Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse: = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice
Gespeichert in:
| Weitere Verfasser: | |
|---|---|
| Format: | Buch |
| Sprache: | Latvian |
| Veröffentlicht: |
Rīga
LU Akadēmiskais apgāds
2021
|
| Schlagworte: | |
| Online-Zugang: | Inhaltsverzeichnis Literaturverzeichnis Register // Personenregister |
| Beschreibung: | 303 Seiten 25 cm |
| ISBN: | 9789934187230 |
Internformat
MARC
| LEADER | 00000nam a2200000 c 4500 | ||
|---|---|---|---|
| 001 | BV047960416 | ||
| 003 | DE-604 | ||
| 005 | 20230202 | ||
| 007 | t | ||
| 008 | 220428s2021 |||| 00||| lav d | ||
| 020 | |a 9789934187230 |9 978-9934-18-723-0 | ||
| 020 | |z 993418723X |9 993418723X | ||
| 035 | |a (OCoLC)1344258802 | ||
| 035 | |a (DE-599)BVBBV047960416 | ||
| 040 | |a DE-604 |b ger |e rda | ||
| 041 | 0 | |a lav | |
| 049 | |a DE-12 | ||
| 084 | |a OST |q DE-12 |2 fid | ||
| 245 | 1 | 0 | |a Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse |b = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice |c zinātniskā redaktore Dr. habil. philol. Ina Druviete |
| 246 | 1 | 1 | |a Latvian language attitudes: values, beliefs, practice |
| 264 | 1 | |a Rīga |b LU Akadēmiskais apgāds |c 2021 | |
| 300 | |a 303 Seiten |c 25 cm | ||
| 336 | |b txt |2 rdacontent | ||
| 337 | |b n |2 rdamedia | ||
| 338 | |b nc |2 rdacarrier | ||
| 505 | 8 | |a Englische Zusammenfassung | |
| 650 | 0 | 7 | |a Lettisch |0 (DE-588)4114406-5 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 650 | 0 | 7 | |a Grammatik |0 (DE-588)4021806-5 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 650 | 0 | 7 | |a Linguistik |0 (DE-588)4074250-7 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 689 | 0 | 0 | |a Lettisch |0 (DE-588)4114406-5 |D s |
| 689 | 0 | 1 | |a Linguistik |0 (DE-588)4074250-7 |D s |
| 689 | 0 | 2 | |a Grammatik |0 (DE-588)4021806-5 |D s |
| 689 | 0 | |5 DE-604 | |
| 700 | 1 | |a Druviete, Ina |d 1958- |0 (DE-588)1089324987 |4 edt | |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Inhaltsverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Literaturverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Register // Personenregister |
| 940 | 1 | |n oe | |
| 940 | 1 | |q BSB_NED_20230202 | |
| 999 | |a oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-033341620 | ||
| 942 | 1 | 1 | |c 417.7 |e 22/bsb |g 4796 |
| 942 | 1 | 1 | |c 400 |e 22/bsb |g 4796 |
Datensatz im Suchindex
| _version_ | 1804183649545879552 |
|---|---|
| adam_text | Saturs Priekšvārds Valodas pētījumi valstij, sabiedrībai, cilvēkam Ina Druviete Pirmā nodaļa Lingvistiskā attieksme valodas politikā Ina Druviete Otrā nodaļa 73 Valoda kā vērtība Ina Druviete, Vija Požarnova Sestā nodaļa 40 Latviešu valoda pasaules valodu kopainā Ina Druviete Piektā nodaļa 29 Valoda kā identitāte Rietumu un Austrumu telpā Kaspars Kļaviņš Ceturtā nodaļa 18 Valoda un identitāte Ina Druviete, Vija Požarnova Trešā nodaļa 7 93 Latviešu etnosa un valodas pašraksturojums: pieņēmumi, mīti un stereotipi Ina Druviete, Dite Liepa Septītā nodaļa 108 Valodas jautājumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos Dite Liepa Astotā nodaļa 133 Lingvistiskās attieksmes izpausmes interneta diskusijās Vija Požarnova 154
Devītā nodala Desmitā nodaļa Nobeiguma vietā Lingvistiskās attieksmes izpausmes uzrunas lietojumā Linda Lauže 164 Lingvistiskā attieksme latviešu sabiedrībā: pūrisms, dzimte un citi aspekti Dace Strelēvica-Ošiņa 184 Ina Druviete 217 Summary 221 Avoti un literatūra 274 Personu rādītājs 298
Avoti un literatūra 2012. gada tautas nobalsošanas (2019). 2012. gada tautas nobalsošanas par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu (valodas referendums) rezultāti. Pieejams: ps://data.gov.lv/dati/dataset/2012-gada-tautas-nobalsosanas֊valodas-referendums [skatīts 29.07.2021.]. Āboliņš, G. (2011). Visas vainas jāmeklē galvā - gan “tur, augstāk”, gan tepat. Diena, 12. marts, 5. Ipp. Adonis (2003). An Introduction to Arab Poetics. London: Saqi Books. Alison, R. (2019). East Timor: Indonesia’s invasion and the long road to independence. Pieejams: https.7/www.theguardian.com/world/2019/aug/30/east-timor-indonesias֊invasion-andthe-long-road-to-independence [skatīts 01.05.2021.]. Alunāns, J. ([1858] 1995). Latviešu valoda. Ideju vēsture Latvijā: antoloģija, 1. sēj. Zin. red. E. Buceniece. Rīga: Zvaigzne. Alvesson, Μ. (2002). Postmodernism and Social Research. Buckingham: Open University Press. Apīnis, A. (1987). Neprasot atļauju. Latviešu rokraksta literatūra 18. un 19. gadsimtā. Rīga: Liesma. Apīnis, A. (1991). Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma. Apinis, P. (2014). Latvieša veselība uz zemeslodes. Pieejams: https://ir.lv/2014/05/02/latviesaveseliba-uz-zemelodes/ [skatīts 10.05.2021.]. Apollo (2020). Saldējumu “Melnītis” pārdēvēs vai pārtrauks ražot. Pieejams: https://www.apollo. lv/7012109/saldejumu-melnitis-pardeves-vai-partrauks-razot [skatīts 10.04.2021.]. Arnaut, K., Blommaert, J., Rampton, В., Spotti, M. (2015). Introduction: Superdiversity and Sociolinguistics. Paper 130. Tilburg: Tilburg Papers in Culture
Studies. Baker, C. (1992). Attitudes and Language. Multilingual Matters 83. Clevedon, UK: Multilingual Matters. Baker, D. (2002). Hananim, Han unim, Hanullim, and Han oilim. The Construction of Terminology for Korean Monotheism. The Review of Korean Studies, 5(1), pp. 105-131. Baker, D. (2006). Sibling Rivalry in Twentieth-Century Korea: Comparative Growth Rates of Catholic and Protestant Communities. Christianity in Korea. Ed. by R. E. Buswell Jr., and T. S. Lee. Honolulu: University of Hawaii Press, pp. 283-308. Bakhtin, Μ. ( 1981 ). Discourse in the Novel. Transi, by Μ. Holquist, and C. Emerson. The Dialogic Imagination. Ed. Μ. Holquist. Austin: University of Texas Press, pp. 259-422. Baldunčiks, J. (1989). Anglicismi latviešu valodā. Rīga: Zinātne. Balodé, L, Siliņa-Piņķe, R. (2019). Ģermānismi latviešu valodā: pētniecības un integrācijas atspoguļojums. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 281.-315. Ipp. Balodé, L., Saudina, V. (2019). Latviešu un lietuviešu valodas kontakti. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 316.-344. Ipp. Balodis, R. (red.) (2014). Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis. Baltaiskalna, D. (2001). Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme. Promocijas darba kop savilkums. Rīga: Latvijas Universitāte. Baltiņš, Μ., Druviete, I. (2017). Ceļavējš cilvēku ciltij: Valoda sabiedrībā. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Bändikö, К. (2010). Patriotisma līmeņi. Sestdiena, 13. nov., 50. Ipp. 274 Avoti
un literatūra
Barkāns, E. (2020). Mājsēde? Tauta spriež, ka pareizi latviski devet “lokdaunu”. Pieejams: https:// jauns.lv/raksts/zinas/418840-majsede-tauta-spriez-ka-pareizi-latviski-devet-lokdaunu [skatīts 17.12.2020.]. Barker, C. (2004). The SAGE Dictionary of Cultural Studies. Thousand Oaks: SAGE Publications. Barth, E (1969). Ethnic Groups and Boundaries: The Social Organization of Culture Difference. Oslo: Universitetsforlaget. Bastardas-Boada, A. (2012). Language and Identity Policies in the ‘Giocai’ Age. New Processes, Effects, and Principles of Organization. Barcelona: Generalitat de Catalunya. Institut d’Estudis Autonòmics. Bauer, L., Trudgill, P. (eds.) (1998). Language Myths. Penguin. Beitnere, D. (2010). Tautai ir jàdzîvo. DDD, 17.-30. sept., 7.1pp. Beitnere, D. (2012). Mēs - zemnieku tauta? Pašreference latviešu kultūras paradigmā. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts. Berg, E. (2002). Local Resistance, National Identity and Global Swings in Post-Soviet Estonia. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/232893382_Local_Resistance_National_ Identity_and_Global_Swings_in_Post-Soviet_Estonia [skatīts 30.04.2021.]. Bergmane, A., Blinkena, A. (1986). Latviešu rakstības attīstība. Rīga: Zinātne. Berthoud, A.-C., Grin, F., Lüdi, G. (2013). Conclusion. Exploring the Dynamics of Multilingu alism: The DYLAN Project. Ed. by A.-C. Berthoud, F. Grin, and G. Ludi. John Benjamins, pp. 429-435. Biezais, H. (1961). Die Gottesgestalt der Lettischen Volksreligion. Stockholm: Almquist Wiksell. Bikše, K„ Laiveniece, D. (2009). Latviešu valoda vidusskolai: mācību grāmata. II
daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. Biswas, S. K. (2008). Nine Decades ofMarxism in the Land ofBrahminism. Calicut, Kerala: Other Books. Blackledge, A., Creese, A. (2010). Multilingualism: A Critical Perspective. London: Continuum. Blackledge, A., Creese, A. (2017). Language and Superdiversity: An Interdisciplinary Perspective. Paper 187. Tilburg: Tilburg Papers in Culture Studies. Blinkena, A. (1979). Hipernormälismi mūsu valodā jeb kas par daudz, tas no ļauna. Latviešu valodas kultūras jautājumi, 15. laid. Rīga: Liesma, 161.-163. Ipp. Blinkena, A. (2017). Par latviešu literārās valodas sākotni. Ievads jautājuma nostādnē. Blin kena, A. Caur vārdu birzi. Darbu izlase II. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 95.-103. Ipp. (Pirmpublicējums: Karogs, 1985, Nr. 11,143.-148. Ipp.) Blommaert, J. (ed.) (1999). Language Ideological Debates. Language, Power, and Social Process 2. Berlin: Mouton de Gruyter. Blommaert, J. (2010). The Sociolinguistics of Globalization. Cambridge: Cambridge University Press. Blommaert, J., Backus, A. (2013). Superdiverse Repertoires and the Individual. Multilingualism and Multimodality. Current Challenges for Educational Studies. Ed. by I. de Saint-Georges, and J.-J. Weber. Roterdam, Boston, Taipei: Sense Publishers, pp. 11-32. Blommaert, J., Rampton, B. (2011). Language and Superdiversity: A Position Paper. Working Papers in Urban Language Literacies. Paper 70. Tilburg: Tilburg Papers in Culture Studies. Blommaert, J., Rampton, B. (2016). Language and Superdiversity. Ed. by K. Arnaut, J. Blommaert, B. Rampton, and M. Spotti. London: Routledge, pp. 21-48.
Blūmane, A. (2009). Sociolingüístic analysis of address usage in general educational institutions in Latvia. Kalbos kultūra. T. 82. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas, p. 202-213. 275
Bojārs, G. (2010). Lielie franči, mazie latvieši. Diena, 22. okt., 2. Ipp. Bosa, A. (2021). Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs? Latvijas sabiedriskie mediji. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kas-apdraud-latviesu-valodu-unkas֊to-glabs.a403703/ [skatīts 08.05.2021.]. Bourdieu, P. (1991). Language and Symbolic Power. Harward University Press. Bourdieu, P., Wacant, L. (1992). An Invitation to Reflexive Sociology. Chicago: The University of Chicago Press. Bourhis, R. Y, Giles, H., Rosenthal, D. (1981). Notes on the construction of a subjective vitality questionnaire for ethnolinguistic groups. Journal ofMultilingual and Multicultural Develop ment, Vol. 2, pp. 145-155. Braginsky, V. (2015). The Turkic-Turkish Theme in Traditional Malay Literature: Imagining the Other to Empower the Self. Leiden: Brill. Bratt-Paulston, C. (1994). Linguistic Minorities in Multilingual Settings: Implicationsfor Language Policies. Amsterdam: John Benjamins. Brice, L. (2019). #valoda tviteri - 140 zīmju izaicinājums un tiešsaistes konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 14. Atb. red. A. Vulāne. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 67.-78. Ipp. Bright, W. (1997). Reminiscences: beginnings of sociolinguistics. The Early Days of Socio linguistics. Memories and Reflections. Ed. by C. Bratt-Paulston, and G. R. Tucker. Summer Institute of Linguistics, pp. 53-60. Brīze, A. (2012). “Es lepojos, ka esmu latvietis!” DDD, nov., 8.-9. Ipp. Brown, R., Gilman, A. (1982). The Pronouns of Power and Solidarity. Language and Social Context. Ed. by P. P. Giglioli. Penguin
Books, pp. 252-282. Bucholtz, Μ., Hall, K. (2004). Language and Identity. A Companion to Linguistic Anthropology. Ed. by A. Duranti. Blackwell Publishing Ltd, pp. 369-394. Bula, D. (2011). Mūsdienu folkloristika. Paradigmas maiņa. Rīga: Zinātne. Burane, К. (2020). Par valodas loģiku, galotnēm un jaunu realitāti. Pieejams: https://www. kroders.lv/viedokli/1505 [skatīts 30.03.2020.]. Burve-Rozīte, A. (2018). Viņi ir absolūti dzīvi! Ir, 15. nov., 40.-43. Ipp. Bušs, O., Ernstsone, V. (2006). Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga: Norden AB. Bušs, O., Jansone, L (2019). Somugrismi latviešu valodā: pētniecības un integrācijas atspoguļojums. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 214.-249. Ipp. Butkus, A. (2007). Lietuva ir Latvija: laikas atsisakyti senųjų stereotipų. Pieejams: http://www. delfi.lt/news/ringas/lit/abutkus-lietuva-ir-latvija-laikas-atsisakyti-senuju-stereotipu.d?id= 15043656#ixzz257vjKwFe [skatīts 02.06.2012.]. Butkus, A. (2012a). VDU profesorius A. Butkus: valstybinės dvikalbystės scenarijus įmanomas ir Lietuvoje. Pieejams: http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/vdu-profesorius-abutkusvalstybines-dvikalbystes-scenarijus-imanomas-ir-lietuvoje.d?id=54272195#ixzz257r kAzOO [skatīts 01.06.2012.]. Butkus, A. (2012b). Latvijas mācībstundas Lietuvai. Latvijas Avīze, 24. febr. Pieejams: http://la./ Iv/index2php?option=com_content view=article8dd=3424 [skatīts 20.08.2012.]. Butkus, A. (2012c). Baltiškos impresijos / Baltijas impresijas. Kaunas: Aesti. Cameron, D. (1995). Verbal Hygiene. London: Routledge. Cargile, A. C., Giles, H., Ryan, E. B.,
Bradač, J. J. (1994). Language attitudes as a social process: A conceptual model and new directions. Language and Communication, 14(3), pp. 211-236. 276 Avoti un literatūra
Chan, K. L. (2016). Power Language Index. Pieejams: http://www.kailchan.ca/wp-content/ uploads/2016/12/Kai-Chan_Power-Language-Index-full-report_2016_v2.pdf [skatīts 17.04.2020.]. Chang, S. (2006). Korean Bible Women: Their Vital Contribution to Korean Protestantism, 18951945. Thesis. College Station: University of Edinburgh, Department of Philosophy. Chari, Μ. (2016). How the map of India was redrawn on the lines of language. Scroll.in. Pieejams: https://scroll.in/article/820359/how-the֊map-india-was-redrawn-on-the-linesof-language [skatīts 30.07.2021.]. Chaudhary, A. (2014). Farmers fight Coca-Cola over water. Gulf News, p. A17. Chellaney, B. (2016). Water scanty: Asias ticking time bomb. GulfNews, Apr. 29, p. 1. Cho, I. D. (2017). Discourses of Nation: Tensions in Early Modern Korea-Japan Relations. Doctoral dissertation, Harvard University, Graduate School of Arts Sciences. Cambridge, Massachusetts. Choi, J. (2005). Early Catholicism in Korea. Seoul: Handl Publishing House. Choi, J. (2006). Folk-Religion: The Customs in Korea. Seoul: Ewha Womans University Press. Choi, G. (2013). The Influence of Shamanism in the Korean Adventist Church. Journal of Adventist Mission Studies, 9(2), pp. 21-38. Chomsky, N. (1965). Aspects of the Theory of Syntax. The MIT Press. Cibuis, J. (2004). Nepraktiskums latviešu valodas gaumē. Diena, 21. sept. Cimdiņa, A. (2010). Nacionālā varoņa ģenēze un percepcija: Andrejs Pumpurs un Lāčplēsis ārpus literārās telpas. Latvija un latviskais. Nācija un valsts idejās, tēlos un simbolos. Sast. A. Cimdiņa, D. Hanovs. Rīga: Zinātne, 31.-50. Ipp.
Coulmas, F. (1985). Sprache und Staat: Studien zur Sprachplanung und Sprachpolitik. Berlin, New York: de Gruyter. Pieejams: https://books.google.fr/books?id=0f)uIHaUWKEC8fpg= PA41 hl=fr source=gbs_toc_r cad=3#v=onepage q f=false [skatīts 30.07.2021.]. Coulmas, E (1992). Language and Economy. Oxford: Blackwell Publishers. Coulmas, F. (2020). Economic theory and the diffusion of languages. Language and Economy. Language Industries in a Multilingual Europe. Contributions to the EFNIL Conference 2019 in Tallinn. Ed. by T. Tender, and L. Μ. Eichinger. Budapest: Research Institute for Linguistics. Crystal, D. ([2000] 2008). Language Death. Cambridge: Cambridge University Press. Crystal, D. (2001). Language and the Internet. Cambridge: Cambridge University Press. Crystal, D. (2002). Language Death. Cambridge: Cambridge University Press. Crystal, D. (2003). English as a Global Language. 2nd edition. Cambridge: Cambridge University Press. Crystal, D. ([2006] 2007). The Fight for English. How Language Pundits Ate, Shot, and Left. Oxford: Oxford University Press. Crystal, D. (2021). Covocabulary. Pieejams: http://www.cambridgeblog.org/2020/05/covocabulary/ [skatīts 25.05.2021.]. Curzan, A. (2014). Fixing English. Prescriptivism and Language History. Cambridge: Cambridge University Press. Dąbrowska, A., Pisarek, W, Stickel, G. (eds.) (2017). Stereotypes and Linguistic Prejudices in Europe. Budapest: Research Institute for Linguistics. Daija, P. (2010). Valstiskuma ideju ģenēze un patriotisma izpratne apgaismības laika latviešu literatūrā. Latvija un latviskais. Nācija un valsts idejās,
tēlos un simbolos. Sast. A. Cimdiņa, D. Hanovs. Rīga: Zinātne, 11.-30. Ipp. Daine, I. (2020). [Tvīts]. Pieejams: https://twitter.com/IvetaDaine/status/1339624842199511048 [skatīts 12.12.2020.]. 277
Dasgupta, S. N. (1927). Hindu Mysticism. Bombay, New Delhi, Calcutta, Madras, Bangalore: Allied Publishers Private Ltd. De Fina, A. (2020). Linguistic practices and transnational identities. The Routledge Handbook of Language and Identity. London, New York: Routledge, pp. 163-178. DeFrancis, J. (1986). The Chinese Language. Fact and Fantasy. Honolulu: University of Hawaii Press. Delfi (2021). “Maskne” ֊ sejas aizsargmaskas izraisīta akne. Pieejams: https://www.delfi.lv/vina/ skaistums-un-stils/skaistumkopsana/maskne-sejas-aizsargmaskas֊izraisita-akne-kapecrodas-un-ka-arstet.d?id=52892927 [skatīts 15.02.2021.]. Denisa, S. (2020). Infodēmijas laikā noderīgi algoritmi jeb kā, turpinot mazgāt rokas, nepieļaut “savu smadzeņu skalošanu”. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/medijpratiba/ infodemijas-laika-noderigi-algoritmi-jeb-ka-turpinot-mazgat-rokas-nepielaut-savusmadzenu-skalosanu.a353699/ [skatīts 05.04.2020.]. Department of Official Language (2015). Ministry of Home Affairs, Government of India. Pieejams: https://rajbhasha.gov.in/en/official-language-policy-union [skatīts 01.05.2021.]. Deruma, D. (2018). Neērtais latvietis Hermanis. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6453618/ neertais-latvietis-hermanis [skatīts 15.04.2021.]. Diasporas politika Latvijā (2021). Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pieejams: https://www. mfa.gov.lv/arpolitika/diasporas-politika/diasporas-politika-latvija [skatīts 29.03.2021.]. Dimiņš, D., Strelēvica-Ošiņa, D. (2020). “Nē nūjā”: gramatiskā polaritāte un lietotāju attieksme. Akadēmiķa J. Endzelīna 147. dzimšanas dienas atceres starptautiskā
zinātniskā konference “Valoda sabiedrībā”. Tēzes. Rīga: LU LVI, 19.-20.1pp. Diskusija (2020). Latvijas konference. Domuzīme: literatūra, publicistika, vēsture, 3, 62.-67. Ipp. Do you speak corona? (2020). A guide to covid-19 slang. Pieejams: https://www.economist. com/1843/2020/04/08/do-you-speak-corona-a-guide-to-covid-19-slang [skatīts 14.09.2020.]. Doroņina-Lasmane, L. (2010). Viensētnieki. Ir, 30. sept., 41.-45.1рр. Drager, К. (2015). Linguistic Variation, Identity Construction and Cognition. Berlin: Language Science Press. Dressier, W. U. (1996). Language Death. Towards a Critical Sociolinguistics. Ed. by R. Singh. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins Publishing, pp. 195-210. Druviete, I. (1991). Valodas normalizācijas koncepcija 17.-18. gs. normu avotos. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 8,43.-49. Ipp. Druviete, I. (red.) (1995). The Language Situation in Latvia. Sociolinguistic Survey. Part 1. Language Use and Attitudes among Minorities in Latvia. Rīga: Latviešu valodas institūts. Druviete, I. (red.) (1996). Valodas situācija Latvijā. Sociolingvistisks pētījums. 2. daļa. Latviešu lingvistiskā kompetence un valodas procesu vērtējums. Rīga: Latviešu valodas institūts. Druviete, I. (2010a). Latviešu valoda kā valsts valoda: simbols, saziņas līdzeklis vai valstiskuma pamats. Latvija un latviskais: nācija un valsts idejās, tēlos un simbolos. Sast. A. Cimdiņa, D. Hanovs. Rīga: Zinātne, 123.-153. Ipp. Druviete, I. (2010b). Baltu valodas mūsdienās: latviešu un lietuviešu valodas situācijas komparativa analīze. XI Starptautiskais baltistu kongress. Tēzes. Rīga: LU, LU
LVI, 50.-51.1pp. Druviete, L (2011). Valsts valodas integrativa un ekonomiskā vērtība. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 15 (2). Liepāja, 97.-106. Ipp. Druviete, I. (2013). Latviešu valoda - vienīgā valsts valoda Latvijā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 8. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 15.-23. Ipp. 278 Avoti un literatura
Druviete, I. (2014). English in Latvia: symbol of European identity, tool for career promotion or “the third force”? Sociolinguistica: International Yearbook of European Sociolinguistics = Annuaire International de la Sociolinguistique Européenne. Año 2014, Número 28. Dedicado a: Die Einstellungen und die Politik der Nationalen Sprachinstitute in Europa zu Englisch als Europäische Lingua Franca. Berlin, Boston: Walter de Gryuter, pp. 69-88. Druviete, I. (2015). Pasaules, Eiropas un valsts konteksts Latvijas valodas politikā. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums, 19 (2). Liepāja: LiePA, 49.-58. Ipp. Druviete, I. (red.) (2018). Nacionālās identitātes sociolingvistiskie aspekti / Sociolinguistic Aspects of National Identity. Rakstu krājums. Riga: LU Latviešu valodas institūts. Druviete, I. (2021). Covid laiks valodā atspoguļojies jūtami un parāda, ka valodas gars ir dzīvs. Pieejams: https://lrl.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/ina-druviete-covid-laiks-valodaatspogulojies- jutami-un-parada-k.al40039/ [skatīts 11.03.2021.]. Druviete, L, Ozolins, U. (2016). The Latvian referendum on Russian as a second state language, February 2012. Language Problems Language Planning, 40(2), pp. 121-145. Druviete, L, Veisbergs, A. (2018). The Latvian Language in the 21st Century. Latvia and Latvians: Collection of scholarly articles. Vol. I. Riga: Latvian Academy of Sciences, pp. 244-278. DuBois, S. (2018). Identification and Stereotypes of Foreign-accented English. Pieejams: http:// www.hottopos.com/notand46/ldubois.pdf [skatīts 10.04.2021.]. Džozefs, Dž. Ē. (2008). Valoda un politika.
