Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata:
Gespeichert in:
| Weitere Verfasser: | , |
|---|---|
| Format: | Buch |
| Sprache: | Latvian |
| Veröffentlicht: |
[Riga]
Zinātne
2021
|
| Schlagworte: | |
| Online-Zugang: | Inhaltsverzeichnis Abstract Literaturverzeichnis Register // Personenregister Register // Ortsregister |
| Beschreibung: | "Grāmatā izmantotas karšu izdevniecības "Jāņa sēta" izstrādātās kartes"--Titullapas otrā pusē. - Bibliogrāfija: 602.-[651.] lpp., personu rādītājs: 652.-[667.] lpp. un arheoloģiski pētīto vietu rādītājs: 668.-676. lpp. |
| Beschreibung: | 677 Seiten Illustrationen, Porträt, Karten, Diagramme |
| ISBN: | 9789934599088 |
Internformat
MARC
| LEADER | 00000nam a2200000 c 4500 | ||
|---|---|---|---|
| 001 | BV047354305 | ||
| 003 | DE-604 | ||
| 005 | 20220128 | ||
| 007 | t | ||
| 008 | 210702s2021 ac|| |||| 00||| lav d | ||
| 020 | |a 9789934599088 |9 978-9934-599-08-8 | ||
| 035 | |a (OCoLC)1261749478 | ||
| 035 | |a (DE-599)BVBBV047354305 | ||
| 040 | |a DE-604 |b ger |e rda | ||
| 041 | 0 | |a lav | |
| 049 | |a DE-12 | ||
| 084 | |a OST |q DE-12 |2 fid | ||
| 245 | 1 | 0 | |a Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata |c redakcijas kolēģija, atbildīgie redaktori: Andrejs Vasks, Dr.habil.hist., LU Latvijas vēstures institūts, Gunita Zariņa, Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūts (projekta vadītāja) |
| 264 | 1 | |a [Riga] |b Zinātne |c 2021 | |
| 300 | |a 677 Seiten |b Illustrationen, Porträt, Karten, Diagramme | ||
| 336 | |b txt |2 rdacontent | ||
| 337 | |b n |2 rdamedia | ||
| 338 | |b nc |2 rdacarrier | ||
| 500 | |a "Grāmatā izmantotas karšu izdevniecības "Jāņa sēta" izstrādātās kartes"--Titullapas otrā pusē. - Bibliogrāfija: 602.-[651.] lpp., personu rādītājs: 652.-[667.] lpp. un arheoloģiski pētīto vietu rādītājs: 668.-676. lpp. | ||
| 505 | 8 | |a Englische Zusammenfassung | |
| 650 | 0 | 7 | |a Archäologie |0 (DE-588)4002827-6 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 650 | 0 | 7 | |a Funde |0 (DE-588)4071507-3 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 650 | 0 | 7 | |a Ausgrabung |0 (DE-588)4129464-6 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 651 | 7 | |a Lettland |0 (DE-588)4074187-4 |2 gnd |9 rswk-swf | |
| 689 | 0 | 0 | |a Lettland |0 (DE-588)4074187-4 |D g |
| 689 | 0 | 1 | |a Archäologie |0 (DE-588)4002827-6 |D s |
| 689 | 0 | 2 | |a Ausgrabung |0 (DE-588)4129464-6 |D s |
| 689 | 0 | 3 | |a Funde |0 (DE-588)4071507-3 |D s |
| 689 | 0 | |5 DE-604 | |
| 700 | 1 | |a Vasks, Andrejs |d 1947- |0 (DE-588)105576772X |4 edt | |
| 700 | 1 | |a Zariņa, Gunita |d 1958- |0 (DE-588)1237635187 |4 edt | |
| 710 | 2 | |a Latvijas Vēstures Institūts |0 (DE-588)3009153-6 |4 isb | |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Inhaltsverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Abstract |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Literaturverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000007&line_number=0004&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Register // Personenregister |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000009&line_number=0005&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Register // Ortsregister |
| 940 | 1 | |n oe | |
| 940 | 1 | |q BSB_NED_20220128 | |
| 942 | 1 | 1 | |c 930.1 |e 22/bsb |g 4796 |
| 942 | 1 | 1 | |c 900 |e 22/bsb |g 4796 |
| 943 | 1 | |a oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-032756446 | |
Datensatz im Suchindex
| _version_ | 1806962300119154688 |
|---|---|
| adam_text |
SATURS Priekšvārds. 7 I. V. SENLIETAS 42i 9 Darbarīki. 423 Ieroči un aizsargbruņojums 435 Arheoloģijas virzieni. 11 Zirglietas, jātnieka piederumi. 452 Arheoloģijas nozares. 14 Arheoloģijas pamatjēdzieni. 22 Apģērbs. 471 24 Ādas priekšmeti. 487 Arheoloģiskā periodizācija. 38 Trauki. 493 ARHEOLOĢIJA Datēšanas metodes arheoloģijā Rotas. 457 Būvmateriāli un būvdetaļas. 515 II. Higiēnas un iedzīves priekšmeti AR ARHEOLOĢIJU SAISTĪTĀS 522 DISCIPLĪNAS55 Tirdzniecības inventārs. 535 Mūzikas arheoloģija Latvijā. 538 Arheoloģijas palīgzinātnes. 57 Miniatūrie priekšmeti. 541 Paleoģeogrāfija. 58 Rotaļlietas un spēles
. 542 Paleobotanika . 61 Rakstāmlietas. 545 Numismātika. 62 Savrupatradumi. 545 Ornaments Latvijas arheoloģijā 546 Bioarheoloģija. 77 III. LATVIJAS ARHEOLOĢIJAS VĒSTURE Arheoloģija Krievijas impērijas periodā 95 Arheoloģija Latvijas Republikas laikā 97 Arheoloģija vācu okupācijas laikā 99 Arheoloģija padomju okupācijas laikā . 100 Arheoloģija pēc valstiskās neatkarības atgūšanas VI. MATERIĀLS, MATERIĀLA APSTRĀDE 549 VII. ETNISKĀS GRUPAS 569 93 104 VIII. ARHEOLOĢISKO PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA, SAGLABĀŠANA UN IZMANTOŠANA IV. ARHEOLOĢISKI PĒTĪTĀS VIETAS 583 107 IX. ARHEOLOĢISKO MATERIĀLU Dzīvesvietas. 110 Apmetnes. 110 UN DOKUMENTĀCIJAS KRĀTUVES 589 Ezerpilis . 144 Pilskalni . 152 Summary 599 Vecpilsētas. 211 Pilis. 220 Literatūras saraksts 602 Arhīvu materiāli 649 Personu rādītājs 652
Arheoloģiski pētīto vietu rādītājs 668 Saīsinājumi 677 Apbedījumu vietas. 259 Akmens laikmeta senkapi. 268 Bronzas un senākā dzelzs laikmeta senkapi . 271 Dzelzs laikmeta senkapi. 279 Kapsētas. 367 Depozīti. 381 Kristīgās sakrālās celtnes . 395 Sakrālās vietas. 399 Senie tīrumi un manufaktūru vietas . 407 Vēsturisko laiku zemes nocietinājumi. 411 Senās infrastruktūras objekti. 415 5
Summary A significant part of the Latvian cultural heritage implies the archaeological heritage consisting of material historical sources for the collective historical memory - ancient settlements, hill forts, cemeteries, places of worship, castles, old towns. In order for this material to be an adequate agent in the for mation of the collective historical memory, systematic research is needed. In Latvia such research has taken place since the 19th century, with a scientific approach respective to each period. However, scientists are the ones responsible not only for carry ing out research, but also for acquainting the society with their results, thus expanding and updating the collective historical memory. A common way to do so is through publications in jour nals, publishing books, offering lectures and talks to a wider audience. However, usually this approach is marked by discus sions of narrow topics and specific archaeological problems. Therefore, editions covering a wide range of topics and reflect ing the scientific consensus of the time are essential. During the last 100 years, several such books have been published in Latvia: F. Balodis (ed.). Latvijas archaioloģija (.Archaeology of Latvia) in 1926; F. Balodis. Latviešu vēsture. Senākie laiki (Latvian History. Prehistory) in 1938; H. Moora. Pirmatnējās kopienas un agrā feodālā sabiedrība Latvijas PSR teritorijā (Prehistoric Societies and the Early Feudalism in the Latvian SSR) in 1952; and A. Birons (ed.). Latvijas PSR arheoloģija (Archaeology of the Latvian SSR) in 1974. Each of the aforementioned works is
based on the lat est archaeological discoveries and scientific insights of the time. However, political and ideological positions exerted marked influ ence, especially in the books published during the Soviet times. More recent comprehensive editions include A. Vasks, В. Vaska, R. Gravere. Latvijas aizvēsture, 8500. g. pr.Kr. - 1200. g. pēc Kr. (Prehistory of Latvia, 8500 ВС ֊ 1200 AD), published in 1997, and J. Graudonis, Ē. Mugurēvičs, A. Vasks (ed.). Latvijas senākā vēs ture, 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. (Prehistory of Latvia, 9th Millennium ВС - 1200 AD), published in 2001. These editions are less inform ative, not as rigorous, and are largely based on the aforemen tioned collective monograph Archaeology of the Latvian SSR (1974) and by now, 45 years since its publication, it has become a bib liographic rarity. Since the time of publishing, a new generation of archaeologists have reshaped Latvian archaeology, especially after the restoration of independence of Latvia. The archaeolog ical methodology has become broader updating the traditional archaeology with various research methods used by natural sciences, such as chemical analysis, stable isotope analysis, pal aeodietary and palaeodemographic research, etc. New insights in past societies, their daily lives and social processes have been gained. Recent research in Latvian archaeology has been widely reflected in publications and scientific conferences both in Latvia and abroad, however, scientific community is a specific audi ence and discussions within it frequently does not reach a wider public. However, as
regards the presentation to the general public of the findings of the archaeology of Latvia, the book by Amis Radiņš, “Archaeological Guide in History of Latvians and History of Latvia” (2012), should be noted as a pleasant exception. Considering the aforementioned, there has been a growing demand for a new comprehensive work about the Latvian archaeo logy in all its variety, reflecting the latest scientific discoveries. This handbook attempts to gratify that demand. Additionally, in contrast with previous works, this book includes topics that have never before been fully covered within a single book: the main fields and scopes of archaeology, the basic concepts, differ ent dating methods and subfields of archaeology. A large part of the handbook is dedicated to detailed overview of the history of Latvian archaeology from the beginnings till nowadays, as well as modern principles of conservation, protection and management of archaeological heritage are explained. Significantly, the archaeo logy of historical periods is widely covered as well, which is a topic that was absent in all previous works, with the one excep tion - Archaeology of the Latvian SSR (1974). Naturally, a significant part of the handbook is dedicated to description of archaeological sites ֊ settlements, villages, hill forts, castles, old towns, burial grounds and both pagan and Christian sacral sites that have been excavated and researched. However, only the most significant sites are covered. Descriptions of sites include their administrative location both nowadays and in 1940, given that the names
of parishes have frequently been changed. All the reported MC dates are calibrated, i.e. expressed in calendar years. The pool of authors of this handbook include almost all of the scientists working in archaeology in Latvia nowadays, as well as several experts from other fields; 48 in total, the authors’ affili ations include the Institute of Latvian History, the University of Latvia, the National History Museum of Latvia, the Faculty of History and Philosophy, University of Latvia, the Faculty of Humanities, University of Latvia, the Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia, the Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia, the Latvian Academy of Culture, the National Heritage Board, the Museum of the History of Riga and Navigation. The Handbook of Latvian Archaeology covers the last 100 years in Latvian archaeology and is intended to be a comprehensive information source for a wider circle of readers. 599
Summary The Handbook consists of the Introduction, nine chapters, bibliography, index of personalities and index of researched archaeological sites. ■■■ Chapter I introduces archaeology as a scientific field that investigates past societies based on their material remains. The beginnings of archaeology as a practice to collect unearthed arte facts can be traced back to the Renaissance with continuation during the Age of Enlightenment in the 14th-18th centuries. Until the beginning of the 20lh century, the concept of archaeology was wider than nowadays: it was viewed as a research based not only on unearthed artefacts, but also on ethnographic, numismatic, epigraphic, folklore and other sources that record the past. With introduction of new approaches and discoveries, the middle of the 19th century can be considered to be the beginning of modern archaeology. In turn, during the 20th century, archaeology started to incorporate more and more analytical methods from natural and technological sciences. A significant turning point was the development of different absolute dating methods. In the second half of the 20th century, this fusion of humanities with scientific methods developed a new subfield of archaeology - archaeo metry. Another subfield, bioarchaeology, emerged during the last decades of the 20th century, which specializes in human skeletal remains, their biological characteristics and interactions with the social structure. Further advancement of bioarchaeology contin ued in the 21th century with introduction of aDNA (ancient DNA) analysis of human and animal
bones, and their genetic connec tions in time and space. Nowadays, archaeology as a whole can be reasonably defined as a truly interdisciplinary scientific field. Sections of Chapter I describe different theoretical approaches in archaeology - culture-historical, processual and post-processual; and different research objectives ֊ aerial, underwater, experimental, ethnographic, social, military, landscape archae ology. Definitions and explanations of basic archaeological con cepts are included: archaeological culture, prehistory, diffusion, migration, autochthonism, etc. The chapter includes descriptions of absolute dating methods with nine of them explained in detail. Eight sections explain archaeological périodisation: Palaeolithic, Mesolithic, Neolithic, Bronze Age, Iron Age, Medieval, Modern History and Contemporary History. Chapter II describes different fields that can be incorpo rated in archaeological research - auxiliary sciences of archaeo logy (history, art history, linguistics, cartography, iconography, sigillography, heraldry, epigraphy), palaeogeography, palaeo botany. A comprehensive section is reserved for numismatics, as it includes information about coins found in Latvia since the 1th century BC till the 18[h century AD, coin counterfeits in the 11th century and mints in Latvia since the 12th till the 20th century. Bioarchaeology section includes both the general description of the field and discussion of ethical implications of research, i.e. management of archaeological human remains in the con text of morality norms. Overviews of palaeodemography
in the Mesolithic, transition from the Neolithic to Bronze Age, i.e. from foraging to farming, in the Iron Age and the historical period 600 (14lh֊18th centuries) are included as well. The section closes with physical anthropology in Latvia since the Stone Age till the 19th century. The field of bioarchaeology covers palaeopathology as well, including dental health that is a significant indicator of the quality of life. Regarding the latter, related is palaeodietary research, based on chemical and stable isotope analysis of bone tissue. Molecular archaeology, i.e. aDNA analysis addresses kin ship research and determines the sex of the skeletal remains. Such research also has been carried out to explain biological mechanisms (e.g., migrations) in the formation of ethnic groups. A separate section describes zooarchaeology (palaeozoology) that investigates animal bones in order to research fauna ֊ both wild and domesticated animals and their role in economy. ■Μ Chapter III is an overview of the history of Latvian archaeo logy. It is divided in five periods corresponding to the political history: 1) under the rule of the Russian Empire (till 1918), 2) the independent Republic of Latvia (1918-1940), 3) during the occu pation by Germany (1941-1944), 4) during the Soviet occupation (1940-1941; 1944-1991), 5) restored independence of the Republic of Latvia (1991-1918). Each section informs about organisations and personalities that worked in archaeology, most significant excavations, their results, discoveries and publications, and their relation to political stances of the
time. ■ИЅ Chapter IV provides information about the excavated archaeological sites. They are divided into groups based on their function. Dwelling places and burial grounds form the largest part of the sites. Dwelling places are further divided in settlements, villages, lake forts, hillforts, old towns and castles. More detailed descriptions are provided for 41 settlements and villages, two lake forts, 50 hillforts, four old towns and 34 castles. Burial grounds are divided into cemeteries and graveyards. Cemeteries are burial places that were in use prior Christianity. Cemeteries can further be divided into categories: barrows, flat cemeteries, stone grave cemeteries and stone ship graves. Graveyards, on the other hand, refer to Christian burial grounds. They are divided into church yards and local graveyards, and single burials. However, single burials have been found in the Neolithic as well. More detailed descriptions are provided for five Stone Age burial grounds (including three single burials), 10 Bronze Age and Earliest Iron Age cemeteries, 89 Iron Age cemeteries and 15 graveyards. This chapter also includes sections on archaeological hoards, Christian sacral buildings (churches, chapels, crypts) and other sacral (ritual) sites. Archaeological hoard is a single set of arte facts that had been hidden on purpose by burying, placing under rocks, in marshes or in buildings. Usually, hoards are viewed as a single event phenomenon. They can be divided into two catego ries: savings hoards and offerings, i.e. sacral hoards. The former are more common, but reasons for
placing hoards are highly var iable. Frequently, it is impossible to determine the true reason, but the most common interpretation is that valuables were hidden under a threat of a military attack. The largest category of sacral buildings are churches. During the 13th-18th centuries, several hundred churches were built in
Summary Latvia. Not all of them have been preserved till nowadays ֊ many have vanished, abolished on purpose, reconstructed or rebuilt in different locations. Chapels form another category - these are small altar buildings for prayers, baptisms and other rites. Chapels were usually constructed within larger sacral buildings and built in hospices, castles, manors, etc. Crypts are family burial sites in churches under the floor, in wall niches, or by the altar. Till the 18։h century, these burial places were reserved for the clergy, Grand Masters of orders, lieges, and later for noblemen and their family members, and other individuals of a higher social status. Sacral site or a place of worship in an archaeological context is a topographically separated site that was used for pre-Christian rituals. Therefore, a sacral site can be viewed as an archaeologi cal research object. There are records on approximately 2000 such sites in Latvia, however, only a small part of them have been topo graphically identified. In this chapter, a more detailed description is provided on two excavated sacral sites and three sacral com plexes - Elku hills in Courland, cult stones and rock paintings. Other sections in this chapter describe ancient agrarian sys tems, i.e. fossilized fields, historical manufactories, fortifications, ancient roads, bridges, ports, boats and ships, wells and archaeo logical landscapes. Chapter V covers different artefacts found in archaeolog ical excavations: tools, weapons, saddlery, jewelry, clothing, etc. A comprehensive section describes tableware - pottery,
metal and glass dishes. Other sections include personal hygiene items, min iatures (small objects imitating household items, a common find in Curonian burials), trade inventory, artefacts related to music, toys and games, writing inventory. In a separate section ornamen tation in Latvian archaeology is characterised, as that is a more chronologically tuned characteristic than the shape of the arte fact. Ornamentation is an ethnic characteristic as well, function ing as a presentation of the group identity, or, as a social func tion, ornamentation and its composition distinguishes between the male and the female. Therefore, changes in ornamentation can be an indicator of social and historical processes. ■^· Chapter VI covers a rather broad topic ֊ materials and their processing: flint, stone, bronze, bone and antler, wood, leather, amber, glass, iron (both extraction from the ore and pro cessing), textiles (their types, raw materials and processing tools). MM Chapter VII focuses on ethnicity problematics. Firstly, eth nic concepts “Balts” and “Baltic Finns” and their origin and con tent are explained; different scientific opinions about the origins and formation of these ethno-linguistic groups are characterised as well. Secondly, different sections cover the ethnic groups that can be identified in prehistory: Curonians, Semigallians, Selonians and Latgallians (Balts); Livonians and Vends (Baltic Finns). Chapter VIII provides a comprehensive outline about pro tection, conservation and management of archaeological sites. Sections include a legal take on the concepts
of archaeological site and archaeological monument, protection of archaeological herit age, history of heritage management in Latvia and explanation of the European Convention on the Protection of the Archaeological Heritage (the Valletta Treaty). Protection of the archaeological heritage is highly topical nowadays due to the urban and indus trial development that frequently comes in conflict with preser vation of archaeological sites and monuments. Moreover, another serious threat are individuals that plunder and destroy archaeo logical sites, especially burials, by using a metal detector. This chapter includes references to legal documents that pro vide the grounds for monument protection. Overview of the his tory provides insight in archaeological heritage protection and management since 1666 (Decree of King Charles XI of Sweden) till nowadays. Contemporary protection of Latvian archaeo logical heritage is managed according to the Valletta Treaty that Latvia joined in 2003. Since the ratification of the treaty, important changes have taken place both in organising archaeo logical research and in priorities when dealing with archaeologi cal heritage. The Valletta Treaty indirectly has contributed to the development of preventive archaeology by legally enforcing the scientific importance of the heritage and inclusion of archaeolo gists in territory planning. Chapter IX provides information about institutions that keep the collections of Latvian archaeological material, both arte facts and documentation. The two largest are the National History Museum of Latvia
and the Institute of Latvian History, University of Latvia. Other examples are the Museum of the History of Riga and Navigation that keeps archaeological collections from exca vations in Riga, and regional museums in Jelgava, Jēkabpils, Cēsis, Liepāja, Ventspils, etc. During different historical periods, collections of artefacts from Latvia have been moved to muse ums abroad in Germany, Poland, United Kingdom, Russia, and Finland. Individual artefacts are also kept in museums in France, Austria, Denmark, and elsewhere. A large part of Latvian arte facts abroad has been identified and published by the National History Museum of Latvia in book series “Latvian Culture-Historical Heritage in Museums Abroad”. The appendix includes a bibliography that, given the compre hensive nature of this book, largely reflects all the most important publications in Latvian archaeology till 2019. The other appendix includes an index of personalities mentioned in the book and a list of excavated sites. 601
Literatūras saraksts А. В. В., 1943. Vikingu izstāde Rīgā. Laika Balss, 49, 7. A. Eg., 1944. Sēļzemes ļaužu dzīve gadsimtu mijās. Ābeļu pagasta Priednieku senkapu atklājums. Daugavas Vēstnesis, 39, 3. Åberg, N., 1925. Förhistorisk nordisk ornamentik. Uppsala: J. A. Lindblads förlag. Āboliņa-Presņikova, A., 1960. Par Ancilus ezera un Litorinas jūras nogulumiem Babītes lagūnas teritorijā. Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūta raksti, V. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 57-66. Abuls, P., 1893. Kur atradās virsaiša Visevalda pils Gerzika? Austrums, 8, 148-152. Adama van Scheltema, Е, 1923. Die altnordische Kunst. Grundprobleme vorhistorischer Kunstentwicklung. Berlin: Mauritius-Verlag. Adama van Scheltema, E, 1936. Die Kunst unserer Vorzeit. Lepzig: Biblio graphisches Institut. Adamovičs, L., 1933. Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740. Rīga: Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs. Adams, К., 2004. Archaeobotanical Analysis: Principles and Methods [HTML Title], http://www.crowcanyon.org/plantmethods (10.10.2016.). Adler, B., 2005. Early Stoneware Stein from the les Paul Collection. A Sur vey of all Stoneware Centers from 1500 to 1850 = Frühe Steinzeug Krüge aus der Sammlung les Paul. Ein Überblick über alle deutschen Steizeugzentren von 1500 bis 1850. Dillingen/Saar: Krüger. Agarwal, S. C., Glencross, B. A. (eds.), 2011. Social Bioarchaeology. West Sussex, UK: Wiley-Blackwell. AH 1998 - Atskaņu hronika. V. Bisenieka atdzejojums no vidusaugšvācu valodas, Ē. Mugurēviča priekšvārds, Ē. Mugurēviča un K. Kļaviņa komentāri. Rīga: Zinātne. Ahlberg,
N., 2005. Stadsgrundningar och planförändringar: Svensk stadsplanering 1521-1721 (Acta Universitairs Agriculturae Sueciae). Uppsala. Ahlberg, N., 2012. Svensk stadsplanering: arvet från stormaktstiden, resurs i dagens stadsutveckling. Stockholm: Forskningsrådet Formas. Albarella, U., Rizzetto, Μ., Russ, H., Viner-Daniels, S. (eds.), 2017. The Oxford Handbook of Zooarchaeology. Oxford: Oxford University Press. Albrecht, G., 1959. Das Münzwesen im Niederlothringischen und Friesi schen Raum von 10. bis zum beginnenden 12. Jarhundert (Numisma tische Studien, 6). Hamburg: Museum für Hamburgische Geschichte. Allen, J. R., 1904. Celtic Art in Pagan and Christian Times. London: Methuen Co. Anderson, E., 1989. Early Danish missionaries in the Baltic countries. Gli Inizi del crristianesimo in Livonia-Lettonia. Vaticano, 245-275. Andrefsky, W. Jr., 2005. Lithic: Macroscopic Approaches to Analysis. 2nd ed. Cambridge: Cambridge University Press. Anteins, A., 1962. Senās Rīgas lietuves bronzas lielgabali un zvani. Par tehnikas vēsturi Latvijas PSR, III. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 49-67. Anteins, A., 1976. Melnais metāls Latvijā. Rīga: Zinātne. - 602 Anteins, A„ 1988. Bronza Latvijā: Pa metālu ieguves un apstrādes vēstu res lappusēm. Rīga: Zinātne. Anthony, D. W., 1990. Migration in archaeology: the baby and the bathwater. American Anthropologist, 92, 895-914. Anthony, D. W., 2007. The Horse, the Wheel, and Language: How Bron ze-Age Riders from the Eurasian Steppes Shaped the Modern World. Princeton University Press. Apala, Z., 1974. Sirdsveida saktas Latvijā.
Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 257-266. Apala, Z., 1982. Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 5-12. Apala, Z., 1983. Daži uz Livonijas kara laiku attiecināmi atradumi Cēsu pilī. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 14-23. Apala, Z., 1990. Ģūģeru kapulauka pētniecība. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 20-24. Apala, Z., 1992a. Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētī jumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 5-8. Apala, Z., 1992b. Ģūģeru arheoloģiskā kompleksa izpēte. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētī jumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 8-15. Apala, Z., 1994a. Cēsu mūra pilī atrastie 16. gs. katlu depozīti. Arheo loģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 110-115. Apala, Z., 1994b. 16.-17. gs. tualetes piederumu komplektu atradumi Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 17-20. Apala, Z., 1997. Nieru dunču atradumi Cēsu pils izrakumos. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 109-113. Apala, Z., 2000. Sudraba galda piederumu atradumi Cēsu viduslaiku pilī. Arheologs Dr. hist., Dr. hist. h.c. Jānis Apals: Biobibliogrăfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 55-63. Apaļa, Z., 2001. Archäologische Zeugnisse aus der Burg Cësis/Wenden zur Zeit
des Livländischen Krieges. Wolter von Plettenberg und das mittelalterliche Livland (Schriften der Baltischen historischen Kom mission, Bd. 7). Lüneburg: Verlag Nordostdeutsches Kulturwerk, 199-228. Apala, Z., 2005. Zelta gredzeni Cēsu viduslaiku pils kultūrslānī. Arheo loģija un etnogrāfija, 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 223-225. Apaļa, Z., 2007. Cēsu pils arheoloģiskās izpētes (1974-2006) rezultāti. Cēsīm 800. Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Cēsis, 2006. gada 6.-7. aprīlis. Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūra “Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs”, 45-75. Apaļa, Z„ 2008. Arheoloģiskie pētījumi Cēsu viduslaiku pils pagalmā un uzraudzība Jaunajā pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 97-102. Apaļa, Z„ 2010. Jaunākie arheoloģiskie pētījumi Cēsu Riekstu kalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordile, 35-40.
Apala, Z., 2011. Cēsu ordeņpils kapelas menzas. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 147-159. Apala, Z., Apals, J., 1988. Izrakumi Vaidavas pilskalnā un Raunas pilsdru pās. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 16-19. Apala, Z., Apals, J., 1992. Die Kontakte der Lettgallen des Gauja-Raumes mit Skandinavien. Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandi navien im frühen Mittelalter: Internationale Konferenz 23.-25. Octo ber 1990, Riga (Studia Baltica Stockholmiensia, 9). Uppsala, 9-17. Apala, Z., Ducmane, K., 2006. Cēsu pils dārgumi. Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūra “Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs”. Apala, Z., Zariņa, A., 1991. Dižciltīga latgaļa apbedījums Ģūģeru kapu laukā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 11-29. Apala, Z., Zariņa, A., 2002. Par kādu 11. gs. sievietes apbedījumu Ģūģeru kapulaukā. Civitas et castrum ad Mare Balticum. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 545-554. Apals, ]., 1965. Klāstu mītnes Latvijas PSR teritorijā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 45-62. Apals, J., 1966. Hidroarheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1965. gadā. Zināt niskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 15-17. Apals, J., 1971. Āraišu ezera pils izrakumu rezultāti (1965-1969). Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 12, 81-95. Apals, )., 1972. 1971. gada izrakumi Drabešu Liepiņās. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu,
antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 34-39. Apals, J., 1974. Āraišu ezera pils dzīvojamās ēkas (jūgstūra konstrukcija). Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 141-153. Apals, J., 1982a. Āraišu ezerpils 9. gs. dzīvojamā nama rekonstrukcija. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 24-27. Apals, J., 1982b. Izrakumi Cēsu Riekstu kalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 12-21. Apals, J., 1984. Āraišu mūra pils izpēte. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 10-16. Apals, J., 1986a. Arheoloģiskie pieminekli Gaujas nacionālajā parkā. Rīga: Zinātne. Apals, J., 1986b. Izrakumi Āraišu mūra pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 13-18. Apals, J., 1987. Par Āraišu ezerpils pirmās apbūves plānojumu. Pārrunu kārtībā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 81-96. Apals, J., 1990. Izrakumi Āraišu mūra pilī un priekšpilī. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 25-29. Apals, J„ 1995a. Āraišu mūra pils arheoloģiska izpēte. Cēsu novada vēsture, I. Cēsis: Cēsu muzeju apvienība, 59-76. Apals, J„ 1995b. Arheoloģiskie eksperimenti un rekonstrukcijas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 33-43. Apals, J„ 1996a. Senie mājokļi
Latvijā. No vissenākajiem laikiem līdz 13. gs. Rīga: RaKa. Apals, J., 1996b. Vēstures avotu ziņas par Āraišu mūra pili. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 27-37. Apals, J., 1996c. Āraišu arheoloģiskā brīvdabas muzeja organizēšana un Latvijas ezeru apsekošana. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 10-13. Apals, J., 1998. Vendi un Cēsu Riekstu kalns. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 125-143. Apals, J., 1999. Āraišu ezerpils: Historiogrāfisks apskats. Latvijas Vēstu res Institūta Žurnāls, 4, 27-47. Apals, J., 2000. Aizsardzības izrakumi Āraišu baznīcas kapsētā. Arheo logu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 309-315. Apals, J., 2001. Ezerpilis. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 311-317. Apals, J., 2002. Ordeņa un bīskapu piļu celtniecības stratēģija Gaujas baseinā 13.-14. gs. Pētījumi par ordeņpilim Latvijā (Latvijas vidus laiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 197-214. Apals, J., 2007. Cēsis un vendi. Cēsīm 800. Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai. Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūra “Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs”, 25-44. Apals, J., 2008. Āraišu arheoloģiskais muzejparks: Ceļvedis. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Apals, J., 2012. Āraišu ezerpils: Rakstu izlase un draugu atmiņas. Sast. A. Caune, Z.
Apaļa. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Apals, J., Apaļa, Z., 1973. Āraišu arheoloģiskās ekspedīcijas izrakumi 1972. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 3-11. Apals, J., Apaļa, Z., 1977. Āraišu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspe dīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 3-8. Apals, j„ Apaļa, Z., 2005. Āraiši senlaikos. Rīga: Āraišu ezerpils fonds. Apanavičius, R., 1989. Kanklės - Narvos kultūros reliktas. Liaudies kūrybos palikimas ir dabarties kultūra. Kaunas, 65-73. Apanavičius, R., 1992. Baltų etnoinstrumentologija. Kaunas: Kauno lietuvių tautinės kultūros centras. Apals, J., 1993. Āraišu ezerpils. Cēsis. Apinis, K. (sast.), 1939. Galvas pilsētas Rīgas Vēsturiskā muzeja pētījumos Rīgā 1938. gadā iegūto senlietu izstāde. Rīga: Galvas pilsētas Rīgas valdes izd. Apals, J., 1994. Āraišu ezerpils rekonstrukcija. Apskats. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A dala, 2, 1-9. Apinis, Μ., 1992. No pieminekļu aizsardzības vēstures. Rīga: Mārtiņa Apiņa fonds. 603
Literaturas saraksts APL - Arheologu pētījumi Latvijā . gadā. Rīga, 2000- Ārends, P., 1940. Kurzemes hercogu kapenes Viestura piemiņas pilī Jelgavā. Rīga: Pieminekļu valdes izdevums. Arndt, J. G., 1753. Der Liefländischen Chronik. Anderer Theil: von Liefland unter seinen Herren Meistern. Halle. Asaris, J., 1994.11.-13. gs. zobena maksts bronzas uzgaļu tipi un to izpla tība Kurzemē. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 21-28. Asaris, J., 1996. Par kuršu izplatību Ziemeļkurzemē 11.-13. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 38-42. Asaris, J., 2000. Arheoloģisko izrakumu liecības par Tukuma senatni. Tukuma novada kultūrvēsture: Rakstu krājums, IV. Tukuma muzejs, 7-10. Asaris, J., 2001. Talsi - from Curonian Central Place to Medievial Town. Lübeck Style? Novgorod Style? Baltic Rim Central Places as Arenas for Cultural Encounters and Urbanisation 1100-1400 AD. Riga: Nordik, 69-76. Asaris, J., 2003. Couronian Helmets. Art, Applied Art and Symbols in Latvian Archaeology. Humanities and Social Sciences, Latvia, 2 (39). Riga, 5-7. Asaris, J., 2011. Pilsdrupu aizsardzība Pieminekļu valdes laikā 1923.1940. gadā. Regina in Castro Wenda. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 57-71. Asaris, J., Lūsēns, Μ., 2013. Kuldīga zem Kuldīgas. Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība. Kuldīga: Kuldīgas novada pašvaldība, 133-171. Asaris, J., Тога, A., 1994. Pētījumi Talsu senpilsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultā tiem. Rīga: Zinātne, 19-22. Asaris, J., Vasks, A., 2004.
Arheoloģiskie izrakumi Padures pilskalnā un apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 19-24. ASM - Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu . gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 1972-1998. Aspelin, J. R., 1884. Antiquités du Nord finno-ougrien, V. Helsinki: G. W. Edlund. Assmann, E., 1943. Die Grabung auf Burg Uxküll an der Düna. Germanen-Erbe, 1/2, 10-18. Atgāzis, Μ., 1964. Latgaļu 9.-12. gs. cirvji. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 105-125. Atgāzis, Μ., 1969. 1968. g. izrakumi Nariņos, Strautniekos un Vecdolē. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 22-25. Atgāzis, Μ., 1970. Mežotnes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-46. Atgāzis, Μ., 1971. Mežotnes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1970. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 27-30. Atgāzis, Μ., 1972. Ko stāsta senā Mežotne? Dabas un vēstures kalendārs, 1973. Rīga: Zinātne, 293-298. Atgāzis, Μ., 1974. Dzelzs iedzitņa šķēpu gali ar atkarpēm Latvijā. Arheo loģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 154-173. 604 Atgāzis, Μ., 1976. Tērvetes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1975. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un
etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 12-21. Atgāzis, Μ., 1977. Izrakumi Tērvetes Klosterkalnā un arheoloģisko piemi nekļu apzināšana Zemgalē 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 8-13. Atgāzis, Μ., 1980. Bāļu-Šķērstaiņu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs un aizsardzības izrakumi Mežotnes centra senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 22-27. Atgāzis, Μ., 1982. Izrakumi Dobeles Bāļu-Šķērstaiņu un Ošu senvietās. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 33-41. Atgāzis, Μ., 1983. Par Alūksnes pili un tajā atrastajiem apgaismošanas piederumiem. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 24-39. Atgāzis, Μ., 1984. Izrakumi Alūksnes pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 16-21. Atgāzis, Μ., 1988. Dreņģeru-Čunkānu kapulauka pētniecība. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 33-40. Atgāzis, Μ., 1990. Pētījumi Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā un aizsar dzības izrakumi Plūdoņu II apmetnē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 34-43. Atgāzis, Μ., 1992. Pētījumi Dreņģeru-Čunkānu kapulaukā un pārbaudes izrakumi Stelpes Berķu kapusalā. Zinātniskās atskaites
sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 23-30. Atgāzis, Μ., 1994a. Dreņģeru-Čunkānu 241. kaps un šķēpu līdzdošanas tradīcija 8.-9. gs. zemgaļu apbedījumos. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 29-40. Atgāzis, Μ., 1994b. Dreņģeru-Čunkānu kapulauks un zemgaļu senvēstures pētniecības jautājumi. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 23-30. Atgāzis, Μ., 1994c. Par Jaunlīves apmetni un tajā atklāto dzelzs ieguves krāsni. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 81-92. Atgāzis, Μ., 1996a. Izrakumi Dreņģeru-Čunkānu kapulaukā un arheolo ģisko pieminekļu apzināšana Rietumzemgalē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezul tātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 16-24. Atgāzis, Μ., 1996b. Naudītes Pokaiņu apkārtnes senvietās: zināmās, pārbaudāmās, meklējamās. Labietis (ASV), 92, 3314-3315. Atgāzis, Μ., 1997. Āvas cirvji Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 53-63. Atgāzis, Μ., 1998a. Izrakumi Pokaiņu meža akmeņu kaudzēs un arheo loģisko pieminekļu apzināšana Dobeles un Tukuma rajonā. Zināt niskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 9-14. Atgāzis, Μ., 1998b. Tuvcīņas ieroči senajā Latvijā 10.-13. gadsimtā: Promocijas darbs. Rīga. Atgāzis, Μ., 2000. Dzelzs laikmeta jaunieguvumi Rundāles pagasta Ziedoņskolas senvietās 1998. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā
1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 75-89.
Literatūras saraksts Atgāzis, Μ., 2001. Vidējais dzelzs laikmets (400.-800. g.). Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 232-289. Balodis, F„ 1927. Raunas Tanīsa kalns. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 10, 267-284. Atgāzis, Μ., 2002a. Latvijā atrastie senākie zobeni. Civitas et castrum ad Mare Balticum. Riga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 345-366. Balodis, F., 1928. Tanīsa kalnā izdarītie izrakumi un konstatēto mītnes slāņa kārtu datējums. Archaioloģijas raksti, IV. sēj., 1. d. Rīga: Pieminekļu valde, 19-39. Atgāzis, Μ., 2002b. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gad simtā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 21-53. Balodis, F„ 1936. Mākslas pieminekļi latviešu 9.-12. gs. apmetnēs un kapos. Senatne un Māksla, 4, 135-142. Atgāzis, Μ., 2006a. Sēlpils Spietiņu apmetne un tās laiks. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 11-28. Balodis, F., 1938. Senākie laiki. Latviešu senvēsture. Latviešu vēsture, I sēj., 1. d. Prof. F. Baloža un prof. A. Tenteļa redakcijā. Rīga: Valters un Rapa, 11-214. Atgāzis, Μ., 2006b. Spietiņu uzkalniņkapi un to vieta Spietiņu un Plateru senvietu kopā. Arheoloģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 16-40. Balodis, F., 1940. Jersika un tai 1939. gadā izdarītie izrakumi. Rīga: Pieminekļu valde. Atgāzis, Μ., 2019. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.-13. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Baltiņš, J., 1989. Materiāli par fon Bēru dzimtas kapenes
inventarizā ciju Zlēku luterāņu baznīcā. Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei, 4. Rīga: Zinātne, 200-227. Atgāzis, Μ., Bebre, V., 1986. Pētījumi Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 19-25. Barišņikovs, K., 2017. Liecības par ugunsieroču izmantošanu Cēsu pilī 15.-16. gadsimtā. Cēsu pils raksti I: Arheoloģija, arhitektūra, vēsture. Cēsis: Cēsu pils saglabāšanas fonds, 129-141. Atterman, L, 1935. Nya fynd från Hovgårdsberg i Vendel. Fornvånnen, 30. Stockholm: Svenska Fornminnesföreningens Tidskrift, 137-157. Barzdeviča, Μ., 2011. Rīga zviedru laika kartēs un plānos, 1621-1710. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Audere, L, 2004. Paintings on glass in Latvia. Heritage of masters and work shops. (Autoreferāts par disertācijas tēmu doktora grāda promocijai). Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 53-76. Pieejams: https://studylib.net/doc/7689604/ilona-audere.-paintings-on-glassin֊latvia.-heritage-of-m (24.04.2017.). Barzdeviča, Μ., Ose, I., 2007. Lielā Ziemeļu kara skices Karaliskajā bibliotēkā Stokholmā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 113-123. Bauer, N. 1929. Topografische Übersicht der Münzfunde des Ostbalti kums. Zeitschrift für Numismatik, Bd. 39. Berlin, 61-64. Auziņa, D., Bebre, V., Brūzis, R., Donina, I., 2018a. Arheoloģiskie pētī jumi Vecmuižas dzelzs ieguves un apstrādes manufaktūras vietā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016.-2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 107-112. Bebre, V., 1984. Arheoloģiskie izrakumi Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā.
Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 26-29. Auziņa, D., Bebre, V., Brūzis, R., Donina, L, 2018b. Bijušās Kurzemes hercogistes dzelzs ieguves un apstrādes vietu arheoloģiskā apzinā šana 2016. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016.-2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 236-240. Bebre, V., 1994.11.-16. gs. ādas apavi Latvijā. Promocijas darbs. Rīga. Avery, G., 1997. Pots as packaging: the Spanish olive jar and Andalusian transatlantic commercial activity, 16th-18th centuries. Florida: Gainesville, University of Florida. Pieejams: http://uf.catalog.fcla. edu/uf.jsp?st=UF0280001658dx=pm I=08rV=D8tpm=l (03.03.2020.). Baart, J. Μ., 1996. Highly decorated redwares from the Netherlands. La céramique très décorée dans l’Europe du Nord-Ouest (Xe-XVe siècle): Actes du colloque de Douai 7-8 avril 1995 (Nord-Ouest Archéologie, 7), 121-129. Back to the Origin 2006 - Back to the Origin: New Research in the Meso lithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Ed. by L. Larsson, I. Zagorska (Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund. Bähr, J. K., 1850. Die Gräber der Liven. Ein Beitrag zur nordischen Alter thumskunde und Geschichte. Dresden: Rudolf Kuntze. Balčiūnas, D., 1999. Keramikos degimo krosnys Kaune XV-XVI a. Lietuvos archeologija, 18: Skiriama Mykolo Michelberto 60-mečio jubiliejui. Vilnius: Diemedžio leidykla, 205-220. Balodis, F., 1925. Ludzas-Rāznas apvidus senvietas. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, И, 479-487. Balodis, F., 1926a. Salenieku
senkapi. Latvijas Saule, 45, 487-495. Balodis, F., 1926b. Vēlais dzelzs laikmets. Latvijas archaioloģija. Rīga: Valters un Rapa, 70-125. Bebre, V., 1996. Ornamentēto dzeramo ragu atradumi Latvijā 8.-12. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 43-48. Bebre, V., 2000. Rīgas 13.-14. gadsimta grebtās koka karotes un kausi. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 2. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 113-129. Bebre, V., 2002a. Arheoloģiskie pētījumi Valmieras viduslaiku pilsētā, ordeņa pilī un Sv. Sīmaņa baznīcas kapsētā. Arheologu pētījumi Lat vijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 307-314. Bebre, V., 2002b. Dzeramie ragi kuršu apbedījumos. Ventspils muzeja raksti, II. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 96-118. Bebre, V., 2004. Arheoloģiskā uzraudzība Rīgā, Vaļņu ielā. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 85-88. Bebre, V., 2005. Savelkamie ādas maki un to funkcionālais lietojums Rīgā 13.-17. gadsimtā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 13-32. Bebre, V., 2010. Rīgas 13.-17. gadsimta piešu siksnu tipi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 32-43. Bebre, V., Caune, A., 1990. Arheoloģiskie pētījumi aizbērtajā Rīdziņas gultnē, Daugavas ielā 33. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 47-52. 605
Literaturas saraksts Behre, K. E., 1981. The interpretation of antropogenic indicators in pollen diagramms. Pollen et Spores, 23, 225-245. Beitiną, L. (sast.), 2015. Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā. 3. gadu tūkstotis pr. Kr. ֊ 13. gadsimta pirmā puse: Katalogs. Rīga: Zinātne. Bender, W. F., 1995. Lexikon der Ziegel. Wiesbaden; Berlin: Bauverlag. Bennett, K. D., Willis, K. J., 2001. Pollen. Smol, J. P., Birks, H. J., Last, W. Μ. (eds.). Tracking Environmental Change Using Lake Sediments. Vol. 3: Terestrial, Algal and Siliceous Indicators. London: Kluwer Academic Publishers, 5-33. Bennike, P., 2008. Ethics of human remains in the Scandinavian coun tries. 16th Congress of the European Anthropological Association. Abstracts Book 2008 August 28-31. Odense, 42. Berga, T., 1978. Latvijas 10.-12. gs. dzīvesvietās iegūtās monētas. Arheo loģija un etnogrāfija, 12. Rīga: Zinātne, 119-128. Berga, T., 2000c. Sigtūnā kaltās monētas Latvijā (11. gs.). Arheologs Dr. hist., Dr. hist. h.c. Jānis Apals: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltī jumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 72-76. Berga, T., 2001. Danske mønter fra fund i Letland і 1000- og 1100-tallet. Nordisk Numismatisk Union Medlemsblad, 1. København, 3-8. Berga, T., 2002. Valmieras ordeņpils arheoloģiskā izpēte (1988-1996). Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 269-295. Berga, T., 2003a. Rīgas bīskapijas 13. gadsimta vidus monētas. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas
vēstures institūta apgāds, 37-44. Berga, T., 2003b. Rīgas monētu kolekcija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Livonijas periods (13.-16. gs.). Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds. Berga, T., 2003c. Valmieras pils: Arheologa stāsts. Valmiera. Berga, T., 1980. Izrakumi Valmieras Lucas kalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 28-29. Berga, T., 2006. Arheoloģiskie pētījumi Valmierā. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 19-24. Berga, T., 1982. Valmieras ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 46-47. Berga, T., 2007a. Augšdaugavas 14.-17. gadsimta senvietas: no Krāslavas līdz Slutišķiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Berga, T., 1990. Valmieras arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 53-56. Berga, T., 2007b. Dirham imitations as pendants in Latvia. Cultural Inter action between East and West. Archaeology, Artefacts and Human Contacts in Northern Europe. Stockholm, 171-174. Berga, T., 1992a. Numismātika par Latvijas senatni. Rīga; Zinātne. Berga, T., 2007c. Rīgas Peldu ielas 13. gs. monētu depozīts. Rīga: Mantojums. Berga, T., 1992b. Waagen zum Wägen von Münzsilber in Lettland. Studia Baltica Stockholmiensia, 9, 33-40. Berga, T., 2008a. Izrakumi Valmieras viduslaiku pilsētā. Arheologu pētījumi Latvijā
2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 106-115. Berga, T., 1993a. 11. gadsimta Rietumeiropas monētu atdarinājumi Latvijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 22-29. Berga, T., 2008b. Mārtiņsalas pilī un ciemā atrastās monētas. Mugurēvičs, Ē. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Pielikums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 254-261. Berga, T., 1993b. Ein Fund westeuropäischer Münzen aus den siebziger Jahren des 11. Jahrhunderts im Burgberg Aizkraukle. Hamburger Beiträge zur Numismatik, H. 36/38, 1982/84. Hamburg, 35-46. Berga, T., 1994a. Arheoloģiskie izrakumi Valmiera. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezul tātiem. Rīga: Zinātne, 31-34. Berga, T., 1994b. Daugmales pilskalna monētas (8.-12. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 41-46. Berga, T., 1996a. Der erhaltene Teil des Schatzfundes Eversmuiža aus dem Rigaer Geschichts- und Schiffahrts museum (Anfang des 11. Jahrhunderts). Studia Numismatica. Festschrift Arkadi Molvogin 65. Tallinn, 14-22. Berga, T., 1996b. Saliekamie svariņi Latvijā (10.-13. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 49-61. Berga, T., 1996c. Latvian Collections: Anglo-Saxon and Later British Coins (Sylloge of Coins of the British Isles, 45). Oxford: Oxford University Press. Berga, T., 1999. Ludzas Eversmuižas depozīts. Ciblas novads, 1. grām. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 109-116. Berga, T., 2000a. Arheoloģiskā uzraudzība Valmieras vecpilsētā. Arheo logu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures
institūta apgāds, 300-304. Berga, T., 2000b. Dobeles viduslaiku kapsētas monētas un to nozīme apbedīšanas rituālā (14.-17. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 32-43. 606 Berga, T., 2009. Daugavas lībiešu tirdzniecības inventārs. Atsvariņu kom plekti no kapulaukiem. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 28-48. Berga, T., 2010. Izrakumi Valmieras senpilsētā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 84-87. Berga, T., 2011a. Atsvariņu atradumi pilskalnos un ciemu vietās Latvijā 10.-13. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 100-116. Berga, T., 2011b. Bizantijas monētas Latvijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 58-64. Berga, T., 2011c. Valmieras pils austrumu daļas apbūve. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 160-178. Berga, T., 2014a. Piltenes depozīts. Naudas apgrozība Kurzemē 13. gad simtā. Rīga: Zinātne. Berga, T., 2014b. Tirdzniecības inventārs Austrumlatvijā 10.-12. gad simtā: hronoloģijas jautājumi. Arheoloģija un etnogrāfija, 27. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 40-55. Berga, T., 2016a. Monētu kaltuvju darbība Latvijas teritorijā (13.-18., 20. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Zinātne, 116-137. Berga, T. (sast.), 2016b. Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas. 2., 11.-19. gadsimts: Katalogs. Rīga: Zinātne. Berga, T., Šņore, E., 1992. Viesienas Mežāru kapulauks un tajā atrastie svariņi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 9-15.
