109,111 Tirzītis Kārlis (1898-1977) - pulkvedis (1940), Latvijas Armijas štāba
Informācijas daļas priekšnieks. Vācu okupācijas laikā Zemes pašpārvaldes Administratīvā departamenta direktors. Pēc kara Zviedrijā un Vācijā, no 1950. gada Kanādā 357 Tomašēviča Helēna (1903-?) - pedagoģe, pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītāja Daugavpilī. Arestēta 19.11.1940. 160 Tomašēviča Vanda (1913-?) - pedagoģe, pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītāja Daugavpilī. Arestēta 27.12.1940. 160 Tomašēvičs Henrihs (1903-?) ֊ pedagogs, pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītājs Daugavpilī. Arestēts 04.12.1940. 160 Tomašūns Andris (1958) - Latvijas vēsturnieks 281 Trampedahs Fridrihs (Friedrich Trampedach, 1907-1945) - Ostlandes reihskomisariāta galvenās politiskās nodaļas “Ha politika” vadītājs 334, 473 Treienfelds Karls fon (Karl von Treuenfeld, 1885-1946) - SS grupenfirers, VI SS armijas komandieris 481 Treijs Rihards (1931-2013) - Latvijas vēsturnieks 31 Treimanis Teodors (Fjodors) (1909-?) ֊ PSRS militārais un partijas darbinieks. 28.10.1940. atsūtīts no PSRS kā Daugavpils pilsētas partijas komitejas sekretāra palīgs, no 15.02.1941. Daugavpils pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs 174 Treimanis-Zvārgulis Edvards (īstajā vārdā Edvards Treimanis, 1866-1950) - dzejnieks, politiķis un grāmatizdevējs 216 Treņovs Konstantins (Константин Андреевич Тренёв, 1876-1945) - krievu padomju dra maturgs, rakstnieks 219
590 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Trēziņš Leonards (1905-1979) - Latviešu leģiona majors (ieroču šturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 488 Ubāns Konrāds (1893-1981) ֊ gleznotājs 418 Ulleršpergers Vilhelms (Wilhelm Ullersperger, 1894-1978) - pulkvedis, Rīgas pilsētas ieņem šanas operācijas galvenais vadītājs 288 Ulmanis Kārlis (1877-1942) - agronoms, sabiedriski politiskais darbinieks. Latvijas Ministru prezidents (1918-1921; 1925-1926; 1931; 1934-1940), ārlietu ministrs (1926, 1931; 1934-1936), Valsts prezidents (1936-1940). Pēc padomju okupācijas 21.07.1940. deportēts uz Stavropoli Krievijā. Pēc Vācijas-PSRS kara sākšanās arestēts, miris Krasnovodskas (tag. Turkmenbaši) cietumā 15,17,19,24, 32, 33, 34, 52, 59,62, 64, 67, 68, 69, 71, 82, 85, 87, 89, 99,102,103,115,141,142,143,148,149,158,163, 164, 165,172,179,180,181,191,195,196,197,198,202,208,218,223,224,225,231,234, 235, 239, 242, 243, 325, 327, 328, 339, 351,420, 429 Unāms Žanis (1902-1989) - latviešu literāts, literatūrzinātnieks, žurnālists, kultūrvēsturnieks, Zemes pašpārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta vadītājs 27, 262, 275,413,417 Upelnieks Kristaps Krišs (1891-1944) ֊ kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks 431,432 Upītis Eduards Andrejs (1900-1941) - galdnieks, aizsargs, pretpadomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” dalībnieks. Arestēts 10.01.1941. 155 Upītis Jānis (1899-1942) - virsnieks, pulkvedis. Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks (1935-1940). No 10.1940. 24. latviešu teritoriālā korpusa štāba Operatīvās daļas priekšnieka
palīgs. 12.04.1941. arestēts, nošauts Maskavas cietumā 149 Upīts Andrejs (1877-1970) - rakstnieks, literatūrkritiķis un literatūrzinātnieks 216, 217, 218,219 Urbāns Oļģerts (1922-1977) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 438 Urbšis Jozs (Juozas Urbšys, 1896-1991) - Lietuvas militārais darbinieks, diplomāts, literāts, ārlietu ministrs (1938-1940). Pēc padomju okupācijas 07.1940. kopā ar sievu deportēts uz Tambovu Krievijā. Pēc kara sākuma ieslodzīts cietumā, 1952. gadā notiesāts uz 25 gadiem. 1954. gadā atbrīvots 58 Urtāns Aigars (1970) - Latvijas vēsturnieks 47 Uvarovs P. (?-?) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 439 Ūdentiņš Oto (1892-1988) - virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. No 01.1940. Armijas štāba priekšnieka palīgs. Pēc Latvijas aneksijas piešķirta ģenerālmajora pakāpe, iecelts par 24. teritoriālā korpusa štāba priekšnieku. Vācijas-PSRS kara laikā - evakuācijā PSRS, docents PSRS Ģenerālštāba akadēmijā 60,112 Vadimovs Vladimirs (?-?) - Kominternes emisārs Latvijā (1940), nodarbojās ar Saeimas vēlēšanu organizēšanu 07.1940. 74 Vāgners Eduards (Eduard Wagner, 1894-1944) - artilērijas ģenerālis, vācu armijas ģenerālkvartīrmeisters, atentāta pret Hitleru dalībnieks 297 Vāgners Rihards (Richard Wagner, 1813-1883) - vācu komponists 417
PERSONU RĀDĪTĀJS 591 Vagulāns Mārtiņš (1905-1982) - vadīja drošības palīgpoliciju Jelgavā, tad darbojās Drošības policijas un SD Latviešu drošības nodaļā, vēlāk Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču֊SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 347,449 Vaits Roberts {Robert Wait, 1948) - ASV vēsturnieks 272 Valdmanis Alfrēds (1908-1970) - Zemes pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektors 262, 296, 324, 325, 327, 328, 332, 333, 334, 341, 342, 358, 359, 466,474,475, 476,477 Valenbergs Rauls {Raul Wallenberg, 1912-1947) - ebreju glābējs Ungārijā 435 Valeskalns Pēteris (1899-1987) - padomju politiskais un valsts darbinieks. 06.1940. ieradās Latvijā, tika iecelts par izglītības ministra biedru. Pēc Latvijas aneksijas izglītības tautas komisāra vietnieks, no 01.1941. - komisārs. Latvijas PSR ārlietu tautas komi sārs / ministrs 1944.-1950. gadā 96,193,196,197, 204, 210, 211 Valters Kārlis (?-?) - Kureļa grupas darbvedis 432 Vanags Eleoferijs (1919-?) - 1941. gada oktobrī nodibinātās pretošanās grupas “Cēsu skol nieku nacionālā apvienība” vadītāja vietnieks. Arestēts 12.01.1941. par PSRS karoga noraušanu pie vēlēšanu iecirkņa, saņēmis viena gada cietumsodu 147 Vanags Jānis (1907-1986) - LKP darbinieks, agronoms, valsts darbinieks. No 04.07.1940. zemkopības ministrs A. Kirhenšteina valdībā. 25.08.1940.-1951. LPSR zemkopības tautas komisārs / ministrs 67, 77,121 Vanags Jūlijs (1903-1986) - rakstnieks, tulkotājs 217 Vanags Pēteris (1883-1943) - Zemes pašpārvaldes valsts kontrolieris 326, 327, 332, 476 Vankins Teodors (1873-1947) - Zemes pašpārvaldes Veselības
departamenta darbinieks 335 Vārpa Igors (1932-2013) - Latvijas publicists 353 Vārsbergs Ivars (1913-1941/1942 ?) - elektromotorists, viens no pretpadomju pretošanās orga nizācijas “Latvijas (arī Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Arestēts 18.04.1941. 157 Važa A. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Veidemanis Roberts (1901-1969) - kapteinis, Jauno virsnieku apvienības dalībnieks 423 Veidnieks (līdz 1940. gadam Veitmanis) Kornēlijs (1899-1942) - jurists, sabiedriski politis kais darbinieks. Iekšlietu ministrs (1939-1940). 07.1940. deportēts uz Kirovas (tag. Vjatkas) pilsētu Krievijā. Pēc Vācijas-PSRS kara sākuma ieslodzīts Vjatlagā, kur miris 12.01.1942. 59, 62,162,165 Veikins Jānis (1897-1979) - 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas komandieris 520 Veinberga Emīlija (1896-1989) - padomju juriste, valsts darbiniece. Līdz 1941. gadam darboju sies PSRS. Kopš 1941. gada janvāra LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniece 116 Veisauers Ludvigs {Ludwig Weissauer, 1900-1973) - nacionālsociālistu preses darbinieks, Reiha drošības galvenās pārvaldes (RSHA) aģents 480 Veiss Voldemārs (1899-1944) - latviešu policijas un policijas slēgto vienību galvenais organi zētājs, Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 295, 324, 335, 355, 357, 464,465, 475,476, 484, 485,497 Veiss Samners Benjamins {Sumner Benjamin Welles, 1891-1961) - ASV valsts darbinieks, diplomāts 63
592 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Veselis Jānis (1896-1962), rakstnieks, literatūras kritiķis, žurnālists. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā pārcēlās uz ASV 214 Vestermanis Marģers (1925) - holokausta izdzīvotājs, Latvijas vēsturnieks 259, 268, 272 Vetrovs Mihails {Михаил Сергеевич Ветров, 1909-1980) - padomju diplomāts. 1937.1940. gadā PSRS pilnvarotās pārstāvniecības Latvijā pirmais sekretārs 65, 72 Vēveris Alfrēds (1892-1947) - pulkvedis-leitnants, 24. latviešu policijas bataljons 469 Vidbergs Sigismunds (1890-1970) - grafiķis 418 Vīksna Pēteris (1921-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420 Vīksne Alberts (1896-1976) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Vīksne Rudīte (1950) - Latvijas vēsturniece 10, 53, 263 Vilciņš Tālivaldis (1922-1997) - Latvijas vēsturnieks un sociologs 48, 52, 276 Vilhelms Hanss Heinrihs (Hans Heinrich Wilhelm, ?-?) - Vācijas vēsturnieks 266 Viļums Jānis (1978) - Latvijas vēsturnieks 49 Vimba Jānis (1897-1965) - padomju saimnieciskais darbinieks, inženieris tehnologs. Līdz 1940. gadam PSRS saimnieciskos amatos. Pēc Latvijas okupācijas Finanšu ministrijā valsts uzņēmumu valsts virskomisārs. Pēc Latvijas aneksijas no 10.1940. mežrūpnie cības tautas komisāra vietnieks 128 Vindgasens Hanss (Hans Windgassen, ?-?) - Rīgas lielvecākā vietnieks 342 Vīnholde Ieva (1895-1980) - no 1927. nelegālajā LKP. Rīgas komitejas locekle (1938-1940), CK locekle (1939-1940), locekļa kandidāte (1940-1949). Pēc
Latvijas okupācijas LKP Rīgas pilsētas komitejas 2. sekretāre. Kara laikā - evakuācijā PSRS 77 Vipers Boriss (Борис Робертович Виппер, vācu Boris Wipper, 1888-1967) -krievu-austriešu izcelsmes mākslas vēsturnieks. 1924. gadā no Krievijas emigrēja uz Latviju, pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā pārcēlās uz Maskavu 211 Vipers Roberts (Роберт Юрьевич Виппер, vācu Robert Wipper, 1859-1954) - austriešu izcel smes krievu vēsturnieks. 1924. gadā no Krievijas emigrēja uz Latviju. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā pārcēlās uz Maskavu 211 Virza Edvarts (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, 1883-1940) - dzejnieks, prozaiķis, pub licists, atdzejotājs 214 Višinskis Andrejs (Андрей Януарьевич Вышинский, 1883-1954) - jurists, PSRS politiskais darbinieks un diplomāts. PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks (1939-1944) 63, 64, 65, 67, 70, 75, 77, 79, 82, 84, 89, 113,119,144,164,167, 239 Vītiņš Jānis (1897-1941) ֊ Brīvības cīņu dalībnieks, virsnieks, Latvijas Nacionālās operas solists, pretpadomju organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 08.03.1941. Nošauts Astrahaņā 29.11.1941. 154 Vitkausks Vines (Vincas Vitkauskas, 1890-1965) - Lietuvas ģenerālis, Lietuvas armijas komandieris (1940). Justa Paļecka marionešu valdībā aizsardzības ministrs, pēc tam 29. lietuviešu teritoriālā korpusa komandieris, pasniedzējs karaskolā Frunzē (1942-1945, tag. Biškeka Kirgizstānā) 58
PERSONU RĀDĪTĀJS 593 Vītols Jāzeps (1863-1948) - komponists. 1918. gadā Latvju operas direktors, 1919.-1944. Latvijas Konservatorijas dibinātājs un rektors (ar pārtraukumu 1935-1937) 213,417 Vitroks Hugo (Hugo Wittrock, 1873-1958) - Rīgas lielvecākais un Rīgas pilsētas novada komisārs 262, 300, 301, 302, 342 Vizulis Izidors (1918-2005) - latviešu izcelsmes starptautisko tiesību speciālists ASV 27 Vlasovs Andrejs (Андрей Андреевич Власов, 1901-1946) - Sarkanās armijas ģenerālis, vācu gūstā organizēja Krievijas atbrīvošanas armiju 339,485 Voits Oskars (1866-1959) - mediķis, diplomāts, vācu okupācijas pārvaldes kandidāts uz Zemes pašpārvaldes vadītāja amatu 334 Volfsbergers Francs (Franz Wolfsberger, 1884-1966) - ģenerālmajors, 1941.-1943. gadā Baltijā komandēja 204. rezerves brigādi un 394. lauku virskomandantūru 477 Vorošilovs Kliments (Климент Ефремович Ворошилов, 1881-1969) - padomju militārais un politiskais darbinieks, PSRS maršals. PSRS aizsardzības tautas komisārs (1934-1940). Vācijas-PSRS kara laikā Valsts aizsardzības padomes loceklis (1941-1944). Vairākkārt parādīja militāru nekompetenci, tādēļ tika nosūtīts vadīt mazāk atbildīgas jomas ֊ partizānu kustību, bet no 1943. gada vadīja Trofeju komiteju 216 Vulfsons Mavriks (1918-2004) - žurnālists, sabiedriski politiskais darbinieks. Pēc padomju okupācijas - avīzes “Latvijas Kareivis” (vēlāk “Sarkanais Kareivis”) redaktora viet nieks. Kara laikā politdarbinieks Sarkanās armijas latviešu formējumos 28,183,185 Zāgars Voldemārs (arī Valdemārs Zagars, 1904-1995) - tautsaimnieks, līdz Latvijas okupā cijai Finanšu
ministrijas nodaļas vadītājs. Vācu okupācijas laikā Zemes pašpārvaldes saimniecības ģenerāldirektors (1941-1943). Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Vācijā, pēc tam ASV 328, 332,476,477 Zālīte Elīna (1898-1955) - rakstniece, dramaturģe 413 Zaļkalns Teodors (1876-1972) - tēlnieks 418 Zāmuels Voldemārs (1972-1948) - politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators. Latviešu pagaidu nacionālās padomes priekšsēdētājs (1917-1918), Ministru prezidents (1924). Otrā pasaules kara beigās - bēgļu gaitās Vācijā 79 Zandbergers Martins (Martin Sandberger, 1911-2010) - SS štandartenfīrers, zonderkomandas la un Drošības policijas un SD komandieris Igaunijā 346 Zankevics Juris (1884-1954) - Ģenerāldirektoru padomes komunālo lietu ģenerāldirektors 295,296, 326, 327, 340 Zariņš Kārlis Reinholds (1879-1963) - diplomāts. Sūtnis Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Lielbritānijā, ārlietu ministrs (1931-1933). Balstoties uz valdības 1940. gada 17. maijā piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, pārstāvēja Latvijas Republiku Lielbri tānijā pēc padomju okupācijas līdz mūža beigām. Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs 1940.-1963. gadā 27, 59, 85,115,164, 224, 225, 226, 227,230, 233, 235, 236,429, 533, 538, 539, 541, 542, 543 Zaukels Fricis (Fritz Sauckel, 1894-1946) - Vācijas ģenerālpilnvarotais darbaspēka izman tošanai (1942-1945) 299, 385 Zellis Kaspars (1972) - Latvijas vēsturnieks 274 Zelmenis Gints (1975) - Latvijas vēsturnieks 46
594 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Zeltiņš Hermanis (1906֊ 2001) ֊ LCP darbinieks Jelgavā 430 Zemdega Kārlis (1894-1963) ֊ tēlnieks 418 Zemļačka Rozālija [Розалия Самойловна Землячка, dzimusi Zalkinda, pirmā vīra uzvārdā Berlina, otrā vīra uzvārdā Samoilova, 1876-1947) - revolucionārās kustības dalīb niece, PSRS TKP priekšsēdētāja vietniece (1939-1943), PSRS TKP Padomju kontroles komisijas priekšsēdētāja (1939-1940) 98 Žiemele Ineta (1970) - Latvijas juriste 31 Ziharts Hanskarls fon [Hanskarl Sichart von, ?-?) - zonderfìrers, armiju grupas Nord propa gandas daļas pārstāvis un cenzūras virsnieks, vēlāk novada komisāra Liepājā referents propagandas lietās un Liepajas operas un drāmas teātra intendants 417 Zirnis Kārlis (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Zirnis Teodors (1918-2011) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Zīverts Kārlis (1897-1943) - pulkvedis-leitnants, 27. latviešu policijas bataljona komandieris 471 Zīverts Mārtiņš (1903-1990) - dramaturgs 216,413 Zubkova Jelena [Елена Юрьевна Зубкова, ?-) - Krievijas Federācijas vēsturniece 35,40,43,96 Zunda Antonijs (1947) - Latvijas vēsturnieks 30, 31, 532 Zvaigzne Māris (1957) - Latvijas vēsturnieks 46 Zvejnieks Teodors (1884-1955) - Zemes pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektors 326,339,359 Žagars Ēriks (1935) - Latvijas vēsturnieks 23, 24, 44 Ždanovs Andrejs [Андрей Александрович Жданов, 1896-1948) - PSRS politiķis. VK(b)P CK sekretārs (1934-1948), VK(b)P CK Aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs (1939-1940), partijas
Ļeņingradas apgabala un pilsētas komitejas pirmais sekretārs (1934-1945), VK(b)P CK Politbiroja loceklis (1939-1948) 63, 74, 84, 518 Žvinklis Arturs (1964) - Latvijas vēsturnieks 10, 53 |
| adam_txt |
SATURA RĀDĪTĀJS PRIEKŠVĀRDS. 9 1. DAĻA LATVIJAS OKUPĒŠANA UN IEKĻAUŠANA PSRS SASTĀVĀ IEVADS. 15 HISTORIOGRĀFIJA. 19 1. Sociālistiskās revolūcijas koncepcija. 19 2. 1940.-1941. gada problēmas Rietumu vēsturnieku darbos. 3. Pētniecība Latvijā un ārzemēs kopš 80. gadu beigām. 25 28 1. nodala. LATVIJAS OKUPĀCIJAS SAGATAVOŠANA UN NORISE . 55 1. Okupācijas sagatavošana. 2. Okupācijas norise un t. s. Tautas valdības darbība. Marionešu valdības sastādīšana, sastāvs un darbības sākums. Latvijas kompartijas loma. 3. “Tautas saeimas” vēlēšanas un Latvijas aneksijas noslēgums. 55 60 63 70 74 2. nodaļa. INSTITUCIONĀLĀS SISTĒMAS NOMAIŅA LATVIJĀ 1940.-1941. GADĀ. 89 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.
Pārvaldes sistēmas izveidošana. 89 Latvijas kompartija - politiskās sistēmas pamats. 92 Komunistiskās jaunatnes un bērnu organizācijas. 98 Arodbiedrību sovetizācija . 99 Sarkanā palīdzība (MOPR) . 1θ2 Biedrošanās brīvības iznīcināšana. ЮЗ Neatkarīgās valsts institūciju iznīcināšana. Ю4
3. nodaļa. PĀRKĀRTOJUMI EKONOMIKA . 119 1. 2. 3. Priekšdarbi lauksaimniecības kolektivizācijai. 121 Nacionalizācija. 127 Naudas maiņa un iedzīvotāju labklājība. 133 4. nodaļa. PRETOŠANĀS OKUPĀCIJAI UN REPRESIJAS. . 141 1. 2. Pretošanās kustība . Represijas . 141 161 5. nodaļa. NACIONĀLĀ, IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS POLITIKA. 179 1. 2. 3. 4. 5. 6. Padomju nacionālā politika. 179 Izglītības un kultūras sovetizācijas posmi. 190 Izglītības un kultūras institucionālās sistēmas izmaiņas. 192 Vispārējā izglītība un arodizglītība. 195 Augstākā izglītība un zinātne. 207 Kultūras politika. 214 6. nodaļa. LATVIJAS STARPTAUTISKĀS SITUĀCIJAS UN DIPLOMĀTISKĀS DARBĪBAS
IZMAIŅAS. 223 NOBEIGUMS. 239 2. DAĻA NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJAS REŽĪMS LATVIJĀ IEVADS. 247 HISTORIOGRĀFIJA. 253 1. nodaļa. VĀCIJAS-PSRS KARA SĀKUMS. 283 1. Karadarbība Latvijas teritorijā. 283 2. Padomju iestāžu un amatpersonu evakuācija. 290 3. Okupācijas varu maiņa. 292 2. nodaļa. VĀCU NACISTU OKUPĀCIJAS PĀRVALDE LATVIJĀ. 297 1. 2. 3. 4. Militārpārvalde. 297 Civilpārvalde. 299 Kurzemes pārvalde 1944/1945. 311 Pavalstniecība/pilsonība un pases. 319 3. nodaļa. LATVIEŠU
“PAŠPĀRVALDE”. 323 1. 2. 3. Zemes pašpārvalde. 323 Latvijas Nacionālā komiteja (LNK). 336 Pagastu un pilsētu pašpārvalde. 340
4. nodaļa. TIESU SISTĒMA, VĀCU UN LATVIEŠU POLICIJAS STRUKTŪRAS, IESLODZĪJUMA VIETAS. 1. Drošības policija un SD. 2. Partizāni un pašaizsardzība. 3. Latviešu Kārtības policija. 4. Tiesu sistēma Latvijas ģenerālapgabalā. 5. Cietumi un citas ieslodzījuma vietas. 6. Ieslodzīto pārvešana uz koncentrācijas nometnēm Vācijas reihā. 7. Padomju karagūstekņi. 345 345 352 354 357 363 366 366 5. nodaļa. EKONOMIKA. DARBA DIENESTS . 369 Ievads. 1. Rūpniecība un tirdzniecība. 2. Lauksaimniecība. 3. Finanšu sistēma. 4. Darba
dienests. 369 371 375 381 383 6. nodaļa. TAUTAS LABKLĀJĪBAS PROBLĒMA. 389 1. Dzīves līmenis . 2. Sociālā politika. 389 394 7. nodaļa. NACISTISKAIS REŽĪMS UN LATVIJAS KULTŪRA . 403 Ievads .'. 1. Tautas izglītība un augstskolas. 2. Reliģiskā dzīve. 3. Grāmatniecība, literatūra un prese. 4. Teātris un tēlotāja māksla. 403 403 409 410 415 8. nodaļa. PRETOŠANĀS KUSTĪBA NACISTU OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ (1941-1945). 419 1. 2. 3. 4. Nacionālā pretošanās kustība. Poļu nacionālā pretošanās
kustība. Ebreju pretošanās kustība. Padomju (komunistiskā) pretošanās kustība. 419 432 434 435 9. nodaļa. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IZNĪCINĀŠANA. 445 1. Holokausts. Ievads. Holokausta sagatavošana. Rumbula. Ārzemju ebreji Latvijā. Industriālā fāze . Skaitļi . Dalībnieki. 445 445 446 453 456 457 458 459
2. Psihiatrisko slimnīcu iemītnieku iznīcināšana. 460 3. Čigānu iznīcināšana. 460 4. Vācu varas pretinieku apkarošana un iznīcināšana . 461 10. nodaļa. LATVIEŠU MILITĀRĀS UN POLICIJAS VIENĪBAS VĀCIJAS BRUŅOTAJOS SPĒKOS. 463 1. 2. 3. 4. Latviešu militāro un policijas vienību organizēšana. Latviešu militārās un policijas vienības Austrumu frontē (1941-1943). Latviešu leģiona izveidošana. Latviešu karavīru cīņas Otrajā pasaules karā (1943-1945). 463 468 472 485 11. nodaļa. KARADARBĪBA LATVIJAS TERITORIJĀ 1944./1945. GADĀ. 499 1. 2. 3. 4. Padomju armijas uzbrukums 1944. gada vasarā-rudenī. 499 Latvijas iedzīvotāju (civilistu) evakuēšana-bēgšana uz Vāciju. 504 Bēgšana uz Zviedriju . 508 Evakuētie krievi ֊ “Evarussen". 510 12. nodaļa. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI SARKANAJĀ ARMIJĀ (1940. g. septembris ֊ 1944. g. jūnijs) . 513 1.