Tulk. R. Valdmane. Rīga: Zinātne. East Timor (2013). East Timor spying case: PM Xanana Gusmao calls for Australia to explain itself over ASIO raids. ABC (Australian Broadcasting Corporation) News. Pieejams: https:// www.abc.net.au/news/2013-12-04/east-timor-pm-shocked-by-asio-raids-over-spyingcase/5135146 [skatīts 01.05.2021.]. Eckert, P., Vengert, E. (2005). Communities of practice in sociolinguistics. Journal of Socio linguistics, Vol. 9, Issue 4, pp. 582-589. Edwards, J. (2009). Language and Identity: An Introduction. Cambridge: Cambridge University Press. Edwards, J. (2011). Challenges in the Social Life of Language. Basingstoke: Palgrave Macmillan. Edwards, J. (2013). Sociolinguistics: A Very Short Introduction. Oxford: Oxford University Press. Ehala, Μ. (2011). Hot and cold ethnicities: modes of ethnolinguistic vitality. Journal of Multi lingual and Multicultural Development, 32(2), pp. 187-200. Ehala, Μ. (2018). Signs of Identity. The Anatomy of Belonging. London, New York: Routledge. Ekspertu ziņojums (2016). Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojums. Ose, L., Alijevs, R„ Hanovs, D., Proskurova, O., Kaprāns, Μ. Novembris. Pieejams: https://www. president.lv/storage/items/PDF/Sab_saliedetiba_Zinojums_nov2016.pdf [skatīts 10.08.2020.]. Elsner, A. Μ., Rampton, V. (2020). Opinion: Science Alone can’t solve Covid-19. The Huma nities Must Help. Pieejams: https://undark.org/2020/06/04/covid-19-humanities/ [skatīts 08.04.2021.]. Endzelīns, J. (1932). Dažādas valodas kļūdas. Rīga: Zvaigzne (faksimilizdevums). Endzelīns, J. (1938). Latviešu valodas skaņas
un formas. Rīga: Latvijas Universitāte. Enfield, N. (2014). Causal dynamics of language. Enfield, N. J., Kockelman, P, Sidnell, J. (eds.) The Cambridge Handbook of Linguistic Anthropology. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 325-342. Ernstsone, V. (2005). Solidaritāte un demokrātija: uzrunas lietojums elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 1. Atb. red. S. Lazdiņa. Rīga: LU Akadē miskais apgāds, 24.-30. Ipp. 279
Ernstsone, V. (2006). Latviešu sarunvaloda Austrumu un Rietumu ietekmju krustpunktā. Lietu viešu un latviešu sastatāmās stilistikas jautājumi. Šauļi: Šiaulių universitetas, 192.-203.1pp. Ernštreits, V. (2011). Lībiešu rakstu valoda. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Ernštreits, V., Kļava, G. (2013). Dažas gramatiskas pārmaiņas lībiešu valodā latviešu valodas ietekmē. Valoda: nozīme un forma, 3. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 19.-27. Ipp. Ervina-Tripa, S. (2003). Sociolingvistiskie likumi uzrunas formu izvēlē. Tulk. I. Glužģe. Kentaurs, Nr. 30,106.-123. Ipp. Europe According to Culinary Horror (2013). Atlas of Prejudice. Pieejams: https://atlasoiprejudice.com/our-collective-eating-disorder-4846eede37bd [skatīts 30.07.2021.]. Evans, D. (ed.). (2014). Language and Identity. London, Oxford: Bloomsbury Academic. Evans, D. (ed.). (2018). Language, Identity and Symbolic Culture. London, Oxford: Bloomsbury Academic. Everett, D. (2012). Language: The Cultural Tool. London: Profile Books LTD. Farghaly, A. (2010). The Arabic Language, Arabic Linguistics and Arabic Computational Linguistics. Arabic Computational Linguistics. Abu Dhabi: CSLI Publications. Fasold, R. (1992). Sociolinguistics of Language. Oxford, Cambridge: Blackwell. Federspiel, H. Μ. (2007). Sultans, Shamans, and Saints. Islamand Muslims in Southeast Asia. Honolulu: University of Hawa’i Press. Fishman, J. (1965). Who Speaks What Language to Whom and When? La Linguistique, Vol. 1, Fase. 2, pp. 67-88. Fishman, J. (1973). Language Modernization and Planning in Comparison with other types of National Modernization and
Planning. Language in Society, 2(1), pp. 23-42. Fishman, J. A. (1991). Reversing Language Shift. Clevedon, UK: Multilingual Matters Ltd. Flotow, L. von (1997). Translation and Gender. Translating in the Era of Feminism. Manchester: St. Jerome. Gal, S., Woolard, K. (eds.) (2001). Languages and Publics: The Making ofAuthority. Manchester, UK: St. Jerome. Galenieks, Μ. (2021). Plogeri pret plastmasu. Ir, 25. marts, 52.-53.1pp. Garcia, O. (2009). Bilingual Education in the 21st Century: a Global Perspective. Chichester: Wiley-Blackwell. Gardner-Chloros, P. (2009). Code-Switching. Cambridge: Cambridge University Press. Garrett, P. (2010). Attitudes to language. Key Topics in Sociolinguistics. Cambridge, UK: Cambridge University Press. Garrett, P. (2011). Attitudes to Language. Key Topics in Sociolinguistics. Cambridge, UK: Cambridge University Press. Garrett, P., Coupland, N., Williams, A. (eds.) (2003). Investigating Language Attitudes: Social Meanings of Dialect, Ethnicity, and Performance. Cardiff, UK: University of Wales Press. Gass, R. H., Seiter, J. S. (1999). Persuasion, Social Influence, and Compliance Gaining. Boston: Allyn and Bacon. Gazzola, Μ., Grin, E, Wickström, B. A. (2015). A Concise Bibliography of Language Economics. CESifo Working Paper No. 5530. CESifo: Center for Economic Studies Ifo Institute. Giles, H., Bourhis, R. Y, Taylor, D. Μ. (1977). Towards a theory of language in ethnic group relations. Language, Ethnicity, and Intergroup Relations. Ed. by H. Giles. New York: Academic Press, pp. 307-348. Gill, Μ. (2012). Nativeness, Authority, Authenticity: The
Construction ofBelonging and Exclusion in Debates about English Language Proficiency and Immigration in Britain. The Languages 280 Avoti un literatūra
ofNation: attitudes and Norms. Ed. by C. Percy, and Μ. C. Davidson. Multilingual Matters, pp. 271-291. Giordano, Ch. (2012). Sprache und Nation. Überlegungen aus socialanthropologischer Sicht. Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Hg. von K. Maier. Wiesbaden: Harrassowitz Verlag, S. 15-20. Gleason, P. (1983). Identifying Identity: A Semantic History. The Journal of American History, 69(4), March, pp. 910-931. Goddard, C. (2006). Chapter 1. Ethnopragmatics: a new paradigm. Ethnopragmatics: Understan ding Discourse in Cultural Context. Mouton de Gruyter. Gofmanis, Ē. (2001). Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē. Tulk. I. Beķere. Rīga: Madris. Gopalakrishnan, A. (2016). Hindi cannot be imposed on others. The Economic Times, Febr. 22. Pieejams: https://economictimes.indiatimes.com/news/politics-and-nation/hindi-cantbe-imposed-on-others-says-adoor-gopalakrishnan/articleshow/51084465.cms [skatīts 01.05.2021.]. Gorjučko, G. (2010). Padomija ieēdusies latviešu ādā. Marta, Nr. 33, 3. Ipp. Graffi, G. (2019). Origin of language and origin of languages. Evolutionary Linguistic Theory, Vol. 1, Issue 1, April, pp. 6-23. Grenier, G. (2015). The economic value of language skills. Pieejams: https://wol.iza.org/uploads/ articles/205/pdfs/economic-value-of-language-skills.pdf [skatīts 17.04.2020.]. Grin, E (2002). Using Language Economics and Education Economics in Language Education Policy. Strasbourg: Council of Europe. Grin, E (2018). The MIME Vademecum: an introduction. The MIME Vademecum. Mobility and Inclusion in Multilingual Europe. Artgraphic Cavin SA: Switzerland, pp.
14-25. Groebner, V. (2004). Who Are You?: Identification, Deception, and Surveillance in Early Modern Europe. Zone Books. Guļevska, D., Miķelsone, A., Porîte, T. (2002). Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata: latviešu valoda. Rīga: Avots. Gumperz, J. (1972). Introduction. Directions in Sociolinguistics. The Ethnography of Communication. Ed. by J. J. Gumperz, and D. Hymes. New York: Basil Blackwell, pp. 1-25. Gumperz, J. (1982). Language and the Communication of Social Identity (with Jenny Cook Gumperz). Gumperz, J. ƒ. (ed.). Language and Social Identity. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 1-21. Gyventojų (2021). Gyventojų pagal tautybę dalis, palyginti su bendru nuolatinių gyventojų skaičiumi. Oficialiosios statistikos portalas. Pieejams: https://osp.stat.gov.lt/statistiniurodikliu-analize?indicator=S3R162#/ [skatīts 29.07.2021.]. Haarmann, H. (1993). Die Sprachen weit Europas. Geschichte und Zukunft der Sprachnationen zwischen Atlantik und Ural. Frankfurt a. Μ., New York: Campus. Häbermäss, J. (2012). Postnacionālā konstelacija un demokrātijas nākotne. Tulk. R. Kūlis. Rīga: Zinātne. Han, В. (2007). Abwesen. Zur Kultur und Philosophie des Fernen Ostens. Berlin: Merve Verlag. Hansen, Th. В. (2001). Wages of Violence: Naming and Identity in Postcolonial Bombay. Princeton, Oxford: Princeton University Press. Harmon, D., Loh, J. (2010). The Index of Linguistic Diversity: A new quantitative measure of trends in the status of the worlds languages. Language Documentation and Conser vation, Vol. 4, pp. 97-151. Pieejams: http://scholarspace.manoa.hawaii.edu/bitstream/
10125/4474/1/harmonloh.pdf [skatīts 10.04.2021.]. Haugen, E. (1972). The Ecology of Language. Stanford, CA: Stanford University Press. 281
Hazans, M. (2020). Diasporas apjoma novērtējums. Pētījuma rezultāti. 2., papild. izd. Rīga: LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Hazard, P. (1961). La crise de la conscience européenne 1680-1715. Paris: Librairie Arthème Fayard. Herder, J. G. (1772). Abhandlung über den Ursprung der Sprache. Berlin: Christian Friedrich Voß. Pieejams: https://www.projekt-gutenberg.org/herder/sprache/sprachl7.html [skatīts 01.05.2021.]. Hermanis, A. (2010). Latvieši kā indiāņi. Ir, 9. sept., 34.-39.1pp. Hirša, Dz. (2017). Jautājums sev pašiem. Domuzīme, 1, 61. Ipp. Hirša, Dz. (2019). Mūsu valoda uz otrā gadu simteņa sliekšņa. Valoda un valsts. VVK raksti, 10. sēj. Rīga: Zinātne, 175.-185. Ipp. Hoadley, A.-G. N. (2005). Indonesian Literature vs New Order Orthodoxy: the Aftermath of 1965-1966. Copenhagen: NIAS Press. Hogan-Brun, G. S. (2017). Linguanomics. What is the Market Potential of Multilingualism ? Bloomsbury Publishing. Hogan-Brun, G., Ozolins, U„ Ramonienė, Μ., Rannut, M. (2009). Language Politics and Practices in the Baltic States. Tallinn: Tallinn University Press. Horiguči, D. (2013). Priedēkļi kā internacionālismu “nacionalizācijas” līdzekļi. Valoda: nozīme un forma, 3. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 45.-56. Ipp. Hublin, J. J. (2018). Les origines d’Homo sapiens en Afrique. Sciences Humaines, 12, № 309, p. 6. Pieejams: https://www.cairn.info/magazine-sciences-humaines-2018-12-page-6.htm [skatīts 30.04.2021.]. Hultgren, A. K., Gregersen, E, Thøgersen, J. (eds.) (2014). English in Nordic Universities. Ideologies and Practices. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins Publishing
Company. Hüber, R. (1943). Arabisches Erbe - arabische Zukunft. Berlin: Volk und Reich. Hwan, A. K. (2015). Vietnamese Letters: Uncovering the Mystery Through Understanding Its History. The Story of Nine Asian Alphabets. Seoul: Asia-Pacific Centre of Education for International Understanding; Hollym International Corp., pp. 118-135. Hwan, S. Y. (2015). The Easiest to Lern: Indonesias Language and Letters. The Story of Nine Asian Alphabets. Seoul: Asia-Pacific Centre of Education for International Understanding; Hollym International Corp., pp. 138-165. Hwang, K. Μ. (2010). A History of Korea. New York: Palgrave Macmillan. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2018. gadā. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne-ikt/datori-internets/meklettema/333-informacijas-un-komunikacijas-tehnologiju [skatīts 10.01.2019.]. Irwin, R. (2007). The Lust of Knowing. The Orientalists and Their Enemies. London: Penguin Books. Issam, F. (2016). LAraméen parlé à Maaloula. Morrisville: Lulu. ISV (2005). Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots. Jansone, L. (2010). Ārzemnieki sajūsmā. Diena, 17. jūk, 2.-3. Ipp. The Japanese stereotype map of Europe (2016). Pieejams: https://www.indyl00.com/article/thejapanese-stereotype-map-of-europe—bJGqciPrRZb [skatīts 30.07.2021.]. Jenkin, Μ. (2014). What makes a language attractive - its sound, national identity or familiarity? Pieejams: https://www.theguardian.com/education/2014/jul/17/what-makes-a-language- attractive [skatīts 10.08.2020.]. Jernudd, B. H. (2020). The origin and development of a
language management framework. Kimura, G. C., Fairbrother, L. (eds.). A Language Management Approach to Language 282 Avoti un literatūra
Problems: Integrating Macro and Micro Dimensions. Amsterdam, Philadelphia: John Ben jamins, pp. 31-48. Jochmann, C. G. (1982). Die Rückschritte der Poesie. Hamburg: Felix Meiner Verlag. Jordan, S. (1995). Niederdeutsches im Lettischen: Untersuchungen zu den mittelniederdeutschen Lehnwörtern im Lettischen. Bielefeld: Verlag für Regionalgeschichte. Joseph, J. E. (2004). Language and Identity: National, Ethnie, Religious. New York: Palgrave Macmillan. Joseph, J. E. (2006). Language and Politics. Edinburgh: Edinburgh University Press. Josephson, J., Einarsdóttir, Ի. (2016). Language Purism and Gender: Icelandic Trans Activists and the Icelandic Linguistic Gender Binary. Transgender Studies Quarterly, 3(3-4), pp. 376-387. Jundze, A. (2011). Cik valodu ir Latvijā? Pieejams: http://rn.nra.lv/zinas/viedokli/arnojundze/44604-cik֊valodu-ir-latvija.htm [skatīts 14.04.2011.]. Kalme, G. (2018). Būtiski jautājumi, pirms svinam. Latvijas Avīze, 16. nov., 3. Ipp. Kalnača, A., Lokmane, I. (2021). Latvian Grammar. Rīga: University of Latvia Press. Kang, Y. A. (2015). “First Korean Philosophers” on Philosophy. Diogenes, 62(2), pp. 62-70. Kantar TNS (2019). Pieejams: https://www.kantar.lv/ko-mes-daram/musu-ekspertize/medijupetijumi/. Nepubliskota sarakste. Karapetjana, I. (2020). Latvian or English - the language situation in scientific communication in Latvia. Baltic Journal ofEnglish Language, Literature and Culture, Vol. 10, pp. 72-82. Karulis, К. (1992). Latviešu etimoloģijas vārdnīca, II. Rīga: Avots. Kasparāns, Ģ. (2010). Apsolītās zemes spožums un posts. Sestdiena, 2. okt., 32.-37.
Ipp. Kaudzīte, Μ. (1920). Atmiņas par Kronvalda Ata pēdējām mūža dienām. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts II, 120.-130. Ipp. Keilman, S. G. (2000). The Translingual Imagination. University of Nebraska Press. Kessler, S. (2011). Lettgallisch und Schemaitisch - eine Misserfolgsgeschichte. Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Wiesbaden: Otto Harrassowitz GmbH Co.KG, S. 208-230. Kessler, W. (2011). Sprache als Konstrukt der “Nation” und Nation als Konstrukt der Sprache. Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Wiesbaden: Otto Harrassowitz GmbH Co.KG, S. 348-359. Keum, J. (2000). Confucianism and Korean Thoughts. Seoul: Jimoondang Publishing Company. Kibermane, K., Kļava, G. (2016). Sabiedrības lingvistiskā attieksme un lingvistiskā uzvedība: nosacījumi situācijas pārmaiņām. Valodas situācija Latvijā: 2010-2015. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. L. Lauže, atb. red. G. Kļava. Rīga: LVA, 110.-120.1pp. Kibermane, K., Kļava, G., Lauže, L., Tihomirova, К. (2014). Valodas ideoloģija un plašsaziņas līdzekļi (televīzija). Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Kleijntjenss, J. (1940). Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņa archivos. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Kļava, G. (2016). Priekšvārds. Valodas situācija Latvijā: 2010-2015. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. L. Lauže, atb. red. G. Kļava. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 6. Ipp. Kļava, G. (2018). Superdiversitātes jēdziens un tā izpratne sociolingvistika: daži piemēri Latvijas valodas situācijā. Nacionālās identitātes sociolingvistiskie aspekti / Sociolingüístic Aspects of National
Identity. Rakstu krājums. Rīga: Latviešu valodas institūts, 63.-74. Ipp. Kļaviņa, L. (2019). Mūzika ir mana pasaidé. Ievas Stāsti, 18. janv., 30.-34. Ipp. Kļaviņš, K. (2009). apSTĀVĒŠANA. Rīga: Mansards. 283
Kļaviņš, К. (2019). Korean Dangun and Latvian Bearslayer - Two Bear-Man Hero Myths. Special Issue of the Journal ofReligious-Philosophical Articles, XXVI: “Dynamic Asia”. Ed. by J. Priede, and K. Kļaviņš. Riga: University of Latvia Press, pp. 155-167. Kļaviņš, К. (2020). The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies. Riga: University of Latvia Press. Ko vācieši teica (1933). Ko vācieši teica 11. decembri 1885. gadā par latviešu nacionāliem centieniem. Bauskas Novada Zemnieku Balss, 24. dec., 1.1pp. Kokare, E. (sast.) (1957). Latviešu sakāmvārdi un parunas. Izlase. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība. Kokare, E. (1988). Latviešu un vācu sakāmvārdu paralēles. Rīga: Zinātne. Kolmane, I. (2012). [Bez nosaukuma. 4. vāka teksts.] I. Plūme. Rēzus. Rīga: Dienas Grāmata. Korean Bible Translations (2010). Pieejams: http://www.koreanbible.or.kr/koreanbible [skatīts 30.07.2021.]. Korean Hangul alphabet inspires artwork to celebrate International Literacy Day. Pieejams: https://en.unesco.org/news/korean-hangul-alphabet-inspires-artwork-celebrate-international-literacy-day [skatīts 01.05.2021.]. Koškins, L (2019). Latviešu valodas kontakti ar slāvu valodām. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 250.-280. Ipp. Kozinets, V. R. (2010). Netnography. Doing Ethnographic Research Online. Los Angeles: Sage Publications. Krauss, M. (1992). The worlds languages in crisis. Language, 68(1), pp. 4-10. Kreuter, N. (2013). The Ethics of Clarity and/or Obscuration. Composition Forum, Ti, Spring. Pieejams:
http://compositionforum.com/issue/27/ [skatīts 15.03.2021.]. Krilovs, P. (2010). Bēdīgais stāsts par mentalitāti. Diena, 21. aug., 2.-3.1pp. Krishnan, R. (2019). How the West backed radical Islam and unleashed global terror. Business Today. Pieejams: https://www.businesstoday.in/opinion/columns/story/radical-islam-westbacked-global-terror-us-europe-britain-jehad-west-funded-terrorism-2 13727-2019-07-17 [skatīts 30.07.2021.]. Kristals, D. (2019). Mazā valodas grāmata. Tulk. I. Druviete, zin. red. S. Rapa. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Kronvalds, A. (1936). Kopoti raksti, IL A. Gobas sakārtojumā. Rīga: Valters un Rapa. Kronvalds, A. (1937). Runa Tērbatas latv. Literāriskā vakarā 1972. g. 19. februārī. Kopoti raksti, I. A. Gobas sakārtojumā. Rīga: Valtera un Rapas a/s apgāds, 559.-592. Ipp. Kroskrity, P. V. (2016) Language Ideologies and Language Attitudes. DOI: 10.1093/OBO/ 9780199772810-0122 Kučinską, I. (2010). Liepajas dzintariņš. Sestdiena, 20. nov., 20.-24.1pp. Kukle, L. (2020). Anglicismi, baby! Pieejams: https://satori.lv/article/anglicismi-baby [skatīts 15.01.2021.]. Kūle, M. (2016). Jābūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā. Rīga: Zinātne. Kūle, Μ. (2018). Vērtības Latvijā (eiropeisko un vispārcilvēcisko vērtību horizontā). Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti, I sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 393.-433. Ipp. Kūlis, Μ. (2021). Finis veritatis? Par patiesību un meliem. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Kursite, J. (2018). Valoda. Dainu kodekss. Rīga: Rundas. Kursīte-Pakule, J. (2011). [Bez nosaukuma.] Jurista Vārds, Nr. 43, 25. okt.,
21. Ipp. 284 Avoti un literatūra
Kusiņa-Šulce, L. (2020). “Varu tikai šausmināties, par to, kā cilvēki raksta interneta”. Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli? Latvijas Avize, 9. aug. Pieejams: https://www.la.lv/ galvenie-valodnieki-esam-mes-pasi [skatīts 05.09.2020.]. Ķestere, I. (2007). Lietišķā etiķete: Eiropas pieredze. Rīga: Zvaigzne ABC. Ladegaard, H. (2000). Language attitudes and sociolingüístic behavior: Exploring attitude behavior relations in language, journal ofSociolinguistics, 4(2), pp. 214-233. Landweer, L. Μ. (2000). Indicators of ethnolinguistic vitality. Notes on Sociolinguistics, 5(1), pp. 5-22. Pieejams: http://www-01.sil.org/sociolx/ndg-lg-indicators.html?_ga=GA1.2.14375 01489.1435256161 [skatīts 30.03.2021.]. Language Vitality and Endangerment (2003). Document adopted by the International Expert Meeting on UNESCO Programme Safeguarding of Endangered Languages Paris, 10-12 March. Pieejams: https://unesdoc.unesco.Org/ark:/48223/pf0000183699 [skatīts 30.07.2021.]. Languagesfor the Future (2013). British Council. Pieejams: https://www.britishcouncil.org/sites/ default/files/languages-for-the-future-report.pdf [skatīts 30.07.2021.]. LaPiere, R. T. (1934). Attitudes vs actions. Social Forces, 13, pp. 230-237. Latviešu (2007). Latviešu valoda 15 neatkarības gados: lingvistiskā situācija, attieksme, procesi, tendences. Rīga: Zinātne. Latviešu valoda (2013). Red. A. Veisbergs. Valsts valodas komisija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Latviešu valoda ārzemēs. Diaspora (2021). Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Pieejams: https:// valoda.lv/latviesu-valoda-arzemes/ [skatīts 19.07.2020.].
Latviešu valodas aģentūras nolikums (2012). Ministru kabineta noteikumi Nr. 938. Rīgā 2012. gada 18. decembrī (prot. Nr. 71, 71. §). Pieejams: https://valoda.lv/par-mums/ nolikums/ [skatīts 30.03.2021.]. Latvijas interneta statistika - sociālās platformas, mediji un to izmantošana. Pieejams: https:// marisantons.lv/statistika [skatīts 12.02.2019.]. Latvijas Kinematogrāfistu savienība (2020). Pieejams: https://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/ lielais-kristaps-sogad-pardzivos-tiessaiste-un-televizija-97 [skatīts 01.05.2021.]. Latvijas Republikas Satversme ([1922] 2019). Latvijas Republikas likums. Pieejams: https:// likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme [skatīts 30.07.2021.]. Laugale, V, Šulce, Dz. (2012). Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Lauže, L. (2001). Dzimuma atšķirības uzrunas lietojumā. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 5. Liepāja: LiePA, 286.-295. Ipp. Lauže, L. (2002a). Vecuma atšķirības uzrunas lietojumā. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 6. Liepāja: LiePA, 434.-440. Ipp. Lauže, L. (2002b). Vietniekvārdu tu un jūs lietojums jauniešu vērtējumā. Valoda - 2002. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Humanitārās fakultātes XII zinātniskie lasījumi. 1. daļa. “Valodas lingvistiskie aspekti”. Daugavpils: Saule, 29.-34. Ipp. Lauže, L. (2011). Ceļā uz veiksmīgu saziņu. Ar mūsdienu acīm uz klasiskām lietām: saturs un metodika. Latviešu valodas metodisko rakstu krājums. Rīga: LVA, 18.-29.1pp. Lauže, L. (2018). Tu un jūs. Domuzīme: literatūra, publicistika, vēsture, 4, 80. Ipp. Lauže,
L. (2019). Lingvistiskā attieksme pret svešinieku uzrunas lietojumā. VALODA 2019. Valoda dažādu kultūru kontekstā. XXIX Zinātnisko rakstu krājums. Atb. red. S. Polkovnikova. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 162.167. Ipp. 285
Lauže, L. (2020a). The system of pronominal address in Latvian: sociolingüístic aspect. Hájek, P„ Vit, O. (eds.). СВиInternational Conference on Innovations in Science and Education 2020,1. Proceedings of CBU in Social Sciences. March 18-20. Prague: CBU Research Institute s.r.o., pp. 134-138. Lauže, L. (2020b). 2. personas vietniekvārdu lietojums interneta ierakstos un komentāros. VALODA - 2020. Valoda dažādu kultūru kontekstā. XXX Zinātnisko rakstu krājums. Atb. red. S. Polkovnikova. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 151.-157. Ipp. Lazdiņa, S. (2015). “A kou tu vari izskaidrout volūdu?” Folklingvistika jeb nevalodnieku devums valodniecībā (Baltinavas lauka pētījuma piemērs). Baltu Filoloģija, XXIII, Nr. 2. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 51.-73. Ipp. Lazdiņa, S. (2019). “Lai wishful thinking rezultātā būtu viena pilsēta” - naratīvs par dzīvi starp diviem laikmetiem Valkas-Valgas dvīņu pilsētā. Baltu filoloģija, XXVIII (1), 107.-122.1pp. Le Page, R., Tabouret-Keller, A. (1985). Acts of Identity: Creole-Based Approaches to Language and Ethnicity. Cambridge: CUP. Lee, P. H., de Bary, Wm. Th., Chbe, Y, Kang, H. H. W. (eds.) (2000). Sources ofKorean Tradition. Vol. II. From the Sixteenth to the Twentieth Centuries. New York: Columbia University Press. Leiwo, Μ. (2020). Tracking down lects in Roman Egypt. Varieties ofPost-Classical and Byzantine Greek. Ed. by K. Bentein, and M. Janse. De Gruyter Mouton. LETA (2020a). Pieejams: https://www.apollo.lv/7163898/pazinots-2020-gada-vards-nevardsun-sparnotais-teiciens [skatīts 10.12.2020.]. LETA (2020b).
Pieejams: https://www.apollo.lv/7144377/2020-gada-savarstijumu-titulu-pretendenti-dumpis-aicina-sedet-majas-karīns-saglabat-mieru-bet-vinkele-neaizrauties-arviniem [skatīts 10.12.2020.]. Levits, E. (2011). Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā. Jurista Vārds, Nr. 43, 25. okt. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/238270-par-latviesu-valodusatversmes-4panta-nacionalas-valsts-konteksta/ [skatīts 23.08.2021.]. Levits, E. (2012). Valsts formas un darbības veidi. Konstitucionālās politikas seminārs. Semināra materiālu krājums. Bīriņi: Publisko tiesību institūts, 13.-20. Ipp. Lewis, M. P., Simons, G. E, Fennig, C. D. (eds.) (2013). Ethnologue: Languages of the World. 17lh edition. Dallas: SIL International. Li, Q„ Cui, L. (2008). Comparison of Chinese and Western Literature. Beijing: China Intercon tinental Press. Li, W. (2011). Moment analysis and translanguaging space: Discursive construction of identities by multilingual Chinese youth in Britain. Journal ofPragmatics, 43(5), pp. 1222-1235. Liang, S. (2015). Language Attitudes andldentities in Multilingual China. A Linguistic Ethnograph. Switzerland: Springer International Publishing. Lice, A. (2010). Vēlēšanas un “Regulax”. Latvijas Avīze, 25. sept., 3.1pp. Liepa, D. (2011). Latvijas preses valoda. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. Liepa, D. (2012). Lietuviešu un latviešu identitātes atspoguļojums: attieksme pret savas valsts valodu. (Lietuvių ir latvių identiteto atspindžiai: požiūris į valstybinę kalbą.) Res humanitariae, XII. Klaipėda: Klaipėdos universiteto leidykla, p. 186-204. Liepa, D.