Literatūras saraksts Berga, T., Vijups, A., 2008. Coinage of the Bishopric of Kurzeme. Scripta varia numismatico Tuukka Talvio sexagenario dedicata (Publications of the Finnish Numismatic Society, 6). Helsinki, 107-120. Bielenstein, A., 1873. Doblen. Ein culturhistorisches Bild aus Semgallens Vorzeit. Baltische Monatsschrift. Bd. 22, 1-25. Auch als Separat abdruck: Riga: Druck der Livi. Gouv.-Typogr. Berga-Muižniece, L, Muižnieks, V., 2020. Arheoloģiskie pētījumi Ropažu viduslaiku pilī. Arheoloģiskie pētījumi Ropažu novadā. Ropaži: P8tB Print, 42-69. Bielenstein, A., 1884. Über eine in Doblen gefundene alte Grabstätte. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst nebst Veröffentlichungen des Kurländischen Provinzialmuseums, aus dem Jahre 1883. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 55. Berglund, В. E., Ralska-Jasiewiczowa, Μ., 1986. Pollen analysis and pollen diagrams. Berglund, B. E. (ed.). Handbook of Holocene Palaeoecology and Palaeohydrology. Chichester: John Wiley Sons, 455-484. Bērziņš, V., 2000. Keramikas darināšana un lietošana Sārnatē. Arheo loģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 44-60. Bērziņš, V., 2002a. Dzintara apstrādes specializācija Sārnates neolīta apmetnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-18. Bērziņš, V., 2002b. Mezolitą apmetne Užavas Vendzavās. Ventspils muzeja raksti, П. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 29-43. Bērziņš, V., 2003. Sārnates apmetnes keramikas klasifikācija un statis tiska analīze. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds, 53-74. Bērziņš, V., 2008. Sārnate: Living by a Coastal Lake During the East Baltic Neolithic (Acta Universitatis Ouluensis В Humaniora 86). Oulu: Oulu University Press. Pieejams: http://urn.fi/urn:isbn:9789514289415 (04.02.2020.). Bērziņš, V., Brinker, U., Klein, C., Lübke, H., Meadows, J., Rudzīte, Μ., Schmölcke, U., Stümpel, H., Zagorska, L, 2014. New research at Riņņukalns, a Neolithic freshwater shell midden in northern Latvia. Antiquity, 88 (341), 715-732. Bērziņš, V., Ceriņa, A., Kalniņš, Μ., Lougas, L., Lübke, H., Meadows, J., 2016. Priedaine: a Neolithic site at the head of the Gulf of Riga. Archaeologia Baltica, 23, 12-37. Bērziņš, V., Dumpe, В., 2005. Ēdiena eksperimentāla gatavošana, lietojot neolīta laika māla trauku rekonstrukcijas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-22. Bērziņš, V., Dumpe, В., 2016. Cūkdelfīnu zobu iespiedumi neolīta kera mikas rotājumā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-27. Bērziņš, V., Kalniņa, L., 2010. Latvia’s former coastlines: the state of research on palaeolandscapes and Stone Age archaeology. Presen tation in SPLASH-COS COST project meeting, York, UK. Bērziņš, V., Libke, H., 2012. Arheoloģiskā apsekošana Sisē ֊ Užavas upē un tās krastos 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 9-11. Bērziņš, V., Lübke, H., Berga, L., Ceriņa, A., Kalniņa, L., Meadows, J., Muižniece, S., Paegle, S., Rudzīte, Μ., Zagorska, I., 2016. Recur rent Mesolithic-Neolithic occupation at Sise (western Latvia) and shoreline displacement in the Baltic Sea Basin. The Holocene, 26, 1319-1325. Bērziņš,
V., Vasks, A., 2013. Latvijas aizvēsture (līdz 800. gadam). Latvieši un Latvija. 1. sēj.: Latvieši. Atb. red. L Jansone, A. Vasks. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 51-83. Beung, H.-J., 2004. Leitfaden der Pollenbestimmung für Mitteleuropa und angrenzende Gebiete. München: Veriag Dr. Friedrich Pfeil. Bielenstein, A., 1869. Die altlettischen Burgberge Kurlands. Magazin der Lettisch-literarischen Gesellschaft, Bd. 14, Stück 2. Mitau, 12-142. Bielenstein, A., 1892. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur etnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St. Petersburg: Kaiserliche Akademie der Wissenschaften. Bielenstein, A., 1899. Die lettische Burgberge. Труды десятого Архео логического съезда в Риге 1896 г. Т. 2. Рига, 20-35. Bielenstein, А., 1918. Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten. Teil II. Petrograd: Типогафия Российской Академии наук. Bīlenšteins, А., 2007. Latviešu koka iedzīves priekšmeti. Rīga: Jumava. Binford, L. R., 1962. Archaeology as anthropology. American Antiquity, 28, 217-225. Binford, L. R., 1965. Archaeological systematics and the study of culture process. American Antiquity, 31, 203-210. Binford, L. R., 1978. Nunamiut ethnoarchaeology. New York: Academic Press. Binford, L. R., 1980. Willow smoke and dogs’ tails: hunter-gatherer settlement systems and archaeological site formation. American Antiquity, 45, 4-20. Birgel-Paegle, A., 1928. Senlatviešu audumi. Latvijas Saule: Mākslas un senatnes mēnešraksts, 69-72, 745-746. Birks, H. H., 2007. Plant Macrofossil
Introduction. Elias, S. A. (ed.). Encyclopedia of Quaternary Science 3. Elsevier, 2266-2288. Birks, H. J., Birks, H. H., 1980. Quaternary Palaeoecology. London: Edward Arnold. Bitner-Wróblewska, A., 1998. Suwalszczyzna w okresie wędrówek ludów. Ceramika Zachodniobaltyjska od wczesnej epoki żelaza do poczqtku ery nowożytnej. Materiały z konferencji - Białystok, 14-16 maja 1997. Białystok: Instytut Historii Uniwersytetu w Białymstoku, 305-318. Bitner-Wróblewska, A., 2001. From Samland to Rogaland: East-West Connections in the Baltic Basin during the Early Migration Period. Warzawa: Państwone Muzeum Archeologiczne. Bitner-Wróblevska, A., 2009. Geometriniai motyvai baltų mene pirmaisiais amžiais po Kristaus (Baltu Menas. Parodos katalogas) = Geometri cal Motifs in Balt Art in the First Centuries AD (Art of the Balts. The Catalogue of Exhibition). Vilnius: Vilniaus Dailės akademijos leidykla. Bitner-Wróblewska, A., Ciglis, J., Radiņš, A., 2005. Latvijas arheoloģiskās senlietas Polijas krātuvēs (Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs, Nr. 2). Rīga: N.I.M.S. Blakely, R. L., 1989. Bone strontium in pregnant and lactating females from archaeological samples. American Journal of Physical Anthropo logy, 80 (2), 173-186. Bliujienė, A., 1999. Vikingų epochos kuršių papuošalų ornamentika. Vilnius: Diemedžio leidykla. Bliujienė, A., 2000a. Lokalių Europos puošybos stilių itaka I tūkstant mečio vidurio baltų genčių ornamentikai. Iš baltų kultūros istorijos. Vilnius: Diemedžio leidykla, 99-112. 607
Literaturas saraksts Bliujienė, A., 2000b. The origin and the main ornamentation features of the Curonian animal style. Prehistoric Art in the Baltic Region (Vilniaus dailes akademijos darbai, 20). Vilnius, 127-140. Bliujienė, A., 2005. Baltų palaidojimų indai, arba kad dūšia nejaustų troškulio ir alkio. Lietuvos archeologija, 28. Vilnius: Lietuvos isto rijos institutas, 81-96. Bliujienė, A., 2007. Lietuvos priešistorės gintaras. Vilnius: Versus aureus. Böhme, H. W., u.a., 1999. Burgen in Mitteleuropa: Ein Handbuch. Bd. I: Bauformen und Entwicklung. Stuttgart: Theiss Verlag. Bøtter-Jensen, L., 2000. Development of Optically Stimulated Lumines cence Techniques Using Natural Minerals and Ceramics, and their Application to Retrospective Dosimetry. Doctoral thesis. Roskilde: Risø National Laboratory. Pieejams: https://pdfs.semanticscholar. Org/fc5f/0be02ac0f9ad4eec711644e2143fe3531820.pdf (05.03.2020.). Botwid, K., 2015. Ur krukmakarens händer. Att sluta cirkeln - från figur till kruka och in i vår tid. Keramik porslin i Sverige genom 7000 år: Från trattbägare till fri keramik. Stocholm: Carlsson Bokförlag, 13-19. Bowman, S., 1990. Radiocarbon Dating: Intepreting the Past. Berkeley, Los Angelos: University of California Press, British Museum. Boy, C., 1885. Über die Ausgrabungen in der Schlossruine zu Doblen im Sommer 1884. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst nebst Veröffentlichungen des Kurländischen Provinzialmuseums, aus dem Jahre 1884. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 25-35. Boy, C., 1896. Bericht über Ausgrabungen auf dem Kronsgute
Zeemaiden in Kurland. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und Jahresbericht des Kurländischen Provinzial museums aus dem Jahre 1895. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, [Beilagen, 93-124]. Brauns, J., 1975. Instrumentalas muzicēšanas pirmsākumi Latvijas teri torijā. Latvju mūzika, 8, 692-721. Brauns, J., 2002. Instrumentālās muzicēšanas pirmsākumi Latvijas teritorijā. Joahims Brauns. Raksti. Studies. Schriften. Mūzika Latvijā. Music in Latvia. Musik in Lettland. Sast, un red. Μ. Boiko. Rīga: Musica Baltica, 3-43. Bregžis, К., 1931. Baznīcu vizitacijų protokoli. Izraksti par jautājumu: Kristīgās ticības cīņa ar latvju tautas reliģiju. Rīga: Valters un Rapa. Breidaks, A., 1998. Ievads baltu valodniecībā. I daļa. Daugavpils: Saule. Breiding, D., 2010. Horse Armour in Europe. Pieejams: http://www. metmuseum.org/toah/hd/hors/hd_hors.htm (28.02.2017.). Bresava, Μ., 1966. Jauni materiāli par sēļu kolektīvo uzkalniņu kapulau kiem. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 41-54. Brinkmane, L, Lūše, I., Nipāne, D., Noriņa, L, Noriņa, R., Plešs, G., 2008. Vecie Limbaži. Ieskats pilsētas vēsturē. Limbaži: Latgales druka. Brīvkalne, E., 1960. Rakstītās ziņas un arheoloģiskās liecības par 9.-13. gs. Mežotni. Arheoloģija un etnogrāfija, 2. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 61-78. Brīvkalne, E., 1964. Daži amatniecības darinājumi Tērvetes pilskalnā. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 85-104. Brīvkalne, E., 1974. Tērvetes saktas. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 122-140.
Brīvkalne, E., 2009. Mežotnes pilskalna depozīts. Zin. red. A. Vilcāne. Rīga: Nordik. Broudy, E., 1993. The Book of Looms. Hanover; London: University Press of New England. Brambats, К., 1969. Die lettische Volkspoesie in musikwissenschaftlicher Sicht. Musik des Ostens, 5, 25-48. Brown, D. R., Anthony, D. W., 1998. Bit wear, horseback riding, and the Botai site in Kazakhstan. Journal of Archaeological Science, 25, 331-347. Brambats, К., 1987-1988. Latviešu tautasmuzīkas skaņurīki: Kritiski papildinājumi. Latvju mūzika, 17, 1764-1785; 18, 1876-1886. Brūzis, R., 2016. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.-16. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Brandt, A., 1847. Alte Gräber und darin gefundene Alterthümer in Polnisch Livland. Das Inland, 42, 981-989; 43, 1005-1012. Buchardt, T., 1876. (Über zwei sog. Teufelsböte (Wella-laivas) auf dem Gute Luben in Kirschspiele Erwählen). Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1875. Riga. Brastiņš, E., 1923a. Latviešu ornamentika. Elementi. Rīga: Latviešu senatnes pētītāju biedrības izdevums. Brastiņš, E., 1923b. Latvijas pilskalni. 1. Kuršu zeme. Rīga: Vālodze. Brastiņš, E., 1923c. Stāmerienes sagša. Latvijas Saule: Mākslas un senat nes mēnešraksts, 2, 10-12. Brastiņš, E., 1925. Latvju raksta kompozīcija. Rīga: Neatkarīgo māksli nieku vienības izdevums. Brastiņš, E., 1926. Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. Rīga: Piemi nekļu valde. Brastiņš, E., 1928. Latvijas pilskalni. Latgale. Rīga: Pieminekļu valde. Brastiņš, E., 1930. Latvijas pilskalni. Vidzeme.
Rīga: Pieminekļu valde. Brauns, J., 1962. Vijoļmākslas attīstība Latvijā: Apskats. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. Brauns, J., 1964. No latviešu un poļu mūzikas sakaru vēstures. Latviešu mūzika, 3, 121-154. Brauns, J., 1971. Die Anfänge des Musikinstrumentenspiels in Lettland. Musik des Ostens, 6, 88-125. 608 Buchholtz, A., 1854. Verzeichnis der rigaschen Münz-Wardeine und Münzmeister, von 1517-1705. Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurland. Bd. 7. Riga, 457-461. Buchholtz, A., 1896. Bibliographie der Archäologie Liv-, Est- und Kurlands im Auftrage der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. Riga: W. F. Häcker. Buchholtz, A., 1897. Über die Aufdeckung von Hügelgräbern in Stab ben am 15. September 1896. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1896. Riga: W. F. Häcker, 113-120. Buchholtz, A., 1900a. Der Muhkukalns im Kokenhusenchen Kirchspiel. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1899. Riga: W. F. Häc ker, 180-189. Buchholtz, A., 1900b. Ueber den Burgberg auf dem Kremonschen Kaupinggesinde und über die Aufdeckung von Gräbern in Neuhof. Sitzungsberichte der Geschichte und Altertumskunde der Ostseepro vinzen Russlands aus dem Jahre 1899. Riga: W. F. Häcker, 156-160.
Literaturas Buchholtz, A., 1902. Über die Aufdeckung einer Gräberstatte auf dem Plawnekkalns. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1901. Riga: W. F. Häcker. Buchholtz, A., 1905. Über die Burg Holme und die Kirche in Holme. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1904. Riga: W. F. Häc ker, 206-222. saraksts Caune, A., 1992a. Arheoloģiskas liecības par senāko apdzīvotību Rīgas Doma baznīcas apkārtnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 21-38. Caune, A., 1992b. Die Rolle Rigas im Dünamündungsgebiet während des 10.-12. Jahrhunderts. Zeitschrift für Ostforschung (Mahrburg/Lahn), 4, 489-500. Caune, A., 1992c. . Pati Rīga ūdenī: arheologa stāsts par zudušo Rīdziņas upi, par pirmo ostu, kuģniecības līdzekļiem un amatiem senajā Rīgā. Rīga: Zinātne. Buikstra, J. E., Ubelaker, D. H., 1994. Standarts for data collection from human skeletal remains. Arkansas Archeological Survey Research Series, No. 44. Caune, A., 1992d. Rīgas loma Daugavas lejteces apgabalā 10.-12. gs. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 3, 7-13. Bulmerincq, A., 1924-1926. Das Münzwesen der Stadt Riga am Ausgange des 15. Jahrhunderts. Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. 23. Riga, 172-183. Caune, A., 1993a. Die als Keller eingetieften Holzständerbauten des 13. Jahrhunderts in Riga. Lübecker Schriften zur Archäologie und Kulturgeschichte, Bd. 23. Bonn, 203-218. Burgen und feste Plätze 1996 - Burgen und feste Plätze: Europäischer Wehr bau vor
Einführung der Feuerwaffen: Systematisches Fachwörterbuch = Châteaux-forts et places fortes: ľarchitecture militaire européenne avant l’introduction des Armes à Feu: Dictionnaire spécialisé et systé matique = Castles and fortified places: European military architecture before the introduction offirearms: Specialized and systematic diction ary (Glossarium artis, 1). 3. Aufl. München: K. G. Saur. Caune, A., 1993b. Einige während der Ausgrabungen 1976-1990 erwor bene Erkenntnisse über die Ordensburg Bauske in Lettland. Castella Maris Baltici, 1. Stockholm: Almquist 8t Wiksell International, 19-26. Busch, N., 1908. Burg Holme = Замок Голые = Salas pils. Riga: W. F. Hacker. Bušs, О., 1985. Kuršu valoda mūsdienu zinātnes skatījumā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2, 65-71. Butėnas, E., 2001. Kario raitelio kapas iš Kurklių šilo pilkapyno. Lietuvos archeologija, 21. Vilnius: Diemedžio leidykla, 227-234. Campe, P., 1956. Begräbnisstätten und Friedhöfe Lettlands. Baltische Hefte, I. Groß-Biewende, 13-30. Capelle, T., 1986. Schiffsetzungen. Praehistorische Zeitschrift, 61, 1-63. Caune, A., 1994a. Archäologische Beobachtungen zur Entstehung und Entwicklung der Steinhäuser des 13. und 14. Jahrhunderts in Riga. Neue Untersuchungen zu städtischen und ländlichen Bauten (Berichte zur Haus- und Bauforschung, Bd. 3). Marburg: Jonas Verlag, 172-180. Caune, A., 1994b. Die Rigische Kogge. Zeitschrift für Ostforschung (Mahr burg/Lahn), 4, 481-495. Caune, A., 1994c. 13.-14. gs. Rīgas keramika ar antropomorfo dekoru. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 116-130. Caune, A.,
1995a. Latvijas vēstures institūta ieguldījums Rīgas arheolo ģiskajā izpētē 1938.-1996. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 92-102. Caune, A., 1995b. Senie Rīgas kuģi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 11-23. Castella Maris Baltici. I - Stockholm, 1993; XII - Łódź, 2015. Catalogue 1966-1999 - Catalogue of the Bizantine Coins in the Dumbarton Oaks Collection and in the Whittemore Collection. Vol. I-V. Washington. Caune, A., 1974a. Dobumakmeņi Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, И. Rīgā: Zinātne, 89-98. Caune, A., 1974b. Pirmās liecības par stikla apstrādi viduslaiku Rīgā (iepriekšējs ziņojums). Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 17-19. Caune, A., 1982. Izrakumi Bauskas pilī 1980. un 1981. gadā; Jumta seguma materiāli Bauskas pilī (15.-17. gs.). Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 60-65; 65-70. Caune, A., 1983. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā laikā no 1969. līdz 1980. gadam. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 86-124. Caune, A., 1985. Rīga zem Rīgas: arheologa stāsts par senās Rīgas zudu šajām celtnēm. Rīga: Zinātne. Caune, A., 1988. Jauni atklājumi Rīgas 12. gs. kapulaukā un to nozīme pilsētas pirmsākumu skaidrojumā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 10,104-112. Tas pats: Caune, A., 2007. Pētījumi Rīgas arheolo ģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 331-342. Caune, A., 1990. Gebäude und topographische Strukturen in Riga vom 12. bis 14. Jahrhundert aufgrund
der archäologischen Ausgrabungen. Lübecker Schriften zur Archäologie und Kulturgeschichte, Bd. 20. Bonn, 173-186. Caune, A., 1996a. Jaunas atziņas par guļbūvju sienu izveidojumu Rīgā 13.-14. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 62-71. Caune, A., 1996b. Kaianlagen des Rigaer Hafens im 12.-13. Jahrhundert. Słowiańszczyzna w Europie Średniowieczniej, Vol. 2. Ed. by E. Kur natowska. Wrocław, 97-102. Caune, A., 1996c. Steinburgen des 12.-16. Jahrhunderts im Dünamün dungsgebiet. Castella Maris Baltici, II (Sörmländska handlingar nr. 49; Lund Studies in Medieval Archaeology 18). Nyköping: Södermanlands museums förlag, 19-28. Caune, A., 1997a. Rīgas Rātslaukuma kultūrslāņa raksturs un veidošanās apstākļi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 87-102. Caune, A., 1997b. Über ethnische Zugehörigkeit der sogenannten kurischen Grabstätten in Riga (12.-14. Jh.). Vakarų baltai: Etnogenezė ir etninė istorija. Vilnius: Arlila, 241-251. Caune, A., 1998. Kā radās un veidojās priekšstats par pirmsvācu Rīgu. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 73-106. Tas pats: Caune, A., 2007. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 63-96. Caune, A., 2000. Bīskapa Alberta laika Rīgas plānojuma rekonstrukcijas meklējumi. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 2. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 233-269. Tas pats: Caune, A., 2007. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 154-188. 609
Literaturas saraksts Caune, A., 2001a. Das Alltagsleben im mittelalterlichen Riga aufgrund der archäologischen Quellen. Bremer Archäologische Blätter. Bremen: Landesarchäologe Bremen, 15-22. Caune, A., 2001b. Rigas lībiešu 12. gadsimta kapulauks. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 3. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 13-28. Tas pats: Caune, A., 2007. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 343-358. Caune, A., 2003a. Arheoloģiskās liecības par stikla apstrādi Rīgā 13.-14. gadsimtā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 45-57. Caune, A., 2003b. Rīgas 13.-15. gadsimta aizsargmūra būvperiodi pēc 1971.-1973. gada arheoloģisko izrakumu materiāliem Trokšņu un Torņa ielā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 183-201. Caune, A., 2005a. Arheoloģiskās liecības Rīgas 12.-13. gadsimta plāno juma rekonstrukcijās. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 33-43. Caune, A., 2005b. Bauskas priekšpils dienvidaustrumu tornis. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 149-163. Caune, A., 2005c. Rīgas upes krastmalu izbūves 12.-17. gadsimtā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 54-69. Caune, A., 2006. Vācu piļu celtniecība Zemgalē 13.-15. gadsimtā. Arheo loģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds, 59-70. Caune, A., 2007a. Der südöstliche Vorburgsturm der Burg Bauske. Castella Maris Baltici, 8. Riga: Institute of the History of Latvia Publishers, 23-30. Caune, A., 2007b. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Caune, A., 2009. Archäologische Zeugnisse von den Kontakten Rigas mit den westeuropäischen Ländern und Alt-Russ im 13.-14. Jh. The Hansa Town Riga as Mediator between East and IVesf. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 19-27. Caune, A., 2010. Bauskas 16. gadsimta beigās celtās jaunās pils ārējo kāpņu izveidojums. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 43-68. Caune, A., 2012. Sastādītāja ievadvārdi. Apals, J. Āraišu ezerpils: Rakstu izlase un draugu atmiņas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 9-14. Caune, A., 2013. Rīgas izcelsme un tās vieta Latvijā. Latvieši un Latvija. 2. sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts ֊ izcīnītā un zaudētā. Atb. red. T. Jundzis, G. Zemītis. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 99-121. Caune, A., 2014a. Arheoloģiskā pētniecība Latvijas 13.-16. gs. mazpilsē tās līdz 2008. gadam. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5/6, 4-22. Caune, A., 2016. Arheoloģiskās liecības par Bauskas pils jaunākās daļas grīdu seguma izveidojumu 16. un 17. gadsimtā. Pētījumi par Vidze mes, Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, IX). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 51-103. Caune, A., Caune, C., 1976. Latvijas PSR arheoloģija (1940-1974): Litera tūras rādītājs. Rīga: Viļa Lāča Latvijas
PSR valsts bibliotēka. Caune, A., Grübe, J., 1986. Bauskas pils izrakumu rezultāti. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 52-57. Caune, A., Grübe, J., 1988. Pētījumi Bauskas pilsdrupās. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 58-64. Caune, A., Ose L, 2004. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu pilu leksikons (Latvijas viduslaiku pilis, IV). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Caune, A., Ose, L, 2010. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas, 12. gs. bei gas - 16. gs. sākums: Enciklopēdija. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Caune, A., Ose, I., 2016. Die Entstehung und Entwicklung der Stadt Riga im 12.-13. Jahrhundert. Gläser, Μ., Schneider, Μ. (Hrsg.). Lübecker Kolloquium zur Stadtarchäologie im Hanseraum, X: Vorbesiedlung, Gründung und Entwicklung. Lübeck: Verlag Schmidt-Römhild, 497-506. Caune, A., Tilko, S., 1988. Izrakumi Rīgā, Doma laukumā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 52-58. Caune, A., Tilko, S., 1990. Pētījumi Rīgā, Doma laukumā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 65-71. Caune, A., Zariņa, A., 1980. Rīgas 13.-15. gs. vilnas cimdi. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1, 60-69. Caune, A., Zariņa, A., 1990. Rīgas 13. gs. horizontālie aužamie stāvi. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2, 34-39. Caune,
Μ., 2001. Rīgas pils. Rīga: Zinātne. Caune, Μ., 2004. Rīgas pils - senā un mainīgā. Rīga: Jumava. Celmiņa, L, Blūmfelde, L., 2001. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (1936-2001). Doma muzejs Rīgā. Templis zinātnei un mākslai. Marburg: Völker Ritter, 135-143. Celmiņš, A., 1996a. Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Doma dārzā. Zināt niskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 46-49. Celmiņš, A., 1996b. 13.-14. gs. bronzas stilū atradumi Rīgā 1994. gadā. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 72-76. Celmiņš, A., 1997. Rīgas Doma pagalma viduslaiku rakstāmirbuļi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-17. Caune, A„ 2014b. Der Lübecker Hof im mittelalterlichen Riga. Lübeck und der Hanseraum: Beiträge zu Archäologie und Kulturgeschichte. Festschrift für Manfred Gläser. Lübeck: Verlag Schmidt-Römhild, 265-272. Celmiņš, A., 1998a. Jauni viduslaiku rakstāmrīku - stilu atradumi Rīgas Doma pagalmā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 235-250. Caune, A., 2014c. Ludzas ordeņpils plāna rekonstrukcija. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 85-131. Celmiņš, A., 1998b. Zemē apslēptā pilsēta: Izstāde par 1991.-1997. gada arheoloģiskajiem atradumiem Rīgā = A City under the Ground: An Exhi bition of Archaeological Finds from Riga, 1991-1997. Riga: Puse. 610
Literatūras saraksts Celmiņš, A., 2000. Rīgas Doma pagalma arheoloģiskā izpēte. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 317-328. Ciglis, J., 2004. Zemgaļi Vidzemē? Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs, 27-46. Celmiņš, A., 2001. Rīgas pilsētas arheoloģija. Kultūrslāņa izpēte un aiz sardzība. Doma muzejs Rīgā. Templis zinātnei un mākslai. Marburg: Völker Ritter, 54-61. Ciglis, J., 2006. Sēļu etnoģenēze Austrumbaltijas etnokultūrvēsturisko procesu kontekstā. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 29-40. Celmiņš, A., 2002a. Metāla mūzikas instrumenti vargani Rīgas arheo loģiskajā materiālā. Civitas et castrum ad Mare Balticum: Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 407-421. Celmiņš, A., 2002b. Rīgas Doma pagalma izpēte. Arheologu pētījumi Lat vijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 337-346. Celmiņš, A., 2009. Sv. Paula baznīcas kapsēta Rīgā. Senā Rīga: Pilsētas arheoloģija, arhitektūra un vēsture, 6. Rīga: Mantojums, 13-36. Celmiņš, A., 2012. lekšrīgas 13.-18. gadsimta apbedīšanas vietu arheolo ģiskā izpēte. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 7. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 95-127. Cepītis, J., Jakubenoka, L., Urtāns, J., 2011. The history of the research on Latvian cup-marked stones. Kultūras krustpunkti, 5: Natural
Holy Places or Holy Places in Nature: Identification, Discovering and Classification. May 2009, Turaida, Latvia: Proceedings of the international scientific conference. Rīga: Nordik, 56-77. Ceplīte, R., 1968. Laikā no 1621. līdz 1701. gadam Rīgā kaltā sīknauda un tās apgrozība. Numismātika. Rīga: Zinātne, 111-145. Ciglis, J., 2007a. Pārbaudes izrakumos Ropažu viduslaiku pilī sasniegtie rezultāti. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 155-158. Ciglis, J., 2007b. Ziemeļaustrumu Latvija senākās dzelzs laikmeta beigās un agrā dzelzs laikmeta sākumā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 4, 23-38. Ciglis, J., 2009. Baltijas somu un baltu attiecības Austrumlatvijā 1. gadu tūkstotī. Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2009. gada 23. aprīlis, Turaida. Rīga: Zinātne, 31-36. Ciglis, J., 2010a. Arheoloģiskās liecības un hipotēzes par ordeņa pili Rīgā 14.-15. gadsimtā. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvi jas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 171-192. Ciglis, J., 2010b. Mazjumpravas Gilbertu kapulauks un kausiņrotas Latvijā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5/6, 55-65. Ceplīte, R., 1970. XVII gs. dālderu un rotas lietu depozīts Ceraukstes Bangās. Muzeji un kultūras pieminekļi. Rīga, 44-47. Ciglis, J., 2015. Baltu un Baltijas somu kultūras mijiedarbība Gaujas lej teces reģionā līdz 13. gs. sākumam. Baltu un Baltijas somu senlietas
Turaidas muzejrezervāta krājumā. 3. gadu tūkstotis pr. Kr.-13. gs. pirmā puse: Katalogs. Rīga: Zinātne, 11-50. Ceplīte, R., 1974. Atsvariņi Latvijas 10.-13. gs. kapu inventārā. Arheolo ģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 198-211. Ciglis, J., Radiņš, A., 2002. Ludzas Odukalna kapulauka katalogs (Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs, Nr. 1). Rīga: N.I.M.S. Ceriņa, A., 2003. Dažas ziņas par Latvijas holoceną nogulumu augu makroatlieku (sēklu) sastāva pētījumiem. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes. LU 61. Zinātniskā konference. Rīga: Latvijas Universitāte, 136-138. Ciglis, J., Tomsons, A., 2011. Rīgas pilsētas 13. gs. - 14. gs. sākuma būvkonstrukciju fragmenti zem Rīgas pils. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 179-193. Ceriņa, A., 2006. Augu makroatliekas Ģipkas neolīta В apmetnes nogu lumos. Loze, I., 2006. Neolīta apmetnes Ziemeļkurzemes kāpās. 2. pielikums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 207-219. Ciglis, J., Vasks, A., 2017. Jauni bronzas un senākā dzelzs laikmeta apbedīšanas vietu datējumi ar radioaktīvā oglekļa metodi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 35-61. Ceriņa, A., Kalniņa, L., Bērziņš, V., 2013. Changes in the level of Lake Sārnate and the conditions for settlement along its shore during the Holocene. Kļaviņš, Μ., Kalniņa, L. (eds.). Bog and Lake Research in Latvia. Riga: The University of Latvia Press, 75-80. Ciglis, J., Vilcāne, A., 2012. Johana Karla Bēra kolekcija Britu muzejā (Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums
ārzemju krātuvēs, Nr. 4). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Cēsis 2011 - Cēsu pils 16. gs. beigu revīziju protokoli. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 121-126. Chęć, A., 2017. Ieskats Cēsu pils izrakumos iegūto viduslaiku bruņu kolekcijā. Cēsu pils raksti, I: Arheoloģija, arhitektūra, vēsture. Cēsis: Cēsu pils saglabāšanas fonds, 143-165. Ciglis, J., 2000. Daži latgaļu etniskās vēstures jautājumi. Cauri gadsim tiem: Rakstu krājums, veltīts Valdemāram Ģinteram (1899-1979) (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 7). Riga: N.I.M.S., 123-140. Ciglis, J., 2002a. Rīgas pils 16. gs. telpu izvietojuma rekonstrukcijas mēģinājums. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 119-163. Ciglis, J., 2002b. Senās Sēlijas vēsturiskās ģeogrāfijas problēmas. Lat vijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 8). Rīga: N.I.M.S., 9-23. Ciglis, J., Zirne, S„ Žeiere, L, 2001. Lībieši senatnē = The Livs in Antiquity. Rīga: Latvijas Vēstures muzejs. Cimermane, L, 1962. Zīmes uz XI-XIII gs. māla traukiem Latvijas PSR teritorijā. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Arheoloģija. Rīga, 95-105. Cimermane, L, 1964. Daži 17. gs. māla trauki. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 135-139. Cimermane, I., 1968. Latvijas tekstilā keramika un tās sakari ar Djakovas kultūras apgabalu. Arheoloģija un etnogrāfija, 8. Rīga: Zinātne, 53-64. Cimermane, L, 1974. Spodrinātā
keramika Latvijā. Arheoloģija un etno grāfija, 11. Rīga: Zinātne, 99-110. Cimermane, L, 1994. Zemgaļu 16. gs. bronzas skārda vainagi. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 53-59. Cimermanis, S., 1961. Celtniecība. Koka un metāla izstrādājumi. Latviešu tautas māksla, I. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 17-156. 611
Literatūras saraksts Civitas et castrum ad Mare Balticum: Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos: Rakstu krājums ֊ veltī jums LZA īstenajam loceklim prof. Dr. habil, hist. Andrim Caunem 65 dzīves gadu jubilejā. Sast. Ē. Mugurēvičs, I. Ose. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002. Clark, J. (ed.), 2004. The Medieval Horse and Its Equipment, c. 1150 c. 1450. London: The Boydell Press. Clarke, D. L., 1978. Analytical Archaeology. Second Edition. New York: Columbia University Press. Claudi-Hansen, L., 2012. En keramiktraditions begyndelse: Senmiddel alderens keramikproduktion og sociale forandringer. Summary: A new ceramic tradition Social changes reflected in medieval pottery production. KUML 2012 - Årbog for Jysk Arkæologisk Selskab, 185-203. Pieejams: https://www.academia.edu/5240688/En_keramiktraditions_ begyndelse._Senmiddelalderens_keramikproduktion_og_sociale_ forandringer (12.02.2018.). Cleal, J. C., Thomas, В. А., 2009. An Introduction to Plant Fossils. Cambridge: Cambridge University Press. Clements, J., 1988. Medieval Swordsmanship: Illustrated Methods and Techniques. Boulder, Colorado: Paladin Press. Coles, J., 1973. Archaeology by Experiment. London: Hutchinson Univer sity Library. Coles, J., 1979. Experimental Archaeology. London: Academic Press. Daiga, J„ 1975. Izrakumi Salaspils Lipšu kompleksā un Doles Raušu ciemā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 24-34. Daiga, J., 1976. Izrakumi Lipšu ciemā un kapulaukā. Zinātniskās atskai tes
sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 39-46. Daiga, J., 1977. Izrakumi Ludzas pilī 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 29-34. Daiga, J., 1979. Kamārdes pilskalns. Zinātniskās atskaites sesijas mate riāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 31-36. Daiga, J., 1980. Izrakumi Dobeles kapsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultā tiem. Rīga: Zinātne, 48-53. Daiga, J., 1982. Izrakumi Dobeles kapsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezul tātiem. Rīga: Zinātne, 71-76. Daiga, J., 1984. Izrakumi Dobeles kapulaukā 1982. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 52-55. Daiga, J., 2011. Arheoloģiskie pētījumi Ludzas pils pagalmā 1976. gadā. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 194-215. Cosak, E., 1994. Vorgeschichtliche Feuerstülpen. Archäeologisches Korespondenzblatt, 24, 319-323. Daiga, J., Grosvalds, L, 1964. Senākie tīģeļi Latvijā. Arheoloģija un etno grāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 7-22. Česnys, G., 1988. Paleodemografija ir antropologija. Lietuvos archeolo gija, 6, 89-99. Daiga, J., Šņore, E., 1971. Izrakumi lībiešu ciema vietā Doles Raušos 1970. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par
arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-43. Česnys, G., 1990. Epochal changes of craniometric traits in Lithuanian materials during the last millenium A. D. Acta Musei Nationalis Pragae, XLVI В (3-4), 147-150. Daiga, J., 1962. Krāsaino metālu ķīmiskais sastāvs Latvijā 6.-13. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 4. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 47-65. Daiga, J., 1964. Dzelzs ieguves krāsnis Sēlpils Spiedņu apmetnē. Arheo loģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 23-37. Daiga, L, 1970. Doles Raušu metālapstrādes darbnīcas. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 28-32. Daiga, J., 1971. Doles Raušu kalēja depozīts. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 16-19. Daiga, J„ 1972. Izrakumi Raušu lībiešu ciemā 1971. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 60-64. Daiga, J., 1973. Kabeļu apmetne. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezul tātiem. Rīga: Zinātne, 30-34. Damlien, H., Berg-Hansen, I. Μ., Zagorska, L, Kalniņš, Μ., Nielsen, S. V., Koxvold, L. U., Bērziņš, V., Schülke, A., 2018. A technological crossroads: Exploring diversity in the pressure blade technology of Mesolithic Latvia. Oxford Journal of Archaeology, 37 (3), 229-246. David,
E., 2006. Technical behaviours in the Mesolithic (9th-8th millenium cal. BC). The contribution of the bone industry from domestic and funerary contexts. Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Ed. by L. Larsson, I. Zagorska (Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund, 235-252. David, N., Kramer, C., 2001. Ethnoarchaeology in Action. Cambridge: Cambridge University Press. Davida, E., Zagorska, L, 2004. Zvejnieku mezolitą apmetne un kapu lauks Eiropas kontekstā: kaula un raga industrijas tehniskās izpētes pirmie rezultāti. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-26. Dbg. - Dannenberg, H., 1876-1905. Die deutschen Münzen der sächsi schen und fränkischen Kaiserzeit. Bd. 1-4. Berlin. DeBoer, W. R., Lathrap, D. W., 1979. The making and breaking of Shipibo-Conibo ceramics. Ethnoarchaeology: Implications of Ethnography for Archaeology. Ed. by C. Kramer. New York: Columbia University Press, 102-138. Daiga, J., 1974a. Izrakumi Salaspils Lipšu kapulaukā. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 21-25. Dedumietis, D„ 2002. Arbaleti un to pielietošana viduslaikos Livonijā. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata, III. Rīga, 18-29. Daiga., J., 1974b. Karavīra aproce. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 174-194. Dedumietis, D., Zemītis, G„ 2006. I pasaules kara nocietinājumu arheo loģiskā izpēte. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 136-140. 612
Literatūras saraksts Dekrēts 1666 - Kongi: Mayst:tz(!) Placat och Påbudh, Om Gamble Monu menter och Antiquiteter. Stockholm: Georg Hantsch 1666. Pieejams: http://www.kb.se/fl7OO/Monumenter/Default.htm (15.03.2017.). Döring, J., 1884. Bemerkungen über den Dobelsberger Fund. Sitzungsbe richte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus den Jahren 1864 bis 1871. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 359-397. Demmin, A., 1891. Die Kriegswaffen in ihren Geschichtlichen Entwicklun gen von den ältesten Zeiten bis auf die Gegenwart: Eine Encyklopädie der Waffenkunde. Gera-Untermhaus: Fr. Eugen Köhler. Doudet, E„ 2010. Martial d’Auvergne. Encyclopedia of the Medieval Chronicle, vol. 2. Leiden: Brill, 1083-1084. Demmin, A., 1893. Die Kriegswaffen in ihren geschichtlichen Entwicklungen von den ältesten Zeiten bis auf die Gegenwart. Leipzig: P. Friesenhahn. Deņisova, R., 1987. Auklas keramikas kultūras cilšu ģenēze un ražotājsaimniecības attīstība Austrumbaltijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 15. Rīga: Zinātne, 110-120. Derums, V., 1978. Tautas veselība un dziedniecība senajā Baltijā. Rīga: Zinātne. Derams, V., 1988. Baltijas sencilvēku slimības un tautas dziedniecība. Rīga: Zinātne. Diarium 1780 - Diarium des dieses Jahr einfälligen ordinairen, und zur Continuation, durch den Landtagsschluss de dato Mitau den 12ten October 1778. toto cum suo effectu et robore limitirten, und von Sr. Hochfürstl. Durchlaucht, auf den 17ten Julii 1780. bestimmtem und ausgeschriebenen Landtages, nebst den dazu gehörigen Beylagen. Mitau: J. F. Steffenhagen. Dini, P. U., 2000. Baltu valodas.
Rīga: Jāņa Rozes apgāds. Dirveiks, I., 2002. Rīgas pils priekšpils arhitektūra Livonijas ordeņa laikā. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 164-194. Dirveiks, I., 2004. Ventspils Livonijas ordeņa pils būvvēstures agrīnais periods, 13. gs. otrā puse - 14. gs. Ventspils muzeja raksti, IV. Rīga: Ventspils muzejs, 19-109. Dirveiks, I., 2010. Rīgas pils pagraba 14.-16. gs. arhitektūras pētījumi. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 193-223. Diskusija 2011 - Diskusija par viduslaiku un agro jauno laiku vēstures periodizācijas problēmām. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 135-159. Dobbie, В. Μ., 1982. An attempt to estimate the true rate of maternal mortality 16th to 18th centuries. Medical History, 26 (1), 79-90. Dobele, S., 2004. Ar monētām datēto 14. gs. - 15. gs. sākuma sieviešu apbedījumu senlietas Dobeles kapsētā. Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs, 47-58. Donina, I., 2013. Miniatūri kuršu 7.-15. gs. arheoloģiskajā materiālā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 5-36. Doniņa, L, Vasks, A., Vilka, A., 2014. Izrakumi Skrundas Krievu kalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 35-41. Doran, J. E., Hodson, F. R., 1975. Mathematics and Computers in Archaeo logy. Edinburgh: Edinburgh University Press. Döring, J., 1864. Die Teufelsböte in Kurland. Sitzungsberichte der Kur ländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und
Jahresbericht des Kurländischen Provinzialmuseums aus den Jahren 1850 bis 1863. Neue Folge. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 154-165. Döring, J., 1879. Über einen Burgberg (Pilskalns) beim Hofe Schlossberg im Polnisch Livland. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus dem Jahre 1878. Mitau, 56-66, Taf. IV. Dreimanis, A., 1947. Pollenanalytische Datierung archäologischer Funde von Sarnate, Lettland, und die Entwicklungsgeschichte des Sarnate-Moores (Contributions of Baltic University Pinneberg, 28). Pinneberg: Baltic University. Driba, Dz., 1992. IX gs. Āraišu ezermītne tautas celtniecības kontekstā. Latvijas reģionālā arhitektūra. Rīga, 51, 2. att. Ducmane, K., 2002. Kokneses senkapos atrastās monētas. Latvijas arheo loģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 8). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs, 25-40. Ducmane, K., Ozoliņa, A. 2009. Latvija Eiropā: Monētu depozīti 1.-20. gadsimtā (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 16). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Ducmane, K., Vēciņš, Ē., 1995. Nauda Latvijā. Rīga: Latvijas Banka. Dukurs, R., 1939. Vai Daugmales pilskalns ir Indriķa Livonijas chronika minētā zemgaļu osta. Senatne un Māksla, 1, 12-30. Dumitrache, Μ., 1990. Glasfunde des 13.-18. Jahrhunderts aus der Lübecker Innenstadt Grabungen 1948-1973. Lübecker Schriften zur Archäologie und Kulturgeschichte, 19. Bonn: Habelt, 7-161. Dumpe, В., 2003. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 110-117.