24. teritoriālais strēlnieku korpuss Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas kara sākumā. 513 2. Strādnieku bruņotās vienības, kompartijas un padomju aktīvisti. 515 3. 201. latviešu strēlnieku divīzijas izveidošana. 519 13. nodaļa. LATVIJAS STARPTAUTISKĀ SITUĀCIJA UN DIPLOMĀTISKĀ DARBĪBA (1941-1945) . 531 1. Historiogrāfija. 2. Latvijas starptautiskā situācija un okupācijas jautājums. 3. Latvijas diplomātu darbība Rietumvalstīs. 531 534 537 NOBEIGUMS. 545 PERSONU RĀDĪTĀJS. 549 SAĪSINĀJUMI. 595 ATTĒLU SARAKSTS. 599 THE 20th CENTURY OF LATVIA IIL 1940-1944/1945. SUMMARY. 603
PERSONU RĀDĪTĀJS Āboliņš Jānis (1919-1944, pazudis bez vēsts) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Ādamsons Miervaldis (1910-1946) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 493,497 Adolfijs Francs (Franz Adolphi, 1886-1945 pazudis bezvēsts) ֊ ģenerālkomisāra Rīgā referents skolu lietās 404, 405, 407 Aide Inese (1969) - kultūras darbiniece, Herberta Dorbes muzeja vadītāja 268 Aivens Sidnijs (īstajā vārdā Šaike Ivenskis, 1924-2010) - Lietuvas ebrejs Daugavpilī vācu okupācijas laikā 281 Aizsilnieks Arnolds (1898-1982) - ekonomists. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Zviedrijā 45, 264 Akimovs Stepans (Степан Дмитриевич Акимов, 1896-1941) - Sarkanās armijas ģene rālleitnants (1940). Vācijas-PSRS kara sākumā iecelts par Ziemeļrietumu frontes komandiera palīgu. Komandēja apvienoto operatīvo grupu, kas mēģināja noturēt Daugavpili 285 Akots-Freidenfelds Pauls (1903-?) - akciju sabiedrības “Rota” kalpotājs, arestēts 27.09.1940. par mēģinājumu iesniegt Demokrātiskā bloka deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām 164 Akss Ādolfs (AdolfАх, 1906-1983) - SS oberfìrers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482 Albats Hermanis (1879-1942) - jurists, LU docētājs un profesors, diplomāts, Latvijas Repub likas Ārlietu ministrijas atbildīgais darbinieks. 14.06.1941. arestēts, deportēts uz Vjatkas soda nometnēm, kur miris 234 Alberts Pauls (1905-1941) - diplomāts. No 09.1937.1 šķiras sekretārs Latvijas sūtniecībā Mas kavā. Arestēts 13.07.1940. Daugavpilī,
caurbraucot ar vilcienu no Maskavas. Pārvests uz Rīgu, pēc tam uz Maskavu. Piespriests nāvessods nošaujot 114,164 Alks Dzintris (1931-1998) ֊ mediķis, traumatologe ortopēds. Apkopojis datus par padomju okupācijas laikā represētajiem mediķiem 53
550 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Alksnis Rūdolfs Jānis (1888-1961) - jurists, 1940. gadā Latvijas Senāta Administratīvā depar tamenta senators. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Vācijā un ASV 79 Alnors Valters (Walter Alnor, 1892-1972) - jurisprudences doktors, administrators. Pirms un pēc Otrā pasaules kara landrāts Šlēsvigā-Holšteinā. 1941.-1943. gadā vācu okupācijas pārvaldes novada komisārs Liepājā 302 Ancāns Roberts (1919-1982) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492,497 Andersons Edgars (1920-1989) - latviešu izcelsmes ASV vēsturnieks 27, 48, 270, 531 Andersons Eduards (1914-1985) - sportists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks. Latvi jas basketbola izlases dalībnieks. “Selonijas” biedrs. 1938. gadā ievēlēts par Prezidiju konventa sporta vadītāju. Studēja LU tiesību zinātnes 324 Andersons Ēvalds (1906-1976) - ierēdnis, pērkonkrustietis, Oskara Dankera latviešu uzticības padomē. Pēc Otrā pasaules kara - Kanādā 324 Andersons Jānis (1902-1967) - agronoms, vācu okupācijas laikā firmas “Bekona eksports” direktors, pēc tam Zemes pašpārvaldes lauksaimniecības ģenerāldirektors. Saim niecības lietu ģenerālsekretārs Latvijas Nacionālajā komitejā. Pēc kara - emigrācijā Zviedrijā 339 Anderss Edvards (Edward Anders, 1926) ֊ ķīmiķis, holokausta izdzīvotājs no Liepajas 459 Andrejevs Andrejs (Андрей Андреевич Андреев, 1895-1971) - padomju politiķis, PSKP CK Politbiroja kandidāts un loceklis (1926-1952), CK sekretārs (1924-1952), CK Partijas kontroles komisijas priekšsēdētājs
(1930-1931, 1939-1952) 43, 97, 98, 120, 123,124,135 Ankers Heinrihs (Heinrich Ancker, 1886-1960) - Vācijas reiha jūras spēku viceadmirālis, saimniecības inspekcijas Nord vadītājs Ostlandē 324 Ankravs Arturs (1914-1974) - leitnants, Kureļa grupas štāba loceklis 432 Annuss Augusts (1893-1984) - gleznotājs 418 Ansons Fricis Arnolds (1899-1941) - Brīvības cīņu dalībnieks, grāmatizdevējs, sabiedris kais darbinieks. Pēc Latvijas okupācijas arestēts 18.09.1940., notiesāts, miris ceļā uz ieslodzījuma vietu 164 Ansons Žanis (1911-1968) ֊ Latviešu leģiona virsseržants (ieroču hauptšārfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497 Aperāts Kārlis (1891-1944) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfirers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 469,489,497 Apsitis Augusts (1895-1947) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 487 Apsitis Hermanis (1893-1942) - jurists, tieslietu ministrs (1934-1940). Pēc padomju okupācijas apcietināts (1940), nošauts Astrahaņas cietumā 169 Arājs Viktors Bernhards (1910-1988) - Latviešu drošības palīgpolicijas, resp., Latviešu dro šības nodaļas, vadītājs (t. s. Arāja komanda), kopš 1944. gada Latviešu leģionā ar majora dienesta pakāpi (ieroču šturmbanfīrers) 263, 281, 347, 349, 350, 363, 449, 450, 451,452,454,457, 459, 546
personu rādītājs 551 Arhipčikovs Konstantīns {Константин Яковлевич Архипчиков, 1888-1952) - ģenerāl majors, Latvijas PSR kara komisārs (1940-1941), arestēts (1941), notiesāts (1942) uz 15 gadiem nometnē 112 Arlts Fricis (Fritz Arlt, 1912-2004) ֊ SS oberšturmbanfīrers, rases jautājumu speciālists, austrumu brīvprātīgo “leitšteles” vadītājs 338 Artemjevs Kārlis (1915-1984) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenbergą, 1865-1943) - dzejniece, rakstniece, dramaturģe 298,416 Auguste Olga (1896-1973) - kopš 1935. gada nelegālajā darbā Latvijā. LK(b)P CK sekretāre (01.-04.1941.), LK(b)P CK biroja locekle (08.1940.-03.1947.) 73, 77, 78 Austrums Augusts (Ausmanis, 1896-1942) - policijas un sabiedriskais darbinieks. Iekšlietu ministrijas Kārtības policijas departamenta direktors (1939-1940). 1940. gada augustā arestēts, deportēts uz PSRS. Piespriests nāvessods 23.10.1942. 105 Auškāps Jūlijs (1884-1942) - ķīmiķis, LU profesors, rektors (1933-1937), izglītības ministrs (1938-1940). Pēc padomju okupācijas apcietināts (1941), nošauts Sverdlovskā (tag. Jekaterinburga) 211 Avotiņš Arnolds (1904-1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 427,428 Avotiņš Jānis (1898-1986)-čekists, kompartijas funkcionārs. LKP CK Propagandas un aģitācijas daļas vadītājs (1940-1944,1953-1957), Revolūcijas muzeja direktors (1957-1971) 212 Avots Eduards (1907-1984) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Bacs Rūdolfs (Rudolf Batz, 1903-1961) - SS oberšturmbanfīrers, einzacgrupas A
einzackomandas 2 loceklis Latvijā / Baltijā 348, 356 Bahs Žanis (1885-1941) - ģenerālis. 4. Zemgales kājnieku pulka un Daugavpils garnizona komandieris (1934-1940). Padomju okupācijas laikā arestēts un deportēts uz Maskavu (12.1940). Nošauts 16.10.1941. 169 Balks (Balk, ?-?) - vācu galvenās dzelzceļa pārvaldes “Ziemeļi” (Haupteisenbahndirektion Nord) ierēdnis 387, 422 Balodis Agnis (1932-1994) - vēsturnieks, publicists, zobārsts. Pēc Otrā pasaules kara - emig rācijā Vācijā (1944-1952), pēc tam Zviedrijā 27, 532 Balodis Andrejs (1908-1987) - dzejnieks, žurnālists. 20.-30. gados darbojies nelegālajā komjaunatnē, vairākkārt tiesāts. Otrā pasaules kara laikā Sarkanajā armijā, pēc ievainojuma žurnālists 217 Balodis Francis (1882-1947) - arheologs. Latvijas Universitātes profesors, LU Arheoloģijas katedras vadītājs, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs. No 1940. gada dzīvoja Zviedrijā 211 Balodis Jānis (1881-1965) - ģenerālis. 2.-4. Saeimas deputāts, kara ministrs (1931-1940), Ministru prezidenta biedrs (1938-1940). Padomju okupācijas laikā deportēts uz Krieviju (1940), karam sākoties, apcietināts. 1956. gadā atbrīvots un atgriezies Latvijā 34, 79,143,165, 243
552 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Baltais Mirdza Kate (1949) - Kanādas / latviešu vēsturniece 258,276 Baltkalns Voldemārs (Vladimirs, 1921֊?) - žurnālists, grāmatas “Melu virpulī. Prese boļ ševiku gadā” autors 25 Baltmanis Oskars (?-?) - Ilūkstes apriņķī vadīja ebreju iznīcināšanu 451 Bambais Ainārs (1964) ֊ Latvijas vēsturnieks 52 Bangerskis Rūdolfs (1872-1958) - ģenerālis, SS grupenfìrers, Latviešu leģiona ģenerālinspektors 262, 314, 315, 316, 318, 335, 336, 337, 338, 339, 429, 479, 483 Bankovičs Džems (1925-1944) ֊ komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu oku pācijas laikā 439, 440, 441 Baslers Gerhards (Gerhard Bassler, 1937) - Kanādas vēsturnieks 272 Baužiks Vaclavs (1901֊?) - prētpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītājs Daugavpili. Arestēts 19.11.1940. 160 Bebris Nikolajs (1898-1977) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 469 Beloglazovs Jevgeņijs (Евгений Прокофьевич Белоглазов, ?-?) - 30.04.1941. nosūtīts uz Lat viju darbā par LPSR Zemkopības TK partorgu. Pirms tam Vissavienības Lopkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktora palīgs kadru un aspirantūras lietās 174 Bērns Kārlis (1895-?) - kapteinis, Rīgas 1. kārtības dienesta un 18. un 27. latviešu policijas bataljonu komandieris 465 Beners Egons (Egon Bonner, 1901-1981) - ģenerālkomisāra Rīgā Politiskās nodaļas vadītājs 395, 396 Berends Hermanis (Hermann Behrends, 1907-1948) - SS grupenfìrers un policijas ģenerāl leitnants, 1945. gadā Augstākais SS un policijas vadītājs Kurzemē 316,318,
319,340 Bergers Gotlobs (Gottlob Berger, 1896-1975) - SS obergrupenfìrers un SS ģenerālis, SS Gal venās pārvaldes vadītājs un Ieroču-SS vienību formētājs 307, 315, 316, 333, 337, 338, 339,474 Bergmanis Aldis (1967) - Latvijas vēsturnieks 47 Bergs Arveds (1875-1941) - advokāts, sabiedriski politiskais darbinieks. Satversmes sapulces un 1.-3. Saeimas deputāts, iekšlietu ministrs (1919-1921). Padomju okupācijas laikā apcietināts (1941), nošauts Soļiļeckā, Čkalovas (tag. Orenburgas) apgabalā 168 Berģis Pēteris (1882-1942) - jurists, sabiedriskais darbinieks. 1. Saeimas deputāts, iekšlietu ministrs (1923). 1941. gadā apcietināts, izvests uz Molotovas apgabala Usoļlagu, kur miris 79 Berija Lavrentijs (Лаврентий Павлович Берия, gruzīnu gpopfbpBßo ãòpçppb др bptóoò, 1899-1953) - PSRS politiskais un valsts darbinieks, drošības dienestu vadītājs. PSRS iekšlietu tautas komisārs 1938.-1945. gadā 107 Berklavs Eduards (1914-2004) - Latvijas PSR, Padomju Savienības un Latvijas Republi kas politiskais darbinieks. Latvijas Darba jaunatnes savienības CK otrais sekretārs (06.1940.-01.1941.), Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (LĻKJS) CK Centrālās organizācijas komitejas sekretārs. LKP Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona komitejas pirmais sekretārs (no 01.1941.) 72, 98
PERSONU RĀDĪTĀJS 553 Berkis Krišjānis (1884-1942) ֊ militārs darbinieks, ģenerālis, kara ministrs (1940). Apcietināts 23.07.1940., miris Permas cietuma slimnīcā 165 Berzarins Nikolajs (Николай Эрастович Берзарин, 1904-1945) - Sarkanās armijas ģenerālis, 27. armijas komandieris Latvijā 1941. gadā 285, 289, 293 Bērziņš Alfrēds Jānis (1920-2011) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492 Bērziņš Alfreds Jēkabs (1899-1977) - sabiedriski politiskais darbinieks, 4. Saeimas deputāts, sabiedrisko lietu ministrs (1937-1940). Pēc padomju okupācijas 1940. gadā aizbēga uz Somiju. Dzīvoja dažādās valstīs, Vācijā apcietināts un ieslodzīts Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnē. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Vācijā, ASV 34,157,165 Bērziņš Andrejs (1906-?) ֊ žurnālists, viens no pretpadomju pretošanās organizācijas “Lat vijas (arī Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Arestēts 14.04.1941. 157 Bērziņš Arnolds (1919-1999) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 422 Bērziņš E. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Bērziņš Valdis (1935) - Latvijas vēsturnieks 30 Biezais Haralds (1909-1995) - teologs, reliģijas, filozofijas un vēstures pētnieks 258, 260, 261, 270, 275, 546 Bikass Aleksandrs (1916-?) - kaprālis, 16. latviešu policijas bataljons 468 Bīlmanis Alfrēds (1887-1948) - sabiedriski politiskais darbinieks, diplomāts, vēsturnieks. Latvijas sūtnis ASV 1935.-1948. gadā 27, 85,115,164, 225, 226, 229, 230, 231, 232, 236, 237,429, 531, 535, 538, 539, 540,
541, 542 Birgere Ieva (prec. Lase, 1916-2002) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu oku pācijas laikā 421 Birkenfelde (arī Dzērvīte un Bundule) Milda (1903-1978) - LKP darbiniece. Pēc padomju okupācijas Jēkabpils apriņķa partijas organizācijas pirmā sekretāre Vācijas-PSRS kara laikā 1942.-1944. gadā CK operatīvajā grupā partizānu kustības organizēšanai, kas darbojās Osvejā (Baltkrievijā) 77 Birna Ruta Betina (Ruth Bettina Birn, 1952) - Vācijas / Kanādas vēsturniece 273 Birznieks Elmārs (1925-1945) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupā cijas laikā 439 Birznieks Jānis (1895-1955) ֊ lauksaimnieks, 3. un 4. Saeimas deputāts, zemkopības ministrs (1935-1940). Apcietināts 14.06.1941., izvests uz Vjatlagu, miris nometinājumā Komi APSR 158,164 Birznieks-Upīts Ernests (1871-1960) - rakstnieks 216 Bisenieks Georgs (1885-1941) - sabiedriski politiskais darbinieks, diplomāts, finansists. Sūtnis Londonā (1921-1924), konsuls Ļeņingradā (1933-1934), Hipotēku bankas direktors un valdes loceklis (1935-1940). Apcietināts 03.10.1940., pārvests uz Maskavu, nošauts 27.07.1941. 234 Blāķis Ādolfs (1903-1984) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 275
554 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Blaumanis Rūdolfs (1863-1908) - rakstnieks 416 Blaus Pēteris (1900-1971) - žurnālists, politiskais darbinieks. Strādāja “Jaunākajās Ziņās” (1930-1940), no 1937. gada atbildīgais redaktors. Padomju izlūkdienesta aģents. 21.06.-24.08.1940. sabiedrisko lietu ministrs A. Kirhenšteina valdībā, pēc tam līdz 01.1943. LPSR Augstākās padomes Prezidija sekretārs. Evakuācijā LK(b)P CK un LPSR TKP pilnvarotais uz Baškīriju evakuēto latviešu pilsoņu lietās. 17.09.1943. arestēts, atbrīvots 1954. gadā. Atgriezās Latvijā, strādāja par žurnālistu 65,66, 99,103, 217 Bleiere Daina (1949) - Latvijas vēsturniece 9,10, 34,43,44,272 Blumbergs Jānis (1886-1941) - agronoms. 2. Saeimas deputāts, apgādības ministrs (1919, 1919-1920), finanšu ministrs (1924-1926), tirdzniecības un rūpniecības ministrs (1939-1940). Arestēts 14.06.1941. deportācijas laikā, miris Vjatlagā 10.07.1941. 64 Blūmfelds Edgars (1928-1998) - Latvijas vēsturnieks 266, 274 Bodņa Moše (?-?) - labējais cionists, pagrīdes grupas Organizatsye farn folk (Tautas apvie nība) dibinātājs 161 Bogdanovs Pēteris (1916-?) - kaprālis, 16. latviešu policijas bataljons 468 Boks Fridrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm Bock, 1897-1978) - SS oberfīrers, 19. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) komandieris 482 Bolšteins Ludvigs (1888-1940) - militārs darbinieks, ģenerālis. Aizsargu priekšnieks (19251928). Robežsargu brigādes komandieris (1928-1940). Atsakoties sadarboties ar okupācijas varu, 21.06.1940. nošāvās 106 Borisovs (?-?) - PSRS pārstāvis Latvijā ekonomikas sovetizācijas
jautājumos 119 Boss Kārlis (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Braitmens Ričards Deivids (Richard David Breitman, 1947) - ASV (holokausta) vēsturnieks 273 Brantkalns Detlavs (1898-1979) - latviešu izcelsmes PSRS militārais darbinieks, ģenerāl leitnants. Otrā pasaules kara laikā 1943.-1944. gadā komandēja 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju, pēc tam 130. latviešu strēlnieku korpusu 529 Brants Rūdolfs (RudolfBrandt, 1909-1948) - SS štandartenfīrers, Himlera personīgais refe rents 316 Breikšs Jānis (1887-1965) - jurists, sabiedriskais darbinieks. 2., 3., 4. Saeimas deputāts no Demokrātiskā centra saraksta. Bija starp tiem, kas t. s. Tautas saeimas vēlēšanām 1940. gada jūlijā mēģināja iesniegt Demokrātiskā bloka jeb Demokrātisko latviešu vēlētāju sarakstu, ko varas iestādes nepieļāva. Vācu okupācijas laikā darbojās LCP. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur bija Latviešu palīdzības komitejas priekšnieks (1946-1965) 64,143 Breikšs Leonīds (1908-1942) - dzejnieks, žurnālists. Apcietināts 17.04.1941., izvests uz Krie viju, miris ieslodzījumā 1942. gada vasarā 214 Breitigāms Oto (Otto Bräutigam, 1895-1992) - Vācijas reiha Ārlietu ministrijas un Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas darbinieks 262 Bremers Valters (Walter Braemer, 1883-1955) - vērmahta pavēlnieks Ostlandē 301, 310, 345, 511
PERSONU RĀDĪTĀJS 555 Briede Aleksandra (1900-1992) ֊ tēlniece 418 Briedis Elmārs Tenis (1908-1992) ֊ komunists nelegālists 20.-30. gados. Sadarbojās ar padomju izlūkdienestiem. 23.06.1940. iecelts par Politiskās policijas pārvaldes Rīgas rajona priekšnieku. Kopš 1941. gada janvāra LPSR Iekšlietu TK (NKVD) Ekonomis kās daļas priekšnieks, pēc tam 24. teritoriālā korpusa sevišķās daļas priekšnieks 72 Briedis Pēteris Alberts (1905-1982) - E. Brieža brālis, komunists nelegālists. 1940./1941. gadā partijas un valsts aparāta darbinieks. Sākoties karam, evakuējās uz PSRS. 1942.1944. gadā organizēja padomju partizānu kustību Latvijā 72, 426,427 Briedis Raimonds (1965) - Latvijas literatūras vēsturnieks 47 Briesma-Briesme Roberts Žanis (1891-1941) - Latvijas armijas virsnieks. 1939.-1940. gadā 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris pulkveža pakāpē. 1941. gada janvārī apcietināts, 1941. gada jūnijā pārvests uz Astrahaņas cietumu, kur nošauts 09.12.1941. 156 Brigadere Anna (1861-1933) - rakstniece, dramaturģe 416 Brigaders Roberts (1899-1947 vai 1948) - kapteinis, 23. latviešu policijas bataljons 470 Brige Jānis (1891-1970) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Būka Miķelis (1911-1941) - LKP funkcionārs. No 1929. gada darbojies nelegālajā LKP. Par tijas Liepajas pilsētas komitejas pirmais sekretārs (1940-1941). Kritis pie Šķēdes 28.06.1941. 72 Bulle Aleksandrs (1892-1967) - Zemes pašpārvaldes tirdzniecības un rūpniecības ģenerāl direktors 326, 327, 339 Bulsons Roberts (1889-1942) - sabiedriskais darbinieks, valsts
ierēdnis. Valsts kancelejas direktora vietas izpildītājs (08.1939.-07.1940.). Apcietināts 1940. gada jūlijā, deportēts uz PSRS. 24.03.1942. notiesāts uz nāvi 115,164 Bunka Irēna (?-1941) - komunistiskās pretošanās kustības dalībniece Liepājā vācu okupācijas laikā 436 Burks Karls (Karl Burk, 1898-1963) - SS brigadefirers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482 Buse Natālija (1913-1974) - LKP un komjaunatnes funkcionare. Darbojusies nelegālajā kom jaunatnē. Latvijas komjaunatnes CK sekretāre (1940-1946) 72 Buševics Ansis (1878-1942) - sabiedriski politiskais darbinieks, viens no sociāldemokrātu līderiem. Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 4. Saeimas depu tāts, finanšu ministrs (1923). Liepajas pilsētas galva. Pēc Latvijas okupācijas iestājies LKP, vadīja Centrālo vēlēšanu komisiju. LPSR Augstākās tiesas loceklis (1941). Vācijas-PSRS kara laikā - evakuācijā Krievijā, kur miris 69, 74, 79 Butkuss Žanis (1906-1999) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 488,497 Butulis Ilgvars (1949) - Latvijas vēsturnieks 181 Cālītis Juris (1910-1941) - žurnālists, pretošanās organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 10.03.1941. 153
556 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Cālītis Maksis (1906-1980) - žurnālists, politiskais darbinieks, nacionālais partizāns. Poli tiskās partijas “Pērkonkrusts” biedrs kopš 1934. gada 155 Ceihners Alfreds (1899-1987) - ekonomists. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā ASV 25 Ceimurs Alfrēds (1906-1941) - valsts ierēdnis, pretpadomju pretošanās dalībnieks. Sabied risko lietu ministra Alfrēda Bērziņa sekretārs. Viens no pretošanās organizācijas “Latvijas (Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Nošauts 26.11.1941. (?) 157 Celle Paulis (1892-1974) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfirers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Celmiņš Fricis (1896-1940) - virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Armijas štāba Informācijas daļas priekšnieks (06.1939.-06.1940.) pulkveža pakāpē. Nevēlēda mies sadarboties ar okupācijas varu, 24.07.1940. izdarīja pašnāvību nošaujoties 106 Celmiņš Gustavs (1899-1968) - sabiedriski politiskais darbinieks, organizācijas “Pērkon krusts” vadītājs, Latviešu brīvprātīgo organizācijas galvenās komitejas priekšnieks. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Itālijā un ASV 278,323, 325,350,351,426,427,465, 468,473 Celmiņš Hugo (1877-1941) - agronoms, politiskais darbinieks. Latvijas Tautas padomes locek lis, Satversmes sapulces, 1.-4. Saeimas deputāts, zemkopības ministrs (1920-1921, 1924-1925), izglītības ministrs (1923-1924), ārlietu ministrs (1925,1930), Ministru prezidents (1924-1925, 1928-1931), Rīgas pilsētas galva (1931-1935). Apcietināts 11.10.1940., nošauts Maskavā 30.07.1941.