(2019). Vai nodot zvērestu ir nodevība? Latvijas Avīze, 19. marts. Pieejams: https:// www.la.lv/dite-liepa-analize-izplatitus-stereotipus [skatīts 30.07.2021.]. Liepa, D. (2020). “Baltijas ceļš” 2019. gada rakstītajās studentu pārdomās: valodas izteiksmes līdzekļu raksturojums. XXX zinātnisko rakstu krājums. Valoda 2020. Valoda dažādu 286 Avoti un literatūra
kulturu kontekstā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule” 249.-255. Ipp. Liepa, D., Veisbergs, A. (2020). Vārds. Nozīme. Vārdnīca. Radioklausītājs uztraucas. Humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls Scriptus Manet, 10/11,44.-59.1pp. Liepiņa, L. (2020). Jauna vieta Rīgas kultūrkartē. Durvis ver jauna kultūrtelpa Točka. Diena, 10. aug. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/jauna-vieta-rigas֊kulturkarte.֊durvis-ver-jauna-kulturtelpa-_tocka_֊14246823 [skatīts 05.09.2020.]. Liepiņš, A. (2018). Pārprasts patriotisms Saeimā. Latvijas Avīze, 13. nov., 3. Ipp. Lìce, A. (2018). Vai identitāte ir toksiska? Latvijas Avīze, 29. nov., 3. Ipp. Lice, A. (2020a). Viens ir droši zināms - dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms tam. Pieejams: https.7/www.la.lv/anda-lice֊viens-ir-drosi-zinams-dzive-vairs-nebus-tada-kada-ta-bijapirms֊tam [skatīts 05.04.2020.]. Lice, A. (2020b). Būs atkal jāmācās dzīvot. Pieejams: https://www.la.lv/bus-atkal-jamacas-dzivot [skatīts 12.12.2020.]. Līcis, G. (2020). Par reģionālajiem preses izdevumiem. 2020. g. 10. okt. Nepubliskota sarakste. Linde, L. (2020). Bet vai tu to vari pateikt latviski? Pieejams: https://satori.lv/article/bet-vai-tuvari-pateikt-latviski [skatīts 10.08.2020.]. Liparte, E. (2020). Šiek tiek apie kovidžodžius latvių kalboje. Gimtoji kalba, Nr. 5, geg., p. 30-35. Liu, К. (2015). The “Heroic Translators” Who Reinvented Classic Science Fiction in China. Pieejams: https://io9.gizmodo.com/the-heroic-translators-who-reinvented-classic-science16 96944844 [skatīts 10.05.2021.]. LLVV (1975). Latviešu literārās
valodas vārdnīca. 3. sēj. G-І. Rīga: Zinātne. LĽW (1984). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Ļ-N. Rīga: Zinātne. LLW (1989). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7^ sēj. S. Rīga: Zinātne. LLW (1996). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. T-Ž. Rīga: Zinātne. Lorencs, J. (2018a). No vārda “nacionāls” nevajag kautrēties. Latvijas Avīze, 15. nov., 4.-5. Ipp. Lorencs, J. (2018b). Valstis meklē cilvēkus. Latvijas Avīze, 21. nov., 2. Ipp. Love Map ofEurope (2015). Pieejams: https://atlasofprejudice.tumblr.com/ [skatīts 30.07.2021.]. Lūsiņa, L (2018). Mēs neesam baltrocīši. Sestdiena, 16. nov., 34.-39. Ipp. LVA konsultācijas. Pieejams: https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C% 93 search%5Border%5D= search%5Bq%5D=%C4%81rk%C4%81rtas search%5 Bquestions%5D= 1 search%5Bsources%5D=1 LVG (2013). Latviešu valodas gramatika. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. LVV (2006). Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots. Maliangkay, R. (2017). Broken Voices: Postcolonial Entanglements and the Preservation of Koreas Central Folksong Traditions. Honolulu: University of Hawaii Press. Mamadouh, V. (2017). Europeans among themselves: Geographical and linguistic stereotypes. Stereotypes and Linguistic Prejudices in Europe. Contributions to the EFNIL Conference 2016 in Warsaw. Ed. by A. Dąbrowska, W. Pisarek, and G. Stickel. Budapest: Research Institute of Linguistics, pp. 39-72. Margaritis, G. (2001). Wiedergeburt aus dem Geist der Antike. Mythen der Nationen. Ein europäisches Panorama. München, Berlin: Koehler und Amelung, S. 152-173. Mari, I. (2006). Globalisation and
linguistic rights. Towards a universal framework of linguistic sustainability. Transfer. Journal of Contemporary Culture. Vol. 1, pp. 79-92. Matthews, P. H. (1997). Concise Dictionary of Linguistics. Oxford, New York: Oxford University Press. 287
McCaffery, S. (2001). Prior to Meaning: The Protosemantic and Poetics. Evanston, Illinois: Northwestern University Press. Mcgroarty, M. E. (2010). Language and ideologies. Sociolinguistics and Language Education. Ed. by N. H. Hornberger, and S. McKay. Bristol: Multilingual Matters, pp. 3-39. Mehta, V. (1978). The New India. New York: Penguin Books, pp. 140-141. Meistere, A. (2009). Sievietes nosaukumi publicistikas tekstos. Valoda: nozīme un forma. Plašsaziņas līdzekļu valoda. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 44.-58. Ipp. Meistere, A. (2020). Neizskaidrojama ažiotāža. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/bizness/374429neizskaidrojama-aziotaza-kapec-veikalos-steiga-izperk-grikus [skatīts 10.10.2020.]. Meyerhoff, Μ. (2011). Introducing Sociolinguistics. 2nd edition. London, New York: Routledge. Mezavilla, Μ. (2018). Lebab - the Language of the Future. Earth 2050. Pieejams: https://2050. earth/predictions/lebab-the֊language-of-the-future [skatīts 25.05.2021.]. Mežs, L (2010a). Latvietis slēpj galvu smiltīs. Latvijas Avīze, 12. nov., 6. Ipp. Mežs, I. (2010b). Viens komats viens. Ir, 17. nov., 26.-31. Ipp. Mierina, I. (2020). Jāmaina priekšstats, kā komunicēt ar diasporu. Latvijas Vēstnesis, 10. jūl. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/317959-jamaina-prieksstats-ka-komunicet-ardiasporu- 2020 [skatīts 30.03.2021.]. Mierina, L, Jansone, R. (2019). Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas. Pētījuma rezultāti. Rīga: LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Migla, I. (2018). Valoda tviterī: lasot Lato Lapsas tviterkontu. Vārds un tā pētīšanas aspekti:
rakstu krājums, 22 (1/2). Liepāja: LiePA, 250.-259. Ipp. Miķelsone, A. (1969). Saiklis ka un apstākļa vārds kad. Latviešu valodas kultūras jautājumi, 5. laid. Rīga: Liesma, 70.-72. Ipp. Mīlenbahs, K. ([1909] 2011). Kronvalds kā valodnieks. Kārlis Mīlenbahs. Darbu izlase, 2. sēj. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 286.-289. Ipp. Milroy, J. (2001). Language ideologies and the consequence of standardization. Journal of Sociolinguistics, 5(4), pp. 530-555. Misāne, A. (2016). Reliģija un latviešu nacionālisms ideju vēsturē Latvijā. Promocijas darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Rīga: Latvijas Universitāte. Mohta, V. (1985). Bombay High Court. Milind Son Of Shardrao Katware ... vs State Of Maharashtra Alongwith ... on 4 September, 1985. Pieejams: https://indiankanoon.org/ doc/1471041/ [skatīts 01.05.2021.]. Moliner, O., Vogl, U., Hüning, M. (2013). Europe’s multilingualism in the context of a European culture of standard languages. Exploring the Dynamics of Multilingualism: The DYLAN Project. Ed. by A. C. Berthoud, F. Grin, and G. Lüdi. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins, pp. 407-428. Moore, R. (2015). Citizen Sociolinguistics: The Return of the Repressed. Tilburg Papers in Culture Studies. Paper 148. Tilburg: Tilburg University. Moriarty, Μ. (2010). The effects of language planning initiatives on the language attitudes and language practices of university students: A comparative study of Irish and Basque. Language Problems and Language Planning, 34(2), pp. 141-157. Moseley, C. (2010). Atlas of the Worlds Languages in Danger. 3rd edition. Paris: UNESCO Publishing.
Interactive edition. Pieejams: http://www.unesco.org/culture/languages-atlas [skatīts 30.03.2020.]. The most spoken languages (2021). The most spoken languages worldwide in 2021. Statista. Pieejams: https://www.statista.com/statistics/266808/the-most-spoken-languages-worldwide [skatīts 20.05.2021.]. 288 Avoti un literatūra
Muktupāvela, L. (2010). Raibas lentes, slideni ceļi. Diena, 19. nov., 2. Ipp. Mylius, К. (1983). Geschichte der Literatur im alten Indien. Leipzig: Verlag Philipp Reclam jun. Narayan, K. (1993). How Native is a ‘Native’ Anthropologist? American Anthropologist, 95(3), pp. 671-686. Nelsons, A. (2018). Novēlu latviešiem saglabāt savu identitāti! Kodols, 9. okt., 1.-3.1pp. Nettle, D. (1999). Linguistic Diversity. Oxford: Oxford University Press. Nettle, D., Romaine, S. (2000). Vanishing Voices: The Extinction of the Worlds Languages. New York: Oxford University Press. Noteikumi (2018). Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm. Ministru kabineta noteikumi Nr. 49. Rīgā 2018. gada 23. janvārī (prot. Nr. 5,19. §). Pieejams: https:// likumi.lv/ta/id/296661-noteikumi-par-latvijas-zinatnes-nozarem-un-apaksnozarem [skatīts 30.03.2021.]. Novikova, I. (2018). Dzimte: no teorijas praksē - starp zinātni un politiku. Dzimte un tulkošana. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 170.-184. Ipp. Oberndorfer, D. (2006). Sprache und Nation. Zeitschriftfür Ausländerrechtund Ausländerpolitik, 2. 26. Jahrgang, S. 41-80. Pieejams: https://www.zar.nomos.de/fileadmin/zar/doc/Aufsatz_ zar_06_02.pdf [skatīts 01.05.2021.]. OECD (2015). Frascati Manual 2015. Guidelines for Collecting and Reporting Data on Research and Experimental Development. Pieejams: https://www.oecd.org/publications/frascatimanual-2015-9789264239012-en.htm [skatīts 15.04.2021.]. Oficiālās statistikas portāls (2021). Latvijas oficiālā statistika. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/ pxweb/lv/OSP_PUB/START__ POP__ IR__
IRS/IRS010m/table/tableViewLayoutl/ [skatīts 29.03.2021.]. Oficialiosios statistikos portalas (b. g.). Lietuvos statistika. Pieejams: https://osp.stat.gov.lt/ pagrindiniai-salies-rodikliai#Resident%20population [skatīts 02.05.2021.]. Orwell, G. ([1949] 1984). Nineteen Eighty-Four. Penguin Books. Osipova, S. (2020). Valoda kā konstitucionāla vērtība. Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rīttdienu. Rīga: Tiesu namu aģentūra. Ozola, E. (2018). Apstādināt laiku (intervija ar V. Kairīšu). Una, 11,18.-30. Ipp. Pabriks, A. (2018). Eiropa ir šeit. Rīgas Viļņi, 8. okt., 8.-9. Ipp. Pamatnostādnes (2011). Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3782 [skatīts 01.05.2021.]. Pamatnostādnes (2013). Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovacijas pamatnostādnes 2014.2020. gadam. Ministru kabineta 2013. gada 28. decembra rīkojums Nr. 685. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/ztaip_2014-20201_0.pdfIskatits 14.08.2020.]. Pamatnostādnes (2014). Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Pieejams: https://valoda.lv/wp-content/.../valodas_poIitikas_pamatnostadnes_2015-2020.doc. [skatīts 03.03.2021]. Par valsts pētījumu programmām (2010). Ministru kabineta rīkojums Nr. 294. Rīgā 2010. gada 20. maijā (prot. Nr. 25). Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=211022 [skatīts 02.01.2021.]. Par valsts pētījumu programmām (2014). Ministru kabineta rīkojums Nr. 558. Rīgā 2014. gada 7. oktobrī (prot. Nr. 49). Pieejams: https://likumi.Iv/doc.php?id=269406 [skatīts
02.01.2021.]. Par valsts pētījumu programmu “Latviešu valoda” (2018). Ministru kabineta rīkojums Nr. 465, Rīgā 2018. gada 2. oktobri (prot. Nr. 44 42. §). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/301965-parvalsts-petijumu-programmu-latviesu-valoda [skatīts 29.04.2021.]. 289
Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam (2014). Ministru kabineta rīkojums Nr. 630. Rīgā 2014. gada 3. novembrī (prot. Nr. 58 47. §). Pieejams: https://likumi. lv/ta/id/270016-par-valsts-valodas-pobtikas-pamatnostadnem-2015-2020-gadam [skatīts 30.03.2021.]. Parkes, M. В. (1993). Pause and Effect: An Introduction to the History ofPunctuation in the West. Berkeley: University of California Press. Petersone, I. (2020). Runāt mazāk, pateikt un rakstīt īsāk! Valodnieks Andrejs Veisbergs par mūsdienu komunikāciju. Latvijas Avīze, 12. jūn. Pieejams: https://www.la.lv/saisinajumi֊ valoda-pat֊endzelins-nepalidzes?fbclid=IwAR2OjBjBy2EBIs35RRIX6pMyTcHTKvYq70P 6SHQf5Ou82oD9-2Nn0LPZVRk [skatīts 19.12.2020.]. Petersone, S. (2018). Izvēloties reģionālo presi, lasītājs saņem to, kas viņam vajadzīgs. Bauskas Dzīve, 16. dec. Pieejams: https://www.bauskasdzive.lv/projekts-mediju-kritika/izvelotiesregionalo-presi-lasitajs-sanem-to-kas-vinam-vajadzigs-175675 [skatīts 26.04.2021.]. Peuckert, P. (2000). Herrnhuter Wörterbuch. Herrnhut: Unitätsarchiv. Phillipson, R. (1992). Linguistic Imperialism. Oxford: Oxford University Press. Phillipson, R. (2017). Myths and realities of European Union language policy. World Englishes, Vol. 36, Issue 3, pp. 347-349. Phillipson, R. (2018). English, the Lingua Nullius of global hegemony. Kraus, P. A., Grin, F. (eds.). The Politics of Multilingualism. Europeanisation, Globalisation and Linguistic Governance. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins Publishing Company, pp. 275-303. Pinker, S. (2015). Many of the Alleged Rules of Writing are
Actually Superstitions. Pieejams: https://www.theguardian.com/books/booksblog/2015/oct/06/steven-pinker-alleged-rules֊ of-writing-superstitions [skatīts 12.12.2020.]. Plaviņš, R. (2010). Latvietība 2.0. Ir, 9. sept., 4L 1pp. Population (2017). Population by gender/age/religion - city, county, and gu. KOSIS. Pieejams: https://kosis.kr/statHtml/statHtml.do?orgId=1018rtblId=DT_lPM1502 conn_path=I2 [skatīts 30.07.2021.]. Pošeiko, S., Požarnova, V. (2018). Valodas izvēli ietekmējošie faktori privātajā izglītībā. Valoda 2018. Valoda dažādu kultūru kontekstā. XXVIII Zinātnisko rakstu krājums. Atb. red. S. Polkovnikova. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 220.224. Ipp. Požarnova, V. (2019). Nacionālā identitāte un valodas politika preču un pakalpojumu jomā. Linguistica Lettica, Nr. 27,40.-49. Ipp. Prascevičienē, R. (2012). Ūkininko patarėjas 2012. Pieejams: http://rn.delfi.lt/naujienos/article. php?id=54272195 [skatīts 10.05.2021.]. Programma (2018). Par valsts pētījumu programmu “Latviešu valoda”. Ministru kabineta rīkojums Nr. 465. Rīgā 2018. gada 2. oktobrī (prot. Nr. 44, 42. §). Pieejams: https://likumi. lv/ta/id/301965-par-valsts-petijumu-programmu-latviesu-valoda [skatīts 29.04.2021.]. Putniņš, P. (2010a). Atvadas no Saeimas. Sestdiena, 25. sept., 18.-21.1pp. Putniņš, P. (2010b). Latviešu bezatbildīgā inteliģence. Kabinets, Nr. 85,12.-19. Ipp. Rakesh К. (2019). How the West backed radical Islam and unleashed global terror. Pieejams: https://www.businesstoday.in/opinion/columns/radical֊islam-west-backed-global-terrorus-europe-britain-jehad-west-
funded-terrorism/story/365139.html [skatīts 01.05.2021.]. Rakickis, E. (2020). “Covidiots” - ieviests trāpīgs apzīmējums tiem, kuri uzvedas negudri Covid-19 krizes laikā. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/zinas/377818-covidiots-ieviests-trapigsapzimejums֊tiem-kuri-uzvedas-negudri-covid-19֊krizes-laika?fbclid=IwAR33Vk2_ Oo072xLW4xXjjrLaqCq9tNeKRhYrsYSW9Am3vBReUUn4MnlRHCg[skatitsl2.12.2020.]. 290 Avoti un literatura
Rampton, B., Tusting, K., Maybin, J., Barweli, R., Creese, A., Lytra, V. (2004). UK Linguistic Ethnography: A Discussion Paper. Pieejams: https://www.lancaster.ac.uk/fss/organisations/ lingethn/documents/discussion_paper_jan_05.pdf [skatīts 01.05.2021.]. Raudsepa, I. (2021). They, hen, hän... viš? Nebinārā dzimte latviešu valodā. Pieejams: http://www. punctummagazine.lv/2021/04/21/they-hen-han-vis-nebinara-dzimte-latviesu-valoda/ [skatīts 22.04.2021.]. Reiniks, A. (2010). Ne tikai Reinika mamma. Sestdiena, 23. okt., 28.-32. Ipp. Riagáin, P. Ó. (1997). Language Policy and Social Reproduction: Ireland, 1893-1993. Oxford Studies in Language Contact. Oxford: Clarendon. Riagáin, P. Ó. (2008). Language attitudes and minority languages. Cenoz, ƒ., Hornberger, N. H. (eds.). Encyclopedia of Language and Education. 2nd edition. Vol. 6. New York: Springer, pp. 329-341. Rirdance, S. (2015). Viņš, viņa un viš. Rīgas Laiks, maijs. Pieejams: https://www.rigaslaiks.lv/ zurnals/vins-vina-un-vis-15274 [skatīts 01.04.2021.]. Ro, K. (2018). Vai esam klusākā valsts Eiropā? Tā domā BBC. Latvijas Avīze, 12. jūn. Pieejams: https://www.la.lv/vai-esam-klusaka-valsts-eiropa-ta-doma-bbc [skatīts 01.05.2021.]. Robinson, G. В. (2018). The Killing Season: A History of the Indonesian Massacres, 1965-66. Princeton, New Jersey. Princeton University Press. Rokeach, Μ. (1968). Beliefs, Attitudes, and Values: A Theory of Organization and Change. San Francisco: Jossey-Bass. Rokeach, Μ. (1973). The Nature of Human Values. New York: Free Press. Roper, C. (2020). Political correctness. Encyclopedia Britannica.
Pieejams: https://www. britannica.com/topic/political-correctness [skatīts 15.04.2021.]. Rosidi, A. (1975). Literatūras krīze aiz trejdeviņām zemēm. Mēnesnīcā. Indonēzijas rakstnieku noveles. Rīga: Liesma, 169.-180. Ipp. Raups, E. (2012). 24 sarunas ar rakstniekiem. Ar Edvinu Raupu sarunājas Rita Meinerte. 2010. gada 31. martā. “Un es tieši gāju vārdu meklēt” (O. Vācietis). Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 40.-52. Ipp. Rourke, A. (2019). East Timor: Indonesia’s invasion and the long road to independence. The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.eom/world/2019/aug/30/east-timorindonesias-invasion-and-the-long-road-to-independence [skatīts 30.07.2021.]. Rozenbergs, J. (1995). Latviešu valodas stilistika. Rīga: Zvaigzne. Rubene, Μ. (2020). Da Capo: Filozofiski estētiskas studijas un portretu skices. Rīga: Al secco. Rušeniece, L. (2019). Valts Ernštreits: Katram trešajam latvietim ir lībiešu saknes [intervija]. Neatkarīgā Rīta Avīze, 30. aug. Pieejams: https://nra.lv/kultura/290558-valts-ernstreitskatram-tresajam-latvietim-ir-libiesu-saknes.htm [skatīts 01.04.2021.]. Rymes, B., Leone, A. (2014). Citizen sociolinguistics: A new media methodology for under standing language and social life. Working Papers in Educational Linguistics, 29(2), pp. 25-43. Satchidanandan, K. (2006). Ich glaube nicht an Grenzen. Heidelberg: Draupadi Verlag. “Satori” diskusija (2017). “Satori” diskusija “Jauno latviešu valoda”. Pieejams: https://satori.lv/ article/jauno-latviesu-valoda-2 [skatīts 12.04.2021.]. Saudargas, P. (2005). Lietuviai - kompleksuota tauta. Pieejams:
http://www.bernardinai.lt/ straipsnis/-/30291 [skatīts 20.05.2012.]. Schieffelin, B. B., Woolard, K. A., Kroskrity, P. V. (eds.) (1998). Language Ideologies: Practice and Theory. Oxford Studies in Anthropological Linguistics 16. New York: Oxford University Press. 291
Schmid, C. L. (2001). The Politics of Language: Conflict, Identity, and Cultural Pluralism in Comparative Perspective. Oxford: Oxford University Press. Schwartz, S. H. (1992). Universals in the Content and Structure of Values: Theoretical Advances and Empirical Tests in 20 Countries. Advances in Experimental Social Psychology, 25, pp. 1-65. Schwartz, S. H. (2006). Value orientations: Measurement, antecedents and consequences across nations. Measuring attitudes cross-nationally - lessons from the European Social Survey. Ed. by C. R. Jowell, R. Fitzgerald, and G. Eva. London: Sage. Sciriha, L, Vassallo, Μ. (2006). Living Languages in Malta. Malta: Print It Printing Services. Scott, J. C. (2009). The Art ofNot Being Governed. An Anarchist History of Upland Southeast Asia. New Haven, London: Yale University Press. Seguin, J.-P. (1999). La langue française aux XVIIe et XVIII siedes. Nouvelle histoire de la langue française. Ed. by J. Chaurend. Paris: Éditions du Seuil. Seidlhofer, B. (2011). Understanding English as Lingua Franca. Oxford: Oxford University Press. Semjonovs, S. (2010). Iziet uz kara takas. Sestdiena, 25. sept., 13.-17.1pp. Sērsna, A. (1943). Trūkumi latviešu valodas mācīšanā. Izglītības Mēnešraksts, 1. nov., 256.-261. Ipp. Shannon, C. E. (1949). A Mathematical Theory of Communication. Pieejams: http://cm.belllabs.com/cm/ms/what/shannonday/shannonl948.pdf [skatīts 10.04.2021.]. Shukri, A. (2007). Arabic Language and Culture Amid the Demands of Globalization. Abu Dhabi: The Emirates Center for Strategic Studies and Research. Silis, J. (2009). Tulkojumzinātnes
jautājumi. Teorija un prakse. Ventspils: Ventspils Augstskola. Silverstein, Μ. (1996). Monoglot “standard” in America: Standardization and metaphors of linguistic hegemony. The Matrix ofLanguage. Ed. by D. Brenneis, and R. Macaulay. Boulder: Westview Press, pp. 284-306. Sīmanis, D. (2018). Es sevi izjūtu piederīgu šai zemei, bet par to nav jārunā skaļi. Kodols, 9. nov., 3. Ipp. Skalbergs, A. (2010). Nav nekādi fašisti, bet... Latvijas Avīze, 4. nov., 20. Ipp. Skolotājiem (2019). Skolotājiem. Mācību jomas. Valodas. Skola 2030. Pieejams: https://www. skola2030.lv/lv/skolotajiem/macibu-jomas/valodas [skatīts 30.07.2021.]. Skujenieks, K. (2010). Lielīsimies! Kultūras Diena, 10. sept., 2.-3.1pp. Skujiņa, V. (1999). Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga: Zvaigzne ABC. Skulte, I. (1999). Personu vārdi Bībeles tulkojumos latviešu valodā. Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai filoloģijas zinātņu nozares valodniecības apakšnozarē baltu valodās (latviešu valodā). Rīga: Latvijas Universitāte. Skulte, I. (2021). Komunikāciju teorijas. Latvijas Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https:// enciklopedija.lv/skirklis/1106-komunik%C4%81 cijas-teorijas [skatīts 20.06.2021.]. Skutnabb-Kangas, T. (2000). Linguistic Genocide in Education - or Worldwide Diversity and Human Rights? Mahwah, Lawrence Erlbaum Associates Inc. Smagulova, J. (2008). Language policies of Kazakhization and their influence on language attitudes and use. International Journal of Bilingual Education and Bilingualism, 11(3 4), pp. 440-475. Smiltniece, G. (2013). Dzimtes kategorija. Latviešu valodas gramatika. Sagatavota
D. Nītiņas un J. Grigorjeva vadībā. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 327.-337. Ipp. Smirnova, A., Hiev, R. (2016). Political and Linguistic Identities in an Ethnic Conflict. Journal of Language and Social Psychology, Vol. 1, pp. 1-15. 292 Avoti un literatūra
Social Media Stats Europe. Pieejams: http://gs.statcounter.com/social-media-stats/all/europe [skatīts 10.01.2019.]. Sokolova, I. (2007). Es smejos, tātad es esmu jeb Smieklu fenomens mūsdienu kultūrā. Kentaurs XXI. Nr. 44. Rīga: SIA Minerva, 128.-139.1pp. Soloveja, L. (2010a). Attieksmes tīrība. Sestdiena, 6. nov., 50. Ipp. Soloveja, L. (2010b). Nebūšu pekiniete! Sestdiena, 25. sept., 51.1pp. Soloveja, L. (2010c). Patriotisms nav banāls. Sestdiena, 9. okt., 50. Ipp. Spolskis, B. (2011). Valodas pārvaldība. No angļu valodas tulk. I. Druviete. Rīga: Zinātne. Spolsky, В. (2003). Sociolinguistics. 4lh impression. Oxford: Oxford University Press. Spolsky, B. (2004). Language Policy. Cambridge: Cambridge University Press. Spolsky, B. (2009). Language Management. Cambridge: Cambridge University Press. Steenbrink, К. (2003). Catholics in Indonesia, 1808-1942: A Documented History. Leiden: KITLV Press. Stradine, J. (2018). Skatījums uz Latviju: vēsture, tagadne, tuvākā nākotne. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti, 1. sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 7.-23. Ipp. Strautmane, B. (2020). [Tvīts]. Pieejams:https://twitter.com/BaibaStrautmane/status/135377312 1808064512 [skatīts 20.12.2020.]. Strelēvica, D. (2004). Par gramatiskajām dzimtēm un politkorektumu latviešu valodas kontekstā. Linguistica Lettica, 13. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 52.-68. Ipp. Strelēvica-Osiņa, D. (2009). Latviešu valodas lībiskais dialekts un tā lietotāju identitāte: pārdomas pēc pētījuma. LU Raksti, 746. sēj. Valodniecība. Latvistika un somugristika. Rīga: Latvijas Universitāte, 94.-112. Ipp.