Dumpe, В., 2006. Agrās tekstilās keramikas faktūru veidošanas īpatnī bas. Arheoloģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 71-84. Dumpe, В., 2007. Agrā neolīta keramikas rekonstrukcijas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 24-44. Dumpe, В., 2009. Senākās podniecības krāsnis Latvijā. Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2009. gada 23. aprīlis, Turaida. Rīga: Zinātne, 67-75. Dumpe, В., 2011. Svēpētās keramikas izcelsme Latvijas podniecībā. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 283-293. Dumpe, В., 2013. Spodrinātā un gludinātā keramika Asotes pilskalna keramikas kolekcijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2007.-2010.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 19). Rīga, 95-107. Dumpe, В., 2014a. Bezripas keramika Tērvetes senvietās. Latvijas Nacio nālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2011.-2013.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 20). Rīga, 23-32. Dumpe, B., 2014b. Podniecībā Ķentes pilskalnā - pa Adolfa Stubava pētījumu pēdām. Arheoloģija un etnogrāfija, 28. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 32-48. Dumpe, В., 2016. Iespiedumi uz trauku malām kuršu keramikā - izpla tības un hronoloģijas jautājumi. Lietišķi ģeoloģiskie pētījumi, jaunas tehnoloģijas, materiāli un produkti: Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 90-95. Dumpe, В., 2017. Keramika ar nagu un
pirkstu galu iespiedumiem Latvi jas teritorijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 613
Literatūras saraksts 2014.-2016. gadā: Rakstu krājums (Latvijas Nacionala vēstures muzeja raksti, Nr. 23). Rīga, 33-55. Dumpe, В., Bērziņš, V., Stilborg, О., 2011. Dialogue across the Baltic on Narva and Ertebølle potery. Erly Potery in the Baltic - Dating, Origin and Social Context. International Workshop at Schleswig from 20th to 21st October 2006 (Berichte der Römisch-Germanischen Kommision, Bd. 89). Frankfurt a. Μ.: Philip von Zabern, 409-441. Dumpe, В., Gunnarssone, А., Ose, L, 2019. Turaidas pils 10.-19. gadsimta keramikas trauki: Katalogs = Ceramie Vessels at Turaida Castle in the 10th-19th Centuries: Catalogue. Riga: Zinātne. Dumpe, В., Stivriņš, N., 2015. Organic inclusions in Middle and Late Iron Age (5th-12th century) hand-built pottery in present-day Latvia. Journal of Archaeological Science, 57, 239-247. Dumpe, L., 1964. Ražas novākšanas veidu attīstība Latvijā. No senākiem laikiem līdz XX gs. sākumam: etnogrāfisks apcerējums (Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti: Etnogrāfija). Rīga, 7-227. Dunning, C. G., 1968. The trade in medieval pottery around the North Sea. Rotterdam Papers, 1, 35-58. Dunsdorfs, E., 1937. Kurzemes hercoga Jēkaba saimnieciskie pasākumi Dānijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 404-423. Dunsdorfs, E., 1961. Turība un brīvība septiņpadsmitā gadsimteņa Latvijā. Linkoina: Pilskalns. Dunsdorfs, E., 1980. Latvijas vēsture: Skolām un pašmācībai. Rokvila: Amerikas latviešu apvienība. Dzenis, A., 2002-2003. Livonijas ordeņa pils Tukumā. Tukuma novada kultūrvēsture: Rakstu krājums, VI. Tukuma muzejs, 5-20. Eberhards, G., 1998. Siliņupe Stone
Age settlement. Environmental Perspectives of Sensitive Southeastern Baltic Coastal Area through Time. Field guide. Riga, 45-47. Eberhards, G., 2000. Rigas līča Kurzemes ziemeļu piekrastes Litorinas jūras krasta veidojumi un akmens laikmeta apdzīvotības rašanās ģeoloģiskās vides apstākļi. Arheoloģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 211-224. Eberhards, G., Ceriņa, A., Jakubovska, I., Loze, I., 1999. Jauni dati par Ģipkas paleoezera veidošanās apstākļiem. Zeme. Daba. Cilvēks: LU 57. zinātniskā konference. Ģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātnes sekcija. Rīga, 30-33. Eberhards, G., Kalniņa, L., Zagorska, I., 2003. Senais Burtnieku ezers un akmens laikmeta apdzīvotās vietas. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 27-40. Eberhards, G., Saltupe, В., 2000. Geological history, relief and deposits of the Lake Engures (Engure) area along the Baltic sea. Proceedings of Latvian Academy of Sciences. Section B, Vol. 54, No. 5/6, 141-147. Ebert, Μ., 1913. Die baltischen Provinzen Kurland, Livland, Estland. Praehistoriche Zeitschrift, Bd. 5, H. 3/4, 498-558. Ebert, Μ., 1914. Führer durch die vor- und frühgeschichtliche Sammlung. Riga: Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostsee provinzen Russland. Ebert, Μ., 1924. Neue Beiträge zur Archäologie Lettlands. Eibinger Jahr buch, 4, 109. Eckhel, J. H., 1792-1798. Doctrina numorum veterum. 8 vols. Vienna. Edge, D., Paddock, J. Μ., 1993. Arms and Armour of the Medieval Knight: An Illustrated History of Weaponry in the Middle Ages. New York: Crescent Books. 614 Egan,
G., 2010. The Medieval Household: Daily Living c. 1150 ֊ c. 1450 (Medieval Finds from Excavations in London, Vol. 6). Woodbridge: Boydell Press. Eglāja, В., Lūsēns, Μ., Kalējs, U., 2010. Arheoloģiskās uzraudzības darbi Latvijā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 110-119. Elksnīte, E., 1935. Jaunpiebalgas uzkalniņu kapi. Rīga: Filologu biedrības izdevums. Ellis, В. Μ. А., 2002. Prick spurs 700-1700. Finds Research Group, Datasheet 30. N.P., 1-10. Ellis, B. Μ. A., 2004. Spurs and spur fittings. The Medieval Horse and its Equipment c. 1150 - c. 1450. London, 124-156. Engîzere, A., Muižnieks, V., 2010. Arheoloģiskie izrakumi Ropažu viduslaiku pilī un pārbaudes izrakumi Ropažu viduslaiku baznīcas kapsētā 2008. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 119-122. Engīzere, A., Muižnieks, V, 2012. Arheoloģiskā uzraudzība Krustpilī 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 92-96. Engwall, G., 1937. Hästskor. Kulturens Årsbok, 1936. Lund: Håkan Ohls sons Boktryckeri, 87-93. Eniņš, G., 1988. Ko slēpj raksti? (Minējumi). Avots, 1, 32-38. Eniņš, G., 1993-1994. Vai esam atradusi senlatviešu rakstu zīmes? Liesma, 1993, 12, 10-15; 1994, 1, 48-49, 64-66; 1994, 2, 62-67. Erdmanis, G., 1989. Kurzemes viduslaiku pilis. Rīga: Zinātne. Erdtman, G., 1954. An Introduction to Pollen Analysis. 2nd ed. Waltham, Mass. Ērglis, R., 1936. Zemgales neatkarības vēsture. Rīga: Grāmatrūpnieks. Ērglis, R., 1938. Kur atradās Zemgales osta? (Latviešu senatnes pētītāju biedrības raksti, 1). Rīga. Eriksena, B. V., Medovs, Dž., Zagorska,
I., 2014. Pirmās ar radioaktīvā oglekļa (ИС) metodi datētās kaula un raga harpūnas (Lubāna ezera kolekcija). Arheoloģija un etnogrāfija, 28. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 84-96. Evarts, E., Pavlovics, J., 2016. Ikdienas dzīve Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941-1945. Rīga: Zinātne. Faegri, К., Kaland, P. E., Krzywinski, К., 1989. Textbook of Pollen Anal ysis. 4th ed. Coldwell (N. J.): Blackburn Press. Fahlander, F., 2004. Archaeology and Anthropology: Brothers in Arms? On Analogies in 21st-century Archaeology. Fahlander, F., Oestigaard, T. (eds.). Material Culture and Other Things - Post-disciplinary Studies in the 21st century. Gothenburg: Gotarc. 61: 185-211. Fehring, G. P., 2000. Die Archäologie des Mittelalters. 3. Aufl. Stuttgart: Theiss. Fengler, H„ Gierow, G., Unger, W„ 1976. Transpress Lexikon Numismatik. Berlin: Transpress. Festungen 1990 - Festungen: der Wehrbau nach Einführung der Feuer waffen: systematisches Fachwörterbuch = Forteresses: l’architecture militaire après ¡’introduction des armes à feu: dictionnaire spé cialisé et systématique = Fortifications: Military architecture after the introduction of firearms: specialized and systematic dictionary (Glossarium artis, 7). 2. Aufl. München: K. G. Saur.
Literatūras Feustel, R., 1973. Technik der Steinzeit: Archäolithikum-Mesolithikum (Veröffentlichungen des Museums für Ur- und Frühgeschichte Thüringens, Bd. 4). Weimar: Böhlau. Flaksbergers, К., 1941. Labības V, Х-ХШ gadsimteņos Latvijas PSR teritorijā. Lauksaimniecības Izmēģinājumi un Pētījumi, 3, 249-262. Fleming, S. J„ 1971. Thermoluminescent dating principles and applica tion. Naturwissenschaften, 58 (7), 333-338. Franz, R., 1969. Der Kachelofen: Entstehung und kunstgeschichtliche Entwicklung vom Mittelalter bis zum Ausgang des Klassizismus. Graz: Akademische Druck- u. Verlagsanstalt. Friedenthal, A., 1936. Baltische Münzfunde des 9.-12. Jahrhunderts an der Hand einer Münzfundkarte. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga: Vorträge zur Hundertjahr feier am 6.-9. Dez. 1934. Riga, 142-154. Friedrich, Μ., Remmele, S., Kromer, B., Hofmann, J., Spurk, Μ., Kai ser, K. F., Orcel, C., Küppers, Μ., 2004. The 12,460-year Hohenheim Oak and Pine Tree-Ring Chronology from Central Europe - a Unique Annual Record for Radiocarbon Calibration and Paleoenvironment Reconstructions. Radiocarbon, 46 (3), 1111-1122. From Viking to Crusader. Scandinavia and Europe 800-1200, 1992. Udde valla: Bohusläningens Boktryckeri. Froment, A., 2008. Human remains in the collections of the Musée de l’Homme, Paris. 16th Congress of the European Anthropological Association. Abstracts Book - 2008 August 28-31. Odense, 66. Fromholds-Treijs, V., 2005. Kuldīgas komturejas pils rekonstrukcijas mēģinājums. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis,
V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 228-266. Fuchs, Μ., 2008. Optisch stimulierte Lumineszenzuntersuchungen an fluviatilen Sedimenten aus dem Lena-Delta (sibirische Arktis). Diplom arbeit. Dresden: Technische Universität Dresden. Pieejams: http:// epic.awi.de/19405/l/FUCHS-2008-OSL-Lena-Delta.pdf (05.03.2020.). Gaillard, Μ. J., Birks, H. H., 2007. Plant Macrofossil Methods and Studies. Elias, S. A. (ed.). Encyclopedia of Quaternary Science, 3. Elsevier, 2337-2356. Gaimster, D., 1997. German Stoneware 1200-1900. Archaeology and Cultural History. London: British Museum Press. Gaimster, D., 1999. The Baltic ceramic market c. 1200-1600: an archa eology of the Hanse. Fennoscandia archaeologica, XVI, 59-69. Pieejams: http://www.sarks.fi/fa/PDF/FA16_59.pdf (12.02.2018.). Gaimster, D., 2006. The Historical Archaeology of Pottery Supply and Demand in the Lower Rhineland, AD 1400-1800: An archaeological study of ceramic production, distribution and use in the city of Duisburg and its hinterland (Study in Contemporary and Historical Archaeology 1; BAR International Series 1518). Oxford: Archaeopress. Gaimster, D., Gilchrist, R. (eds.), 2003. The Archaeology of Reformation, 1480-1580. Papers given at the Archaeology of Reformation con ference, February 2001, hosted jointly by the Society for Medieval Archaeology and the Society for Post-Medieval Archaeology. Leeds: Maney. Galeniece, Μ., 1960. Dažu Kurzemes purvu stratigrafija un ģenēze. Latvijas PSR veģetācija, III. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 21-41. Galenieks, Μ., 1931. Pollen Analysis from some
Bogs in Eastern Latvia. Peat Research Laboratory. Acta Universitatis Latviensis, 35-42. saraksts Galenieks, Μ., 1935. Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā. LU Raksti. Lauksaimniecības fakultātes sērija, II (20), 582-646. Galenieks, P., 1936. Latvijas floras vēsture. Latvijas zeme, daba un tauta, 2. sēj. Rīga, 22-23. Galvanovska, L, 1990. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs: Reproduk ciju albums. Rīga: Liesma. Galvanovska, L, Mitris, A., Gradovskis, L, 1992. Rīgas vēstures un kuģ niecības muzejs. Rostock: Hinstorff Verlag. Gamble, C„ 1994. The peopling of Europe, 700 000-40 000 years before the present. The Oxford Illustrated Prehistory of Europe. Oxford, New York: Oxford University Press, 5-41. Gans, P. J., 2004. The Medieval Horse Harness: Revolution or Evolution? A Case Study in Technological Change. Villard’s Legacy. London: Routledge, 175-187. Gerhards, G., 2000. Latvijas iedzīvotāju ķermeņa garuma izmaiņas pēdējo divu gadu tūkstošu laikā. Antropoloģe profesore Dr. habil, hist. LZA goda locekle Raisa Denisova: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 55-72. Gerhards, G., 2003. Saliektie apbedījumi Latvijā no antropoloģiskā viedokļa. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 118-131. Gerhards, G., 2006a. Daži senās Sēlpils iedzīvotāju paleopatoloģiskās izpētes aspekti. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga, 145-156. Gerhards, G., 2006b. Madonas 13.-17. gadsimta iedzīvotāji bioarheoloģiskajā skatījumā.
Madonas muzeja raksti. Madona, 49-57. Gerhards, G., 2006c. The stature and some aspects of physical deve lopment of the Zvejnieki sample. Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Ed. by L. Larsson, I. Zagorska. (Acta Archaeolo gica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund: Almqvist and Wiksell International, 115-132. Gerhards, G., 2008a. Masu apbedījumi Sēlpils viduslaiku kapsētā. Lat vijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 20-39. Gerhards, G., 2008b. Traumas un ievainojumi Lejasbitēnu 7.-10. gad simta iedzīvotājiem. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-22. Gerhards, G., 2011. Epidēmijas viduslaiku un jauno laiku Rīgā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 37-65. Gimbutiene, Μ., 1994. Balti aizvēsturiskajos laikos: Etnoģenēze, materiālā kultūra un mitoloģija. Rīga: Zinātne. Giorgi, F., Bartoli, F., lacumin, P., Mallegni, F., 2005. Oligoelements and isotopic geochemistry: a multidiscliplinary approach to the reconstruction of the paleodiet. Human Evolution, 20 (1), 55-81. Girgensohn, J., 1886. Bericht über seine unternommene Reise im Sissegal und Sesswegen. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahr 1885. Riga: W. F. Häcker, 92-93. Girininkas, A., 1994. Baltų kultūros ištakos. Vilnius: Savastis. Girininkas, A., 2009. Akmens amžius (Lietuvos archeologija, I). Vilnius: Versus aureus. Girininkas, A. (ed.), 2010. Underwater Archaeology in the Baltic Region (Archaeologia Baltica, 14). Klaipėda: Klaipėda University Press. 615
Literaturas saraksts Girininkas, A., 2013. Ankstyvasis metalų laikotarpis. Lietuvos archeolo gija, II tomas. Klaipėda: Klaipėdos universitetas. Goldikovskis, A., 1992. Rīgas arhibīskapu rezidence Limbažos viduslaikos. Autora izdevums. Gombrich, E., 1982. Ornament und Kunst: Scmucktrieb und Ordnungsinnin der Psychologie des dekorativen Schaffens. Stuttgart: Klett - Cotta. Grant, J„ Gorin, S., Fleming, N., 2002. The Archaeology Coursebook: an Introduction to Study Skills, Topics and Methods. London; New York: Routledge. Grasis, N., 1996. Auklas keramikas kultūras apbedījumi Sarkaņos un Selgas. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 60-65. Grasis, N. 2002. Žucevas kultūras izcelšanās un attīstība apmetņu kontekstā: pētniecības retrospektīva un perspektīva. Latvijas arheo loģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, №. 8). Rīga: N.I.M.S., 55-83. Grasis, N., 2007. The Skaistkalnes Selgas double burial and the Corded Ware/Rzucewo Culture: a model of the culture and the development of burial practices. Lietuvos archeologija, 31. Vilnius: Diemedžio leidykla, 39-70. Grasis, N., 2010. A Mesolithic dwelling: Interpreting evidence from the Užavas Celmi site in Latvia. Archaeologia Baltica, 13. Klaipėda: Klaipėda University Press, 58-68. Grasis, N., Ziediņa, E., 2002. Arheoloģiskie izrakumi Celmu mezolitą un vēlā neolīta apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 23-32. Graudonis, J., 1979. Vedgu
arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1978. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-44. Graudonis, J., 1980. Izrakumi “Mīklas kalna” senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 53-57. Graudonis, J., 1983. Altene. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 40-85. Graudonis, J., 1986. Izrakumi Krimuldas Liepeņu “Batariņā”. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 75-76. Graudonis, ƒ., 1989. Nocietinātās apmetnes Daugavas lejtecē. Rīga: Zinātne. Graudonis, J., 1991. Ieskats Ikšķiles vēsturē. Daugavas raksti: No Aizkraukles līdz Rīgai. Rīga: Zinātne, 66-87. Graudonis, J., 1994. Arheoloģijas terminu vārdnīca. Rīga: Zinātne. Graudonis, J., 1995. Archäologische Forschungen in Uexküll. Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung, 4, 475-508. Graudonis, J., 2001. Agro metālu periods: 1500.-1. g. pr.Kr. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 116-185. Graudonis, J., 2003a. Lielupes krastos pirms gadu simtiem: Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukas pagastā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Graudonis, J., 2003b. Turaidas pils. I daļa: Arheoloģiskā izpēte; II daļa: Atradumi. [B.v.ļ: Turaidas muzejrezervāts. Graudonis, J., 1961. Reznu kapulauks. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 19-38. Graudonis, J., Urtāns, V., 1961. Senatnes pēdās.
Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība. Graudonis, J., 1964. Mūkukalna depozīti. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 75-84. Grāvere, R., 1990. Dienvidu gracilais odontoloģiskais tips Latvijā. Zināt niskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 93-96. Graudonis, J., 1971. Arheoloģiskie izrakumi Melkertu uzkalniņkapos. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 39-40. Graudonis, J., 1972a. Ikšķiles Zariņu kapulauks. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumiem. Rīga: Zinātne, 67-72. Graudonis, J., 1972b. Izrakumi Ērgļu Jaunāķēnu kapulaukā 1971. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 72-76. Graudonis, ƒ., 1973. Ērgļu Jaunāķēnu kapulauks. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 34-39. Greene, K., Moore, T., 2010. Archaeology: An Introduction. Fifth edition. London; New York: Routledge. Grewingk, C., 1865. Das Steinalter der Ostseeprovinzen Liv-, Est- und Kurland und einiger angrenzenden Landstriche (Schriften der Gelehrten Estnischen Gesellschaft, Bd. 4). Dorpat: E. J. Karow. Universitäts-Buchhändler. Grewingk, C., 1871. Zur Kenntniß der in Liv-, Esth- und Kurland aufgefun denen Steinwerkzeuge heidnischer
Vorzeit. Dorpat. Grewingk, C., 1874. Zur Archäologie des Balticums und Russlands (Stein- und Bronzealter im Ostbaltikum) (Archiv für Anthropologie, 7). Braunschweig. Graudonis, J., 1974. Par dažiem Latvijas agro metālu perioda kaula rotadatu tipiem. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 63-73. Grewingk, C., 1875. Ueber kreisförmige Steinsetzungen oder “Steinringe”. Sitzungsberichte der gelehrten estnischen Gesellschaft zu Dorpat 1874. Dorpat: Mattiesen, 64-66. Graudonis, J., 1975. 1974. gada izrakumi Sējas uzkalniņkapos un Turai das tornī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 39-48. Grewingk, C., 1877. Ueber das Slawehk Steinschiff in Mittel-Livland. Sitzungsberichte der gelehrten estnischen Gesellschaft zu Dorpat 1876. Dorpat: Mattiesen, 85-118. Graudonis, J., 1978a. Apdzīvotība un celtniecība Mūkukalnā. Arheoloģija un etnogrāfija, 12. Rīga: Zinātne, 24-51. Grewingk, C., 1878. Die Steinschiffe von Musching und die Wella-Laiwe oder Teufelsböte Kurlands überhaupt: Eine archäologisch-geologische Studie. Dorpat: Laakmann. Graudonis, J., 1978b. Izrakumi Lielupes krastā 1977. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 40-46. Grewingk, C., 1882. Geologie und Archaeologie des Mergellagers von Kunda in Estland. Dorpat: Verlag der Dorpater Naturforscher-Gesellschaft. 616
Literatūras saraksts Grewingk, C., 1884. Die neolitischen Bewohner von Kunda in Estland und ihre Nachbarn. Dorpat: Mattiesen. Ģinters, V., 1936b. Daugmales pilskalna 1936. gada izrakumi. Senatne un Māksla, 4, 87-105. Grimm, E. C., 1992. TILIA and TILIA GRAPH: Pollen spreadsheet and graphics program. 8th International Palynological Congress. Prog rams and abstracts, 171. Aix-en-Provence. Ģinters, V„ 1936c. Latviešu tautas tērpa aizvēsture. Ievads latviešu tautas tērpu vēsturē. Rīga: J. Grinbergs, 7-90. Grinbergs, A., 2005. Latvijas klinšu petroglifu apzināšana un izpēte. Jaunas idejas un pieejas vēstures izpētē, I: Latvijas vēstures studentu pirmās konferences raksti. Daugavpils: Saule, 26-44. Grīnuma, I., 2013. Studenti izmēģina bronzas laikmeta tehnoloģijas. Arheoloģiskie eksperimenti Āraišos [tekstā stāsta A. Tomsons]. Ilustrētā Pasaules Vēsture, 10, 30-37. Ģinters, V., 1937. Kāds vidējā dzelzs laikmeta latviešu ornaments. Senatne un Māksla, 2, 39-56. Ģinters, V., 1939a. Senā Mežotne. 1938. gada archeoloģiskie izrakumi pilskalnā un kapulaukā. Senatne un Māksla, 1, 64-98. Ģinters, V., 1939b. Senā Mežotne. 1939. gada izrakumi. Senatne un Māksla, 4, 15-45. Grīnuma, I., 2016. Arheologi no purva rūdas iegūst dzelzi [tekstā stāsta A. Vijups], Ilustrētā Pasaules Vēsture, 10, 4-6. Ģinters, V., 1940. Kādas nezināmas senas kultūras pēdas Lielupes kras tos. Senatne un Māksla, 1, 65-86. Grøn, 0., 2005. A Siberian perspective on the north European Hamburgian Culture: a study in applied hunter-gatherer ethnoarchaeology. Before Farming, 1, 1-30. Ģinters, V., 1943a. Wikinger im
Ostbaltikum. Ostland. Monatsschrift des Reichskommisars für das Ostland, 4, 14-23. Ģinters, V., 1943b. Senā Mežotne. Laikmets, 12, 188. Grøn, 0., Turov, Μ., Klokkernes, T., 2008. Spiritual and material aspects of everyday ritual negotiation. Ethnoarchaeological data from the Evenk, Siberia. Six Essays on the Materiality of Society and Culture. Ed. by H. Glørstad, L. Hedeager. Lindorne: Bricoleur Press, 33-57. Grosmane, E. (sast.), 1994. Ornaments Latvijā. Rīga: Zinātne. Grübe, J., 1994. Bauskas pils 17. gs. un 18. gs. sākuma lielgabala lodes. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 66-71. Grübe, J., 1997. Bauskas pils ieroči pēc 1976.-1992. gada izrakumu liecī bām. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 140-148. Grübe, L, 2002. Bauskas pils zemes nocietinājumu attīstība no 16. gs. beigām līdz 18. gs. sākumam. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 66-90. Grūbe, J., 2010. Bauskas pils 16. gadsimta beigu akmens kalumi. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 69-94. Grudzińska, L, Vassiljev, J., Saarse, L., Reitalu, T., Veski, S., 2017. Past environmental change and seawater intrusion into coastal Lake Liiaste, Latvia. Journal of Paleolimnology, 57 (3), 257-271. Gumowski, Μ., 1953. Polskie skarby monet X-XI wieku (materały). Warszawa. Guščika, E., 2012. Pētījumi Mežītes kapulaukā 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 26-30. Guščika, E., 2014.
Arheoloģiskie izrakumi Rubiķu sila kapulaukā 2012. gadā un ģeoloģiskie pētījumi tā tuvākajā apkārtnē 2013. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 42-48. Guščika, E., 2016a. Arheoloģiskā izpēte Īles meža kapulaukā 2014. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 27-31. Guščika, E., 2016b. Arheoloģiskā izpēte Ķoderu pilskalnā 2015. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 37-41. Guščika, E., Vasks, A., 2010. Pētījumi Mežītes arheoloģisko piemi nekļu kompleksā 2008. un 2009. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 40-45. Ģinters, V., 1929. Jauns senkapu tips Latvijā. Senatne, 1, 11-14. Ģinters, V., 1931. Die Steinkistenhügelgräber von Buļļu muiža. Congres sus Secundus Archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.VIII.1930. Rigae, 423-436. Ģinters, V., 1936a. Daugmales pilskalna 1935. gada izrakumi. Senatne un Māksla, 1, 33-56. Ģinters, V., 1943c. Ziemeļu ērgļi. Senie jūras braucēji vikingi. Laikmets, 16, 12. Ģinters, V., 1953. Ornaments. Latvju enciklopēdija, 2. sēj. Red. A. Švābe. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1804-1807. Ģinters, V., 1963. Senlatviešu simbolikas problēmas. Ieskatītais un atzītais: Rakstu krājums veltīts prof. Dr. phil. Teodoram Celmam 70 gadu dzimumdienā 1963. gada 15. jūnijā. Sak. un red. H. Biezais. Stokholma: Daugava, 203-233. Haas, A., 2001. Intercultural contact and the evolution of the Baltic psaltery. Journal of Baltic Studies, 32 (3), 209-250. Hackman, A., 1925. Eisenzeitliche Peitschenstiele und Leitstobeschläge aus Finnland. Studien zur vorgeschichtlichen
Archäologie. Leipzig: Verlag von Kurt Rabitch, 207-214. Hamer, F., Hamer, J., 2004 (1975). The Potters Dictionary of Materials and Techniques. Fifth edition. London: A C Black; Philadelphia: University of Pennsylvania Press. Harding, A. F., 2000. European Societies in the Bronze Age. Cambridge; New York; Melbourne: Cambridge University Press. Harff, J., Lemke, W., Lampe, R., Lubke, H., Meyer, Μ., Tauber, F., Schmolcke, U., 2007. The Baltic Sea coast - a model of interre lations among geosphere, climate and anthroposphere. Harff, J., Hay, W. W., Tetzlaff, D. Μ. (eds.). Coastline Changes: Interrelation between Climate and Geological Processes (Geological Society of America Special Paper 426), 133-142. Härke, H., 1998. Archaeologists and migrations. A problem of attitude? Current Anthropology, 39 (1), 19-45. Harris, E. C., 1979. The laws of archaeological stratigraphy. World Archaeology, 11 (1), 111-117. Harris, E. C., 1989. Principles of Archaeological Stratigraphy. London: Academic Press. Hanis, E. C„ Brown, M. R., Brown, G. J. (eds.), 1993. Practices of Archaeo logical Stratigraphy. London; San Diego: Academic Press. Hausmann, R., 1893. Hügelgräber zu Santen. Sitzungsberichte der Kur ländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst 1892. Mitau, 67-84. Hausmann, R., 1896. Einleitung zur Abtheilung Archäologie. Katalog der Austeilung zum X. archäologischen Kongress in Riga 1896. Riga: W. F. Häcker, IX-LXXXV. 617
Literaturas saraksts Hausmann, R., 1902a. Auserkirchliche Begräbnißplätze im Estenlande in christlicher Zeit. Separatabdruck aus der Illustr. Beilage d. Rig. Rundsch. Nr. 11. Riga, 3-20. Hausmann, R., 1902b. Livländische archäologische Funde in der Ferne. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertums kunde der Ostseeprovinzen Russlands aus den Jahre 1901. Riga: W. F. Häcker, 125-145. Hausmann, R., 1909. Übersicht über die arhäologischen forschnungen in den Ostseeprovinzen im letzten Jahrzehnt. Arbeiten des ersten Baltischen Historikertages zu Riga 1908. Riga: Kommissionsverlag von G. Löffler, 1-52. Hausmann, R., 1910. Prähistorische Archäologie von Estland, Livland, Kurland. Dorpat: Mattiesen. Heapost, L., 2006. The population of the SE corner of Estonia at the end of the Iron Age and in the Middle Ages. Acta Međica Lituanica, 13 (2), 109-114. Hedges, R. E. Μ., 2002. Bone diagenesis: an overview of processes. Archaeometry, 44 (3), 319-328. Heege, E. R., 2012. Ofenkeramik und Kachelofen: Typologie, Terminologie und Rekonstruktion im deutschsprachigen Raum (CH, D, A, FL) mit einem Glossar in siebzehn Sprachen (Schweizer Beiträge zur Kultur geschichte und Archäologie des Mittelalters, 39). Basel. Heyworth, Μ., 2013. Archaeological sites. Pieejams: http://heritagehelp. org.uk/planning/archaeological-sites (08.02.2016.). Hillson, S., 2008. Dental pathology. Katzenberg, Μ. A., Saunders, S. R. (eds.). Biological Anthropology of the Human Skeleton. Hoboken, N. J.: John Wiley Sons, 301-306. Hus, J., Geeraerts, R., Spassov, S., 2003. Archaeomagnetism and Archaeo
magnetic Dating. Dourbes: Institut Royal Météorologique de Belgique. Piejams: http://dourbes.meteo.be/aarch.net/info_en.pdf (05.03.2020.). IH 1993 - Indriķa hronika. No latiņu valodas tulkojis Ā. Feidhūns, Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne. Ilisch, P., 2012. Rheinische und Vestfalische Münzen in Funden des 12. und 13. Jahrhunderts aus dem Baltikum. Monetary History of the Baltics in the Middle-Ages (12֊16th C). Tallinn, 45-53. Imhof, A. E., 1979. Die Übersterblichkeit verheirateter Frauen im frucht baren Alter. Zeitschrift für Bevölkerungswissenschaft, 5, 487-510. Indreko, R., 2001. Origin and area of settlement of the Fenno-Ugrian Peoples. Trames, 5 (1), 8-25. Inizan, M. L., Reduron-Ballinger, Μ., Roche, H., Tixier, J., 1999. Techno logy and Terminology of Knapped Stone: followed by a multilingual vocabulary Arabic, English, French, German, Greek, Italian, Portu guese, Spanish. Nanterre: C.R.E.P. Inrap 2009 - Institut national de recherches archéologiques préventives. Definition. Preventive archaeology. Pieejams: http://www.inrap.fr/ preventive-archaeology/Preventive-Archaeology/Definition/p-1385lgl-Definition.htm (15.03.2017.). Izstāde Jēkabpils muzejā, 1942. Jēkabpils Vēstnesis, 38, 1. Jacomet, S., 2007. Plant macrofossil method and studies. Use in environ mental archaeology. Elias, S. A. (ed.). Encyclopedia of Quaternary Science 3. Elsevier, 2384-2412. Jahrbuch 1894-1914 - Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik. Mitau. Hodder, I., 1982. Symbols in Action: Ethnoarchaeological Studies of Material Culture. New York: Cambridge University
Press. Jakobsons, F., 1928a. Arheoloģiskie izrakumi Pļavniekkalnā. Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums, 33, 261-262. Hodder, I., 1986. Reading the Past. Current Approaches to Interpretation in Archaeology. Second edition. Cambridge: Cambridge University Press. Jakobsons, F., 1928b. Kas atrasts Pļavniekkalnā pie Ķekavas. Jaunāko Ziņu Pielikums, 177, 09.08.1928., 8. Hodder, I., 1991. The decoration of containers: an ethnographic and historical study. Ceramic Ethnoarchaeology. Tucson: University of Arizona Press, 71-94. Jakobsons, F., 1928c. Piezīmes par podnieku ripas ievešanu Latvijā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 5/6, 600-603. Jakovleva, Μ., 1992. Kurzemes hercogu dzelzsmanufaktūras. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 29-48. Hodsdon, J. (ed.), 2006. Archaeomagnetic Dating: Guidelines on Pro ducing and Interpreting Archaeomagnetic Dates. Swindon: English Heritage. Pieejams: http://dourbes.meteo.be/aarch.net/linford.pdf (31.08.2015.). Jaksch, R., 1893. Das gemauerte Grab im Domhof zu Riga. Sitzungs berichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1892. Riga, 62-64. Högberg, U., Iregren, E., Siven, C. H., Diener, L., 1987. Maternal death in Medieval Sweden: an osteological and life table analysis. Journal of Biosocial Science, 19, 495-503. Jammer, V. (Hatz V.), 1952. Die Anfänge der Münzprägung im Herzogtum Sachsen (10. und 11. Jarhundert). Numismatische Studien. Hamburg, H. 3/4. Hole, F., Heizer, R. F., 1973. An Introduction to Prehistoric Archaeology. Third edition. New York; Chicago; San Francisco; Atlanta;
Dallas; Montreal; Toronto; London; Sydney: Holt, Rinehart and Winston. Janelis, I. Μ., 2011. Par latviešu ciemu laikā un ainavā. Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 108-125. Hoppa, R. D„ Vaupel, J. W„ 2002. Paleodemography: age distributions from skeletal samples. Cambridge: Cambridge University Press. Hoppe, K. D., 1990. Aufgaben und erste Ergebnisse der Stadtarchäologie in Wismar. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 1. Wismar: H. Hoffmann, 20-48. Houben, G. Μ. Μ., 1998. Coin-weightmakers for coins from 24 countries. Zwolle. Hupei, A. W„ 1774. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Erster Band. Riga: J. F. Hartknoch. 618 Jankauskas, R., 2002. Anthropology of the Iron age inhabitants of Lithuania. Bennike, P., Bodzsár, É. В., Susanne, C. (eds.). Ecological Aspects of Past Human Settlements in Europe (Biennial Books of EAA, Vol. 2). Budapest: Eötvös University Press, 129-142. Jansons, A., 1961. Izogrāfiskais materiāls par Latviju Igaunijas PSR ZA Vēstures muzejā. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 169-173. Jansons, A., Erdmanis, G., 1988. Helmsa hronikas zīmējumu analīze. Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei, 3. sēj. Rīga: Zinātne, 105-159.
Literatūras Jansons, G., 2002. Par Mārtiņsalas baznīcu un tās apmetuma fragmentu ar krustiem. Civitas et castrum ad Mare Balticum: Baltijas arheo loģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 256-265. Jansons, G., 2004. Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils: Pētījumi arhitektū ras vēsturē. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Jansons, G„ 2007. Turaidas pils arhitektūra, 13.-17. gadsimts. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Jansons, R., 2006. Komunistiskā režīma politiskās represijas Kurzemē 1944-1945. Atbrīvotāji kā iekarotāji. Latvijas Okupācijas muzejs. Gadagrāmata 2005. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 119-141. Jemeļjanovs, E., 2014. Kur atradās mestra Venno celtā pirmā Siguldas ordeņpils. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 132-144. Jemeļjanovs, E., 2015. Arheoloģiskās liecības par Turaidas pils viduslaiku ķieģeļnīcu. Turaidas pils 13.-17. gadsimta būvkeramika: Katalogs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 168-175. Jērums, N., 2011. Vienasmens zobeni zemgaļu apdzīvotajās teritorijās. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 137-158. Jērums, N., 2014. Krustadatas Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 27. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 56-123. Jones, E. R., Zarina, G., Moiseyev, V., Lightfoot, E., Nigst, P. R., Manica, A., Pinhasi, R., Bradley, D. G., 2017. The Neolithic Transi tion in the Baltic Was Not Driven by Admixture with Early European Farmers. Current Biology, 27 (4), 576-582.
https://www.ncbi.nlm.nih. gov/ pmc/articles/PMC5321670/ Juškēvičs, J., 1929. Limbaži. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 5/6, 481-496. Juškēvičs, J., 1994. Vecā Rīga. Rīga: Zvaigzne. Kaennel, Μ., Schweingruber, F. H. (eds.), 1995. Multilingual Glossary of Dendrochronology: Terms and Definitions in English, German, French, Spanish, Italian, Portuguese and Russian. Berne: Haupt. Kajzer, L., 1996. Wstęp do archeologii historicznej w Polsce. Łódź: Wydawnictwo Uniwersytetu Łódzkiego. Kalējs, О., 1940. Jersikas senkapi. Senatne un Māksla, 2, 11-29. Kalējs, U., Lūsēns, Μ., 2008. Arheoloģiskās uzraudzības darbi ārpus Rīgas 2006. un 2007. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 132-138. saraksts early Metal period. Scott, E. Μ., Alekseev A. Yu., Zaitseva, G. (eds.). Impact of the Environment on Human Migration in Eurasia: Proceedings of the NATO Advanced Research Workshop, held in St. Petersburg, 15-18 November 2003 (Nato Science Series. IV: Earth and Environmental Sciences, Vol. 42). New York et al.: Kluwer Academic Publishers, 275-290. Kalniņš, D., 2005. Aiz Daugavas vara dārzs. Rīga: Preses nams. Kalniņš, D., 2010. Ancient Latgallian Treasures. Pieejams: https:// latgallians.wordpress.com Kalniņš, G. (sast.), 2017. Cēsu pils raksti, 1: arheoloģija, arhitektūra, vēsture. Cēsis: Cēsu pils saglabāšanas fonds. Kalniņš, Μ., Bērziņš, V., Zagorska, L, 2017. Krama apstrādes tehnoloģiju terminoloģija. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-26. Kampe, P., 1937. Baznīcu celtniecība Vidzemē zviedru valdības pēdējos piecdesmit gados (1660-1710). Rīga: Latvijas
Universitāte. Kampe, P., 2012. Dzimtas apbedījumi un mauzoleji Vidzemes un Kur zemes muižās no 18. gs. līdz 19. gs. vidum (no vācu val. tulkojusi E. Grosmane). Mākslas Vēsture un Teorija, 15, 40-53. Kampe, P., 2014. Mauzoleji Rīgas, Jelgavas un Liepajas pilsētu kapsētās (no vācu val. tulkojusi E. Grosmane). Mākslas Vēsture un Teorija, 17, 52-59. Kapelle 1991 - Lexikon des Mittelalters, Bd. V. München; Zürich: Artemis, 931-932. Kapenes 1933 - Latviešu konversācijas vārdnīca, VIII. sēj. Rīga: A. Gulbis, 15 438-15 446. Karlsons, Ž., 1936. Lielais mēris Kurzemē (1709-1711). Jelgava: Jelgavas ģimnāzijas mazpulks. Karnups, A., 1931. Ausgrabungen auf dem Burgberge Tanīsa-Kalns im Jahre 1930. Congressus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19-23. VIII. Rīga, 461-472. Karnups, A., 1936. Izrakumi Talsu pilskalnā 1936. g. Senatne un Māksla, 4, 67-85. Karnups, A., 1937a. Dzīvnieku galvaskausi Talsu pilskalnā. Senatne un Māksla, 4, 98-108. Karnups, A., 1937b. Talsu pilskalns. Vēstures atziņas un tēlojumi. Sast. F. Balodis. Rīga: Izglītības ministrija, 339-349. Karnups, A., 1938. Izrakumi Talsu pilskalnā 1937. g. Senatne un Māksla, 2, 74-92. Kalējs, U., Vilcāne, A., 2018. Pirmie arheoloģiskie izrakumi Alūksnes Tempļa kalnā 2017. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016.-2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 50-55. Karnups, A., 1942. Senkultūras nozīme tautas audzināšanā. Laikmets, 51, 7. Kallmeyer, T., 1910. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Riga. Karulis, K., 1988. Atklājums un tā izraisītās pārdomas. Karogs, 3,118-121. Kalniņa, L., 2006. Paleovegetation and human impact in
the surround ings of the ancient Burtnieks Lake as reconstructed from pollen analysis. Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neo lithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia (Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund, 53-74. Karulis, K., 1992. Latviešu etimoloģijas vārdnīca, I-II sēj. Rīga: Avots. Karulis, K., 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: Avots. Katalog 1896 - Katalog der Ausstellung zum X. archäologischen Kongress in Riga 1896. Riga: W. F. Hächer. Kalniņa, L., 2015. Malmutas grīvas nogulumu palinoloģiskie pētījumi un paleoveģetācijas rekonstrukcija. Loze, I. Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā. 2. pielikums. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 270-280. Katzenberg, M. A., 2008. Stable isotope analysis: a tool for studying past diet, demography, and life history. Katzenberg, Μ. A., Saun ders, S. R. (eds.). Biological Anthropology of the Human Skeleton. Hoboken: John Wiley Sons, 413-441. Kalniņa, L., Ceriņa, A., Vasks, A., 2004. Pollen and plant macroremain analyses for the reconstruction of environmental changes in the Katzenberg, Μ. A., Saunders, S. R. (eds.), 2008. Biological Anthropology of the Human Skeleton. 2nd ed. Hoboken: John Wiley Sons. 619
Literaturas saraksts Kazakevičius, V., 1996. IX-XHI a. baltų kalavijai. Vilnius: Lietuvos istorijos institutas. Kazakevičius, V., 1998. Iš vėlyojo geležies amžiaus baltų ginklų istorijos (kalaviju makštų galų apkalai). Lietuvos archeologija, 15. Vilnius, 287-327. Kock, J. (red.), 2001. Hikuin, 28: Middelalderlige Pottemagerovne i Dan mark: Undersøgelse, rekonstruktion og fremlæggelse. Højbjerg: Forlaget Hikuin. Koepf, H., Binding, G., 1999. Bildwörterbuch der Architektur. Stuttgart: Alfred Kröner Verlag. Kazakevičius, V., 2004. Kalniškių V-VI a. kapinyno keramika. Lietuvos archeologija, 26. Vilnius: Diemedžio leidykla, 9-28. Kohs Jumîtis, A., 2016. Zem Kārļa XII karogiem. Latviešu karavīri 18. gad simta Zviedrijas armijā. Rīga: Zvaigzne ABC. Keller, H. L., 2005. Lexikon der Heiligen und biblischen Gestalten·. Legende und Darstellung in der bildenden Kunst. Stuttgart: Philipp Reclam jun. Koknese 2010 - Kokneses pils 1590. gada revīzijas protokols. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 298-320. Kelly, J., 2004. Gunpowder: Alchemy, Bombards and Pyrotechnics: The His tory of the Explosive that Changed the World. NewYork: Basic Books. König, A., 2014.· Ein Töpferofen mit renaissancezeitlicher Werraware in Höxter. Archäologie in Westfalen-Lippe. Ausgrabungen und Funde. Pieejams: https://journals.ub.uni-heidelberg.de/index.php/aiw/ article/view/33931 (03.03.2020.). Kempke, T., 2001. Slawische Keramik. Handbuch zur mittelalterlichen Keramik in Nordeuropa (Schriften des Archäologischen Landes museums,
6). Neumünster: Wachholtz, 209-256. Kildyushevskii, V. L, 2006. Pskov pottery in the 12th to 16th centuries. Orton, C. (ed.). The Pottery from Medieval Novgorod and Its Region. New York: UCL Press, 79-115. Kirchen-Gesetz 1687 ֊ Kirchen-Gesetz und Ordnung, So der Großmächtigste König und Herr, Hr. Carl der Eilffte, Der Schweden, Gothen und Wen den König. Im Jahr 1686. hat verfassen und im Jahr 1687. Im Druck ausgehen und publiciren lassen: Mit denen dazu gehörigen Ver ordnungen. Auff Höchst-Ermeldten Ihrer Königl. Majest, gnädigsten Befehl ins Teutsche übersetzet. Riga. Kirchenordnung 1570 - Kirchenreformation des fürstenthums Churland und Semigallien, in Lieffland. Anno domini 1570. Die evangelischen Kirchenordnungen des XVI. Jahrhunderts. Hrsg, von E. Sehling. Bd. 5. Leipzig, 1913, 49-110. Kirschbaum, E. (Hrsg.), 1994. Lexikon der christlichen Ikonographie. 8 Bde. Rom et al.: Herder. Kiudsoo, Μ., 2008. Copper imitations of West-European pennies of the 11th century in Estonia. Scripta varia numismatico Tuukka Talvio sexagenario dedicata (Publications of the Finnish Numismatic Society, 6). Helsinki, 91-97. Kivikoski, E., 1973. Die Eisenzeit Finnlands: Bildwerk und Text. Helsinki: Finnische Altertumsgesellschaft. Kiwull, E., 1911. Gewandteste und Bronzefunde aus einem lettischen Gräberfelde der jüngeren Eisenzeit bei Wenden. Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands. Riga: W. F. Hä cker, 1-39. Konvencija 1969 - Europen Convenction on the Protection of the Archaeo logical Heritage. London, 06.05.1969. Pieejams: http://conventions.
coe.int/Treaty/en/Treaties/Html/066.htm (20.02.2020.). Konvencija 1992 - European Convenction on the Protection of the Archaeo logical Heritage (revised). Valleta, 16.01.1992. Pieejams: http:// conventions.coe.int/Treaty/en/Treaties/Html/143.htm (20.02.2020.). Krajcarz, Μ. T., Krajcarz, Μ., Bocherens, H., 2018. Collagen-to-collagen prey-predator isotopic enrichment (A13C, Δ15Ν) in terrestrial mam mals - a case study of a subfossil red fox den. Palaeogeography, Palaeoclimatology, Palaeoecology, vol. 490, 563-570. Kretschmer, H., 2008. Lexikon der Symbole und Attribute in der Kunst. Stuttgart: Philipp Reclam jun. Kriiska, A., Tarasov, A., 2011. Wood-chopping tools of Russian-Karelian type from Latvia. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 57-72. Kruse, F., 1842. Necrolivonica oder Alterthümer Liv-, Esth- und Curlands: bis zur Einführung der christlichen Religion in der Kaiserlich Russi schen Ostsee-Gouvernements. Dorpat: H. Laakmann. Krūmiņa, A., Pliss, L., Zariņa, G., Puzuka, A., Zariņa, A., Lāce, В., Elferts, D., Khrunin, A., Limborska, S., Kloviņš, ƒ., Gailîte (Piekuse), L., 2018. Population Genetics of Latvians in the Context of Admixture Between North-Eastern European Ethnic Groups. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Sec. B, 72 (3), 131-151: Pieejams: URL: https://content.sciendo.eom/view/journals/prolas/72/3/article-pl31. xml (20.02.20202.). Kucypera, P., Wadyl, S., 2011. Early medieval miniature axes of Maka rov’s type 2 in the Baltic Sea Region. Archaeologia Lituana, 12. Vilnius: Vilnius University, 122-129. Klemensen, Μ. F., 1996. Production
of highly decorated pottery in medieval Denmark. La céramique très décorée dans l’Europe du Nord-Ouest (Xe֊XVe siècle): Actes du colloque de Douai (7-8 avril 1995) (Nord-Ouest Archéologie, 7), 131-140. Kuehn, Μ., 2001. Kant: Biography. Cambridge University Press. Klešniks, V., 2004. Latgolas vēstures pétniceibas sökumi Ludzas nūvodā. Tavu zemes kalendārs: Kultūrvēsturiska un literara godagrõmota 2005. Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 80 -83. Kundziņš, L„ 1928. Tanīsa kalnā izraktie kauli. Archaioloģijas raksti, IV sēj., 1. d. Rīga: Pieminekļu valde, 51-58. Klētnieks, J., 1990. Stāmerienas sagšas kalendārās likteņzīmes. Zvaig žņotā debess, Rudens. Rīga: Zinātne, 34-41. Klētnieks, J., 2008. Mūžības valdnieki. Rīga: Tapais. Kühlborn, Μ., 2008. Olivenamphoren aus Spanien. Denkmalpflege in Lüneburg. Lüneburg, 39-42. Pieejams: https://www.stadtarchaeologielueneburg.de/mag/glb-oliv.htm (03.03.2020.). Kundziņš, P., 1928. Tanīsa kalnā atraktās celtnes. Archaioloģijas raksti, IV sēj., 1. d. Rīga: Pieminekļu valde, 45-50. Kunigą, L, 2000. Kristapiņu kapulauks, 8. gs. beigas - 12. gs. Rīga: RaKa. Kļava, V., 2008. Ceļa sākums uz moderno sabiedrību Latvijas vēsturē. Latvijas Arhīvi, 4, 39-56. Kunigą, L, 2004. Arheoloģiskie izrakumi Rušenicas pilskalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 27-29. Kļaviņš, E., 1994. Ornamenta jēdziens un plastiskās mākslas. Ornaments Latvijā: Materiāli mākslas vēsturei. Rīga: Zinātne, 7-12. Kuniga, I., 2008. Arheoloģiskie izrakumi Rušenicas pilskalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un
2007. gadā. Rīga: Zinātne, 46-50. 620
Literaturas Kuniga, I., 2010a. Arheoloģiskie izrakumi Rušenicas pilskalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 6-18. Kuniga, I., 2010b. Madalānu pilskalns, ciems un kapulauki. 1. g.t. pr.Kr. 13. gs. Jēkabpils: Jēkabpils drukātava. Kuniga, I., 2012. Arheoloģiskie izrakumi Rušenicas pilskalnā 2010. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 35-38. saraksts Lamoureux, M. G., 2009a. Archaeological Advances of the Last 50 Years. Pieejams: http://www.sourcinginnovation.com/archaeology/Arch02. htm (05.03.2020.). Lamoureux, M. G., 2009b. The various dating techniques available to archaeologists. Pieejams: http://www.sourcinginnovation.com/ archaeology/Arch08.htm (05.03.2020.). Lancmanis, I., 2007. Heraldika. Rīga: Neputos. Kuniga, I., 2016. Aizsardzības izrakumi Kristapiņu kapulaukā. Arheolo ģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 82-103. Kupffer, K. R., 1928. Organische Reste aus Vorgeschichtlichen Grabstätten in Kurland. Wahle, E. Die Ausgrabungen in Rutzau und Bauske (Archaioloģijas raksti, I sēj., 2. d.). Rīga: Pieminekļu valde, 65-79. Kuplais, Μ., 1977. Arheoloģisko materiālu izmantošana 19. gs. tautas celtniecības izpētē. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 128-130. Kursis, A., 1998. Mīti un īstenība: Ziemeļnieku sāgas par seno Latviju un latviešiem. Stokholma: ARAR. Kurši senatnē = Couronians in Antiquity, 2008. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Kuršiai 2009 - Kuršiai: Genties kultúra laidosenos duomentimis: Baltų archeologijos paroda:
Katalogas = The Curonians: Tribe Culture According to the Burial Data: Baltic Archaeological Exhibition: Cata logue. Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Kurtz, E., 1924. Verzeichnis alter Kultstätten in Lettland. Mitteilungen aus der livländischen Geschichte, Bd. XXII, H. 2. Riga: N. Kymmel, 47-119. Lang, V., 1996. Muistne Rävala: muistised, kronoloogia ja maaviljelusliku asustuse kujunemine Loode-Eestis, eriti Pirita jõe alamjooksu piirkonnas = Prehistoric Rävala. Antiquities, chronology and the establishment of farming settlement in North-West Estonia, with special reference to the area on the lower reaches of the Pirita River (Muinasaja teadus 4). Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Ajaloo Instituut. Lang, V., 1998. Some aspects of the Corded Ware Culture east of the Baltic Sea. Julku, К., Wiik, K. (eds.). The Roots of Peoples and Languages of Northern Eurasia, I. Turku, 84-104. Lang, V., 2005. Archaeological cultures and ethnic history: some exam ples from the East Baltic Early Iron Age. Culture and Material Culture. Papers from the first theoretical seminar of the Baltic archaeologists (BASE) held at the University of Tartu, Estonia, October 17th-19th, 2003 (Interarchaeologia, 1). Tartu: University of Tartu, 11-28. Lang, V., 2006. The history of archaeological research (up to the late 1980s). Archaeological Research in Estonia 1865-2005 (Estonian Archaeology, 1). Tartu: Tartu University, 13-40. Lang, V., 2007. The Bronze and Early Iron Ages in Estonia (Estonian Archaeology, 3). Tartu: Tartu University Press. Kvālis, A., 1943.