79,143,164 Celms Jūlijs (1895-1960) - Zemes pašpārvaldes izglītības un kultūras ģenerāldirektors (1941/1942) 326, 327,404,405,406 Ceriņš (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 427 Cers R. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Cielēns Fēlikss (1888-1964) - sociāldemokrāts, sabiedriski politiskais darbinieks, publicists, diplomāts. LSDSP CK loceklis (1919-1933). Tautas padomes loceklis. Satversmes sapul ces, 1.-4. Saeimas deputāts, ārlietu ministrs (1926-1928). Latvijas sūtnis Francijā, Spā nijā, Portugālē (1933-1934). 1940. gada jūlijā atgriezās Latvijā, strādāja Valsts apgādniecības un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldē. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju 69,429 Ciganovs Juris (1970) - Latvijas vēsturnieks 44,49 Cīrulis Ansis (1883-1942) - gleznotājs 418 Čaks Aleksandrs (1901-1950) - dzejnieks 217 Čakste Jānis (1859-1927) - jurists, sabiedriski politiskais darbinieks, pirmais Latvijas Valsts prezidents 429 Čakste Konstantīns Jēkabs Marģers (1901-1945) - tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks, LU docētājs. 13.08.1943. ievēlēts par Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāju. No 1944. gada aprīļa ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, Salaspils nometnē, Štuthofas koncentrācijas nometnē. Miris 22.02.1945. t. s. nāves marša laikā no Štuthofas uz Lauenburgas koncentrācijas nometni 79,143,152, 271, 429, 430 Čakste Mintauts Fridrihs Andrejs (1893-1962) - jurists, Senāta loceklis, viens no LCP Memo randa parakstītājiem. Kopš 1944. gada - emigrācijā Zviedrijā 79,143,430, 542
PERSONU RĀDĪTĀJS 557 Čapenko Aleksandrs (Александр Александрович Чапенко, 1977) - Krievijas Federācijas vēsturnieks 45 Caupals Arnolds (1913-1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Cehovičs Francišeks (?-?) - poļu pretošanās kustības dalībnieks Latvijā vācu okupācijas laikā 433 Čērčils Vinstons (Sir Winston Leonard Spencer Churchill, 1874-1965) - Lielbritānijas valsts un politiskais darbinieks 534 Cerņičenko Staņislavs (Станислав Валентинович Черниченко, 1935-2021) - Krievijas Federācijas starptautisko tiesību speciālists un diplomāts 41 Cičajevs Ivans (Иван Андреевич Чичаев, 1896-1984) - PSRS specdienestu darbinieks, diplo māts. 1938.-1940. gadā PSRS pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā pirmais sekretārs 105 Cujevs Sergejs (Сергей Геннадьевич Чуев, 1971) - Krievijas Federācijas vēsturnieks 275 Dagda Kārlis (1913-1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 427,428 Dakša Pēteris (1911-2001) - virsnieks, skolotājs. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Zvied rijā 159 Dalīge Kurts (Kurt Max Franz Daluege, 1897-1946) ֊ Vācijas reiha Kārtības policijas vadītājs 464 Dalins Aleksandrs (Alexander Dallinn, 1924-2000) - ASV vēsturnieks 265, 275 Dambītis Kārlis (1984) - Latvijas vēsturnieks 33, 44, 52 Dambītis Roberts (1881-1957) - ģenerālis. Latvijas Armijas štāba priekšnieka otrais palīgs (1935-1939). Kara ministrs A. Kirhenšteina valdībā (1940), pēc Latvijas aneksijas LPSR Augstākās padomes Prezidija loceklis, LU Kara katedras pasniedzējs. Vācu okupācijas laikā Rīgas Centrālcietumā, cietumā Berlīnē, Zaksenhauzenas
koncen trācijas nometnē. 1945. gadā atgriezies Latvijā 65, 66 Daniels Viktors (1922-?) - pretpadomju pretošanās kustības dalībnieks. Jelgavas Valsts skolotāju institūta absolvents. 1941.-1944. gadā strādājis Rīgā par skolotāju, kopš 1942. gada Latvju jaunatnes organizācijas štāba politiskās nodaļas vadītājs. 1943. gadā mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā. Arestēts filtrācijas nometnē 06.05.1946. Mas kavā. Notiesāts uz 10 gadiem nometnē ar tiesību atņemšanu uz 5 gadiem. Tālākais liktenis nav zināms 147,420 Dankers Oskars (1883-1965) - ģenerālis, Zemes pašpārvaldes vadītājs (pirmais ģenerāldi rektors) 262, 323, 324, 325, 326, 327, 328, 332, 334, 335, 336, 342, 395, 402, 475, 476,477,497 Dārziņš Emīls (1875-1910) - komponists, mūzikas kritiķis 220 Daudze Argita (1962) - Latvijas vēsturniece, diplomāte 32 Dāvis Jānis (1893-1941) - bijušais latviešu strēlnieks, skolotājs, aizsargs, pretpadomju orga nizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” dalībnieks. Arestēts 31.12.1940. 155 Dāvis Nikolajs (1898-1941) - Iekšlietu ministrijas Politiskās policijas pārvaldes darbinieks. Arestēts 09.09.1940. Nošauts Baltezerā 162
558 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Dedajevs Nikolajs (Николай Алексеевич Дедаев, 1897-1941) - ģenerālmajors, Liepājā dislo cētās 67. strēlnieku divīzijas komandieris un garnizona komandants 1941. gadā 284 Degenharts Pauls [Herberts Georgs Volfgangs] (Herbert Georg Wolfgang Paul Degenhardt, 1909-1971) - SS oberšturmbanfīrers, Jekelna adjutants 453 Deglavs Arnolds (1904-1969) - Rigas pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētājs (19401941). Kara Laikā LKP CK un ТКР pilnvarotais Vidusāzijas republikās 74, 79,184 Deglavs (īstajā uzvārdā Deklavs) Fricis (1898-1957) - nelegālās LKP CK sekretārs, Komin ternes darbinieks. Pēc Latvijas okupācijas LKP CK biroja loceklis (1940-1951,19511954 locekļa kandidāts), kompartijas laikraksta “Cīņa” atbildīgais redaktors (līdz 1942. gada jūlijam). LPSR TKP/MP priekšsēdētāja vietnieks (1940-1947) un LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs (1940-1951) 96 Deglavs Viktors (1902-1941) - pulkvedis-leitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Armijas štāba Informācijas daļas kara aģents Lietuvā (1937-1940). Pēc padomju oku pācijas aizbēga uz Vāciju, sakarnieks ar Abveru. Vācu okupācijas sākumā 05.07.1941. ierodas Rīgā, lai veidotu Latvijas armiju. Atrasts nošauts 18.07.1941. 150,151,323,325 Dekanozovs Vladimirs (Владимир Георгиевич Деканозов, 1898-1953) - PSRS drošības die nestu augsta ranga darbinieks un diplomāts. PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieks (1939-1947), kopš 1940. gada novembra vienlaicīgi arī PSRS sūtnis Berlīnē 63, 84 Derevjanskis Vladimirs (Владимир Константинович Деревянский, 1894-1980) - PSRS
diplomāts un valsts darbinieks. PSRS pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1940. gada aprīlis-augusts), VK(b)P CK un PSRS TKP pilnvarotais Latvijā (1940. gada jūlijs 1941. gada jūnijs) 65, 90, 97,98,115,116,144, 241 Deroks sk. Roks Francis fon 296, 297,298, 325, 340,412,473 Dītrihs Otto (Jacob Otto Dietrich, 1897-1952) - Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas preses sekretārs (1931-1945) 153 Dombrovskis Fricis (1896-1984) - latviešu komunists, kompartijas funkcionārs, padomju jurists. Līdz padomju okupācijai dzīvojis PSRS. 1940. gada jūlijā nosūtīts uz Latviju. LK(b)P CK Skolu nodaļas un partijas skolas vadītājs (1940. gada augusts-decembris), LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs (līdz 1941. gada jūlijam) 116 Domburs Alfrēds (1905-1981) - padomju saimnieciskais darbinieks, inženieris. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā dzīvoja PSRS. Pēc okupācijas pārraudzīja metālrūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju. Pēc Latvijas aneksijas LPSR vietējās rūpniecības ministra vietnieks (1940-1945) 128 Doniņš Ādolfs (1898-1980) - pulkvedis-leitnants, 18. latviešu policijas bataljons 469 Draudziņa Natālija Anete (1864-1949) - pedagoģe, izglītības darbiniece. 1895. gadā nodibināja meiteņu skolu Rīgā, kuru 1910. gadā nosauca par Natālijas Draudziņas ģimnāziju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā skolu nacionalizēja un N. Draudziņu atbrīvoja no direktores amata 200 Drava Emma (1919-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 420 Drava Kārlis (1911-1947) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 419,420
PERSONU RĀDĪTĀJS 559 Dreimanis (arī Dreijmanis) Pāvils (1895-1953) ֊ arhitekts, 1926.-1934. gadā Rigas virsarhitekts. Rīgas Latviešu pārvaldes pilsētas vecākais vācu okupācijas laikā 341, 342 Drekslers Oto Heinrihs (Otto-Heinrich Drechsler, 1895-1945) ֊ Latvijas ģenerālapgabala ģenerālkomisārs (ģenerālkomisārs Rīgā) 300, 326, 331, 334, 335, 358, 385, 408, 410,418,476, 477,479 Drīzulis Aleksandrs (1920-2006) - latviešu padomju vēsturnieks, sabiedriski politiskais darbinieks. Dzimis Krievijā komunista Augusta Drizuļa ģimenē. 1946. gadā pārcēlās uz Latviju, strādāja LPSR ZA Vēstures institūtā, 1953.-1970. gadā - tā direktors. ZA viceprezidents (1975-1988). LKP CK sekretārs ideoloģijas jautājumos (1970-1975) 21, 22 Drubažs Arvīds (1910-1944) - Latviešu leģiona leitnants (ieroču unteršturmfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 488 Druva Vilis (1901-1981) - komunists. 1940.-1941. gadā strādāja LKP CK aparātā. VācijasPSRS kara laikā karojis Sarkanās armijas latviešu vienībās 78 Druviņš Aleksandrs (1911-1977) - Kureja grupas Rubeņa bataljona piederīgais 432 Dubins Herberts (1919-1993) - Latvijas mākslas zinātnieks, dizainers 183 Dubins Mordehajs (1889-1956) ֊ ebreju tirgotājs, sabiedriski politiskais darbinieks. Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1.-4. Saeimas deputāts. Viens no ebreju reliģiski ortodoksālās kustības Agudas Isroel Latvijas atzara dibinātājiem. Pēc padomju okupācijas arestēts (1941), izvests uz Krieviju. Atbrīvots pēc ASV valdības lūguma. 1946. gadā atgriezās Latvijā, 1948. gadā arestēts atkārtoti, miris apcietinā jumā Tulas
psihiatriskajā slimnīcā 168 Dukāts Fricis (1903-1980) - komunists, 25.06.1940. iecelts par Iekšlietu ministrijas Kārtības policijas departamenta direktoru. No 1940. gada oktobra LPSR TKP Administratīvās un saimnieciskās daļas priekšnieks 105 Dullis Alberts (1911-1997) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Dunsdorfs Edgars (1904-2002) - tautsaimnieks, vēsturnieks, LU docētājs, profesors. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Austrālijā 27, 270 Dūra Danuta (prec. Grinfelde) ֊ Latvijas vēsturniece 47 Duškina Marta (1901-1986) - izglītības darbiniece. 1940.-1941. gadā un 1944.-1950. gadā Rīgas pilsētas TIN vadītāja, Izglītības tautas komisariāta kolēģijas locekle 196 Dzeržinskis Ivans (Иван Иванович Дзержинский, 1909-1978) - krievu padomju kompo nists 219 Dzintars Jānis (īstajā vārdā Valdis Klucis, 1928-2007) - padomju drošības dienestu darbi nieks, vēsturnieks 48, 268, 269 Eglitis Anšlavs (1906-1993) - rakstnieks 413,417 Eihe Aleksandra (1905-2002) - angļu valodas pasniedzēja Jelgavas Lauksaimniecības aka dēmijā, LCP aktīviste 430 Eihe Vilhelms (1903-1991) - docents Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, LCP aktīvists 429,430
560 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Eihholcs Dītrihs (Dietrich Eichholz, 1930-2016) - Vācijas vēsturnieks 265 Eihmanis Ādolfs (Otto AdolfEichmann, 1906-1962) - SS oberšturmbanfirers, ebreju iznici nāšanas plānotājs un organizētājs 458 Einbergs Bernhards (1893-1945) - inženieris, satiksmes ministrs (1934-1940), vācu okupācijas sākumā vēlējās veidot Latvijas Pagaidu valdību 296, 324, 335 Ekmane Barba - Latvijas vēsturniece 45 Ēķis Ludvigs (1892-1943) - diplomāts. Ārlietu ministrijas vadošs ierēdnis (1925-1934), sūtnis Lietuvā (1934). Pēc 12.05.1934. iecelts par finanšu ministru. 1938.-1940. gadā sūtnis Polijā un Ungārijā, Turcijā un Rumānijā. 10.08.1940. paziņoja par savu pilnvaru nolik šanu Rumānijā. 1940. gada janvārī ar ģimeni izceļoja uz ASV, kur bija padomdevējs saimnieciskajās un finanšu lietās Latvijas sūtniecībā Vašingtonā 231 Eliass Eduards (1893-1978) - nelegālās LKP darbinieks, pēc padomju okupācijas 1940. gadā ֊ LKP Vidienas apgabala komitejas otrais sekretārs. LKP Cēsu apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Vēlāk prokurors Rīgā. Vācijas-PSRS kara laikā LKP CK un LPSR ТКР pilnvarotais Gorkij as apgabalā 77 Endzelins Jānis (1873-1961) - valodnieks 422 Endziņš Arvīds (1915-1944) - Jauno virsnieku apvienības pārstāvis 423 Engelss Fridrihs (Friedrich Engels, 1820-1895) - filozofs, politiskais un sociālais teorētiķis, politiskais aktīvists, revolucionārs, uzņēmējs, žurnālists. Kārļa Marksa tuvākais līdzgaitnieks, kopā ar viņu izstrādāja komunisma teoriju 216 Ērglis Dzintars (1967) - Latvijas vēsturnieks 10, 271 Ērlingers Erihs (Erich Ehrlinger,
1910-2004) - SS štandartenfīrers, einzackomandas lb vadī tājs Latvijā 347 Ērmanis Pēteris (1893-1969) ֊ rakstnieks un literatūrvēsturnieks 216 Evarts Edvīns (1976) - Latvijas vēsturnieks 10, 261, 267 Ezergailis Andrievs (1930-2022) - latviešu vēsturnieks 10, 260, 262, 264, 266, 274, 275, 280, 354, 546 Ezerietis Herberts (1914֊?) - sabiedriski politiskais darbinieks. Pretpadomju pretošanās organizācijas “Latvijas (Latviešu) tautas apvienība” loceklis. Arestēts 17.04.1941. 157 Ezeriņš Jānis (1894-1944) - militārs darbinieks, ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). Arestēts 14.06.1941., miris ieslodzījumā Kotlasas soda nometnē 141,154 Fadejevs Aleksandrs (Александр Александрович Фадеев, 1901-1956) - krievu padomju rakstnieks. PSRS Rakstnieku savienības vadītājs (1946-1954) 216 Fefers-Vildenbruhs Karls (Carl Pfeffer-Wildenbruch, 1888-1971) - SS obergrupenfïrers, VI SS armiju grupas komandieris 481 Felders Bjerns Mihaels (Björn Michael Felder, 1974) - Vācijas vēsturnieks 35, 254, 272 Feldmanis Andrejs Edvīns (1939) - kinooperators, Latvijas Okupācijas muzeja Video un kinofonofoto krātuves izveidotājs un vadītājs, mutvārdu vēstures avotu vācējs 30 Feldmanis (arī Feldmans) Jūlijs (1889-1953) - diplomāts. Kopš 1919. gada Ārlietu ministrijas atbildīgais darbinieks un sūtnis. Latvijas pastāvīgais delegāts Tautu Savienībā Zenēvā
PERSONU RĀDĪTĀJS 561 (1930-1946), sūtnis Šveicē (1932-1941), Dānijā (1939-1940). Latvijas pilnvarotais lietvedis ASV (1949-1953) 231, 238, 539 Feldmanis Inesis (1949) - Latvijas vēsturnieks 30, 31, 32, 33, 39, 276 Filipsons (?-?) - Kureja grupas štāba loceklis 432 Fleija Aija (1944) ֊ Latvijas vēsturniece 45 Fliks Karls (Karl Flick, ?-?) - virsleitnants, [vācu] Kārtības policijas komandieris Latvijā 356 Freijs Alberts (1903-1969) - luterāņu mācītājs, teologs, profesors. Pēc kara dzīvoja Rīgā. 1948. gadā arestēts, notiesāts uz 10 gadiem. Atgriezās Rīgā 1957. gadā 339 Freimanis Andrejs Roberts (1914-1994) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497 Freimanis Arturs (1896-1977) - Zemes pašpārvaldes Dankera uzticības padomes loceklis 324 Freivalds Osvalds (1905-1975) - publicists, Tautas palīdzības pārstāvis Kurzemē. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Zviedrijā 25, 26, 312 Fridmans Faivišs (1908-1987) - LKP funkcionārs. Pēc padomju okupācijas Daugavpils pilsētas partijas komitejas sekretārs. Kara laikā strādāja partijas darbā Krievijā, Kalininas (tag. Tveras) apgabalā 72,187 Fridrihsons-Skrauja Jānis (1892-1941) - Iekšlietu ministrijas Politiskās policijas pārvaldes priekšnieks (1934-1939), Drošības policijas departamenta direktors (1939-1940). Apcietināts 1940. gada jūlijā. Miris Astrahaņas cietumā 105,161,162 Frints Teodors (Theodor Fründt, 1897-1984) - Ostlandes reihskomisariāta Galvenās nodaļas “Politika” vadītājs 306 Frīznersjohanness (Johannes Frießner, 1892-1971)-armiju grupas “Ziemeļi” virspavēlnieks
502 Fukss Vilhelms (Wilhelm Fuchs, 1898-1947) - SS oberfīrers. Drošības policijas un SD pavēl nieks Ostlandē 427,431 Gaigals Roberts (1913-1982) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492, 497 Gailis Kārlis (1903-1973) - LKP darbinieks. Pēc padomju okupācijas (1940-1941) LKP CK orginstruktoru nodaļas vadītājs. Kara laikā politdarbinieks Sarkanās armijas latviešu divīzijā 79 Gailītis Kārlis (1893-1970) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), Latviešu leģiona Sevišķās kara tiesas priekšnieka vietnieks 432 Galdiņš Nikolajs (1902-1945) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmban fīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497 Galenieks Pauls (1891-1962) - botāniķis, dabaszinātnieks. LU un Lauksaimniecības akadē mijas (LA) docētājs, profesors. LA rektors (1941). Vācu okupācijas laikā apcietināts. Ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā (1941), Salaspils nometnē (1942) 213 Galindoms Arturs (1894-1966) - virsnieks, arhitekts. Kopš 1933. gada Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks pulkveža pakāpē. Pēc viņa projekta uzbūvēja Armijas ekono misko veikalu (1938), Latvijas Kara muzeju (1940). Pēc padomju okupācijas izceļoja uz Vāciju (1941). 1944. gadā gaisa uzlidojumā smagi ievainots, zaudēja kāju. 1952. gadā izceļoja uz ASV 154
562 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Garūta Lūcija (1902-1977) - pianiste, komponiste 417 Gēbelis (arī Ģēbels, Gebels) Vilis (1903-1941) - LKP darbinieks. Kopš 1924. gada darbojās nelegālajā LKP. Izcietis 5 gadu cietumsodu. No 1940. gada augusta LKP CK propagan dists, instruktors. Bija ievēlēts par t. s. Tautas saeimas deputātu. Kritis kara sākumā 71 Gedroics-Jurago [Juraha?] Miroslavs (1910-1941) - Latvijas poļu sabiedriskais darbinieks. Studējis Mākslas akadēmijā. Arestēts 29.12.1940. Nošauts Baltezerā 160 Geidāns Valērijs (1916-1979) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Geraščenko Vladimirs (Владимир Сергеевич Геращенко, 1905-1995) - padomju finansists. 1940. gadā PSRS Valsts bankas priekšsēdētāja vietnieks. 1940. gada septembrī nosūtīts uz Latviju kā PSRS Valsts bankas pilnvarotais 119 Gerbers Kārlis (1896-1966) - 22. un 322F latviešu policijas bataljona komandieris 470 Gerings Hermanis (Hermann Wilhelm Göring, 1893-1946) - reihsmaršals, viens no Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas un reiha ietekmīgākajiem vadītājiem 250, 299, 369, 370, 383, 389, 391 Gladkovs Fjodors (Фёдор Васильевич Гладков, 1883-1958) - krievu padomju rakstnieks 216 Goldhagens Daniels (Daniel Goldhagen, 1959) - ASV vēsturnieks 273 Goļevs Jakovs (Яков Ильич Голев, 1894-1960) - padomju saimnieciskais darbinieks un finansists. PSRS Lauksaimniecības bankas pārvaldnieks (1939-1940). 1940. gadā PSRS finanšu tautas komisāra vietnieks, 1941.-1945. gadā - pirmais vietnieks 119 Goppers (arī Gopers) Kārlis (1876-1941) ֊ militārais darbinieks,
ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Skautu centrālās pārvaldes priekšnieks (1921-1940). Ares tēts 30.09.1940., nošauts 25.03.1941. 167 Gorbačovs Mihails (Михаил Сергеевич Горбачёв, 1931-2022) ֊ PSRS valsts un politiskais darbinieks. PSKP CK ģenerālsekretārs (1885-1991). Pirmais un vienīgais PSRS pre zidents (1990-1991) 42 Gore Ilga (1952) - sk. Kreituse 30 Gorkijs Maksims (Максим Горький, īstajā vārdā Aleksejs Peškovs, Алексей Максимович Пешков, 1868-1936) - krievu rakstnieks un sabiedriski politiskais aktīvists 216 Grapmanis Emīls (1903-1989) - virsnieks, ierēdnis, žurnālists. 1937. gadā iecelts par kara ministra ģenerāļa J. Baloža adjutantu, paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Vēlāk Armijas ekonomiskā veikala Operatīvās daļas priekšnieka palīgs. 1941. gadā izbraucis uz Vāciju. No 1942. gada Vācijas armijā. Kara beigās Dānijā, no turienes 1945. gadā pārcēlies uz Zviedriju 151,152 Grašmanis Krišs (1898-1980) - izglītības darbinieks, marksisma-ļeņinisma pasniedzējs. Līdz 1941. gadam darbojās PSRS augstskolās. LPSR Izglītības tautas komisariāta Skolu pārvaldes priekšnieks (1941) 196,197 Graudiņš Eduards (1890-1945) - pulkvedis-leitnants, Kureļa grupas Skrīveru bataljona komandieris 432 Gregors Jānis (1893-1944) ֊ virsleitnants, Kureļa grupas štāba adjutants 432 Grēviņš Valdis (1895-1968) ֊ dzejnieks un tulkotājs 217