Strelēvica-Osiņa, D. (2011). Kāpēc mēs gribam, lai valoda ir pareiza? Ieskats preskriptīvisma vēsturē, teorijā un praksē· Rīga: Zinātne. Strelēvica-Ošiņa, D. (2012). Rūpes par valodas pareizību un “mīts par nesaprotamību”. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 7. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 51.-57. Ipp. Strelēvica-Ošiņa, D. (2014a). Custos sermonis (‘valodas sargs’): īss ieskats izpratnē par dzimtās valodas mācīšanu latīņu un latviešu tradīcijā. Antiquitas Viva 4: studia classica. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 136.-144.1pp. Strelēvica-Ošiņa, D. (2014b). Latviešu valodas lībiskais dialekts daiļliteratūrā, tulkojumā un sabiedrības uztverē: daži aspekti. Linguistica Lettica, 22. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 261.-276. Ipp. Strelēvica-Ošiņa, D. (2016). Who Loves Prescriptivism and Why? Some Aspects of Language Correctness and Correction in Latvia. Journal of Multilingual and Multicultural Development, 37(3-4). Routledge Taylor Francis Group, pp. 253-262. Strelēvica-Ošiņa, D. (2018a). Kam ir dzimte? Kam pieder dzimte? Dzīves lingvistika. Veltījumkrājums profesoram Jānim Valdmanim. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 223.-237. Ipp. Strelēvica-Ošiņa, D. (2018b). Personvārdi latviešu sabiedrībā: pārpratumi, emocijas un ētika. Nacionālās identitātes sociolingvistiskie aspekti. Rīga: Latviešu valodas institūts, 297.-318. Ipp. SV (1999). Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava. Šiliņš, J. (2018). [Bez nosaukuma.] Latvijas Avīze, 21. nov., 3. Ipp. Šķērstiņš, J. (1936). Aistētika policijas darbā. Policija, 1. jūl., 281.-283. Ipp. Šlapins, I. (2019). Es, nemāku komatus. Rīga: Neputns.
Šteinfelde, I. (2020). Rūjienas saldējumam “Blacky” ažiotāža nav kaitējusi, drīzāk otrādi. Neatkarīgā, 27. jūn. Pieejams: https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/318154-rujienassaldejumam-blacky-aziotaza-nav-kaitejusi-drizak-otradi [skatīts 10.04.2021.]. 293
Štokenbergs, A. (2021). Āviņš, Āviņa un Āviš. Rīgas Laiks, febr., 8.-9.1pp. Šulmane, L, Uzule, L. (2018). Latvijas mediju vides raksturojums: ieskats nacionālo un reģionālo mediju darbinieku viedoklī. Latvijas mediju vides daudzveidība. Zin. red. V. Zelče. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Tajfel, H. (ed.). (1978). Differentiation between Social Groups: Studies in the Social Psychology of Intergroup Relations. Academic Press. [Tentelis, A.] (1937). Pagājuša gadsimta lielākais pravietis. Latvijas Kareivis, 16. apr., 1. Ipp. Terminu ([2000] 2009). Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. Pieejams: https.7/www. letonika.lv/groups/default.aspx?r=l 107 q=vides id=2060959 g=l [skatīts 29.07.2021.]. Thomas, G. (1991). Linguistic Purism. London, New York: Longman. Thomas, L., Wareing, S., Singh, L, Peccei, J. S., Thornborrow, J., Jones, J. (2004). Language, Society and Power. 2nd edition. London, New York: Routledge. Tihomirova, D. (2012). Bez sēru lentes. Ir, 3. maijs, 10.1pp. Tollefson, J. W. (1991). Planning Language, Planning Inequality: Language Policy in the Commu nity. London: Longman. Tomsons, A. [Vīksna, L.] (2019). Uzticams un neitrāls žurnālists. Dzirkstele, 5. nov. Pieejams: https://www.dzirkstele.lv/projekti/projekts-mediju-kritika/uzticams-un-neitrals-zurnalists171166 [skatīts 10.04.2020.]. Trask, R. (2007). Language and Linguistics: lhe Key Concepts. 2nd edition. London: Routledge. Trenchs-Parera, Μ., Newman, Μ. (2015). Language Policies, Ideologies and Attitudes, Part 2: International Immigration, Globalization and the Future of Catalan. Language and Linguistics
Compass, 9(12), pp. 491-501. Trudgill, P. (2003). A Glossary of Sociolinguistics. Oxford: Oxford University Press. Trudgill, P. (2011). Sociolingüístic Typology: Social Determinants of Linguistic Complexity. Oxford: Oxford University Press. Truss, L. (2003). Eats, Shoots Leaves. London: Profile Books. Tsvetkov, Y. (2016). Atlas of Prejudice. The Complete Stereotype Map Collection. 2nd edition. Alphadesigner. The Untouchables (2016). The Week, Jan. 10, p. 15. Upleja, S. (2010). Latvieši un valoda. Diena, 11. nov., 2.1pp. Uz laiku (2020). Uz laiku jāierobežo cilvēku kustība ārpus katra sociālā burbuļa. 2020. gada 13. oktobris. Ministru kabinets. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/uz-laiku-jaierobezocilveku-kustiba-arpus-katra-sociala-burbula [skatīts 29.07.2021.]. Uzule, L. (2018). Reģionālie mediji. Latvijas mediju vides daudzveidība. Zin. red. V. Zelče. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Vādons, J. (2019). No mūriem uz darbnīcu. Domuzīme, Nr. 1,65.-70. Ipp. Valdmanis, J. (2012). Mazākumtautību izglītības programmu skolēnu, vecāku, skolotāju lingvistiskā attieksme. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 16 (II). Liepāja: LiePA, 291.-300. Ipp. Valodas situācija (2011). Valodas situācija Latvijā: 2004-2010. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. I. Druviete, atb. red. G. Kļava, I. Vītola. Rīga: LVA. Valodas situācija (2016). Valodas situācija Latvijā: 2010-2015. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. L. Lauže, atb. red. G. Kļava. Rīga: LVA. Valodas situācija (2021). Valodas situācija Latvijā: 2016-2020. Sociolingvistisks pētījums. Red. G. Klava, I. Vītola. Rīga: LVA. Valsts valodas centrs
(2021). Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Pieejams: https://wc.gov. lv/advantagecms/export/docs/publikacijas/VVC%20Tiesibu%20aktu%20tulkosanas%20 rokasgramata%202020.pdf [skatīts 29.06.2021.]. 294 Avoti un literatura
Valsts valodas likums (2008). Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte. Rīga: Zinātne. Van Dijk, T. A. (1998). Ideology: A Multidisciplinary Approach. London: Sage. Van Schaik, S. (2011). A New Look at the Tibetan Invention of Writing. Old Tibetan Documents Monograph Series, III. Pieejams: https://www.academia.edu/2039996/A_New_Look_at_ the_Tibetan_Invention_of_Writing [skatīts 01.05.2021.]. Vanaga, В. (2018). Visi smaida preti. Sestdiena, 16. nov., 6.-10.1pp. Vannini, L, Le Crosnier, H. (2012). NET. LANG Towards the Multilingual Cyberspace. C F éditions. Pieejams: http://net-lang.net/ [skatīts 08.01.2019.]. Vargas, Ph. de (1922). Some Elements in the Chinese Renaissance. Shanghai: The New China Review. Vargic, Μ. (2015). Miscellany of Curious Maps. Pieejams: https://www.halcyonmaps.eom/#/the֊ map-of-stereotypes/%202015/ [skatīts 10.08.2020.]. Vāvere, К. (2019). Pārrašanās. Ir, 3. janv., 50.-53.1pp. Vēbers, A. (1895). Par Rīgas Latv, biedrības Zinību komisijas darbiem un uzdevumiem tuvākā nākotnē. Rakstu krājums, izdots no Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas. 10. krāj. Rīga: Kalniņš Deučmans, 1.-12. Ipp. Veckalne, A. (2020). Valodas tīrības eksperti jeb pūristi. Pieejams: https://www.delfi.lv/vina/ personiba-un-brivais-laiks/aktuali/valodas-tiribas-eksperti-jeb-puristi.d?id=52275791 [skatīts 05.09.2020.]. Veckrācis, ƒ. (2020). Latviešu valodas lietojuma spoguļattēli: par dažām cēloņsakarībām. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 160.-170. Ipp. Veisbergs, A. (1999). Dzimtes kategorija latviešu vārdnīcās.
Linguistica Lettica, 5. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 48.-59. Ipp. Veisbergs, A. (2006a). Pūrisms un latviešu valoda. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 2. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 24.-36. Ipp. Veisbergs, A. (2006b). Valodas attīstība, pārmaiņas un kvalitāte. Valsts valodas komisijas raksti. 2. sēj. Valodas kvalitāte. Rīga: Valsts valodas komisija, 118.-142. Ipp. Veisbergs, A. (2013). Latviešu valoda - kopīgā, dažādā un atšķirīgā. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 13.-15. Ipp. Veisbergs, A. (2018). Dzimtes jautājums valodā un tulkojumā. Dzimte un tulkošana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 19.-31. Ipp. Veisbergs, A. (2020). Latvian Translation Scene in the 20th Century. LAP LAMBERT Academic Publishing. Veisbergs, A. (2021). Riņķa dancis uz nekurieni. Domuzīme: literatūra, publicistika, vēsture, 1, 72. Ipp. Verkuyten, Μ. (2018). The social psychology of ethnic identity. 2nd edition. London, New York: Routledge. Vertovec, S. (2007). Super-diversity and its implications. Ethnic and Racial Studies, 30(6), pp. 1024-1054. Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu (2012). Rīgā 2012. gada 17. septembrī. Pieejams: http://www.president.lv/images/modules/ items/PDF/1709212_Viedoklis_2 [skatīts 15.04.2019.]. Vīķe-Freiberga, V. (1985). Andrejs Pumpurss “Lāčplēsis” (Bearslayer): Latvian National Epic or Romantic Literary Creation? National Movements in the Baltic Countries During the 19th Century. Ed. by A. Loit. Acta Universitatis Stockholmiensis. Stockholm: University of Stockholm, pp. 523-
536. 295
Viricela, Z. (2015). Trešās personas vietniekvārdi Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas korpusā un zinātniskajos rakstos angļu valodā. Valoda: nozīme un forma, 6. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 212.-224. Ipp. VPSV (2007). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Sast, autoru kolektīvs V. Skujiņas vadībā. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. Vukotić, V. (2019). Language Serves the People, Not the Other Way around! Ideologies ofLanguage in Lithuania, Norway, Serbia and the Baltic, Scandinavian and Ex-Yugoslav Regions. A typological perspective on metalinguistic media discourses and language policies. Doctoral Dissertation. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas. WC LVEK (2013). Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Pieejams: https://wc.gov.lv/advantagecms/export/docs/lemumi/LVEK_lemumi_2013.pdf [skatīts 11.08.2021.]. Watts, J. (2010). Ancient tribal language becomes extinct as last speaker dies. The Guardian, Febr. 4. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/2010/feb/04/ancient-language֊ extinct-speaker-dies [skatīts 01.05.2021.]. Wee, L, Goh, R. B. EL, Lim, L. (eds.) (2013). The Politics ofEnglish. South Asia, Southeast Asia and the Asia Pacific. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins Publishing Company. Weinreich, U. (1953). Languages in Contact. New York: Linguistic Circle of New York. Wenger, E. (1998). Communities of Practice. Learning, Meaning and Identity. Cambridge: Cambridge University Press. Williams, G. (2010). Language in a post-modern age. Concepts Consequences ofMultilingualism in Europe. Ed. by J. Róka. Budapest, pp. 141-159.
Woolard, K. A., Gahng, T.-J. (1990). Changing language policies and attitudes in autonomous Catalonia. Language in Society, 19(3), pp. 311-330. Woolard, K. A., Schieffelin, B. B. (1994). Language ideology. Annual Review of Anthropology, 23, 55-82. Words of an unprecedent year (2020). Pieejams: https.7/www.youtube.com/watch?v=PTlhWTdh7I [skatīts 11.08.2021.]. World Values Survey (2020). Pieejams: https://www.worldvaluessurvey.org/wvs.jsp [skatīts 30.07.2021.]. Xie, Z., Xie, F. (2010). Contemporary Introduction to Chinese Medicine in Comparison with Western Medicine. Beijing: Foreign Languages Press. Yeon, J. (2009). Was the Korean alphabet a sole invention ofKing Sejong? Pieejams: https://eprints. soas.ac.uk/10256/l/On_Hunminjongum__ submission_version_.pdf [skatīts 01.05.2021.]. Yi, J. D. (2019). Supernatural Wars in a Korean Rural Village: The Elegemonic Fights with Confucius, Ancestors, Local Gods, and Yahweh. Introduction to Korean Spirituality. Ed. by S. Jinseok, and K. Kļaviņš. Riga: University of Latvia Press, pp. 121-134. Yi, N„ U, Ch., Yi, K., Kim, Μ. (2001). Twentieth-Century Korean Literature, [ebook]. Brother Anthony of Taizé. Zālīte, M. (2010). Vairs necenšos būt gudra. Sestdiena, 2. okt., 14.-19. Ipp. Zanders, Μ. (2010). Latviešu “kalpu gars”. Diena, 29. nov., 3. Ipp. Zelče, V. (2018). Jaunlatvieši. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti, I sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 309.-335. Ipp. Zemenskaitė, G. (2010). As tikrai myliu. Pieejams: http://pilietis.delfi.lt/voxpopuli/as-tikraimyliu-lietuviu-kalba-ar֊mylit-ja-jus.d?id=37119079 [skatīts 12.05.2012.].
Zenker, О. (2018). Language and identity. Callan, H. (ed.). The International Encyclopedia of Anthropology. JohnWiley Sons, Ltd, pp. 1-34. 296 Avoti un literatūra
Zhang, Y. (2018). Translatio and the Making of Chinese Modernity During the Late Qing Period (1894-1911). Kukulka-Wojtasik, A., Stachurski, E., Dobrowolska de Tejerina, Μ. (eds.). Translatio and History ofIdeas. Ideas, Language, Politics. Berlin, Bern, Bruxelles, New York, Oxford: Peter Lang, pp.
269-275. Zile, Μ. (2018). Dažāda augstuma karogi. Latvijas Avīze, 15. nov., 3. Ipp. Zirnis, E. (2018a). Latvija pirms Latvijas. Sestdiena, 14. dec., 20.-24.1pp. Zirnis, E. (2018b). Neviens nezina, kā tas beigsies. Sestdiena, 30. nov., 8.-13. Ipp. Zitmane, Μ. (2018). Stambulas konvencijas
atspoguļojums Latvijā iznākošajos nacionālajos dienas laikrakstos 2016. gadā. Jēdzieni un skaidrojumi. Dzimte un tulkošana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 159.-169. Ipp. Zwicky, A. (1997). Two lavender issues for linguists. Livia, A., Hall, K. (eds.). Queerly Phrased: Language, Gender, and Sexuality.
Oxford University Press, pp. 21-34. Pieejams: https://web. stanford.edu/~zwicky/two-lavender-issues.pdf [skatīts 01.05.2021.]. Žīgure, A. (2010). Jaunajai Saeimai ir visas iespējas. Latvijas Avīze, 4. nov., 3. Ipp. Клюев, Б. И. (1978). Национально-языковые проблемы независимой Индии. Москва: Наука.
Силис, Я. (1980). Семиотика форм английского и латышского обращения. Диссертация на соискание ученой степени кандидата филологических наук. Московский государственный университет им. Μ. В. Ломоносова. Терентьев-Катанский, А. С. (1990). Востока на Запад. Из истории книги и книгопечатания в странах
Центральной Азии. Москва: Главная редакция восточной литературы. 297
Personu rādītājs Abene Aija Ingrīda 178 Ādolfijs Heinrihs (Adolphi) 45, 46 Alunāns Juris 25, 99,100,228 Apinis Pēteris 52 Amts Ernsts Morics (Arndt) 43, 235 Asads Bašārs al (al- Asad) 57 Asts Vids (Astas) 127 Bakuss Ads (Backus) 202 Barkers Kriss (Barker) 166 Barons Krišjānis 99 Bārts Frederiks (Barth) 33 Baumans Zigmunds (Bauman) 30 Bels Alberts 101 Bergmane Anna 173 Bergs Eiki (Berg) 123 Biezbārdis Kaspars 99 Bilensteins Augusts (Bielenstein) 98 Bisvass Svapans К. (Biswas) 52 Blinkena Aina 97,173,187 Blomārts Jans (Blommaerť) 202,212 Braits Viljams (Bright) 23 Brauns Rodžers (Brown) 172, 265 Bricis Toms 145 Briedis Raimonds 118,121 Buia Dace 97 Burane Krista 211 Burdjē Pols (Bourdieu) 23,103 Burve-Rozite Anda 120 Butkus Alvids (Butkus) 16,124-128 Butkus Vitauts (Butkus) 127 Cicerons (Cicero) 35 Cim diņa Ausma 101 Cvetkovs Janko (Tsvetkov) 113 Cans Kajs L. (Chan) 103 Čomskis Noems (Chomsky) 199 Daija Pauls 98 Daine Iveta 150 Deiks Teo van (Dijk) 22 Denisa Solvita 149 Derida Žaks (Derrida) 204 298 Personu rādītājs
Derama Dita 120 Dido Fransuā (Didot) 111 Dreslers Volfgangs (Dressier ) 199 Druviete Ina 14, 216, 221 Dumpis Uga 150,254 Džailss Hovards (Giles) 86 Dženkins Metjū (Jenkin) 114 Džoiss Džeimss (Joyce) 199 Džozefs Ē. Džons (Joseph) 23, 37,178,198,223 Džozefsone Džila (Josephson) 209 Džūss Märtins (Joos) 35, 36 Edvardss Džons (Edwards) 79 Ehala Martins (Ehala) 87 Einarsdotira Torgerda (Einarsdóttir) 209 Einhorns Pauls (Einhorn) 98 Elferfelds Kārlis Gothards (Elverfeld) 98 Elgers Georgs (Elger) 62 Elsnere Anna Magdalēna (Elsner) 8,222 Endzelīns Jānis 197 Enfïlds Niks (Enfield) 36 Eriksons Ēriks (Erikson) ЗО Ernstsone Vineta 173 Ernštreits Valts 201 Everets Daniels (Everett) 75 Feisolds Ralfs (Fasold) 165 Fennels Trevors (Fennel) 97 Fērklafs Normens (Fairclough) 22 Filipsons Roberts (Phillipson) 79 Fišmens Džošua (Fishman) 76, 207,240 Flotova Luīze fon (Flotow) 210 Freibergs-Brivkalnieks Georgs 100 Gampercs Džons (Gumperz) 30 Gandijs Mahatma (Gandhi) 53 Garsija Ofēlija (Garcia) 88,243 Gills Märtins (Gill) 199 Gilmens Alberts (Gilman) 172, 265 Girgensons Zemgus 140 Gliks Ernsts (Glück) 46,68 Glisons Pols (Gleason) 30 Godards Klifs (Goddard) 190 Gofmanis Ērvings (Goffman) 166 Gopalakrišnans Adors (Gopalakrishnan) 52 Grens Fransuā (Grin) 82, 240 Hābermāss Jirgens (Habermas) 166 299
Halidejs Maikls {Halliday) 22 Hans Bjungs-Čuls (Han) 71 Hārmons Deivids (Harmon) 79 Haugens Einars (Haugen) 76 Herders Johans Gotfrīds fon (Herder) 14, 42-44, 72, 235 Hermanis Alvis 120,121 Hogana-Bruna Gabriela (Hogan-Brun) 106,107,160 Horiguči Daiki (Horiguchi) 201 Humbolts Vilhelms (Humboldt) 99 Ikstena Nora 101 Ingleharts Ronalds (Inglehart) 94,95 Jansone Ilga Irēna 16 Jaunsudrabiņš Jānis 101 Jernuds Bjerns (Jernudd) 21,227 Johmanis Karls Gustavs (Jochmann) 70 Jordana Sabīne (Jordan) 46 Jundze Arno 129 Kaimass Florians (Coulmas) 102 Kalme Guntis 119 Kamerana Debora (Cameron) 206, 209 Kariņš Krišjānis 150,174, 254 Kārkliņš Valdemārs 198 Karulis Konstantīns 185 Kaudzītes brāli 101 Kauliņš Jānis 100 Kirhers Atanasijs (Kircher) 69 Kļava Gunta 82,108,241 Kļaviņš Kaspars 14, 221 Kloss Heines (Kloss) 76 Kolmane Ieva 213 Konfūcijs (Kongfúzí) 69 Kozinetss Roberts V (Kozinets) 155, 256 Krauss Maikls (Krauss) 78,87 Kristals Deivids (Crystal) 106,121,151,175,183,195,197,200-202,205,216,255 Kroiters Neits (Kreuter) 203 Kronvalds Atis 25,43, 99, 100,130,228 Kukarane Marta 175 Kukle Liva 200, 207 Kūle Maija 16, 38,94, 98,120,123,137,218, 246, 252,270 Kūlis Māris 97, 247 Kursite Janīna 97,192 Ķestere Iveta 169 Landvēra Marta (Landweer) 86 300 Personu rādītājs
Langa Liāna 101,149,150 Lapjērs Ričards (LaPierre) 24 Lauže Linda 14, 221 Le Peidžs Roberts Broks (Le Page) 35 Levits Egils 38 Liangs Sihua (Liang) 22, 219, 229,230,271 Lice Anda 118,153 Liepa Dite 14,221 Liepa Kitija 178 Liepa Zenta 16 Liparte Evija 148 Lohs Džonatans (Loh) 79 Loids Ričards (Lloyd) 200 Lorencs Juris 120 Lūiss Melvins Pols (Lewis) 83 Lūsēns Jānis 121 Luters Mārtiņš (Luther) 55 Makena Terenss (McKenna) 211 Makafrijs Stīvs (McCaffery) 204 Mancelis Georgs (Manzel) 46, 98 Martena (Lazdiņa) Sanita 109 Meistere Anda 181 Miķelsone Aina 187 Mīlenbahs Kārlis 25,100, 228 Mûrs Roberts (Moore) 109 Neiders Ivars 174 Ofeisens Šarls Adrians van (Ophuijsen) 60 Ogai Mori (Ögai) 43,235 Ogdens Čārlzs (Ogden) 198 Olãhs Miklošs (Oláh) 47 Orvels Džordžs (Orwell) 198 Ozols Arturs 46,97 Pārkss Malkolms В. (Parkes) 204 Petersons Ingus 140 Pinkers Stivens (Pinker) 192 Plūme Ieva 213 Požarnova Vija 14, 221 Pumpurs Andrejs 101 Rai Savitri (Rai) 53 Rainis 53,101 Rakickis Edvīns 148 Ramptone Vanesa (Rampton) 8,222 Raudsepa Ieva 213, 214 ЗОЇ
Rēhehūzens Johans Georgs (Rehehusen) 98 Ričardss Aivors (Richards) 198 Rinkevičs Viktors 136 Rirdance Signe 214 Ro Kristīne (Ro) 119 Rodess Aleksandrs de (Rhodes) 62 Rosidi Aips (Rosidi) 60 Ross Džons (Ross) 67, 68 Rots Mihaēls (Roth) 46 Rozenbergs Jānis 203 Rubene Māra 96, 247 Saimonss Gerijs E (Simons) 83 Satčidanandans Kojamparambats (Satchidanandan) 49 Saudargs Pardus (Saudargas) 127 Sedžongs (Sejong) 63,238 Sērsna Artūrs 188 Silis Jānis 177 Silverstains Maikls (Silverstein) 200 Skalbe Kārlis 101 Skots Džeimss (Scoti) 47 Skujenieks Knuts 129 Skutnaba-Kangasa Tove (Skutnabb-Kangas) 79 Sosīrs Ferdināns de (Saussure) 97 Spolskis Bernards (Spolsky) 24, 79,91, 96,131,215, 229, 230, 247 Sprets Tomass (Sprat) 202 Stenders Aleksandrs Johans (Stender) 98 Stenders Gotfrīds Fridrihs (Stender) 98 Stiebra Roze 120 Stradine Jānis 114,250 Streičs Jānis 136 Strelēvica-Ošiņa Dace 14,110,131,177,221 Suharto (Suharto) 59 Sv. Isidors no Seviljas (Isidorus Hispalensis) 207 Svifts Džonatans (Swift) 58 Šampolions Žans Fransuā (Champollion) 69 Šēfers Egils 120 Šenons Klods (Shannon) 198 Šiliņš Jānis 121 Šims Audris 136 Šķērstiņš J. 188 Šlapins Ilmārs 206 Šmits Pēteris 46, 72,235 Šozaburo Kanazava (Shāzaburā) 43 302 Personu radītājs
Šteintāls Heimanis (Steinthai) 99 Štokenbergs Aigars 214 Švarės Saloms (Schwartz) 94,95 Taburē-Kellere André (Tabouret-Keller) 35 Tadžfels Henrijs (Tajfeľ) 33, 34 Tentelis Augusts 99 Tīfentāle Alise 178, 179 Tihomirova Darja 127 Tjarve Rolands 138 Tomasa Linda (Thomas) 115,133,251 Tomass Džordžs (Thomas) 185,197 Tomsons Aidis 134 Tradgils Pīters (Trudgill) 110,185, 212 Trasa Linna (Truss) 195,205 Trasks Roberts Lorenss (Trask) 108 Ulmanis Kārlis 53 Uzule Laura 138 Vādons Jānis 101,119,120,122 Valdemārs Krišjānis 45, 99 Valdmanis Jānis 16, 25 Vanags Pēteris 97 Vargass Filips de (Vargas) 70 Vargičs Martins (Vārgie) 112 Vēbers Aleksandrs 100 Veisbergs Andrejs 96,146,177,178,187,195, 211 Velcels Kristians ( Welzel) 94, 95 Vērdiņš Kārlis 213, 214 Vems Žils (Verne) 71 Vertoveks Stivens (Vertovec) 82, 241 Vežbicka Anna (Wierzbicka) 190 Vinkele Ilze 149, 150, 254 Vodaka Rūta ( Wodak) 22 Vukotičs Vuks (Vukotić) 199 Zālīte Māra 101,117 Zelče Vita 99 Zemenskaite Gerda (Zemenskaitė) 127 Ziedonis Imants 101 Zīle Monika 119 Zirnis Egils 118 Zvaigznīte Jēkabs 99 Žangs Ji (Zhang) 77, 238 Žīgure Anna 117 303
|
| adam_txt |
Saturs Priekšvārds Valodas pētījumi valstij, sabiedrībai, cilvēkam Ina Druviete Pirmā nodaļa Lingvistiskā attieksme valodas politikā Ina Druviete Otrā nodaļa 73 Valoda kā vērtība Ina Druviete, Vija Požarnova Sestā nodaļa 40 Latviešu valoda pasaules valodu kopainā Ina Druviete Piektā nodaļa 29 Valoda kā identitāte Rietumu un Austrumu telpā Kaspars Kļaviņš Ceturtā nodaļa 18 Valoda un identitāte Ina Druviete, Vija Požarnova Trešā nodaļa 7 93 Latviešu etnosa un valodas pašraksturojums: pieņēmumi, mīti un stereotipi Ina Druviete, Dite Liepa Septītā nodaļa 108 Valodas jautājumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos Dite Liepa Astotā nodaļa 133 Lingvistiskās attieksmes izpausmes interneta diskusijās Vija Požarnova 154
Devītā nodala Desmitā nodaļa Nobeiguma vietā Lingvistiskās attieksmes izpausmes uzrunas lietojumā Linda Lauže 164 Lingvistiskā attieksme latviešu sabiedrībā: pūrisms, dzimte un citi aspekti Dace Strelēvica-Ošiņa 184 Ina Druviete 217 Summary 221 Avoti un literatūra 274 Personu rādītājs 298
Avoti un literatūra 2012. gada tautas nobalsošanas (2019). 2012. gada tautas nobalsošanas par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu (valodas referendums) rezultāti. Pieejams: ps://data.gov.lv/dati/dataset/2012-gada-tautas-nobalsosanas֊valodas-referendums [skatīts 29.07.2021.]. Āboliņš, G. (2011). Visas vainas jāmeklē galvā - gan “tur, augstāk”, gan tepat. Diena, 12. marts, 5. Ipp. Adonis (2003). An Introduction to Arab Poetics. London: Saqi Books. Alison, R. (2019). East Timor: Indonesia’s invasion and the long road to independence. Pieejams: https.7/www.theguardian.com/world/2019/aug/30/east-timor-indonesias֊invasion-andthe-long-road-to-independence [skatīts 01.05.2021.]. Alunāns, J. ([1858] 1995). Latviešu valoda. Ideju vēsture Latvijā: antoloģija, 1. sēj. Zin. red. E. Buceniece. Rīga: Zvaigzne. Alvesson, Μ. (2002). Postmodernism and Social Research. Buckingham: Open University Press. Apīnis, A. (1987). Neprasot atļauju. Latviešu rokraksta literatūra 18. un 19. gadsimtā. Rīga: Liesma. Apīnis, A. (1991). Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma. Apinis, P. (2014). Latvieša veselība uz zemeslodes. Pieejams: https://ir.lv/2014/05/02/latviesaveseliba-uz-zemelodes/ [skatīts 10.05.2021.]. Apollo (2020). Saldējumu “Melnītis” pārdēvēs vai pārtrauks ražot. Pieejams: https://www.apollo. lv/7012109/saldejumu-melnitis-pardeves-vai-partrauks-razot [skatīts 10.04.2021.]. Arnaut, K., Blommaert, J., Rampton, В., Spotti, M. (2015). Introduction: Superdiversity and Sociolinguistics. Paper 130. Tilburg: Tilburg Papers in Culture
Studies. Baker, C. (1992). Attitudes and Language. Multilingual Matters 83. Clevedon, UK: Multilingual Matters. Baker, D. (2002). Hananim, Han"unim, Hanullim, and Han"oilim. The Construction of Terminology for Korean Monotheism. The Review of Korean Studies, 5(1), pp. 105-131. Baker, D. (2006). Sibling Rivalry in Twentieth-Century Korea: Comparative Growth Rates of Catholic and Protestant Communities. Christianity in Korea. Ed. by R. E. Buswell Jr., and T. S. Lee. Honolulu: University of Hawaii Press, pp. 283-308. Bakhtin, Μ. ( 1981 ). Discourse in the Novel. Transi, by Μ. Holquist, and C. Emerson. The Dialogic Imagination. Ed. Μ. Holquist. Austin: University of Texas Press, pp. 259-422. Baldunčiks, J. (1989). Anglicismi latviešu valodā. Rīga: Zinātne. Balodé, L, Siliņa-Piņķe, R. (2019). Ģermānismi latviešu valodā: pētniecības un integrācijas atspoguļojums. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 281.-315. Ipp. Balodé, L., Saudina, V. (2019). Latviešu un lietuviešu valodas kontakti. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 316.-344. Ipp. Balodis, R. (red.) (2014). Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis. Baltaiskalna, D. (2001). Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme. Promocijas darba kop savilkums. Rīga: Latvijas Universitāte. Baltiņš, Μ., Druviete, I. (2017). Ceļavējš cilvēku ciltij: Valoda sabiedrībā. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Bändikö, К. (2010). Patriotisma līmeņi. Sestdiena, 13. nov., 50. Ipp. 274 Avoti
un literatūra
Barkāns, E. (2020). Mājsēde? Tauta spriež, ka pareizi latviski devet “lokdaunu”. Pieejams: https:// jauns.lv/raksts/zinas/418840-majsede-tauta-spriez-ka-pareizi-latviski-devet-lokdaunu [skatīts 17.12.2020.]. Barker, C. (2004). The SAGE Dictionary of Cultural Studies. Thousand Oaks: SAGE Publications. Barth, E (1969). Ethnic Groups and Boundaries: The Social Organization of Culture Difference. Oslo: Universitetsforlaget. Bastardas-Boada, A. (2012). Language and Identity Policies in the ‘Giocai’ Age. New Processes, Effects, and Principles of Organization. Barcelona: Generalitat de Catalunya. Institut d’Estudis Autonòmics. Bauer, L., Trudgill, P. (eds.) (1998). Language Myths. Penguin. Beitnere, D. (2010). Tautai ir jàdzîvo. DDD, 17.-30. sept., 7.1pp. Beitnere, D. (2012). Mēs - zemnieku tauta? Pašreference latviešu kultūras paradigmā. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts. Berg, E. (2002). Local Resistance, National Identity and Global Swings in Post-Soviet Estonia. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/232893382_Local_Resistance_National_ Identity_and_Global_Swings_in_Post-Soviet_Estonia [skatīts 30.04.2021.]. Bergmane, A., Blinkena, A. (1986). Latviešu rakstības attīstība. Rīga: Zinātne. Berthoud, A.-C., Grin, F., Lüdi, G. (2013). Conclusion. Exploring the Dynamics of Multilingu alism: The DYLAN Project. Ed. by A.-C. Berthoud, F. Grin, and G. Ludi. John Benjamins, pp. 429-435. Biezais, H. (1961). Die Gottesgestalt der Lettischen Volksreligion. Stockholm: Almquist Wiksell. Bikše, K„ Laiveniece, D. (2009). Latviešu valoda vidusskolai: mācību grāmata. II
daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. Biswas, S. K. (2008). Nine Decades ofMarxism in the Land ofBrahminism. Calicut, Kerala: Other Books. Blackledge, A., Creese, A. (2010). Multilingualism: A Critical Perspective. London: Continuum. Blackledge, A., Creese, A. (2017). Language and Superdiversity: An Interdisciplinary Perspective. Paper 187. Tilburg: Tilburg Papers in Culture Studies. Blinkena, A. (1979). Hipernormälismi mūsu valodā jeb kas par daudz, tas no ļauna. Latviešu valodas kultūras jautājumi, 15. laid. Rīga: Liesma, 161.-163. Ipp. Blinkena, A. (2017). Par latviešu literārās valodas sākotni. Ievads jautājuma nostādnē. Blin kena, A. Caur vārdu birzi. Darbu izlase II. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 95.-103. Ipp. (Pirmpublicējums: Karogs, 1985, Nr. 11,143.-148. Ipp.) Blommaert, J. (ed.) (1999). Language Ideological Debates. Language, Power, and Social Process 2. Berlin: Mouton de Gruyter. Blommaert, J. (2010). The Sociolinguistics of Globalization. Cambridge: Cambridge University Press. Blommaert, J., Backus, A. (2013). Superdiverse Repertoires and the Individual. Multilingualism and Multimodality. Current Challenges for Educational Studies. Ed. by I. de Saint-Georges, and J.-J. Weber. Roterdam, Boston, Taipei: Sense Publishers, pp. 11-32. Blommaert, J., Rampton, B. (2011). Language and Superdiversity: A Position Paper. Working Papers in Urban Language Literacies. Paper 70. Tilburg: Tilburg Papers in Culture Studies. Blommaert, J., Rampton, B. (2016). Language and Superdiversity. Ed. by K. Arnaut, J. Blommaert, B. Rampton, and M. Spotti. London: Routledge, pp. 21-48.