Vēsturnieki senlietu medībās. Daugavas Vanagi, 33, 8. Lang, V., 2018. Läänemeresoome tulemised (Muinasaja teadus, 28). Tartu: Tartu Ülikooli kirjastus. Kvaskova, V., 2010. Dobeles pils 17. gadsimta arhīva dokumentos. Pētī jumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 343-364. Lang, V., 2020. Homo Fennicus: itämerensuomalaisten etnohistoria. Helsinki: Suomalaisen Kirjallisuuden Seura. Kwiatkowski, Μ., 1567. Wszystkiej Lifflanckiej ziemie, jako przedtym sama w sobie była, krótkie a pożyteczne opisanie. Królewiec. LA 1926 - Latvijas archaioloģija. Sarakstījuši A. Μ. Tallgrens, E. Šturms, H. Moora, M. Šmīdehelme, F. Balodis, P. Kundziņš, P. Šmits. F. Baloža redakcijā. Rīga: Valters un Rapa. LA 1974 - Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne. Laime, S., 2003a. Cosmological Ideas in Latvian Rock Carvings and Distaff Designs. Cosmos: The Journal of the Traditional Cosmology Society (Edinburgh), 19 (1), 2-20. Laime, S., 2003b. Latvijas klinšu raksti: ar izpēti saistīto jautājumu ievirzei. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5/6, 125-138. Laime, S., 2004. Rauna Velnalas zīmju klints. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5, 43-54. Laime, S., 2005. Kādas bēru tradīcijas attīstība pēc Rauna klinšu rakstu materiāla. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu krājums, 10. Liepāja: LiePA, 276-287. Laime, S., 2007. Rauna Danku zīmju klints. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 1, 37-48. Larsson, L., 2006. Tooth for a tooth for a grave. Tooth ornaments from the graves at the cemetery of Zvejnieki.
Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Ed. by L. Larsson, I. Zagorska (Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund, 253-288. Larsson, L., 2010. A double grave with amber and bone adornments at Zvejnieki in northern Latvia. Archaeologia Baltica, 13. Klaipėda, 80-89. Latvija Amerikā: latviešu laikraksts Amerikā (Toronto, Ont.: Daugavas Vanagi). 20.06.2009. Lavento, Μ., 2001. Textile Ceramies in Finland and on the Karelian Isthmus. Helsinki. Lazdiņa, L, Vasks, A., 2012. Arheoloģiskie pētījumi Mežītes pilskalna apmetnē 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.֊ 2011. gadā. Rīga: Nordik, 39-44. LE 2005 - Latvijas enciklopēdija, 3. sēj.: I - LATV. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība. Lehtosalo-Hilander, P.-L., 1982. Luistari II: The Artefacts. Helsinki: Vammala. Leimus, I., 1994. Livonian Mintmasters of the Sixteenth Century. Nordisk Numismatisk Årsskrift 1989-1990, 113-139. Laime, S., 2008. Zārtapu zīmju klints un Ziemeļkurzemes piederības zīmes. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 114-129. Leimus, L, 1995. Das Münzwesen Livlands im 16. Jahrhundert (15151581/94). Stockholm Studies in Numismatiek, 1. Stockholm, 38-39. Laime, S., 2009. Svētā pazeme: Latvijas alu folklora. Rīga: Zinātne. Leimus, I., 2001. Das Münzwesen Livlands in der frühen Hansezeit. 13. Jahrhundert und erste Hälfte des 14. Jahrhunderts. Fernhandel und Handelspolitik der baltischen Städte in der Hansezeit. Lüneburg, 46-51. Laime, S.,
Urtāns, J., 2016. Svētupes Lībiešu Upurala. Rīga: Nordik. 621
Literaturas Leimus, L, 2013. Monetary History of Medieval Courland: Some Specu lations. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 37-59. Leinasare, I., 1962. Zemkopība un zemkopības darba rīki Latvijā. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība. saraksts Löwis of Menar, K. v., 1896а. Bericht über die Ausgrabungen unter Neuhof im Kirchspiel Kremon. Sitzungsberichte der Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1895. Riga: W. F. Hächer, 85-86. Leisiö, T., 1997. Lyyra ja Pythagoras: Antiikin ajan kielisoittimia. Tampere: Kansanperinteen laitos, Kanteleliito. Löwis of Menar, K. v., 1896b. Die Burg Fredeland oder Treyden. Sitzungs berichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1895. Riga, 36-44. Lex, P., 1904. Das kirchliche Begräbnisrecht (historisch-kanonisch dar gestellt). München; Regensburg: G. J. Manz- u. Kunstdruckerei. Löwis of Menar, K. v., 1900. Kokenhusen und Umgebung: Ein Führer durch den schönsten Teil des Dünathais. Riga: N. Kymmel. LGU - Livländische Güterurkunden. Hrsg. H. Bruiningk, N. Busch. Riga, 1908, Bd. I; 1923, Bd. II. Löwis of Menar, K. v., 1903. Die älteste Ordensburg in Livland. Berlin: Franz Ebhardt 8: Co. Līdaka, D., Ruša, Μ., 1996. Saldus Svētā Jāņa baznīcas kapeņu apseko šanas materiāli. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 72-76. Löwis of Menar, K. v., 1904. Gräberfunde aus Lindenberg. Sitzungs berichte der Gesellschaft für Geschichte und
Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1903. Riga: W. F. Häcker, 98-101. Liebgott, N. К., 1978. Keramik fra vikingetid og middelalder. København: Nationalmuseet. Löwis of Menar, K. v., 1922. Burgenlexikon für Alt-Livland. Riga: Walters und Rapa. Liebgott, N. К., 2001. Keramikken fra Farum Lillevang. Hikuin, 28: Middel alderlige Pottemagerovne i Denmark. Højbjerg, 127-138. Löwis of Menar, K. v., Bienemann, Е, 1895. Die Burgen der Livländischen Schweiz Segewold, Treyden, Kremon und Wenden. Zugleich ein Führer durch das Aathal. Riga: Verlag von Alexander Stieda. Liepajas senatnes liecinieki Vikingu izstādē Rīgā. 1943. Kurzemes Vārds, 304, 4. Liepiņa, Dz., 1978. Par ciema novadu Vidzemē. Arheoloģija un etnogrā fija, 12. Rīga: Zinātne, 138-160. Likums 1923 - Likums par pieminekļu aizsardzību. Valdības Vēstnesis, Nr. 133, 26.06.1923. Pieejams: https://www.periodika.lv/ (20.02.2020.). Loze, L, 1975. Agrais neolīts Zvejsalās. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 8, 53-64. Loze, L, 1981. Spätmesolithikum und Frühneolithikum in Lettland. Veröffentlichungen des Museums für Ur- und Frühgeschichte Potsdam, Bd. 14/15. Berlin: VEB Deutscher Verlag der Wissenschaften, 183-190. Loze, I., 1983a. Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā. Rīga: Zinātne. Likums 1992 ֊ Latvijas Republikas likums “Par kultūras pieminekļu aiz sardzību”. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=72551 (20.02.2020.). Likums 2011 - Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=187927 (20.02.2020.). Line, I., 2015. Bauskas pils krāšņu rekonstrukcija un
restaurācija. Mākslas Vēsture un Teorija, 18, 122-127. Lisowski, Μ., 2019. The identification of Jewish patterns of food prepara tion and consumption: a zooarchaeological approach to the Medieval and early Modern evidence from Central-Eastern Europe. PhD thesis. University of Sheffield. Loze, I., 1983b. Jauni materiāli par agro neolītu Lubāna līdzenumā. Zvidzes apmetne. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 6, 89-100. Loze, I., 1992. Arheoloģiskie pētījumi Upesgala līča neolīta apmetnē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 63-66. Loze, I., 1993a. Arheoloģiskie pētījumi Ičas neolīta apmetnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 9-21. Loze, I., 1993b. The Early Neolithic in Latvia. The Narva Culture. Acta Archaeologica, 63. Købehnhavn: Munksgaard, 119-140. Livi-Bacci, Μ., 1997. A Concise History of World Population. 2nd ed. Malden, MA: Blackwell Publishers. Loze, I., 1994a. Dažas auklas keramikas un agrā bronzas laikmeta kul tūru iezīmes Latvijas teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 72-75. LKSH 1997-2016 - Lübecker Kolloquium zur Stadtarchäologie im Hanse raum. Bd. 1-Х. Lübeck: Verlag Schmidt-Römhild. Loze, I., 1994b. Zvejsalu neolīta apmetne Lubāna ieplakā. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 29-45. LKV ֊ Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.-21. sēj. Rīga: A. Gulbis, 1927-1940. Loze, I., 1995. Lubāna ezera ieplakas akmens laikmeta apmetnes un to apdzīvotāju iztikas ekonomika. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 11-32. LLV 1995 - Lietuviešu-latviešu vārdnīca =
Lietuvių-latvių kalbų žodynas. Rīga: Zinātne. LLVV 1972 - Latviešu literārās valodas vārdnīca, I sēj. Rīga: Zinātne. Loze, I., 1997. Zemkopības ieviešana Latvijas teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 25-41. Loeffler, H., 1929. Die Grabsteine, Grabmäler und Epitaphien in den Kirchen Alt-Livland vom 13.-18. Jahrhundert (Abhandlungen der Herder-Gesell schaft und des Herder-Instituts zu Riga. Bd. 3). Riga: G. Löffler. Loze, I., 2000. The Early Neolithic at the Iča Settlement Site (Lake Lubāna Depression). Lietuvos archeologija, 19. Vilnius, 203-220. Loeschcke, G., 1890. In Sachen der sog. shifförmigen Steinsetzungen. Sitzungsberichte der gelehrten estnischen Gesellschaft uz Dorpat 1889. Dorpat: T. Mattiesen, 138-143. Loginova, 0., 1973. Muzeja veidošanās un attīstība no 1773. līdz 1940. gadam. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. 1773-1973. Rīga: Zvaigzne, 7-29. 622 Loze, L, 2001a. Akmens laikmeta zveja Latvijas lielāko ezeru baseinā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 28-50. Loze, I. B„ 2001b. Neolīts, 4500.-1500. g. pr.Kr. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 74-115. Loze, I., 2005. Arheoloģiskā pētniecība Lubāna ezera ieplakā. Latvi jas Zinātņu akadēmijas un Varakļānu pilsētas domes zinātniskā
Literatūras saraksts izbraukuma konference 2003. gada 16.-17. maijā. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 54-70. Loze, L, 2006a. Asnes vēlā neolīta apmetne Lubāna ezera mitrajā. Arheo loģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 148-162. Loze, I., 2006b. Neolīta apmetnes Ziemeļkurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Loze, I., 2006c. Vēlā neolīta auklas keramika Lubāna ezera ieplakā kā izziņas avots. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A dala, 1/2, 122-139. Loze, I., 2008a. Arheoloģiskie izrakumi Zvidzes daudzslāņu apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 26-33. Loze, L, 2008b. Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Loze, L, 2010. Krama vērša galvas figūra Lagažas apmetnē Lubāna mitrajā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-15. Loze, I. B., 2014. Slānekļa prestiža lietas neolīta apmetnēs Lubāna ezera ieplakā. Arheoloģija un etnogrāfija, 27. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 26-39. Loze, I., 2015. Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā: Rēzeknes novada mezolitą un neolīta apmetnes. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola. Loze, L, Jakubovska, T., 1984. Flora monuments of the Stone Age in the Lubāna lowland [Флора памятников каменного века Лубанской низины]. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 85-94. Loze, I., Kalniņa, L., Ceriņa, A., 2011. Lubāna mitrāja ainava vēlā ledus laikmetā un pēcleduslaikmetā. Paleolīts - mezolīts ֊ neolīts - agrais bronzas laikmets. Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava (Letonikas
bibliotēka). Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 175-199. LPE 1987 - Latvijas padomju enciklopēdija, 9. sēj. Rīga: Galvenā encik lopēdiju redakcija. LSV 2001 - Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. ֊ 1200. g. Autori: J. Apals, Μ. Atgāzis, J. Graudonis, I. Loze, Ē. Mugurēvičs, A. Vasks, I. Zagorska. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. LUB - Liv-, Est- und Kurländisches Urkundenbuch. Begründet von F. G. Bunge. Abt. 1, Bd. I-XII. Reval; Riga; Moskau, 1853-1910. Lübke, H., Brinker, U., Meadows, J., Bērziņš, V., Zagorska, L, 2016. New research on the human burials at Riņņukalns, Latvia. Mesolithic Burials - Rites, Symbols and Social Organisation of Early Postglacial Communities: International conference, Halle (Saale), Germany, 18th-21st September, 2013 (Tagungen des Landesmuseums für Vorgeschichte Halle, Bd. 13/1). Halle (Saale), 241-256. Lūsēns, Μ., 2002. Ventspils Livonijas ordeņa pils apbūve 13.-16. gad simtā. Ventspils muzeja raksti, II. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 172-183. Lūsēns, Μ., 2004. Arheoloģiskie pētījumi Ventspils pilī; Zīmoga atra dums Ventspils pilī. Ventspils muzeja raksti, IV. Rīga: Ventspils muzejs, 19-109. Lūsēns, Μ., 2008. Arheoloģiskie pētījumi Sv. Ģertrūdes baznīcas kapsētā Rīgā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 143-151. Lūsēns, Μ., 2010. Arheoloģiskie pētījumi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas vietā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 152-156. Lūsēns, Μ., 2012. Izrakumu nobeigums Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā 2010. gadā. Arheologu pētījumi
Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 128-130. Lūsēns, Μ., Ruša, Μ., 2002. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažu un Kuldī gas pils teritorijā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 172-183. Luther, Μ., 1527. Ob man vor dem Sterben fliehen möge. D. Martin Luthers Werke: kritische Gesamtausgabe. Bd. 23. Weimar: Hermann Böhlaus Nachfolger, 1901, 323-386. LVV 1987 - Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots. Lyman, R. L., Wolverton, S., O’Brien, M. J., 1998. Sériation, Super position, and Interdigitation: a History of Americanist Graphic Depictions of Culture Chance. American Antiquity, 63 (2), 239-261. Madsen, K., Stilke, H., 2001. Bleiglasierte Irdenware. Handbuch zur mittelalterlichen Keramik in Nordeuropa (Schriften des Archäologi schen Landesmuseums, 6). Neumünster: Wachholtz, 539-612. Mäesalu, A., 2014. Kaitserüüde arendamise põhjustest 13.-17. sajandil. Linnusest ja linnas (Muinasaja teadus, 14). Tallinn; Tartu, 227-248. Mägi-Lõugas, Μ., 1993. On the relations between the countries around the Baltic as indicated by the background of Viking Age spearhead ornament. Fornvännen, 88, 211-221. Mägi-Lõugas, Μ., 1994. Eesti viikingiaegsed hoburaudsõled ja nende ornament. Eesti Teaduste Akadeemia Toimetised. Humanitaar- ja sotsiaalteadused, 43 (4), 465-484. Mägi-Lõugas, Μ., 1995. Eesti viikingiaegsed käevõrud ja nende ornament. Eesti arheoloogia historiograafilisi, teoreetilisi ja kultuuriajaloolisi aspekte (Muinasaja teadus, 3). Tallinn, 271-325. Mays, S., 1998. The Archaeology of Human Bones. London: Routledge. Lüdtke, H., 2001.
Grauware des 12. bis 15. Jahrhunderts. Handbuch zur mittelalterlichen Keramik in Nordeuropa (Schriften des Archäologi schen Landesmuseums, 6). Neumünster: Wachholtz, 83-173. Lüdtke, H., Schietzel, K. (Hrsg.), 2001. Handbuch zur mittelalterlichen Keramik in Nordeuropa (Schriften des Archäologischen Landesmu seums, 6). Neumünster: Wachholtz. Lundeberg, R., 2013. The 4-H Horse Project. Oregon State University. Mālkalniete, L, 2011. Rīgas pils 17. un 18. gadsimta virtuve. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 216-237. Mālkalniete, I., 2013. Izrakumu beidzamais gads Veselavas viduslaiku kapsētā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2007.-2010. (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 19). Rīga, 257-258. Lūsēns, Μ., 1992. Arheoloģiskie izrakumi Piltenes pilsdrupās, Ventspilī un Aizputē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 66-72. Mālkalniete, I., 2016. Arheoloģiskās uzraudzības darbi Ērģemes vidus laiku pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 133-136. Lūsēns, Μ., 2000. Arheoloģiskā izpēte un uzraudzība Vecrīgā. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 243-254. Mālkalniete, L, Muižnieks, V., 2014. Arheoloģiskie izrakumi Rundāles viduslaiku pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 146-149. 623
Literatūras saraksts Malmer, В., 1981. Imitations of Byzantine miliaresia found in Sweden. Becker, C. J. (ed.). Studies in Northern Coinages of the Elevent Cen tury (Det Kgl. Danske Videnskabernes Selskab, Historiskfilosofiske Skrifter 4: 9). Kobenhavn. Malmer, B., 1989. The Sigtuna Coinage, c. 995-1005 (Commentationes de Nummis Saeculorum IX-XI in Suecia Repertis. Nova series, 4). Stockholm. Malmer, B., 1992. On Some Scandinavian Elements in the Eversmuiža and the Kolodezski Hoards. Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandinavian im frühen Mittelalter (Studia Báltica Stockholmiensia, 9). Stockholm, 115-123. Malmer, В., 1997. The Anglo-Scandinavian Coinage c. 995-1020 (Com mentationes de Nummis Saeculorum IX-XI in Suecia Repertis. Nova series, 9). Stockholm. Melne, L, 2008. Arheoloģiskie izrakumi Veselavas viduslaiku kapsētā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 164-170. Melotti, Μ., 2011. The Plastic Venuses: Archaeological Tourism in Post-Modern Society. Pieejams: http://www.cambridgescholars.com/ download/sample/61065 (15.11.2016.). Merkevičius, A., Nemickienė, R., 2011. Senieji laukai šiaurės vakarų Lietuvoje. Vilniaus: Vilniaus universitetas. Meža, J., 2015. Augi sleņģenēs - līdz šim nezināmas tautas tradīcijas liecinieki? Daba un muzejs, 10. Rīga: Latvijas Dabas muzejs, 43-46. Miliauskienė, Ž., Jankauskas, R., 2009. Dental wear patterns in Lithua nian and Latvian paleoanthropological samples. Archaeologia Baltica, 12. Klaipėda, 88-94. Malonaitis, A., 2008. Geležiniai siauraašmeniai kirviai Lietuvoje. Vilnius. Mintaurs, Μ., 2016.
Arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsture Latvijā. Rīga: Neputns. Maivess, R., 2010. Kokneses pils būvvēsture: 13. gadsimts - 17. gadsimta 20. gadi. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas vidus laiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 237-273. Mitchiner, Μ., 1988. Jetons, Medalets Tokens the Medieval Period and Nuremberg. Volume one. London. Maivess, R., 2014. Turaidas pils būvvēsture 13.-18. gadsimtā. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 217-260. Mannhardt, W., 1936. Letto-preussische Götterlehre. Riga: W. F. Hacker. Martini, Μ., Sibilla, E., 2001. Radiation in archaeometry: archaeological dating. Radiation Physics and Chemistry, 61, 241-246. Pieejams: http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.512.4009 rep=repl type=pdf (05.03.2020.). Martini, Μ., Sibilla, E., 2006. Luminescence dating and cultural heri tage. Archeometriai Műhely, 1, 3-11. Pieejams: http://www.ace.hu/ am/2OO6_l/AM-2OO6-l-MM.pdf (05.03.2020.). Mašnovskis, V., 2005-2007. Latvijas luterāņu baznīcas: Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra: Enciklopēdija 4 sējumos. Rīga: DUE. Mathieson, L, Alpaslan-Roodenberg, S., Posth, C., Szécsényi-Nagy, A., Rohland, N., Mallick, S., Olalde, L, Pinhasi, R., Reich, D., Zariņa, G. et al., 2018. The genomic history of southeastern Europe. Nature, 555 (7695), 197-203. DOI: 10.1038/nature25778. Matz, J., Mehl, H., 2000. Vom Kienspan zum Laserstrahl: Zur Geschichte der Beleuchtung von Antike bis Heute. Husum: Husum Druck- und
Verlagsgesellschaft. McIntosh, G., Catanzariti, G., 2006. An introduction to archaeomagnetic dating. Geochronometria, 25, 11-18. Meadows, J., Bērziņš, V., Brinker, U., Lübke, H., Schmölcke, U., Staude, A., Zagorska, L, Zariņa, G., 2015. Dietary freshwatwer reservoir effects and the radiocarbon ages of prehistoric human bones from Zvej nieki, Latvia. Journal of Archaeological Science: Reports. Pieejams: http://dx.doi.Org/10.1016/j/jasrep . (24.10.2015.). Meadows, J., Bērziņš, V., Legzdiņa, D., Lübke, H., Schmölcke, U., Zagor ska, L, Zariņa, G., 2016. Stone Age subsistence strategies at Lake Burtnieks, Latvia. Journal of Archaeological Science: Reports, 17, 992-1006. Pieejams: http://dx.doi.Org/10.1016/j.jasrep. (25.12.2017.). Meilis, 0., 1938. Limonita atradnes Latvijā. Ģeogrāfiski raksti, VI. Rīga, 103-122. Melne, L, 2007. Arheoloģiskie izrakumi Veselavas viduslaiku kapsētā 2004. un 2006. gadā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga, 153-154. 624 Mittnik, A., Wang, Ch.-Ch., Pfrengle, S., Daubaras, Μ., Zariņa, G., Hallgren, F., Allmäe, R., Khartanovich, V., Moiseyev, V, Tõrv, Μ., Furtwängler, A., Valtueña, A. A., Feldman, Μ., Economou, Ch., Oinonen, Μ., Vasks, A., Balanovska, E., Reich, D., Jankauskas, R., Haak, W., Schiffels, S., Krause, J., 2018. The genetic prehistory of the Baltic Sea region. Nature Communications, Vol. 9, Article num ber 442. DOI: 10.1038/s41467-018-02825-9. Pieejams: https://www. nature.com/articles/s41467-018-02825-9 (20.02.2020.). Mohén, J.-Р.,
Élűére, Ch., 2000. The Bronze Age in Europe: Gods, Heroes and Treasures. London: Thames and Hudson. Möller, G., 1995. Mittelalterliches und renaissancezeitliches Hohlglas aus Stralsund. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Hanse-Druck, 43-48. Möller, G., 2007. Mineralischer Baustoffhandel und -transport im Ostseeraum des Spätmittelalters bis zur jüngeren Neuzeit. Terra Praehistorica: Festschrift für Klaus-Dieter Jäger zum 70. Geburtstag. Langenweissbach: Kommissionsverlag Beier Beran, 449-468. Montelius, 0., 1888. Über die Einwanderung unserer Vorvater in den Norden. Archiv für Anthropologie, Bd. 17, 151-160. Montelius, 0., 1986. Dating in the Bronze Age with special reference to Scandinavia (Kungi. Vitterhets Historie och Antikvitets Akademien). Stockholm: Almqvist Wiksell International. Monumenta Livoniae Antiquae: Sammlung von Chroniken, Berichten, Urkunden und anderen schriftlichen Denkmalen und Aufsätzen, wel che zur Erläuterung der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurland’s dienen. Vierter Band. Riga; Leipzig, 1844. Moora, H., 1929. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr. I. Teil: Die Funde. Tartu: Õpetatud Eesti Selts. Moora, H., 1931. Ein Hügelgrab der römischen Eisenzeit in Īle, Kreis Jelgava, Lettland. Congressus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.ѴШ 1930 (Latvijas Universitātes Raksti. Filoloģijas un filozofijas fakultātes sērija, I sēj., 1. papild.). Rīga, 437-460. Moora, H„ 1938a. Das II. Hügelgrab von Gailīši, Gemeinde Īle, Kreis Jelgava. Senatne un Māksla, 2, 64-73. Moora, H., 1938b. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa
500 n.Chr. II. Teil: Analyse. Tartu: Õpetatud Eesti Selts. Moora, Н„ 1952. Pirmatnējā kopienas iekārta un agrā feodālā sabiedrība Latvijas PSR teritorijā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Literaturas saraksts Moore, P. D., Webb, J. A., 1978. An Illustrated Guide to Pollen Analysis. Oxford: Blackwell. Morris, J., 2011. Investigating Animal Burrials: Ritual, mundane and beyond (BAR British Series 535). Oxford: British Archaeological Report. Muckle, R. J., 2014. Introducing Archaeology. Second Edition. Toronto: University of Toronto Press. Mugurēvičs, Ē., 1966. Arheoloģiskie izrakumi Matkules pilskalnā 1965. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 23-24. Mugurēvičs, Ē., 1969a. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1968. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-45. Mugurēvičs, Ē., 1969b. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Kurzemē 1968. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheo logu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 45-47. Mugurēvičs, Ē., 1971. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1970. gadā. Izrakumi Zlēku “Priedniekos” un Saldus pili. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 49-51. Mugurēvičs, Ē., 1972. Saldus pils (Frauenburg) XV-XVII gadsimtā. Latvi jas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2, 54-64. Mugurēvičs, Ē., 1973. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1972. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 50-52. Mugurēvičs, Ē., 1974. Priekšvārds. Arheoloģija un
etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 5-6. Mugurēvičs, Ē., 1976. Izrakumi Sabiles pilskalnā un senpilsētā. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 73-78. Mugurēvičs, Ē., 1977a. Izrakumi Sabilē un Tojātos. Materiāli par arheo logu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 48-51. Mugurēvičs, Ē., 1977b. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3.-15. gs. arheoloģiskie pieminekļi. Rīga: Zinātne. Mugurēvičs, Ē., 1978. Izrakumi Sabilē 1977. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 54-57. Mugurēvičs, Ē., 1980. Arheoloģisko izrakumu rezultāti Sabiles senpilsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76-80. Mugurēvičs, Ē., 1982a. Arheoloģiskie izrakumi Dundagas pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 198O./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 95-100. Mugurēvičs, Ē., 1982b. Arheoloģiskie izrakumi Rēzeknes pilskalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 198O./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 101-107. Mugurēvičs, Ē., 1983. Latvijas viduslaiku piļu klasifikācijas un arheo loģiskās izpētes jautājumi. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 3-13. Mugurēvičs, Ē., 1984a. Arheoloģiskie izrakumi Dinaburgas pilsētiņā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 69-75.
Mugurēvičs, Ē„ 1984b. Izrakumi Rēzeknes pilī pabeigti. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 68-69. Mugurēvičs, Ē„ 1985. Rēzeknes pils un tās novads 9.-17. gs. (sakarā ar 700 gadiem, kopš Rēzekne pirmoreiz minēta rakstītajos avotos). Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 3, 48-71. Mugurēvičs, Ē., 1987. Kristīgās ticības izplatība Latvijas teritorijā 11.-12. gs. un katoļu baznīcas ekspansijas sākums. Latvijas PSR Zinātņu Aka dēmijas Vēstis, 5, 10-25. Mugurēvičs, Ē., 1988. Izrakumi Dinaburgas pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 104-109. Mugurēvičs, Ē., 1993. Komentāri. Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 333-451. Mugurēvičs, Ē., 1994. Arheoloģiskās liecības par Livonijas ordeņa piļu apbūves attīstību Latvijas teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 93-109. Mugurēvičs, Ë., 1996a. Die Dorfsiedlung und die Burg Holme bei Salaspils (Lettland) im Mittelalter. Pele, O., Pickhan, G. (Hrsg.). Zwischen Lübeck und Novgorod: Wirtschaft, Politik und Kultur im Ostseeraum vom frühen Mittelalter bis ins 20. Jahrhundert: Norbert Angermann zum 60. Geburtstag. Lüneburg: Institut Nordostdeutsches Kultur werk, 99-107. Mugurēvičs, Ē., 1996b. Latvijas vēstures institūta arheoloģijas fondi un zinātniskais arhīvs kā vēstures pētīšanas avots. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 3, 55-57. Mugurēvičs, Ē., 1999a. Dinaburgas pilsapmetnes koka lāpsta. Etnogrāfs profesors Dr. habil, hist. Saulvedis Cimermanis:
Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 190-197. Mugurēvičs, Ē., 1999b. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teri torijā (12. gs. - 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 54-90. Mugurēvičs, Ē., 1999c. Rakstītie avoti par Mārtiņsalas pili 12.-14. gs. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 203-215. Mugurēvičs, Ë., 2000. Arheoloģiskie pētījumi Ventas lejteces apgabala dzelzs laikmeta un viduslaiku pieminekļos. Izrakumi Zlēkās. Arheo loģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 74-87. Mugurēvičs, Ē., 2001. Burg und Burgsiedlung Sabile (Zabeln) im 11.-16. Jh. Lietuvos archeologija, 21, 63-72. Mugurēvičs, Ē., 2003. Pēterburga un Latvijas arheoloģija. Referāts Latvijas Zinātņu akadēmijas. Valsts mākslas muzeja un P. Stradina Medicīnas vēstures muzeja kopsēdē “Pēterburga un Latvija kultūr vēsturisko sakaru skatījumā” 2003. gada 4. aprīlī. Latvijas Vēstnesis, 11.04.2003., Nr. 57. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/73744. (14.02.2017.). Mugurēvičs, Ē„ 2005. Piltenes pils 14.-16. gadsimtā un arheoloģiskās liecības par tās tiltu. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Lat vijas viduslaiku pilis, V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 165-202. Mugurēvičs, Ē„ 2006. Lībiešu izcelsmes un kultūras veidošanās problē mas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 15-37. Mugurēvičs, Ē„ 2008. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga: Latvijas vēstures
institūta apgāds. 625
Literaturas Mugurēvičs, Ē., 2011. Rēzeknes pils un novada vēsture 9.-17. gs. pēc rakstītajiem avotiem un arheoloģisko izrakumu datiem. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 238-274. Mugurēvičs, Ē., 2014. Dinaburgas pils un pilsapmetne pēc rakstīto avotu un arheoloģisko izrakumu liecībām. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 145-165. Mugurēvičs, Ē., Mugurēvičs, A., 1999. Meža dzīvnieki Latvijā. Latvijas mežu vēsture līdz 1940. gadam. Rīga: WWF - Pasaules Dabas fonds, 207-247. Mugurēvičs, Ē., Spirģis, R., 2002. Arheoloģiskās liecības par akām Latvijas mūra pilīs (12. gs. beigas - 18. gs.). Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 349-370. Mugurēvičs, Ē., Vilcāne, A., 1986. Naujenes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etno grāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 91-97. Muiža zem ozoliem 1998 - Muiža zem ozoliem. Ungurmuiža un fon Kampenhauzenu dzimta Vidzemē = Gutshof unter den Eichen. Orelien und die Familie von Campenhausen in Livland (Katalogs izstādei Rundāles pils muzejā un Herdera institūtā Mārburgā). Rīga: Nordik. saraksts Munthe, L. W., 1902-1917. Kungi. Fortifikationens historia. Bd. 1-6. Stockholm. Mūrniece, S., Kalniņa, L., Bērziņš, V., Grasis, N., 1999. Environmental change and prehistoric human activity in West Kurzeme, Latvia. Miller, U., Hackens,
T., Lang, V., Raukas, A., Hicks, Sh. (eds.). Environmental and Cultural History of the Baltic Region. PACT 57. Belgium, 35-70. Musilek, L., Kubelik, Μ., 2000. Termoluminiscence dating. Creagh, D. C., Bradley, D. A. (eds.). Radiation in Art and Archeometry. Amsterdam: Elsevier, 101-128. Myrberg, N., 2008. Ett eget värde. Gotlands tidigaste mynnting, ca 1140-1220 (Stockholm Studies in Archaeology, 45). Stockholm: Stockholm University. Nadolski, A., 1984. Polska broń. Broń biata. Wyd. II. Wrocław; Warszawa; Kraków; Gdańsk: Zakład Narodowy im. Ossolińskich. Nakaitė, L., 1964. Miniatiūrinės IX-XIII amžių įkapės Lietuvoje. Lietuvos TSR mokslų akademijos darbai, serija A, 2 (17). Vilnius, 53-73. Namneek, H., 1942a. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 8, 226-228. Namneek, H., 1942b. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 9, 266-268. Muižnieks, V., 2003. Arheoloģiskie pētījumi Puzes Lejaskroga kapsētā un viduslaiku apbedīšanas tradīcijas Ziemeļkurzemē. Ventspils muzeja raksti, III. Rīga: Ventspils muzejs, 94-112. Namneek, H., 1942c. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 10, 300-302. Muižnieks, V., 2004a. Apbedīšanas tradīcijas Puzes Lejaskroga 13.-17. gs. kapsētā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 29-44. Namneek, H., 1942d. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 11, 327-329. Muižnieks, V., 2004b. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažu vecpilsētā 2001. un 2002. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds,
74-76. Namneek, H., 1942e. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 12, 362-364. Muižnieks, V., 2006a. Apbedīšanas tradīcijas Mārtiņsalas baznīcas kap sētā. Arheoloģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 163-184. Nassaney, M. S., 2010. Social archaeology. Archaeology: Encyclopedia of Life Support Systems, Vol. I. United Kingdom: EOLSS Publishers, 1-7. Pieejams: http://www.eolss.net/sample-chapters/c04/e6-21-01-12.pdf (20.02.2020.). Muižnieks, V., 2006b. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažos kvartālā starp Dailes un Cēsu ielu. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 27-32. Nerman, В., 1958. Grobin-Seeburg: Ausgrabungen und Funde. Stockholm: Almqvist Wiksell. Muižnieks, V., 2007. Neparasti guldīti mirušie Latvijas vēsturisko laiku kapsētās. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 31-59. Muižnieks, V., 2008. 14., 15. gs. ugunskapi Kurzemē. Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 35-56. Muižnieks, V., 2014a. Arheoloģiskā uzraudzība Jēkabpilī 2013. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 150-154. Muižnieks, V., 2014b. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažos. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 155-159. Muižnieks, V., 2014c. Arheoloģiskie izrakumi Ropažu viduslaiku pilī 2012. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 163-168. Neumann, W., 1912. Der Dom zu St. Marien in Riga: Baugeschichte und Baubeschreibung. Riga: G.
Löffler. Noteikumi 2003 - Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumi Nr. 474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsar dzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=78458 (20.02.2020.). Noteikumi 2003a - Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumi Nr. 473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aiz sargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta”. Pieejams: https:// likumi.lv/doc.php?id=78457 (20.02.2020.). Muižnieks, V., 2015. Bēru tradīcijas Latvijā pēc arheoloģiski pētīto 14.-18. gs. apbedīšanas vietu materiāla (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 21). Rīga: Zelta grauds. Noteikumi 2003b - Ministru kabineta 2003. gada 15. jūlija noteikumi Nr. 392 “Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=77333 (20.02.2020.). Muižnieks, V„ Vasiļausks, E., 2018. Karls Bojs un viņa pētījumi Latvi jas un Lietuvas arheoloģijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 30. Rīga: Zinātne, 47-66. Noteikumi 2004 - Ministru kabineta 2004. gada 9. novembra noteikumi Nr. 916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums”. Pie ejams: https://likumi.lv/doc.php?id=96371 (20.02.2020.). Muktupāvels, V., 2017. Tautas mūzikas instrumenti Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Nowakowski, A., 1994. Arms and Armour in the Medieval Teutonic Order’s State in Prussia. Łódź: Oficyna Naukowa MS. 626
Literatūras saraksts Nunez, Μ., 1987. A Model for the Early Settlement of Finland. Fennoscandia Archaeologica, IV, 3-18. Nyenstede, F., 1839. Livländische Chronik. Monumenta Livoniae Antiquae, 2. Riga; Leipzig. O’Brien, Μ. J., Lyman, R. L., 2002. Sériation, Stratigraphy, and Index Fossils: The Backbone of Archaeological Dating. New York; Boston; Dordrecht; London; Moscow: Kluwer Academic Publishers. O’Brien, Μ. J., Lyman, R. L., 2009. Darwinism and historical archaeo logy. Majewski, T., Gaimster, D. (eds.). International Handbook of Historical Archaeology. New York: Springer, 227-252. O’Connor, T., 2013. The Archaeology of Animal Bones. Stroud: History Press. Oras, E., 2015. Practices of Wealth Depositing in the lst֊9th Century AD Eastern Baltic. Leiden: Sidestone Press. Ortslexikon 1990 - Baltisches historisches Ortslexikon. T. 2: Lettland. Köln; Wien: Böhlau. Ose, L, 1996. Podiņu krāsnis Kurzemes un Zemgales pilīs: 15. gs. beigas 18. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 1997. Ugunsieroču nozīme Viduseiropas piļu arhitektūras attīstībā un tās ietekme Livonijā 15.-16. gadsimtā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 51-67. Ose, L, 1998a. Salaspils pils plānojuma rekonstrukcija. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 378-414. Ose, L, 1998b. Ugunsieroču ieviešanās Latvijas pilīs. Dabas un vēstures kalendārs 1999. Rīga, 63-68. Ose, L, 1998c. Ugunsieroču torņu apsekošana Vidzemes pilīs. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga:
Latvijas vēstures institūta apgāds, 53-57. Ose, L, 2000. Bīskapa Alberta laikā celtās Latvijas pilis. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 2. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 65-78. Ose, L, 2001a. Jauni dati par Rīgas pirmo aizsargmūri. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 3/4, 131-133. Ose, L, 2001b. Latvijas viduslaiku piļu pētniecība 18.-20. gadsimtā (Lat vijas viduslaiku pilis, II). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 2006. Zviedrijas Karaliska Kara arhīva dotumi - Latvijas 17. gs. nocietinājumu izpētes nozīmīgs avots. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 3/4, 59-64. Ose, L, 2007. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 2008. Zviedru skanstis Daugavas lejtecē kā kultūrvēsturiskas izziņas avots. Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 230-249. Ose, L, 2010a. Latvijas viduslaiku piļu pārbūves pēc uguns šaujamo ieroču ieviešanās, 15. gadsimta vidus - 16. gadsimta vidus. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 8-40. Ose, L, 2010b. Rīgas un Kokneses pils 17. gadsimta plāni un zīmējumi no Kara arhīva Stokholmā. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 224-234. Ose, L, 2010c. Überblick über die Forschungsgeschichte der Burgen Lettlands. Burgen und Schlösser. Zeitschrift für Burgenforschung und Denkmalpflege, 4, 216-224. Ose, L, 2011a.
Cēsu pils 16. gs. krāsns podiņi - vai reformācijas laika liecinieki? Regina in castro Wenda: Rakstu krājums - veltījums Cēsu ordeņpils pētniecei arheoloģei Dr. hist. h.c. Zigrīdai Apaļai 75 gadu dzīves jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 143-148. Ose, L, 2011b. Ieskats Ludzas ordeņpils vēsturē un nocietinājumu attīs tībā. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 354-380. Ose, L, 2011c. Kapelas un baznīcas Latvijas viduslaiku pilīs. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 95-144. Ose, L, 2011d. Vidzemes un Latgales piļu 17. gs. plāni un zīmējumi no Stokholmas arhīviem. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 478-490. Ose, L, 2012a. Kobronskansts pārbūves 17. gs. un 18. gs. sākumā zviedru inženieru ieceres un to realizācija. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 7. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 406-443. Ose, L, 2001c. Rīgas un tās tuvākās apkārtnes 17.-18. gadsimta nocieti nājumu plāni Stokholmas Kara arhīvā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 3. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 188-210. Ose, L, 2012b. [Par: Studies in Post-Medieval Archaeology, 4: Written and iconographie sources in post-medieval archaeology. Ed. Jaromir Žegklitz. Praha: Archaia, 2012. 509 p., il. (Pētījumi jauno laiku arheoloģijā, 4: Rakstītie un ikonogrāfiskie avoti jauno laiku arheo loģijā)]. Latvijas
Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 179-185. Ose, L, 2002a. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā, Kungu un Kaļķu ielā. Arheo logu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 269-282. Ose, I. (sast.), 2013. Turaidas pils 16.-18. gadsimta krāsns keramika: Katalogs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 2002b. Salaspils Zviedru skansts. Civitas et castrum ad Mare Balticum: Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos. Rakstu krājums - veltījums LZA īstenajam loceklim prof. Dr. habil, hist. Andrim Caunem 65 gadu dzīves jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 205-223. Ose, L, 2003. Viduslaiku Rīgas aizsargmūris. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 202-264. Ose, L, 2005. Piltenes pils 16. gs. pirmās puses dekoratīvie akmenskalumi. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas vidus laiku pilis, V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 387-403. Ose, I. (sast.), 2015. Turaidas pils 13.-17. gadsimta būvkeramika: Katalogs = Building Ceramies of Turaida Castle in the 13th-17th Centuries: Catalogue. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 2016a. Bauskas un Cēsu pils senlietas ar uzrakstiem VDMIE un GWBIE - liecinieces reformācijas ieviešanai Livonijā. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, IX). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 237-259. Ose, L, 2016b. Siguldas, Turaidas, Krimuldas un Mālpils piļu plāni no Kara arhīva Stokholmā. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zem gales pilīm
(Latvijas viduslaiku pilis, IX). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 326-340. 627
Literaturas saraksts Ose, I. (sast.), 2017. Turaidas pils 13.-18. gadsimta dzelzs būvkalumi: Katalogs = Building Ironwork at Turaida Castle in the 13th-18th Centuries: Catalogue. Rīga: Zinātne. Pavulāne, V, 1994. Rakstītos vēstures avotos minētās apdzīvotas vietas Kurzemē 13. gadsimtā (Miera Kursa). Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 151-160. Ozola, I., 2013. Holoceną organogenie nogulumi un to uzkrāšanās apstākļu izmaiņas purvos Ziemeļvidzemē. Disertācija. Rīga: Latvijas Universitāte. Pāvulāns, V, 1971. Satiksmes ceļi Latvijā ХНІ-ХѴП gs. Rīga: Zinātne. Ozola, I., Ceriņa, A., Kalniņa, L., 2010. Reconstruction of palaeo vegetation and sedimentation conditions in the area of ancient Lake Burtnieks, northern Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 59, 164-179. Ozola, К., 1959. Arheoloģiskie izrakumi Cēsu raj. Priekuļu lauksaimnie cības mehanizācijas tehnikuma teritorijā. Referātu tēzes zinātniskai sesijai, veltītai 1958. gada arheoloģiskiem izrakumiem un etnogrāfis kai ekspedīcijai Latvijas PSR teritorijā. Rīga, 33-34. Ozoliņa, A., 2007. Zviedrijas 17.-18. gadsimta vara monētas un to atradumi Latvijas teritorijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga, 69-78. Ozoliņa, A., 2014. Livonēzi un to vieta Krievijas reģionālo monētu kalšanas vēsturē. Latvijas Nacionālā muzeja zinātniskie lasījumi 2011.-2013.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 20). Rīga, 133-140. Ozols, J., 1969. Die baltische Steinkistengräberkultur. Berlin: Walter de
Gruyter Co. Ozols, К., 1939. Senie latviešu audumi. Senatne un Māksla, 2, 81. Paardekooper, R., 2014. The history and development of archaeological open-air museums in Europe. Experiments Past: Histories of Experi mental Archaeology. Ed. by J. R. Flores, R. Paardekooper. Leiden: Sidestone Press, 147-166. Paegle, E., 1924. Jaunākie izrakumi Latvijā. Latvijas Saule. Mākslas un senatnes mēnešraksts, 21/22, 221. Paläobotanik. Lexikon der Biologie. Pieejams: http://www.spektrum.de/ lexikon/biologie/palaeobotanik/48920 (06.04.2017.). Pan, Μ., Sjöberg, L. E., 1991. Preliminary Results from Swedish Sites of the 1990 Baltic Sea GPS Campaign. Presented at the XX IUGG Conference, Vienna, August 1991. Pärn, F., 1995. Zur Geschichte der livländischen Numismatik. Studia Numismatica. Tallinn, 132-146. Pärn, E, Mscr. Sog. Nottaler Livlands aus 1558-1561. Hamburg. Pečeliūnaitė-Bazienė, E., 2004: 2/2 sustiprinto ruoželinio pynimo audi niai I-XII a. Lietuvos pajūrio laidojimo paminkluose. Archaeologia Lituana, 5. Vilnius: Vilnius University, 66-77. Pečeliūnaitė-Bazienė, E., 2016. Kuršiu tekstile. The Curonians. Tribal Culture according the Ornaments and Wear. Vilnius: Lietuvos nacio nalinis muziejus, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 226-238. Peida, К. (Duemane), 1979/1981. Die Entwicklung der Numismatik in Lettland. Hamburger Beiträge zur Numismatik, H. 33/35, 195-204. Perns, E, 2005. Volterà fon Pletenberga dālderis un tā kalumi zeltā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 159-176. Persietis (Zemītis, K.), 1930. Kalmju
kalniņš. Persieša kopoti raksti, I. Rīga: A. Gulbis, 423-432. Petrenko, V., Urtāns, J., 2012. Grobiņas arheoloģijas pieminekļi. Rīga: Nordik. Pettere, I., 1998. Daugavpils novada krucifiksi. Daugavpils: Latgales pētniecības institūta izdevniecība. Pettersson, P. E., 2007. Användningsområden för perforerade cylin derkärl: En studie av bottenlösa perforerade cylinderkärl och dess möjliga användningsområden med fokus på högre temperaturer. LUP Student Papers. Lund University Libraries. Pieejams: https://lup. lub.lu.se/student-papers/search/publication/1319938 (03.03.2020.). Piezonka, H., 2012. Stone Age hunter-gatherer ceramics of North-Eastern Europe: insights into the dispersal of an essential innovation. Docu menta Praehistorica, 39, 23-51. Pigozne-Brinkmane, L, 2005. Baking bread in a reconstructed bread-oven of the Late Iron Age. Reconstruction and Experiment in Archaeo logy - European Platform, 2, 79-84. Pigozne-Brinkmane, L, 2008. Interaction between experimental archaeo logy and folklore - Latvian example. Reconstruction and Experiment in Archaeology - European Platform, 5, 30-32. Piton, D. (ed.), 1996. La céramique très décorée dans l’Europe du Nord-Ouest (Xe-XVe siècle): Actes du colloque de Douai (7-8 avril 1995) (Nord-Ouest Archéologie, 7). Berck-sur-Mer. Past from the Air: Aerial Archaeology and Landscape Studies in Northern Europe: Papers of the international seminar held at Klaipeda University 16-20 November 2005. Ed. by R. Jarockis, R. Kraujalis, Ch. Musson. Vilnius: Versus aureus, 2007. Polakiewicz, Μ., 1967. Obróbka gliny (Pottery): Przewodnik. Toruń.