PERSONU RĀDĪTĀJS 563 Grigulis Arvīds (1906-1989) - rakstnieks un literatūrzinātnieks 217, 218, 219 Grinbergs Jānis (1897-1974?) - padomju jurists. Līdz 1941. gadam darbojās PSRS, bijis PSRS Augstākās tiesas loceklis. No 1941. gada februāra LPSR Augstākās tiesas priekšsē dētāja pirmais vietnieks, Civillietu kolēģijas vadītājs 116 Grinbergs Kārlis (1905-1941) - darbojies nelegālajā LKP. Pēc padomju okupācijas iecelts par Rīgas Centrālcietuma priekšnieku (27.06.1940.). Vēlāk Iekšlietu ministrijas Kriminālpolitiskā departamenta priekšnieks. No 01.09.1940. Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) Cietumu nodaļas priekšnieks. Vācijas-PSRS kara laikā Sarkanās armijas latviešu strēlnieku formējumos. Krita pie Narofominskas 177 Grīns Aleksandrs (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, 1895-1941) - rakstnieks, tulkotājs, žurnālists virsnieks. Apcietināts Litenes nometnē 14.06.1941. Notiesāts uz nāvi un nošauts Astrahaņas cietumā 214 Grosbarts Oto (1895-1945) - Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis, Autotanku brigādes komandieris. 1940. gada septembrī kļuva par Sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa spēkratu dienesta priekšnieku. Vācu okupācijas laikā 23.07.1941. arestēts, atradās Rīgas Centrālcietumā līdz 16.04.1942. Pēc Padomju armijas atgriešanās 1944. gadā iecelts par Latvijas Valsts universitātes Kara katedras vadītāju. Nogalināts Rīgā sadzīviska strīda rezultātā 154 Grosbarts Viktors (1922-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Grosvalds Oļģerts (1884-1962) - žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts. No 1934. gada Latvijas sūtnis
Francijā un Spānijā. Pēc Otrā pasaules kara beigām turpi nāja vadīt Latvijas sūtniecību Parīzē, saglabājot personisko ministra titulu 231,542 Grundulis Dmitrijs (1920-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Grundulis Laimonis (1923-1995) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupā cijas laikā 420 Guderians Heines {Heinz Guderian, 1888-1954) - ģenerālpulkvedis, tanku armiju koman dieris 502 Gulbis Ansis (1873-1936) - grāmatu izdevējs 411 Gulbis Teodors Jūlijs (1917-?) - students, pretpadomju pretošanās kustības dalībnieks. Ares tēts 15.03.1941. 152,153 Gundare Ieva - Latvijas komunikāciju speciāliste, vēsturniece. 47 Gurjanovs Aleksandrs {Александр Эдмундович Гурьянов, 1950) - Krievijas Federācijas fiziķis un vēsturnieks 176 Ģinters Voldemārs (1899-1979) - latviešu arheologs, vēsturnieks, LCP loceklis 431 Hafs Viljams {William J. H. Hough, III, 1956) - amerikāņu jurists, starptautisko tiesību speciālists 27, 533 Handraks Hanss Diters {Hans-Dieter Handrack, 1942) - Vācijas vēsturnieks 261, 268 Hanzens Peters Ādolfs Cēzars {Peter Adolf Caeser Hansen, 1896-1967) - SS brigadefirers un Ieroču-SS ģenerālmajors 482
564 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Hartmanis Mārtiņš (1882-1941) - militārs darbinieks, ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Armijas štāba priekšnieks (1934-1939). 10.1939. iecelts par sevišķu uzdevumu ģenerāli Latvijas Armijas komandiera rīcībā un par Latvijas un PSRS sav starpējās palīdzības pakta militāro jautājumu komisijas priekšsēdētāju. 18.06.1940. norīkots sakaru štāba priekšnieku sadarbībai ar ienākošo padomju karaspēku. 10.1940. atvaļināts. Arestēts 20.12.1940., nošauts Maskavā 27.07.1941. 169 Haselblats Verners (Werner Hasselblatt, 1890-1958) - jurists, politiķis, Otrā pasaules kara laikā risināja tautību politikas jautājumus austrumos 251 Hauks Aleksandrs (Александр Васильевич Гаук, 1893-1963) - krievu padomju diriģents un komponists 222 Hauptmanis Gerharts (Gerhart Hauptmann, 1862-1946) - vācu dramaturgs 416 Haupts Verners (Werner Haupt, 1923-2005) ֊ Vācijas vēsturnieks 258 Havinsons Jakovs (Яков Семёнович Хавинсон, 1901-1989) - padomju žurnālists, PSRS telegrāfa aģentūras TASS atbildīgais vadītājs (1939-1943) 58 Hāzners Vilis (1905-1989) - Latviešu leģiona majors (ieroču hauptšturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 464, 465,488 Heidrihs Reinhards (Reinhard Heydrich, 1904-1942) ֊ Vācijas reiha Valsts drošības galvenās pārvaldes vadītājs 345, 346, 348,447, 448, 458 Heilmans Nikolauss (Nikolaus Heilmann, 1903-1945) - SS oberfìrers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482 Hemikers Ernsts (Ernst Hemicker, 1896-1973) - SS unteršturmfirers, plānoja un organizēja masu kapu
izrakšanu Rumbulas akcijai 453 Hermanovski (brāļi) - mākslas un arhitektūras salona vadītāji: Egīls (1918-1992) - gleznotājs, Vidvars (1922-1990) - arhitekts, Gunārs (1914-1969) - gleznotājs 417 Hilbergs Rauls (Raul Hilberg, 1926-2007) - ASV vēsturnieks 273,449 Hillers Solomons (1915-1975) ֊ ķīmiķis, LPSR ZA akadēmiķis. ZA Organiskās sintēzes institūta dibinātājs un pirmais direktors (1957-1975) 183 Hilperts Karls (Carl Hilpert, 1888-1947) - ģenerālpulkvedis, armiju grupas “Kurzeme” komandieris 340, 490 Himlers Heinrihs (Heinrich Luitpold Himmler, 1900-1945) - SS reihsfīrers, dažādu SS struk tūru vadītājs 250,251,299,315,316,318,333,337,338,339,352,355,447,448,453, 464,467,473,474, 475,479,481,485, 504 Hīrtess Heinrihs Heimo (Heinrich Heimo Hierthes, 1897-1951) ֊ SS štandartenfīrers, vadīja SS papildinājumu komandu, kas iesauca Latviešu leģionā 477 Hitlers Ādolfs (AdolfHitler, 1889-1945) - Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas līderis, Vācijas kanclers, valsts un valdības galva (1933-1945) 150,184,249,251,274, 278,280,297,298,299,300,304,306,308,310,311,316,317,324,325,329,336,338, 467,472, 473,474,475, 498,499, 502, 503, 504, 505, 511 Holsts Nīls fon (Niels von Holst, 1907-1993) - Rozenbergą štāba kultūras lietu pilnvarotais Latvijā 412,418
PERSONU RĀDĪTĀJS 565 Hromovs Aleksandrs (Хромое Александр Иванович, ?-?) - LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks 1941. gadā 96 Hruščovs Ņikita (Никита Сергеевич Хрущев, 1894-1971) ֊ PSRS politiskais darbinieks, PSKP CK pirmais sekretārs (1953-1954), PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs (1958-1964) 280 īdens Antonijs Roberts (Anthony Robert Eden, 1897-1977) - Lielbritānijas valsts darbinieks un diplomāts 535, 541, 542, 543 Ilmjervs Magnuss (Magnus Ilmjärv, 1961) - Igaunijas vēsturnieks 34, 36 Iļjins Galaktions (1898-1978) - LKP aktīvists (1925-1940). Pēc padomju okupācijas LKP Rēzeknes apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Kara laikā - Sarkanās armijas latviešu strēlnieku formējumos 77 Iļjins Kirils (1919-?) - pretpadomju pretošanās organizācijas KOLA dalībnieks. Arestēts 18.03.1941. 152 Indāns Jānis Teodors (1895-1941) - militārs darbinieks, kara lidotājs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Kopš 1938. gada sakaru virsnieks pie armijas aviācijas priekšnieka. Žurnāla “Aizsargs” atbildīgais redaktors. Pēc Latvijas okupācijas 08.1940. pulkvedi Indānu paaugstināja pakāpē par ģenerāli un iecēla par Latvijas aviācijas priekšnieku, bet jau 11.1940. atvaļināja. Apcietināja 14.03.1941., nošauts Maskavā 16.10.1941. 169 Insbergs Kristaps (1905-1980) - majors, 19. latviešu Ieroču-SS divīzijas artilērijas pulka diviziona komandieris 492 Ivanovs Aleksandrs (1964) - Latvijas vēsturnieks, historiografe 10, 24 Ivanovs T. - Sarkanās armijas pārstāvis Saeimas vēlēšanās 1940. gada jūlijā 81 Jablonskis Andrejs (1880-1951) - komunists, no 25.07.1940. līdz 24.08. ārlietu
ministra biedrs, pēc tam līdz 1951. gadam tieslietu tautas komisārs / ministrs 114 Jagars Jānis (1894-1970) - inženieris, valsts un sabiedriskais darbinieks. Satiksmes ministrs A. Kirhenšteina valdībā. No 26.08.1940. komunālās saimniecības tautas komisārs 65 Jakubovskis Vladislavs (1906-?) - pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītājs Dau gavpilī. Arestēts 25.01.1941. 160 Jankavs Boriss (1915-1949) - SS hauptšturmfirers. Drošības policijas un SD dienestā, 1944.1945. gadā diversantu organizācijas “Mežakaķi” vadītājs. Pēc kapitulācijas vadīja partizānu grupu Kuldīgas apriņķī. 1947. gadā sagūstīts, gājis bojā Gulagā 351 Jansone Līna (1918-1942) - komunistiskās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 438 Jansons Mārtiņš (?-?) - žurnālists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Jansons R. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Janums Vilis (1894-1981) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divizija (latviešu Nr. 1) 487, 494,496 Jaunais (īstajā uzvārdā Lobanovs) Ernests - NKVD virsnieks. Robežsargu brigādes koman diera palīgs (06.-07.1940.), pēc tam Robežsargu brigādes komandieris līdz tās lik vidācijai 106
566 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Jaunsudrabiņš Jānis (1877-1962) - gleznotājs, rakstnieks 413,416 Jauntirāns Vitolds (1922-1943) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu oku pācijas laikā 437 Jaunzars Eduards (1915-1977) - Jauno virsnieku apvienības biedrs, Latviešu leģiona leitnants (ieroču unteršturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 423 Jedike Georgs (Georg Jedicke, 1887-1969) - policijas ģenerālleitnants, SS grupenfīrers, Kārtības policijas pavēlnieks Ostlandē 464 Jēkabsons Ēriks (1965) - Latvijas vēsturnieks 30, 31,44, 52, 53, 264, 272, 274, 532 Jekelns Fridrihs (Friedrich Jeckeln, 1895-1946) - SS obergrupenfīrers, Augstākais SS un policijas vadītājs Ostlandē un Ziemeļkrievijā 309, 316, 332,333,348, 352, 431,449, 453,455, 459,465,467,486,490 Jeļisejevs Grigorijs (1896-1967) - politiķis. Daugavpils domes un 3. Saeimas deputāts, pār stāvējis Vecticībnieku partiju. Arestēts 15.07.1940. Piespriests 10 gadu ieslodzījums, pēc tā izciešanas - nometinājumā 164 Jermacāne Ilze - Latvijas vēsturniece 45 Jermolajevs Aleksejs (Алексей Николаевич Ермолаев, 1910-1975) - krievu padomju balet dejotājs, baletmeistars un baleta pedagogs 222 Jingerke Svens (Sven Jüngerkes, 1975) - Vācijas vēsturnieks 261 Joffe (arī Jofe) Mihails (1898-1979) - ārsts, muzikants, politiskais darbinieks. Nelegālās LKP biedrs kopš 1936. gada. LPSR Veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieks (1940-1946) 187 Juhno Mihails (1909-1971) ֊ darbojies nelegālajā LKP. Pēc Latvijas okupācijas līdz 02.1941. LKP Daugavpils pilsētas komitejas pirmais
sekretārs, pēc tam “Latvijas dzelzceļa” Daugavpils nodaļas politiskās nodaļas vadītājs. Kara laikā - partijas darbā Kalininas (Tveras) apgabalā 72 Jungs Valdemārs (1904-1942) - ģeodēzists, inženierzinātņu doktors. No 1935. gada LU docents. Pēc padomju okupācijas LU profesors, mācību lietu prorektors. Kara laikā ֊ Sarkanās armijas latviešu formējumos, kritis pie Staraja Rusas 210 Jurevičs Pauls (1891-1981) - filozofs, filozofijas doktors, LU profesors (1935). Pēc Latvijas okupācijas atlaists no darba, bet 1941. gadā atjaunots darbā kā Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns. Šajā amatā - arī vācu okupācijas laikā. No 1944. gada - emigrācijā Vācijā un Austrālijā 211 Jurgens Jānis (1900-1983) - padomju partijas darbinieks, politekonomijas pasniedzējs. 1941. gadā nosūtīts darbā uz Latviju, sākumā partijas darbā, no 02.1941. - LVU rektors. Šajā amatā ar pārtraukumiem līdz 1962. gadam 212 Kacs Stivens T. (Steven T. Katz, 1944) - ASV jūdaisma filozofs 281 Kačanovs Kuzma (Кузьма Максимович Качанов, 1901-1941) - Sarkanās armijas ģenerālma jors. 30.06.1941. iecelts par 24. latviešu teritoriālā korpusa komandieri. 03.08.1941. par 34. armijas komandieri. Armija cieta lielus zaudējumus un atkāpās. K. Kačanovu 12.09.1941. arestēja, apsūdzēja gļēvulībā un 29.09.1941. nošāva 112
PERSONU RĀDĪTĀJS 567 Kadiķis Ansis (1906-1989) - darbojies nelegālajā LKP. 1940. gadā - Latvijas Valsts arhīva direktors. Pēc Latvijas aneksijas - LPSR Valsts arhīva direktors. Kara laikā - Sarkanās armijas latviešu formējumos 72, 73 Kalna (Kalns) Elizabete (1904-1941) - pretpadomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” izveidotāja un vadītāja Alfona Kalna sieva, šīs organizācijas dalībniece, sieviešu grupas vadītāja. Arestēta 17.05.1941. 155 Kalnačs Jānis (1956) - Latvijas mākslas zinātnieks 46, 268 Kalnbērziņš Jānis (1893-1986) - LKP pirmais sekretārs (12.1940.-25.11.1959.), LKP Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs (03.1941.-1951.) 73, 77, 78, 85, 86, 92, 97,122, 128,138,180,192, 209, 211, 214, 436, 514, 519, 521, 528 Kalniņš Alfrēds (1879-1951) - komponists, ērģelnieks, diriģents, pirmās latviešu operas “Baņuta” autors 222 Kalniņš Arvīds (1904-1942) - LKP darbinieks. 1926. gadā emigrēja uz PSRS. 1931. gadā nelegāli atgriezās Latvijā, bija LKJS CK sekretārs. Pēc padomju okupācijas ֊ LKP Vidienas apgabala komitejas, pēc tam Valmieras apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Kritis frontē pie Ļeņingradas 77 Kalniņš Bruno Haralds (1899-1990) - politiķis, žurnālists, starptautiskās strādnieku kus tības darbinieks. No 1917. gada LSDSP CK loceklis. LSD Jaunatnes savienības dibi nātājs un tās CK priekšsēdētājs (1917-1921). Strādnieku sporta savienības (vēlākais nosaukums - Strādnieku sports un sargs) dibinātājs 1921. gadā un vadītājs līdz 1934. gadam. Pēc K. Ulmaņa apvērsuma apcietināts. 1937. gadā emigrēja uz Somiju. 1937.-1939. gadā - Spānijas Republikas
diplomātiskajā dienestā Somijā. 04.07.1940. atgriezās Latvijā, bija Latvijas armijas politiskais vadītājs (07,- 09.1940.), pēc tam LU docents starptautiskajās tiesībās. Vācu okupācijas laikā 1943. gadā piedalījās LCP dibināšanā, bija tās priekšsēdētāja vietnieks. 1944. apcietināts, ieslodzīts Salaspils nometnē un Štuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc tam emigrēja uz Zviedriju 65, 69, 80,110,185,430 Kalniņš Jānis (1899-1975) - pulkvedis-leitnants, Jauno virsnieku apvienības dalībnieks 423 Kalniņš Pauls (1872-1945) - ārsts un sociāldemokrātu politiķis. L- 4. Saeimas priekšsēdētājs 430 Kalniņš Voldemārs (1896-1942) - virsnieks, pulkvedis. Latvijas Robežsargu brigādes štāba priekšnieks (1934-1940). Pēc Latvijas okupācijas un brigādes komandiera L. Bolšteina pašnāvības 21.06.1940. iecelts par Robežsargu brigādes komandieri, bet 07.1940. beigās atbrīvots. 11.12.1941. atvaļināts no militārā dienesta. 14.06.1941. deportācijas laikā arestēts, miris Vjatlagā 106 Kalns Alfons (1901-1941) - viens no pretpadomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” izveidotājiem un vadītājiem. Arestēts 21.12.1940. 155,156 Kaminskis Artūrs (1914-2003) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Kampe Andrejs (1905-1942) - diplomāts, Ārlietu ministrijas ierēdnis. 11.1938.-08.1940. Līgumu departamenta direktors. Apcietināts 18.10.1940. Nosūtīts uz Astrahaņas cietumu, nošauts 15.03.1942. 114, 234
568 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Kanariss Vilhelms (Wilhelm Canaris, 1887-1945) - admirālis, Vācijas reiha militārā izlūko šanas dienesta - Abvēra - vadītājs 323 Kandis Rūdolfs (1901-1942) - latviešu kārtības dienesta sakaru virsnieks ģenerāļa Jekelna kaujas grupas štābā 467 Kangeris Kārlis (1948) - latviešu vēsturnieks 9,10,25,31,41,263,266,267,268,273,276,532 Kaps Verners (Werner Kapp, 1909-?) - ģenerālkomisāra Rīgā Politiskās nodaļas vadītājs 321,473 Kapustins Nikolajs (?֊?) - padomju diversantu specgrupas komandieris Kurzemē 1945. gadā 442 Karlsons Kārlis (1907-1962) - inženieris ķīmiķis, sadarbojās ar nelegālo LKP. Brocēnu cementa fabrikas galvenais inženieris un laboratorijas vadītājs (1937-1940). Finanšu ministrs A. Kirhenšteina valdībā. Pēc Latvijas aneksijas vietējās rūpniecības tautas komisārs. Kara laikā - Sarkanās armijas latviešu formējumos 67 Karlsons Nikolajs Alberts Jānis (1896-1981) - Latvijas armijas virsnieks. 1941. gadā emigrējis uz Vāciju. Karalaikā - virsnieks Latviešu leģionā. Pēc kara - emigrācijā ASV 119,154 Kaufmans Makss (Kaufmann Max, 1896-1984) - holokausta izdzīvotājs, grāmatas autors par ebreju iznīcināšanu Latvijā 280,451 Kaupužs Dominiks (1905-1964) - LKP aktīvists. Darbojās nelegālajā LKP Kārsavas un Abrenes apkaimē. 1939. gadā pagrīdē sāka izdot avīzi “Taisneiba”, kas turpināja iznākt Daugavpilī pēc padomju okupācijas kā LKP Latgales apriņķu komiteju orgāns. Strādāja avīzes redakcijā un bija ari Daugavpils apriņķa rūpniecības kombināta kadru daļas vadītājs. Vācijas-PSRS kara laikā karoja Sarkanās armijas latviešu
formējumos, no 1942. gada - padomju partizānos, darbojās Abrenes apriņķī 71 Kažociņš Indulis (1917-2000) - leitnants, Latviešu jaunatnes organizācijas darbinieks, gaisa spēku palīgu rotas komandieris 275 Keitels Vilhelms (Wilhelm Keitel, 1882-1946) - ģenerālfeldmaršals, vērmahta virspavēlnie cības (OKW) vadītājs 315 Kihlers Georgs fon (Georg von Küchler, 1881-1968) - ģenerālfeldmaršals, armiju grupas “Ziemeļi” komandieris 474, 511 Kirhenšteins Augusts (1872-1963) - veterinārārsts, mikrobiologs, žurnālists, politiskais un sabiedriskais darbinieks. Pēc Latvijas okupācijas 21.06.1940. kļuva par A. Visinska sastādītās kolaboracionistu valdības Ministru prezidentu un ārlietu ministra v. i. No 21.07. arī Latvijas PSR Valsts prezidents. No 26.08.1940. LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs, šajā amatā līdz 10.06.1952. 18,65,66,67,68, 72,74, 78,85, 86, 89, 90, 100, 105, 113, 115, 120, 121, 127, 133, 143, 144, 163, 196, 209, 217, 224, 225, 226, 231,239, 240, 242, 521, 527 Klarks Haralds (1909-1988) - tautsaimnieks, finansists. Kara laikā Pasta bankas direktora v. i. Pēc kara Vācijā nodarbojās ar bēgļu lietām, bija Latvijas Nacionālās padomes Centrālās komitejas priekšsēdētājs. 1950. gadā izceļoja uz ASV 340 Kleists Pēteris (Peter Kleist, 1904-1971) - Ribentropą biroja līdzstrādnieks, Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas Austrumu nodaļas vadītājs un sakarnieks ar armiju grupu “Ziemeļi” 262, 298, 304, 305, 306, 323, 324, 325, 338, 342
PERSONU RĀDĪTĀJS 569 Klibiķis Peteris (1917-1996) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Klotiņš Arnolds (1934) - Latvijas muzikologs un mūzikas vēsturnieks 46, 268 Klumbergs Vilhelms {Wilhelm Klumberg, 1886-1942) - profesors, armijas aizmugures teri torijas pavēlnieka ģenerāļa fon Roka padomnieks 342 Kļaviņš Jānis (1912-1941) ֊ arhitekts, viens no pretpadomju pretošanās organizācijas “Latvijas (arī Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Arestēts 17.04.1941. Nošauts Astrahaņā 19.11.1941. 157 Kļaviņš Roberts (1885-1941) ֊ ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 1939. gadā sācis sadarboties ar PSRS slepenajiem dienestiem. A. Kirhenšteina valdība 21.06.1940. iecēla Kļaviņu par armijas komandieri. No 09.1940. līdz 06.1941. 24. teritoriālā kor pusa komandieris. Kopā ar grupu korpusa komandieri izsaukts uz Maskavu, kur 22.06. apcietināts, bet 29.06.1941. notiesāts uz nāvi. Spriedums izpildīts 16.10.1941. 63, 66,112,113 Kļaviņš Vladimirs (1919-?) - pretpadomju organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 09.03.1941. 153,154 Kļevenskis Mihails {Михаил Сергеевич Клевенский, 1904-1954) - kontradmirālis, no 01.1940. Liepajas jūras kara bāzes štāba priekšnieks, no 05.1941. bāzes komandieris. Pēc Liepajas atstāšanas Baltijas jūras kara bāzes štāba priekšnieks Hāpsalā, pēc tam Baltijas flotes štāba priekšnieka otrais vietnieks. Notiesāts uz 8 gadiem par aizsar gājamo bāzu atstāšanu, bet drīz vien amnestēts 284 Knehts Makss {Max Knecht, 1874-1954) - policijas pulkvedis, Kārtības policijas komandieris Latvijā 464,465,467,471 Kociņš Fricis
(1895-1941) - virsnieks, diplomāts, Latvijas sūtnis PSRS (1936-1940). Pēc Latvijas okupācijas 19.09.1940. Rīgā arestēts, deportēts uz Maskavu, kur piespriests nāvessods, kas izpildīts 28.07.1941. 59, 60,168, 234 Kociņš Roberts (1907-1990) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 339 Kohs Ērihs {Erich Koch, 1896-1986) -1944. gadā Ostlandes reihskomisārs 310,311,313,314, 315, 317, 336, 337 Komsars Andrejs (1907-1988) - jurists, mūziķis, studentu korporācijas “Selonija” seniors, pretošanās organizācijas “Jaunlatvieši” dalībnieks. Sabiedrisko lietu ministrijas ārzemju preses referents (1934-1940). 02.1941. saņēmis atļauju izceļot uz Vāciju 151 Kononovs Vasilijs {Василий Макарович Кононов, 1923-2011) - padomju partizānu vienības vadītājs 441 Kots Metjū {Matthew Kott, 1974) - latviešu vēsturnieks 278 Kovaļevskis Pauls (īstajā vārdā Klans Pāvils) (1912-1979) - laikraksta “Tēvija” atbildīgais redaktors 413 Krastiņš Ilmārs (?֊1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420 Krastiņš Oļģerts (1917-1941) - 20.07.1940. iecelts par Robežsargu brigādes politisko vadītāju. LPSR robežapsardzības priekšnieks. Kritis 07.1941. frontē Igaunijas teritorijā 107