Blūmane, A. (2009). Sociolingüístic analysis of address usage in general educational institutions in Latvia. Kalbos kultūra. T. 82. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas, p. 202-213. 275
Bojārs, G. (2010). Lielie franči, mazie latvieši. Diena, 22. okt., 2. Ipp. Bosa, A. (2021). Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs? Latvijas sabiedriskie mediji. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kas-apdraud-latviesu-valodu-unkas֊to-glabs.a403703/ [skatīts 08.05.2021.]. Bourdieu, P. (1991). Language and Symbolic Power. Harward University Press. Bourdieu, P., Wacant, L. (1992). An Invitation to Reflexive Sociology. Chicago: The University of Chicago Press. Bourhis, R. Y, Giles, H., Rosenthal, D. (1981). Notes on the construction of a subjective vitality questionnaire for ethnolinguistic groups. Journal ofMultilingual and Multicultural Develop ment, Vol. 2, pp. 145-155. Braginsky, V. (2015). The Turkic-Turkish Theme in Traditional Malay Literature: Imagining the Other to Empower the Self. Leiden: Brill. Bratt-Paulston, C. (1994). Linguistic Minorities in Multilingual Settings: Implicationsfor Language Policies. Amsterdam: John Benjamins. Brice, L. (2019). #valoda tviteri - 140 zīmju izaicinājums un tiešsaistes konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 14. Atb. red. A. Vulāne. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 67.-78. Ipp. Bright, W. (1997). Reminiscences: beginnings of sociolinguistics. The Early Days of Socio linguistics. Memories and Reflections. Ed. by C. Bratt-Paulston, and G. R. Tucker. Summer Institute of Linguistics, pp. 53-60. Brīze, A. (2012). “Es lepojos, ka esmu latvietis!” DDD, nov., 8.-9. Ipp. Brown, R., Gilman, A. (1982). The Pronouns of Power and Solidarity. Language and Social Context. Ed. by P. P. Giglioli. Penguin
Books, pp. 252-282. Bucholtz, Μ., Hall, K. (2004). Language and Identity. A Companion to Linguistic Anthropology. Ed. by A. Duranti. Blackwell Publishing Ltd, pp. 369-394. Bula, D. (2011). Mūsdienu folkloristika. Paradigmas maiņa. Rīga: Zinātne. Burane, К. (2020). Par valodas loģiku, galotnēm un jaunu realitāti. Pieejams: https://www. kroders.lv/viedokli/1505 [skatīts 30.03.2020.]. Burve-Rozīte, A. (2018). Viņi ir absolūti dzīvi! Ir, 15. nov., 40.-43. Ipp. Bušs, O., Ernstsone, V. (2006). Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga: Norden AB. Bušs, O., Jansone, L (2019). Somugrismi latviešu valodā: pētniecības un integrācijas atspoguļojums. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 214.-249. Ipp. Butkus, A. (2007). Lietuva ir Latvija: laikas atsisakyti senųjų stereotipų. Pieejams: http://www. delfi.lt/news/ringas/lit/abutkus-lietuva-ir-latvija-laikas-atsisakyti-senuju-stereotipu.d?id= 15043656#ixzz257vjKwFe [skatīts 02.06.2012.]. Butkus, A. (2012a). VDU profesorius A. Butkus: valstybinės dvikalbystės scenarijus įmanomas ir Lietuvoje. Pieejams: http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/vdu-profesorius-abutkusvalstybines-dvikalbystes-scenarijus-imanomas-ir-lietuvoje.d?id=54272195#ixzz257r kAzOO [skatīts 01.06.2012.]. Butkus, A. (2012b). Latvijas mācībstundas Lietuvai. Latvijas Avīze, 24. febr. Pieejams: http://la./ Iv/index2php?option=com_content view=article8dd=3424 [skatīts 20.08.2012.]. Butkus, A. (2012c). Baltiškos impresijos / Baltijas impresijas. Kaunas: Aesti. Cameron, D. (1995). Verbal Hygiene. London: Routledge. Cargile, A. C., Giles, H., Ryan, E. B.,
Bradač, J. J. (1994). Language attitudes as a social process: A conceptual model and new directions. Language and Communication, 14(3), pp. 211-236. 276 Avoti un literatūra
Chan, K. L. (2016). Power Language Index. Pieejams: http://www.kailchan.ca/wp-content/ uploads/2016/12/Kai-Chan_Power-Language-Index-full-report_2016_v2.pdf [skatīts 17.04.2020.]. Chang, S. (2006). Korean Bible Women: Their Vital Contribution to Korean Protestantism, 18951945. Thesis. College Station: University of Edinburgh, Department of Philosophy. Chari, Μ. (2016). How the map of India was redrawn on the lines of language. Scroll.in. Pieejams: https://scroll.in/article/820359/how-the֊map-india-was-redrawn-on-the-linesof-language [skatīts 30.07.2021.]. Chaudhary, A. (2014). Farmers fight Coca-Cola over water. Gulf News, p. A17. Chellaney, B. (2016). Water scanty: Asias ticking time bomb. GulfNews, Apr. 29, p. 1. Cho, I. D. (2017). Discourses of Nation: Tensions in Early Modern Korea-Japan Relations. Doctoral dissertation, Harvard University, Graduate School of Arts Sciences. Cambridge, Massachusetts. Choi, J. (2005). Early Catholicism in Korea. Seoul: Handl Publishing House. Choi, J. (2006). Folk-Religion: The Customs in Korea. Seoul: Ewha Womans University Press. Choi, G. (2013). The Influence of Shamanism in the Korean Adventist Church. Journal of Adventist Mission Studies, 9(2), pp. 21-38. Chomsky, N. (1965). Aspects of the Theory of Syntax. The MIT Press. Cibuis, J. (2004). Nepraktiskums latviešu valodas gaumē. Diena, 21. sept. Cimdiņa, A. (2010). Nacionālā varoņa ģenēze un percepcija: Andrejs Pumpurs un Lāčplēsis ārpus literārās telpas. Latvija un latviskais. Nācija un valsts idejās, tēlos un simbolos. Sast. A. Cimdiņa, D. Hanovs. Rīga: Zinātne, 31.-50. Ipp.
Coulmas, F. (1985). Sprache und Staat: Studien zur Sprachplanung und Sprachpolitik. Berlin, New York: de Gruyter. Pieejams: https://books.google.fr/books?id=0f)uIHaUWKEC8fpg= PA41 hl=fr source=gbs_toc_r cad=3#v=onepage q f=false [skatīts 30.07.2021.]. Coulmas, E (1992). Language and Economy. Oxford: Blackwell Publishers. Coulmas, F. (2020). Economic theory and the diffusion of languages. Language and Economy. Language Industries in a Multilingual Europe. Contributions to the EFNIL Conference 2019 in Tallinn. Ed. by T. Tender, and L. Μ. Eichinger. Budapest: Research Institute for Linguistics. Crystal, D. ([2000] 2008). Language Death. Cambridge: Cambridge University Press. Crystal, D. (2001). Language and the Internet. Cambridge: Cambridge University Press. Crystal, D. (2002). Language Death. Cambridge: Cambridge University Press. Crystal, D. (2003). English as a Global Language. 2nd edition. Cambridge: Cambridge University Press. Crystal, D. ([2006] 2007). The Fight for English. How Language Pundits Ate, Shot, and Left. Oxford: Oxford University Press. Crystal, D. (2021). Covocabulary. Pieejams: http://www.cambridgeblog.org/2020/05/covocabulary/ [skatīts 25.05.2021.]. Curzan, A. (2014). Fixing English. Prescriptivism and Language History. Cambridge: Cambridge University Press. Dąbrowska, A., Pisarek, W, Stickel, G. (eds.) (2017). Stereotypes and Linguistic Prejudices in Europe. Budapest: Research Institute for Linguistics. Daija, P. (2010). Valstiskuma ideju ģenēze un patriotisma izpratne apgaismības laika latviešu literatūrā. Latvija un latviskais. Nācija un valsts idejās,
tēlos un simbolos. Sast. A. Cimdiņa, D. Hanovs. Rīga: Zinātne, 11.-30. Ipp. Daine, I. (2020). [Tvīts]. Pieejams: https://twitter.com/IvetaDaine/status/1339624842199511048 [skatīts 12.12.2020.]. 277
Dasgupta, S. N. (1927). Hindu Mysticism. Bombay, New Delhi, Calcutta, Madras, Bangalore: Allied Publishers Private Ltd. De Fina, A. (2020). Linguistic practices and transnational identities. The Routledge Handbook of Language and Identity. London, New York: Routledge, pp. 163-178. DeFrancis, J. (1986). The Chinese Language. Fact and Fantasy. Honolulu: University of Hawaii Press. Delfi (2021). “Maskne” ֊ sejas aizsargmaskas izraisīta akne. Pieejams: https://www.delfi.lv/vina/ skaistums-un-stils/skaistumkopsana/maskne-sejas-aizsargmaskas֊izraisita-akne-kapecrodas-un-ka-arstet.d?id=52892927 [skatīts 15.02.2021.]. Denisa, S. (2020). Infodēmijas laikā noderīgi algoritmi jeb kā, turpinot mazgāt rokas, nepieļaut “savu smadzeņu skalošanu”. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/medijpratiba/ infodemijas-laika-noderigi-algoritmi-jeb-ka-turpinot-mazgat-rokas-nepielaut-savusmadzenu-skalosanu.a353699/ [skatīts 05.04.2020.]. Department of Official Language (2015). Ministry of Home Affairs, Government of India. Pieejams: https://rajbhasha.gov.in/en/official-language-policy-union [skatīts 01.05.2021.]. Deruma, D. (2018). Neērtais latvietis Hermanis. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6453618/ neertais-latvietis-hermanis [skatīts 15.04.2021.]. Diasporas politika Latvijā (2021). Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pieejams: https://www. mfa.gov.lv/arpolitika/diasporas-politika/diasporas-politika-latvija [skatīts 29.03.2021.]. Dimiņš, D., Strelēvica-Ošiņa, D. (2020). “Nē nūjā”: gramatiskā polaritāte un lietotāju attieksme. Akadēmiķa J. Endzelīna 147. dzimšanas dienas atceres starptautiskā
zinātniskā konference “Valoda sabiedrībā”. Tēzes. Rīga: LU LVI, 19.-20.1pp. Diskusija (2020). Latvijas konference. Domuzīme: literatūra, publicistika, vēsture, 3, 62.-67. Ipp. Do you speak corona? (2020). A guide to covid-19 slang. Pieejams: https://www.economist. com/1843/2020/04/08/do-you-speak-corona-a-guide-to-covid-19-slang [skatīts 14.09.2020.]. Doroņina-Lasmane, L. (2010). Viensētnieki. Ir, 30. sept., 41.-45.1рр. Drager, К. (2015). Linguistic Variation, Identity Construction and Cognition. Berlin: Language Science Press. Dressier, W. U. (1996). Language Death. Towards a Critical Sociolinguistics. Ed. by R. Singh. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins Publishing, pp. 195-210. Druviete, I. (1991). Valodas normalizācijas koncepcija 17.-18. gs. normu avotos. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 8,43.-49. Ipp. Druviete, I. (red.) (1995). The Language Situation in Latvia. Sociolinguistic Survey. Part 1. Language Use and Attitudes among Minorities in Latvia. Rīga: Latviešu valodas institūts. Druviete, I. (red.) (1996). Valodas situācija Latvijā. Sociolingvistisks pētījums. 2. daļa. Latviešu lingvistiskā kompetence un valodas procesu vērtējums. Rīga: Latviešu valodas institūts. Druviete, I. (2010a). Latviešu valoda kā valsts valoda: simbols, saziņas līdzeklis vai valstiskuma pamats. Latvija un latviskais: nācija un valsts idejās, tēlos un simbolos. Sast. A. Cimdiņa, D. Hanovs. Rīga: Zinātne, 123.-153. Ipp. Druviete, I. (2010b). Baltu valodas mūsdienās: latviešu un lietuviešu valodas situācijas komparativa analīze. XI Starptautiskais baltistu kongress. Tēzes. Rīga: LU, LU
LVI, 50.-51.1pp. Druviete, L (2011). Valsts valodas integrativa un ekonomiskā vērtība. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 15 (2). Liepāja, 97.-106. Ipp. Druviete, I. (2013). Latviešu valoda - vienīgā valsts valoda Latvijā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 8. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 15.-23. Ipp. 278 Avoti un literatura
Druviete, I. (2014). English in Latvia: symbol of European identity, tool for career promotion or “the third force”? Sociolinguistica: International Yearbook of European Sociolinguistics = Annuaire International de la Sociolinguistique Européenne. Año 2014, Número 28. Dedicado a: Die Einstellungen und die Politik der Nationalen Sprachinstitute in Europa zu Englisch als Europäische Lingua Franca. Berlin, Boston: Walter de Gryuter, pp. 69-88. Druviete, I. (2015). Pasaules, Eiropas un valsts konteksts Latvijas valodas politikā. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums, 19 (2). Liepāja: LiePA, 49.-58. Ipp. Druviete, I. (red.) (2018). Nacionālās identitātes sociolingvistiskie aspekti / Sociolinguistic Aspects of National Identity. Rakstu krājums. Riga: LU Latviešu valodas institūts. Druviete, I. (2021). Covid laiks valodā atspoguļojies jūtami un parāda, ka valodas gars ir dzīvs. Pieejams: https://lrl.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/ina-druviete-covid-laiks-valodaatspogulojies- jutami-un-parada-k.al40039/ [skatīts 11.03.2021.]. Druviete, L, Ozolins, U. (2016). The Latvian referendum on Russian as a second state language, February 2012. Language Problems Language Planning, 40(2), pp. 121-145. Druviete, L, Veisbergs, A. (2018). The Latvian Language in the 21st Century. Latvia and Latvians: Collection of scholarly articles. Vol. I. Riga: Latvian Academy of Sciences, pp. 244-278. DuBois, S. (2018). Identification and Stereotypes of Foreign-accented English. Pieejams: http:// www.hottopos.com/notand46/ldubois.pdf [skatīts 10.04.2021.]. Džozefs, Dž. Ē. (2008). Valoda un politika.
Tulk. R. Valdmane. Rīga: Zinātne. East Timor (2013). East Timor spying case: PM Xanana Gusmao calls for Australia to explain itself over ASIO raids. ABC (Australian Broadcasting Corporation) News. Pieejams: https:// www.abc.net.au/news/2013-12-04/east-timor-pm-shocked-by-asio-raids-over-spyingcase/5135146 [skatīts 01.05.2021.]. Eckert, P., Vengert, E. (2005). Communities of practice in sociolinguistics. Journal of Socio linguistics, Vol. 9, Issue 4, pp. 582-589. Edwards, J. (2009). Language and Identity: An Introduction. Cambridge: Cambridge University Press. Edwards, J. (2011). Challenges in the Social Life of Language. Basingstoke: Palgrave Macmillan. Edwards, J. (2013). Sociolinguistics: A Very Short Introduction. Oxford: Oxford University Press. Ehala, Μ. (2011). Hot and cold ethnicities: modes of ethnolinguistic vitality. Journal of Multi lingual and Multicultural Development, 32(2), pp. 187-200. Ehala, Μ. (2018). Signs of Identity. The Anatomy of Belonging. London, New York: Routledge. Ekspertu ziņojums (2016). Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojums. Ose, L., Alijevs, R„ Hanovs, D., Proskurova, O., Kaprāns, Μ. Novembris. Pieejams: https://www. president.lv/storage/items/PDF/Sab_saliedetiba_Zinojums_nov2016.pdf [skatīts 10.08.2020.]. Elsner, A. Μ., Rampton, V. (2020). Opinion: Science Alone can’t solve Covid-19. The Huma nities Must Help. Pieejams: https://undark.org/2020/06/04/covid-19-humanities/ [skatīts 08.04.2021.]. Endzelīns, J. (1932). Dažādas valodas kļūdas. Rīga: Zvaigzne (faksimilizdevums). Endzelīns, J. (1938). Latviešu valodas skaņas
un formas. Rīga: Latvijas Universitāte. Enfield, N. (2014). Causal dynamics of language. Enfield, N. J., Kockelman, P, Sidnell, J. (eds.) The Cambridge Handbook of Linguistic Anthropology. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 325-342. Ernstsone, V. (2005). Solidaritāte un demokrātija: uzrunas lietojums elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 1. Atb. red. S. Lazdiņa. Rīga: LU Akadē miskais apgāds, 24.-30. Ipp. 279
Ernstsone, V. (2006). Latviešu sarunvaloda Austrumu un Rietumu ietekmju krustpunktā. Lietu viešu un latviešu sastatāmās stilistikas jautājumi. Šauļi: Šiaulių universitetas, 192.-203.1pp. Ernštreits, V. (2011). Lībiešu rakstu valoda. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Ernštreits, V., Kļava, G. (2013). Dažas gramatiskas pārmaiņas lībiešu valodā latviešu valodas ietekmē. Valoda: nozīme un forma, 3. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 19.-27. Ipp. Ervina-Tripa, S. (2003). Sociolingvistiskie likumi uzrunas formu izvēlē. Tulk. I. Glužģe. Kentaurs, Nr. 30,106.-123. Ipp. Europe According to Culinary Horror (2013). Atlas of Prejudice. Pieejams: https://atlasoiprejudice.com/our-collective-eating-disorder-4846eede37bd [skatīts 30.07.2021.]. Evans, D. (ed.). (2014). Language and Identity. London, Oxford: Bloomsbury Academic. Evans, D. (ed.). (2018). Language, Identity and Symbolic Culture. London, Oxford: Bloomsbury Academic. Everett, D. (2012). Language: The Cultural Tool. London: Profile Books LTD. Farghaly, A. (2010). The Arabic Language, Arabic Linguistics and Arabic Computational Linguistics. Arabic Computational Linguistics. Abu Dhabi: CSLI Publications. Fasold, R. (1992). Sociolinguistics of Language. Oxford, Cambridge: Blackwell. Federspiel, H. Μ. (2007). Sultans, Shamans, and Saints. Islamand Muslims in Southeast Asia. Honolulu: University of Hawa’i Press. Fishman, J. (1965). Who Speaks What Language to Whom and When? La Linguistique, Vol. 1, Fase. 2, pp. 67-88. Fishman, J. (1973). Language Modernization and Planning in Comparison with other types of National Modernization and
Planning. Language in Society, 2(1), pp. 23-42. Fishman, J. A. (1991). Reversing Language Shift. Clevedon, UK: Multilingual Matters Ltd. Flotow, L. von (1997). Translation and Gender. Translating in the Era of Feminism. Manchester: St. Jerome. Gal, S., Woolard, K. (eds.) (2001). Languages and Publics: The Making ofAuthority. Manchester, UK: St. Jerome. Galenieks, Μ. (2021). Plogeri pret plastmasu. Ir, 25. marts, 52.-53.1pp. Garcia, O. (2009). Bilingual Education in the 21st Century: a Global Perspective. Chichester: Wiley-Blackwell. Gardner-Chloros, P. (2009). Code-Switching. Cambridge: Cambridge University Press. Garrett, P. (2010). Attitudes to language. Key Topics in Sociolinguistics. Cambridge, UK: Cambridge University Press. Garrett, P. (2011). Attitudes to Language. Key Topics in Sociolinguistics. Cambridge, UK: Cambridge University Press. Garrett, P., Coupland, N., Williams, A. (eds.) (2003). Investigating Language Attitudes: Social Meanings of Dialect, Ethnicity, and Performance. Cardiff, UK: University of Wales Press. Gass, R. H., Seiter, J. S. (1999). Persuasion, Social Influence, and Compliance Gaining. Boston: Allyn and Bacon. Gazzola, Μ., Grin, E, Wickström, B. A. (2015). A Concise Bibliography of Language Economics. CESifo Working Paper No. 5530. CESifo: Center for Economic Studies Ifo Institute. Giles, H., Bourhis, R. Y, Taylor, D. Μ. (1977). Towards a theory of language in ethnic group relations. Language, Ethnicity, and Intergroup Relations. Ed. by H. Giles. New York: Academic Press, pp. 307-348. Gill, Μ. (2012). Nativeness, Authority, Authenticity: The
Construction ofBelonging and Exclusion in Debates about English Language Proficiency and Immigration in Britain. The Languages 280 Avoti un literatūra
ofNation: attitudes and Norms. Ed. by C. Percy, and Μ. C. Davidson. Multilingual Matters, pp. 271-291. Giordano, Ch. (2012). Sprache und Nation. Überlegungen aus socialanthropologischer Sicht. Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Hg. von K. Maier. Wiesbaden: Harrassowitz Verlag, S. 15-20. Gleason, P. (1983). Identifying Identity: A Semantic History. The Journal of American History, 69(4), March, pp. 910-931. Goddard, C. (2006). Chapter 1. Ethnopragmatics: a new paradigm. Ethnopragmatics: Understan ding Discourse in Cultural Context. Mouton de Gruyter. Gofmanis, Ē. (2001). Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē. Tulk. I. Beķere. Rīga: Madris. Gopalakrishnan, A. (2016). Hindi cannot be imposed on others. The Economic Times, Febr. 22. Pieejams: https://economictimes.indiatimes.com/news/politics-and-nation/hindi-cantbe-imposed-on-others-says-adoor-gopalakrishnan/articleshow/51084465.cms [skatīts 01.05.2021.]. Gorjučko, G. (2010). Padomija ieēdusies latviešu ādā. Marta, Nr. 33, 3. Ipp. Graffi, G. (2019). Origin of language and origin of languages. Evolutionary Linguistic Theory, Vol. 1, Issue 1, April, pp. 6-23. Grenier, G. (2015). The economic value of language skills. Pieejams: https://wol.iza.org/uploads/ articles/205/pdfs/economic-value-of-language-skills.pdf [skatīts 17.04.2020.]. Grin, E (2002). Using Language Economics and Education Economics in Language Education Policy. Strasbourg: Council of Europe. Grin, E (2018). The MIME Vademecum: an introduction. The MIME Vademecum. Mobility and Inclusion in Multilingual Europe. Artgraphic Cavin SA: Switzerland, pp.