Paulsen, P., 1956. Einige Säbelschwerter im Ostseeraum. Documenta archaeologica Wolfgang La Baume dedicata. Bonn, 123-136. Pollard, A. Μ., Heron, C., 1996. Archaeological Chemistry. Cambridge: The Royal Society of Chemistry. Pauluči 2008 - Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. Izdošanai sagatavojusi, tulkojusi un komentējusi I. Ose. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Pravornis, A., 2012. Arheoloģiskās uzraudzības darbi 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 140-148. Pavele, T., 1959. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Rīgā 1957. gadā. Rīga: Valsts Rīgas vēstures muzejs. Preusser, F., Degering, D., Fuchs, Μ., Hilgers, A., Kádereit, A., Kla sen, N., Krbetschek, Μ., Richter, D., Spencer, J. Q. G., 2008. Lumi nescence dating: basics, methods and applications. Eiszeitalter und Gegenwart - Quaternary Science Journal, 57, 95-149. Pāvele, T., 1964. Latvijas 11.-13. gs. bronzas bļodas. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 127-134. Pāvele, T., 1995. Arheoloģiskie pētījumi pie Pētera baznīcas. Pētera baznīcas atdzimšana. Rīga: Galvenā arhitektūras pārvalde, 52-55. 628 Platbārzdis, A., 1968. Die königlich schwedische Münze in Livland. Das Münzwesen 1621-1710. Stockholm: Almqvist Wiksell. Priedîte, L, 1971. Rokas dzirnavas, to tipi, izmantošana un izplatība Latvijā 19. gs. otrajā pusē. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultā tiem. Rīga: Zinātne, 5-7.
Literatūras Priedīte, L, 1988. Tautas mūzikas instrumenti. Rīga: Avots. saraksts Pūriņš, R., 1987. Senās vējdzirnavas. Rīga: Zinātne. Rains, V„ 2000. Zemūdens arheoloģiskie pētījumi Latvijā 20. gs. beigās. Arheoloģiskie pieminekļi, arheoloģiskās vietas. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 11-17. Putt, S„ 2015. The origins of stone tool reduction and the transition to knapping: an experimental approach. Journal of Archaeological Science: Reports, 2, 51-60. Rapp, G., 2009. Archaeomineralogy. Berlin; Heidelberg: Springer-Verlag. Pyhrr, S. W., 1999. “Ancient armour and arms recently received from Spain” Eusebio Zuloaga, Henry Lepage and the Real Armeria in Madrid. Gladius, XIX, 261-290. Pyhrr, S. W., LaRocca, D. J., Breiding, D. H., 2005. The Armored Horse in Europe. 1480-1620. New York: Metropolitan Museum of Art. Rackevičius, G., 2002. Arbaletas ir lankas Lietuvoje XIII-XVI a. Vilnius. Radiņš, A., 1978. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Ogres un Gulbenes rajonā, izrakumi Gūtiņu pilskalnā Preiļu rajonā 1977. gadā. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 60-62. Radiņš, A., 1980. Arheoloģiskie izrakumi Gūtiņu pilskalnā un Salnas kroga kapulaukā 1979. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 84-86. Radiņš, A., 1984. Izrakumi Kuciņu un Ćakulu uzkalniņu senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76-79. Radiņš, A.,
1986. Izrakumi Batņu senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 97-99. Radiņš, A., 1994. Daugmales pilskalnā atrastā 12. gs. bronzas lejamveidne. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 92-96. Radiņš, A., 1996a. Apbedījumi ar sievietes rotu kompleksa “ziedojumiem” latgaļu apdzīvotajā teritorijā 11.-13. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 98-103. Radiņš, A., 1996b. Ceļvedis Latvijas senvēsturē. Rīga: Zvaigzne ABC. Radiņš, A., 1999. 10.-13. gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 5). Rīga: N.I.M.S. Radiņš, A., 2000. Daugavas ceļš un Daugmale. Cauri gadsimtiem: Rakstu krājums veltīts Valdemāram Ģinteram (1899-1979) (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 7). Rīga: N.I.M.S., 101-121. Radiņš, A., 2004. Zemgaļu un skandināvu sakari 10.-12. gadsimtā. Tirdz niecības uzbūves daži aspekti. Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs, 77-87. Rasiņš, A., Tauriņa, Μ., 1983. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 152-175. Rech, Μ., 2001. Hinweise auf Alltag und Handwerk im mittelalterlichen Bremen. Bremer Archäologische Bläter. Neue Folge, 5. Bremen: Schintz Druck, 29-62. Reinfelde, I„ 2003. “Reilija” pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. Senā Rīga: Pētījumi
pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 58-67. Reinfelde, I., 2005a. 18. un 19. gs. baltmāla pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 104-124. Reinfelde, I., 2005b. Archäologische Tonpfeifen-Funde in Riga. Ein ersten Überblick. Knasterkopf. Fachzeitschrift für Tonpfeifen und historischen Tabakgenuß. Bd. 18. Tonpfeifen zwischen Ostsee und Schlesien. Görlitz; Leipzig: Kügler Kluttig, 51-62. Reinfelde, I., 2009.17.-20. gs. sarkanmāla saliekamās pīpes Rigas arheo loģiskajā materiālā. Senā Rīga: Pilsētas arheoloģija, arhitektūra un vēsture, 6. Rīga: Mantojums, 124-139. Reinfelde, I., 2012. Reinzemes ֊ Rarenas un Vestervaldes 16.-18. gs. plastiski dekorētie trauki Rīgas arheoloģiskajā materiālā. Arheolo ģija un etnogrāfija, 26. Rīga: Zinātne, 156-176. Reinfelde, L, 2012. Rīgā atrastā 16.-17. gs. Ķelnes un Frehenas akmensmasas keramika ar plastisko dekoru. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 7. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 149-178. Reinfelde, I., 2015. Zīgburgas 16. gadsimta otrās puses akmensmasas keramika Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 8. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 92-109. Reinfelde, L, Vijups, A., 2002. 17. gs. baltmāla pīpes Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arheoloģiskajā materiālā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 283-295. Remecas, E., 2016. Находки курляндских монет в
Клайпеде. Between Klaipeda and Turku: Decennary volume of the Association of Baltic Numismatists. Association of Baltic Numismatists, 14-20. Radiņš, A., 2012. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns. Renfrew, A. C., 1987. Archaeology and Language: The Puzzle of Indo-European Origins. London: J. Cape. Radiņš, A., Zemītis, G., 1988. Izrakumi Daugmales arheoloģiskajā kom pleksā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etno grāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 117-121. Renfrew, C., Bahn, P., 1996/2012. Archaeology: Theories, Methods and Practice. 2nd ed./6th ed. London: Thames Hudson. Radiņš, A., Zemītis, G., 1990. Daugmales arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 129-132. Radivojević, Μ., Rehren, T., Pernicka, E., Šljivar, D., Brauns, Μ., Borić, D., 2010. On the origins of extractive metallurgy: new evi dence from Europe. Journal of Archaeological Science, 37, 2775-2787. Pieejams: https://edisciplinas.usp.br/pluginfile.php/1382613/ mod_r esource/con tent/l/Ono/o2Othe%2 Oor igins %2 Oo f°/o20 extractive°/o20metallurgy_new%20evidence°/o20from%20 Europe°/o20(Radivojevic»/o20et°/o20al°/o202010).pdf (15.01.2018.). Renner 1876 (1582) - Johann Renner’s Livländische Historien. Hrsg, von R. Hausmann und К. Höhlbaum. Göttingen. Rice, P. Μ., 1987. Pottery Anallysis: A Source Book. Chicago: University of Chicago Press. Richter, D., 2007. Advantages and limitations of thermoluminescence dating of heated
flint from Paleolithic sites. Geoarchaeology: An International Journal, 22 (6), 671-683. Riegl, A., 1901. Die spätrömische Kunst-industrie nach den Funden in Österreich-Ungarn. Wien: Österreichische Staatsdruckerei. 629
Literatūras Riekstiņš, H., 1931. Der zweite Depotfund von Kokumuiža. Congresus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.VHI.1930. Riga, 473-478. Riekstiņš, H., 1935. Latviešu cilšu kapu tipi un apbedīšanas parašas dzelzs laikmetā. Rīga: L.Ü. Studentu padomes grāmatnīcas izdevums. Riekstiņš, H., Stepiņš, P., 1938. 1938. g. izrakumi Valmieras pilskalnā. Senatne un Māksla, 3. saraksts Rudzīte, Μ., 1996. Latviešu valodas sēliskās izloksnes. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 4/5, 45-50. Rundberget, В., Vasks, A., Larsen, J. H., Bebre, V., Brūzis, R., Donina, L, Gundersen, I. Μ., Vīksna, A., 2020. The bloomery in Latvia - Iron Age and medieval technologies in a comparative study. Historical Metallurgy, 52 (2) for 2018 (published 2020), 96-109. Rusovs, B., 1926. Livonijas kronika. Tulkojis cand. hist. Ed. Veispals. Rīga: Valters un Rapa. Rīgas arheoloģija - 50: Rīgas arheoloģiskās izpētes rezultāti no 1938. līdz 1987. gadam: Izstādes katalogs; Zinātniskas konferences referātu tēzes. Sast. A. Caune, A. Celmiņš. Rīga, 1988. Russow, В., 1845 (1584). Livländische Chronik. Reval: F. J. Koppelson. Rimantiene, R., 1994. Die Steinzeit in Litauen (Bericht der Römisch-Ger manischen Kommision, 75). Mainz am Rhein: Philipp von Zabern. Russow, E., 2006. Importkeraamika Lääne-Eesti linnades 13.-17. sajandil = Imported Pottery in West Estonian Towns between the 13th and 17th Centuries. Tallinn: Tallinna ülikooli Ajaloo instituut. Rimantiene, R., 2005. Akmens amžiaus žvejai prie Pajūrio lagūnos. Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus. Ring, E., 2012. Keramikhandel im
Ostseeraum zur Hansezeit ֊ ein Beleg für eine Hansekultur? Mähnert, J., Selzer, S. (Hrsg.). Vertraute Ferne: Kommunikation und Mobilität im Hanseraum. Husum, 41-44. Pieejams: https://stadtarchaeologie-lueneburg.de/download.htm (12.02.2018.). Ruša, Μ., 1998. Arheoloģiskie izrakumi Kokneses pilī. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 58-60. Ruša, Μ., 2004. Tukuma viduslaiku pils. Tukuma novada kultūrvēsture: Rakstu krājums, VIL Tukuma muzejs, 21-31. Ruša, Μ., 2006. Madonas viduslaiku kapsēta. Madonas muzeja raksti. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, 5-44. Risberg, J., Bengtsson, L., Kihlstedt, В., Holmberg, C. L., Olausson, Μ., Olsson, E., Tingvall, C., 2002. Siliceus microfossils, especially phytoliths, as recorded in fine prehistoric sites in Eastern Middle Sweden. Journal of Nordic Archaeological Science, 13, 11-26. Ruša, Μ., 2012. Arheoloģiskie izrakumi un uzraudzības darbi Limbažu viduslaiku pilī 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 159-167. Ritums, R., 1994. Aizsardzības izrakumi Ventspils vecpilsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētī jumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76-78. Ruša, Μ., 2016. Arheoloģiskā uzraudzība Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnī, Limbažu un Talsu vecpilsētā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 140-143. Ritums, R., 2000. Pārbaudes izrakumi Válgales senkapos. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures
institūta apgāds, 133-138. Rye, O. S., 1981. Pottery Technology: Principles and Reconstruction. Washington, D.C.: Taraxacum. Ritums, R., 2007. Chronology of the archeological sites in Valgale, Latvia. Inventories and Heritage Management. Baltic Course June 4-14, 2006 Visby, Sweden. Ed. by J. Hanson, H. Ranta. Visby: Gotland University, County Administration of Gotland, 63-69. Ritums, R., 2013. Arheoloģijas pieminekļu apzināšana, aizsardzība un izpēte. Pieminekļu valdei ֊ 90. Pieminekļu valdes mantojums Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 18). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 45-96. Ritums, R., Kalniņa, L., 2002. Ieskats Abavas ielejas senāko apdzīvoto vietu izpētē. Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krā jums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 8). Rīga: N.I.M.S., 153-169. Rosentau, A., Harff, J., Oja, T., Meyer, Μ., 2012. Postglacial rebound and relative sea level changes in the Baltic Sea since the Litorina transgression. Baltica, 25 (2), 113-120. Roslund, Μ., 2007. Guests in the House: Cultural Transmission between Slavs and Scandinavians 900 to 1300 A. D. Leiden; Boston: Brill. Rozenvalds, R., Asaris, J., 2002. Pārbaudes izrakumi Tukuma pilskalnā un apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 93-96. RT - Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etno grāfu . gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 1959-1971. Rudoviča, V., Vīksna, A., Zariņa, G., Melne, L, 2009. An insight into the bioarchaeology of the medieval
inhabitants of Veselava. Archaeologia Baltica, 12. Klaipėda, 112-121. 630 Saag, L., Laneman, Μ., Varui, L., Malve, Μ., Valk, H., Razzak, Μ. A., Shirobokov, I. G., Khartanovich, V. L, Mikhaylova, E. R., Kushniarevich, A., Scheib, C. L., Solnik, A., Reisberg, T., Parik, J., Saag, L., Metspalu, E., Rootsi, S., Remm, Μ., Mägi, R., D’Atanasio, E., Crema, E. R., Diez-del-Molino, D., Thomas, M. G., Kriiska, A., Kivi sild, T., Villems, R., Lang, V., Metspalu, Μ., Tambets, К., 2019. The Arrival of Siberian Ancestry Connecting the Eastern Baltic to Uralic Speakers Further East. Current Biology, 29 (10), 1701-1728. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/31080083 (20.02.2020.). Sachs, H., Badstübner, E., Neumann, H., 1988. Christliche Ikonographie in Stichworten. 3. Aufl. Leipzig: Koehler Amelang. Sachssendahl, J., 1887. Siegel und Münzen der weltlichen und geistlichen Gebietiger über Liv-, Est- und Curland bis zum Jahre 1561 nebst Siegeln einheimischer Geschlechter. Reval: Kluge Strohm. Saldus 2016 - Saldus pils (Frauenburg') 1681., 1711. un 1716. gada inven tarizāciju apraksti. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, IX). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 341-368. Salin, В., 1904. Die altgermanische Thierornamentik: Typologische Studie über germanische Metallgegenstände aus dem IV. bis IX. Jahrhundert, nebst einer Studie über irische Ornamentik. Stockholm: Beckmans Buchdruckerei. Saraksts 1959 - Kultūras pieminekļu saraksts Latvijas PSR teritorijā. Rīga: Latvijas PSR Kultūras ministrija. Saraksts 1969 - Latvijas PSR kultūras
pieminekļu saraksts. Rīga: Latvijas PSR Kultūras ministrija.
Literatūras saraksts Saraksts 1984 - Latvijas PSR vēstures un kultūras pieminekļu saraksts. Rīga: Avots. Saraksts 1993 - Latvijas Republikas arheoloģijas pieminekļi. Rīga: Latvi jas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Saraksts 1998 - Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts. Latvijas Vēstnesis, 375/380, 18.12.1998. Pieejams: https://likumi.lv/ ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu (15.03.2017.). Saraksts 2017 - Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts. Pie ejams: http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/ (08.02.2017.). Schweingruber, F. H., 1993. Jahrringe und Umwelt Dendroökologie. Birmensdorf: Eidgenössische Forschungsanstalt für Wald, Schnee und Landschaft. Sedovs, V., 1992. Balti senatnē. Rīga: Zinātne. Segliņš, V., 2001a. Latvijas holoceną nogulumu sporu un putekšņu dia grammu katalogs. Rīga: LU. Segliņš, V., 2001b. Latvijas holoceną sporu un putekšņu diagrammas. Rīga: LU. Saunders, N. J., 2001. Apprehending memory: Material culture and war, 1919-39. Bourne, J., Liddle, P., Whitehead, I. (eds.). The Great World War 1914-45, Vol. 2. London: Harper Collins, 476-488. Segliņš, V., Kalniņa, L., Lācis, L., 1999. The Lubans plain, Latvia as reference area for long term studies of human impact on the environment. Miller, U., Hackens, T„ Lang, V., Raukas, A., Hicks, Sh. (eds.). Environmental and Cultural History of the Baltic Region. Rixensart, Belgium, 105-130. Sb. Est. 1877 - Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft zu Dorpat 1876. Dorpat: Mattiesen. Sehling, E., 1913. Die evangelischen
Kirchenordnung endes XVI. Jahr hunderts. Bd. 5. Leipzig: O. R. Reisland. Sb. Est. 1892 - Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft zu Dorpat 1891. Dorpat: Mattiesen. Seljak, P. L., Štefančič, Μ., 1999. Adult mortality and biodynamic char acteristics in the early Middle ages population at Bled, Slovenia. Variability and Evolution, Vol. 7, 65-77. Sb. Kurl. - Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus den fahren 1850-1935/1936. Mitau; Riga, 1850-1937. Sēļi 2005 - Sēļi un Sēlija = Selonians and Selonia. Rīga: N.I.M.S. Sb. Rig. - Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alter tumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus den Jahren 1873-1934. Riga: 1874-1936. Semenov, S. A., 1973. Prehistoric Technology: An Experimental Study of the Oldest Tools and Artefacts from Traces of Manufacture and Wear. Adams and Dart. Schäfer, H., 1995a. Funde aus der Zeit um 1810 bis 1820 vom Grundstück des Greifswalder Kaufmanns und Branntweinbrenners Carl Saegert. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Stadt geschichtliches Museum, 82-101. Schäfer, H., 1995b. Hohlgläser des 13. bis 16. Jahrhunderts aus dem östli chen Marktquartier in Greifswald. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Stadtgeschichtliches Museum, 49-56. Schäfer, H., 1995c. Mittelalterliches Hohlglas aus Rostock. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Stadtgeschicht liches Museum, 35-42. Schmid, B., 1921. Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland. Zeitschrift für Bauwesen, H. 7-9, 199-238. Schmiedehelm,
Μ., 1938. Die Steinsetzung in Mūri, Gem. Baižkalns Kr. Cēsis. Senatne un Māksla, 1, 100-109. Schmölcke, U., Meadows, J., Ritchie, K., Bērziņš V., Lübke H., Zagor ska, L, 2015. Neolithic fish remains from the freshwater shell midden Riņņukalns in Northern Latvia. Environmental Archaeo logy, 21 (4), 325-333. Pieejams: http://dx.doi.org/10.1179/17496314 15Y.0000000011 (20.02.2020.). Schöbel, J., Schaal, D., 1982. Historisches Museum. Staatliche Kunst sammlungen Dresden. 3. Aufl. Dresden. Scholkmann, B., 2007. Forschungsfragestellungen, Möglichkeiten und Grenzen einer Archäologie der Reformation im Mitteleuropa. Jäggi, C., Staecker, J. (Hrsg.). Archäologie der Reformation: Studien zu den Auswirkungen des Konfessionswechsels auf die materielle Kultur. Berlin: Walter de Gruyter Co, 3-25. Schutkowski, H. (ed.), 2008. Between Biology and Culture. Cambridge: Cambridge University Press. Schweingruber, F. H., 1983. Der Jahrring: Standart, Methodik, Zeit und Klima in der Dendrochronologie. Bern; Stuttgart: Haupt. Shanks, Μ., Hodder, L, 1995. Processual, postprocessual and interpretive archaeologies. Hodder, I., Shanks, Μ., Alexandri, A., Buchli, V., Carman, J., Last, J., Lucas, G. (eds.). Interpreting Archaeology: finding meaning in the past. London; New York: Routledge, 3-29. Shennan, S., 1994. Introduction: archaeological approaches to cultural identity. Shennan, S. J. (ed.). Archaeological Approaches to Cultural Identity (One World Archaeology, 10). London: Routledge, 1-32. Sievers, C. G., 1875. Muschellager am Burtneck-See (Livland). Verhand lungen der Berliner Gesellshaft für
Anthropologie, Ethnologie und Urgeschichte 1875. Zeitschrift für Ethnologie, 7, 85. Sievers, C. G., 1876. Pfahlbau im Arrasch-See (Lievland). Verhandlungen der Berliner Gesellschaft für Anthropologie, Ethnologie und Urge schichte. Berlin, 276-279. Sigulda 2002 - Siguldas pils 1582. un 1590. gada revīziju protokoli. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 469-499. Šiliņa, Μ., 1986. Latvijas memoriālās akmens tēlniecības tipoloģija un ikonografija (12. gs. - 16. gs. pirmā puse). Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei, I. Rīga: Zinātne, 106-121. Simniškytė, A., 2005. Šėlos kraštas VI/VII֊XHI/XIV amžiais: teritorinė struktūra ir hierarchija. Lietuvos archeologija, 27. Vilnius: Diemedžio leidykla, 29-48. Simniškytė, A., 2013. Geležies amžius Šėloje. Vilnius: Diemedžio leidykla. Sivers, J., 1866. Der Druske-See und der Schoßberg (pilskaln) unter Schreibershof bei Oppekain. Album Livlädischer Ansichten gezeich net und herausgegeben von Wilhelm Siegfried Stavenhagen in Mitau in Stahl gestochen und gedruckt von G. G. Lange in Darmstadt. Mit erläuterndem Text von verschiedenen Verfassern. Mitau. Skarby starożytnej Lotvy 2007 - Skarby starożytnej Lotvy = Treasures of Ancient Latvia. Ed. by A. Bitner-Wróblevska. Warszawa: Państwowe Muzeum Archeologiczne w Warszawie. 631
Literatūras saraksts Skibo, J. Μ., 1992. Pottery Function. A Use-Alteration Perspective. New York; London: Plenum Press. Skutāns, G., 1992. Ceļš uz Beverīnu? Latvijas Vēsture, 4, 61-67. Sloka, J., 1988. Zivju lomi akmens laikmeta Osas apmetnē. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 7, 89-91. Sloka, J., 2000. Zivju kaulu atradumi Cēsu mūra pilī (13.-18. gs.). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 126-130. SLVA 1937 - Senās Latvijas vēstures avoti. 1. burtn. (līdz 1237. gadam). Izd. A. Švābe. (Latvijas vēstures avoti, 2. sēj.). Rīga: Latvijas vēs tures institūts. SLVA 1940 - Senās Latvijas vēstures avoti. 2. burtn. (1238.-1256. g.). Izd. A. Švābe. (Latvijas vēstures avoti, 2. sēj.). Rīga: Latvijas vēstures institūts. Smrčka, V., 2005. Trace Elements in Bone Tissue. Prague: The Karolinum Press. Sommer, A., 1884. Der Rinne-kalns und seine Bedeutung für die Anthropo logie Livlands. Seperatabdruck aus dem Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- u. Kurlands. Serie II, Bd. IX, Lieferung 5. Dorpat. Sounders, N. J., Faulkner, N., 2010. Fire on the desert: conflict archaeo logy and the Great Arab Revolt in Jordan 1916-1918. Antiquity, 84, 514-527. Spekke, A., 1935/1995. Latvieši un Livonija 16. gs. Rīga: A. Gulbis/Rīga: Zinātne. Spencer, A. J., Schofield, L., 1997. Faience in Ancient Mediterranean World. Freestone, L, Gaimster, D. (eds.). Pottery in the Making. World Ceramic Traditions. London: British Museum Press, 104-109. Sperber, E., 1996. Balances, Weigts and Weighing in Ancient and Early Medieval Sweden. Stockholm. Spirģis, R., 2001. Rīgā atrastā stopa-šķēršu plāksnes sakta.
Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 3. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 29-35. Spirģis, R., 2002a. Jaunas atziņas par uzkalniņiem ar akmens riņķi Daugavas lībiešu kapulaukos. Civitas et castrum ad Mare Balticum. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 567-577. Spirģis, R., 2002b. Pētījumi Ikšķiles Kabeļu kapulaukā un Ogres Sarmuļu kapulauka atklāšana. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 131-142. Spirģis, R., 2012. Rīgas Sv. Pētera baznīcas kapsētas apbedījumu stra tigrafija. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 7. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 179-227. Spirģis, R., 2015a. Jaunas liecības par akmens riņķiem Daugavas lībiešu kapulaukos: Ogresgala Čabu kapulauka izpēte 2OO7.-2OO8. g. Ogres Vēstures un mākslas muzeja raksti. Ogre: Ogres Vēstures un mākslas muzejs, 20-35. Spirģis, R., 2015b. Viduslaiku zvēru grāmatu tēli Ikšķiles Kabeļu uzkalniņu kapulauka materiālā. Ikšķiles almanahs, 5. laid. Ikšķile: Ikšķiles novada pašvaldība, 57-92. Spirģis, R., Brūzis, R., 2009. The Ogresgala Čabas cemetery and horse sacrifice. Archaeologia Baltica 11: The horse and man in European antiquity (worldview, burial rites, and military and everyday life). Klaipėda: Klaipėda University Press, 283-294. Spirģis, R., Brūzis, R., 2010. Arheoloģiskie pētījumi Ogresgala Čabās 2008. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 52-56. Spriņģis, Μ., 2010. Cietvielu luminiscence. Pieejams: https://www.cfi. lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/cfi/Studentiem/
laboratorijas_darbi/Cietvielu°/o201uminiscence.pdf (05.03.2020.). Städte 1987 - Städte: Stadtpläne, Plätze, Strassen, Brücken: Systemati sches Fachwörterbuch = Villes: plans, places, voies, ponts: diction naire spécialisé et systématique = Towns: Plans, Squares, Roads, Bridges: Specialized and systematic dictionary (Glossarium artis, 9). München: K. G. Saur. Stařečka, A., 2010. Apdzīvoto vietu nosaukumi latviešu valodas izlok snēs. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 3/4, 80-89. Stenberger, Μ., 1947. Die Schatzfunde Gotlands der Wikingerzeit. Lund: H. Ohlssons Boktryckeri. Stenberger, Μ., 1977. Vorgeschichte Schwedens. Berlin: Akademie-Verlag. Stephan, H. G., 2012. Das Pottland: Mittelalterliche und neuzeitliche Töpferei von landesgeschichtlicher Bedeutung und Keramik von europäischem Rang in Niedersachsen. Aus dem Pottland in die Welt: Eine historische Töpferregion zwischen Weser und Leine. Holzmin den: Verlag Jörg Mitzkat, 9-16. Stepiņš, P., 1938. Izrakumi “Elku kalnā” vai “Pilskalnā” Durbes pagasta Šilderos. Senatne un Māksla, 2, 122-130. Stepiņš, P., 1940. Senā Aizkraukles baznīca. Senatne un Māksla, 2, 30-40. Spirģis, R., 2004. Pārbaudes izrakumi Cēsu dzelzceļa stacijas senkapos. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 36-37. Stepiņš, P., 1943. Sargiet senās kultūras pieminekļus. Tēvija, 218, 4. Spirģis, R., 2006. Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Sv. Pētera baznīcas kap sētā. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 45-54. Stepiņš, P., 1993. Beverīna. Valmiera.
Spirģis, R., 2008a. Arheoloģiskie pētījumi Ogresgala Čabas 2007. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 50-58. Spirģis, R., 2008b. Bruņrupuču saktas ar krūšu važiņrotām un lībiešu kultūras attīstība Daugavas lejtecē 10.-13. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Spirģis, R., 2011. Cēsu vendu kapulauka pētījumi 2003. gadā. Regina in castro Wenda. Rakstu krājums ֊ veltījums Cēsu ordeņpils pētniecei arheoloģei Dr. hist. h.c. Zigrīdai Apaļai 75 gadu dzīves jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 149-157. 632 Stepiņš, P., 1974. Senkapi Īles mežā. Arheoloģijas un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 111-119. Steppuhn, P., 1995. Die Gläser aus dem Brunnen des Rathauskellers in Wismar. Mit besonderer berücksichtigung der spätmittelalterlichen Rippen- und Kreuzrippenbecher. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Stadtgeschichtliches Museum, 57-81. Sternberg, R. S., 1997. Archaeomagnetic dating. Taylor, R. E., Aitken, Μ. J. (eds.). Chronometrie Dating in Archaeology (Advaces in Archaelogical and Museum Science, 2). New York: Springer US, 323-356. Stieda, W., Mettig, C., 1896. Schragen der Gilden und Aemter der Stadt Riga bis 1621. Riga: W. F. Häcker. Stikāne, V., 1997. Sieviete barbaru sabiedrības tiesību avotu spogulī. Latvijas Vēsture, 4, 20-25.
Literatūras saraksts Stikāne, V. (sast.), 2014. Turaida 13.-16. gadsimta dokumentos. Rīga: Zinātne. Stivrins, N., Brown, A., Reitalu, T., Veski, S., Heinsalu, A., Banerjea, R. Y., Elmi, К., 2015. Landscape change in central Latvia since the Iron Age: multi-proxy analysis of the vegetation impact of conflict, colonization and economic expansion during the last 2000 years. Vegetation History and Archaeobotany, 24 (3), 377-391. Stivrins, N., Brown, A., Veski, S., et al., 2016. Palaeoenvironmental evidence for the impact of the crusades on the local and regional environment of medieval (13th-16th century) northern Latvia, eastern Baltic. The Holocene, 26 (1), 61-69. Stivrins, N., Kołaczek, P., Reitalu, T., Seppä, H., Veski, S., 2015. Phyto plankton response to the environmental and climatic variability in a temperate lake over the last 14,500 years in eastern Latvia. Journal of Paleolimnology, 54 (1), 103-119. Stivrins, N., Wulf, S., Wastegård, S., Lind, E. Μ., Alliksaar, T., Galka, Μ., Andersen, T. J., Heinsalu, A., Seppä, H., Veski, S., 2016. Detection of the Askja AD 1875 cryptotephra in Latvia, Eastern Europe. Journal of Quaternary Science, 31 (5), 437-441. Stone, A. C., 2008. DNA analysis of archaeological remains. Katzen berg, Μ. A., Saunders, S. R. (eds.). Biological Anthropology of the Human Skeleton. Hoboken: John Wiley Sons, 461-483. Straubergs, K., 1939-1940. Latviešu buramie vārdi, I-II. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums. Strauss, K., 1969. Die Geschichte der Töpferzunft vom Mittelalter bis zur Neuzeit und die Kunsttöpfereien in Alt-Livland (Estland und
Lettland). Basel: P. H. Heitz. Strēle, L, 2003. Rīdzenes upes gultnē atrastie 16.-17. gadsimta pulvera ragi. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 68-74. Strods, H., 1971. Lauksaimniecības tehnika un latviešu zemnieki 18. gs. beigās un 19. gs. pirmajā pusē. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 3-5. Stubavs, A., 1957. Amatniecība 6.-8. gs. pēc archeoloģiskiem atradu miem Ķentes pilskalnā un apmetnē. Arheoloģija un etnogrāfija, 1. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 21-43. Stubavs, A., 1965. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1964. gadā. Zināt niskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. Rīga, 16-19. Stubavs, A., 1967. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1966. gadā. Zinātnis kās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1966. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 37. Stubavs, A., 1973. Salaspils Zviedru skanstes vēsture. Dabas un vēstures kalendārs 1974. gadam. Rīga: Zinātne, 242-246. Stubavs, A., 1980. Arheoloģiskie pētījumi Ritē (1976.-1979. g.). Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 91-96. Stukmanis, I. A., 2010. Kokneses pils arhitektūras meklējumos. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 274-297. Stukmanis, I. A., 2014. Cēsu ordeņpils 1975.-1987. gada
arheoloģiskajos izrakumos atrasto arhitektūras detaļu fiksācijas materiāli. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 294-310. Sugita, S., 2007a. Theory of quantitative reconstruction of vegetation I: pollen from large site REVEALS regional vegetation composition. The Holocene, 17 (2), 229-241. Sugita, S., 2007b. Theory of quantitative reconstruction of vegetation II: all you need is LOVE. The Holocene, 17 (2), 243-257. Sugita, S., Gaillard, М.-J., Hellman, S., Broström, A., 2008. Model-based reconstruction of vegetation and landscape using fossil pollen. Posluschny, A., Lambers, K., Herzog, I. (eds.). Layers of Perception: Proceedings of the 35th International conference on computer applica tions and quantitative methods in archaeology. Bonn: Habelt, 385-391. Suhle, A., 1974. Deutsche Münz- und Geldgeschichte von den Anfängen bis zum 15. Jahrhundert. Berlin. Svaräne, D., 1996. Arheoloģiskā uzraudzība Rīgā, 11. novembra krast malā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījuma rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 101-106. Svarāne, D., 2005. Talsu Vilkumuižas ezera 12.-14. gs. tausijas tehnikā sudrabotie dzelzs zirglietu apkalumi un siksnu sadalītāji. Arheo loģija un etnogrāfija, 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 175-185. Svarāne, D., 2013. Pētījumi Latvijas seno metālu tehnoloģijā, 11.-17. gad simts. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Svešvārdu vārdnīca 1969. Rīga: Liesma. Svilāns, J., 1995. Latvijas Romas
katoļu baznīcas un kapelas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija. Šatavičius, E., 2005. Svidru kultūra Lietuvoje. Lietuvos archeologija, 29. Vilnius: Lietuvos istorijos institutas, 133-170. Širants, R., 1971. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ieroču kolekcija. Rīga: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Šmits, P., 1940. Latviešu tautas ticējumi, I. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums. Šnē, A., 1998. 1. starptautiskā Baltijas reģiona marinas arheoloģijas konference Nīneshamnē (24.-27.07.1997.). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 152-153. Stubavs, A., 1974a. Par Latvijas pilskalnu tipoloģiju un klasifikāciju. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 74-88. Šnē, A., 2000. Arheoloģiskās izpētes darbu noslēgums Krustpils pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēs tures institūta apgāds, 188-199. Stubavs, A., 1974b. Salaspils arheoloģiskās ekspedīcijas 1973. gada darba rezultāti. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 59-64. Šnē, A., 2002a. Arheoloģiskās uzraudzības darbi Krustpils pilī. Arheo logu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 206-208. Stubavs, A., 1976. Ķentes pilskalns un apmetne. Rīga: Zinātne. Šnē, A., 2002b. Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās. Rīga: Intelekts. Stubavs, A., 1977. Arheoloģiskie izrakumi Stupeļu apmetnē 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 55-62. Šnē, A., 2003. Sievietes sociālais
statuss Austrumlatvijas sabiedrībās aizvēstures beigās (7.-12. gs.). Latvijas Vēsture, 4, 5-15. 633
Literatūras saraksts Šnē, A., 2005. Emergence and Development of Early Urbanism in the Late Prehistoric Latvia. Misāns, L, Wernicke, H. (Hrsg.). Riga und der Ostseeraum: von der Gründung 1201 bis in die Frühe Neuzeit. Marburg: Verlag Herder-Institut, 24-36. Šnē, A., 2012a. Kobronskansts vēsturiskās un arheoloģiskās liecības. Latvijas Architektūra, 100, 158-164. Šnē, A., 2012b. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā, Kobronskansts vietā, 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 168-173. Šņore, E., 1979. Arheoloģiskās ekspedīcijas darbs Augšzemē 1978. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 77-81. Šņore, E., 1980. Ratulānu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1979. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 97-100. Šņore, E., 1987a. Beteļu kapulauks Augšzemē. Arheoloģija un etnogrāfija, 15. Rīga: Zinātne, 68-81. Šņore, E., 1987b. Kivtu kapulauks. Rīga: Zinātne. Šnē, A., Brūzis, R., 2012. Kobronskansts veidošanās un attīstība 17.-20. gs.: 2010. gada arheoloģiskās izpētes rezultāti. Vēsture: sabiedrība, pārvalde un saimniecība Baltijas jūras reģionā no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem (Latvijas Universitātes Raksti, 764. sēj.). Rīga, 63-81. Šņore, E., 1993. Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņi Latvijas austrumu dahi. Rīga: Zinātne. Šņore, E., 1933. Izrakumi Slates sila uzkalniņu kapos 1927. gadā (Archaioloģijas raksti. I sēj., 1. d.). Rīga: Pieminekļu valde. Šņore, E., 1994. Kaklarınki ar noplacinātiem
galiem Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 105-107. Šņore, E., 1936. Kuršu senlietu atradumi Rīgā. Senatne un Māksla, 3, 72-76. Šņore, E., 1996. Daugavas lībieši Doles salā. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 111-130. Šņore, E., 1937. Izrakumi agro vēsturisko laiku kapulaukā Jūrkalnes pagasta Darvdedžos. Senatne un Māksla, 2, 57-64. Šņore, E., 1997. Lejasdopeļu kapulauks senajā Sēlijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 64-81. Šņore, E., 1938a. Dundagas kājauti. Senatne un Māksla, 2, 111-121. Šņore, E., Zariņa A., 1980. Senā Sēlpils. Rīga: Zinātne. Šņore, E., 1938b. 1937. gada izrakumi Valmierā. Senatne un Māksla, 3, 82-98. Šņore, R., 1929. Izrakumi Dobeles pagasta Ošu senkapos 1926. gadā. Rīgas Latviešu biedrības Zinības komisijas Rakstu krājums, 19. Rīga, 169-179. Šņore, E., 1939. Dignājas pilskalns (īss pārskats par 1939. g. izrakumiem). Senatne un Māksla, 4, 46-64. Šņore, E., 1957. Asotes pilskalna krāsnis. Arheoloģija un etnogrāfija, 1. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 5-20. Šņore, E., 1961. 1960. gada arheoloģiskā ekspedīcija Daugavas kreisajā krastā. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1960. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 8-10. Šņore, E., 1962. Izrakumi Lejasdopeļu arheoloģiskā kompleksā. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 3-4. Šņore, E., 1969. Vampeniešu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1968. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu
tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 51-55. Šņore, E., 1970. Vampeniešu-Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 63-67. Šņore, E., 1973. Vampeniešu-Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1972. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 59-65. Šņore, E., 1974. Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1973. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 68-71. Šņore, E., 1978a. Arheoloģiskie izrakumi Beteļu kapulaukā Augšzemē 1977. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 68-71. Šņore, E., 1978b. Celtniecības liecības Kivtu apmetnē. Arheoloģija un etnogrāfija, 12. Rīga: Zinātne, 52-75. 634 Šņore, E., 1991. Raušu ciems Doles salas augšgalā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 6, 69-87. Šņore, R., 1930. Dzelzs laikmeta latviešu rotas adatas. Latviešu aizvēstu res materiāli, 1. Rīga, 39-95, 97-108. Šņore, R., 1935. Die Hügelgräber und Steinsetzungen der römischen Kaiserzeit bei Salenieki. Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft, 1932. Tartu, 278-299. Šnore, R., 1936a. Izrakumi Doles pag. Klaņģu pilskalnā. Senatne un Māksla, 1, 57-69. Šnore, R., 1936b. Izrakumi Salenieku “Kara kapos” Makašānu pagastā. Senatne un Māksla, 2,
25-45. Šnore, R., 1936c. Latvijas aizvēstures karte. Congressus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.ѴІП 1930. Rigae, 1. sēj. pielikums. Šnore, R., 1936d. 11. gs. sudraba depozīts Sálgales Rijniekos. Senatne un Māksla, 4, 119-126. Šnore, R., 1938-1939. Rīgas archeoloģija. Latviešu konversācijas vārdnīca, 18. sēj. Rīga: A. Gulbis, 35 807-35 835. Šnore, R., 1938a. Latvijas senvēstures pētīšanas darbs valsts pastāvēša nas 20 gados (īss pārskats ar norādījumiem uz svarīgāko arheolo ģijas literatūru). Senatne un Māksla, 4, 39-96. Šnore, R., 1938b. Trešais kapu uzkalniņš 2.-6. gs. kapu laukā Īles Gailīšos. Senatne un Māksla, 3, 59-78. Šnore, R., 1938c. Zur Typologie der frühen Silberbarren in Lettland. Pirmā Baltijas vēsturnieku konference Rīgā, 16.-20.ѴШ 1937. Rīga: Latvijas vēstures institūta izdevums, 169-196. Šnore, R., 1995. Budjankas un Jurizdikas apmetnes Lielā Ludzas ezera piekrastē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 9-28. Šterns, L, 1997a. “De portu Semigallie”. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 165-170. Šterns, I., 1997b. Latvijas vēsture, 1290-1500. Rīga: Daugava.
Literatūras saraksts Šterns, L, 2002. Latvijas vēsture, 1180-1290: Krustakari. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Švābe, A., 1938. Sena Kursa. Straumes un avoti, I. Rīga: A. Gulbis, 45-114. Štokmanis, A., 1926. Vecākā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapi pie Boķu mājām Jēkabpils apkārtnē. Latvijas Saule, 43/44, 473-477. Švābe, A., 1939. Limbažu brīvības grāmata. Latvijas Universitātes Akadē miskās sabiedrisko zinātņu biedrības rakstu krājums, II. Rīga: Valters un Rapa, 9-28. Štokmanis, A., 1927. Vecākā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapi Jēkabpils apkārtnē. Latvijas Saule, 51/52, 559-561. Tabutin, D., 1978. La surmortalité féminine en Europe avant 1940. Population, 34 (1), 121-148. Štrauhmanis, J., 2000. Latvijas ostas. Rīga: Latvijas Jūras akadēmija. Taylor, R. E., 2000. Fifty years of radiocarbon dating. American Scientist, 88, 60-67. Štrumfa, I., 2008. Mēģinājums ieskatīties Ventspils senākā plānojuma izzināšanas avotos. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 259-264. Štrumfa, L, 2017. Ventspils grāmata. Ventspils: Ventspils muzejs. Šturms, E., 1927. Akmens laikmets Latvijā. I. Dzīvesvietas (Latvijas vēstu res pirmavoti, V). Rīga: Latvijas skolotāju savienība. Šturms, E., 1931. Die bronzezeitlichen Funde in Lettland. Congressus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.VIII 1930 (Acta Universitairs Latviensis Philologorum et Philosophorum ordinis series, tomus I, supplementum 1). Rigae, 103-162. Šturms, E., 1931-1932. Ikšķiles baznīcas kapenes. Latviešu konversācijas vārdnīca, 7. sēj. Riga: A. Gulbis, 12 532-12 535.