570 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Krēgers Jirgens Ernsts (Jürgen Ernst Kroeger, 1905-1990) - novada komisariāta “Jelgava” ierēdnis 262 Kreicbergs Helmūts (1937-2011) - publicists 274 Kreišmanis Ernests (1890-1965) - pulkvedis, Latvijas Organizācijas centra veidotājs, laik raksta “Tēvija” izdevējs 295, 324,414 Kreituse (Grava, Gore) Ilga (1952) - politiķe, vēsturniece, politoloģe 30 Krieviņš Edgars Kurts Pēteris (1884-1971) - diplomāts, ģermāņu un romāņu filologs, LU docents (1920). Kopš 1920. gada - ārlietu dienestā, Vakareiropas nodaļas vadītājs, sūtnis Vācijā (1932-1935; 1938-1940), Austrijā (1933-1935), Nīderlandē (1933-1935; 1938-1940), Igaunijā (1935-1938) 151, 226, 231 Krīgers Valters (Walter Krüger, 1890-1945) - SS obergrupenfïrers, VI SS armijas korpusa komandieris 482 Kripēns Arvīds (1893-1968) - pulkvedis, sabiedriskais darbinieks. 1. Liepajas kājnieku pulka komandieris (1939-1940). 08.1940. atvaļināts. Vācijas-PSRS kara sākumā noorganizēja nacionālo partizānu grupu Bilskas pagastā. Vācu okupācijas laikā pie dalījās latviešu policijas bataljonu veidošanā. 1943. gadā iecelts par Latviešu leģiona 15. divīzijas 32. grenadieru pulka komandieri. 06.1944. atkāpās no pulka komandiera posteņa. 1945. gadā - Cēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā demonstratīvi izdarīja pašnāvības mēģinājumu, protestējot pret latviešu izdošanu PSRS. Viens no Daugavas Vanagu dibinātājiem. Vēlāk izceļoja uz Austrāliju 487 Krisins Mihails (Михаил Юрьевич Крысин (?-?)) - Krievijas Federācijas kara vēsturnieks 273,275 Kroders Artūrs (1892-1973) - žurnālists, sabiedriskais
darbinieks 339,414 Kronlins Jānis (1886-1978) - pedagogs, publicists. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Vācijā 25 Krūmiņš Gatis (1973) - Latvijas vēsturnieks 46 Krupņikovs Grigorijs (1906-1941) - žurnālists, ekonomists, literāts. Kopš 1934. gada darbojās nelegālajā LKP, izdeva pagrīdes žurnālus un organizēja avīzes “Cīņa” drukāšanu nele gālā tipogrāfijā. Pēc padomju okupācijas - avīzes Пролетарская правда redaktors. Kritis 09.1941. pie Leningradas 180,185 Krustāns Donats (?-?) - partizānu grupas komandieris Rēzeknes apr. Gaigalavas pagastā 159 Kubuliņš Paulis (1914֊?) - leitnants, Jauno virsnieku apvienības dalībnieks 423 Kundziņš Kārlis Oskars (1883-1967) - teologs, filozofs, pedagogs, LU profesors (1921), ieņēma dažādus administratīvus posteņus LU 422 Kupes Pauls (1891-1977) - Skolu departamenta direktors vācu okupācijas laikā 406 Kuprikovs T. (?-?) - Sarkanās armijas pārstāvis Saeimas vēlēšanās 07.1940. 81 Kurelis Jānis (1882-1973) - ģenerālis, t. s. kureliešu grupas vadītājs, LCP militārās komisijas vadītājs 270, 271, 431,432, 548 Kurila Volfgangs (Wolfgang Curilla, 1942) - vācu jurists un politiķis 273 Kurlis (Kļaviņš) Eduards Pēteris (1910-1942) - nelegālās LKP biedrs, Latvijas Darba jaunat nes savienības Centrālās komitejas sekretārs 1940. gadā. Kopš 1932. gada Latvijas
PERSONU RĀDĪTĀJS 571 Politiskās pārvaldes ziņotājs. Arestēts 19.07.1940. Piespriests nāvessods, kas vēlāk nomainīts pret 10 gadiem nometnē. Miris ieslodzījumā Arhangeļskas apgabalā 162 Kuzmickis A. (?֊?) - komunistiskās pretestības kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 439 Kuzmins Valdis (1976) ֊ Latvijas vēsturnieks 58, 277 Kvaternike Slavko (Slavko Kvaternik, 1878-1947) - ģenerālis, viens no Horvātijas ustašu kustības dibinātājiem. Horvātijas valsts proklamētājs 1941. gadā, tās bruņoto spēku komandieris līdz 1943. gadam. Pēc kara sodīts ar nāvi 278 Kviesis Alberts (1881-1944) - sabiedriski politiskais darbinieks, iekšlietu ministrs (1921-1923), Valsts prezidents (1930-1936), Zemes pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektora vietas izpildītājs (1943-1944) 334, 335,477 Ķēniņš Atis (1874-1961) - dzejnieks, pedagogs, sabiedriski politiskais darbinieks. Izglītības, tieslietu ministrs (1931-1933). Bija starp tiem, kas t. s. Tautas saeimas vēlēšanām 07.1940. mēģināja iesniegt Demokrātiskā bloka jeb Demokrātisko latviešu vēlētāju sarakstu, par ko 19.09.1940. arestēts, notiesāts ar izsūtījumu uz 5 gadiem Kazahstana. 1944. gadā apžēlots 64, 79,143,144,164 Ķeselis Ernests (arī Ernsts) (1895-1962) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 496 Ķezbers Ivars Jānis (1944-1997) - politiķis, žurnālists, vēsturnieks. 6. Saeimas deputāts no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” 34 Ķikuts Alfons (1906-1990) - Latvijas armijas kapteinis, Armijas štāba Saimniecības daļas nodaļas priekšnieka palīgs (1937-1940). Tirdzniecības
direkcijas / departamenta direktors (1941-1942). 322F latviešu policijas bataljona virsnieks, bataljona koman dieris (1944-1945) 296 Ķīvītis Paulis (1910-?) - kareivis, 16. latviešu policijas bataljons 469 Ķūķis Krišs (1874-1945) - atvaļināts Latvijas armijas pulkvedis, “Sarkanās bultas” partizānu un padomju diversantu upuris 442 Ķuze Aleksandrs (1881-1969) - inženieris, Valsts zemes bankas valdes loceklis, direktors (1939-1940). Zemes pašpārvaldes lauksaimniecības ģenerāldirektors (1941-1942), pēc tam “Turības” padomes priekšsēdētājs. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā ASV 326,327 Lācis Jūlijs Rihards (1892-1941) - rakstnieks, žurnālists, valsts un sabiedriskais darbinieks. Tautas labklājības ministrs A. Kirhenšteina valdībā, vienlaicīgi izglītības ministra v. i. (21.06.-01.07.1940.). Pēc Latvijas aneksijas - izglītības tautas komisārs. Arestēts 08.01.1941., miris ieslodzījumā Astrahaņas apgabalā 15.12.1941. 65,96,168,196,217 Lācis Vilis (1904-1966) - rakstnieks, valsts un politiskais darbinieks. Iekšlietu ministrs A. Kirhenšteina valdībā (21.06.-24.08.1940.). LPSR TKP/MP priekšsēdētājs (25.08.1940.-27.11.1959.) 65,66, 70, 72, 78, 91,105,120,135,138,147,161,163,216, 217, 218,219, 519, 521, 522, 528 Laizāns Jāzeps (Josifs) (1902-1950 ?) - padomju jurists. 1938.-1941. gadā Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētājs Vitebską (Baltkrievijā). 1941. gadā Latvijas PSR Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs 117
572 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Lamers Heines Heinrihs (Heinz Heinrich Lammers, 1879-1962) - Reiha kancelejas (Reichskan zlei) vadītājs 316 Lange Rūdolfs (Rudolf Lange, 1910-1945) - SS štandartenfirers, Drošības policijas un SD komandieris Latvijā 348, 350, 364, 366, 385,420,422,424, 425,426,434 Lapainis Pēteris (1897-1990) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfirers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 488 Lapiņš Rūdolfs (1898-1969) - LKP darbinieks, politiķis. Pēc padomju okupācijas organizēja arodbiedrības, bija Arodbiedrību centrālās padomes priekšsēdētājs, vēlāk vietnieks. Kara laikā - LK(b)P CK un LPSR TKP pilnvarotais Baškirija un Čkalovas apgabalā 99,100,101 Lašs Oto (Otto Lasch, 1893-1971) - vērmahta kājnieku ģenerālis, piedalījās Rīgas ieņemšanā 288 Latkovskis Vikentijs (1899-1983) - skolotājs, padomju izlūkdienesta aģents, valsts un sabied riskais darbinieks. Iekšlietu ministra biedrs un Drošības policijas departamenta direktors (21.06.-24.08.1940.). No 09.1940. LPSR pārtikas rūpniecības tautas komisārs 65, 66, 72,105,106,115,161 Laumanis Ernests (1908-1968) ֊ Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492 Lauva Jānis (1921-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Lavreņovs Boriss (Борис Андреевич Лавренёв, īstajā uzvārdā Sergejevs, 1891-1959) - krievu padomju rakstnieks un dramaturgs 219 Lazdiņš Hugo (1877-?) - jurists, Latvijas Tieslietu ministrijas Tiesu palātas priekšsēdētājs. Arestēts 07.08.1940. 167 Lēbers Dītrihs
Andrejs (Dietrich André Loeber, 1923-2004) - vācbaltiešu izcelsmes Vācijas jurists, politologs, vēsturnieks 36 Lēģeris Otto (1911-?) - politiskās policijas Saldus nodaļas vadītājs līdz 06.1940. Pretpadomju pretošanās organizācijas KOLA dalībnieks. Arestēts 11.10.1940. 152 Leimane Ilona (1905-1989) - dzejniece, rakstniece 413 Leimanis Leonīds (1910-1974) - aktieris, kinorežisors, Dailes teātra direktors (1940-1941; 1944-1946), komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 438 Leimanis Oskars (1891-1969) - inženieris, līdz 1940. gadam Latvijas Dzelzceļu virsvaldes darbinieks. Latvijas Zemes pašpārvaldes tehnikas un satiksmes ģenerāldirektors. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā ASV 332,476 Leitmanis Eduards (1899-1971) - padomju saimnieciskais darbinieks. 06.1940. mobilizēts Sarkanajā armijā, tās sastāvā jūlija sākumā ieradās Latvijā. Sākumā darbojās kā avīzes Трудовая газета pārstāvis, bet pēc tam bija Finanšu ministrijas Rūpniecības un transporta nodaļas vadītājs. No 26.07. finanšu ministra biedrs. No septembra vieglās rūpniecības tautas komisāra vietnieks 119,128 Lejiņš Paulis (1883-1959) - agronoms, sabiedriskais darbinieks, lauksaimniecības zinātņu doktors. LU docētājs (1919-1944), LLA docētājs, profesors (1939-1951). Izglītības ministrs A. Kirhenšteina valdībā (02.07.-25.08.1940.) 66,196 Lejniece Irēna (1916-1991) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 421
PERSONU RĀDĪTĀJS 573 Lēmanis Indriķis (1904-1960) - literāts, žurnālists. Piedalījās komunistiskās pagrīdes darbā kopš 1922. gada. 1940.-1941. Radiokomitejas priekšsēdētājs, “Literatūras Avīzes” atbildīgais redaktors. Kara laikā politdarbinieks Sarkanajā armijā, avīzes “Par Padomju Latviju” redaktors 217, 219 Lerhis Ainārs (1966) - Latvijas vēsturnieks 10, 30, 31, 32, 33, 53, 532 Lesters Sīns (Sean Lester, 1888-1959) - Īrijas valsts darbinieks un diplomāts, Tautu Savienības ģenerālsekretārs 535 Levits Egils (1955) - politologs, jurists, Latvijas Valsts prezidents 31 Liberts Eduards (1909-1981) - līdz 1940. gadam darbojās PSRS. Pēc Latvijas okupācijas Latvijas komjaunatnes 1. sekretārs. Vācijas-PSRS kara laikā politiskais darbinieks Sarkanās armijas latviešu formējumos 98 Liberts Ludolfs (1895-1959) - gleznotājs, scenogrāfs 418 Lieknis Jānis (1883-1941) - pedagogs un vēsturnieks. 1934.-1940. gadā strādāja Valsts arhīvā un bibliotēkās Rīgā. 06.07.1940. iecelts par izglītības ministra biedru. Kopš 07.1940. arī Latvijas vēstures institūta direktors. Vienlaicīgi no 09.1940. Izglītības tautas komisariāta Skolu pārvaldes priekšnieks. Vācu okupācijas laikā nošauts 23.10.1941. 67,196, 210 Liepa A. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Liepiņš Pēteris (1876-1944) - pulkvedis, Kureja grupas štāba loceklis 432 Liepiņš Reinis (1885-1949) - pedagogs, žurnālists, skolas mācību grāmatu autors. T. s. pro gresīvo skolotāju pārstāvis, pēc padomju okupācijas darbojās kā pilnvarotais skolotāju biedrību lietās, žurnāla “Padomju Latvijas Skola” redaktors un
Rīgas 5. vidusskolas direktors. Vācu okupācijas laikā - skolotājs Latgalē 198 Liezere Skaidrīte (1913֊?) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 420 Liezeris Jānis (1910-1947) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 419,420 Ligotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874-1942) - žurnālists un rakstnieks. Arestēts 14.06.1941. Miris Usoļlagā 214 Līkums Herberts (1902-1980) ֊ skatuves gleznotājs, 1940.-1944. gadā LPSRTKP Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks, 1941.-1942., 1944.-1946. gadā LPSR Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs 65,193 Lindemanis Eduards (1878-?) - inženieris tehnologs, LU vecākais docents 211 Lindemanis Georgs (GeorgLindemann, 1884-1963) - ģenerālpulkvedis, armiju grupas “Zie meļi” komandieris 502 Lipke Žanis (1900-1987) - ebreju glābējs vācu okupācijas laikā 435 Lobe Kārlis (1895-1985) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 484, 485 Lorencs Fricis (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Lorencs Klāvs (1885-1971) - sociāldemokrāts. 1.-4. Saeimas deputāts, darba ministrs (1923). Viens no nelegālās Latvijas Sociālistiskās strādnieku un zemnieku partijas līderiem (1934-1940). Pēc padomju okupācijas 13.07. iecelts par Kredītbankas vicedirektoru.
574 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Pēc Latvijas aneksijas, kad Kredītbanka tika iekļauta PSRS Valsts bankā, - tās Rīgas nodaļas pārvaldnieks. Vācu okupācijas laikā atjaunoja LSDSP darbību. Tika arestēts, bet drīz vien atbrīvots 79,119,120 Loze Hinrihs {Hinrich Lohse, 1896-1964) -
Ostlandes reihskomisārs 251, 299, ЗОЇ, 304, 308, 309, 310, 322, 331, 332, 333, 336, 352, 373, 375, 381, 384, 408, 409, 417, 453, 474,476,477, 511 Lukss Valdis (īstajā vārdā Voldemārs Lukss, 1905-1985) - dzejnieks, žurnālists, politiskais darbinieks 217 Lumans Valdis Oļģerts (Valdis Oļģerts Lumans,
1944) - ASV vēsturnieks 254 Lūsis Jānis (1945) - ķīmiķis, Latvijas diplomāts 533 Ļebedeva Natālija (Наталья Сергеевна Лебедева, 1939) - Krievijas Federācijas vësturniece 35 Ļeņins Vladimirs (Владимир Ильич Ленин, īstajā vārdā Владимир Ильич Ульянов, 18701924) - revolucionārs, boļševiku partijas
līderis, pirmais PSRS vadītājs 99, 138, 216, 370 Ļitvins Aleksandrs (Алексей Михайлович Литвин, 1951) - Baltkrievijas vēsturnieks 273 Makhjūdžs Džeimss T. (¡ames T. McHugh, 1961) - amerikāņu jurists, politologs 36 Makovčuks Nikolajs (Николай Матвеевич Маковчук, 1898-1969) - padomju militārais dar
binieks, ģenerālmajors. 1937. gadā beidzis Kara akadēmiju. Pēc tās - štāba priekšnieks dažādās divīzijās. 06.-08.1941.24. latviešu teritoriālā korpusa štāba priekšnieks 112 Maksimovs Jevgeņijs (1913-1943) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 439 Malcenieks Valdemārs
(1891-1941) - Latvijas armijas virsnieks, Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
1932.-1940. gadā Rīgas pilsētas komandants. Arestēts 21.02.1941. Miris ieslodzījumā Astrahaņā 15.08.1941. 154 Maldups Aleksandrs (1894-1965) - statistiķis. Kopš 1920. gada strādāja Valsts statistikas pār valdē. No 1924. gada Statistikas pārvaldes sekretārs, vēlāk vicedirektors. 14.06.1941. arestēts, izvests uz Usoļlagu. Piespriesti 5 gadi nometinājumā 74 Maligans Patriks Timotijs (Patrick Thimoty Mulligan, 1950) - ASV vēsturnieks 275 Mālītis Arvīds (1900-1971) - A. Gulbja izdevniecības īpašnieks 411 Maļenkovs Georgijs (Георгий Максимилианович Маленков, 1901-1988) - PSRS politiķis un valsts darbinieks, PSKP CK Politbiroja loceklis (1946-1957), PSKP CK sekretārs (1939-1946; 1948-1953), pēc J. Staļina nāves PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs (1953-1955) 192 Māmegi Viktors (Viktor Maamägi, 1917- 2005) - Igaunijas vēsturnieks 21, 22 Mangulis Kārlis (1900-1959) - pulkvedis-leitnants, 16. latviešu policijas bataljona koman dieris 465,468 Mannerheims Karls Gustavs Emiīls (Carl Gustaf Emil Mannerheim, 1867-1951) - Somijas maršals un politiķis 351 Mantenieks Māris Arturs (1937) - latviešu izcelsmes ASV fiziķis 531 Mantnieks Pēteris (1895-1979) - kartogrāfs 412
PERSONU RĀDĪTĀJS 575 Markss Kārlis (Karl Heinrich Marx, 1818-1883) - vācu ekonomists, filozofs, politiskais teo rētiķis, žurnālists. Marksisma sociāli politiskās teorijas pamatlicējs 216 Marnies Harijs (Harry Marnitz, 1894-1984) - ģenerālkomisāra Rīgā Veselības un tautas kopšanas nodaļas vadītājs 262, 396, 398 Maširovs Ivans (?-?) ֊ komunistiskās pretestības kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 438 Mateass Aleksandrs (1900-1945) - kapteinis, 16. latviešu policijas bataljona rotas koman dieris 468 Matīsens Mārtiņš (Martin Matthiessen, 1901-1990) - ģenerālmajors, SS oberfirers, Ostlandes reihskomisariāta militārās pārvaldes šefs 310, 313 Mazjēcis Aleksandrs (1912-1972) - kopš 1930. gada darbojies pagrīdes komunistiskajā kustībā. Pēc padomju okupācijas LKP Tukuma apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Kara laikā - evakuācijā PSRS 77 Medems Valters Eberhards fon (Walther Eberhard Baron von Medem, 1887-1945) - okupācijas pārvaldes novada komisārs Jelgavā 302, 335, 417 Meierovics Zigfrīds Anna (1887-1925) - sabiedriski politiskais darbinieks. Latvijas pirmais ārlietu ministrs (1918-1924). Ministru prezidents (1921-1923; 1923-1924) 298 Meija Osvalds (1894-1996) - Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Meikšāns Izidors (1900-1975) - padomju izglītības darbinieks. Līdz 1940. gadam strādāja PSRS pedagoģiskās izglītības iestādēs. 1940.-1941. gadā LPSR Izglītības tautas komi sariāta Augstskolu un zinātniski pētniecisko iestāžu daļas vadītājs 196 Meisners Boriss (Boris Meissner, 1915-2003) - Vācijas
starptautisko tiesību, sociālo zinātņu un vēstures speciālists 36 Meliņš Arvīds (1903-1994) - tautsaimnieks, “Pērkonkrusta” vadošs darbinieks 350 Melkso Lauri (Lauri Mdlksoo, 1975) - Igaunijas starptautisko tiesību speciālists 36,40,41 Mellers Hinrihs (Hinrich Möller, 1906-1974) - SS brigadefirers, Augstākā SS un policijas vadītāja vietnieks Kurzemē 340 Mellups Voldemārs (1919-1942) - pretpadomju organizācijas KOLA dalībnieks. Arestēts 18.03.1941. 152 Melnbārde Nora (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 424 Melngailis Emilis Jūlijs (1874-1954) - komponists, folklorists, kordiriģents un šahists 222 Meļtjuhovs Mihails (Михаил Иванович Мельтюхов, 1966) ֊ Krievijas Federācijas vēstur nieks 35, 37 Mende Gerhards fon (Gerhard von Mende, 1904-1963) - Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas Kaukāza nodaļas vadītājs 338 Meņģelsons Aleksandrs (1896-1941) - virsnieks, jurists, valsts un sabiedriskais darbinieks. Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktors (1935-1940). Baltijas valstu juristu biroja Latvijas nodaļas priekšsēdētājs. 11.1940.-03.1941. LPSRTieslietu tautas komi sariāta Kodifikācijas nodaļas konsultants. 14.06.1941. arestēts, izvests uz Soļikamskas soda nometnēm (Usoļlagu), miris Surmogas nometnē 74, 79
576 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Merkulovs Vsevolods (Всеволод Николаевич Меркулов, 1895-1953) - PSRS specdienestu un partijas darbinieks. PSRS iekšlietu tautas komisāra pirmais vietnieks un Valsts drošības galvenās pārvaldes priekšnieks (1938-1941). PSRS valsts drošības tautas komisārs I ministrs (03.02.1941.-07.05.1946.) 105,106,107,168,171,176 Mesheteli Vladimirs (Владимир Евгеньевич Месхетели, īstajā uzvārdā Čogošvili, 19021957) - padomju teātra direktors 222 Mihalkovs Sergejs (Сергей Владимирович Михалков, 1913-2009) - krievu padomju dzej nieks 290 Mihelsone Frīda (Frida Michelson, 1906-1982) - holokausta izdzīvotāja 281 Miķelsons Roberts (1889-1973) - padomju izglītības darbinieks. Līdz 1941. gadam pasnie dzējs PSRS augstākajās pedagoģiskajās mācību iestādēs. 1941. gadā vadīja LPSR Izglītības tautas komisariāta metodisko kabinetu un Valsts pedagoģiskā valodu institūta katedru 196 Miliniemi Sepo (Seppo Myllyniemi, 1937) - Somijas vēsturnieks 254, 265, 275 Millers Heinrihs (Heinrich Müller, 1900-1945) - SS grupenfìrers, Reiha drošības galvenās pārvaldes gestapo nodaļas vadītājs 324, 328,422 Millers (?) - SS hauptšturmfīrers 338 Mines Isaaks (Исаак Израилевич Минц, 1896-1991) - PSRS vēsturnieks 21 Mintauts Mārtiņš (1979) - Latvijas vēsturnieks 46 Misa Viktorija (1921-1943) - komjauniete, LU studente, komunistiskās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 438 Misiņš Jānis (1862-1945) - bibliofils, bibliogrāfs, zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Latvijā 194, 214, 216 Misūns Romualds (Romualdas J. Misiūnas, 1945-2021) - lietuviešu
izcelsmes ASV vēstur nieks, Lietuvas diplomāts 27 Miške Vladimirs (Voldemārs, 1895-1972) - līdz 1940. gadam partijas darbinieks, vēsturnieks, pasniedzējs PSRS. Pēc padomju okupācijas - viens no laikraksta “Cīņa” redaktoriem, LVU Marksisma-ļeņinisma katedras vadītājs 210, 211 Molotovs Vjačeslavs (Вячеслав Михайлович Молотов, īstajā uzvārdā Skrjabins, 1890-1986) PSRS politiķis. PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs (1930-1941), PSRS ārlietu tautas komisārs / ministrs (1939-1949; 1953-1956). PSKP CK Politbiroja / Prezidija loceklis (1926-1957) 56, 58, 59, 60, 63, 64, 76,115,123,164, 535 Motte Arvīds Aleksandrs (1913-?) - atslēdznieks, viens no pretpadomju pretošanās organi zācijas “Latvijas (arī Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Arestēts 24.04.1941. 157 Mucenieks Jūlijs (1894-1944) - kapteinis, Kureļa grupas štāba loceklis 432 Munters Vilhelms (1898-1967) - politiskais darbinieks, ārlietu ministrs (1936-1939). Pēc padomju okupācijas (1940) apcietināts, deportēts uz Krieviju, notiesāts. Pēc soda izciešanas 1958. gadā atgriezies Latvijā 33, 59, 60,114,164,165, 224, 234, 243 Musteikis Kazis (1894-1977) - Lietuvas militārais darbinieks, brigādes ģenerālis, aizsardzības ministrs (1938-1940). Izteicās pret PSRS ultimāta pieņemšanu un kopā ar prezidentu