14-25. Groebner, V. (2004). Who Are You?: Identification, Deception, and Surveillance in Early Modern Europe. Zone Books. Guļevska, D., Miķelsone, A., Porîte, T. (2002). Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata: latviešu valoda. Rīga: Avots. Gumperz, J. (1972). Introduction. Directions in Sociolinguistics. The Ethnography of Communication. Ed. by J. J. Gumperz, and D. Hymes. New York: Basil Blackwell, pp. 1-25. Gumperz, J. (1982). Language and the Communication of Social Identity (with Jenny Cook Gumperz). Gumperz, J. ƒ. (ed.). Language and Social Identity. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 1-21. Gyventojų (2021). Gyventojų pagal tautybę dalis, palyginti su bendru nuolatinių gyventojų skaičiumi. Oficialiosios statistikos portalas. Pieejams: https://osp.stat.gov.lt/statistiniurodikliu-analize?indicator=S3R162#/ [skatīts 29.07.2021.]. Haarmann, H. (1993). Die Sprachen weit Europas. Geschichte und Zukunft der Sprachnationen zwischen Atlantik und Ural. Frankfurt a. Μ., New York: Campus. Häbermäss, J. (2012). Postnacionālā konstelacija un demokrātijas nākotne. Tulk. R. Kūlis. Rīga: Zinātne. Han, В. (2007). Abwesen. Zur Kultur und Philosophie des Fernen Ostens. Berlin: Merve Verlag. Hansen, Th. В. (2001). Wages of Violence: Naming and Identity in Postcolonial Bombay. Princeton, Oxford: Princeton University Press. Harmon, D., Loh, J. (2010). The Index of Linguistic Diversity: A new quantitative measure of trends in the status of the worlds languages. Language Documentation and Conser vation, Vol. 4, pp. 97-151. Pieejams: http://scholarspace.manoa.hawaii.edu/bitstream/
10125/4474/1/harmonloh.pdf [skatīts 10.04.2021.]. Haugen, E. (1972). The Ecology of Language. Stanford, CA: Stanford University Press. 281
Hazans, M. (2020). Diasporas apjoma novērtējums. Pētījuma rezultāti. 2., papild. izd. Rīga: LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Hazard, P. (1961). La crise de la conscience européenne 1680-1715. Paris: Librairie Arthème Fayard. Herder, J. G. (1772). Abhandlung über den Ursprung der Sprache. Berlin: Christian Friedrich Voß. Pieejams: https://www.projekt-gutenberg.org/herder/sprache/sprachl7.html [skatīts 01.05.2021.]. Hermanis, A. (2010). Latvieši kā indiāņi. Ir, 9. sept., 34.-39.1pp. Hirša, Dz. (2017). Jautājums sev pašiem. Domuzīme, 1, 61. Ipp. Hirša, Dz. (2019). Mūsu valoda uz otrā gadu simteņa sliekšņa. Valoda un valsts. VVK raksti, 10. sēj. Rīga: Zinātne, 175.-185. Ipp. Hoadley, A.-G. N. (2005). Indonesian Literature vs New Order Orthodoxy: the Aftermath of 1965-1966. Copenhagen: NIAS Press. Hogan-Brun, G. S. (2017). Linguanomics. What is the Market Potential of Multilingualism'? Bloomsbury Publishing. Hogan-Brun, G., Ozolins, U„ Ramonienė, Μ., Rannut, M. (2009). Language Politics and Practices in the Baltic States. Tallinn: Tallinn University Press. Horiguči, D. (2013). Priedēkļi kā internacionālismu “nacionalizācijas” līdzekļi. Valoda: nozīme un forma, 3. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 45.-56. Ipp. Hublin, J. J. (2018). Les origines d’Homo sapiens en Afrique. Sciences Humaines, 12, № 309, p. 6. Pieejams: https://www.cairn.info/magazine-sciences-humaines-2018-12-page-6.htm [skatīts 30.04.2021.]. Hultgren, A. K., Gregersen, E, Thøgersen, J. (eds.) (2014). English in Nordic Universities. Ideologies and Practices. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins Publishing
Company. Hüber, R. (1943). Arabisches Erbe - arabische Zukunft. Berlin: Volk und Reich. Hwan, A. K. (2015). Vietnamese Letters: Uncovering the Mystery Through Understanding Its History. The Story of Nine Asian Alphabets. Seoul: Asia-Pacific Centre of Education for International Understanding; Hollym International Corp., pp. 118-135. Hwan, S. Y. (2015). The Easiest to Lern: Indonesias Language and Letters. The Story of Nine Asian Alphabets. Seoul: Asia-Pacific Centre of Education for International Understanding; Hollym International Corp., pp. 138-165. Hwang, K. Μ. (2010). A History of Korea. New York: Palgrave Macmillan. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2018. gadā. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne-ikt/datori-internets/meklettema/333-informacijas-un-komunikacijas-tehnologiju [skatīts 10.01.2019.]. Irwin, R. (2007). The Lust of Knowing. The Orientalists and Their Enemies. London: Penguin Books. Issam, F. (2016). LAraméen parlé à Maaloula. Morrisville: Lulu. ISV (2005). Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots. Jansone, L. (2010). Ārzemnieki sajūsmā. Diena, 17. jūk, 2.-3. Ipp. The Japanese stereotype map of Europe (2016). Pieejams: https://www.indyl00.com/article/thejapanese-stereotype-map-of-europe—bJGqciPrRZb\ [skatīts 30.07.2021.]. Jenkin, Μ. (2014). What makes a language attractive - its sound, national identity or familiarity? Pieejams: https://www.theguardian.com/education/2014/jul/17/what-makes-a-language- attractive [skatīts 10.08.2020.]. Jernudd, B. H. (2020). The origin and development of a
language management framework. Kimura, G. C., Fairbrother, L. (eds.). A Language Management Approach to Language 282 Avoti un literatūra
Problems: Integrating Macro and Micro Dimensions. Amsterdam, Philadelphia: John Ben jamins, pp. 31-48. Jochmann, C. G. (1982). Die Rückschritte der Poesie. Hamburg: Felix Meiner Verlag. Jordan, S. (1995). Niederdeutsches im Lettischen: Untersuchungen zu den mittelniederdeutschen Lehnwörtern im Lettischen. Bielefeld: Verlag für Regionalgeschichte. Joseph, J. E. (2004). Language and Identity: National, Ethnie, Religious. New York: Palgrave Macmillan. Joseph, J. E. (2006). Language and Politics. Edinburgh: Edinburgh University Press. Josephson, J., Einarsdóttir, Ի. (2016). Language Purism and Gender: Icelandic Trans Activists and the Icelandic Linguistic Gender Binary. Transgender Studies Quarterly, 3(3-4), pp. 376-387. Jundze, A. (2011). Cik valodu ir Latvijā? Pieejams: http://rn.nra.lv/zinas/viedokli/arnojundze/44604-cik֊valodu-ir-latvija.htm [skatīts 14.04.2011.]. Kalme, G. (2018). Būtiski jautājumi, pirms svinam. Latvijas Avīze, 16. nov., 3. Ipp. Kalnača, A., Lokmane, I. (2021). Latvian Grammar. Rīga: University of Latvia Press. Kang, Y. A. (2015). “First Korean Philosophers” on Philosophy. Diogenes, 62(2), pp. 62-70. Kantar TNS (2019). Pieejams: https://www.kantar.lv/ko-mes-daram/musu-ekspertize/medijupetijumi/. Nepubliskota sarakste. Karapetjana, I. (2020). Latvian or English - the language situation in scientific communication in Latvia. Baltic Journal ofEnglish Language, Literature and Culture, Vol. 10, pp. 72-82. Karulis, К. (1992). Latviešu etimoloģijas vārdnīca, II. Rīga: Avots. Kasparāns, Ģ. (2010). Apsolītās zemes spožums un posts. Sestdiena, 2. okt., 32.-37.
Ipp. Kaudzīte, Μ. (1920). Atmiņas par Kronvalda Ata pēdējām mūža dienām. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts II, 120.-130. Ipp. Keilman, S. G. (2000). The Translingual Imagination. University of Nebraska Press. Kessler, S. (2011). Lettgallisch und Schemaitisch - eine Misserfolgsgeschichte. Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Wiesbaden: Otto Harrassowitz GmbH Co.KG, S. 208-230. Kessler, W. (2011). Sprache als Konstrukt der “Nation” und Nation als Konstrukt der Sprache. Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Wiesbaden: Otto Harrassowitz GmbH Co.KG, S. 348-359. Keum, J. (2000). Confucianism and Korean Thoughts. Seoul: Jimoondang Publishing Company. Kibermane, K., Kļava, G. (2016). Sabiedrības lingvistiskā attieksme un lingvistiskā uzvedība: nosacījumi situācijas pārmaiņām. Valodas situācija Latvijā: 2010-2015. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. L. Lauže, atb. red. G. Kļava. Rīga: LVA, 110.-120.1pp. Kibermane, K., Kļava, G., Lauže, L., Tihomirova, К. (2014). Valodas ideoloģija un plašsaziņas līdzekļi (televīzija). Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Kleijntjenss, J. (1940). Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņa archivos. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Kļava, G. (2016). Priekšvārds. Valodas situācija Latvijā: 2010-2015. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. L. Lauže, atb. red. G. Kļava. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 6. Ipp. Kļava, G. (2018). Superdiversitātes jēdziens un tā izpratne sociolingvistika: daži piemēri Latvijas valodas situācijā. Nacionālās identitātes sociolingvistiskie aspekti / Sociolingüístic Aspects of National
Identity. Rakstu krājums. Rīga: Latviešu valodas institūts, 63.-74. Ipp. Kļaviņa, L. (2019). Mūzika ir mana pasaidé. Ievas Stāsti, 18. janv., 30.-34. Ipp. Kļaviņš, K. (2009). apSTĀVĒŠANA. Rīga: Mansards. 283
Kļaviņš, К. (2019). Korean Dangun and Latvian Bearslayer - Two Bear-Man Hero Myths. Special Issue of the Journal ofReligious-Philosophical Articles, XXVI: “Dynamic Asia”. Ed. by J. Priede, and K. Kļaviņš. Riga: University of Latvia Press, pp. 155-167. Kļaviņš, К. (2020). The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies. Riga: University of Latvia Press. Ko vācieši teica (1933). Ko vācieši teica 11. decembri 1885. gadā par latviešu nacionāliem centieniem. Bauskas Novada Zemnieku Balss, 24. dec., 1.1pp. Kokare, E. (sast.) (1957). Latviešu sakāmvārdi un parunas. Izlase. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība. Kokare, E. (1988). Latviešu un vācu sakāmvārdu paralēles. Rīga: Zinātne. Kolmane, I. (2012). [Bez nosaukuma. 4. vāka teksts.] I. Plūme. Rēzus. Rīga: Dienas Grāmata. Korean Bible Translations (2010). Pieejams: http://www.koreanbible.or.kr/koreanbible [skatīts 30.07.2021.]. Korean Hangul alphabet inspires artwork to celebrate International Literacy Day. Pieejams: https://en.unesco.org/news/korean-hangul-alphabet-inspires-artwork-celebrate-international-literacy-day [skatīts 01.05.2021.]. Koškins, L (2019). Latviešu valodas kontakti ar slāvu valodām. Latvija: kultūru migrācija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 250.-280. Ipp. Kozinets, V. R. (2010). Netnography. Doing Ethnographic Research Online. Los Angeles: Sage Publications. Krauss, M. (1992). The worlds languages in crisis. Language, 68(1), pp. 4-10. Kreuter, N. (2013). The Ethics of Clarity and/or Obscuration. Composition Forum, Ti, Spring. Pieejams:
http://compositionforum.com/issue/27/ [skatīts 15.03.2021.]. Krilovs, P. (2010). Bēdīgais stāsts par mentalitāti. Diena, 21. aug., 2.-3.1pp. Krishnan, R. (2019). How the West backed radical Islam and unleashed global terror. Business Today. Pieejams: https://www.businesstoday.in/opinion/columns/story/radical-islam-westbacked-global-terror-us-europe-britain-jehad-west-funded-terrorism-2 13727-2019-07-17 [skatīts 30.07.2021.]. Kristals, D. (2019). Mazā valodas grāmata. Tulk. I. Druviete, zin. red. S. Rapa. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Kronvalds, A. (1936). Kopoti raksti, IL A. Gobas sakārtojumā. Rīga: Valters un Rapa. Kronvalds, A. (1937). Runa Tērbatas latv. Literāriskā vakarā 1972. g. 19. februārī. Kopoti raksti, I. A. Gobas sakārtojumā. Rīga: Valtera un Rapas a/s apgāds, 559.-592. Ipp. Kroskrity, P. V. (2016) Language Ideologies and Language Attitudes. DOI: 10.1093/OBO/ 9780199772810-0122 Kučinską, I. (2010). Liepajas dzintariņš. Sestdiena, 20. nov., 20.-24.1pp. Kukle, L. (2020). Anglicismi, baby! Pieejams: https://satori.lv/article/anglicismi-baby [skatīts 15.01.2021.]. Kūle, M. (2016). Jābūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā. Rīga: Zinātne. Kūle, Μ. (2018). Vērtības Latvijā (eiropeisko un vispārcilvēcisko vērtību horizontā). Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti, I sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 393.-433. Ipp. Kūlis, Μ. (2021). Finis veritatis? Par patiesību un meliem. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Kursite, J. (2018). Valoda. Dainu kodekss. Rīga: Rundas. Kursīte-Pakule, J. (2011). [Bez nosaukuma.] Jurista Vārds, Nr. 43, 25. okt.,
21. Ipp. 284 Avoti un literatūra
Kusiņa-Šulce, L. (2020). “Varu tikai šausmināties, par to, kā cilvēki raksta interneta”. Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli? Latvijas Avize, 9. aug. Pieejams: https://www.la.lv/ galvenie-valodnieki-esam-mes-pasi [skatīts 05.09.2020.]. Ķestere, I. (2007). Lietišķā etiķete: Eiropas pieredze. Rīga: Zvaigzne ABC. Ladegaard, H. (2000). Language attitudes and sociolingüístic behavior: Exploring attitude behavior relations in language, journal ofSociolinguistics, 4(2), pp. 214-233. Landweer, L. Μ. (2000). Indicators of ethnolinguistic vitality. Notes on Sociolinguistics, 5(1), pp. 5-22. Pieejams: http://www-01.sil.org/sociolx/ndg-lg-indicators.html?_ga=GA1.2.14375 01489.1435256161 [skatīts 30.03.2021.]. Language Vitality and Endangerment (2003). Document adopted by the International Expert Meeting on UNESCO Programme Safeguarding of Endangered Languages Paris, 10-12 March. Pieejams: https://unesdoc.unesco.Org/ark:/48223/pf0000183699 [skatīts 30.07.2021.]. Languagesfor the Future (2013). British Council. Pieejams: https://www.britishcouncil.org/sites/ default/files/languages-for-the-future-report.pdf [skatīts 30.07.2021.]. LaPiere, R. T. (1934). Attitudes vs actions. Social Forces, 13, pp. 230-237. Latviešu (2007). Latviešu valoda 15 neatkarības gados: lingvistiskā situācija, attieksme, procesi, tendences. Rīga: Zinātne. Latviešu valoda (2013). Red. A. Veisbergs. Valsts valodas komisija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Latviešu valoda ārzemēs. Diaspora (2021). Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Pieejams: https:// valoda.lv/latviesu-valoda-arzemes/ [skatīts 19.07.2020.].
Latviešu valodas aģentūras nolikums (2012). Ministru kabineta noteikumi Nr. 938. Rīgā 2012. gada 18. decembrī (prot. Nr. 71, 71. §). Pieejams: https://valoda.lv/par-mums/ nolikums/ [skatīts 30.03.2021.]. Latvijas interneta statistika - sociālās platformas, mediji un to izmantošana. Pieejams: https:// marisantons.lv/statistika [skatīts 12.02.2019.]. Latvijas Kinematogrāfistu savienība (2020). Pieejams: https://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/ lielais-kristaps-sogad-pardzivos-tiessaiste-un-televizija-97 [skatīts 01.05.2021.]. Latvijas Republikas Satversme ([1922] 2019). Latvijas Republikas likums. Pieejams: https:// likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme [skatīts 30.07.2021.]. Laugale, V, Šulce, Dz. (2012). Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Lauže, L. (2001). Dzimuma atšķirības uzrunas lietojumā. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 5. Liepāja: LiePA, 286.-295. Ipp. Lauže, L. (2002a). Vecuma atšķirības uzrunas lietojumā. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 6. Liepāja: LiePA, 434.-440. Ipp. Lauže, L. (2002b). Vietniekvārdu tu un jūs lietojums jauniešu vērtējumā. Valoda - 2002. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Humanitārās fakultātes XII zinātniskie lasījumi. 1. daļa. “Valodas lingvistiskie aspekti”. Daugavpils: Saule, 29.-34. Ipp. Lauže, L. (2011). Ceļā uz veiksmīgu saziņu. Ar mūsdienu acīm uz klasiskām lietām: saturs un metodika. Latviešu valodas metodisko rakstu krājums. Rīga: LVA, 18.-29.1pp. Lauže, L. (2018). Tu un jūs. Domuzīme: literatūra, publicistika, vēsture, 4, 80. Ipp. Lauže,
L. (2019). Lingvistiskā attieksme pret svešinieku uzrunas lietojumā. VALODA 2019. Valoda dažādu kultūru kontekstā. XXIX Zinātnisko rakstu krājums. Atb. red. S. Polkovnikova. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 162.167. Ipp. 285
Lauže, L. (2020a). The system of pronominal address in Latvian: sociolingüístic aspect. Hájek, P„ Vit, O. (eds.). СВиInternational Conference on Innovations in Science and Education 2020,1. Proceedings of CBU in Social Sciences. March 18-20. Prague: CBU Research Institute s.r.o., pp. 134-138. Lauže, L. (2020b). 2. personas vietniekvārdu lietojums interneta ierakstos un komentāros. VALODA - 2020. Valoda dažādu kultūru kontekstā. XXX Zinātnisko rakstu krājums. Atb. red. S. Polkovnikova. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 151.-157. Ipp. Lazdiņa, S. (2015). “A kou tu vari izskaidrout volūdu?” Folklingvistika jeb nevalodnieku devums valodniecībā (Baltinavas lauka pētījuma piemērs). Baltu Filoloģija, XXIII, Nr. 2. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 51.-73. Ipp. Lazdiņa, S. (2019). “Lai wishful thinking rezultātā būtu viena pilsēta” - naratīvs par dzīvi starp diviem laikmetiem Valkas-Valgas dvīņu pilsētā. Baltu filoloģija, XXVIII (1), 107.-122.1pp. Le Page, R., Tabouret-Keller, A. (1985). Acts of Identity: Creole-Based Approaches to Language and Ethnicity. Cambridge: CUP. Lee, P. H., de Bary, Wm. Th., Chbe, Y, Kang, H. H. W. (eds.) (2000). Sources ofKorean Tradition. Vol. II. From the Sixteenth to the Twentieth Centuries. New York: Columbia University Press. Leiwo, Μ. (2020). Tracking down lects in Roman Egypt. Varieties ofPost-Classical and Byzantine Greek. Ed. by K. Bentein, and M. Janse. De Gruyter Mouton. LETA (2020a). Pieejams: https://www.apollo.lv/7163898/pazinots-2020-gada-vards-nevardsun-sparnotais-teiciens [skatīts 10.12.2020.]. LETA (2020b).
Pieejams: https://www.apollo.lv/7144377/2020-gada-savarstijumu-titulu-pretendenti-dumpis-aicina-sedet-majas-karīns-saglabat-mieru-bet-vinkele-neaizrauties-arviniem [skatīts 10.12.2020.]. Levits, E. (2011). Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā. Jurista Vārds, Nr. 43, 25. okt. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/238270-par-latviesu-valodusatversmes-4panta-nacionalas-valsts-konteksta/ [skatīts 23.08.2021.]. Levits, E. (2012). Valsts formas un darbības veidi. Konstitucionālās politikas seminārs. Semināra materiālu krājums. Bīriņi: Publisko tiesību institūts, 13.-20. Ipp. Lewis, M. P., Simons, G. E, Fennig, C. D. (eds.) (2013). Ethnologue: Languages of the World. 17lh edition. Dallas: SIL International. Li, Q„ Cui, L. (2008). Comparison of Chinese and Western Literature. Beijing: China Intercon tinental Press. Li, W. (2011). Moment analysis and translanguaging space: Discursive construction of identities by multilingual Chinese youth in Britain. Journal ofPragmatics, 43(5), pp. 1222-1235. Liang, S. (2015). Language Attitudes andldentities in Multilingual China. A Linguistic Ethnograph. Switzerland: Springer International Publishing. Lice, A. (2010). Vēlēšanas un “Regulax”. Latvijas Avīze, 25. sept., 3.1pp. Liepa, D. (2011). Latvijas preses valoda. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. Liepa, D. (2012). Lietuviešu un latviešu identitātes atspoguļojums: attieksme pret savas valsts valodu. (Lietuvių ir latvių identiteto atspindžiai: požiūris į valstybinę kalbą.) Res humanitariae, XII. Klaipėda: Klaipėdos universiteto leidykla, p. 186-204. Liepa, D.
(2019). Vai nodot zvērestu ir nodevība? Latvijas Avīze, 19. marts. Pieejams: https:// www.la.lv/dite-liepa-analize-izplatitus-stereotipus [skatīts 30.07.2021.]. Liepa, D. (2020). “Baltijas ceļš” 2019. gada rakstītajās studentu pārdomās: valodas izteiksmes līdzekļu raksturojums. XXX zinātnisko rakstu krājums. Valoda 2020. Valoda dažādu 286 Avoti un literatūra
kulturu kontekstā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule” 249.-255. Ipp. Liepa, D., Veisbergs, A. (2020). Vārds. Nozīme. Vārdnīca. Radioklausītājs uztraucas. Humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls Scriptus Manet, 10/11,44.-59.1pp. Liepiņa, L. (2020). Jauna vieta Rīgas kultūrkartē. Durvis ver jauna kultūrtelpa Točka. Diena, 10. aug. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/jauna-vieta-rigas֊kulturkarte.֊durvis-ver-jauna-kulturtelpa-_tocka_֊14246823 [skatīts 05.09.2020.]. Liepiņš, A. (2018). Pārprasts patriotisms Saeimā. Latvijas Avīze, 13. nov., 3. Ipp. Lìce, A. (2018). Vai identitāte ir toksiska? Latvijas Avīze, 29. nov., 3. Ipp. Lice, A. (2020a). Viens ir droši zināms - dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms tam. Pieejams: https.7/www.la.lv/anda-lice֊viens-ir-drosi-zinams-dzive-vairs-nebus-tada-kada-ta-bijapirms֊tam [skatīts 05.04.2020.]. Lice, A. (2020b). Būs atkal jāmācās dzīvot. Pieejams: https://www.la.lv/bus-atkal-jamacas-dzivot [skatīts 12.12.2020.]. Līcis, G. (2020). Par reģionālajiem preses izdevumiem. 2020. g. 10. okt. Nepubliskota sarakste. Linde, L. (2020). Bet vai tu to vari pateikt latviski? Pieejams: https://satori.lv/article/bet-vai-tuvari-pateikt-latviski [skatīts 10.08.2020.]. Liparte, E. (2020). Šiek tiek apie kovidžodžius latvių kalboje. Gimtoji kalba, Nr. 5, geg., p. 30-35. Liu, К. (2015). The “Heroic Translators” Who Reinvented Classic Science Fiction in China. Pieejams: https://io9.gizmodo.com/the-heroic-translators-who-reinvented-classic-science16 96944844 [skatīts 10.05.2021.]. LLVV (1975). Latviešu literārās
valodas vārdnīca. 3. sēj. G-І. Rīga: Zinātne. LĽW (1984). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Ļ-N. Rīga: Zinātne. LLW (1989). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7^ sēj. S. Rīga: Zinātne. LLW (1996). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. T-Ž. Rīga: Zinātne. Lorencs, J. (2018a). No vārda “nacionāls” nevajag kautrēties. Latvijas Avīze, 15. nov., 4.-5. Ipp. Lorencs, J. (2018b). Valstis meklē cilvēkus. Latvijas Avīze, 21. nov., 2. Ipp. Love Map ofEurope (2015). Pieejams: https://atlasofprejudice.tumblr.com/ [skatīts 30.07.2021.]. Lūsiņa, L (2018). Mēs neesam baltrocīši. Sestdiena, 16. nov., 34.-39. Ipp. LVA konsultācijas. Pieejams: https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C% 93 search%5Border%5D= search%5Bq%5D=%C4%81rk%C4%81rtas search%5 Bquestions%5D= 1 search%5Bsources%5D=1 LVG (2013). Latviešu valodas gramatika. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. LVV (2006). Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots. Maliangkay, R. (2017). Broken Voices: Postcolonial Entanglements and the Preservation of Koreas Central Folksong Traditions. Honolulu: University of Hawaii Press. Mamadouh, V. (2017). Europeans among themselves: Geographical and linguistic stereotypes. Stereotypes and Linguistic Prejudices in Europe. Contributions to the EFNIL Conference 2016 in Warsaw. Ed. by A. Dąbrowska, W. Pisarek, and G. Stickel. Budapest: Research Institute of Linguistics, pp. 39-72. Margaritis, G. (2001). Wiedergeburt aus dem Geist der Antike. Mythen der Nationen. Ein europäisches Panorama. München, Berlin: Koehler und Amelung, S. 152-173. Mari, I. (2006). Globalisation and
linguistic rights. Towards a universal framework of linguistic sustainability. Transfer. Journal of Contemporary Culture. Vol. 1, pp. 79-92. Matthews, P. H. (1997). Concise Dictionary of Linguistics. Oxford, New York: Oxford University Press. 287
McCaffery, S. (2001). Prior to Meaning: The Protosemantic and Poetics. Evanston, Illinois: Northwestern University Press. Mcgroarty, M. E. (2010). Language and ideologies. Sociolinguistics and Language Education. Ed. by N. H. Hornberger, and S. McKay. Bristol: Multilingual Matters, pp. 3-39. Mehta, V. (1978). The New India. New York: Penguin Books, pp. 140-141. Meistere, A. (2009). Sievietes nosaukumi publicistikas tekstos. Valoda: nozīme un forma. Plašsaziņas līdzekļu valoda. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 44.-58. Ipp. Meistere, A. (2020). Neizskaidrojama ažiotāža. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/bizness/374429neizskaidrojama-aziotaza-kapec-veikalos-steiga-izperk-grikus [skatīts 10.10.2020.]. Meyerhoff, Μ. (2011). Introducing Sociolinguistics. 2nd edition. London, New York: Routledge. Mezavilla, Μ. (2018). Lebab - the Language of the Future. Earth 2050. Pieejams: https://2050. earth/predictions/lebab-the֊language-of-the-future [skatīts 25.05.2021.]. Mežs, L (2010a). Latvietis slēpj galvu smiltīs. Latvijas Avīze, 12. nov., 6. Ipp. Mežs, I. (2010b). Viens komats viens. Ir, 17. nov., 26.-31. Ipp. Mierina, I. (2020). Jāmaina priekšstats, kā komunicēt ar diasporu. Latvijas Vēstnesis, 10. jūl. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/317959-jamaina-prieksstats-ka-komunicet-ardiasporu- 2020 [skatīts 30.03.2021.]. Mierina, L, Jansone, R. (2019). Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas. Pētījuma rezultāti. Rīga: LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Migla, I. (2018). Valoda tviterī: lasot Lato Lapsas tviterkontu. Vārds un tā pētīšanas aspekti:
rakstu krājums, 22 (1/2). Liepāja: LiePA, 250.-259. Ipp. Miķelsone, A. (1969). Saiklis ka un apstākļa vārds kad. Latviešu valodas kultūras jautājumi, 5. laid. Rīga: Liesma, 70.-72. Ipp. Mīlenbahs, K. ([1909] 2011). Kronvalds kā valodnieks. Kārlis Mīlenbahs. Darbu izlase, 2. sēj. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 286.-289. Ipp. Milroy, J. (2001). Language ideologies and the consequence of standardization. Journal of Sociolinguistics, 5(4), pp. 530-555. Misāne, A. (2016). Reliģija un latviešu nacionālisms ideju vēsturē Latvijā. Promocijas darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Rīga: Latvijas Universitāte. Mohta, V. (1985). Bombay High Court. Milind Son Of Shardrao Katware . vs State Of Maharashtra Alongwith . on 4 September, 1985. Pieejams: https://indiankanoon.org/ doc/1471041/ [skatīts 01.05.2021.]. Moliner, O., Vogl, U., Hüning, M. (2013). Europe’s multilingualism in the context of a European culture of standard languages. Exploring the Dynamics of Multilingualism: The DYLAN Project. Ed. by A. C. Berthoud, F. Grin, and G. Lüdi. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins, pp. 407-428. Moore, R. (2015). Citizen Sociolinguistics: The Return of the Repressed. Tilburg Papers in Culture Studies. Paper 148. Tilburg: Tilburg University. Moriarty, Μ. (2010). The effects of language planning initiatives on the language attitudes and language practices of university students: A comparative study of Irish and Basque. Language Problems and Language Planning, 34(2), pp. 141-157. Moseley, C. (2010). Atlas of the Worlds Languages in Danger. 3rd edition. Paris: UNESCO Publishing.