Šturms, E., 1932. Ko jaunsaimnieks atrada Ķīves purva salā. Jaunākās Ziņas, 131. Šturms, E., 1936a. Die Ältere Bronzezeit im Ostbaltikum (Vorgeschichtli che Forschungen, H. 10). Berlin; Leipzig: Walter De Gruyter Co. Šturms, E., 1936b. Elka kalni un pilskalni Kursā. Pagātne un tagadne. Vēstures skolotāju biedrības rakstu krājums, 1. Rīga: Vēstures skolo tāju biedrība, 82-102. Šturms, E., 1936c. Pirmās bronzas laikmeta kapenes Latvijā. Senatne un Māksla, 1, 70-84. Šturms, E., 1936d. Zur Vorgeschichte der Liven. Eurasia Septentrionalis Antigua, X. Helsinki: K. F. Puromiehen Kirjapaino O. Y, 25-53. Šturms, E., 1937. Neolīta apmetne Dundagas Purciemā. Senatne un Māksla, 1, 46-54. Šturms, E., 1938. Baltische Alkhügel. Pirmā Baltijas vēsturnieku kon ference Rīgā, 16.-20.VII1.1937: Runas un referāti. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 116-132. Šturms, E., 1939. Mezolitą atradumi Latvijā. Senatne un Māksla, 1, 31-44. Šturms, E., 1940. Sārnates purva mītnes. Senatne un Māksla, 1, 41-64. Šturms, E., 1946. Die erste schnurkeramische Siedlung in Lettland. Contributions of Baltic University, 17. Hamburg, 1-14. Šturms, E., 1947. Die Lage von Gercike und einigen anderen frühge schichtlichen Burgen Lettlands. Contributions of Baltic University, 48. Pinneberg, 1-14. Šturms, E., 1970. Die Steinzeitlichen Kulturen des Balticums. Bonn. Suite, A., 2015. Trauku zīmju izplatība Latvijā un tās iespējamie skaidro jumi. Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 1. Rīga: Latvijas Univer sitātes Latvijas vēstures institūts, 19-21. Suite, A., 2016. Agrās ripas keramikas izgatavošanas sākums
Latvijas teritorijā (11.-13. gs.). Lietišķi ģeoloģiskie pētījumi, jaunas tehnoloģi jas, materiāli un produkti: Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 101-111. Švābe, A., 1932. Livonijas senākās bruņnieku tiesības. Rīga: A. Gulbis. Takala, H., 2004. The Ristola Site in Lahti and the Earliest Postglacial Settlement of South Finland. Jyväskylä: Lahti City Museum. Tallgrens, A., 1926. Ievadam. Latvijas archaioloģija. F. Baloža red. Rīga: Valters un Rapa. Talvio, T., 1995. Three imitations of Byzantine coins found in Estonia. Studia Numismatica. Tallinn, 178-182. Tambaka, A., 2018. Dažas liecības par 17.-19. gadsimta nīderlandiešu flīzēm Rīgā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģija un vēsturē, 9. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 235-256. Tauber, H., 1965. Differential Pollen Dispersion and the Interpretation of Pollen Diagrams (Danmarks Geologiske Undersøgelse, II. Række, 89). Copenhagen. Tautavičius, A., 1996. Vidurinis geležies amžius Lietuvoje (V-IX a.). Vilnius: Pilių tyrimų centras “Lietuvos pilys”. Teivens, A., 1985. Latvijas dzirnavas. [Stokholma]: Daugava. The Hansa Town Riga as Mediator between East and West: proceedings of an international scientific conference dedicated to 70 years of archaeological research in Riga held in Riga, Latvia, on 23-35 Sep tember 2008 = Hanzas pilsēta Rīga - starpniece starp austrumiem un rietumiem: Rīgas arheoloģiskās izpētes 70 gadiem veltītās starp tautiskās zinātniskās konferences referātu krājums: Rīga, 2008. gada 23.-25. septembris, 2009. Sast. A. Caune, I. Ose. Riga: Institute of the History of Latvia
Publishers, 2009. Thielen, P. G., 1958. Das grosse Zinsbuch des deutschen Ritterordens (1414-1438). Marburg: N. G. Eiwert. Thornton, D., 1997. Maiolica Production in Renaissance Italy. Free stone, L, Gaimster, D. (eds.). Pottery in the Making. World Ceramic Traditions. London: British Museum Press, 116-121. Tilko, S., 1998. Apbedīšanas tradīcijas Doma viduslaiku kapsētā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 273-288. Tilko, S., 2004. Latvijas vēstures institūta arheoloģisko kolekciju nodo šana muzejiem. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 166-170. Timberlake, S., 2003. Early mining research in Britain: the developments of the last ten years. Mining and Metal Production: through the Ages. London: British Museum Press, 21-42. Tīlmanis, 0., 1927. Ikšķiles baznīcas sakarā ar izrakumiem 1927. gada vasarā. Ilustrēts Žurnāls, 10, 315-320. Tomsons, A., 2009. Eksperimentālā arheoloģija: mūsdienu teorija un prakse. Pieejams: www.arheostudija.lv/eksperimentala-arheologija/ (15.11.2016.). Tomsons, A., 2012. Divasmeņu zobeni Latvijas arheoloģiskajā materiālā 9.-13. gs. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. 635
Literaturas saraksts Tomsons, A., 2014a. Aizsardzības bruņojuma atradumi Latvijas arheolo ģiskajā materiālā: jaunas interpretācijas iespējas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2011.-2013.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 20). Rīga, 59-79. Trinkaus, E., Tompkins, R. L., 1990. The Neanderthal life cycle: the possibility, probability, and perceptibility of contrast with recent humans. De Rousseau, C. J. (ed.). Primate Life History and Evolution. New York: Wiley-Liss., 153-180. Tomsons, A., 2014b. History of experimental archaeology in Latvia. Experiments Past: Histories of Experimental Archaeology. Ed. by J. R. Flores, R. Paardekooper. Leiden: Sidestone Press, 35-46. Tunzelmann von Adlerflug, H., 1933. Die alte einheimische Kachelkunst und die Ofenkacheln im Rigaer Dommuseum. Riga: E. Plates. Tomsons, A., 2014c. Liecības par zobenu un to piederumu izplatību Austrumlatvijā 9.-14. gadsimtā: jaunas interpretācijas iespējas. Arheoloģija un etnogrāfija, 27. Rīga: Zinātne, 124-139. Tomsons, A., 2015. Studenti kausē bronzu un pārbauda dzirksteļu ķērāja efektivitāti. Ilustrētā Pasaules Vēsture, 10, 4. Turaida 1999 - Turaidas pils 1582. un 1590. gada revīziju protokoli. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 152-172. Turaida 2014 - Turaidas mūra pils 800 gadi: Vēsture un mūsdienas. Ceļvedis. Turaida: Turaidas muzejrezervāts. Turlajs, J., Milliņš, G., 1998. Latvijas apdzīvotās vietas: klasifikācija, vērtē šanas kritēriji, ciemu saraksts, kartes. Rīga: Jāņa
sēta. Tomsons, A., 2016a. Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skola 2016: atskats uz galvenajiem rezultātiem. Pieejams: https:// arheostudija.lv/2016/09/23/baltijas-eksp-arh-vasaras-skola-2016/ (15.11.2016.). Tuulse, A., 1942. Die Burgen in Estland und Lettland. Dorpat: Dorpater Estnischer Verlag. Tomsons, A., 2016b. Zobena rokturis izrādās aptīts ar haizivs ādu. Ilustrētā Pasaules Vēsture, Oktobris (105), 36-37. Tvauri, A., 2000. Pihkva pottsepad Viljandis ja Tartus 13. sajandil. Eesti Arheoloogiaajakiri, (4), 1, 21-30. Tomsons, A., 2017a. Bronzas kausēšanas eksperiments. Pieejams: https://arheostudija.lv/rekonstrukcijas-un-eksperimenti/bronzaskausesanas-eksperiments-2015-gada-9-augusts/ (15.01.2018.). Tvauri, A., 2004. Liivi sõja (1558-1583) aegne Vene keraamika Eesti linnustes ja linnades. Summary: Pottery of Russian origin from the period of the Livonian War (1558-1583) in Estonian castles and towns. Linnusest ja linnast: Uurimusi Vilma Trummali auks (Muinasaja Teadus, 14). Tartu: Tartu Ülikool, 395-419. Pieejams: https://www.academia.edu/5819398/Liivi_s°/oC3°/oB5ja._aegne_Vene_ keraamika_Eesti_linnustes_ja_linnades._Summary_Pottery_of_ Russian_origin_from_the_period_of_the_Livonian_War_1558_1583_ in_Estonian_castles_and_towns (03.03.2020.). Tomsons, A., 2017b. Ierakstu zobeni Latvijas teritorijā 9.-14. gadsimtā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2014.-2016.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 23). Rīga, 73-90. Tomsons, A., 2017c. Liecības par zirgu bruņām Cēsu pils arheoloģiskajā materiālā. Cēsu pils raksti,
I. Cēsis: Cēsu pils saglabāšanas fonds, 167-179. Tvauri, A., 2005. Eesti hilisrauaaja savinõud (11. sajandist 13. sajandi keskpaigani). Tartu; Tallinn: Kleio. Tõnisson, E., 1974. Die Gauja-Liven und ihre materielle Kultur (11. Jh. Anfang 13. Jhs.): Ein Beitrag zur Ostbaltischen Frühgeschichte. Tallinn: Eesti Raamat. Tvauri, A., 2012. The Migration Period, Pre-Viking Age, and Viking Age in Estonia (Estonian Archaeology, 4). Tartu: Tartu University Press. Toropina, G., 1986. Aizsardzības darbs kapulaukā pie bij. Lielvārdes pārceltuves un arheoloģisko pieminekļu apsekošana Cēsu rajonā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 109-112. Tvauri, A., Metsallik, R., 2006. The production of workshop of potter Johann Rehn of Tartu (CA 1684-1708). Estonian Journal of Archaeo logy, (10) 1, 24-60. Pieejams: https://www.academia.edu/2244952/ The_production_of_the_workshop_of_potter_Johann_Rehn_of_ Tartu_ca_1684-1708 (03.03.2020.). Toropina, G., 1988. Aizsardzības izrakumi Salnaskroga senkapos un arheoloģisko pieminekļu apsekošana Cēsu rajonā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 128-134. Urtane, Μ., 2001. Landscape of Archaeological Sites in Latvia. Doctoral thesis. (Acta Universitairs Agriculturae Sueciai. Agraria 284). Alnarp: Swedish University of Agricultural Sciences. Toropina, G., 1990. Izrakumi Ezerbricu senkapos un Geistu viduslaiku kapsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu
1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 147-149. Urtāns, J., 1979. Arheoloģisko pieminekļu apsekošana Alūksnes un Balvu rajonā un pārbaudes izrakumi Valmieras Luces kalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 85-89. Tõrv, Μ., Lübke, H., Meadows, J., Zagorska, L, Bērziņš, V., 2017. Soul carriers to the afterlife? The context and meaning of the bird figuri nes from Riņņukalns. Interaktion ohne Grenzen: Beispiele archäolo gischer Forshungen am Beginn des 21. Jahrhundert. Bd. I. Schlezwig, 49-61. Treijs, N. 2002. Pārskats par arheoloģisko izrakumu norisi Siguldas pilsdrupās 1987. un 1988. gadā. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 256-266. Treijs, N„ 2011. Viduslaiku Cēsu Raunas vārtu izrakumi. Regina in castro Wenda. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 162-166. Trigger, B. T., 2006. A History of Archaeological Taught. Second Edition. Cambridge; New York: Cambridge University Press. 636 Urtāns, J„ 1980. Pētījumi Cirīša ezera Upursalā, pie Ruskuļu akmens un Daugmales kapulaukā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 103-105. Urtāns, J„ 1988. Pieminekļu apsekošana Jēkabpils rajonā un izrakumi Lonē, Rudbāržos un pie Braslas upes. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 139-141. Urtāns, J., 1992a. Cilindrica! ritualistic stones with a cup mark in
Latvia. Journal of Baltic Studies, Vol. XXIII, No 1. Spring, 47-56. Urtāns, J., 1992b. Pētījumi Rucavā un Vilcē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 100-102.
Literatūras saraksts Urtāns, J., 1993. Latvijas senās svētnīcas. Rīga: Latvijas enciklopēdija. Urtāns, J„ 1994a. Arheoloģiskie pētījumi Gaideļu-Viduču senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 87-89. Urtāns, J., 1994b. Latvijas kultakmeņi ar konisku dobumu. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 108-112. Urtāns, J„ 1995. Latvijas austrumdaļas jaunatklātie pilskalni. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdevums. Urtāns, J., 1996. Izrakumi Jaunsvirlaukas Gaideļu-Viduču senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 117-119. Urtāns, Y., 1997a. Cult caves of Latvia. Bonsall, C., Tolan-Smith, C. (eds.J. The Human Use of Caves (BAR International Series, 667). Oxford: Archaeopress, 90-100. Urtans, J„ 2011. Felixberg (Laimīgais kalns). Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 21, 221-228. Urtāns, J., 2012. Par senajiem jātnieku ceļiem. IV Latvijas Ģeogrāfijas kongress. Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē. Referātu tēzes. 2012. gada 16.-17. marts. Rīga: Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, 85-87. Urtāns, J., 2013a. Apceres par Latvijas pilskalniem. Rīga: Nordik, 84-98, 133-145. Urtāns, J., 2013b. Treju vārtu motīvs tautasdziesmās un Kurzemes Elku kalnos. Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 26, 108-119. Urtāns, J., 2015. Ķīšukalns. Ludza pirms Ludzas. Rīga: Nordik. Urtāns, J., 2016a. Arheoloģiskie izrakumi Krustpils Dzirkaļu pilskalnā 2014. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā.
Rīga: Nordik, 66-69. Urtāns, J., 2016b. Latvian watercourses and their place names with roots svēt-, svents- (holy) as marks of ancient boundaries. Tetanica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 34, 93-105. Urtāns, J., 1997b. Senās hidrotehniskās būves pie Latvijas pilskalniem. Zinātniski praktiskā konference Lauku vide ’97. Referātu materiāli. 2. daļa. Ainavu plānošana un arhitektūra un zemes ierīkošana. Jelgava, 25-31. Urtāns, J., 2017. Par apakšējiem graudberžiem. Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi. Zinātnisko rakstu krājums 2017. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 14-28. Urtāns, J., 1998a. Aglonas Cirīša ezera Upursala. Kultūras krustpunktu meklējumi. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 167-173. Urtāns, J., Asaris, J., 1998. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga: Mantojums. Urtāns, J., 1998b. Latvijas seno kulta vietu identifikācija. Latvijas Vēsture, 2 (30), 19-24. Urtāns, J., Asaris, J., 2001. A study of historical port sites in Kurzeme between Pāvilosta and Užava. Lietuvos archeologija, 21, 367-374. Urtāns, J., 1999. A study of medieval harbour sites on the western coast of Latvia (Kurzeme). The Marine Archaeology of the Baltic Sea Area. Newsletter, 1, 23-27. Urtāns, J., Vilka, A., 1991. Zasas Antūžu senkapi. Jēkabpils: Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejs. Urtāns, V., 1959. Jaunievestās rotējamās ierīces Latvijas teritorijā ap 1000. gadu. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 8, 27-32. Urtāns, J., 2000. Aerālā arheoloģija Latvijā un Augšzemes pilskalnu aerala apsekošana. Arheoloģiskie pieminekļi, arheoloģiskās vietas. Rīga: Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija, 29-39. Urtāns, V., 1961. Pūces sakta. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 39-59. Urtāns, J., 2001a. Aerālā arheoloģija. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Urtāns, V., 1962a. Kalniešu otrais kapulauks. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Rīga, 37-82. Urtāns, J., 2001b. Representation of a medieval ship on a sandstone rock face along the river Rakstupite in Latvia. Lübeck style? Novgorod Style? Rīga: Nordik, 155-165. Urtāns, V., 1962b. Ko jaunu deva izrakumi Aizkraukles Lejasbitēnos. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheolo ģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 15-16. Urtans, J., 2002. A Post Medieval dockyard in Ventspils (Latvia): from the air, in the ground and underwater. Bewley, R. H., Raczkowski, W. (eds.). Aerial Archaeology. Developing Future Practice (NATO Science Series. Series I: Life and Behavioural Sciences, Vol. 337). Amsterdam; Berlin; Oxford; Tokyo; Washington: IOS Press, 116-121. Urtāns, V., 1962c. Tīras purva depozīts. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Rīga, 83-94. Urtāns, J., 2004. Vidzemes muldakmeņi. Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 11, 127-147. Urtāns, J., 2004-2005. Arheoloģiskie aizsardzības izrakumi Milzukalnā. Tukuma novada kultūrvēsture, 7. Tukuma muzejs, 5-20. Urtāns, J., 2006a. Augšzemes pilskalni. Rīga: Nordik. Urtāns, J., 2006b. Ratinieku pilskalns. Pilskalna jaunatklāšana. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5, 21-28. Urtāns, J., 2006c. Sacred mounds of Kurzeme region. Humanities and Social
Sciences. Latvia, 3, 84-97. Urtāns, J., 2007. Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi. Rīga: Nordik. Urtāns, J., 2008. Ancient Cult Sites of Semigallia = Zemgales senās kulta vietas (CCC papers: 11). Rīga: Nordik Tapais. Urtāns, V., 1962d. Vinakalna kapulauks pie Stukmaņiem (13.-17. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 4. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 17-32. Urtāns, V., 1963. Dažas atziņas par Lejasbitēnu kapulauku. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1962. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 21-24. Urtāns, V., 1964. Aizkraukles ekspedīcijas 1963. gada izrakumi kapu laukā, apmetnē, pilskalnā un pie upurozola. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1963. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga. Urtāns, V., 1965. Izrakumi Lejasbitēnu un Lejasziedu apmetnēs, Kalnaziedu pilskalnā un Lejasbitēnu kapulaukā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. Rīga, 21-24. Urtāns, V., 1966. Izrakumi Cesvaines pilskalnā un kapulaukā pie Lucēm. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etno grāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 29-30. 637
Literatūras saraksts Urtāns, V., 1967. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1966. gadā. Zinātnis kās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1966. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-42. Valks, H., Vilcāne, A., 2009. Arheoloģiskie izrakumi Drusku (Kornetu) pilskalnā 2007. gadā. Arheoloģu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 80-84. Urtāns, V., 1968a. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1967. g. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1967. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 77-80. Vanags, A., 2010. Latvijas ūdenslīdēju vēsture. Autorizdevums. Urtāns, V., 1968b. Latvijas iedzīvotāju sakari ar slāviem I g.t. otrajā pusē. Arheoloģija un etnogrāfija, 8. Rīga: Zinātne, 65-85. Urtāns, V., 1969. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1968. g. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 55-57. Urtāns, V„ 1970. Daugmales ekspedīcijas darba rezultāti 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 67-68. Urtāns, V., 1971. Daugmales ekspedīcijas darba rezultāti 1970. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 56-58. Urtāns, V., 1972. Aizkraukles arheoloģiskās ekspedīcijas guvumi 1971. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 99-103.
Urtāns, V., 1973. Aizkraukles arheoloģiskās ekspedīcijas 1972. gada darba rezultāti. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 66-71. Urtāns, V., 1976. Pētījumi Aizkraukles pilskalnā, priekšpilī un Lejasžagaru kapulaukā 1975. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 87-91. Urtāns, V., 1977a. Izrakumi Aizkraukles pilskalnā 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 64-68. Urtāns, V., 1977b. Senākie depozīti Latvijā (līdz 1200. g.). Rīga: Zinātne. Urtāns, V., 1979. Madonas senatne. Stars (Madona). 31.03., 03.04., 05.04.1979. Urtāns, V., 1983. Aizkraukles pilskalna mūra aizsargsiena. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 4, 34-39. Urtāns, V., Briede, I., Urtāns, J., 1975. Aizkraukles arheoloģiskās ekspe dīcijas darbs 1974. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 86-93. Vankina, L., 1962a. Arheoloģiskie izrakumi Boķu kapulaukā 1961. gadā. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheoloģis kām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 13-15. Vankina, L., 1962b. Arheoloģiskie izrakumi vēlā neolīta apmetnē Maltas upes krastā pie Leimanišķiem. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 11-13. Vankina, L., 1962c. Bronzas laikmeta bronzas priekšmetu atradumi Latvijas PSR teritorijā [krievu
val.]. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Arheoloģija. Rīga, 28-35. Vankina, L., 1962d. Kalniešu pirmais kapulauks. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Arheoloģija. Rīga, 7-27. Vankina, L., 1971. Jauns neolīta piemineklis Rīgas tuvumā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 58-60. Vankina, L., 1974. Sārnates tipa atradumi Latvijas neolīta apmetnēs. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 39-52. Vankina, L., 1976. Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vēsture (1869-1975). Rīga. Vankina, L., 1999. The Collection of Stone Age Bone and Antler Artefacts from Lake Lubāna: Catalogue (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 4). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs. Vasiļausks, E., 2016. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Lietuva: arheoloģiskie pētījumi un kolekcijas (1828.-1915. gads). Arheoloģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Zinātne, 159-175. Vaska, B., 1994. Ornaments uz kuršu aprocēm ar zvērgalvu galiem. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 113-119. Vaska, B., 1996. Latgaļu 8.-9. gs. manšetaproču ornaments. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 137-146. Vaska, B., 1997. Latgalių apyrankių su gyvūniniais galais ornamentas. Baltų archeologija, 1 (10). Vilnius, 36-41. Vaska, B., 2000. Designs on ancient Latgallian men’s arm-bands 9th-12th centuries. Prehistoric Art in the Baltic Region (Vilniaus Dailės Akademijos Darbai, 20). Vilnius, 113-126. Vaska, В., 2003. Viduslaiku ornaments Rietumlatvijā pēc arheoloģis kajiem
materiāliem. Ventspils muzeja raksti, III. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 34-93. Ušpelis, O., Vilka, A., 2016. Arheoloģiskā uzraudzība Cēsu dzelzceļa stacijas kapulaukā 2015. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.2015. gadā. Rīga: Nordik, 70-74. Vaska, B., 2004. Procesi zemgaļu ornamentā vidējā un vēlajā dzelzs laik metā. Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga, 127-153. Valk, H., 2001. Rural Cemeteries of Southern Estonia 1225-1800 AD. Visby; Tartu: Tartu University Press. Vaska, B., 2006. Sēļu un viņu kaimiņu ornaments agrajā un vidējā dzelzs laikmetā. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga, 87-104. Valk, H., 2018. Disappearance and traces of the Finnic population in north-eastern Latvia - a view from southern Estonia. Ceļā uz latviešu tautu: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 24). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 96-114. Vaska, B., 2008. Kuršu pakavsaktas un to ornaments. Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga, 105-129. Valk, H., Vilcāne, A., 2008. Excavations at the Hillfort of Korneti (Druski). Arheoloogilised välitööd Eestis 2007 = Archaeological Fieldwork in Estonia 2007. Tallinn: Muinsuskaitseamet, 65-73. Vaska, B., 2013. Ornamentation on Roman Iron Age jewellery in Latvia made in openwork technique. Archaeologia Lituana, 14. Vilnius, 88-110. 638
Literaturas Vaska, В., 2017. Rotas un ornaments Latvijā no 13. gs. līdz 18. gs. vidum (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 22). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Vaska, B„ 2019. Rotas un ornaments Latvijā no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 28). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Vasks, A., 1975. Izrakumi Dzelzavas Obzerkalnā un Kapukalnā. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 95-98. Vasks, A., 1976. Arheoloģiskie pētījumi Cesvaines kapsētā un Kalna Zīvertu kapulaukā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 91-94. Vasks, A., 1978. Jauns agro metālu laikmeta piemineklis Rietumlatvijā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 3, 65-74. Vasks, A., 1986. Arheoloģiskie izrakumi Kaplavā un Kerkūzos. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 123-129. Vasks, A., 1988. Arheoloģiskie izrakumi Kerkūzos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 145-151. Vasks, A., 1994a. Agrā dzelzs laikmeta apmetne Kerkūzos. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 46-64. Vasks, A., 1994b. Brikuļu nocietinātā apmetne. Lubāna zemiene vēlajā bronzas un dzelzs laikmetā (1000. g. pr.Kr. - 1000. g. pēc Kr.). Rīga: Preses nams. Vasks, A., 1995. New data on Early Iron Age settlement in south-eastern Latvia.
Kazakevičius, V., Sidris, R. (eds.). Archaeologia Baltica. Vilnius: Alma Litera, 57-82. Vasks, A., 1996. Apmestās keramikas izplatība Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 147-154. Vasks, A., 1998a. Etniskās rekonstrukcijas Latvijas aizvēsturē un politis kās sistēmas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 19-44. Vasks, A., 1998b. Kultūretniskā situācija agrajā un vidējā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (1.-8. gs.). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 7-27. Vasks, A., 1999. Latvian archaeology: research and conclusions. Jensen, 0. W., Karlsson, H., Vijups, A. (eds.). Inside Latvian Archa eology (Gotarc series A, vol. 2). Göteborg, 3-88. Vasks, A., 2000a. Baltu izcelsme un agrīnā vēsture - uzskatu plurālisms vai metodoloģijas krīze. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 46-67. Vasks, A., 2000b. Bīlavu “velna laivas” izrakumi un rekonstrukcija 1999. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 35-46. Vasks, A., 2000c. Bronzas laikmeta kapulauks Pukuļos. Arheoloģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 88-106. Vasks, A., 2000d. Daži agrā un vidējā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapu lauku sociālās interpretācijas jautājumi. Cauri gadsimtiem: Rakstu krājums, veltīts Valdemāram Ģinteram (1899-1979) (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 7). Rīga, 45-51. Vasks, A., 2001a. Agrais dzelzs laikmets. 1.-400. g. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 186-231. Vasks, A., 2001b. Par tekstilās keramikas
izplatību Latvijā bronzas un dzelzs laikmetā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 51-62. saraksts Vasks, A., 2002a. Akmens darba cirvji Daugavas baseina: apdzīvotības raksturojums. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 27-43. Vasks, A., 2002b. Izrakumi Rendā 2000. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 43-50. Vasks, A., 2003. Akmeņū krāvuma kapulauki Kurzemē. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 141-153. Vasks, A., 2004. Arheoloģiskie izrakumi Puzes pilskalnā. Arheologu pētī jumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 41-43. Vasks, A., 2005a. Bronzas apstrādes centri un bronzas priekšmeti sabiedrisko attiecību sistēmā agro metālu periodā Latvijas terito rijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 82-98. Vasks, A., 2005b. Latvijas pilskalnu izpētes gaita. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 9-45. Vasks, A., 2006a. Arheoloģiskie izrakumi pie Ventas. Arheologu pētī jumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 64-75. Vasks, A., 2006b. Dignājas pilskalna apmetne 1989. un 1990. gada izrakumu gaismā. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga, 105-120. Vasks, A., 2007. Dzelzs sārņi apbedījumos. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 5-12. Vasks, A., 2008a. Arheoloģiskie izrakumi Ābelnieku senkapos 2006. un 2007. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 58-63. Vasks, A., 2008b. Kurši Padurē?
Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga, 153-165. Vasks, A., 2010a. Latvia as a part of a sphere of contacts in the Bronze Age. Bliujienė, A. (ed.). At the Origins of the Culture of the Balts. Dedicated to the 60th birthday of Prof. Habil. Dr. Algirdas Girininkas (Archaeologia Baltica, 13). Klaipeda, 153-161. Vasks, A., 2010b. Slīmests vai ādu apstrādes rīks? Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-17. Vasks, A., 2012. Vendu jautājums Latvijas aizvēsturē. Arheoloģija un etnogrāfija, 26. Rīga: Zinātne, 105-112. Vasks, A., 2015a. Arheoloģija Latvijas Republikas (1918-1940) laikā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 89-116. Vasks, A., 2015b. Dzintars bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 28-47. Vasks, A., 2015c. No medniekiem un zvejniekiem līdz lopkopjiem un zem kopjiem: Latvijas aizvēstures senākais posms (10 500.-1. g. pr.Kr.). Rīga: Zinātne. Vasks, A., 2016. Arheoloģija Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 7-66. Vasks, A., 2018. Kastuve, deglis vai ogļu trauks? Latvijas Vēstures Insti tūta Žurnāls, 1, 5-22. Vasks, A., Kalniņa, L., Daugnora, L., 2011. Beitu pilskalns. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 73-99. Vasks, A., Kalniņa, L„ Ritums, R., 1999. The Introduction and Pre-Christian History of Farming in the Latvia. Environmental and Cultural History of the Eastern Baltic Region (PACT, 57). Rixensart Belgium: Conseildel’Europe, 291-304. 639
Literatūras saraksts Vasks, A., Vaska, B., Gravere, R., 1997. Latvijas aizvēsture, 8500. g. pr.Kr. ֊ 1200. g. pēc Kr. Rīga: Zvaigzne ABC. Vasks, A., Vijups, A., 2004. Staldzenes bronzas laikmeta depozīts = Staldzene Bronze Age Hoard. Rīga. Vasks, A., Visocką, V., Daugnora, L., Ceriņa, A., Kalniņa, L., 2019. Krievu kalns Hill-fort: new data on the Late Bronze and Pre-Roman Age in Western Latvia. Archaeologia Baltica, 26, 80-107. DOI: http:// dx.doi.org/10.15181/ab.v26i0.2024 Vasks, A., Zariņa, G., 2014. Ķivutkalna pilskalns un kapulauks: jauni dati un jaunas problēmas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 5-36. Vasmer, R., 1936. Ein neuer Münzfund des elften Jahrhunderts in estnischem Privatbesitz. Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft 1934. Tartu, 155-224. Vaškevičiūtė, L, Cholodinskiené, A., 2008. Pavirvytės kapinynas (X֊XIH amžiai). Vilnius: Diemedžio leidykla. Veinbergs, L, 1979. The Quaternary history of the Baltic. Latvia. Gude lis, V., Königsson, L.-K. (eds.). The Quaternary history of the Baltic (Acta Universitatis Uppsaliensis Symposia, I). Uppsala: Uppsala University Library, 147-157. Veinbergs, I., 1996. Baltijas baseina attīstības vēsture leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā pēc Latvijas piekrastes un tai pieguļošās akvatorijas pētījumu materiāliem. Rīga: Latvijas Univer sitāte, Ģeoloģijas institūts. Vengalis, R., 2008. Rytų Lietuvos keramika VIII-ХП a. Lietuvos archeo logija, 33, 41-70. Vengalis, R., Juškaitis, V., Pilkauskas, Μ., Kozakaitė, J., 2016. Kvietinių senovės gyvenvietė ir pilkapynas. Archeologiniai tyrinėjimai Lietu
voje 2015 metais. Vilnius, 74-86. Verhaeghe, F., 1987. La céramique en Flandre (XlIIe-XVe siècle): quelques aspects de l’évolution et de la concurrence. La céramique (Ve-XIXe s.): Fabrication - Commercialisation - Utilisation: Actes du premier congrès international d’archéologie médiévale (Paris, 4-6 octobre 1985) (Actes des congrès de la Société d’archéologie médiévale, 1). Caen: Société d’Archéologie Médiévale, 203-225. Pieejams: http://www.persee.fr/doc/acsam_0000-0000_1987_ act_l_l_1009 (03.03.2020.). VH 2005 - Vartberges Hermaņa Livonijas hronika. No latīņu val. tulkojis, priekšvārdu un komentārus sarakstījis Ē. Mugurēvičs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Vijups, A., 1998. Latvijas XIH-XVHI gs. pakavsaktas kā arheoloģiskais avots (tipoloģiskā analīze). Disertācijas kopsavilkums. Rīga. Vijups, A., 1999. Aizvēstures jēdziena terminoloģija un tās attīstība latviešu valodā. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie laiki, 4, 38-49. Vijups, A., 2003. Puzes pilskalna depozīts. Ventspils muzeja raksti, III. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 15-33. Vijups, A., 2012a. Arheoloģiskie izrakumi 2010. gadā Ventspilī, Maiz nieku ielā 7/9 un Maiznieku ielā 11. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 190-195. Vijups, A., 2012b. Pilsēta zem smiltīm: arheoloģiskās liecības par Ventspils senākās daļas aizputināšanu ar smiltīm 17. gs. Vēsture: sabiedrība, pārvalde un saimniecība Baltijas jūras reģionā no aizvēs tures līdz jaunajiem laikiem (Latvijas Universitātes Raksti, 764. sēj.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 52-62. Vijups, A.,
2012c. Uzgaļveida adatu kārbiņas Ziemeļkurzemē. Ventspils muzeja raksti, VIL Ventspils: Ventspils muzejs, 55-78. 640 Vijups, A., 2012d. Ventspils pilsētas senākās daļas aizputināšana ar smiltīm 17. gs.: arheoloģisko pētījumu rezultāti. Ventspils muzeja raksti, VIL Ventspils: Ventspils muzejs, 79-93. Vikingi apciemo Latviju. 1943. Tēvija, 128, 6. Vīksniņš, N. 1942. Nacionālsociālistiskās vēstures metodikas un didak tikas pamatprincipi. Izglītības Mēnešraksts, 8, 225-226. Vilcāne, A., 1996. Višķu Maskavas kapulauks (8.-12. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 162-180. Vilcāne, A., 1997. Aizkalnes kapulauks. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 82-96. Vilcāne, A., 2002. Arheoloģiskie pētījumi Dinaburgas pilī 2000. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 208-215. Vilcāne, A., 2004. Senā Jersika. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Vilcāne, A., 2006. Latgaļu un sēļu kultūru mijiedarbība vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.). Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga, 121-138. Vilcāne, A., 2007. Tenth to 11th century warrior burials with horse-trap pings in the Latgallian area. Archaeologia Baltica, 8. Klaipeda: Klaipėda University Press, 273-282. Vilcāne, A., 2008. Arheoloģiskie izrakumi Anspoku pilskalnā 2006. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 71-75. Vilcāne, A., 2009. Findings of harness items and the cult of the horse in Latgallian and Selonian
territories. Archaeologia Baltica, 11: The Horse and Man in European antiquity (worldview, burial rites, and military and everyday life). Klaipeda: Klaipeda University Press, 254-269. Vilcāne, A., 2010a. Arheoloģiskās izpētes darbi Preiļu muižas kapelā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 202-207. Vilcāne, A., 2010b. Izrakumi Dinaburgas pilsapmetnē 2008. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 208-215. Vilcāne, A., 2011a. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļa laikā no 1995. līdz 2011. gadam: reorganizācija, paaudžu maiņa, pētījumi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 65-87. Vilcāne, A., 2011b. Pātagas kātu atradumi Latvijā. Arheoloģija un etno grāfija, 25. Rīga: Zinātne, 117-136. Vilka, A., 2000. Āraišu ezerpils rekonstrukcija: kultūras resursu vērtība un dažas interpretācijas iespējas. Arheologs Dr. hist., Dr. h.c. Jānis Apals: Biobibliogrāflja, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 114-125. Vilka, A., 2016. Arheoloģiskā uzraudzība pie Krustpils viduslaiku pils 2015. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 207-210. Vilsone, Μ., 1970. Arheoloģiskie izrakumi Rīgā 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 32-35. Vilsone, Μ., 1973. Muzeja arheoloģiskie izrakumi Rīgā un to nozīme pil sētas vēstures izpētē. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1773-1973. Rīga: Zvaigzne, 81-175. Virchow, R., 1877. Bericht über eine Archäologische Reise nach
Livland. Verhandlungan der Berliner Gesellshaft für Anthropologie, Ethno logie und Urgeschichte. Zeitschrift für Ethnologie, 9.
Literaturas saraksts Virse, I., 2002. Par dažiem atradumiem Vērgales Ošenieku kapulaukā. Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 8). Rīga: N.I.M.S., 191-200. Westrén-Doll, A., 1926. “Abgötterey” zu Ausgang der schwedischen und Beginn der russischen Zeit. Sitzungsberichte der Gelehrten Estni schen Gesellschaft 1925. Tartu (Dorpat), 5-25. Virse, I., 2008. Rucavas Mazkatužu kapulauka izpētes vēsture. Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga, 9-19. Whittaker, J. C„ 1994. Flintknapping: Making and Understanding Stone Tools. Austin: University of Texas Press. Virse, I. L., 2011. Latvijas arheoloģisko senlietu kolekcijas Vācijas muzejos (Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs, Nr. 3). Rīga. Virse, I. L., 2013. Ein ungewöhnliches Kriegergrab aus dem Gräberfeld Mazkatuži. Archaeologia Lituana, 14, 111-119. Virse, I. L., 2015. Roman Iron Age archaeological sites in the micro-region of the lower reaches of the River Šventoji. Archival studies and other investigations. Archaeologia Baltica, 21-22, 58-70. Virse, I., Ritums, R., 2012. Ģeofizikālie pētījumi un pieminekļu apzinā šana Grobiņā un Grobiņas novadā 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 63-68. Visocką, V., 2016. Dekoratīvie elementi vēlā bronzas laikmeta keramikā Latvijas teritorijā. Lietišķi ģeoloģiskie pētījumi, jaunas tehnoloģijas, materiāli un produkti: Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 78-89. Pieejams:
https://www.academia.edu/30990940/ Dekoratu/oC40/oABvie_elementi_v0/oC40/o931%C4°/o81_bronzas_ laikmeta_keramik°/oC4%81_Latvijas_teritorij0/oC4°/o81 (03.03.2020.). Vītola, T., 1999. Raunas pils rekonstrukcijas mēģinājums. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 241-257. Vītola, T., 2002. Siguldas pilsdrupu konservācijas un restaurācijas darbi. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 215-255. Vītola, T., 2005. Dobeles pilsdrupu pirmsprojekta izpēte 1984.-1986. gadā un konservācijas projekta priekšlikums. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 205-227. Whittle, A., 1994. The first farmers. The Oxford Illustrated Prehistory of Europe. Oxford; New York: Oxford University Press, 136-166. Wiens, R. C., 2002. Radiometric Dating: A Christian Perspective. Pieejams: http://www.asa3.org/ASA/resources/Wiens2002.pdf (05.03.2020.). Wiessner, P., 1983. Style and social information in Kalahari San projec tile points. American Antiquity, 48 (2), 253-276. Wiik, K., 1997. How far to the South in Eastern Europe did the FinnoUgrians live? Fennoscandia archaeologica, XIV, 23-30. Williams, H„ Cerezo-Román, J. I., Wessman, A., 2017. Introduction: Archaeologies of Cremation. Cerezo-Román, J. L, Wessman, A., Williams, H. (eds.). Cremation and the Archaeology of Death. Oxford: Oxford University Press, 1-24. Winter, B., 1943. Das Lettische Museums wesen der jüngerenzeit. Ost land.
Monatsschrift des Reichskommisars für das Ostland, 1, 10-12. Yellen, J. E., 1977. Ethnoarchaeological Approaches to the Present. New York: Academic Press. Zagorska, L, 1974. Vidējā akmens laikmeta zivju šķēpi Latvijā. Arheolo ģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 25-38. Zagorska, L, 1977. Viengabala kaula makšķeres āķi Latvijā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 8, 80-98. Zagorska, L, 1990. Arheoloģiskie izrakumi Lapmežciemā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 181-187. Zagorska, L, 1993. The Mesolithic in Latvia. Acta Archaeologica, 63 (1992), 97-117. Zagorska, I., 1994a. Salaspils Laukskolas akmens laikmeta apmetne. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 14-28. VKPAI 2014 - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2014. gada darba pārskats. Pieejams: http://mantojums.lv/media/ uploads/dokumenti/publiskie_parskati/parskats_2014.pdf (13.03.2017.). Zagorska, I„ 1994b. Saliktie makšķerāķi Latvijas arheoloģiskajā mate riālā. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 129-138. Volkaitė-Kulikauskienė, R., 1984. Derliaus nuėmimo įrankiai Lietuvoje m.e. I tūkstantmetyje ir II tūkstatmečio pradžioje: 1. Peiliai-pjautuvėliai m.e. I-IV a. Lietuvos TSR mokslų akademijos darbai, 4, 79-91. Zagorska, L, 1997. Par kādu retu akmens laikmeta apbedīšanas tradī ciju. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 42-50. Volkaitė-Kulikauskienė, R., 1997. Senovės lietuvių drabužiai ir jų papuo šalai (Ι-XVI a.). Vilnius: Lietuvos Istorijos
Institutas. Zagorska, I., 1998. Siliņupe neolithic settlement. Environmental per spectives of sensitive southeastern Baltic coastal areas through time. Field guide. Riga, 48-53. Von Post, L., 1944. The Prospect for Pollen Analysis in the Study of the Earth’s Climatic History. Ymer, 193-217. Zagorska, I., 2000a. Daži savācējsaimniecibas aspekti Austrumbaltijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-23. Vorgeschichtsarbeit im Ostland. 1943. Deutsche Zeitung im Ostland, 259, 3. Waldron, T., 2009. Palaeopathology. Cambridge: Cambridge University Press. Wehlin, J., 2013. Östersjöns Skeppssättningar: Monument och mötesplatser under yngre bronsålder (Gotarc Series B. Gothenburg Archaeological Theses 59). Göteborgs Universitet. Weidhagen-Hallerdt, Μ., 1993. Från Birger Jarl till Gustav Vasa. Stock holm: Norstedts Tryckeri. Welker, Μ., 2014. Historische Schlüssel und Schlösser im Germanischen Nati onalmuseum. Nürnberg: Verlag des Germanischen Nationalmuseums. Zagorska, L, 2000b. Pētījumi Lielupes baseinā 1998.-1999. gadā. Arheo logu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 47-54. Zagorska, L, 2000c. Sea mammal hunting strategy in the Eastern Baltic. Lietuvos archeologija, 19. Vilnius, 275-285. Zagorska, L, 2001a. Mezolīts. 7600.-4500. g. pr.Kr. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 40-73. Zagorska, L, 2001b. Vēlā paleolīta beigas. 8500.-7600. g. pr.Kr. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 22-39. 641
Literatūras saraksts Zagorska, I., 2002. Izrakumi Ziedoņskolas senvietu kompleksā. Arheo logu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 56-63. Zagorskis, E, 1965b. Neolīta ekspedīcijas rezultāti. Zinātniskās atskai tes sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. Arheoloģijas sekcija. Rīga, 25-27. Zagorska, I., 2003. The “Gold Coast” of the Gulf of Riga. Amber in Archaeology: Proceedings of the fourth international conference on amber in archaeology. Talsi 2001. Rīga: Institute of the History of Latvia Publishers, 108-115. Zagorskis, E, 1970. Pārbaudes izrakumi Osas apmetnē. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 72-73. Zagorska, L, 2010a. Dzīves telpas organizācija Salaspils Laukskolas vēlā paleolīta apmetnē. Arheoloģija un etnogrāfija, 24. Rīga: Zinātne, 183-201. Zagorska, L, 2010b. Jauna liecība par ziemeļbriežu medniekiem Latvijā. Latvijas Vēstures Lnstitūta Žurnāls, 4, 105-112. Zagorska, L, 2012. Senie ziemeļbriežu mednieki Latvijā. Rīga: Zinātne. Zagorska, L, 2013. The first find of a Lyngby axe in Latvia. Man, His Time, Artefacts, and Places (Muinasaja teadus, 19). Tartu: Tartu Ülikooli ajaloo ja arheoloogia instituut, 247-258. Zagorska, L, 2016. Mesolithic burial traditions in Latvia. Study from Zvejnieki burial ground. Mesolithic Burials - Rites, Symbols and Social Organisation of Early Postglacial Communities: International conference Halle (Saale), Germany, 18-21 September, 2013 (Tagun
gen des Landesmuseums für Vorgeschichte Haile, Bd. 13/1). Halle (Saale), 225-240. Zagorskis, E, 1973a. Agrais neolīta laikmets Latvijas austrumdaļā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 4, 56-69. Zagorskis, E, 1973b. Das Spätmesolithikum in Lettland. Kozlowski, S. К. (ed.). The Mesolithic in Europe. Warsaw University Press, 651-669. Zagorskis, E, 1982. Arheoloģiskie izrakumi Osas apmetnē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 153-158. Zagorskis, E, 1984. Arheoloģiskie izrakumi Osas apmetnē Lubānas zemienē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 112-116. Zagorskis, E, 1987. Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks. Rīga: Zinātne. Zagorskis, E, 2004. Zvejnieki (Northern Latvia) Stone Age Cemetery (BAR International series, 1292). Oxford: Archaeopress. Zagorska, L, 2017. Senā Burtnieka noslēpumi = Secrets of Ancient Lake Burtnieks. Rīga: Zinātne. Zarina, G., Rudovica, V., Viksna, A., Katkevich, J., 2009. Some aspects of diet of the 13th-17th century population of Latvia. Papers on Anthropology, XVIII, 328-338. Zagorska, L, Bērziņš, V., 2012. Arheoloģiskie pētījumi Burtnieku ezera ziemeļdaļas piekrastē 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 16-20. Zariņa, A., 1968. 1967. g. arheoloģiskie izrakumi Salaspils Laukskolā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etno grāfu 1967. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 80-82. Zagorska, L, Jakubovska, L,
Veinbergs, I., 2000. Mezolitą pieminekļi Usmas ezera baseinā. Arheologija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 107-125. Zariņa, A., 1969. Salaspils Laukskolas arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1968. g. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 59-62. Zagorska, I., Winiarska-Kabacińska, Μ., 2019. A first glimpse of the orga nisation of space in the Late Palaeolithic of Latvia. Eriksen, B. V., Rensink, E., Harris, S. (eds.). The Final Palaeolithic of Northern Eurasia: Proceedings of the Amersfoort, Schleswig and Burgos UISPP Commission Meetings. Kiel: Ludwig, 329-341. Zariņa, A., 1970a. Arheoloģiskie izrakumi Salaspils Laukskolā 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 73-76. Zagorska, I., Zagorskis, F., 1989. The bone and antler inventory from Zvejnieki II site, Latvian SSR. Bonsall, C. (ed.). The Mesolithic in Europe. Edinburgh: John Donald Publishers, 414-423. Zagorskis, E, 1959. Arheoloģiskie izrakumi neolīta apmetnē Kreičos 1958. gadā. Referātu tēzes zinātniskai sesijai veltītai 1958. gada arheoloģiskiem izrakumiem un etnogrāfiskai ekspedīcijai Latvijas PSR teritorijā. Rīga, 3-11. Zagorskis, F., 1960. Kreiču neolīta apmetne. Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1959. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 10-12. Zagorskis, E, 1961. Kreiču neolīta kapulauks. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas
izdevniecība, 3-18. Zariņa, A., 1970b. Seno latgaļu apģērbs 7.-13. gs. Rīga: Zinātne. Zariņa, A., 1973. Salaspils Laukskolas lībiešu ciems (izrakumu rezultātu kopsavilkums). Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 81-84. Zariņa, A., 1974. Dažu Mārtiņsalas kapsētas kapu senlietu kompleksi ar stilizētu dzīvnieku figūru piekariņiem. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 242-253. Zariņa, A., 1975. Izrakumi Salaspils Laukskolā 1974. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 101-106. Zagorskis, E, 1963. Kreiču neolīta apmetne. Latvijas PSR Zinātņu Aka dēmijas Vēstis, 4, 23-35. Zariņa, A., 1977. Izrakumi Lielvārdē 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76-80. Zagorskis, E, 1964. Piestiņas neolīta apmetne. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1963. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 30-32. Zariņa, A., 1978a. Izrakumi Lielvārdē 1977. g. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 94-98. Zagorskis, E, 1965a. Jauni materiāli par neolītu Latvijas austrumu daļā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 6, 35-50. Zariņa, A., 1978b. Krāsnis Laukskolas lībiešu 10.-12. gs. ciemu vietās. Arheoloģija un etnogrāfija, 12. Rīga: Zinātne, 76-99. 642
Literaturas saraksts Zariņa, A., 1982a. Atradumi nocietinātā apmetne Lielvārdes Dievukalnā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 58-71. Zariņš, R., 1931. Latvju raksti. 3. sēj.: Lauku celtniecība, istablietas, trauki u.c. Rīga: Valstspapīru spiestuve. Zariņa, A., 1982b. Celtniecība nocietinātā apmetnē Lielvārdes Dievu kalnā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 7, 46-64. Zeids, T. (atb. red.), 1978. Feodālā Rīga. Rīga: Zinātne. Zariņa, A., 1982c. Izrakumi Lielvārdes pilskalnā un priekšpilī 1981. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 163-169. Zellis, K., 2010. Latviešu vēsturiskuma izpratnes rekonstrukcija nacio nālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā. Pēdējais karš: Atmiņa un traumas komunikācija. Rīga: LU SZF SPPI, 79-97. Zemgaļi 2003 - Zemgaļi senatnē = Žiemgaliai senovėje. Rīga. Zariņa, A., 1983. Viduslaiku dzīvesvieta Lielvārdes Dievukalnā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 4, 20-33. Zariņa, A., 1986a. Aizsardzības izrakumi pie Ciemupes. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 148-150. Zariņa, A., 1986b. Izrakumu rezultāti Indricas pilskalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 143-147. Zariņa, A., 1987. Salaspils Vējstūru kapulauki. Arheoloģija un etnogrāfija, 15. Rīga: Zinātne, 19-44. Zemîtis, G., 1991. Senā Daugmale (2. g.t. p.m.ē. - m.ē. 12. gs.). Daugavas raksti: No Aizkraukles līdz Rīgai.