PERSONU RĀDĪTĀJS 577 A. Smetonų devās uz Vāciju. 1941.-1944. gadā vācu okupācijas laikā - Lietuvā. 1944. gadā devās uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlās uz ASV 58 Neiburgs Uldis (1972) ֊ Latvijas vēsturnieks 10,49, 264, 271, 272, 274, 276, 532 Neilands Kārlis (1917-1992) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfirers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 496 Neilands Roberts (1899-1941) - LKP darbinieks. Pēc padomju okupācijas - LKP Latgales apgabala komitejas pirmais sekretārs. 09.-12.1940. LPSR TKP priekšsēdētāja viet nieks, pēc tam LK(b)P CK otrais sekretārs. Gājis bojā vācu aviācijas uzlidojumā Maskavā 07.1940. 77 Neimanis Viktors (1921-1994) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Neparts Arturs (1921-2019) - pretošanās kustības dalībnieks padomju un vācu okupācijas laikā. 04.1943. gestapo apcietina. Ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, Salaspils un Zaksenhauzenas, Verzenas un Neiengammes nometnē. Pēc kara - emigrācijā Vācijā, pēc tam ASV 47,147,158, 420 Niedra Andrievs (1871-1942) - rakstnieks, mācītājs, sabiedriski politiskais darbinieks. Par sadarbību ar Bermontu Brīvības cīņu laikā 1924. gadā izraidīts no Latvijas, kalpoja par mācītāju Austrumprūsijā. 1942. gadā atgriezās Latvijā 214, 335 Niedra Jānis (1908-1969) - Pašvaldību departamenta vadītājs vācu okupācijas laikā 314 Niedre Jānis (1909-1983) - žurnālists, rakstnieks, politiskais darbinieks. Darbojies nelegā lajā LKP. Pēc Latvijas okupācijas iecelts par Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamenta direktoru, pēc tam vadīja Galveno literatūras
pārvaldi. No 09.1940. - Valsts apgādniecības un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes priekšnieks, vienlaicīgi LPSR Rakstnieku savienības orgkomitejas priekšsēdētājs. Kara laikā Maskavā Radiokomitejā un Padomju informācijas birojā 215, 216, 217, 218, 219 Nomaļš Pēteris (1876-1949) - inženieris tehnologs, agronomijas doktors. 1919.-1940. gadā LU docents, profesors (1930), katedras vadītājs. 1940.-1941. un 1944.-1946. - LVU zinātņu prorektors, 1946.-1949. - ZA Purvu zinību institūta direktors 210 Noviks Alfons (1908-1996) - padomju drošības dienestu un politiskais darbinieks. 06,08.1940. leM Drošības policijas Politiskās policijas pārvaldes Daugavpils rajona priekšnieks. LPSR iekšlietu tautas komisārs (08.1940.-06.1941.). Kara laikā - PSRS leTK rīcībā (1941-1943). LPSR VDTK operatīvās grupas priekšnieks (1943-1944). 13.12.1995. notiesāts ar mūža ieslodzījumu par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci 77, 106,107,165 Nukša Mārtiņš (1878-1942) - Latvijas arhitekts, diplomāts, sabiedriskais darbinieks. 1939.1940. gadā Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 10.1940. atlaists no darba. Arestēts 14.06.1941., deportēts uz Soļikamskas nometnēm, kur notiesāts uz nāvi, nošauts 17.05.1942. 234 Nuroks Mordehajs (Markuss) (1884-1962) - Latvijas un Izraēlas politiskais darbinieks, rabīns, partijas “Mizrahi” vadītājs, 1.-4. Saeimas deputāts. Arestēts 13.02.1941. Starptautisku politisku apsvērumu dēļ atbrīvots no apcietinājuma 08.04.1942. Atļauts emigrēt uz Šveici 1945. gadā. Kopš 1946. gada Palestinā. Bijis Izraēlas parlamenta deputāts un ministrs 168
578 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Nurža Alfrēds (1905-1943) - kopš 1927. gada kreiso arodbiedrību aktīvists, no 1930. gada profesionāls nelegālās LKP darbinieks. Kopš 1937. gada vadīja Latvijas Sarkanās palīdzības organizāciju (MOPR). No 06.1940. LKP CK Aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs. Kopš 08.1940. LPSR sociālās nodrošināšanas tautas komisārs 103 Obvurcers Herberts fon {Herbert von Obwurzer, 1888-1945) - SS oberšturmbanfīrers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482,495 Ohlopkovs Nikolajs (Николай Павлович Охлопков, 1900-1967) - krievu padomju aktieris un teātra režisors 222 Oliņš Pēteris Ziedonis (1890-1962) - diplomāts. Latvijas pilnvarotais lietvedis Argentīnā un Brazīlijā no 1935. gada (rezidēja Buenosairesā, Argentīnā). 23.07.1940. protestēja pret Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS. Turpināja diplomātisko darbību Buenosairesā līdz 1946. gadam. Kad Argentīnas valdība slēdza sūtniecību, pārcē lās uz Riodežaneiro Brazīlijā, kur vadīja sūtniecību pilnvarotā lietveža amatā līdz 1961. gadam 115, 226, 231, 539 Osis Roberts (1900-1973) - policijas bataljonu formēšanas organizētājs, Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 357,464, 465, 467,486 Ostrovs Jānis (1896-1966) - padomju partijas un drošības orgānu darbinieks. Līdz 1941. gadam strādāja par pasniedzēju PSRS augstskolās. 1941. gadā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektors 213 Ostrovskis Nikolajs (Николай Алексеевич Островский, 1904-1936) - ukraiņu izcelsmes krievu padomju
rakstnieks, kulta romāna “Kā rūdījās tērauds” autors 216 Oškalns Otomārs (1904-1947) - komunists, 1940.-1941. gadā LKP Jēkabpils apriņķa komitejas otrais sekretārs. Kara laikā partizānu vienību komisārs un komandieris 440, 441 Ozoliņš Alfrēds (1895-1986) - mūziķis, vadīja čella klasi Latvijas Konservatorijā, bija pro rektors. Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā ASV 213 Ozoliņš Nikolajs (1910-1983) - diplomāts. 12.1939.-07.1940. Latvijas konsulāta pagaidu vadītājs Buenosairesā 115, 226 Ozoliņš Nikolajs Jēkabs (1904-1979) - Latvijas diplomāts, Latvijas sūtniecības Dānijā lietu pārzinis 1940. gadā. Aizstāvējis Latvijas pilsoņu intereses Dānijā līdz 04.1946. 231 Ozols Jānis (1904-1947) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492 Ozols Jēkabs (1992-2013) - latviešu izcelsmes arheologs, vēsturnieks Vācijā 47 Pabērzs Juris (1891-1961) ֊ jurists, literāts, valsts un politiskais darbinieks. Tieslietu ministrs A. Kirhenšteina valdībā (06.-07.1940.) un vienlaicīgi finanšu ministra v. i. (21.06.02.07.) No 10.1940. Tieslietu tautas komisariāta Tiesu pārvaldes priekšnieks. LPSR Augstākās tiesas loceklis. Kara laikā - evakuācijā PSRS 65, 72,188, 217 Paegle Pēteris (1895-?) - līdz 1940. gadam darbojies PSRS kooperatīvās un valsts tirdzniecības organizācijās, PSRS Tirdzniecības tautas komisariāta daļas vadītājs. LPSR tirdznie cības tautas komisāra vietnieks no 11.1940. 96 Paldiņa Ieva (1896-?) - LKP darbiniece. Pēc padomju okupācijas LKP Ventspils apriņķa komitejas pirmā sekretāre. Kara laikā - LKP CK un ТКР pilnvarotā
bēgļu lietās
PERSONU RĀDĪTĀJS 579 Jaroslavļas apgabalā. 1942. gada LKP CK operatīvas grupas partizānu kustības orga nizēšanai vadītāja, smagi ievainota 77 Paldiņš Kārlis (1911-1944) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 440 Palkavnieks Jānis (1894-1945) - pulkvedis, Latviešu leģiona Sevišķās kara tiesas priekšnieks 432 Paršins Pjotrs (Пётр Иванович Паршин, 1899-1940) - padomju saimnieciskais un militā rais darbinieks, inženiertehniskā dienesta ģenerālpulkvedis (1944). Kopš 1939. gada vispārējās mašīnbūves tautas komisārs. 1941. gadā komisariātu reorganizēja par Mīnmetēju bruņojuma tautas komisariātu 119 Pārups Ēriks Aleksandrs Ādolfs (1908-1999) - Latvijas armijas virsnieks, ieskaitīts 24. terito riālajā korpusā. 1942. gadā 268. Ērgļu policijas bataljona virsnieks, 1943./1945. gadā 33. grenadieru pulka virsnieks, virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1). Kopš 1952. gada - emigrācijā ASV 47,158, 423 Paškevics Jānis (1900-?) - līdz 1940. gadam politiskās ekonomijas pasniedzējs PSRS. Pēc padomju okupācijas nosūtīts uz Rīgu, kur iecelts par avīzes “Brīvā Zeme” redaktoru. 29.07.1940. iecelts par LU rektoru. 10.02.1941. atstādināts no darba, jo “neticis galā ar darba pienākumiem”, norīkots par LPSR gaļas un piena rūpniecības tautas komisāra vietnieku 210 Paupers Mārtiņš (1898-1986) ֊ līdz 1925. gadam darbojās PSRS, pēc tam nosūtīts LKP pagrīdes darbā uz Latviju. 1929.-1940. gadā cietumā. Pēc padomju okupācijas Iekš lietu ministrijas Pasu nodaļas priekšnieks, pēc tam Administratīvā departamenta direktors. Pēc
Latvijas aneksijas - LPSR leTK milicijas pārvaldē 78 Pauzers Verners (1921֊?) - Latviešu leģiona leitnants (ieroču unteršturmfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 492 Pavlovičs Juris (1968) - Latvijas vēsturnieks 10, 260 Pavlovs Dmitrijs (Дмитрий Григорьевич Павлов, 1897-1941) - Sarkanās armijas virsnieks, armijas ģenerālis. No 07.06.1940. Baltkrievijas (vēlāk Rietumu) Sevišķā kara apga bala pavēlnieks. No 21.06.1940. Rietumu frontes komandieris. Pēc frontes vienību pilnīgas sakāves 30.06.1940. atstādināts, pazemināts amatā. 04.07. arestēts, 22.07. piespriests nāvessods 60 Pāvulāns Vilis (1906-1995) - Kureļa grupas štāba loceklis 432 Peisijs Džeimss S. (James S. Расу, 1930-2008) - ASV politologs 36, 533 Pelkaus Elmārs (1943) - Latvijas vēsturnieks 49, 353 Pelše Arvīds (1899-1983) - padomju politiskais darbinieks. Līdz 1940. gadam PSRS dažādos ar politisko propagandu saistītos amatos. 1941.-1959. gadā LKP CK sekretārs propa gandas un aģitācijas jautājumos 19, 20, 22 Pelše Rūdolfs Jēkabs (1880-1943) - pirmais profesionāli izglītotais latviešu keramiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors, Keramikas meistardarbnīcas vadītājs, sabiedriskais darbinieks. Arestēts 1941. gada 23. jūnijā, miris 1943. gada 30. oktobri Petropavlovskas cietumā Kazahstana 600 Petersons Vilhelms (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420
580 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Petss Konstantīns {Konstantin Päts, 1874-1956) - igauņu politiskais darbinieks, Igaunijas pirmais prezidents (1938-1940). Pēc padomju okupācijas 30.07.1940. kopā ar ģimeni deportēts uz Ufu Baškirija. Sākoties Vācijas-PSRS karam, viņu un pieaugušos ģime nes locekļus arestēja un ieslodzīja cietumā un Gulaga nometnēs. Miris Krievijā psihiatriskajā slimnīcā 34 Piesis Jānis (1902-1957) - darbojās nelegālajā LKP. No 11.1940. LPSR iekšlietu tautas komi sāra vietnieks, Milicijas pārvaldes priekšnieks. Vācijas-PSRS kara laikā - Sarkanās armijas latviešu formējumos 72 Piklers-Burghauzs fon Karls Fridrihs {Carl Friedrich Graf von Pückler-Burghaus, 1886-1945) ֊ SS grupenfirers, 15. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 1) komandieris 482 Platais Jānis (1921-1989) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Plāters Kārlis (1899-1949) - pēc padomju okupācijas - LKP Zemgales apgabala, pēc tam Jelgavas apriņķa komitejas pirmais sekretārs. Kara laikā LK(b)P CK un LPSR TKP pilnvarotais Jaroslavļas apgabalā 77 Plaudis Jānis (1903-1952) - rakstnieks, dzejnieks 217, 219 Plensners Aleksandrs (1892-1984) - pulkvedis, žurnālists, Latvijas militārais atašejs Berlīnē (1937-1940). Vācu okupācijas laikā latviešu pašaizsardzības spēku priekšnieks (1941), pēc tam strādāja Iekšlietu un kultūras ģenerāldirekcijā. 1943.-1944. gadā Latviešu leģiona ģenerālinspektora štāba priekšnieks, 19. Ieroču-SS grenadieru divīzijas (lat viešu Nr. 2) 43. grenadieru pulka komandieris. Latvijas Nacionālās komitejas kan celejas
priekšnieks. Pēc kara Vācijā 1950. gadā pārcēlās uz Zviedriju 150,151,154, 275, 323, 325, 352, 353,483 Plēsums Pēteris (1895-1968) - LKP darbinieks. 21.06.1940. LKP Lejaskurzemes apgabala sek retārs, vēlāk LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, LK(b)P CK sekretārs. Vācijas-PSRS kara laikā - evakuācijā, bija LKP laikraksta “Cīņa” redaktors (1942-1944) 72,77,85 Plūme Roberts (1897-1956) - Latvijas sporta dzīves vadītājs vācu okupācijas laikā. Pēc kara emigrācijā Vācijā, pēc tam Kanādā 475,476 Pogankins Jānis (1895-1943) - strādnieks, nogalināts Doma laukumā atentātā 13.11.1943. 441 Porietis Kārlis (1900-1975) - kapteinis, Rīgas 2. kārtības dienesta un 19. latviešu policijas bataljona komandieris 465, 469 Pormals Arturs (1926-2013) - Kureļa grupas piederīgais 457 Poruks Jēkabs (1895-1963) - komponists, pedagogs, mūzikas kritiķis. Latvijas Nacionālās operas dramaturgs (1929-1936) un direktors (1936-1940; 1941-1944). Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Bija Latvijas Centrālās padomes loceklis. 1949. gadā izceļoja uz ASV 213 Praudiņš Gustavs (1899-1965) - Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 467,469 Prauls Kārlis (1895-1941) - Latvijas armijas ģenerālis, Aizsargu organizācijas priekšnieks 1930.-1940. gadā. 30.01.1941. nošauts Ulbrokas mežā 167,168
PERSONU RĀDĪTĀJS 581 Pricmans Hanss (Hans-AdolfPrützmann, 1901-1945) - SS obergrupenfìrers un policijas ģenerālis, Augstākais SS un policijas vadītājs Baltijā un Ziemeļkrievijā (HSSPF Ost land und Russland) 1941. gada jūnijā-novembrī 453 Prikulis Teodors (1903-1944) - Kureļa grupas štāba loceklis 432 Prīmanis Mārtiņš (1878-1950) - ķīmiķis, valsts un sabiedriskais darbinieks, LU profesors. 1937.-1940. gadā LU rektors. Padomju okupācijas laikā atcelts no rektora amata, bet 10.1940. apstiprināts par LVU profesoru. 1940. gada nogalē repatriējies uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā Zemes pašpārvaldes izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Universitātes Rīgā rektors. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju 210, 211, 332, 393, 395, 405,408,475,477 Puksis Edmunds (1906-1947) - pērkonkrustietis, Zemes pašpārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta vadītājs 350,413 Pupa Augusts (1907-1945) - grafiķis, gleznotājs. 1940.-1941. gadā Latvijas Valsts Mākslas aka dēmijas prorektors. Kara laikā Sarkanās armijas latviešu formējumos. No 1944. gada LPSR Ministru padomes Mākslas lietu pārvaldes kadru daļas priekšnieks. 1945. gadā nošāva nacionālie partizāni 213 Pupurs Jānis (1901-1977) - pēc padomju okupācijas 07.-08.1940. Rīgas lielvecākais, no 09.1940. LPSR tirdzniecības tautas komisārs, no 03.1941. Valsts kontroles TK galvenais kontrolieris. Kara laikā Sarkanajā armijā 96,135 Purvītis Vilhelms (1872-1945) - gleznotājs. 1919.-1934. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. 1921.-1944. gadā vadīja LMA Dabasskatu meistardarbnīcu. 1919-1940, 1941-1944. gadā Latvijas Mākslas muzeja
direktors. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju 418 Putniņš Jānis (1907-1961) - pēc padomju okupācijas LKP CK Arodbiedrību nodaļas, vēlāk Rūpniecības un tirdzniecības nodaļas vadītājs. No 11.1940. LPSR Arodbiedrību centrālās padomes priekšsēdētājs. Kara laikā - evakuācijā PSRS 77,101 Rainis Jānis (īstajā vārdā Pliekšāns) (1865-1929) - dzejnieks, rakstnieks, sabiedriski politiskais darbinieks 216, 217,416 Ramanis Artūrs (1889-1943) - arhitekts, Doma laukumā veiktā atentāta upuris 441 Rapoports Hiršs Dāvids (1901-1970) - žurnālists. No 1925. gada darbojās nelegālajā LKP. Pēc padomju okupācijas avīzes Пролетарская правда atbildīgais redaktors. Kara laikā Sarkanajā armijā 187 Rasa Jānis (1901-1944) - Kureļa grupas štāba loceklis 432 Ratņikovs Μ. - Sarkanās armijas pārstāvis Saeimas vēlēšanās 1940. gada jūlijā 81 Rauhs Georgs fon (Georg von Rauch, 1902-1991) - Vācijas vēsturnieks 26 Rēbergs Kārlis (1904-1945) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1). Pazudis bez vēsts 494, 495 Reihelte Katrīna (Katrin Reichelt, 1966) - Vācijas vēsturniece 272, 281 Reinhards Pauls Jēkabs (1903-1990) - Zemes pašpārvaldes Darba departamenta vadītājs, diplomāts. 1981.-1990. gadā Latvijas Republikas sūtniecības Londonā vadītājs 384 Reinholds Andrejs Voldemārs (1903-1986) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497
582 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE 111: 1940-1944/1945 Rendnieks Arvīds (1919-1943) - 1940.-1941. gadā LĻKJS Rīgas komitejas Kara fizkultūras daļas vadītājs, LPSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. 08.1941. nosūtīts pagrīdes darbā uz Latviju. Arestēts un ieslodzīts Rīgas Centrālcie tumā. 05.1942. atbrīvots. Izveidojis komunistiskās pretošanās kustības organizāciju. 11.1942. arestēts, mēģinot pāriet frontes līniju 437, 438 Ribentrops Joahims fon (Joachim von Ribbentropp, 1893-1946) - Vācijas reiha ārlietu ministrs 308, 337 Riekstiņš Alfrēds (1913-1952) - Latviešu leģiona kaprālis (ieroču unteršārfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 497 Rieksts Ernests (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420,426 Rikards Fēlikss (1908-1971) - pērkonkrustietis, Latviešu drošības palīgpolicijas “Latviešu kartotēkas” vadītājs 350, 351 Ritenis Jānis (1925-2007) - politiķis un diplomāts, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Informācijas biroja vadītājs (1989-1990). Latvijas labklājības ministrs (1993-1994) 27, 532 Rokpelnis Fricis (1909-1969) - dzejnieks, rakstnieks, LPSR funkcionārs. Kara laikā Sarka nās armijas latviešu formējumos. Pēc kara LPSR Ministru padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks (1944-1952; 1954-1960) 217 Roks Francis fon (Franz von Roque, 1877-1967) - ģenerālis, Vācijas armiju grupas “Ziemeļi” aizmugures apgabalu virspavēlnieks 296, 297, 298, 325, 340,412,473 Ronis Indulis (1943-2016) - Latvijas vēsturnieks 32, 34 Roze Jūlijs (1892-1972) - žurnālists un rakstnieks. Rīgas Dramatiskā
teātra direktors (19421944). Pēc kara - emigrācijā Vācijā un ASV 416 Rozenbergs Alfrēds (Alfred Rosenberg, 1893-1946) - Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas (Reichsministerium für die besetzten Ostgebiete) vadītājs 1941.-1945. gadā 250,251,298,299,300, ЗОЇ, 304,307,308,309,310,315,316,321,322,323,324,326, 327, 329, 337, 342, 370, 375,409, 418,466,473, 504 Rozenšteins Hugo (1892-1941) - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas Armijas štāba priekšnieks (1939-1940). 29.08.1940. apcietināts, izvests uz Krieviju, kur nošauts 30.07.1941. 154 Rozentāls Kurts (Kurt Rosenthal, 1907-?) - ģenerālkomisariāta Rīgā ierēdnis 401 Rubenis Roberts (1917-1944) - Kureļa grupas 2. bataljona komandieris 432, 548 Rubule Olga (1900-1965) - nacionālās pretošanās kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 420 Rudevics Ansis (1890-1974) - LSDSP priekšsēdētājs (1920-1930). Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un 1.-4. Saeimas deputāts. Tautas labklājības ministrs (1926֊ 1928). LSSZP priekšsēdētājs (1935-1936). 1938. gadā izraidīts no Latvijas, 02.07.1940. atgriezās Latvijā. Iestājās LKP, strādāja LKP laikraksta “Cīņa” redakcijā. Vācijas-PSRS kara laikā - evakuācijā Kirovas apgabalā Krievijā 69 Rūdzis Jānis (1896-1966) - jurists un politiķis, 1.-2. Saeimas deputāts, sociāldemokrāts. 07.1944. kļuva par LSDSP pārstāvi Latvijas Centrālajā padomē. Oša valdībā bija paredzēts labklājības ministra amatam 340 Rudzītis Helmārs (1903-2001) - grāmatu izdevējs 411
PERSONU RĀDĪTĀJS 583 Rūja Edgars Vilhelms (1915-1942) - basketbolists un futbolists, pretpadomju pretošanās kustības dalībnieks. Bija iekļauts Latvijas basketbola un futbola izlasē. Spēlēja sporta biedrības “Universitātes sports” basketbola un futbola komandā. Padomju okupācijas laikā darbojās pretošanās organizācijā “Jaunlatvieši”. Arestēts 14.03.1941. Nošauts 07.05.1942. Soļiļeckas nometnē 151,152 Rumpe Ernests Atis (1888-?) - Latvijas armijas pulkvedis-leitnants, 1939. gadā armijas tiesas sek retārs, pretpadomju organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 17.03.1941. 154 Rupners Ilmārs Haralds (1914-1989) - sportists, sabiedriskais darbinieks. Padomju okupāci jas laikā darbojās pretošanās kustībā. 01.1941. izdevies izvairīties no aresta, dzīvojis nelegāli. Sākoties Vācijas-PSRS karam, nacionālais partizāns Ādažos un Limbažos. Vācu okupācijas laikā sporta biedrības “Daugavieši” vadītājs un Latvju jaunatnes organizācijas sporta un fiziskās audzināšanas daļas vadītājs. 1943. gadā iestājies leģionā. Kara beigās mēģinājis nesekmīgi izbēgt uz Zviedriju. Līdz 1949. gadam dažādās filtrācijas nometnēs. Pēc tam dzīvojis Latvijā 151 Rusakovs Sergejs - PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) operatīvās grupas dalībnieks Latvijā 1940. gada jūnijā 104 Rusmanis Nikolajs (1895-1946) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Rutks Vilis (1918-2015) ֊ nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 421 Rutulis Teodors (1893-1944) - pulkvedis-leitnants, 21. latviešu policijas bataljona