Interactive edition. Pieejams: http://www.unesco.org/culture/languages-atlas [skatīts 30.03.2020.]. The most spoken languages (2021). The most spoken languages worldwide in 2021. Statista. Pieejams: https://www.statista.com/statistics/266808/the-most-spoken-languages-worldwide [skatīts 20.05.2021.]. 288 Avoti un literatūra
Muktupāvela, L. (2010). Raibas lentes, slideni ceļi. Diena, 19. nov., 2. Ipp. Mylius, К. (1983). Geschichte der Literatur im alten Indien. Leipzig: Verlag Philipp Reclam jun. Narayan, K. (1993). How Native is a ‘Native’ Anthropologist? American Anthropologist, 95(3), pp. 671-686. Nelsons, A. (2018). Novēlu latviešiem saglabāt savu identitāti! Kodols, 9. okt., 1.-3.1pp. Nettle, D. (1999). Linguistic Diversity. Oxford: Oxford University Press. Nettle, D., Romaine, S. (2000). Vanishing Voices: The Extinction of the Worlds Languages. New York: Oxford University Press. Noteikumi (2018). Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm. Ministru kabineta noteikumi Nr. 49. Rīgā 2018. gada 23. janvārī (prot. Nr. 5,19. §). Pieejams: https:// likumi.lv/ta/id/296661-noteikumi-par-latvijas-zinatnes-nozarem-un-apaksnozarem [skatīts 30.03.2021.]. Novikova, I. (2018). Dzimte: no teorijas praksē - starp zinātni un politiku. Dzimte un tulkošana. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 170.-184. Ipp. Oberndorfer, D. (2006). Sprache und Nation. Zeitschriftfür Ausländerrechtund Ausländerpolitik, 2. 26. Jahrgang, S. 41-80. Pieejams: https://www.zar.nomos.de/fileadmin/zar/doc/Aufsatz_ zar_06_02.pdf [skatīts 01.05.2021.]. OECD (2015). Frascati Manual 2015. Guidelines for Collecting and Reporting Data on Research and Experimental Development. Pieejams: https://www.oecd.org/publications/frascatimanual-2015-9789264239012-en.htm [skatīts 15.04.2021.]. Oficiālās statistikas portāls (2021). Latvijas oficiālā statistika. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/ pxweb/lv/OSP_PUB/START_ POP_ IR_
IRS/IRS010m/table/tableViewLayoutl/ [skatīts 29.03.2021.]. Oficialiosios statistikos portalas (b. g.). Lietuvos statistika. Pieejams: https://osp.stat.gov.lt/ pagrindiniai-salies-rodikliai#Resident%20population [skatīts 02.05.2021.]. Orwell, G. ([1949] 1984). Nineteen Eighty-Four. Penguin Books. Osipova, S. (2020). Valoda kā konstitucionāla vērtība. Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rīttdienu. Rīga: Tiesu namu aģentūra. Ozola, E. (2018). Apstādināt laiku (intervija ar V. Kairīšu). Una, 11,18.-30. Ipp. Pabriks, A. (2018). Eiropa ir šeit. Rīgas Viļņi, 8. okt., 8.-9. Ipp. Pamatnostādnes (2011). Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3782 [skatīts 01.05.2021.]. Pamatnostādnes (2013). Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovacijas pamatnostādnes 2014.2020. gadam. Ministru kabineta 2013. gada 28. decembra rīkojums Nr. 685. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/ztaip_2014-20201_0.pdfIskatits 14.08.2020.]. Pamatnostādnes (2014). Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Pieejams: https://valoda.lv/wp-content/./valodas_poIitikas_pamatnostadnes_2015-2020.doc. [skatīts 03.03.2021]. Par valsts pētījumu programmām (2010). Ministru kabineta rīkojums Nr. 294. Rīgā 2010. gada 20. maijā (prot. Nr. 25). Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=211022 [skatīts 02.01.2021.]. Par valsts pētījumu programmām (2014). Ministru kabineta rīkojums Nr. 558. Rīgā 2014. gada 7. oktobrī (prot. Nr. 49). Pieejams: https://likumi.Iv/doc.php?id=269406 [skatīts
02.01.2021.]. Par valsts pētījumu programmu “Latviešu valoda” (2018). Ministru kabineta rīkojums Nr. 465, Rīgā 2018. gada 2. oktobri (prot. Nr. 44 42. §). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/301965-parvalsts-petijumu-programmu-latviesu-valoda [skatīts 29.04.2021.]. 289
Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam (2014). Ministru kabineta rīkojums Nr. 630. Rīgā 2014. gada 3. novembrī (prot. Nr. 58 47. §). Pieejams: https://likumi. lv/ta/id/270016-par-valsts-valodas-pobtikas-pamatnostadnem-2015-2020-gadam [skatīts 30.03.2021.]. Parkes, M. В. (1993). Pause and Effect: An Introduction to the History ofPunctuation in the West. Berkeley: University of California Press. Petersone, I. (2020). Runāt mazāk, pateikt un rakstīt īsāk! Valodnieks Andrejs Veisbergs par mūsdienu komunikāciju. Latvijas Avīze, 12. jūn. Pieejams: https://www.la.lv/saisinajumi֊ valoda-pat֊endzelins-nepalidzes?fbclid=IwAR2OjBjBy2EBIs35RRIX6pMyTcHTKvYq70P 6SHQf5Ou82oD9-2Nn0LPZVRk [skatīts 19.12.2020.]. Petersone, S. (2018). Izvēloties reģionālo presi, lasītājs saņem to, kas viņam vajadzīgs. Bauskas Dzīve, 16. dec. Pieejams: https://www.bauskasdzive.lv/projekts-mediju-kritika/izvelotiesregionalo-presi-lasitajs-sanem-to-kas-vinam-vajadzigs-175675 [skatīts 26.04.2021.]. Peuckert, P. (2000). Herrnhuter Wörterbuch. Herrnhut: Unitätsarchiv. Phillipson, R. (1992). Linguistic Imperialism. Oxford: Oxford University Press. Phillipson, R. (2017). Myths and realities of European Union language policy. World Englishes, Vol. 36, Issue 3, pp. 347-349. Phillipson, R. (2018). English, the Lingua Nullius of global hegemony. Kraus, P. A., Grin, F. (eds.). The Politics of Multilingualism. Europeanisation, Globalisation and Linguistic Governance. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins Publishing Company, pp. 275-303. Pinker, S. (2015). Many of the Alleged Rules of Writing are
Actually Superstitions. Pieejams: https://www.theguardian.com/books/booksblog/2015/oct/06/steven-pinker-alleged-rules֊ of-writing-superstitions [skatīts 12.12.2020.]. Plaviņš, R. (2010). Latvietība 2.0. Ir, 9. sept., 4L 1pp. Population (2017). Population by gender/age/religion - city, county, and gu. KOSIS. Pieejams: https://kosis.kr/statHtml/statHtml.do?orgId=1018rtblId=DT_lPM1502 conn_path=I2 [skatīts 30.07.2021.]. Pošeiko, S., Požarnova, V. (2018). Valodas izvēli ietekmējošie faktori privātajā izglītībā. Valoda 2018. Valoda dažādu kultūru kontekstā. XXVIII Zinātnisko rakstu krājums. Atb. red. S. Polkovnikova. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 220.224. Ipp. Požarnova, V. (2019). Nacionālā identitāte un valodas politika preču un pakalpojumu jomā. Linguistica Lettica, Nr. 27,40.-49. Ipp. Prascevičienē, R. (2012). Ūkininko patarėjas 2012. Pieejams: http://rn.delfi.lt/naujienos/article. php?id=54272195 [skatīts 10.05.2021.]. Programma (2018). Par valsts pētījumu programmu “Latviešu valoda”. Ministru kabineta rīkojums Nr. 465. Rīgā 2018. gada 2. oktobrī (prot. Nr. 44, 42. §). Pieejams: https://likumi. lv/ta/id/301965-par-valsts-petijumu-programmu-latviesu-valoda [skatīts 29.04.2021.]. Putniņš, P. (2010a). Atvadas no Saeimas. Sestdiena, 25. sept., 18.-21.1pp. Putniņš, P. (2010b). Latviešu bezatbildīgā inteliģence. Kabinets, Nr. 85,12.-19. Ipp. Rakesh К. (2019). How the West backed radical Islam and unleashed global terror. Pieejams: https://www.businesstoday.in/opinion/columns/radical֊islam-west-backed-global-terrorus-europe-britain-jehad-west-
funded-terrorism/story/365139.html [skatīts 01.05.2021.]. Rakickis, E. (2020). “Covidiots” - ieviests trāpīgs apzīmējums tiem, kuri uzvedas negudri Covid-19 krizes laikā. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/zinas/377818-covidiots-ieviests-trapigsapzimejums֊tiem-kuri-uzvedas-negudri-covid-19֊krizes-laika?fbclid=IwAR33Vk2_ Oo072xLW4xXjjrLaqCq9tNeKRhYrsYSW9Am3vBReUUn4MnlRHCg[skatitsl2.12.2020.]. 290 Avoti un literatura
Rampton, B., Tusting, K., Maybin, J., Barweli, R., Creese, A., Lytra, V. (2004). UK Linguistic Ethnography: A Discussion Paper. Pieejams: https://www.lancaster.ac.uk/fss/organisations/ lingethn/documents/discussion_paper_jan_05.pdf [skatīts 01.05.2021.]. Raudsepa, I. (2021). They, hen, hän. viš? Nebinārā dzimte latviešu valodā. Pieejams: http://www. punctummagazine.lv/2021/04/21/they-hen-han-vis-nebinara-dzimte-latviesu-valoda/ [skatīts 22.04.2021.]. Reiniks, A. (2010). Ne tikai Reinika mamma. Sestdiena, 23. okt., 28.-32. Ipp. Riagáin, P. Ó. (1997). Language Policy and Social Reproduction: Ireland, 1893-1993. Oxford Studies in Language Contact. Oxford: Clarendon. Riagáin, P. Ó. (2008). Language attitudes and minority languages. Cenoz, ƒ., Hornberger, N. H. (eds.). Encyclopedia of Language and Education. 2nd edition. Vol. 6. New York: Springer, pp. 329-341. Rirdance, S. (2015). Viņš, viņa un viš. Rīgas Laiks, maijs. Pieejams: https://www.rigaslaiks.lv/ zurnals/vins-vina-un-vis-15274 [skatīts 01.04.2021.]. Ro, K. (2018). Vai esam klusākā valsts Eiropā? Tā domā BBC. Latvijas Avīze, 12. jūn. Pieejams: https://www.la.lv/vai-esam-klusaka-valsts-eiropa-ta-doma-bbc [skatīts 01.05.2021.]. Robinson, G. В. (2018). The Killing Season: A History of the Indonesian Massacres, 1965-66. Princeton, New Jersey. Princeton University Press. Rokeach, Μ. (1968). Beliefs, Attitudes, and Values: A Theory of Organization and Change. San Francisco: Jossey-Bass. Rokeach, Μ. (1973). The Nature of Human Values. New York: Free Press. Roper, C. (2020). Political correctness. Encyclopedia Britannica.
Pieejams: https://www. britannica.com/topic/political-correctness [skatīts 15.04.2021.]. Rosidi, A. (1975). Literatūras krīze aiz trejdeviņām zemēm. Mēnesnīcā. Indonēzijas rakstnieku noveles. Rīga: Liesma, 169.-180. Ipp. Raups, E. (2012). 24 sarunas ar rakstniekiem. Ar Edvinu Raupu sarunājas Rita Meinerte. 2010. gada 31. martā. “Un es tieši gāju vārdu meklēt” (O. Vācietis). Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 40.-52. Ipp. Rourke, A. (2019). East Timor: Indonesia’s invasion and the long road to independence. The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.eom/world/2019/aug/30/east-timorindonesias-invasion-and-the-long-road-to-independence [skatīts 30.07.2021.]. Rozenbergs, J. (1995). Latviešu valodas stilistika. Rīga: Zvaigzne. Rubene, Μ. (2020). Da Capo: Filozofiski estētiskas studijas un portretu skices. Rīga: Al secco. Rušeniece, L. (2019). Valts Ernštreits: Katram trešajam latvietim ir lībiešu saknes [intervija]. Neatkarīgā Rīta Avīze, 30. aug. Pieejams: https://nra.lv/kultura/290558-valts-ernstreitskatram-tresajam-latvietim-ir-libiesu-saknes.htm [skatīts 01.04.2021.]. Rymes, B., Leone, A. (2014). Citizen sociolinguistics: A new media methodology for under standing language and social life. Working Papers in Educational Linguistics, 29(2), pp. 25-43. Satchidanandan, K. (2006). Ich glaube nicht an Grenzen. Heidelberg: Draupadi Verlag. “Satori” diskusija (2017). “Satori” diskusija “Jauno latviešu valoda”. Pieejams: https://satori.lv/ article/jauno-latviesu-valoda-2 [skatīts 12.04.2021.]. Saudargas, P. (2005). Lietuviai - kompleksuota tauta. Pieejams:
http://www.bernardinai.lt/ straipsnis/-/30291 [skatīts 20.05.2012.]. Schieffelin, B. B., Woolard, K. A., Kroskrity, P. V. (eds.) (1998). Language Ideologies: Practice and Theory. Oxford Studies in Anthropological Linguistics 16. New York: Oxford University Press. 291
Schmid, C. L. (2001). The Politics of Language: Conflict, Identity, and Cultural Pluralism in Comparative Perspective. Oxford: Oxford University Press. Schwartz, S. H. (1992). Universals in the Content and Structure of Values: Theoretical Advances and Empirical Tests in 20 Countries. Advances in Experimental Social Psychology, 25, pp. 1-65. Schwartz, S. H. (2006). Value orientations: Measurement, antecedents and consequences across nations. Measuring attitudes cross-nationally - lessons from the European Social Survey. Ed. by C. R. Jowell, R. Fitzgerald, and G. Eva. London: Sage. Sciriha, L, Vassallo, Μ. (2006). Living Languages in Malta. Malta: Print It Printing Services. Scott, J. C. (2009). The Art ofNot Being Governed. An Anarchist History of Upland Southeast Asia. New Haven, London: Yale University Press. Seguin, J.-P. (1999). La langue française aux XVIIe et XVIII siedes. Nouvelle histoire de la langue française. Ed. by J. Chaurend. Paris: Éditions du Seuil. Seidlhofer, B. (2011). Understanding English as Lingua Franca. Oxford: Oxford University Press. Semjonovs, S. (2010). Iziet uz kara takas. Sestdiena, 25. sept., 13.-17.1pp. Sērsna, A. (1943). Trūkumi latviešu valodas mācīšanā. Izglītības Mēnešraksts, 1. nov., 256.-261. Ipp. Shannon, C. E. (1949). A Mathematical Theory of Communication. Pieejams: http://cm.belllabs.com/cm/ms/what/shannonday/shannonl948.pdf [skatīts 10.04.2021.]. Shukri, A. (2007). Arabic Language and Culture Amid the Demands of Globalization. Abu Dhabi: The Emirates Center for Strategic Studies and Research. Silis, J. (2009). Tulkojumzinātnes
jautājumi. Teorija un prakse. Ventspils: Ventspils Augstskola. Silverstein, Μ. (1996). Monoglot “standard” in America: Standardization and metaphors of linguistic hegemony. The Matrix ofLanguage. Ed. by D. Brenneis, and R. Macaulay. Boulder: Westview Press, pp. 284-306. Sīmanis, D. (2018). Es sevi izjūtu piederīgu šai zemei, bet par to nav jārunā skaļi. Kodols, 9. nov., 3. Ipp. Skalbergs, A. (2010). Nav nekādi fašisti, bet. Latvijas Avīze, 4. nov., 20. Ipp. Skolotājiem (2019). Skolotājiem. Mācību jomas. Valodas. Skola 2030. Pieejams: https://www. skola2030.lv/lv/skolotajiem/macibu-jomas/valodas [skatīts 30.07.2021.]. Skujenieks, K. (2010). Lielīsimies! Kultūras Diena, 10. sept., 2.-3.1pp. Skujiņa, V. (1999). Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga: Zvaigzne ABC. Skulte, I. (1999). Personu vārdi Bībeles tulkojumos latviešu valodā. Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai filoloģijas zinātņu nozares valodniecības apakšnozarē baltu valodās (latviešu valodā). Rīga: Latvijas Universitāte. Skulte, I. (2021). Komunikāciju teorijas. Latvijas Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https:// enciklopedija.lv/skirklis/1106-komunik%C4%81 cijas-teorijas [skatīts 20.06.2021.]. Skutnabb-Kangas, T. (2000). Linguistic Genocide in Education - or Worldwide Diversity and Human Rights? Mahwah, Lawrence Erlbaum Associates Inc. Smagulova, J. (2008). Language policies of Kazakhization and their influence on language attitudes and use. International Journal of Bilingual Education and Bilingualism, 11(3 4), pp. 440-475. Smiltniece, G. (2013). Dzimtes kategorija. Latviešu valodas gramatika. Sagatavota
D. Nītiņas un J. Grigorjeva vadībā. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 327.-337. Ipp. Smirnova, A., Hiev, R. (2016). Political and Linguistic Identities in an Ethnic Conflict. Journal of Language and Social Psychology, Vol. 1, pp. 1-15. 292 Avoti un literatūra
Social Media Stats Europe. Pieejams: http://gs.statcounter.com/social-media-stats/all/europe [skatīts 10.01.2019.]. Sokolova, I. (2007). Es smejos, tātad es esmu jeb Smieklu fenomens mūsdienu kultūrā. Kentaurs XXI. Nr. 44. Rīga: SIA Minerva, 128.-139.1pp. Soloveja, L. (2010a). Attieksmes tīrība. Sestdiena, 6. nov., 50. Ipp. Soloveja, L. (2010b). Nebūšu pekiniete! Sestdiena, 25. sept., 51.1pp. Soloveja, L. (2010c). Patriotisms nav banāls. Sestdiena, 9. okt., 50. Ipp. Spolskis, B. (2011). Valodas pārvaldība. No angļu valodas tulk. I. Druviete. Rīga: Zinātne. Spolsky, В. (2003). Sociolinguistics. 4lh impression. Oxford: Oxford University Press. Spolsky, B. (2004). Language Policy. Cambridge: Cambridge University Press. Spolsky, B. (2009). Language Management. Cambridge: Cambridge University Press. Steenbrink, К. (2003). Catholics in Indonesia, 1808-1942: A Documented History. Leiden: KITLV Press. Stradine, J. (2018). Skatījums uz Latviju: vēsture, tagadne, tuvākā nākotne. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti, 1. sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 7.-23. Ipp. Strautmane, B. (2020). [Tvīts]. Pieejams:https://twitter.com/BaibaStrautmane/status/135377312 1808064512 [skatīts 20.12.2020.]. Strelēvica, D. (2004). Par gramatiskajām dzimtēm un politkorektumu latviešu valodas kontekstā. Linguistica Lettica, 13. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 52.-68. Ipp. Strelēvica-Osiņa, D. (2009). Latviešu valodas lībiskais dialekts un tā lietotāju identitāte: pārdomas pēc pētījuma. LU Raksti, 746. sēj. Valodniecība. Latvistika un somugristika. Rīga: Latvijas Universitāte, 94.-112. Ipp.
Strelēvica-Osiņa, D. (2011). Kāpēc mēs gribam, lai valoda ir pareiza? Ieskats preskriptīvisma vēsturē, teorijā un praksē· Rīga: Zinātne. Strelēvica-Ošiņa, D. (2012). Rūpes par valodas pareizību un “mīts par nesaprotamību”. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 7. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 51.-57. Ipp. Strelēvica-Ošiņa, D. (2014a). Custos sermonis (‘valodas sargs’): īss ieskats izpratnē par dzimtās valodas mācīšanu latīņu un latviešu tradīcijā. Antiquitas Viva 4: studia classica. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 136.-144.1pp. Strelēvica-Ošiņa, D. (2014b). Latviešu valodas lībiskais dialekts daiļliteratūrā, tulkojumā un sabiedrības uztverē: daži aspekti. Linguistica Lettica, 22. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 261.-276. Ipp. Strelēvica-Ošiņa, D. (2016). Who Loves Prescriptivism and Why? Some Aspects of Language Correctness and Correction in Latvia. Journal of Multilingual and Multicultural Development, 37(3-4). Routledge Taylor Francis Group, pp. 253-262. Strelēvica-Ošiņa, D. (2018a). Kam ir dzimte? Kam pieder dzimte? Dzīves lingvistika. Veltījumkrājums profesoram Jānim Valdmanim. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 223.-237. Ipp. Strelēvica-Ošiņa, D. (2018b). Personvārdi latviešu sabiedrībā: pārpratumi, emocijas un ētika. Nacionālās identitātes sociolingvistiskie aspekti. Rīga: Latviešu valodas institūts, 297.-318. Ipp. SV (1999). Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava. Šiliņš, J. (2018). [Bez nosaukuma.] Latvijas Avīze, 21. nov., 3. Ipp. Šķērstiņš, J. (1936). Aistētika policijas darbā. Policija, 1. jūl., 281.-283. Ipp. Šlapins, I. (2019). Es, nemāku komatus. Rīga: Neputns.
Šteinfelde, I. (2020). Rūjienas saldējumam “Blacky” ažiotāža nav kaitējusi, drīzāk otrādi. Neatkarīgā, 27. jūn. Pieejams: https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/318154-rujienassaldejumam-blacky-aziotaza-nav-kaitejusi-drizak-otradi [skatīts 10.04.2021.]. 293
Štokenbergs, A. (2021). Āviņš, Āviņa un Āviš. Rīgas Laiks, febr., 8.-9.1pp. Šulmane, L, Uzule, L. (2018). Latvijas mediju vides raksturojums: ieskats nacionālo un reģionālo mediju darbinieku viedoklī. Latvijas mediju vides daudzveidība. Zin. red. V. Zelče. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Tajfel, H. (ed.). (1978). Differentiation between Social Groups: Studies in the Social Psychology of Intergroup Relations. Academic Press. [Tentelis, A.] (1937). Pagājuša gadsimta lielākais pravietis. Latvijas Kareivis, 16. apr., 1. Ipp. Terminu ([2000] 2009). Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. Pieejams: https.7/www. letonika.lv/groups/default.aspx?r=l 107 q=vides id=2060959 g=l [skatīts 29.07.2021.]. Thomas, G. (1991). Linguistic Purism. London, New York: Longman. Thomas, L., Wareing, S., Singh, L, Peccei, J. S., Thornborrow, J., Jones, J. (2004). Language, Society and Power. 2nd edition. London, New York: Routledge. Tihomirova, D. (2012). Bez sēru lentes. Ir, 3. maijs, 10.1pp. Tollefson, J. W. (1991). Planning Language, Planning Inequality: Language Policy in the Commu nity. London: Longman. Tomsons, A. [Vīksna, L.] (2019). Uzticams un neitrāls žurnālists. Dzirkstele, 5. nov. Pieejams: https://www.dzirkstele.lv/projekti/projekts-mediju-kritika/uzticams-un-neitrals-zurnalists171166 [skatīts 10.04.2020.]. Trask, R. (2007). Language and Linguistics: lhe Key Concepts. 2nd edition. London: Routledge. Trenchs-Parera, Μ., Newman, Μ. (2015). Language Policies, Ideologies and Attitudes, Part 2: International Immigration, Globalization and the Future of Catalan. Language and Linguistics
Compass, 9(12), pp. 491-501. Trudgill, P. (2003). A Glossary of Sociolinguistics. Oxford: Oxford University Press. Trudgill, P. (2011). Sociolingüístic Typology: Social Determinants of Linguistic Complexity. Oxford: Oxford University Press. Truss, L. (2003). Eats, Shoots Leaves. London: Profile Books. Tsvetkov, Y. (2016). Atlas of Prejudice. The Complete Stereotype Map Collection. 2nd edition. Alphadesigner. The Untouchables (2016). The Week, Jan. 10, p. 15. Upleja, S. (2010). Latvieši un valoda. Diena, 11. nov., 2.1pp. Uz laiku (2020). Uz laiku jāierobežo cilvēku kustība ārpus katra sociālā burbuļa. 2020. gada 13. oktobris. Ministru kabinets. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/uz-laiku-jaierobezocilveku-kustiba-arpus-katra-sociala-burbula [skatīts 29.07.2021.]. Uzule, L. (2018). Reģionālie mediji. Latvijas mediju vides daudzveidība. Zin. red. V. Zelče. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Vādons, J. (2019). No mūriem uz darbnīcu. Domuzīme, Nr. 1,65.-70. Ipp. Valdmanis, J. (2012). Mazākumtautību izglītības programmu skolēnu, vecāku, skolotāju lingvistiskā attieksme. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 16 (II). Liepāja: LiePA, 291.-300. Ipp. Valodas situācija (2011). Valodas situācija Latvijā: 2004-2010. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. I. Druviete, atb. red. G. Kļava, I. Vītola. Rīga: LVA. Valodas situācija (2016). Valodas situācija Latvijā: 2010-2015. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. L. Lauže, atb. red. G. Kļava. Rīga: LVA. Valodas situācija (2021). Valodas situācija Latvijā: 2016-2020. Sociolingvistisks pētījums. Red. G. Klava, I. Vītola. Rīga: LVA. Valsts valodas centrs
(2021). Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Pieejams: https://wc.gov. lv/advantagecms/export/docs/publikacijas/VVC%20Tiesibu%20aktu%20tulkosanas%20 rokasgramata%202020.pdf [skatīts 29.06.2021.]. 294 Avoti un literatura
Valsts valodas likums (2008). Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte. Rīga: Zinātne. Van Dijk, T. A. (1998). Ideology: A Multidisciplinary Approach. London: Sage. Van Schaik, S. (2011). A New Look at the Tibetan Invention of Writing. Old Tibetan Documents Monograph Series, III. Pieejams: https://www.academia.edu/2039996/A_New_Look_at_ the_Tibetan_Invention_of_Writing [skatīts 01.05.2021.]. Vanaga, В. (2018). Visi smaida preti. Sestdiena, 16. nov., 6.-10.1pp. Vannini, L, Le Crosnier, H. (2012). NET. LANG Towards the Multilingual Cyberspace. C F éditions. Pieejams: http://net-lang.net/ [skatīts 08.01.2019.]. Vargas, Ph. de (1922). Some Elements in the Chinese Renaissance. Shanghai: The New China Review. Vargic, Μ. (2015). Miscellany of Curious Maps. Pieejams: https://www.halcyonmaps.eom/#/the֊ map-of-stereotypes/%202015/ [skatīts 10.08.2020.]. Vāvere, К. (2019). Pārrašanās. Ir, 3. janv., 50.-53.1pp. Vēbers, A. (1895). Par Rīgas Latv, biedrības Zinību komisijas darbiem un uzdevumiem tuvākā nākotnē. Rakstu krājums, izdots no Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas. 10. krāj. Rīga: Kalniņš Deučmans, 1.-12. Ipp. Veckalne, A. (2020). Valodas tīrības eksperti jeb pūristi. Pieejams: https://www.delfi.lv/vina/ personiba-un-brivais-laiks/aktuali/valodas-tiribas-eksperti-jeb-puristi.d?id=52275791 [skatīts 05.09.2020.]. Veckrācis, ƒ. (2020). Latviešu valodas lietojuma spoguļattēli: par dažām cēloņsakarībām. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 160.-170. Ipp. Veisbergs, A. (1999). Dzimtes kategorija latviešu vārdnīcās.