Rīga: Zinātne, 130-136. Zemîtis, G., 1992. Arheoloģiskie izrakumi Daugmalē. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 117-121. Zemîtis, G., 1994a. Izrakumi Daugmales senvietu kompleksā - pilskalnā, senpilsētā un kapulaukā pie senpilsētas. Zinātniskās atskaites sesi jas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 102-105. Zariņa, A., 1988. Lībiešu apģērbs 10.-13. gs. Rīga: Zinātne. Zemîtis, G., 1994b. Par ko stāsta latviešu ornaments. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 2, 15-18. Zariņa, A., 1996a. Ieskats Sēlpils vēsturē. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 4/5, 133-137. Zemîtis, G., 1996a. Daugmales pilskalna valnis. Arheoloģija un etnogrā fija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 212-223. Zariņa, A., 1996b. Indricas un Slobodas agrā dzelzs laikmeta apmetnes ar apdzīvotību ari viduslaikos. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 191-211. Zemîtis, G., 1996b. Izrakumi Daugmales pilskalna valnī un senpilsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 128-131. Zariņa, A., 1996c. Indricas senvietas. Daugavas raksti: No Koškovciem līdz Daugavpilij. Rīga: Latvijas Kultūras fonds, 7-19. Zariņa, A., 1999a. Apģērbs Latvijā 7.-17. gs. Rīga: Zinātne. Zariņa, A., 1999b. Bīskapa vasaļa dzīvesvieta Lielvārdes Dievukalnā. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds, 295-311. Zariņa, A., 2002. Vērpšanas rīki Salaspils Laukskolas 10.-13. gs. apbedī jumos. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 5-15. Zariņa, A., 2006a. Apģērba fragmenti Lejasdopeļu kapulaukā. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 139-142. Zariņa, A., 2006b. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.-13. gs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Zariņa, G., 2006a. Rīgas Pētera baznīcas kapsētas arheoloģiskajos izrakumos iegūtais antropoloģiskais materiāls. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 89-93. Zariņa, G., 2006b. Salaspils Laukskolas 10.-13. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfija. Zariņa, A. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.-13. gad simts. Pielikums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 445-463. Zariņa, G., 2007. Augšdaugavas 14.-18. gs. iedzīvotāju antropoloģiskais izvērtējums. Berga, T. Augšdaugavas 14.-17. gadsimta senvietas: No Krāslavas līdz Slutišķiem. Pielikums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 193-223. Zariņa, G., 2009. Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfija, 7. g.t. pr.Kr. 1800. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Zariņa, G., 2016. Ikšķiles 13.-15. gadsimta iedzīvotāji. Rīga: Zinātne. Zariņa, G., Zariņa, A., 2012. Bērni Daugavas lībiešu 10.-13. gadsimta sabiedrībā. Ikšķiles almanahs, 4. Ikšķile, 79-88. Zemîtis, G., 1998. Pētījumi Daugmales senpilsētas austrumu daļā. Zināt niskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures
institūta apgāds, 80-83. Zemîtis, G., 2004a. Gaideļu-Viduču kapulauka vieta Jaunsvirlaukas un Sálgales (Sidrabenes) pagastu arheoloģisko pieminekļu kontekstā. Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga, 181-194. Zemîtis, G., 2004b. Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Zemîtis, G., 2005a. Iepazīšanās ar “terora arheoloģiju”. Latvijas Avīze, 13.12.2005. Zemîtis, G., 2005b. Vēlā dzelzs laikmeta ekonomisko un sociālo pār maiņu atspoguļojums Gaideļu-Viduču kapulauka arheoloģiskajā materiālā. Arheoloģija un etnogrāfija, 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 212-220. Zemîtis, G., 2006. Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukā un Sáfeseles pilskalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 94-101. Zemîtis, G., 2008. Izrakumi Sateseles pilskalnā 2006. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 90-93. Zemîtis, G., 2009. Baltijas jūras somu vēsturiskais liktenis Latvijā (9.-20. gadsimts). Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā: Starp tautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2009. gada 23. aprīlis, Turaida. Rīga: Zinātne, 7-22. Zemîtis, G., 2014. The hill fort of Satesele - a power centre in the territory of the Livs in the 10th-13th century. Strongholds and Power Centres East of the Baltic Sea in the llth-13th Centuries (Muinasaja teadus, 24). Tartu: Institute of History and Archaeology of the University of Tartu, 369-384. 643
Literaturas saraksts Zemîtis, G., 2018. Latvijas arheoloģijas attīstība zinātnisko biedrību laik metā no to dibināšanas līdz Pirmajam pasaules karam (1815-1915). Arheoloģija un etnogrāfija, 30. Rīga: Zinātne, 24-46. Žeiere, L, 2006. Par nozīmīgākajiem vidējā dzelzs laikmeta tērpu daļu atradumiem Smoņu senkapos. Arheoloģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 357-366. Zemîtis, G., Tomašūns, A., 2016. Arheoloģiskie izrakumi Jelgavā, Pils salā, 2015. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 211-214. Žeiere, I., 2008a. Arheoloģiskās liecības par apģērbu Latvijā 13.-18. gad simtā. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Ziemelis, J., 1895. Baltijas resp. Latvijas arheoloģijas tagadējais stāvoklis un tās uzdevumi nākamajos gados: Priekšlasījums turēts Rīgas Latv. Biedr. Zinību Komisijas sapulcē 13. jūnija m.d. 1895. g. Jelgava: Drukājis un apgādājis A. Alunans. Zilgalvis, J., 1998. Daugavas muižas, 18.-20. gs. sākums. Rīga: Izglītība. Zinkevičius, Z., 1981. Žemaičių tarmės kilmės klausimu. Iš lietuvių etno genezės. Vilnius: Mokslas, 12-18. Zirne, S., 2004. Arheoloģiskie aizsardzības izrakumi Smoņu senkapos. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 50-52. Zirne, S., 2014a. Arheoloģiskie atklājumi par Raunas pils ziemeļu priekšpils dienvidrietumu stūra apbūvi 17. gadsimtā. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 166-186. Zirne, S., 2014b. Arheoloģiskie izrakumi Raunas viduslaiku pilī.
Arheo logu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 241-245. Zirne, S., 2014c. Latvijas arheoloģiskais mantojums desmit gados pēc Valetas konvencijas ratificēšanas. Arheoloģija un etnogrāfija, 28. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 195-203. Zirne, S., 2016. Arheoloģiskie izrakumi Raunas viduslaiku pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 215-218. Zirne, S., Lūsēns, Μ., Vijups, A., 2015. Preventive archaeology in Latvia: example investigations in the historical town centres on Kuldīga and Ventspils. Raport, 10. Warszawa: Narodowy Instytut Dziedzic twa, 219-231. Zunde, Μ., 2011. Par radioaktīvā oglekļa (14C) datēšanas metodi un tās pielietošanu arheoloģijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 95-119. Zunde, Μ., 2015. Rīgas vēsturiskajās būvēs lietotie pludinātie kokmate riāli un to sagādes rajonu noteikšana. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 8. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 163-178. Zunde, Μ., 2016. Āraišu ezerpils datējuma precizēšana un tās perspektī vas. Arheoloģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Zinātne, 46-61. Žeiere, I., 1988. Izrakumi Kokneses senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 167-170. Žeiere, I., 1990. Izrakumi Kokneses senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 188-191. Žeiere, L, 2000. Tekstilatradumi Ances kapulaukā. Arheoloģija un etno grāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 126-138. Žeiere, I.,
2008b. Par Tīras purva depozīta tekstilmateriāliem. Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 129-138. Žeiere, I., 2012. Stāmerienas villaine un tās atdarinājumi. 100 Latvijas vēstures relikvijas. Rīga:
Latvijas Mediji, 44-45. Žeiere, I., 2013. Fragments of male dress from a 9th century bog hoard in Latvia. Banck-Burgess, J., Nübold, C. (eds.). The North European Symposium for Archaeological Textiles, XI. Rahden/Westf.: Verlag Marie Leidorf, 187-192. Žiemgaliai 2005 - Žiemgaliai. Baltų
archeologijos paroda: Katalogas = The Semigallians. Baltic Archaeological Exibition: Catalogue. Vilnius; Riga. Žulkus, V., 2004. Kuršiai Baltijos jūros erdvėje. Vilnius: Versus aureus. Žulkus, V., Girininkas, A., Stančikaitė, Μ., Gryguc, G., Šeirienė, V., Mažeika, J., 2015. In shores of the Yoldia
Sea and Ancylus Lake maritime landscapes in the Lithuanian waters: multidisciplinary study. Felczak, 0. (ed.). The Baltic Sea - a Mediterranean of North Europe: in the Light of Archaeological, Historical and Natural Science Research from Ancient to Early Medieval. Gdańsk, 9-18. Żygulski, Z., 1982.
Stara broń w polskich zbiorach. Warszawa: Krajowa Agencja Wydawnicza. Альбом 1903 - Альбомъ Мейерберга: Виды и бытовые картины России XVII века. С.-Петербург: Издание А. С. Суворина. Амальрик, А. С., Монгайт, А. Л., 1966. В поисках исчезнувших циви лизаций. Москва: Наука. Атгазис, Μ., 1980. Вопросы
этнической истории земгалов. Из древнейшей истории балтских народов (по данным археологии и антропологии). Рига:
Зинатне, 89-101. Баллод, Ф., 1911. Отчет о командировке в Прибалтийский край летом 1909 года (Беверинские расопки). Труды Московского предварительного комитета по устройству XV археологиче ского съезда. Москва, 21-46. Берга, Т., 1988. Монеты в археологических памятниках Латвии ІХ-ХІІ вв. Рига:
Зинатне. Берга, Т., 1998. Клады монет XI века в музее истории города Риги и мореходства. Международный нумизматический альманах “Монета”. Вып. 5. Вологда, 142-148. Берга, Т., 2001. Литовские элементы в кладбищах Августинишки и Слутишки XIV -начала XVII века. Lietuvos archeologija, 21, 421-430.
Берга, Т., 2010. Пражские гроши и монеты Великого княжества Литовского в археологических памятниках Латвии (14 ֊ первая половина 16 века). International Numismatics Conference. Marking the 150th Anniversary of the National Museum of Lithuania. Vilnius, 2006. Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus,
293-296. Žeiere, L, 2002. 1986.-1989. gada izrakumi Kokneses senkapos. Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstu res muzeja raksti, Nr. 8). Rīga, 201-236. Бехайм, В., 1995. Энциклопедия оружия. Санкт-Петербург (Tulkojums по Boeheim, W., 1890. Handbuch der
Waffenkunde. Leipzig.) Žeiere, I., 2004. Tekstilatradumi Puzes Lejaskroga kapsētā. Ventspils muzeja raksti, IV. Rīga: LU žurnāla “Latvijas vēsture” fonds, 209-257. Бобринский, А. А., 1978. Гончарство Восточной Эвропы. Москва: Наука. 644
Literatūras saraksts Богоявленский, А. Н., 1963. О значении данных археологии при изучении истории отечественной медицины. Из истории медицины, V. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 71-81. Грикис, В. Я., 1957. Поселения и жилища, быт, первые признаки гигиены и способов лечения на
территории Латвийской ССР в каменном веке. Из истории медицины, I. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 9-26. Богоявленский, С. К., 1900. Раскопки в Лифляндской и Курляндской губерниях летом 1896 года. Труды десятого археологического съезда в Риге 1896. T. III. Москва: типография Г.
Лисснера и А. Гешеля, 93-116. Гринберге, Э. Ф„ 1957. Позднеледниковая и послеледниковая история побережья Латвийской ССР. Рига: Издательство АН Латвийской ССР. Бранденбург, Н. E., 1902. Древности неизвестной народности. Путе водитель по С.-Петербургскому артиллерийскому музею. T. 1. Отдел
доисторический. Санкт-Петербург, 82-86. Бривкалне, Э., 1959. Городище Тервете и его историческое значение. Вопросы этнической истории народов Прибалтики. Труды Прибалтийской объединенной комплексной экспедиции. T. 1. Москва, 254-272. Бужилова, А. П., 1995. Древнее население (палеопатологические
аспекты исследования). Москва: Институт археологии РАН. Ванкина, Л., 1960. Новейшие находки эпохи бронзы на территории Латвийской ССР. Советская археология, 3, 153-161. Гурска, И., 1993. Археологические исследования на территории замка меченосцев в Риге. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, З, 6-10.
Денисова, P., 1960. Палеоантропологический материал из нео литического могильника Крейчи. Советская этнография, 3,
163-169. Денисова, Р., 1975. Антропология древних балтов. Рига: Зинатне. Денисова, Р., 1977. Этногенез латышей. Рига: Зинатне. Денисова, Р., 1990. География антропологических типов балтских племен и этногенетические процессы в I - начале II тысячелетия н.э. на территории Литвы и Латвии. Балты,
славяне, прибалтийские финны. Рига: Зинатне, 28-81. Ванкина, Л., 1970. Торфяниковая стоянка Сарнате. Рига: Зинатне. Денисова, Р., Граудонис, Я., Гравере, Р., 1985. Кивуткалнский могильник эпохи бронзы. Рига: Зинатне. Ванкина, Л., 1975. Памятники каменного века на территории г. Риги и его
окрестностях. Памятники древнейшей истории Евразии. Москва: Наука, 132-135. Егорейченко, А. А., 2006. Культура штрихованной керамики. Минск: БГУ. Ванкина, Л., 1980. Шнуровая керамика на территории Латвии. Из древнейшей истории балтских народов (по данным археологии и антропологии). Рига: Зинатне,
47-58. Ванкина, Л., 1983. Янтарные амулеты каменного века из окрестностей г. Риги. Изискания по мезолиту и неолиту СССР. Ленинград: Наука, 135-137. Ванкина, Л., 1985. Место могильника Боки среди балтских памят ников. Проблемы этнической истории балтов. Рига: Зинатне, 44-46. Васке, А., 1991.
Керамика эпохи поздней бронзы и раннего железа Латвии. Рига: Зинатне. Вейнберге, И. Г., Стелле, В. Я., Якубовская, И. Я., Булгакова, E. А., 1980. Изучение некоторых разрезов отложений Латвийского побережья и их значение в уточнении отдельных моментов истории развития Балтики. Морфогенез рельефа и
палеогеография Латвии. Рига: Латвийский государственный университет, 18-36. Гравере, Р., 1987. Этническая одонтология латышей.
Рига: Зинатне. Граудонис, Я., 1967. Латвия в эпоху поздней бронзы и раннего железа. Начало разложения первобытнообщинного строя. Рига: Зинатне. Жилин, Μ. Г., 2001. Костяная индустрия мезолита лесной зоны Восточной Европи. Москва: УРСС. Загорска, И., 1991. Рыболовство и морской промысел в каменном
веке на территории Латвии. Рыболовство и морской промысел в эпоху мезолита - раннего металла в лесной и лесостепной зоне Восточной Европы. Ленинград: Наука, 39-64. Загорские, Ф., Эберхарде, Г., Стелле, В., Якубовская, И., 1984. Оса - многослойное поселение эпохи мезолита и неолита на Лубанской
низине (Латвийская ССР). Археология и палеогеография мезолита и неолита Русской равнины. Москва: Наука, 55-67. Зандер, Р., 1998. Серебряные рубли и ефимки Романовской России. 1654-1915. Киев: Одигитрия. Змигородский, К. А., 1911. Каталог монет и медалей Музея Витебской ученой архивной комиссии.
Витебск. Историко-этнографический атлас 1985 - Историко-этнографический атлас Прибалтики: Земледелие. Вильнюс: Мокслас. Карнуп, А. Я., 1963. От каменных орудий к медицинским инструментам. Из истории медицины, V. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 99-108. Граудонис, Я., 1985. Серпы и
косы 2-9 вв. на территории Латвии. Новое в археологии Прибалтики и соседних территорий. Таллин: Академия наук Эстонской ССР. Институт истории, 24-35. Карнуп, А. Я., 1967. Заметки о бытовых условиях, народной гигиени и медицине в эпоху раннего феодализма по материалам раскопок 1936-1938 гг. на
Талсинском городише (Латвийская ССР). Из истории медицины, VII. Рига: Звайгзне, 151-162. Граудонис, Я., Тыниссон, Э.,
1961. Раскопки ливских курганов в Кримулде. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 10, 37-54. Казакявичюс, В., 1989. Оружие балтских племен П-ѴПІ веков на территории Литвы. Вильнюс: Мокслас. Граудонис, Я., Тыниссон, Э., 1963. Раскопки ливских курганов в Кримулде. Советская археология, 1, 241-252. Кирпичников, А. Н., 1966. Надписи и знаки на клинках восточно европейских мечей ІХ-ХШ вв. Скандинавский сборник, И, 249-298. Григораш, Ф. Ф„ 1962. Странствующие врачи в Польше и Ливонии в XVI и XVII веках. Из истории медицины, IV. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 11-16. Кирпичников, А. Н., 1971. Древнерусское оружие, 3. Доспех, комплекс боевых средств ІХ-ХШ вв. Ленинград: Наука. 645
Literatūras saraksts Кирпичников, А. Н., 1973. Снаряжение всадника и верхового коня на Руси ІХ-ХШ вв. (Археология СССР: Свод археологических источников, вып. E 1-36). Ленинград: Наука. Лозе, И., 1968. Рисунок и орнамент на костяных и роговых предметах эпохи камня Латвии. Latvijas PSR Zinātņu
Akadēmijas Vēstis, 11, 24-37. Кирпичников, А. Н„ 1985. Вооружение. Древняя Русь: Город, замок, село. Москва: Наука, 298-363. Лозе, И., 1972. Стоянка Лагажа (Лубанская низменность). Известия Академии наук Латвийской ССР, 6, 57-73. Киселев, С. В., 1951. Вопросы археологии первобытного общества в свете
трудов И. В. Сталина по языкознанию. Краткие сообщения Института истории материальной культуры. Вып. XXXVI, 3-13. Лозе, И., 1979. Поздний неолит и ранняя бронза Кубанской равнины. Рига: Зинатне. Клейн, Л. С., 1973. Археологические признаки миграций. IX между народный конгресс антропологических и
этнографических наук, Чикаго, сентябрь, 1973. Доклады советской делегации. Москва: Наука, 1-17. Клейн, Л. С., 1991. Археологическая типология. Ленинград: Академия наук СССР. Ленинградское научно-исследовательское археологическое объединение. Клейн, Л. С., 1999. Миграция: археологические признаки.
Stratum plus. Археология и культурная антропология, 1, 52-71. Козловская, Μ. В., 1996. Экология древних племен лесной полосы Восточной Европы (антропологический очерк). Москва: Институт археологии Российской Академии наук. Колчин, Б. А., 1953. Черная металлургия и металлообработка в Древней Руси.
Домонгольский период (Материалы и исследования по археологии СССР. № 32). Москва: Издательство Академии наук
СССР. Колчин, Б. А., 1959. Железообрабатывающее ремесло Новгорода Великого: Продукция, технология. Материалы и исследования по археологии СССР, 65. Москва: Издательство Академии наук СССР, 7-120. Колчин, Б. А., 1968. Новгородские древности. Деревянные изделия (Свод археологических источников E
1-55). Москва: Наука. Краснов, Ю. Ф., 1971. Раннее земледелие и животноводство в лесной полосе Восточной Европы. II тысячелетие до н.э. - первая половина I тысячелетия н.э. Москва: Наука. Кренке, Н. А., 2011. Дяково городище: культура населения бассейна Москвы-реки в I тыс. до н.э. - I тыс. н.э.
Москва: ИА РАН. Криштофович, А. Н., 1957. Палеоботаника. Ленинград: Гостоптехиздат. Кропоткин, В. В., 1961. Клады римских монет на территории СССР. Москва: Издательство Академии наук СССР. Лавенто, Μ., 2011. Новые АМС-датировки текстильной керамики среднего и верхнего Поволжья. Тверской
археологический сборник. Вып. 8. Тверь, 263-272. Лайбле, Т., 2008. Меч. Большая иллюстрированная энциклопедия. Москва: Омега. Левко, О. Н., 1992. Средневековое гончарство северо-восточной Белорусии. Минск: Навука i тэхніка. Левковская, Г. Μ., 1987. Природа и человек в среднем голоцене Кубанской
низины. Рига: Зинатне. Леймус, И., 1988. О чеканке монет в Долеском (Даленском) замке в 1572 и 1573 годах. Известия Академии наук Эстонской ССР, 37 (1), 85-97. 646 Лозе, И., 1987. Комплекс культуры шнуровой керамики на поселении Квапаны II (Лубанская низина). Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis,
7, 23-36. Лозе, И., 1988. Поселения каменного века Кубанской низины: Мезолит, ранний и средний неолит. Рига: Зинатне.
Макарова, Т. И., 1972. Поливная керамика в древней Руси. Москва: Наука. Pieejams: http://kaup.ru/index.php/lib/articles/47-makaroval972.html (23.07.2019.). Медведев, А. Μ., 1996. Белоруское Понеманье в раннем железном веке (1 тысячелетие до н.э. - 5 в. н.э.). Минск: Институт истории АН Беларуси.
Медведев, А. Ф., 1966. Ручное метательное оружие (лук и стрелы, самострел) ѴШ-ХІѴ вв. Москва: Наука. Мейен, С. В., 1987. Основы палеоботаники: Справочное пособие. Москва: Недра. Мельникова, А. С., 1964. О чеканке монет в Кукейнозе в середине XVII в. Советская археология, 3, 141-148. Моора, X., 1956.
Вопросы сложения эстонского народа и некоторых соседних народов в свете данных археологии. Вопросы этнической истории эстонского народа. Таллин: Эстгосиздат, 49-141. Мугуревич, Э., 1965. Восточная Катвия и соседние земли в Х-ХШ вв. Экономические связи с Русью и другими территориями. Пути сообщения.
Рига: Зинатне. Мугуревич, Э., 1970а. Проблема вендов в период раннего фео дализма в Латвии. Тезисы докладов советской делегации на II Международном конгресе славянской археологии в Берлине (авг. 1970 г.). Москва: Наука, 33-37. Мугуревич, Э., 1970b. Упомянут ли город Лудза в письменных источниках 12
века? Studia archaeologica in memoriam Harri Moora. Tallinn: Valgus, 138-141. Мугуревич, Э., 1973. Проблема вендов в период раннего феодализма в Латвии. Berichte über den II. Internationalen Kongress für slawis che Archäologie, Berlin 24.-28. August 1970. Bd. 2. Berlin: Akademie Verlag, 291-299.
Мугуревич, Э., 1983. Замки и сельские поселения средневековой Ливонии (по археологическим материалам и
письменным сведениям Латвии конца XII - середины XVI века): Автореф. дис. . доктора ист. наук. Москва. Мугуревич, Э., 1985. Находки железных частей пахотных орудий 10-17 вв. в Восточной Прибалтике. Новое в археологии При балтики и соседних территорий. Сборник статьей. Под ред. Ю. Селиранда. Таллин, 86-98. Муктупавелс, В., 1988. Бубен и проблема мембранофонов в Латвии. Mokslinės konferencijos (1988 11 17-18) “Lyginamasis-tipologinis metodas šiuolaikinėje folkloristikoje”, skirtos LTSR valstybinės konservatorijos liaudies muzikos laboratorijos 40-mečiui: Pranešimų tezės. Vilnius, 26.
Literatūras Мурашева, В. В., Ениосова, Н. В., Фетисов, А. А., 2007. Кузнечно ювелирная мастерская пойменной части Гнездовского поселения. Гнездово: Результаты комлексных исследований памятника. Москва: Альфарет, 31-77. Назаренко, А. В., 2000. К вопросу о весовой шкале 14-гранных денежно-весовых
гирек ІХ-ХІ вв. Восьмая Всероссийская нумизматическая конференция. Тезисы докладов и сообщений. Москва: Государственный исторический музей, 120-122. Окшотт, Э., 2004. Археология оружия. Москва: Центрполиграф. Отчет 1895 - Отчет Императорской Археологической комиссии за 1893 год. Санкт-Петербург.
Отчет 1912 - Отчет Императорской Археологической комиссии за 1908 год. Санкт-Петербург. Пелда, К., 1978. Датировка и определение некоторых спорных монет Латвии XIII - первой половины XIV века. Известия Академии наук Латвийской ССР, 11, 46-47. Петерсен, Я., 2005. Норвежские мечи эпохи викингов.
СанктПетербург: Альфарет. Плавинский, В. А., 2014. Арбалет в комплексе вооружения ХШ-ХѴ вв. на территории Беларуси. Археология и история Пскова и Псковской земли, 29, 329-342. Поверии, А., 2002. Гончарное дело. Чернолщеная керамика. Москва: Хоббитека. saraksts 1895 г. Труды Московского
Предварительного Комитета X архео логическаго съеда в Риге. Вып. II. Москва, 6-18. Спиргис, Р., 2018. Погребальные традиции кладбища церкви св. Петра в Риге. Археология и история Пскова и Псковской земли, 33, 316-333. Спицын, А. А., 1893. Люцинский могильник (Материалы по архео логии России,
изданные Археологической комиссией. Древности Северо-Западного края. T. I, вып. 2, № 14). Санкт-Петербург. Страдинь, П. И.,
Страдинь, Я. П., Далбинь, Μ. Μ., 1957. Заметки о врачебной деятельности Ливонских монахов. Из истории медицины, I. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 27-32. Стубавс, А., 1970. Археологические находки из древнего Саласпилса и хронология памятника. Studia archaeologica in memoriam Harri
Moora. Tallinn: Valgus, 181-188. Тынурист, И., 1977. Где во гусли звонили? (Опыт картографирования народных музыкальных инструментов). Этнографические исследования северо-запада СССР. Традиции и культура сельского населения. Этнография Петербурга. Ленинград: Наука, 16-29. Тынурист, И., 1985.
Народные музыкальные инструменты и этно культурные связи народов Восточной Прибалтики. Проблемы этногенеза и этнической истории балтов: Сборник статей. Vilnius: Mokslas, 270-276. Уртан, В., 1961. Древние щиты на территории Латвийской ССР. Советская археология, 1, 221-223. Поветкин, В., 1982.
Новгородские гусли и гудки: (Опыт комплексного исследования). Новгородский сборник: 50 лет раскопок Нов города. Москва: Наука, 295-322. Уртанс, В. А., 1966. Средневековые медицинские инструменты для кровопускания. Советская археология, 2, 329. Полное собрание 1962 - Полное собрание русских
летописей. Т. 1. Москва: Издательство Восточной литературы. Уртан, В., 1970. Древнейшие музыкальные инструменты на территории Латвии. Studia archaeologica in memoriam Harri Moora. Tallinn: Valgus, 226-231. Потин, В. Μ., 1967. Топография находок западноевропейских монет Х-ХШ вв. на территории Древней
Руси. Труды Государственного Эрмитажа. Вып. 3. Ленинград, 106-194. Приедите, И., 1985. Латышские народные музыкальные
инстру менты - источник исследований этнокультурных связей. Проблемы этнической истории балтов: Тезисы документов межреспубликанской научной конференции. Рига: Зинатне, 141-145. ПСЗ РИ 1830 - Полное собрание законов Российской Империи, с 1649 года. T. XIX (1770-1774). Санкт-Петербург. Рыков, П. С.,
1917. Древности Летгалии. Вып. 1: Археологические раскопки в Режицком Люцинском уездах Витебской губернии. Режица. Рябцевич, В. Н., 1977. О чем рассказывают монеты. Минск: Народная Асвета. Седов, В. В., 1979. Происхождение и ранняя история славян. Москва: Наука. Седов, В. В. (ред.), 1987. Финно-угры
и балты в эпоху средневековья (Археология СССР). Москва: Наука. Седов, В. В., 2000. Жальники. Российская археология, 1, 7-22. Семёнов, С. А., 1968. Развитие техники в каменном веке. Ленинград: Наука. Сизов, В. И., 1896. Предварительный отчет о поездке с целью архео логических исследований в
Курляндскую губернию летом Уртанс, Ю., 1985. Целебные и культовые источники Латвии. Из истории медицины, 15. Рига: РМИ, 85-93. Уртанс, Ю., 1987а. Бытовые условия жителей городища Пизичу “Каупра калнс”. Из истории медицины, 17. Рига: РМИ, 144-153. Уртанс, Ю., 1987b. Культовые камни с углублениями в
Латвии. Средневековые древности Восточной Европы (Краткие сообщения Института археологии, 190). Москва: Наука, 69-73. Уртанс, Ю., 1988. Камни - “следовики” на территории Латвии. Известия Академии наук Латвийской ССР, 7, 92-106. Фехнер, Μ. В., Янина, С. А., 1978. Весы с арабской надписью из Тимерева.
Вопросы древней средневековой археологии Восточной Европы. Москва: Наука, 184-192. Фолкс, Ч., 2006.
Средневековые доспехи. Москва: Центрполиграф. Хотон, Дж. Т., Морель, П., 1987. Всемирная программа исследования климата. Глобальный климат. Ленинград: Гидрометеоиздат, 15-16. Цауне, А., 1984. Жилища Риги ХП-ХІѴ вв. по данным археологических раскопок. Рига: Зинатне. Циглис, Я., 2003. Железные клиновидные топоры в Латвии. Archaeologia Lituana, 4. Vilnius: Vilnius University Publishing House, 112-121. Цимермане, И., 1980. Керамика I тысячелетия н.э. как источник для исследования этнической истории и культурных взаимо отношений на территории Латвии. Из древнейшей истории балтских народов. Рига: Зинатне, 70-79. 647
Literatūras saraksts Цимермане, И., 1985. Керамика Дигнайского городища и некоторых других памятников селов как отражение контактов с племенами территории Литвы в конце I тысячилетия до н.э. ֊ I тысячилетия н.э. Проблемы этногенеза и этнической истории балтов. Вилнюс: Мокслас, 47-55. Шноре, Э., 1961. Асотское городище (Материалы и исследования по археологии Латвийской ССР, II). Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР. Шноре, Э., 1970. Каменный могильник в Лаздини. Studia archaeologica in memoriam Harri Moora. Tallinn: Valgus, 189-201. Шноре, Э., 1980. Погребения жальничного типа на северо-востоке Латвии. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 12, 38-54. Шноре, Э., Зейд, T., 1957. Нукшинский могильник (Материалы и исследования по археологии Латвийской ССР, I). Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР. Шокарев, Ю. В., 2001. История оружия. Луки и арбалеты. Москва: ACT.
Personu rādītājs A Abasîdi - arābu kalifu dinastija (749-1258) 64, 386-388 Āboltiņa-Presņikova Alma Ida (1916-1964) - palinoloģe Adalrihs - Bazeles bīskaps (1025-1040) 27 386 Adelheide (.Adelheid von Burgund, 931-999) - Vācu nācijas Svētās Romas impērijas reģente Aduds ad Daula - Buidu dinastijas valdnieks (949-983) 386 64 Agašs Rozē (Roger Agache, 1926-2011) - franču arheologs 14 Agripa Marks (Marcus Vispanius Agrippa, ap 63-12 pr. Kr.) - romiešu karavadonis, valsts darbinieks Ahmads ibn Ismails (7-914) - Samanīdu dinastijas emīrs (907-914) 64, 296, 387, 388 Albanuss Augusts (Johann August Albanus, 1765-1839) - vācu izcelsmes garīdznieks, pedagogs Alberts (1559-1621) - Austrijas lielhercogs, Spānijas Nīderlandes pārvaldnieks (1598-1621) 360 71 Alberts, arī Alberts Bukshēvdens (Albert von Buxthoeven, ар 1165-1229) - Rīgas bīskaps (1199-1229) 370, 386, 387 Alberts II Suerbērs (Albert Suerbeer) - Rīgas arhibīskaps (1253-1272/73) Aļģirds (Algirdas, ap 1296-1377) - Lietuvas dižkunigaitis (1345-1377) Anastasijs I (ap 430-518) - Bizantijas imperators (491-518) 63 69, 70, 234, 240, 241, 388 207 65 Andersons Pēteris (1890-1963) - skolotājs, Cesvaines ģimnāzijas muzeja vadītājs Anteins Aleksis (1915-2002) - metālu tehnoloģiju speciālists 368 103, 409 Apaļa Zigrīda (dz. 1936) - arheoloģe 8, 102, 103, 105, 145, 147, 150, 151, 155, 197, 209, 216, 224, 226, 227, 229, 298-300, 327 Apals Jānis (1930-2011) - arheologs 15, 17, 52, 102, 103, 105, 144-151, 155, 195, 209, 224, 226, 246, 309, 326, 327, 363 Apinis Kārlis (1904-1967?) - senatnes pētnieks, arheologs, muzejnieks 212 395 Ārends
Pēteris (1900-1960) - arhitekts Amts Johans Gotfrīds (Johann Gottfried Arndt, 1713-1767) - vācbaltiešu pedagogs, vēsturnieks 63, 255 Artamonovs Mihails (Михаил Илларионович Артамонов, 1898-1972) - krievu padomju arheologs, vēsturnieks Asaris Jānis (dz. 1960) - arheologs, pieminekļu aizsardzības speciālists Asmans Ervīns (Erwin Aßmann, 1908-1984) - vācu vēsturnieks 102, 105, 152, 155, 158, 203, 208, 218, 255 99 Aspelīns Johanness Reinholds (Johannes Reinhold Aspelin, 1842-1915) - somu arheoloģijas pamatlicējs Ašmanis Kārlis (1876-1943) - skolotājs, arheologs 47 12, 578 224 Atgāzis Māris (1935-2018) - arheologs 52, 102, 139, 140, 154, 174, 206, 222, 253, 278, 292, 295, 333-335, 337, 342, 391, 409, 477 Auns Muntis (dz. 1955) - vēsturnieks Auziņa Dita - arheoloģe 8, 211 8, 409-411 Avicenna (ap 980-1037) - persiešu fiziķis, filozofs, mediķis, astronoms, ķīmiķis, matemātiķis, dzejnieks 35 В Bakmanis Gastons (Gaston Victor Backman, 1883-1964) - zviedru anatoms, antropologs Balodis Francis (1882-1947) - arheologs, sabiedrisks darbinieks, ēģiptologs, pedagogs 191, 203, 204, 283, 289, 308, 315, 338, 339, 344, 351, 353, 355 Balodis Voldemārs Dāvids (1848-1918) - skolotājs, novadpētnieks Barre Vilhelms de la - Zviedrijas ģenerālmajors 17. gs. Bartoša Tatjana (1922-1982) - palinoloģe к ■· 652 27 233 97, 155, 191 303 52, 97, 98, 100, 141, 154, 155, 170-172,
Basilijs II (958-1025) - Bizantijas imperators (976-1025) 65, 66 Batorijs Stefans (Stefan Batory, 1533-1586) - Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575-1586) Bebre Viktorija (dz. 1952) - arheoloģe 2 47 8, 54, 102, 236, 257, 292, 433, 492, 529, 534, 542-544, 562, 563 Becenbergers Adalberts (Adalbert Bezzenberger, 1851-1922) - vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs 96, 153 8, 63-76, 103, 113, 126, 138, 155, 219, 220, 257, 258, 367, 379, 382, Berga Tatjana (1944-2020) - arheoloģe, numismate 386-389, 391, 536, 537, 597 Berga-Muižniece Iveta (dz, 1980) - arheoloģe, vēsturniece 252 Bergmanis Gustavs (Gustav von Bergmann, 1749-1814) ֊ luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs, Vidzemes un Igaunijas vēstures pētnieks 395 Bernāte Ilze - vēsturniece 239 Bernhards III fon Oesede (Bernhard III von Oesede) - Pāderbornas bīskaps (1204-1223) Bernolds (Bernold) - Utrehtas bīskaps (1027-1054) 382 Bērs Johans Karls (Johann Karl Bähr, 1801-1869) - vācbaltiešu mākslinieks, arheologs Bertolds, arī Bertolds Skulte (Bertoldus, Berthold Schulte, ?-1198) - bīskaps Bērziņš Valdis (dz. 1969) - arheologs 389 95, 597 265, 370, 399 8, 17, 18, 45, 62, 105, 114, 136 Bīlenšteins Augusts (August Johann Gottfried Bielenstein, 1826-1907) - vācbaltiešu luterāņu mācītājs, valodnieks, etnogrāfs, arheologs 96, 97, 152, 153, 155, 158, 162, 180, 191, 193, 198, 201, 202, 206, 208, 232, 368, 499, 401, 432 Biļķins Vilis (1887-1974) - vēsturnieks 295 Binfords Lūiss (Lewis Binford, 1931-2011) - amerikāņu arheologs, antropologs 12, 18 Birģele-Paegle Alma (1877-1949) - lietišķās mākslas meistare, pedagoģe,
etnografe Blits Aksels (Axel Gudbrand Blytt, 1843-1898) - norvēģu botāniķis, ģeologs Blumberga-Vasariņa Zaiga (1924-1999) - arheoloģe, pedagoģe Blume Erihs (Erich Blume, 1884-1912) - vācu arheologs 281 27 104 22 Bogojavļenskis Sergejs (Сергей Константинович Богоявленский, 1871-1947) - krievu vēsturnieks, arhīvu darbinieks, arheologs 96, 282, 345, 347, 355, 359, 372, 598 Bojs Karls (Carl Boy, 1853-?) ֊ vācbaltiešu skolotājs, arheologs 96, 97, 232, 289, 290, 390 Boratini Tits Līvijs (Tītus Livius Burattini, 1617-1682) - itāļu zinātnieks, Žečpospolitas valsts monētu kaltuves nomātājs (1658-1666) 73, 74 Borhi (von der Borch) - vācbaltiešu dzimta Preiļos 399 Brambats Kārlis (1924-2008) ֊ etnomuzikologs, folklorists 540 Brandenburgs Nikolajs (Николай Ефимович Бранденбург, 1839-1903) - krievu arheologs, militārais vēsturnieks Brandenburgs Vilhelms fon (Wilhelm von Brandenburg, 1498-1563) ֊ Rīgas arhibīskaps (1539-1563) 343 70, 72, 74 Brastiņš Ernests (1892-1942) ֊ gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, dievturu draudzes izveidotājs 100, 152, 158, 162, 167, 173-175, 180, 184, 187, 193, 198, 198, 200, 201, 203, 204, 231, 235, 400, 401, 408, 546 Brauns Joahims (1929-2013) - muzikologs, mūzikas arheoloģijas pētnieks 98, 538 Bredfords Džons (John Spencer Purvis Bradford, 1918-1975) ֊ angļu arheologs 14 Brēmenes Ādams, arī Ādams no Brēmenes (Adam von Bremen, pirms 1050-pēc 1081) - hronists, Brēmenes baznīcas kanoniķis 395 Brencēns Eduards (1885-1929) - mākslinieks Bresava Milda (1917-2007) - arheoloģe 303 345 Brigenejs Hermanis fon (Hermann von Brüggenei,
gennant Hasenkamp, ap 1475-1549) - Livonijas ordeņa mestrs (1535-1549) 70, 520 Brinkeni (von den Brincken) - vācbaltiešu dzimta Saldū 15.-20. gs. 399 653
Personu rādītājs Brïvkalne Emīlija (līdz 1940 Emīlija Freiberga, 1909-1984) - arheoloģe 100-102, 155, 206, 232, 295, 377, 592 Broce Johans Kristofs (Johann Christoph Brotze, 1742-1823) - vācu izcelsmes mākslinieks, etnogrāfs, vēsturnieks 353, 395 Broka-Lāce Zenta - arheoloģe, muzejniece 204, 248, 8, 100 Bruininks Hermanis fon (Hermann Robert Gottfried von Bruiningk, 1849-1927) ֊ vācbaltiešu jurists, vēsturnieks, arhīvu darbinieks 395 Bruno III - Frīzijas grāfs (1038-1057) 382 Brūzis Rūdolfs (dz. 1982) - arheologs 8, 409, 449, 450, 524, 533, 558 Buhholcs Antons (Anton Buchholtz, 1848-1901) - vācbaltiešu vēsturnieks, arheologs, numismāts 276, 305, 320, 335, 343, 374, 383, 386, 395 64, 386 Buīdi - valdnieku dinastija Irānā un Irākā (935-1055) Buikstra Džeina (Jane E. Buikstra, dz. 1945) - amerikāņu antropoloģe, bioarheoloģe 77 244, 335, 395 Bušs Nikolauss (Nicolaus Busch, 1864-1933) - vācbaltiešu vēsturnieks, bibliotekārs Buža Zane (dz. 1969) - arheoloģe 63, 96, 97, 153-156, 184, 244, 155, 269 L Calkins Venjamins (Вениамин Иосифович Цалкин, 1903-1970) - padomju zoologs Caune Andris (dz. 1937) - arheologs, vēsturnieks 78 102, 105, 153, 213-215, 224, 243, 375, 376, 396, 414, 542 Celmiņš Andris (1956-2013) - arheologs, muzejnieks 105, 213, 372, 400, 540 Ceplīte Rasma (1913-1973) - numismate, muzejniece 63, 386, 536 Ceriņa Aija (dz. 1948) - kvartārģeoloģe, paleokarpoloģe 8, 60, 62 Ciglis Jānis (dz. 1964) - arheologs, muzejnieks 8, 52, 105, 140, 141, 218, 250, 251, 255, 262, 268, 272, 286, 295, 309, 318, 319, 321, 323, 326, 335-337, 345, 347, 353, 354, 359, 361-363, 380, 382, 384,
385, 390, 391, 394, 425, 426, 597, 598 Cimermane Ieva (1930-2014) - arheoloģe, muzejniece, vēsturniece Cīparsons Teodors (1909-1995) - arhitekts, fotogrāfs 157, 169, 286 396 Čailds Gordons (Vere Gordon Childe, 1892-1957) - austrāliešu arheologs, vēsturnieks Čellins Helge (Helge Kjellin, 1885-1984) - zviedru mākslas vēsturnieks 234, 395 Česnis Gintauts (Gintautas Česnys, 1940-2009) - lietuviešu anatoms, antropologs Dāboliņš Viktors (dz. 1984) - numismāts 12, 22, 23 86 63 Dabrelis (Dabrel, Dobrel, Dabrelus, ľ-1211) - lībiešu vecākais 200 Daglass Endrū (Andrew E. Douglass, 1867-1962) - amerikāņu astronoms, arheologs, dendrohronologs Daiga Jolanta (1920-1984) - arheoloģe 31 101, 103, 125, 131, 139, 154, 172, 232, 243, 327, 338, 368 Dālbergs Ēriks (Erik Jönsson Dahlbergh, 1625-1703) - zviedru militārais inženieris, arhitekts, Vidzemes un Rīgas ģenerālgubernators 412 Daņiļčenko Valentīna (Валентина Данильченко, 1936-1992) - krievu paleozooloģe Darvins Čārlzs (Charles Darwin, 1809-1882) ֊ angļu dabaszinātnieks, ģeologs Denielss Faringtons (Farrington Daniels, 1889-1972) - amerikāņu fizikālķīmiķis Denisova Raisa (1930-2019) - antropoloģe Derums Vilis (1899-1988) - paleopatologs, rakstnieks 103 Dilfers Kurts (Kurt Dülfer, 1908-1973) - vācu vēsturnieks Dirbuī Heinrihs fon - Dinānas grāfs (ap 1060-1070) 654 11 26 79, 84, 103, 269 Dērings Jūliuss (Julius Döring, 1818-1898) - vācbaltiešu gleznotājs, arheologs Dirveiks Ilmārs (dz. 1960) - arhitekts 78 241, 251, 252 382 100 96, 152, 170, 272