koman dieris 469 Rūzvelts Franklins Delano (Franklin Delano Roosevelt, 1882-1945) - ASV politiskais darbi nieks, 32. prezidents (1933-1945) 42, 534, 535 Sajadova Veronika - Latvijas juriste 32, 38, 41 Sakse Anna (precējusies Abzalone, 1905-1981) - rakstniece, žurnāliste, padomju propagan diste. Līdz 1940. gadam darbojusies komunistiskajā pagrīdē. Pēc padomju okupācijas LKP laikraksta “Cīņa” nodaļas vadītāja 217 Sala (līdz 1940. gadam Šīns) Laimonis (1915-?) - virsnieks, pretpadomju organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 28.03.1941. 153 Salnājs (Salnais) Voldemārs (1886-1948) - sabiedriskais darbinieks, diplomāts, politiķis. 1. Saeimas deputāts. Darba ministrs (1925), ārlietu ministrs (1933-1934). Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1937-1940) 231,429,430, 508 Samsons Vilis (1920-2011) - filozofs, latviešu padomju vēsturnieks, valsts darbinieks. Otrā pasaules kara laikā padomju partizānu vienības vadītājs 256, 269, 274,440,441 Samts Edgars (1909-1941/42?) - komponists, Latvijas Konservatorijas Jāzepa Vītola klases students; arī dzejnieks, prozaiķis, libretists (pseid. Līdumnieku Dainis). Viens no pretpadomju organizācijas “Latvijas (arī Latviešu) tautas apvienība” dalībniekiem. Arestēts 15.04.1941. Nošauts Astrahaņas cietumā (?). 157 Sanders Visvaldis (1885-1979) - mācītājs, Zemes pašpārvaldes Dankera uzticības padomes loceklis 324,409 Saulietis Augusts (īstajā vārdā Augusts Plikausis, 1869-1933) - skolotājs un rakstnieks 214
584 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Saulītis Ernests (1910-1943) - Rīgas strādnieks. No 1940. gada PSRS NKVD Augstākās skolas kursants Maskavā. 1942. gadā kā izlūku grupas komandieris nosūtīts uz Rīgu, kur bija viens no komunistiskas pagrīdes organizācijas vadītājiem. Apcietināts 11.1942., mēģinot pāriet frontes līniju 437, 438 Saveenko Vasilijs (1923-2014) - Latvijas (padomju) kara vēsturnieks 258 Savickis Anatolijs (1977) - Latvijas vēsturnieks 45 Sēja Ludvigs Kārlis (1885-1962) - Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV. Darbojās Latvijas Centrālajā padomē. Arestēts 29.04.1944., ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, Salaspils un Štuthofas nometnē. Pēc atbrīvošanas uzturējās Polijā, kur padomju drošības iestādes viņu arestēja. Piesprieda 25 gadus cietumā. 1954. gadā atbrīvots 430 Sensbergs (arī Šēnbergs) Kārlis (1926-1945) - Latviešu leģiona kaprālis (ieroču unteršārfirers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2). Pazudis bez vēsts 497 Serafimovičs Aleksandrs (īstajā vārdā Aleksandrs Popovs, Александр Серафимович Попов, 1863-1949) - krievu padomju rakstnieks 216 Sergejevs S. V. - Kominternes emisārs Latvijā (1940), nodarbojās ar Saeimas vēlēšanu orga nizēšanu 07.1940. 74 Sergijs (dzimis Dmitrijs Voskresenskis, Дмитрий Николаевич Воскресенский, 1897-1944) pareizticīgo baznīcas bīskaps, Viļņas un Lietuvas metropolīts. No 1941. gada pareiz ticīgo baznīcas galva (eksarhs) Latvijā un Igaunijā 409 Sėskis Jānis (1877-1941) - pedagogs, žurnālists, Latvijas diplomāts. Pēc Latvijas okupācijas
arestēts, izvests uz Krieviju. Nošauts 10.07.1943. Vjatkas soda nometnē 234 Sildegs Jēkabs (1914-1945) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426,427, 428 Silgailis Arturs (1895-1997) - Latviešu leģiona virspulkvedis (ieroču oberfīrers) - 15. un 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1 un 2), ģenerālinspektora štāba priekš nieks 258, 275, 323, 335, 336, 338,468,475,476,483,484,488 Šiliņš Leonids (1916-2005) - LCP ārzemju delegācijas sekretārs, piedalījās bēgļu pārvešanas organizēšanā uz Zviedriju 47, 270,431, 508, 509, 510 Sīlis Oskars (?-1950) - Zemes pašpārvaldes sociālo lietu ģenerāldirektors 324, 326, 327 Sīpols Fricis (1922-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420 Sīpols Vilnis (1923-2002) - latviešu izcelsmes Krievijas padomju vēsturnieks, diplomāts 23, 531 Skaistlauks Voldemārs (1892-1972) - Latviešu leģiona virspulkvedis (ieroču oberfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 324 Skalbe Kārlis (1879-1945) - politiskais darbinieks, rakstnieks, dzejnieks 79, 143, 413, 415 Skrauja Alfons (1899-1944) - 17. latviešu policijas bataljona komandieris 470 Skrēbers Arnolds (1897-1979) - virsnieks, diplomāts. Zemes pašpārvaldes ģenerāldirek toru kancelejas priekšnieks, Latviešu leģiona kapteinis (ieroču hauptšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2). Latvijas Nacionālās komitejas un Kurzemes Tautas padomes loceklis. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas bēgļu un
PERSONU RĀDĪTĀJS 585 pārvietoto personu interešu aizstāvis pie ANO bēgļu augstā komisāra un IRO, no 1954. gada K. Zariņa pārstāvis starptautiskajās organizācijās un institūcijās, kas izvietotas Šveicē 340 Skreija Malds (1924-1944) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 439,441 Skujenieks Marģers (1866-1941) - sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis. 1.-4. Saeimas deputāts. Latvijas Ministru prezidents (1926-1928; 1931-1933). Pēc Latvijas okupācijas 08.1940. arestēts, nošauts Maskavā 12.07.1941. 324 Skujēvics Jānis (1892-1991) - ekonomists, finansists. Finanšu ministrijas Saimniecības depar tamenta direktors (1933-1940), vienlaicīgi a/s “Ogle” valdes priekšsēdētājs. Zemes pašpārvaldes finanšu ģenerāldirektors (1941-1944). Pēc Otrā pasaules kara - emig rācijā Lielbritānijā 475 Skuju Frīdis (īstajā vārdā Gotfrīds Milbergs, 1887-1942) - rakstnieks, žurnālists, politiķis. 2.-4. Saeimas deputāts. Iekšlietu ministrs (1933-1934). Arestēts 14.06.1941. Nošauts Soļikamskas nometnē 17.05.1942. 214 Skulme Oto (1889-1967) - gleznotājs, scenogrāfs. 1940.-1941., 1944.-1956. gadā Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas rektors 213 Slavins Levs (Лев Исаевич (Ицкович) Славин, 1896-1984) - krievu padomju rakstnieks, dramaturgs, kinoscenārists, žurnālists 219 Smetona Antans (Antanas Smetona, 1874-1944) - Lietuvas sabiedriski politiskais darbinieks, Lietuvas Valsts prezidents (1919-1920; 1926-1940). Pēc PSRS ultimāta 14.06.1940. uzskatīja, ka jāpretojas, bet vairums valdības locekļu un armijas vadība nepiekrita. Smetona nodeva pilnvaras premjerministram Antanam
Mērķim (Antanas Merkys) un kopā ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam uz Šveici un ASV. Gāja bojā ugunsgrēkā 16, 34, 58 Smiļģis Eduards (1886-1966) - režisors, aktieris 416 Smirnovs Nikolajs (1903-?) - Līdz 09.1940. PSRS Gaļas un piena rūpniecības tautas komi sariāta galvenās pārvaldes priekšnieks. Latvijā - LPSR gaļas un piena rūpniecības tautas komisāra vietnieks, 02.1941.-1947. komisārs / ministrs 96 Sniedze Vilhelms (1898-?) ֊ Latvijas Iekšlietu ministrijas Politiskās policijas pārvaldes dar binieks. Arestēts 19.09.1940. 162 Sofronovs Georgijs (Георгий Павлович Софронов, 1893-1973) - Sarkanās armijas ģene rālleitnants. No 01.1941. Baltijas Sevišķā kara apgabala pavēlnieka vietnieks, 01,26.07.1941. - pavēlnieks 293 Sokolovs Aleksejs (?-?) - iekšlietu ministra padomnieks 07.-08.1940. 106 Soldnieks Ernests (1896-1946) - padomju jurists, prokurors. 1928.-1940. gadā darbojās prokuratūrā PSRS, Ukrainā. Kopš 11.11.1940. Latvijas PSR prokurors. Kara laikā evakuācijā PSRS. 1945.-1946. Liepajas pilsētas prokurors 117,175 Sozanskis Jaroslavs (Jarosław Sozański, ł-ł) - Polijas starptautisko tiesību speciālists 533 Spekke (arī Speke) Arnolds (1887-1972) - vēsturnieks, LU profesors, diplomāts. 1933.-1940. gadā Latvijas sūtnis Itālijā, Grieķijā, Albānijā. Protestēja pret Latvijas okupāciju. Pēc atkāpšanās no amata 09.08.1940. dzīvoja Itālijā. 1954.-1970. vadīja Latvijas sūtniecību
586 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Vašingtonā pilnvarotā lietveža amatā. Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs 1963.-1970. gadā 27, 231, 533 Speķe Jūlija (?-?) - komunistiskās pretestības kustības dalībniece vācu okupācijas laikā 438 Springovičs Antonijs (1876-1958) - Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts 410 Sproģis Elmārs (1910 vai 1914-?) - Latvijas Kārtības policijas darbinieks Daugavpilī 449 Sprūdžs Ādolfs (1922-2003) - latviešu izcelsmes ASV bibliotēku zinātnieks un sabiedriskais darbinieks 27 Spure Žanis (1901-1943) - 1940.-1941. gadā LKP CK otrais, pēc tam trešais sekretārs. Līdz 03.1941. vienlaicīgi arī Rīgas pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs. Kara laikā vecākais bataljona komisārs, vēlāk apakšpulkvedis. Nodarbojies ar padomju parti zānu kustības organizēšanu Latvijā. Gājis bojā neskaidros apstākļos Valdajā 73,77, 78, 79, 85, 86,134,137,144, 217, 218,219 Staļins Josifs (īstajā vārdā Josifs Džugašvili, krievu Иосиф Виссарионович Джугашвили I Сталин, gruzīnu сюЬдд bp1oç?o6o, 1878-1953) - PSRS diktators. PSKP ģenerāl sekretārs (1922-1952), PSRS valdības vadītājs (1941-1953) 15,16, 37, 38,42, 50, 56, 63, 76,120,123,138, 203, 216, 220, 254, 370,499, 520, 535, 536 Staris Alfrēds (1926-2011) - vēsturnieks, skolu un pedagoģijas vēstures pētnieks 46 Starks (Stārks) Alfrēds (1922-1941) ֊ Liepajas komjaunietis, komunistiskās pretestības kus tības dalībnieks vācu okupācijas laikā 436 Stegmanis Arturs (1902-1986) - diplomāts, Ārlietu ministrijas ierēdnis kopš 1919. gada. No 11.1939., saglabājot amatu Ārlietu
ministrijā, strādāja Tieslietu ministrijā par Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvaldes priekšnieku. 08.1940. atbrīvots no amata likvidācijas dēļ. 1941. gadā strādājis Latvijas PSR Finanšu tautas komisariāta Valsts ieņēmumu pārvaldē par vecāko inspektoru. Arestēts 16.06.1941., notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē. 1964. gadā atļauts atgriezties Latvijā 114 Stērste Elza (1885-1976) - dzejniece, skolotāja. 1951. gadā apcietināta un notiesāta uz 25 gadiem spaidu darbos saistībā ar t. s. Franču grupu. 1955. gadā atbrīvota 66 Stīga Jānis (1933-1943) - skolnieks, nogalināts Doma laukumā atentātā 13.11.1943. 441 Stīpnieks Eduards (1902-1983) - Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, majors, 1944.-1945. gadā pulka komandieris. 1950. gadā izceļojis uz Austrāliju 340 Stradiņš Jānis (1933-2019) - fizikālķīmiķis, zinātnes vēsturnieks, Latvijas ZA akadēmiķis (1973), ZA prezidents (1998-2004) 46, 52, 208 Stradiņš Pauls (1896-1958) - ķirurgs, LU un Rīgas Medicīnas institūta profesors 422 Stranga Aivars (1954) - Latvijas vēsturnieks 30, 31, 32, 33,44,49, 72, 73 Strazdiņš Kārlis (1890-1964) - līdz 1941. gadam marksisma ļeņinisma pasniedzējs un šīs katedras vadītājs Gorkijas (tag. Ņižņijnovgorodas) Valsts pedagoģiskajā institūtā. LPSR izglītības tautas komisāra vietnieks 1941. gadā 196 Strēlerte Veronika (1912-1995) - dzejniece 413 Strickis sk. Štrickis 401, 404, 408 Strīķis Miķelis (1949) - latviešu jurists, līdz 2020. gadam dzīvojis Austrālijā, tagad Latvijā 27, 532
PERSONU RĀDĪTĀJS 587 Strods Heinrihs (1925-2012) - Latvijas vēsturnieks 46, 254,259, 268,461,462 Strunke Arvīds (1911-?) - vācbaltiešu repatriācijas iestādes UTAG (Umsiedlung-TreuhandAktiengesellschaft') darbinieks. Arestēts 04.03.1941. kā Vācijas izlūkdienesta aģents 150 Sudmalis Imants (1916-1944) - komunistu partizāns un pagrīdnieks 439, 440,441 Sudoplatovs Pāvels (Павел Анатольевич Судоплатов, 1907-1996) - padomju specdienestu darbinieks, ģenerālleitnants, politisku slepkavību organizētājs, memuāru autors 34, 441 Sudrabkalns Jānis ((īstajā vārdā Arvīds Peine, no 1925. gada Arvīds Sudrabkalns, 1894-1975) dzejnieks 216, 217 Sūna Ernests (1914-1945) - Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 493 Šacs-Aņins Makss (1885-1975) - jurists un publicists. Pēc padomju okupācijas idiša valodā izdotā laikraksta Kum/redakcijas loceklis. Kara laikā evakuācijā PSRS - Kazaņā un Alma-Atā, PSRS Ebreju antifašistiskās komitejas loceklis. 02.-04.1953. apcietinājumā par “pretpadomju darbību” 188 Šavdins Mihais (1904-?) - pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītājs Daugavpilī. Arestēts 31.12.1940. 160 Ščerbinskis Valters (1969) - Latvijas vēsturnieks 31,44, 49, 53, 532 Šēfers (?-?) - Okupēto austrumu apgabalu reiha ministrijas ierēdnis 321 Šerners Ferdinands (Ferdinand Schörner, 1892-1973) - feldmaršals, armiju grupas “Ziemeļi” virspavēlnieks 311, 502, 503 Šillers Fridrihs (Friedrich Schiller, 1759-1805) - vācu dramaturgs 416 Šinke Hanss (1894-?) - Vācijas izlūkdienesta rezidents Latvijā 1941. gadā. Oficiāli bija
vācbal tiešu repatriācijas iestādes UTAG darbinieks. Arestēts 08.03.1941. 150,152,153,154 Šmits Nikolajs Hugo (1892-1941) - agronoms, biedrības “Latvijas Vanagi” dalībnieks, pret padomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” dalībnieks. Arestēts 10.01.1941. 155 Šneidere Irēne (1952) - Latvijas vēsturniece 9,10, 52, 53 Šoleka Rozvita (Roswitha Czollek, ?-?) - Vācijas vēsturniece 265 Šolohovs Mihails (Михаил Александрович Шолохов, 1905-1984) - krievu padomju rakst nieks 216 Špārmans Ērihs (Erich Sparmann, 1907-1974) - SS štandartenfirers, viens no ārzemnieku brīvprātīgo vervēšanas vadītājiem 338 Špērs Alberts (Albert Speer, 1905-1981) - Vācijas reiha bruņošanās un kara produkcijas ministrs 299,471 Šrēders Valters (Walther Schröder, 1902-1973) ֊ SS oberfïrers, SS un policijas vadītājs Latvijā 333, 352, 354, 355, 356, 357,475,476,477 Štālekers Francis Valters (Franz Walter Stahlecker, 1900-1942) - SS brigadefirers. Drošības policijas un SD vadītājs Ostlandē, einzacgrupas A vadītājs 279, 346, 347, 348, 349, 354, 356,409,448, 449,451,452,453,455,459,463
588 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Steinbergs Teodors (1905-?) - LOC Satiksmes ministrijas padomes un vēlāk Zemes pašpār valdes satiksmes ģenerāldirektors 326, 327 Štiglics Roberts (1898-1972) - Latvijas Politiskās pārvaldes aģentūras nodaļas vadītājs, Rīgas policijas prefekts, Iekšējās drošības galvenās direkcijas Latviešu drošības nodaļas vadītājs. Pēc Otrā pasaules kara Brazīlijā un ASV 323, 355, 357 Štrāls Kārlis (1880-1970) - dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs 216 Štrauhs Eduards (Eduard Strauch-, 1906-1955) - SS oberšturmbanfīrers, einzackomandas 2 vadītājs Latvijā 348 Štrekenbahs Bruno (Bruno Streckenbach, 1902-1977) - SS brigadefirers, 19. Ieroču-SS gre nadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) komandieris 482, 489 Štrickis Karls fon (Karl von Stritzky, 1911-1943) - vēsturnieks, ģenerālkomisāra Rīgā II galvenās nodaļas “Zinātne un kultūra” vadītājs 401,404, 408 Štrodahs Aleksejs (1894-1956) - līdz 1940. gadam dažādos vadošos amatos PSRS, t. sk. lauksaimniecības tautas komisārs Uzbekija (1930-1931) un Kirgīzijā (1931-1933). 1937.-1940. gadā Leningradas Plānošanas institūta direktors. No 10.1940. LPSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmais, vēlāk otrais vietnieks 96 Suite Jans Ēriks (Jan Erik Schulte, 1966) - Vācijas vēsturnieks 266 Suits Hinrihs (Hinrich Schuldt, 1901-1944) - SS brigadefirers, 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādes komandieris (vēlāk 19. divīzija) 482 Šūmanis Vilis Roberts (1887-1948) - diplomāts. Latvijas Ārlietu ministrijas atbildīgais ierēdnis (1919-1924), sūtnis Itālijā (1924-1926), Francijā, Spānijā un Portugālē (1926-1933),
Somijā (1933-1938), Igaunijā (1938-1940). Emigrācijā Šveicē 114,225 Šustins Semjons (Шустин Семён Матвеевич, 1908-1978) - padomju drošības orgānu funk cionārs. 06.-08.1940. darbojās Rīgā kā leM Politiskās policijas pārvaldes priekšnieka V. Latkovska padomnieks ar izdomātu uzvārdu Silnieks. No 11.09.1940. LPSR iekš lietu tautas komisāra A. Novika vietnieks un Valsts drošības pārvaldes priekšnieks. No 02.1941. LPSR valsts drošības tautas komisārs. No 31.07.1941. Krievijā - Kirovas apgabala NKVD pārvaldes priekšnieks, vēlāk vadīja karagūstekņu un Gulaga nomet nes 96,106,188, 214 Svābe Arveds (1888-1959) - vēsturnieks, jurists, rakstnieks. Pēc Otrā pasaules kara - emig rācijā Vācijā, Zviedrijā 27 Tabaks Arnolds (1907-1982) - LKP un valsts darbinieks. Darbojās nelegālajā LKP. 05.07.24.08.1940. valsts kontrolieris. No 25.08.1940. finanšu tautas komisārs / ministrs 67 Tāgepera Reins (Rein Taagepera, 1933) - igauņu vēsturnieks un politikas zinātnieks 27 Tamaniš Jānis (1911-1941) - Latvijas Aerokluba instruktors, aizsargs, viens no pretpadomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” izveidotājiem un vadītājiem. Arestēts 07.01.1941. 155,156 Taube A. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 426 Taube Georgs (1895-1945) ֊ pulkvedis-leitnants, 272. latviešu policijas bataljona koman dieris 470 Taurēns Jānis (1969) - Latvijas vēsturnieks 32, 533
PERSONU RĀDĪTĀJS 589 Teidemanis Herberts (1906-1978) - latviešu SD vienības vadītājs Valmieras apriņķi, vēlāk Rīgā Drošības policijas un SD latviešu politiskās policijas vadītājs 264 Teikmanis Andrejs (1877-1956) - mežkopis, Lauksaimniecības akadēmijas profesors 429 Tentelis Augusts (1876-1942) - pedagogs, vēsturnieks, politiķis. LU profesors (1921-1940). LU rektors (1925-1927; 1929-1931). Izglītības ministrs (1928; 1935-1938) 211 Tepfers Jānis Eižens Bruno (1898-1994) - diplomāts, sabiedriski politiskais darbinieks. Rezidējošais sūtnis Somijā (1939-1940). Pēc Latvijas okupācijas 17.07.1940. iesniedza atlūgumu. Pārcēlās uz Zviedriju. Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs Rietumu valstīs K. Zariņš 11.1954. iecēla J. Tepferu par savu pārstāvi Zviedrijā Latvijas pilsoņu interešu aizsardzībai. Viņam nācās darboties privāti, jo Zviedrijas valdība neatzina J. Tepfera pilnvaras 114, 225 Tepfers Verners (1893-1958) - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 1939.-1940. gadā Kara ministrijas Tieslietu dienesta priekšnieks. 10.1940. atvaļināts. Vācu okupācijas laikā 1941.-1944. gadā Pieminekļu valdes priekšnieks. 1944. gadā devās uz Zviedriju. 1943.-1946. gadā darbojās LCP, kopš 07.1944. LCP priekšsēdētājs 154,430 Ters Arnolds (1913-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420 Timošenko Semjons (Семён Константинович Тимошенко, 1895-1970) - PSRS militārais darbinieks, Padomju Savienības maršals. 07.05.1940.-17.07.1941. - PSRS aizsardzības tautas komisārs 109,111 Tirzītis Kārlis (1898-1977) - pulkvedis (1940), Latvijas Armijas štāba
Informācijas daļas priekšnieks. Vācu okupācijas laikā Zemes pašpārvaldes Administratīvā departamenta direktors. Pēc kara Zviedrijā un Vācijā, no 1950. gada Kanādā 357 Tomašēviča Helēna (1903-?) - pedagoģe, pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītāja Daugavpilī. Arestēta 19.11.1940. 160 Tomašēviča Vanda (1913-?) - pedagoģe, pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītāja Daugavpilī. Arestēta 27.12.1940. 160 Tomašēvičs Henrihs (1903-?) ֊ pedagogs, pretpadomju poļu pretošanās organizācijas vadītājs Daugavpilī. Arestēts 04.12.1940. 160 Tomašūns Andris (1958) - Latvijas vēsturnieks 281 Trampedahs Fridrihs (Friedrich Trampedach, 1907-1945) - Ostlandes reihskomisariāta galvenās politiskās nodaļas “Ha politika” vadītājs 334, 473 Treienfelds Karls fon (Karl von Treuenfeld, 1885-1946) - SS grupenfirers, VI SS armijas komandieris 481 Treijs Rihards (1931-2013) - Latvijas vēsturnieks 31 Treimanis Teodors (Fjodors) (1909-?) ֊ PSRS militārais un partijas darbinieks. 28.10.1940. atsūtīts no PSRS kā Daugavpils pilsētas partijas komitejas sekretāra palīgs, no 15.02.1941. Daugavpils pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs 174 Treimanis-Zvārgulis Edvards (īstajā vārdā Edvards Treimanis, 1866-1950) - dzejnieks, politiķis un grāmatizdevējs 216 Treņovs Konstantins (Константин Андреевич Тренёв, 1876-1945) - krievu padomju dra maturgs, rakstnieks 219
590 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Trēziņš Leonards (1905-1979) - Latviešu leģiona majors (ieroču šturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 488 Ubāns Konrāds (1893-1981) ֊ gleznotājs 418 Ulleršpergers Vilhelms (Wilhelm Ullersperger, 1894-1978) - pulkvedis, Rīgas pilsētas ieņem šanas operācijas galvenais vadītājs 288 Ulmanis Kārlis (1877-1942) - agronoms, sabiedriski politiskais darbinieks. Latvijas Ministru prezidents (1918-1921; 1925-1926; 1931; 1934-1940), ārlietu ministrs (1926, 1931; 1934-1936), Valsts prezidents (1936-1940). Pēc padomju okupācijas 21.07.1940. deportēts uz Stavropoli Krievijā. Pēc Vācijas-PSRS kara sākšanās arestēts, miris Krasnovodskas (tag. Turkmenbaši) cietumā 15,17,19,24, 32, 33, 34, 52, 59,62, 64, 67, 68, 69, 71, 82, 85, 87, 89, 99,102,103,115,141,142,143,148,149,158,163, 164, 165,172,179,180,181,191,195,196,197,198,202,208,218,223,224,225,231,234, 235, 239, 242, 243, 325, 327, 328, 339, 351,420, 429 Unāms Žanis (1902-1989) - latviešu literāts, literatūrzinātnieks, žurnālists, kultūrvēsturnieks, Zemes pašpārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta vadītājs 27, 262, 275,413,417 Upelnieks Kristaps Krišs (1891-1944) ֊ kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks 431,432 Upītis Eduards Andrejs (1900-1941) - galdnieks, aizsargs, pretpadomju organizācijas “Latvijas Nacionālais leģions” dalībnieks. Arestēts 10.01.1941. 155 Upītis Jānis (1899-1942) - virsnieks, pulkvedis. Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks (1935-1940). No 10.1940. 24. latviešu teritoriālā korpusa štāba Operatīvās daļas priekšnieka