Linguistica Lettica, 5. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 48.-59. Ipp. Veisbergs, A. (2006a). Pūrisms un latviešu valoda. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 2. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 24.-36. Ipp. Veisbergs, A. (2006b). Valodas attīstība, pārmaiņas un kvalitāte. Valsts valodas komisijas raksti. 2. sēj. Valodas kvalitāte. Rīga: Valsts valodas komisija, 118.-142. Ipp. Veisbergs, A. (2013). Latviešu valoda - kopīgā, dažādā un atšķirīgā. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 13.-15. Ipp. Veisbergs, A. (2018). Dzimtes jautājums valodā un tulkojumā. Dzimte un tulkošana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 19.-31. Ipp. Veisbergs, A. (2020). Latvian Translation Scene in the 20th Century. LAP LAMBERT Academic Publishing. Veisbergs, A. (2021). Riņķa dancis uz nekurieni. Domuzīme: literatūra, publicistika, vēsture, 1, 72. Ipp. Verkuyten, Μ. (2018). The social psychology of ethnic identity. 2nd edition. London, New York: Routledge. Vertovec, S. (2007). Super-diversity and its implications. Ethnic and Racial Studies, 30(6), pp. 1024-1054. Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu (2012). Rīgā 2012. gada 17. septembrī. Pieejams: http://www.president.lv/images/modules/ items/PDF/1709212_Viedoklis_2 [skatīts 15.04.2019.]. Vīķe-Freiberga, V. (1985). Andrejs Pumpurss “Lāčplēsis” (Bearslayer): Latvian National Epic or Romantic Literary Creation? National Movements in the Baltic Countries During the 19th Century. Ed. by A. Loit. Acta Universitatis Stockholmiensis. Stockholm: University of Stockholm, pp. 523-
536. 295
Viricela, Z. (2015). Trešās personas vietniekvārdi Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas korpusā un zinātniskajos rakstos angļu valodā. Valoda: nozīme un forma, 6. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 212.-224. Ipp. VPSV (2007). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Sast, autoru kolektīvs V. Skujiņas vadībā. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. Vukotić, V. (2019). Language Serves the People, Not the Other Way around! Ideologies ofLanguage in Lithuania, Norway, Serbia and the Baltic, Scandinavian and Ex-Yugoslav Regions. A typological perspective on metalinguistic media discourses and language policies. Doctoral Dissertation. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas. WC LVEK (2013). Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Pieejams: https://wc.gov.lv/advantagecms/export/docs/lemumi/LVEK_lemumi_2013.pdf [skatīts 11.08.2021.]. Watts, J. (2010). Ancient tribal language becomes extinct as last speaker dies. The Guardian, Febr. 4. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/2010/feb/04/ancient-language֊ extinct-speaker-dies [skatīts 01.05.2021.]. Wee, L, Goh, R. B. EL, Lim, L. (eds.) (2013). The Politics ofEnglish. South Asia, Southeast Asia and the Asia Pacific. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins Publishing Company. Weinreich, U. (1953). Languages in Contact. New York: Linguistic Circle of New York. Wenger, E. (1998). Communities of Practice. Learning, Meaning and Identity. Cambridge: Cambridge University Press. Williams, G. (2010). Language in a post-modern age. Concepts Consequences ofMultilingualism in Europe. Ed. by J. Róka. Budapest, pp. 141-159.
Woolard, K. A., Gahng, T.-J. (1990). Changing language policies and attitudes in autonomous Catalonia. Language in Society, 19(3), pp. 311-330. Woolard, K. A., Schieffelin, B. B. (1994). Language ideology. Annual Review of Anthropology, 23, 55-82. Words of an unprecedent year (2020). Pieejams: https.7/www.youtube.com/watch?v=PTlhWTdh7I [skatīts 11.08.2021.]. World Values Survey (2020). Pieejams: https://www.worldvaluessurvey.org/wvs.jsp [skatīts 30.07.2021.]. Xie, Z., Xie, F. (2010). Contemporary Introduction to Chinese Medicine in Comparison with Western Medicine. Beijing: Foreign Languages Press. Yeon, J. (2009). Was the Korean alphabet a sole invention ofKing Sejong? Pieejams: https://eprints. soas.ac.uk/10256/l/On_Hunminjongum_ submission_version_.pdf [skatīts 01.05.2021.]. Yi, J. D. (2019). Supernatural Wars in a Korean Rural Village: The Elegemonic Fights with Confucius, Ancestors, Local Gods, and Yahweh. Introduction to Korean Spirituality. Ed. by S. Jinseok, and K. Kļaviņš. Riga: University of Latvia Press, pp. 121-134. Yi, N„ U, Ch., Yi, K., Kim, Μ. (2001). Twentieth-Century Korean Literature, [ebook]. Brother Anthony of Taizé. Zālīte, M. (2010). Vairs necenšos būt gudra. Sestdiena, 2. okt., 14.-19. Ipp. Zanders, Μ. (2010). Latviešu “kalpu gars”. Diena, 29. nov., 3. Ipp. Zelče, V. (2018). Jaunlatvieši. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti, I sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 309.-335. Ipp. Zemenskaitė, G. (2010). As tikrai myliu. Pieejams: http://pilietis.delfi.lt/voxpopuli/as-tikraimyliu-lietuviu-kalba-ar֊mylit-ja-jus.d?id=37119079 [skatīts 12.05.2012.].
Zenker, О. (2018). Language and identity. Callan, H. (ed.). The International Encyclopedia of Anthropology. JohnWiley Sons, Ltd, pp. 1-34. 296 Avoti un literatūra
Zhang, Y. (2018). Translatio and the Making of Chinese Modernity During the Late Qing Period (1894-1911). Kukulka-Wojtasik, A., Stachurski, E., Dobrowolska de Tejerina, Μ. (eds.). Translatio and History ofIdeas. Ideas, Language, Politics. Berlin, Bern, Bruxelles, New York, Oxford: Peter Lang, pp.
269-275. Zile, Μ. (2018). Dažāda augstuma karogi. Latvijas Avīze, 15. nov., 3. Ipp. Zirnis, E. (2018a). Latvija pirms Latvijas. Sestdiena, 14. dec., 20.-24.1pp. Zirnis, E. (2018b). Neviens nezina, kā tas beigsies. Sestdiena, 30. nov., 8.-13. Ipp. Zitmane, Μ. (2018). Stambulas konvencijas
atspoguļojums Latvijā iznākošajos nacionālajos dienas laikrakstos 2016. gadā. Jēdzieni un skaidrojumi. Dzimte un tulkošana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 159.-169. Ipp. Zwicky, A. (1997). Two lavender issues for linguists. Livia, A., Hall, K. (eds.). Queerly Phrased: Language, Gender, and Sexuality.
Oxford University Press, pp. 21-34. Pieejams: https://web. stanford.edu/~zwicky/two-lavender-issues.pdf [skatīts 01.05.2021.]. Žīgure, A. (2010). Jaunajai Saeimai ir visas iespējas. Latvijas Avīze, 4. nov., 3. Ipp. Клюев, Б. И. (1978). Национально-языковые проблемы независимой Индии. Москва: Наука.
Силис, Я. (1980). Семиотика форм английского и латышского обращения. Диссертация на соискание ученой степени кандидата филологических наук. Московский государственный университет им. Μ. В. Ломоносова. Терентьев-Катанский, А. С. (1990). Востока на Запад. Из истории книги и книгопечатания в странах
Центральной Азии. Москва: Главная редакция восточной литературы. 297
Personu rādītājs Abene Aija Ingrīda 178 Ādolfijs Heinrihs (Adolphi) 45, 46 Alunāns Juris 25, 99,100,228 Apinis Pēteris 52 Amts Ernsts Morics (Arndt) 43, 235 Asads Bašārs al (al- Asad) 57 Asts Vids (Astas) 127 Bakuss Ads (Backus) 202 Barkers Kriss (Barker) 166 Barons Krišjānis 99 Bārts Frederiks (Barth) 33 Baumans Zigmunds (Bauman) 30 Bels Alberts 101 Bergmane Anna 173 Bergs Eiki (Berg) 123 Biezbārdis Kaspars 99 Bilensteins Augusts (Bielenstein) 98 Bisvass Svapans К. (Biswas) 52 Blinkena Aina 97,173,187 Blomārts Jans (Blommaerť) 202,212 Braits Viljams (Bright) 23 Brauns Rodžers (Brown) 172, 265 Bricis Toms 145 Briedis Raimonds 118,121 Buia Dace 97 Burane Krista 211 Burdjē Pols (Bourdieu) 23,103 Burve-Rozite Anda 120 Butkus Alvids (Butkus) 16,124-128 Butkus Vitauts (Butkus) 127 Cicerons (Cicero) 35 Cim diņa Ausma 101 Cvetkovs Janko (Tsvetkov) 113 Cans Kajs L. (Chan) 103 Čomskis Noems (Chomsky) 199 Daija Pauls 98 Daine Iveta 150 Deiks Teo van (Dijk) 22 Denisa Solvita 149 Derida Žaks (Derrida) 204 298 Personu rādītājs
Derama Dita 120 Dido Fransuā (Didot) 111 Dreslers Volfgangs (Dressier') 199 Druviete Ina 14, 216, 221 Dumpis Uga 150,254 Džailss Hovards (Giles) 86 Dženkins Metjū (Jenkin) 114 Džoiss Džeimss (Joyce) 199 Džozefs Ē. Džons (Joseph) 23, 37,178,198,223 Džozefsone Džila (Josephson) 209 Džūss Märtins (Joos) 35, 36 Edvardss Džons (Edwards) 79 Ehala Martins (Ehala) 87 Einarsdotira Torgerda (Einarsdóttir) 209 Einhorns Pauls (Einhorn) 98 Elferfelds Kārlis Gothards (Elverfeld) 98 Elgers Georgs (Elger) 62 Elsnere Anna Magdalēna (Elsner) 8,222 Endzelīns Jānis 197 Enfïlds Niks (Enfield) 36 Eriksons Ēriks (Erikson) ЗО Ernstsone Vineta 173 Ernštreits Valts 201 Everets Daniels (Everett) 75 Feisolds Ralfs (Fasold) 165 Fennels Trevors (Fennel) 97 Fērklafs Normens (Fairclough) 22 Filipsons Roberts (Phillipson) 79 Fišmens Džošua (Fishman) 76, 207,240 Flotova Luīze fon (Flotow) 210 Freibergs-Brivkalnieks Georgs 100 Gampercs Džons (Gumperz) 30 Gandijs Mahatma (Gandhi) 53 Garsija Ofēlija (Garcia) 88,243 Gills Märtins (Gill) 199 Gilmens Alberts (Gilman) 172, 265 Girgensons Zemgus 140 Gliks Ernsts (Glück) 46,68 Glisons Pols (Gleason) 30 Godards Klifs (Goddard) 190 Gofmanis Ērvings (Goffman) 166 Gopalakrišnans Adors (Gopalakrishnan) 52 Grens Fransuā (Grin) 82, 240 Hābermāss Jirgens (Habermas) 166 299
Halidejs Maikls {Halliday) 22 Hans Bjungs-Čuls (Han) 71 Hārmons Deivids (Harmon) 79 Haugens Einars (Haugen) 76 Herders Johans Gotfrīds fon (Herder) 14, 42-44, 72, 235 Hermanis Alvis 120,121 Hogana-Bruna Gabriela (Hogan-Brun) 106,107,160 Horiguči Daiki (Horiguchi) 201 Humbolts Vilhelms (Humboldt) 99 Ikstena Nora 101 Ingleharts Ronalds (Inglehart) 94,95 Jansone Ilga Irēna 16 Jaunsudrabiņš Jānis 101 Jernuds Bjerns (Jernudd) 21,227 Johmanis Karls Gustavs (Jochmann) 70 Jordana Sabīne (Jordan) 46 Jundze Arno 129 Kaimass Florians (Coulmas) 102 Kalme Guntis 119 Kamerana Debora (Cameron) 206, 209 Kariņš Krišjānis 150,174, 254 Kārkliņš Valdemārs 198 Karulis Konstantīns 185 Kaudzītes brāli 101 Kauliņš Jānis 100 Kirhers Atanasijs (Kircher) 69 Kļava Gunta 82,108,241 Kļaviņš Kaspars 14, 221 Kloss Heines (Kloss) 76 Kolmane Ieva 213 Konfūcijs (Kongfúzí) 69 Kozinetss Roberts V (Kozinets) 155, 256 Krauss Maikls (Krauss) 78,87 Kristals Deivids (Crystal) 106,121,151,175,183,195,197,200-202,205,216,255 Kroiters Neits (Kreuter) 203 Kronvalds Atis 25,43, 99, 100,130,228 Kukarane Marta 175 Kukle Liva 200, 207 Kūle Maija 16, 38,94, 98,120,123,137,218, 246, 252,270 Kūlis Māris 97, 247 Kursite Janīna 97,192 Ķestere Iveta 169 Landvēra Marta (Landweer) 86 300 Personu rādītājs
Langa Liāna 101,149,150 Lapjērs Ričards (LaPierre) 24 Lauže Linda 14, 221 Le Peidžs Roberts Broks (Le Page) 35 Levits Egils 38 Liangs Sihua (Liang) 22, 219, 229,230,271 Lice Anda 118,153 Liepa Dite 14,221 Liepa Kitija 178 Liepa Zenta 16 Liparte Evija 148 Lohs Džonatans (Loh) 79 Loids Ričards (Lloyd) 200 Lorencs Juris 120 Lūiss Melvins Pols (Lewis) 83 Lūsēns Jānis 121 Luters Mārtiņš (Luther) 55 Makena Terenss (McKenna) 211 Makafrijs Stīvs (McCaffery) 204 Mancelis Georgs (Manzel) 46, 98 Martena (Lazdiņa) Sanita 109 Meistere Anda 181 Miķelsone Aina 187 Mīlenbahs Kārlis 25,100, 228 Mûrs Roberts (Moore) 109 Neiders Ivars 174 Ofeisens Šarls Adrians van (Ophuijsen) 60 Ogai Mori (Ögai) 43,235 Ogdens Čārlzs (Ogden) 198 Olãhs Miklošs (Oláh) 47 Orvels Džordžs (Orwell) 198 Ozols Arturs 46,97 Pārkss Malkolms В. (Parkes) 204 Petersons Ingus 140 Pinkers Stivens (Pinker) 192 Plūme Ieva 213 Požarnova Vija 14, 221 Pumpurs Andrejs 101 Rai Savitri (Rai) 53 Rainis 53,101 Rakickis Edvīns 148 Ramptone Vanesa (Rampton) 8,222 Raudsepa Ieva 213, 214 ЗОЇ
Rēhehūzens Johans Georgs (Rehehusen) 98 Ričardss Aivors (Richards) 198 Rinkevičs Viktors 136 Rirdance Signe 214 Ro Kristīne (Ro) 119 Rodess Aleksandrs de (Rhodes) 62 Rosidi Aips (Rosidi) 60 Ross Džons (Ross) 67, 68 Rots Mihaēls (Roth) 46 Rozenbergs Jānis 203 Rubene Māra 96, 247 Saimonss Gerijs E (Simons) 83 Satčidanandans Kojamparambats (Satchidanandan) 49 Saudargs Pardus (Saudargas) 127 Sedžongs (Sejong) 63,238 Sērsna Artūrs 188 Silis Jānis 177 Silverstains Maikls (Silverstein) 200 Skalbe Kārlis 101 Skots Džeimss (Scoti) 47 Skujenieks Knuts 129 Skutnaba-Kangasa Tove (Skutnabb-Kangas) 79 Sosīrs Ferdināns de (Saussure) 97 Spolskis Bernards (Spolsky) 24, 79,91, 96,131,215, 229, 230, 247 Sprets Tomass (Sprat) 202 Stenders Aleksandrs Johans (Stender) 98 Stenders Gotfrīds Fridrihs (Stender) 98 Stiebra Roze 120 Stradine Jānis 114,250 Streičs Jānis 136 Strelēvica-Ošiņa Dace 14,110,131,177,221 Suharto (Suharto) 59 Sv. Isidors no Seviljas (Isidorus Hispalensis) 207 Svifts Džonatans (Swift) 58 Šampolions Žans Fransuā (Champollion) 69 Šēfers Egils 120 Šenons Klods (Shannon) 198 Šiliņš Jānis 121 Šims Audris 136 Šķērstiņš J. 188 Šlapins Ilmārs 206 Šmits Pēteris 46, 72,235 Šozaburo Kanazava (Shāzaburā) 43 302 Personu radītājs
Šteintāls Heimanis (Steinthai) 99 Štokenbergs Aigars 214 Švarės Saloms (Schwartz) 94,95 Taburē-Kellere André (Tabouret-Keller) 35 Tadžfels Henrijs (Tajfeľ) 33, 34 Tentelis Augusts 99 Tīfentāle Alise 178, 179 Tihomirova Darja 127 Tjarve Rolands 138 Tomasa Linda (Thomas) 115,133,251 Tomass Džordžs (Thomas) 185,197 Tomsons Aidis 134 Tradgils Pīters (Trudgill) 110,185, 212 Trasa Linna (Truss) 195,205 Trasks Roberts Lorenss (Trask) 108 Ulmanis Kārlis 53 Uzule Laura 138 Vādons Jānis 101,119,120,122 Valdemārs Krišjānis 45, 99 Valdmanis Jānis 16, 25 Vanags Pēteris 97 Vargass Filips de (Vargas) 70 Vargičs Martins (Vārgie) 112 Vēbers Aleksandrs 100 Veisbergs Andrejs 96,146,177,178,187,195, 211 Velcels Kristians ( Welzel) 94, 95 Vērdiņš Kārlis 213, 214 Vems Žils (Verne) 71 Vertoveks Stivens (Vertovec) 82, 241 Vežbicka Anna (Wierzbicka) 190 Vinkele Ilze 149, 150, 254 Vodaka Rūta ( Wodak) 22 Vukotičs Vuks (Vukotić) 199 Zālīte Māra 101,117 Zelče Vita 99 Zemenskaite Gerda (Zemenskaitė) 127 Ziedonis Imants 101 Zīle Monika 119 Zirnis Egils 118 Zvaigznīte Jēkabs 99 Žangs Ji (Zhang) 77, 238 Žīgure Anna 117 303 |
| any_adam_object | 1 |
| any_adam_object_boolean | 1 |
| author2 | Druviete, Ina 1958- |
| author2_role | edt |
| author2_variant | i d id |
| author_GND | (DE-588)1089324987 |
| author_facet | Druviete, Ina 1958- |
| building | Verbundindex |
| bvnumber | BV047960416 |
| contents | Englische Zusammenfassung |
| ctrlnum | (OCoLC)1344258802 (DE-599)BVBBV047960416 |
| format | Book |
| fullrecord | <?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><collection xmlns="http://www.loc.gov/MARC21/slim"><record><leader>02375nam a2200469 c 4500</leader><controlfield tag="001">BV047960416</controlfield><controlfield tag="003">DE-604</controlfield><controlfield tag="005">20230202 </controlfield><controlfield tag="007">t</controlfield><controlfield tag="008">220428s2021 |||| 00||| lav d</controlfield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">9789934187230</subfield><subfield code="9">978-9934-18-723-0</subfield></datafield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="z">993418723X</subfield><subfield code="9">993418723X</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(OCoLC)1344258802</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(DE-599)BVBBV047960416</subfield></datafield><datafield tag="040" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-604</subfield><subfield code="b">ger</subfield><subfield code="e">rda</subfield></datafield><datafield tag="041" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">lav</subfield></datafield><datafield tag="049" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-12</subfield></datafield><datafield tag="084" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">OST</subfield><subfield code="q">DE-12</subfield><subfield code="2">fid</subfield></datafield><datafield tag="245" ind1="1" ind2="0"><subfield code="a">Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse</subfield><subfield code="b">= Latvian language attitudes: values, beliefs, practice</subfield><subfield code="c">zinātniskā redaktore Dr. habil. philol. Ina Druviete</subfield></datafield><datafield tag="246" ind1="1" ind2="1"><subfield code="a">Latvian language attitudes: values, beliefs, practice</subfield></datafield><datafield tag="264" ind1=" " ind2="1"><subfield code="a">Rīga</subfield><subfield code="b">LU Akadēmiskais apgāds</subfield><subfield code="c">2021</subfield></datafield><datafield tag="300" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">303 Seiten</subfield><subfield code="c">25 cm</subfield></datafield><datafield tag="336" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">txt</subfield><subfield code="2">rdacontent</subfield></datafield><datafield tag="337" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">n</subfield><subfield code="2">rdamedia</subfield></datafield><datafield tag="338" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">nc</subfield><subfield code="2">rdacarrier</subfield></datafield><datafield tag="505" ind1="8" ind2=" "><subfield code="a">Englische Zusammenfassung</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Lettisch</subfield><subfield code="0">(DE-588)4114406-5</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Grammatik</subfield><subfield code="0">(DE-588)4021806-5</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Linguistik</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074250-7</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="0"><subfield code="a">Lettisch</subfield><subfield code="0">(DE-588)4114406-5</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="1"><subfield code="a">Linguistik</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074250-7</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="2"><subfield code="a">Grammatik</subfield><subfield code="0">(DE-588)4021806-5</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2=" "><subfield code="5">DE-604</subfield></datafield><datafield tag="700" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Druviete, Ina</subfield><subfield code="d">1958-</subfield><subfield code="0">(DE-588)1089324987</subfield><subfield code="4">edt</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Inhaltsverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Literaturverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Register // Personenregister</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="n">oe</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="q">BSB_NED_20230202</subfield></datafield><datafield tag="999" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-033341620</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">417.7</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">400</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield></record></collection> |
| id | DE-604.BV047960416 |
| illustrated | Not Illustrated |
| index_date | 2024-07-03T19:40:20Z |
| indexdate | 2024-07-10T09:26:48Z |
| institution | BVB |
| isbn | 9789934187230 |
| language | Latvian |
| oai_aleph_id | oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-033341620 |
| oclc_num | 1344258802 |
| open_access_boolean | |
| owner | DE-12 |
| owner_facet | DE-12 |
| physical | 303 Seiten 25 cm |
| psigel | BSB_NED_20230202 |
| publishDate | 2021 |
| publishDateSearch | 2021 |
| publishDateSort | 2021 |
| publisher | LU Akadēmiskais apgāds |
| record_format | marc |
| spelling | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice zinātniskā redaktore Dr. habil. philol. Ina Druviete Latvian language attitudes: values, beliefs, practice Rīga LU Akadēmiskais apgāds 2021 303 Seiten 25 cm txt rdacontent n rdamedia nc rdacarrier Englische Zusammenfassung Lettisch (DE-588)4114406-5 gnd rswk-swf Grammatik (DE-588)4021806-5 gnd rswk-swf Linguistik (DE-588)4074250-7 gnd rswk-swf Lettisch (DE-588)4114406-5 s Linguistik (DE-588)4074250-7 s Grammatik (DE-588)4021806-5 s DE-604 Druviete, Ina 1958- (DE-588)1089324987 edt Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Inhaltsverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Literaturverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Register // Personenregister |
| spellingShingle | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice Englische Zusammenfassung Lettisch (DE-588)4114406-5 gnd Grammatik (DE-588)4021806-5 gnd Linguistik (DE-588)4074250-7 gnd |
| subject_GND | (DE-588)4114406-5 (DE-588)4021806-5 (DE-588)4074250-7 |
| title | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice |
| title_alt | Latvian language attitudes: values, beliefs, practice |
| title_auth | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice |
| title_exact_search | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice |
| title_exact_search_txtP | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice |
| title_full | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice zinātniskā redaktore Dr. habil. philol. Ina Druviete |
| title_fullStr | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice zinātniskā redaktore Dr. habil. philol. Ina Druviete |
| title_full_unstemmed | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice zinātniskā redaktore Dr. habil. philol. Ina Druviete |
| title_short | Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse |
| title_sort | latviesu lingvistiska attieksme vertibas parlieciba prakse latvian language attitudes values beliefs practice |
| title_sub | = Latvian language attitudes: values, beliefs, practice |
| topic | Lettisch (DE-588)4114406-5 gnd Grammatik (DE-588)4021806-5 gnd Linguistik (DE-588)4074250-7 gnd |
| topic_facet | Lettisch Grammatik Linguistik |
| url | http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=033341620&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |
| work_keys_str_mv | AT druvieteina latviesulingvistiskaattieksmevertibasparliecibaprakselatvianlanguageattitudesvaluesbeliefspractice AT druvieteina latvianlanguageattitudesvaluesbeliefspractice |