palīgs. 12.04.1941. arestēts, nošauts Maskavas cietumā 149 Upīts Andrejs (1877-1970) - rakstnieks, literatūrkritiķis un literatūrzinātnieks 216, 217, 218,219 Urbāns Oļģerts (1922-1977) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 438 Urbšis Jozs (Juozas Urbšys, 1896-1991) - Lietuvas militārais darbinieks, diplomāts, literāts, ārlietu ministrs (1938-1940). Pēc padomju okupācijas 07.1940. kopā ar sievu deportēts uz Tambovu Krievijā. Pēc kara sākuma ieslodzīts cietumā, 1952. gadā notiesāts uz 25 gadiem. 1954. gadā atbrīvots 58 Urtāns Aigars (1970) - Latvijas vēsturnieks 47 Uvarovs P. (?-?) - komunistiskās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 439 Ūdentiņš Oto (1892-1988) - virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. No 01.1940. Armijas štāba priekšnieka palīgs. Pēc Latvijas aneksijas piešķirta ģenerālmajora pakāpe, iecelts par 24. teritoriālā korpusa štāba priekšnieku. Vācijas-PSRS kara laikā - evakuācijā PSRS, docents PSRS Ģenerālštāba akadēmijā 60,112 Vadimovs Vladimirs (?-?) - Kominternes emisārs Latvijā (1940), nodarbojās ar Saeimas vēlēšanu organizēšanu 07.1940. 74 Vāgners Eduards (Eduard Wagner, 1894-1944) - artilērijas ģenerālis, vācu armijas ģenerālkvartīrmeisters, atentāta pret Hitleru dalībnieks 297 Vāgners Rihards (Richard Wagner, 1813-1883) - vācu komponists 417
PERSONU RĀDĪTĀJS 591 Vagulāns Mārtiņš (1905-1982) - vadīja drošības palīgpoliciju Jelgavā, tad darbojās Drošības policijas un SD Latviešu drošības nodaļā, vēlāk Latviešu leģiona virsleitnants (ieroču oberšturmfīrers), 19. Ieroču֊SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 347,449 Vaits Roberts {Robert Wait, 1948) - ASV vēsturnieks 272 Valdmanis Alfrēds (1908-1970) - Zemes pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektors 262, 296, 324, 325, 327, 328, 332, 333, 334, 341, 342, 358, 359, 466,474,475, 476,477 Valenbergs Rauls {Raul Wallenberg, 1912-1947) - ebreju glābējs Ungārijā 435 Valeskalns Pēteris (1899-1987) - padomju politiskais un valsts darbinieks. 06.1940. ieradās Latvijā, tika iecelts par izglītības ministra biedru. Pēc Latvijas aneksijas izglītības tautas komisāra vietnieks, no 01.1941. - komisārs. Latvijas PSR ārlietu tautas komi sārs / ministrs 1944.-1950. gadā 96,193,196,197, 204, 210, 211 Valters Kārlis (?-?) - Kureļa grupas darbvedis 432 Vanags Eleoferijs (1919-?) - 1941. gada oktobrī nodibinātās pretošanās grupas “Cēsu skol nieku nacionālā apvienība” vadītāja vietnieks. Arestēts 12.01.1941. par PSRS karoga noraušanu pie vēlēšanu iecirkņa, saņēmis viena gada cietumsodu 147 Vanags Jānis (1907-1986) - LKP darbinieks, agronoms, valsts darbinieks. No 04.07.1940. zemkopības ministrs A. Kirhenšteina valdībā. 25.08.1940.-1951. LPSR zemkopības tautas komisārs / ministrs 67, 77,121 Vanags Jūlijs (1903-1986) - rakstnieks, tulkotājs 217 Vanags Pēteris (1883-1943) - Zemes pašpārvaldes valsts kontrolieris 326, 327, 332, 476 Vankins Teodors (1873-1947) - Zemes pašpārvaldes Veselības
departamenta darbinieks 335 Vārpa Igors (1932-2013) - Latvijas publicists 353 Vārsbergs Ivars (1913-1941/1942 ?) - elektromotorists, viens no pretpadomju pretošanās orga nizācijas “Latvijas (arī Latviešu) tautas apvienība” vadītājiem. Arestēts 18.04.1941. 157 Važa A. (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 425 Veidemanis Roberts (1901-1969) - kapteinis, Jauno virsnieku apvienības dalībnieks 423 Veidnieks (līdz 1940. gadam Veitmanis) Kornēlijs (1899-1942) - jurists, sabiedriski politis kais darbinieks. Iekšlietu ministrs (1939-1940). 07.1940. deportēts uz Kirovas (tag. Vjatkas) pilsētu Krievijā. Pēc Vācijas-PSRS kara sākuma ieslodzīts Vjatlagā, kur miris 12.01.1942. 59, 62,162,165 Veikins Jānis (1897-1979) - 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas komandieris 520 Veinberga Emīlija (1896-1989) - padomju juriste, valsts darbiniece. Līdz 1941. gadam darboju sies PSRS. Kopš 1941. gada janvāra LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniece 116 Veisauers Ludvigs {Ludwig Weissauer, 1900-1973) - nacionālsociālistu preses darbinieks, Reiha drošības galvenās pārvaldes (RSHA) aģents 480 Veiss Voldemārs (1899-1944) - latviešu policijas un policijas slēgto vienību galvenais organi zētājs, Latviešu leģiona pulkvedis (ieroču štandartenfīrers), 19. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 295, 324, 335, 355, 357, 464,465, 475,476, 484, 485,497 Veiss Samners Benjamins {Sumner Benjamin Welles, 1891-1961) - ASV valsts darbinieks, diplomāts 63
592 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Veselis Jānis (1896-1962), rakstnieks, literatūras kritiķis, žurnālists. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā pārcēlās uz ASV 214 Vestermanis Marģers (1925) - holokausta izdzīvotājs, Latvijas vēsturnieks 259, 268, 272 Vetrovs Mihails {Михаил Сергеевич Ветров, 1909-1980) - padomju diplomāts. 1937.1940. gadā PSRS pilnvarotās pārstāvniecības Latvijā pirmais sekretārs 65, 72 Vēveris Alfrēds (1892-1947) - pulkvedis-leitnants, 24. latviešu policijas bataljons 469 Vidbergs Sigismunds (1890-1970) - grafiķis 418 Vīksna Pēteris (1921-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 420 Vīksne Alberts (1896-1976) - Latviešu leģiona pulkvedis-leitnants (ieroču oberšturmbanfīrers), 15. Ieroču-SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) 494 Vīksne Rudīte (1950) - Latvijas vēsturniece 10, 53, 263 Vilciņš Tālivaldis (1922-1997) - Latvijas vēsturnieks un sociologs 48, 52, 276 Vilhelms Hanss Heinrihs (Hans Heinrich Wilhelm, ?-?) - Vācijas vēsturnieks 266 Viļums Jānis (1978) - Latvijas vēsturnieks 49 Vimba Jānis (1897-1965) - padomju saimnieciskais darbinieks, inženieris tehnologs. Līdz 1940. gadam PSRS saimnieciskos amatos. Pēc Latvijas okupācijas Finanšu ministrijā valsts uzņēmumu valsts virskomisārs. Pēc Latvijas aneksijas no 10.1940. mežrūpnie cības tautas komisāra vietnieks 128 Vindgasens Hanss (Hans Windgassen, ?-?) - Rīgas lielvecākā vietnieks 342 Vīnholde Ieva (1895-1980) - no 1927. nelegālajā LKP. Rīgas komitejas locekle (1938-1940), CK locekle (1939-1940), locekļa kandidāte (1940-1949). Pēc
Latvijas okupācijas LKP Rīgas pilsētas komitejas 2. sekretāre. Kara laikā - evakuācijā PSRS 77 Vipers Boriss (Борис Робертович Виппер, vācu Boris Wipper, 1888-1967) -krievu-austriešu izcelsmes mākslas vēsturnieks. 1924. gadā no Krievijas emigrēja uz Latviju, pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā pārcēlās uz Maskavu 211 Vipers Roberts (Роберт Юрьевич Виппер, vācu Robert Wipper, 1859-1954) - austriešu izcel smes krievu vēsturnieks. 1924. gadā no Krievijas emigrēja uz Latviju. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā pārcēlās uz Maskavu 211 Virza Edvarts (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, 1883-1940) - dzejnieks, prozaiķis, pub licists, atdzejotājs 214 Višinskis Andrejs (Андрей Януарьевич Вышинский, 1883-1954) - jurists, PSRS politiskais darbinieks un diplomāts. PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks (1939-1944) 63, 64, 65, 67, 70, 75, 77, 79, 82, 84, 89, 113,119,144,164,167, 239 Vītiņš Jānis (1897-1941) ֊ Brīvības cīņu dalībnieks, virsnieks, Latvijas Nacionālās operas solists, pretpadomju organizācijas “Tēvijas sargi” dalībnieks. Arestēts 08.03.1941. Nošauts Astrahaņā 29.11.1941. 154 Vitkausks Vines (Vincas Vitkauskas, 1890-1965) - Lietuvas ģenerālis, Lietuvas armijas komandieris (1940). Justa Paļecka marionešu valdībā aizsardzības ministrs, pēc tam 29. lietuviešu teritoriālā korpusa komandieris, pasniedzējs karaskolā Frunzē (1942-1945, tag. Biškeka Kirgizstānā) 58
PERSONU RĀDĪTĀJS 593 Vītols Jāzeps (1863-1948) - komponists. 1918. gadā Latvju operas direktors, 1919.-1944. Latvijas Konservatorijas dibinātājs un rektors (ar pārtraukumu 1935-1937) 213,417 Vitroks Hugo (Hugo Wittrock, 1873-1958) - Rīgas lielvecākais un Rīgas pilsētas novada komisārs 262, 300, 301, 302, 342 Vizulis Izidors (1918-2005) - latviešu izcelsmes starptautisko tiesību speciālists ASV 27 Vlasovs Andrejs (Андрей Андреевич Власов, 1901-1946) - Sarkanās armijas ģenerālis, vācu gūstā organizēja Krievijas atbrīvošanas armiju 339,485 Voits Oskars (1866-1959) - mediķis, diplomāts, vācu okupācijas pārvaldes kandidāts uz Zemes pašpārvaldes vadītāja amatu 334 Volfsbergers Francs (Franz Wolfsberger, 1884-1966) - ģenerālmajors, 1941.-1943. gadā Baltijā komandēja 204. rezerves brigādi un 394. lauku virskomandantūru 477 Vorošilovs Kliments (Климент Ефремович Ворошилов, 1881-1969) - padomju militārais un politiskais darbinieks, PSRS maršals. PSRS aizsardzības tautas komisārs (1934-1940). Vācijas-PSRS kara laikā Valsts aizsardzības padomes loceklis (1941-1944). Vairākkārt parādīja militāru nekompetenci, tādēļ tika nosūtīts vadīt mazāk atbildīgas jomas ֊ partizānu kustību, bet no 1943. gada vadīja Trofeju komiteju 216 Vulfsons Mavriks (1918-2004) - žurnālists, sabiedriski politiskais darbinieks. Pēc padomju okupācijas - avīzes “Latvijas Kareivis” (vēlāk “Sarkanais Kareivis”) redaktora viet nieks. Kara laikā politdarbinieks Sarkanās armijas latviešu formējumos 28,183,185 Zāgars Voldemārs (arī Valdemārs Zagars, 1904-1995) - tautsaimnieks, līdz Latvijas okupā cijai Finanšu
ministrijas nodaļas vadītājs. Vācu okupācijas laikā Zemes pašpārvaldes saimniecības ģenerāldirektors (1941-1943). Pēc Otrā pasaules kara - emigrācijā Vācijā, pēc tam ASV 328, 332,476,477 Zālīte Elīna (1898-1955) - rakstniece, dramaturģe 413 Zaļkalns Teodors (1876-1972) - tēlnieks 418 Zāmuels Voldemārs (1972-1948) - politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators. Latviešu pagaidu nacionālās padomes priekšsēdētājs (1917-1918), Ministru prezidents (1924). Otrā pasaules kara beigās - bēgļu gaitās Vācijā 79 Zandbergers Martins (Martin Sandberger, 1911-2010) - SS štandartenfīrers, zonderkomandas la un Drošības policijas un SD komandieris Igaunijā 346 Zankevics Juris (1884-1954) - Ģenerāldirektoru padomes komunālo lietu ģenerāldirektors 295,296, 326, 327, 340 Zariņš Kārlis Reinholds (1879-1963) - diplomāts. Sūtnis Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Lielbritānijā, ārlietu ministrs (1931-1933). Balstoties uz valdības 1940. gada 17. maijā piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, pārstāvēja Latvijas Republiku Lielbri tānijā pēc padomju okupācijas līdz mūža beigām. Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs 1940.-1963. gadā 27, 59, 85,115,164, 224, 225, 226, 227,230, 233, 235, 236,429, 533, 538, 539, 541, 542, 543 Zaukels Fricis (Fritz Sauckel, 1894-1946) - Vācijas ģenerālpilnvarotais darbaspēka izman tošanai (1942-1945) 299, 385 Zellis Kaspars (1972) - Latvijas vēsturnieks 274 Zelmenis Gints (1975) - Latvijas vēsturnieks 46
594 20. GADSIMTA LATVIJAS VĒSTURE III: 1940-1944/1945 Zeltiņš Hermanis (1906֊ 2001) ֊ LCP darbinieks Jelgavā 430 Zemdega Kārlis (1894-1963) ֊ tēlnieks 418 Zemļačka Rozālija [Розалия Самойловна Землячка, dzimusi Zalkinda, pirmā vīra uzvārdā Berlina, otrā vīra uzvārdā Samoilova, 1876-1947) - revolucionārās kustības dalīb niece, PSRS TKP priekšsēdētāja vietniece (1939-1943), PSRS TKP Padomju kontroles komisijas priekšsēdētāja (1939-1940) 98 Žiemele Ineta (1970) - Latvijas juriste 31 Ziharts Hanskarls fon [Hanskarl Sichart von, ?-?) - zonderfìrers, armiju grupas Nord propa gandas daļas pārstāvis un cenzūras virsnieks, vēlāk novada komisāra Liepājā referents propagandas lietās un Liepajas operas un drāmas teātra intendants 417 Zirnis Kārlis (?-?) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Zirnis Teodors (1918-2011) - nacionālās pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas laikā 424 Zīverts Kārlis (1897-1943) - pulkvedis-leitnants, 27. latviešu policijas bataljona komandieris 471 Zīverts Mārtiņš (1903-1990) - dramaturgs 216,413 Zubkova Jelena [Елена Юрьевна Зубкова, ?-) - Krievijas Federācijas vēsturniece 35,40,43,96 Zunda Antonijs (1947) - Latvijas vēsturnieks 30, 31, 532 Zvaigzne Māris (1957) - Latvijas vēsturnieks 46 Zvejnieks Teodors (1884-1955) - Zemes pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektors 326,339,359 Žagars Ēriks (1935) - Latvijas vēsturnieks 23, 24, 44 Ždanovs Andrejs [Андрей Александрович Жданов, 1896-1948) - PSRS politiķis. VK(b)P CK sekretārs (1934-1948), VK(b)P CK Aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs (1939-1940), partijas
Ļeņingradas apgabala un pilsētas komitejas pirmais sekretārs (1934-1945), VK(b)P CK Politbiroja loceklis (1939-1948) 63, 74, 84, 518 Žvinklis Arturs (1964) - Latvijas vēsturnieks 10, 53 |
| any_adam_object | 1 |
| any_adam_object_boolean | 1 |
| author_GND | (DE-588)11547529X |
| building | Verbundindex |
| bvnumber | BV048835376 |
| ctrlnum | (OCoLC)1371654259 (DE-599)BVBBV048835376 |
| era | Geschichte 1940-1945 gnd |
| era_facet | Geschichte 1940-1945 |
| format | Book |
| fullrecord | <?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><collection xmlns="http://www.loc.gov/MARC21/slim"><record><leader>00000nam a2200000 cc4500</leader><controlfield tag="001">BV048835376</controlfield><controlfield tag="003">DE-604</controlfield><controlfield tag="005">20230606</controlfield><controlfield tag="007">t|</controlfield><controlfield tag="008">230228s2022 xx ac|| |||| 00||| lav d</controlfield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">9789934189050</subfield><subfield code="9">978-9934-18-905-0</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(OCoLC)1371654259</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(DE-599)BVBBV048835376</subfield></datafield><datafield tag="040" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-604</subfield><subfield code="b">ger</subfield><subfield code="e">rda</subfield></datafield><datafield tag="041" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">lav</subfield></datafield><datafield tag="049" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-12</subfield></datafield><datafield tag="084" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">OST</subfield><subfield code="q">DE-12</subfield><subfield code="2">fid</subfield></datafield><datafield tag="245" ind1="1" ind2="0"><subfield code="a">20. gadsimta Latvijas vēsture</subfield><subfield code="n">3</subfield><subfield code="p">1940-1944/1945</subfield><subfield code="c">Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures Institūts. [Atbildīgais red. Valdis Bērziņš]</subfield></datafield><datafield tag="264" ind1=" " ind2="1"><subfield code="a">Riga</subfield><subfield code="b">Latvijas Vēstures Inst. Apgāds</subfield><subfield code="c">2022</subfield></datafield><datafield tag="300" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">615 Seiten</subfield><subfield code="b">Illustrationen, Porträts</subfield></datafield><datafield tag="336" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">txt</subfield><subfield code="2">rdacontent</subfield></datafield><datafield tag="337" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">n</subfield><subfield code="2">rdamedia</subfield></datafield><datafield tag="338" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">nc</subfield><subfield code="2">rdacarrier</subfield></datafield><datafield tag="648" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Geschichte 1940-1945</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="651" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074187-4</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="0"><subfield code="a">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074187-4</subfield><subfield code="D">g</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="1"><subfield code="a">Geschichte 1940-1945</subfield><subfield code="A">z</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2=" "><subfield code="5">DE-604</subfield></datafield><datafield tag="700" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Bērziņš, Valdis</subfield><subfield code="d">1935-</subfield><subfield code="e">Sonstige</subfield><subfield code="0">(DE-588)11547529X</subfield><subfield code="4">oth</subfield></datafield><datafield tag="773" ind1="0" ind2="8"><subfield code="w">(DE-604)BV013176830</subfield><subfield code="g">3</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034100888&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Inhaltsverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034100888&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Register // Personenregister</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="n">oe</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="q">BSB_NED_20230228</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">900</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09044</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="943" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-034100888</subfield></datafield></record></collection> |
| geographic | Lettland (DE-588)4074187-4 gnd |
| geographic_facet | Lettland |
| id | DE-604.BV048835376 |
| illustrated | Illustrated |
| index_date | 2024-07-03T21:36:17Z |
| indexdate | 2025-01-07T13:04:34Z |
| institution | BVB |
| isbn | 9789934189050 |
| language | Latvian |
| oai_aleph_id | oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-034100888 |
| oclc_num | 1371654259 |
| open_access_boolean | |
| owner | DE-12 |
| owner_facet | DE-12 |
| physical | 615 Seiten Illustrationen, Porträts |
| psigel | BSB_NED_20230228 |
| publishDate | 2022 |
| publishDateSearch | 2022 |
| publishDateSort | 2022 |
| publisher | Latvijas Vēstures Inst. Apgāds |
| record_format | marc |
| spelling | 20. gadsimta Latvijas vēsture 3 1940-1944/1945 Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures Institūts. [Atbildīgais red. Valdis Bērziņš] Riga Latvijas Vēstures Inst. Apgāds 2022 615 Seiten Illustrationen, Porträts txt rdacontent n rdamedia nc rdacarrier Geschichte 1940-1945 gnd rswk-swf Lettland (DE-588)4074187-4 gnd rswk-swf Lettland (DE-588)4074187-4 g Geschichte 1940-1945 z DE-604 Bērziņš, Valdis 1935- Sonstige (DE-588)11547529X oth (DE-604)BV013176830 3 Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034100888&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Inhaltsverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034100888&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Register // Personenregister |
| spellingShingle | 20. gadsimta Latvijas vēsture |
| subject_GND | (DE-588)4074187-4 |
| title | 20. gadsimta Latvijas vēsture |
| title_auth | 20. gadsimta Latvijas vēsture |
| title_exact_search | 20. gadsimta Latvijas vēsture |
| title_exact_search_txtP | 20. gadsimta Latvijas vēsture |
| title_full | 20. gadsimta Latvijas vēsture 3 1940-1944/1945 Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures Institūts. [Atbildīgais red. Valdis Bērziņš] |
| title_fullStr | 20. gadsimta Latvijas vēsture 3 1940-1944/1945 Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures Institūts. [Atbildīgais red. Valdis Bērziņš] |
| title_full_unstemmed | 20. gadsimta Latvijas vēsture 3 1940-1944/1945 Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures Institūts. [Atbildīgais red. Valdis Bērziņš] |
| title_short | 20. gadsimta Latvijas vēsture |
| title_sort | 20 gadsimta latvijas vesture 1940 1944 1945 |
| topic_facet | Lettland |
| url | http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034100888&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=034100888&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |
| volume_link | (DE-604)BV013176830 |
| work_keys_str_mv | AT berzinsvaldis 20gadsimtalatvijasvesture3 |