Personu radītājs 30 Djūboiss Roberts (Robert L. DuBois, 7-2008) - amerikāņu ģeofiziķis Dobrovolskis Igors (Игорь Георгиевич Добровольский, 1930-2005) - krievu numismāts Donina Inga (dz. 1986) - arheoloģe 387 8, 154, 175, 428, 541, 558 Dreimanis Aleksis (1914-2011) - kvartārģeologs Driba Dzintars (1928-1993) - arhitekts Tl, 62 148 Ducmane (dz. Peida) Kristine (dz. 1946) ֊ numismate 63, 206, 386 Dumpe Baiba (dz. 1963) - keramiķe, keramikas pētniece Dunsdorfs Edgars (1904-2002) - vēsturnieks Dzelzskalējs Eižens (1907-1987) - antikvārs 8, 17, 105, 493, 494 63, 83 100 Džefersons Tomass (Thomas Jefferson, 1743-1826) - ASV prezidents Džordžs II (George II) - Lielbritānijas karalis (1727-1760) Eberhards Guntis (dz. 1936) - ģeogrāfs, ģeologs 11 75 58, 127 Eberhards no Monheimas (Eberhard von Monheim, ap 1275-pēc 1346) - Livonijas ordeņa mestrs (1328-1340) Eberhards no Zainas (Eberhard von Sayn) - Livonijas ordeņa mestra pienākumu izpildītājs (1252/1253) Eberts Makss (Max Ebert, 1879-1929) ֊ vācu arheologs Eglāja Baiba (dz. 1955) - arheoloģe 231, 250 69 47, 96-98, 124, 133, 141, 142, 155, 184 2 5 0, 2 5 8 Eihe Māra (dz. 1948) - numismate, muzejniece 63 Eitkens Martins (Martin Jim Aitken, 1922-2017) - britu arheometrists Ekberts II (Egbert II) - Frīzijas grāfs (1068-1090) 26, 30 382 Ekhels Jozefs (Joseph Hilarius Eckhel, 1737-1798) - austriešu numismāts 62 Elizabete Magdalēna (Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580-1649) - Pomerānijas princese, Kurzemes un Zemgales hercogiene konsorte 231 Elizabete Petrovna (Елизавета Петровна Романова, 1709-1762) - Krievijas imperatore (1741-1762)
Elksnīte Edīte (Edita) (1884-1962) - muzejniece, arheoloģe, daiļamatniece Engīzere (dz. Āboma) Austra (dz. 1985) - arheoloģe, muzejniece 597 8, 239, 251, 344 Eniņš Guntis (dz. 1933) - dabas un kultūrvēsturisko vietu pētnieks, publicists Ērkšķe (dz. Vilka) Aija (dz. 1987) - arheoloģe 74 , 75 404, 405 8, 19, 154, 175, 238, 239, 287 Ernests no Raceburgas (Ernst von Ratzeburg, 7-1279) - Livonijas ordeņa mestrs (1274-1279) Estridsens Svens (Svend Estridsen) ֊ Dānijas karalis (1047-1075) Etelreds II (Ethelred II) - anglosakšu karalis (978-1016) 229 66 , 3 8 2 66, 182, 384, 386 Evanss Džons (John Evans, 1823-1908) - angļu arheologs, ģeologs 33 Г Felkerzāms Armins (Armin von Fölkersahm, 1864-1918) - vācbaltiešu mākslinieks, vēsturnieks Felsko Johans Daniels (Johann Daniel Felsko, 1813-1902) - vācbaltiešu arhitekts Filips IV (Philippe IV, 1268-1314) - Francijas karalis (1285-1314) 124 371 72 Fīrhufs Gothards (Carl Wilhelm Gotthard Vierhuff 1828-1907) - vācbaltiešu mācītājs, literāts, arheologs amatieris 162, 195, 309 152, 155, Firstenbergs Vilhelms fon (Wilhelm von Fürstenberg, Guillelmus Furstenbergius, 1500-1564) - Livonijas ordeņa mestrs (1557-1559) 70, 72, 74, 228, 229, 231 Flaksbergers Konstantins (1880-1942) - vācu izcelsmes Krievijas botāniķis Fogts Ludvigs - senlietu kolekcionārs 62 289, 339 Fords Džeimss Alfreds (James Alfred Ford, 1911-1968) - amerikāņu arheologs 33 655
rādītājs Personu Freitāga-Loringhofena Leokadija (Leocadie von Freytag-Loringhoven, 1842-1912) - pedagoģe, arheologe amatiere Fri Johans Jakobs (Johann Jakob Früh, 1852-1938) - šveiciešu ģeogrāfs, ģeologs, kūdras pētnieks 345 27 Fridrihs Vilhelms, sk. Ketlers Fridrihs Vilhelms Fromholds-Treijs Valfrīds (Walfried Frommhold-Treu, 1886-1964) - novadpētnieks, pedagogs 239 G Galeniece (Liniņa) Marija (1890-1984) - botāniķe, palinoloģe 27 Galenieks Pauls (1891-1962) - botāniķis, sabiedrisks darbinieks 27 Gālens Heinrihs fon (Heinrich von Galen, 1480-1557) - Livonijas ordeņa mestrs (1551-1557) 70, 72 Galliens (Publius Licinius Egnatius Gallienus Augustus, 218-268) - Romas imperators (253-268) Gēce Pēteris (Peter Otto von Goetze, 1793-1880) - ierēdnis Gerhards Guntis (dz. 1966) - bioarheologs 382 360 79, 84, 105, 296, 300, 329, 352 Gidenss Entonijs (Anthony Giddens, dz. 1938) - angļu sociologs 14 Gimbutiene Marija (Marija Gimbutienė, 1921-1994) - lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe Girininks Aļģirds (Algirdas Girininkas, dz. 1949) - lietuviešu arheologs 8, 571 Glovackis Kazimežs (Kazimierz Głowacki) - poļu arhitekts restaurators 249 Gorodcovs Vasilijs (Василий Алексеевич Городцов, 1860-1945) - krievu arheologs 571 12, 47 Gosvins no Herikes (Goswin von Herike, Gosvinus von Ercke, 7-1359) - Livonijas ordeņa mestrs (1345-1359) Grasis Normunds (dz. 1967) - arheologs, muzejnieks 231 8, 114, 115, 135, 141, 218, 219, 268-270 Graudonis Jānis (1913-2005) - arheologs, pedagogs, sabiedrisks darbinieks 7, 15, 45, 81, 101, 102, 105, 153-155, 177, 184, 185, 187, 201, 202, 209, 221, 234,
256, 273, 274, 276, 289, 301, 307, 325, 335, 336, 338, 366, 371, 384, 396, 397, 426 Grāvere Rita (dz. 1947) - antropoloģe, vēsturniece Grens Ole (Ole Grøn) - dāņu arheologs 79, 84, 103, 106 18 Grēvinks Konstantīns (Constantin Caspar Andreas von Grewingk, 1819-1887) - vācbaltiešu mineralogs, arheologs 142, 309 Gričuks Vladimirs (Владимир Поликарпович Гричук, 1907-1999) ֊ krievu paleoģeogrāfs, palinologs Grīnberga Laima (dz. 1956) - numismate, muzejniece 63 Grīnberga Mērija (1909-1975) - etnografe, muzejniece 591 Grinbergs Eduards (1906-1975) - ģeologs 27 58 Grinbergs Μ. (M. Grünberg) - Vidzemes muižniecības mērnieks Grūbe Jānis (dz. 1956) - arheologs, muzejnieks 346 8, 105, 224, 226 Grudzińska Ieva (dz. 1986) - bioloģe, paleobotanikę 62 Gurska Irena (Irena Gorska, 1930-2011) - poļu arheoloģe 249 Gusārs Arvīds (1906-1995) - mākslinieks, skolotājs, muzejnieks 99, 377 Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf, 1594-1632) - Zviedrijas karalis (1611-1632) Guščika Elīna (dz. 1983) - arheoloģe 95, 96, 133, 74, 233, 379 8, 105, 154, 180, 260, 268, 297, 300, 301, 332, 333, 346, 352, 366, 449, 581 G5 Ģinters Valdemārs (1899-1970) - arheologs, muzejnieks, sabiedrisks darbinieks 278, 292, 316, 334, 360, 546 98, 99, 100, 104, 123, 153, 155, 162, 183, 273, H Hakmans Alfreds (Alfred Leopold Hackman, 1864-1942) - somu arheologs 12, 455 Hallarts Ludvigs Nikolauss (Ludwig Nicolaus von Hallart, 1659-1727) - sakšu ģenerālis Hansens Hanss Ole (Hans-Ole Hansen, dz. 1930) - dāņu arheologs Hantlijs Deivids (David J. Huntley) - kanādiešu fiziķis 656 26 16 248
Personu rādītājs Hausmans Rihards (Richard Gotthard Gustav Hausmann, 1848-1918) ֊ vācbaltiešu arheologs, vēsturnieks 335, 345, 353, 365, 597, 598 ’ Heaposta Leiu (Leiu Heapost, dz. 1936) ֊ igauņu antropoloģe Heinrihs - Kurzemes bīskaps (1252-1263) 47 95-97 155 206 86 69 Heinrihs II (Heinrich II der Heilige, 972-1024) - Vācu nācijas Svētās Romas impērijas ķeizars (1014-1024) Heinrihs no Licelburgas (Heinrich von Lützelburg) - Kurzemes bīskaps (1251-1263) Hemonds Normans (Norman Hammond, dz. 1944) - britu arheologs 386 69 36 Heriss Edvards (Edward C. Harris, dz. 1946) - Bermudų arheologs 35, 36 Hermanis no Vartberges, ari Vartberges Hermanis (Hermannus de Wartberge) - 14. gs. Livonijas ordeņa mestra kapelāns, hronists 222, 231, 247, 253 Hērodots (starp 490-480-ap 425 pr.Kr.) - sengrieķu vēsturnieks 571 Hildebrands Mihaels (Michael Hildebrand, 1433-1509) - Rigas arhibīskaps (1484-1509) 70, 369 Himzels Nikolauss (Nikolaus von Himsel, 1729-1764) - Rīgas ārsts, bibliofils, kolekcionārs Hoders Ians (Ian Hodder, dz. 1948) ֊ angļu arheologs, antropologs 63, 596 13, 17 Hofmans Adolfs (Adolf v. Hoffmann) - arheoloģisko izrakumu dalībnieks Holbergs Eduards (Eduard Hallberg, 7-1913) - senlietu kolekcionārs 335 347, 597 Holsts Nīlss fon (Niels von Holst, 1907-1993) - vācbaltiešu mākslas vēsturnieks Holte Ludolfs fon (Ludolf von Holte) - Minsteres bīskaps (1227-1248) 99 388 Hübers Bruno (Bruno Huber, 1899-1969) - vācu botāniķis, dendrohronologs 31 Hupels Augusts Vilhelms (August Wilhelm Hupel, 1737-1819) - vācbaltiešu mācītājs, vēsturnieks, folklorists 242 I Idrīsī (1100-1165/1166) -
arābu ģeogrāfs 182 Ilišs Pēteris (Peter Ilisch, dz. 1947) - vācu numismāts Indāns Reinis (dz. 1984) - arheologs 389 17 Indreko Rihards (Richard Indreko, 1900-1961) - igauņu arheologs Inocents IV (Innocentius IV) - pāvests (1243-1254) 578 577 Isenbergs Bruno fon (Bruno von Isenberg) - Osnabrikas bīskaps (1251-1258) Ismails ibn Ahmads - Samanīdu dinastijas emīrs (892-907) 389 64, 387 Ivans IV Bargais (Иван IV Грозный, 1530-1584) - Krievijas cars (1547-1584) 126, 230, 240, 252 J Jakobsons Fēlikss (1896-1930) - arheologs 261, 312, 343, 361, 362, 382 Jakšs Roberts (Robert Jaksch, 1835-1915) - vācbaltiešu arheologs amatieris Jakubovska Irīna (dz. 1942) - bioloģe, palinoloģe 325, 345, 361 27, 62 Jakubovska Tatjana (Татьяна Васильевна Якубовская, dz. 1940) - baltkrievu paleokarpoloģe Jānis I Cimishis - Bizantijas imperators (969-976) 62 65, 66 Jānitss Lembits (Lembit Jaanits, 1925-2015) - igauņu arheologs 578 Jans Kazimirs (Jan II Kazimierz Waza, 1609-1672) - Žečpospolitas karalis, Lietuvas lielkņazs (1649-1668) Jansons Gunārs (1928-2013) - arhitekts, restaurācijas projektētājs Jaunzems Jānis (1903-1978) - arhitekts, etnogrāfs 214, 235, 256, 395-397 391 Jelens Džons (John Yellen, dz. 1942) - amerikāņu arheologs Jemeļjanovs Egils ֊ arheologs, muzejnieks 73 18 154, 255, 256 Jērums Normunds (dz. 1974) - arheologs 8, 105, 206, 207, 232, 290, 293, 334, 335, 343, 360, 435, 436, 441, 443, 445-448, 575 657
rādītājs Personu Johans I un Oto III (Johann I, Otto Ul') - Brandenburgas markgrāfi (1225-1265) 388 Johans VI Ambundi (Johannes Ambundi von Schwan, 1384-1424) - Rīgas arhibīskaps (1418-1424) 68 Johumsens Heinrihs (Heinrich Christian Jochumsen, 1858-1927) - vācbaltiešu jurists, numismāts 63 Jonsons Kennets (Kenneth Jonsson, dz. 1950) - zviedru numismāts Justinians I (482-565) - Bizantijas imperators (527-565) Juškēvičs Jānis (1886-1961) - vēsturnieks, rakstnieks 387 65 218 ¥ Kalējs Oskars (1902-1993) - gleznotājs, arheologs Kalējs Uldis (dz. 1980) - arheologs 305, 312, 334 105, 155, 204, 223, 233, 248, 449 Kalmeiers Teodors (Johann August Theodor Kallmeyer, 1809-1859) - vācbaltiešu mācītājs, vēsturnieks 8, 28, 30, 60-62, 194 Kalniņa Laimdota (dz. 1947) - kvartārģeoloģe, palinoloģe, pedagoģe Kalniņš Daumants (dz. 1943) - rotkalis Kalniņš Mārcis ֊ arheologs 395 17, 105 8, 551, 552 Kalvelage Hermanis fon (Hermann von Kalvelage) - Hamalandes grāfs (1020-1051) Kampe Pauls (1885-1960) - arhitekts, arhitektūras vēsturnieks 395 Kampenhauzeni (Campenhausen) - vācbaltiešu dzimta Ungurmuižā Kants Imanuels (Immanuel Kant, 1724-1804) - vācu filozofs 206 399 58 Kārlis IV (Karel IV, Karl IV, 1316-1378) - Bohēmijas karalis (1346-1378) 73 Kārlis XI (Karl XI, 1655-1697) - Zviedrijas karalis (no 1660, patstāvīgi valdījis no 1672) Kārlis XII (Karl XII, 1682-1718) - Zviedrijas karalis (1697-1718) 586 71, 231 Karnups Adolfs (1904-1973) - arheologs, etnogrāfs, muzejnieks, medicīnas vēsturnieks 98, 100, 152, 155, 202, 203, 301, 361, 377 Karvers Märtins (Martin O. H. Carver, dz. 1941) - britu
arheologs 36 Kastrens Matiass (Matthias Alexander Castren, 1813-1852) - somu valodnieks, etnologs Katrīna II (Екатерина II Великая, 1729-1796) - Krievijas imperatore (1762-1796) Kemke Heinrihs (Heinrich Kemke, 1864-1941) - vācu arheologs 578 266 47 Ketlers Fridrihs (Friedrich von Kettler, 1569-1642) - Kurzemes un Zemgales hercogs 231 Ketlers Fridrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm von Kettler, 1692-1711) - Kurzemes un Zemgales hercogs 266 Ketlers Gothards (Godthartt Kettler, Gothardus Kettler, 1517-1587) - Livonijas ordeņa mestrs, Kurzemes un Zemgales hercogs 70, 74, 229, 231 Kiders Alfreds V. (Alfred Vincent Kidder, 1885-1963) - amerikāņu arheologs, antropologs Kirí Pjērs (Pierre Curie, 1859-1906) - franču fiziķis Kirjāns - 13. gs. sākuma lībiešu moceklis 34 30 265, 370 Kirpičņikovs Anatolijs (Анатолий Николаевич Кирпичников, dz. 1929) - krievu arheologs Kivuls Ernsts (Ernst Matthias Kiwull, 1862-1928) - ārsts, arheologs 216, 287, 581 Klahons Klaids (Clyde K. Μ. Kluckhohn, 1905-1960) - amerikāņu antropologs Klārks Deivids (David Leonard Clarke, 1937-1976) - angļu arheologs 448, 455 18 13 Klārks Greiems (John Grahame Douglas Clark, 1907-1995) - britu arheologs 18, 77 Klaudijs II (Marcus Aurelius Valerius Claudius Augustus, 214-270) - Romas imperators (268-270) Klepere Daira, sk. Līdaka Daira Klētnieks Jānis (dz. 1929) - astronoms, ģeodēzists, zinātņu vēsturnieks 363 Knuts I (Cnut, ap 995-1035) - Anglijas (no 1016) un Dānijas (no 1018) karalis Kolzs Džons Mortons (John Morton Coles, dz. 1930) - britu arheologs 66, 182, 382, 386 16 Konrāds II (Konrad II, 990-1039) - Vācu nācijas
Svētās Romas impērijas ķeizars (1027-1039) 658 386 382
rādītājs Personu Konstantīns (Константин Безрукий) - Polockas kņazs 13. gs. otrajā pusē Konstantīns VII (905-959) - Bizantijas imperators (913-959) 229 65 Konstantīns VIII (960-1028) - Bizantijas imperators (1025-1028, kopā ar brāli Basiliju II 976-1025) Korfs Nikolajs (Nikolauss) fon (1555-1618) - Cēsu prezidiāta vaivads, ģenerālis Kosinna Gustavs (Gustaf Kossinna, 1858-1931) - vācu arheologs Krastenberga Edīte (1929-2016) - māksliniece 238 12, 18, 22, 99 165, 299, 375, 376 Kraukle Rūta (dz. 1988) - arheoloģe, muzejniece 250 Krauvinkeli (Hans I-II Krauwinckel) - Nirnbergas žetonu meistari (1562-1635) 75 Krauvinkels Hanss (Hans Krauwinckel II) - Nirnbergas žetonu meistars (1586-1635) Krēbers Alfreds Luiss (Alfred Louis Kroeber, 1876-1960) ֊ amerikāņu antropologs Krideners-Struve A. 65, 66 75 33 289 Krīgeners K. - Vīgantes muižas īpašnieks 320 Krīgers Edmunds (Edmund Carl Julius Krüger, 1836-1909) - Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs, pedagogs, valsts padomnieks 95, 155, 206 Krofords Osberts Gajs Stenhoups (Osbert Gay Stanhope Crawford, 1886-1957) - britu arheologs 14 Kropotkins Vladislavs (Владислав Всеволодович Кропоткин, 1922-1993) - krievu numismāts, arheologs 382 Krūze Fridrihs (Friedrich Karl Hermann Kruse, 1790-1866) - vācu vēsturnieks, ģeogrāfs, literāts 95, 184, 187, 243, 320, 360, 597 Kuncendorfs Jakobs Kristofs - Ventspils apriņķa mērnieks 18. gs. beigās Kundziņš Ludvigs (1855-1940) - veterinārārsts Kundziņš Pauls (1888-1983) - arhitekts 218 78 204 8, 102, 105, 154, 155, 176, 179, 198, 312-314 Kuniga (dz. Briede) Ināra (dz. 1949) - arheoloģe,
pedagoģe Kusto Žaks īvs (Jacques Yves Cousteau, 1910-1997) - franču okeanogrāfs 15 L Lagerheims Gustafs (Gustaf Lagerheim, 1860-1926) - zviedru mikropaleobotāniķis Laiels Čārlzs (Charles Lyell, 1797-1875) ֊ britu jurists, ģeologs Laime Sandis (dz. 1982) - folklorists 27 35 8, 405, 406 Lajāns - 13. gs. sākuma lībiešu moceklis 265, 370 Lams Ēriks (Erik Lam) - Dānijas karalis (1137-1147) Lamsters Viktors (1903-1971) - senatnes pētnieks 66 191 Langs Valters (Valter Lang, dz. 1958) - igauņu arheologs 261, 407, 578 Lanuā Žilbērs de (Guillebert de Lannoy, 1386-1462) - ceļojošs viduslaiku flāmu bruņinieks, diplomāts Larsons Lārss (Lars Larsson, dz. 1947) ֊ zviedru arheologs 575 142 Lauers Ludvigs Kristians (Ludwig Christian Lauer) - Nirnbergas žetonu meistars (1842-1872) 75 Lauferi (Wolf I-H, Hans, Conrads, Cornelius, Lazars u.c. Lauffer) ֊ Nirnbergas žetonu meistari (1554-1712) 75 Lazdiņa Inna, sk. Rozentāle Inna Leimuss Ivars (Ivar Leimus, dz. 1953) - igauņu numismāts 389 Leone Marks (Mark Paul Leone, dz. 1940) - amerikāņu arheologs, antropologs Leške Georgs (Georg Loeschcke, 1852-1915) - vācu arheologs 13 271, 309, 353 Levī-Stross Klods (Claude Lévi-Strauss, 1908-2009) - franču antropologs 14 Lēviss of Menārs Karls fon (Karl von Löwis of Menar, 1855-1930) - vācbaltiešu piļu pētnieks, bibliotekārs, kartogrāfs, vēsturnieks 69, 133, 142, 152, 197, 221, 238, 248, 249, 320, 335, 395 Libijs Vilards Frenks (Willard Frank Libby, 1908-1980) - amerikāņu fizikālķīmiķis 32 Līdaka (dz. Klepere) Daira (dz. 1941) - arheoloģe, restauratore, muzejniece 326, 361 659
Personu Linde Jaspers (Jasper Linde) - Rigas arhibīskaps (1509-1524) rādītājs 70, 246 Lindermans Hendriks {Hendrik Linderman, 1745-1801) ֊ meistars Nīderlandē 76 Livens Pauls fon {Paul von Lieven, 1821-1881) ֊ grāfs, Bauskas pilsdrupu īpašnieks Lokste Hanss - arhibīskapa vasalis 242 Loze Ilze Biruta (dz. 1936) - arheologe 423, 566 8, 45, 62, 81, 101, 105, 112, 113, 115, 116, 121, 122, 127, 130, 131, 140, 143, 144, 160, Lucilla (7-183) - Romas imperatore (164-169) 386 Luijs II (Louis II de Flandre) ֊ Flandrijas grāfs (1346-1384) 72 Luijs IX (Louis IX, 1214-1270) - Francijas karalis (1226-1270) 72 Lukrēcijs (Tirus Lucretius Carus, ap 99-ар 55 pr. Kr.) - romiešu filozofs Lūsēna (dz. Ziediņa) Egita (dz. 1976) - arheoloģe Lūsēns Mārtiņš (dz. 1964) - arheologs Lūsiņa Lilija (1919-7) - palinoloģe 224 47 105, 114 105, 157, 217-219, 222, 233, 239, 246, 250, 258, 352, 413, 414 27 Luters Mārtiņš (Martin Luther, 1483-1546) - vācu mācītājs, teologs, baznīcas reformu ideologs 266 T Ļevkovska Galina (Галина Михайловна Левковская, dz. 1935) - krievu palinoloģe 62 Ws Macāne Aija (dz. 1985) - zooarheoloģe 78 Magnuss (Magnus, Herzog von Holstein, 1540-1583) ֊ Kurzemes bīskaps (1560-1583), titulēts par Livonijas karali (1570-1578) 233, 244 Mahdi - Abasīdu dinastijas valdnieks (775-786) 64 Mālkalniete (dz. Melne) Ilze (dz. 1976) - arheoloģe, muzejniece 8, 105, 234, 250, 380, 381 Malonaitis Arvīds (Arvydas Malonaitis, dz. 1958) - lietuviešu arheologs Malvess Roberts (1905-1982) - vēsturnieks, arheologs Mansurs I - Samanīdu dinastijas emīrs (961-975) 441 155, 226, 234, 237, 255, 256, 371, 377,
395, 396 386 Manteifelis Gustavs (Gustav von Manteuffel, 1832-1916) - vācbaltiešu, poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists, izdevējs 248 Manuils I Komnins - Bizantijas imperators (1143-1180) 65 Marrs Nikolajs (Николай Яковлевич Mapp, 1864-1934) - krievu valodnieks, arheologs, orientalists Medne Lidija (1945-1979) - palinoloģe 24 27 Meierbergs Augustīns fon (Augustin von Meyerberg, 1622-1688) - austriešu diplomāts 231 Meinards, arī Meinards no Zēgebergas (Meynardus, Meinnardus, Meinhart, Meinhard von Segeberg, ар 1130/1140-1196) - bīskaps 234, 244, 265, 370, 371, 398, 399 Meilins Ludvigs Augusts (Ludwig August Mellin, 1754-1835) - vācbaltiešu kartogrāfs 242 Melne Ilze, sk. Mālkalniete Ilze Mervanïdi - kurdu valdnieku dinastija (983-1085) Meža Janta (dz. 1971) ֊ botāniķe 64, 386 62 Mihails IV - Bizantijas imperators (1034-1041) 65 Millers Sofuss (Sophus Müller, 1846-1934) - dāņu arheologs 12 Miļauskiene Židrūne (Žydrūnė Miliauskienė, dz. 1974) - lietuviešu antropoloģe Mindaugs (Mindaugas, ap 1200-1263) - Lietuvas valdnieks 87, 88 577 Minhauzens Johans fon (Johannes von Münchhausen, 7-1572) - Kurzemes bīskaps (1540-1560) Mirberga Nanuška (Nanouschka Myrberg Burström, dz. 1969) - zviedru numismate 660 387 245
Personu rādītājs Montēliuss Oskars (Gustaf Oscar Augustin Montelius, 1843-1921) - zviedru arheologs 12, 23, 36, 37, 47, 96, 393 Moora Harijs (Harri Moora, 1900-1968) - igauņu arheologs, vēsturnieks 7, 18, 47, 49, 81, 100, 285, 286, 296, 355, 462, 467, 599 Mugurēvičs Arnis (dz. 1959) - veterinārārsts, zoologs 78 Mugurēvičs Ēvalds (1931-2018) - arheologs, vēsturnieks 7, 52, 53, 102, 103, 105, 120, 141, 154, 155, 170, 171, 180, 182, 188-190, 198, 199, 221, 230, 233, 242-245, 248, 251, 253, 261, 345, 348, 374, 386, 393, 396, 399, 536, 581 Muižnieks Vitolds (dz. 1975) ֊ arheologs, muzejnieks 376, 379, 396, 397, 399, 470 Muktupāvels Valdis (dz. 1958) - etnomuzikologs 8, 105, 217, 239, 241, 251, 252, 266, 268, 343, 368, 369, 371, 372, 374, 8, 539, 540 Muzolfs Blažejs (Błażej Muzolf) ֊ poļu arheologs 249 N Naģs Imre (Imre Nagy, 1896-1958) - Ungārijas Ministru padomes priekšsēdētājs (1953-1955, 1956) 20 Nameisis (Nameise, Nameyxe, ?-pēc 1281) - zemgaļu valdnieks 206, 575 Napjerskis Kārlis Eduards (Kari Eduard von Napiersky, 1793-1864) - vācbaltiešu filologs, vēsturnieks 395 Narbuts Teodors (Teodoras Narbutas, 1784-1864) - lietuviešu vēsturnieks, folklorists, arheologs, arhitekts Neēls Luijs (Louis E. F. Néel, 1904-2000) - franču fiziķis 170 30 Neimanis Vilhelms (Johann Wilhelm Carl Neumann, 1849-1919) - vācbaltiešu mākslas vēsturnieks, arhitekts 248, 395 Nermans Birgers (Birger Nerman, 1888-1971) - zviedru arheologs 98, 154, 344 Neselmans Ferdinands (Georg Heinrich Ferdinand Nesselmann, 1811-1881) - vācu filologs 571 Nīenstede Francs (Franz Nyenstede, 1540-1622) - Rīgas
birģermeistars, Livonijas hronikas autors Nikolajs I (Николай I Павлович Романов, 1796-1855) - Krievijas imperators (1825-1855) Nikolauss (Nikolaus von Nauen) - Rīgas bīskaps (1229-1253) 69, 240, 388, 389 Nore Augusts (1883-1959) - mākslinieks, skolotājs, arhivārs 153, 162, 596 Nuhs ibn Nasrs - Samanīdu dinastijas emīrs (943-954) Nunjess Miltons (Milton Nuñez) - somu arheologs 154, 230, 244, 95 95 64 578 О Obergs Nilss (Nils Åberg, 1888-1957) - zviedru arheologs 47 Okšots Evarts (Ewart Oakeshott, 1916-2002) - angļu vēsturnieks, ieroču pētnieks 438 Ose Ieva (dz. 1961) - mākslas vēsturniece, arheoloģe 8, 54, 57, 211, 212, 215, 216, 221-224, 229, 233, 235, 238-240, 243, 244, 246, 249, 250, 253-256, 258, 396, 397, 412-415, 517, 519, 520, 522 Osteni-Sakeni (von der Osten-Saken) - vācbaltiešu dzimta 14.-20. gs. Ošs Kārlis (1907-?) - arheologs 399 99, 330 Oto III (Otto III) - Vācu nācijas Svētās Romas impērijas karalis (983-996), ķeizars (996-1002) Oto no Luterbergas (Ofío von Lutterberg) - Livonijas ordeņa mestrs (1266-1270) 382, 386 388 Özere Ingrīda, sk. Virse Ingrīda Līga Ozola Konstance (1909-1991) - arheoloģe, muzejniece, vēsturniece Ozoliņa Anda (dz. 1967) - numismate, muzejniece Ozoliņš Fridrihs (1879-1950) - arheologs Ozols Jēkabs (1922-2013) - arheologs 303, 597 63 280, 342 104, 335 P Pahomovs Jevgeņijs (Евгений Александрович Пахомов, 1880-1965) - krievu padomju numismāts Panders Kristiāns (Christian Heinrich von Pander, 1794-1865) - ārsts 387 360 661
Personu rādītājs Pārdekopers Rulands (Roeland Paardekooper, dz. 1970) - nīderlandiešu arheologs Pāvele Tatjana (1918-2016) - vēsturniece, muzejniece, arheoloģe Pavers Kalju (Kalju Paaver, 1921-1985) - igauņu paleozoologs 17 101, 102, 212, 377 78, 12 0 Perns Franciskus (Franziskus Pärn, 1920-2008) - vācbaltiešu numismāts 63 347 Persietis (īstajā vārdā Kārlis Zemītis, 1862-1901) - rakstnieks Pēteris I (Петр I Алексеевич Романов, 1672-1725) - Krievijas cars (no 1682), pirmais Krievijas imperators (no 1721) Petersens Jans (Jan Greve Thaulow Petersen, 1887-1967) - norvēģu arheologs Pētersone-Gordina Elīna (dz. 1980) - bioarheoloģe 436, 437 300 Petrenko Valērijs (Валерий Петрович Петренко, 1943-1991) - krievu padomju arheologs 103, 268, 344 Petri Flinderss (William Matthew Flinders Petrie, 1853-1942) - angļu arheologs, ēģiptologs 34, 37 Petss Konstantīns (Konstantin Päts, 1874-1956) - Igaunijas prezidents (1934-1940) Pigozne Ieva (dz. 1973) - kultūrvēsturniece Plankājs Eduards (dz. 1993) - arheologs 20 17 8, 79 Platbārzdis Aleksandrs (1899-1975) - numismāts, filatēlists Platons (427-347 pr.Kr.) - sengrieķu filozofs 63, 68 11 Pletenbergs Volters fon (Wolter von Plettenberg, ар 1450-1535) - Livonijas ordeņa mestrs (1494-1535) Plīnijs Vecākais (23-79) - romiešu enciklopēdists, vēsturnieks Pravornis Aldis (dz. 1955) - vēsturnieks, arheologs Priedīte īrisa (dz. 1944) - etnografe, muzejniece 27, 29 234, 246, 251, 413 540 Prīmanis Jēkabs (1892-1971) - ārsts, antropologs, pedagogs 303 Probs (Marcus Aurelius Probus') - Romas imperators (276-282) 388 Ptolemajs Klaudijs (ар 90-ар 168) -
sengrieķu astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs 571 Pufendorfs Zamuels (Samuel von Pufendorf, 1632-1694) - vācu izcelsmes jurists, vēsturnieks, filozofs Putniņš Ernests (1867-1962) - ārsts, dziedniecības un ginekoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā Radiņš Arnis (dz. 1951) - arheologs, muzejnieks 305, 316, 351, 354, 355, 593, 598 357, 358 15, 105 279, 280 Ramms Kristofers (Christoffer Ramm) - Rīgas monētu meistars 16. gs. 70 70 Ramms Tomass (Thomas Ramm) - Rīgas monētu meistars 16. gs. Reinfelde Ilze - arheoloģe 231 7, 8, 52, 102, 104, 106, 153, 162, 164, 169, 170, 173, 283, 284, 286, 287, 291, Rains Voldemārs (dz. 1948) - ūdenslīdējs, zemūdens arheologs Ramats Eduards (1889-1983) - operdziedātājs 68, 70-72, 229, 438 63 Posts Lennarts fon (Lennart von Post, 1884-1951) - zviedru botāniķis, kūdras pētnieks Rasiņš Alfrēds (1916-1995) - botāniķis 586 62, 103 8, 512-514, 530, 531, 545, 568, 596 Reinoldss Pīters (Peter Reynolds, 1939-2001) - britu arheologs 16 Reke Johans fon der (Johann von der Recke, ap 1480-1551) - Livonijas ordeņa mestrs (1549-1551) 70 Reke Johans Fridrihs (Johann Friedrich von Recke, 1764-1846) - vācbaltiešu ierēdnis, vēsturnieks, kolekcionārs 95 Reke Tīss fon der (Mathias (Thiess) von der Recke zu Neuenburg, 15. gs. beigas-1580) - Livonijas ordeņa brālis, Dobeles pēdējais komturs (1548-1576) 231 Renfrū Kolins Endrū (Colin Andreu Renfrew, dz. 1937) - angļu arheologs, paleolingvists Renga Ilze - paleozooloģe 13, 571 78 Rezons Augusts (Ernst August von Raison, 1807-1882) - vācbaltiešu garīdznieks, novadpētnieks Riekstiņš Hugo (1904-1998) - arheologs, vēsturnieks,
numismāts 662 98, 100, 319, 323, 384, 385 152
radītājs Personu Rikovs Pāvels (Павел Сергеевич Рыков, 1884-1942) - krievu arheologs, skolu inspektors Rimberts (Rimbertus, ap 830-888) - vācu hronists, garīdznieks Rings Kārlis (dz. 1956) - režisors 351, 598 572 388 Ritums Ritvars (dz. 1956) - arheologs, muzejnieks 8, 105, 217, 218, 407-409 Rodenburgs Johans (Jan Cornelius van Roodenburg, ?-1660) - nīderlandiešu izcelsmes zviedru militārais inženieris Romanovs Jevdokims (Евдоким Романович Романов, 1855-1922) - krievu arheologs Romans III - Bizantijas imperators (1028-1034) 96, 281, 289, 339, 598 65 Rozentāle (dz. Lazdiņa) Inna (dz. 1984) - arheoloģe, muzejniece 105, 174, 180 Rudenāja Elza (1911-1998) - arheoloģe, kultūrvēsturniece, muzejniece Rūsiņš (Russinus, 7-1212) - latgaļu vecākais 328, 341 200 Rusovs Baltazars (Balthasar Russow, ар 1536-1600) - luterāņu garīdznieks, hronists Ruša Mārtiņš (1940-2017) - arheologs 414 252, 448 105, 153, 154, 217, 218, 232, 238, 246, 255, 258, 329, 335, 597 s Safarīdi - Irānas valdnieku dinastija (861-1495) 387 Saksis Gramatiķis (Saxo Grammaticus, ap 1140-ар 1220) - dāņu vēsturnieks, hronists Samanīdi - valdnieku dinastija Vidusāzijā (819-1005) Savickis Juris (dz. 1946) - uzņēmējs, mecenāts Segliņš Valdis (dz. 1958) - ģeologs, pedagogs 162 64, 296, 386-388 6, 8 27 Semjonovs Sergejs (Сергей Аристархович Семенов, 1898-1978) - krievu padomju arheologs Sernanders Rutgers (Rutger Sernander, 1866-1944) ֊ zviedru botāniķis, kvartārģeologs Setele Emīls Nestors (Eemil Nestor Setälä, 1864-1935) - somu politiķis, valodnieks 16 27-29 578 Siatkovskis Jānis (1957-1991) - arheologs, kultūrvēsturiskā
mantojuma aizsardzības speciālists 218, 219 Sigismunds II Augusts (Zygmunt II August, 1520-1572) - Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1548-1572) 68, 247 Sigismunds III Vasa (Zygmunt III Waza, 1566-1632) - Zviedrijas karalis (1592-1599), Polijas un Lietuvas lielkņazs (1587-1632) 73, 113, 138 Sitriks III - īru karalis (989-1029) 386 Sizovs Vladimirs (Владимир Ильич Сизов, 1840-1904) - krievu arheologs 96, 189, 333, 339, 343, 369, 380, 598 Skalagrimsons Egils (Egili Skallagrimsson, ap 910-ap 990) - senislandiešu vikings, skalds Skots Daglass (Douglas D. Scott) - amerikāņu arheologs Sloka Jānis (1920-1997) - ihtiologs 19 78, 103 Smits Greftons Eliots (Graffton Elliot Smith, 1871-1937) - angļu anatoms, arheologs Smits Viljams (William Smith, 1769-1839) - angļu ģeologs Snips Artūrs (dz. 1949) - literāts 573 23 35 388 Spicins Aleksandrs (Александр Андреевич Спицин, 1858-1931) - krievu arheologs Spirģis Roberts (dz. 1975) - arheologs 12, 47 8, 105, 216, 287, 288, 291, 292, 305, 306, 324, 377, 378 Spūlis Broņislavs (1899-1974) - izglītības darbinieks, Pieminekļu valdes darbinieks (1941-1942) 157 Steno Nikolauss, arī Stensens Nīls (Nicolaus Stenonis, Nicolaus Stenonius, Niels Stensen, Nicolas Steno, 1638-1686) - dāņu katoļu bīskaps, zinātnieks 35 Stepiņš Pēteris (1914-1999) - arheologs, skolotājs, muzejnieks з’зо, 339, 352, 355, 393, 395, 396, 401, 597 Stivriņš Normunds (dz. 1985) - paleoekologs 98-100, 129, 130, 157, 209, 271, 272, 275, 292, 300, 305, 324, 62 Stjuards Džulians (Julian Steward, 1902-1972) - amerikāņu antropologs Stubavs Adolfs (1913-1986) - arheologs, vēsturnieks
414, 430 18 101, 102, 152, 154, 155, 176, 198, 201, 232, 237, 252, 256, 292, 311, 399, 663
radītājs Personu Stukmanis Ilgonis Alfs (dz. 1935) - arhitekts 396 Sv. Mārtiņš no Tūtas (Sanctus Martinus Turonensis, 316-397) - kristiešus svētais, Turas bīskaps Svarāne Dagnija (dz. 1952) - arheoloģe 396 105, 213 Svens (Svend Tveskæg, ар 960-1014) - Dānijas karalis (986-1014) 66 š Šābis (Schabe) - zemgaļu 1259. gada sacelšanās vadonis 206, 575 Šalamons (Salamon, 1053-1087) - Ungārijas karalis (1063-1074) Šēnings Tomass ֊ Rīgas arhibīskaps (1528-1539) 384 68 Šenkss Maikls (Michael Shanks, dz. 1959) - angļu arheologs 13, 14 Šetkonungs Olafs (Olaf Skötkonung) - Zviedrijas karalis (994-1022) Šliks Stefans (Stephan Schlick, 1487-1526) - Bohēmijas grāfs 66, 386 71 Šmīdehelme Marta (Marta Schmiedehelm, 1896-1981) - igauņu arheoloģe 261, 336 Šmids Bernhards (Bernhard Schmid, 1872-1947) - vācu arhitektūras vēsturnieks 218 Šmits Oskars Emīls (Oscar Emil Schmidt, 1839-1913) - skolotājs, novadpētnieks, fotogrāfs Šnē Andris (dz. 1973) - arheologs, pedagogs 323 19, 79, 105, 154, 239, 413 Šņore Elvīra (1905-1996) - arheoloģe, muzejniece 49, 52, 98-103, 119, 126, 131, 153-155, 157, 166, 176, 201, 216, 253, 261, 281, 284, 287, 289, 293, 295, 314, 318, 320, 321, 323, 329, 332, 338, 349, 350, 353, 359, 363, 365, 377, 399, 427, 581 Šņore Rauls (1901-1962) - arheologs, numismāts 354, 382, 391, 394, 462, 596 63, 98-100, 113, 117, 154, 173, 174, 212, 261, 290, 296, 308-310, 312, 353, Šrēders Hanss (Hans Schröder, 1887-1954) - vācu mākslas vēsturnieks 99 Šrēders Leopolds (Leopold Alexander von Schroeder, 1851-1920) - vācbaltiešu arheologs amatieris, skolotājs Štafenhāgens Vilhelms Zigfrīds
(Wilhelm Siegfried Stavenhagen, 1814-1881) - vācbaltiešu mākslinieks Štenbergs Andrejs (7-1375) - Livonijas ordeņa landmaršals Šterns Indriķis (1918-2005) - vēsturnieks 167 157, 396 53, 63 Štokmanis Arnolds (1895-1970) - arheologs, skolotājs, novadpētnieks, muzejnieks Štokmanis Amts - arhibīskapa vasalis 155, 335, 353 99, 139, 154, 285, 596 242 Štrumfa Ingrīda (dz. 1939) - vēsturniece, muzejniece 218, 219, 372 Šturms Eduards (1895-1959) ֊ arheologs, vēsturnieks 22, 45, 98-100, 104, 115, 124, 125, 129, 130, 133-135, 142, 154, 155, 180, 187, 190, 273, 274, 276, 280, 281, 292, 297, 330, 342, 343, 354, 384, 395, 400 Šturns Johans Rūdolfs (Johann Rudolf Stum) - 17. gs. šveiciešu mākslinieks Šuharts Karls (Carl Schuchhardt, 1859-1943) - vācu arheologs 223, 231, 253 22 Suites (Georg, Hans I֊1H Schueltes) - Nirnbergas žetonu meistari (1515-1612) Švābe Arveds (1888-1959) - jurists, literāts, vēsturnieks, pedagogs 75 63 T Tacits Pūblijs Kornēlijs (Publius Cornelius Tacitus, ap 56-pēc 117) - romiešu valstsvīrs, vēsturnieks Talgrens Arne Mihaels (Aarne Michaël Tallgren, 1885-1945) - somu arheologs Tālivaldis (Thalibaldus de Talowa, 7-1215) - Tālavas valdnieks 578 578 Tautavičs Adolfs (Adolfas Tautavičius, 1925-2006) - lietuviešu arheologs 572 Teilors Volters (Walter Willard Taylor, 1913-1997) - amerikāņu arheologs, antropologs Tenisons Ēvalds (Evald Tõnisson, 1928-2001) - igauņu arheologs Tepfers Verners (1893-1958) - Pieminekļu valdes direktors Tereško Jānis - arheologs 99 8, 452, 454, 455 Tilko Silvija (dz. 1951) - arheoloģe 664 325, 345 8, 372, 375, 376, 525, 527, 594, 595 18 12,
571
Personu rādītājs Tillijs Kristofers (Christopher Tilley) - angļu arheologs, antropologs Tīlmanis Osvalds (1900-1980) - arhitekts 13, 14 234, 370, 395, 398 Tišlers Oto (Otto Tischler, 1843-1891) - vācu arheologs 12, 47 Tomsens Kristians Jurgensens (Christian Jürgensen Thomsen, 1788-1865) - dāņu antikvārs, arheologs 8, 16, 17, 105, 154, 239, 243, 250, 343, 432, 436-440, 446-448, 451, 554, 555 Tomsons Artūrs (dz. 1978) - arheologs Tomsons Pauls Viljams (Paul William Thomson, 1891-1957) - vācu, igauņu palebotāniķis, palinologs Tora Ainis 11, 47 27 154, 239 Toropina Gunta (dz. 1953) - arheoloģe 308, 324, 354 229 Traidenis (1220-1282) - Lietuvas dižkunigaitis (1270-1282) Treijs Normunds - arheologs 216, 255 Tretjakovs Pjotrs (Петр Николаевич Третъяков, 1909-1976) - krievu padomju arheologs Trigvasons Olavs (Olav Tryggvasori) - Norvēģijas karalis (995-1000) i\7 66 Tūlse Armins (Armin Tuulse, 1907-1977) - igauņu mākslas zinātnieks, viduslaiku piļu pētnieks 221, 224, 238, 239, 244, 246 У w Ukailīdi - arābu emīru dinastija (992-1096) 64 Ulmanis Kārlis (1877-1942) - agronoms, politiķis, ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents Ulmans Ludvigs (Ludwig Ulmann, 1831-1921) - ārsts 345 Ulrihens Burhards fon (Burkhard von Ulrichen) - vācu inženieris Urbāns IV (Urbānus IV, ap 1195-1264) - pāvests (1261-1264) Urtane Māra (dz. 1951) - ainavu arhitekte 20 248 229, 247 8, 21 Urtane Stefānija (dz. 1926) - vēsturniece, pedagoģe 178 Urtāns Juris Tālivaldis (dz. 1952) - arheologs, kultūrvēsturnieks, pedagogs 8, 14, 20, 21, 102, 105, 112-115, 117, 122, 130, 152, 154-158, 162, 166, 168, 172,
173, 176, 177, 182-184, 191-195, 199, 201, 202, 208, 209, 223, 225, 234, 236, 240, 243, 245, 254, 274, 282, 283, 289, 295, 328, 329, 344, 355, 356, 395, 399-405, 412, 413, 415-418, 431, 545 Urtāns Vladislavs (1921-1989) - arheologs, muzejnieks 15, 63, 102, 141, 153-157, 162, 178, 179, 251, 310, 319, 322, 328, 341, 382, 384, 385, 387, 390, 391, 394, 538, 540, 592, 596 Ušpelis Oskars (dz. 1983) - arheologs 155, 216, 287 Uvarova Praskovja (Прасковья Сергеевна Уварова, 1840-1924) - krievu arheoloģe, Maskavas arheoloģiskās biedrības priekšsēdētāja 347 Vāclavs II (Václav П, 1271-1305) - Bohēmijas karalis (1278-1305) Vāle Ernsts (Ernst Wahle, 1889-1981) - vācu arheologs 72, 73 292, 330 Valentiniāns I (Flavius Valentinianus Augustus, 321-375) - Romas imperators (364-375) Valks Heiki (Heiki Valk, dz. 1958) - igauņu arheologs 8, 154, 168 Valters no Nordekes (Walter von Nortecken) - Livonijas ordeņa mestrs (1270-1273) Vankina Lūcija (1908-1989) - arheoloģe, muzejniece 63 182 45, 99-101, 120, 124, 134-136, 268, 274, 285, 377, 592 Vaska Baiba (dz. 1950) - arheoloģe, mākslas vēsturniece 7, 8, 159, 160, 250, 546, 547 Vasks Andrejs (dz. 1947) - arheologs, pedagogs 7, 8, 11-14, 19, 22-24, 45, 47-50, 79, 81, 98, 101, 105, 106, 110, 116-119, 124, 125, 134, 136, 138, 152-155, 158-161, 165-167, 174, 175, 177, 178, 180-182, 187, 189, 190, 194, 199, 202, 209, 210, 261, 268, 271-279, 317, 318, 323, 332, 368, 372, 381, 399, 425-427, 553, 558, 567, 571, 573, 579-582, 592 Vāveris Mārtiņš (dz. 1990) - numismāts Veinbergs Ints (1938-2000) - ģeologs 63 58 Venno (Wenno, Winne, Vinno) - Zobenbrāļu ordeņa
mestrs (12047-1209) 249 665
radītājs Personu Vetseke, sk. Vjačko Viestarđs (Vesthardus, Viesthardus, ?-pēc 1229) - zemgaļu valdnieks Vijups Armands (dz. 1963) ֊ arheologs, muzejnieks 206, 575 8, 17, 62, 63, 105, 218, 219, 369, 370, 372-374, 380, 392, 393, 396, 597 Vilcāne Antonija (dz. 1956) - arheologe 8, 14, 16, 48, 52, 53, 105, 119, 125, 133, 153-155, 157, 168, 170, 171, 189, 204-206, 229, 230, 243, 248, 268, 282, 285, 294, 303, 305, 308, 311, 315, 321, 322, 325, 328, 330, 332, 338-340, 348-351, 359, 364, 365, 387, 392, 419, 427, 428, 430, 434, 456, 457, 462, 467, 470, 577, 578, 594, 598 Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs (Wilhelm, Markgraf von Brandenburg, 1498-1563) - Rigas arhibīskaps (1539-1563) Vilhelms V (Wilhelm V, 1346-1359) - Holandes grāfs 70, 72, 74 72 Vilijs Gordons (Gordon Randolph Willey, 1913-2002) - amerikāņu arheologs 18 Vilka Aija, sk. Ērkšķe Aija Vilka Anda (dz. 1965) - arheoloģe, muzejniece 17, 597 Vilsone Melita (1913-1991) - arheoloģe, muzejniece 102, 212, 371, 372 Virhovs Rūdolfs (Rudolf Ludwig Karl Virchow, 1821-1902) - vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks, politiķis 96, 133, 142, 147 Virse (dz. Ozere) Ingrīda Līga (dz. 1958) - arheoloģe, muzejniece 8, 105, 130, 154, 298, 331, 341, 429, 598 Visiers Klārks (Clark David Wissler, 1870-1947) - amerikāņu antropologs Vīsnere Pollija (Polly Wiessner, dz. 1947) - amerikāņu antropoloģe Vīstužs Artūrs (Arthur Wihstutz) - ārsts 18 17 345 Visvaldis (Wissewalde, ?-pēc 1230) - Jersikas valdnieks Vitenheims - Vīgantes muižas īpašnieks 15, 53, 377, 578 320 Vītola Tatjana (1920-2007) - arhitekte, restauratore 241, 255, 395
Vjačko, arī Vetseke, Vesceke (Vetseke, Wetseke, Viesceka, Vesceka, ?֊1224) - Kokneses valdnieks 236, 578 Vorss Jenss (Jens Jacob Asmussen Worsaae, 1821-1885) - dāņu arheologs, vēsturnieks, valstsvīrs 35 Vulfs Artūrs fon (Arthur von Wulf) - Lielvārdes muižas īpašnieks 383 z Zagorska Ilga (dz. 1941) ֊ arheoloģe 8, 18, 38, 39, 43, 105, 120, 128, 129, 133, 134, 136, 137, 142, 269-271, 278, 557 Zagorskis Francis (1929-1986) - arheologs 80, 92, 101, 102, 115, 120, 128, 129, 142, 155, 206, 268, 423, 424 Zandberga Rita (1929-1993) - arhitekte, arhitektūras vēsturniece 218 Zariņa Anna (1921-2015) ֊ arheoloģe, tekstiliju pētniece 52, 79, 100-102, 116, 122, 137, 138, 164, 235, 240, 253, 291, 298, 299, 316, 317, 324, 338, 366, 367, 374-376, 378, 481, 483, 564 Zariņa Gunita (dz. 1958) - antropoloģe, bioarheoloģe Zeids Teodors (1912-1994) - vēsturnieks, pedagogs 8, 19, 77-84, 86-89, 91, 92, 105, 333, 366, 375, 379, 595 101 Zehners Pauls (Paul Sellmer) - muižnieks, arheologs amatieris Zemgals Gustavs (1871-1939) - Valsts prezidents 139 362 Zemītis Guntis (dz. 1955) - arheologs, vēsturnieks, pedagogs 8, 19, 20, 97, 102, 105, 153, 155, 162, 200, 250, 295, 296, 546 Ziediņa Egita, sk. Lūsēna Egita Zifrīds (7-1203) - Mārtiņsalas draudzes priesteris Zilgalvis Jānis (dz. 1955) - arhitektūras vēsturnieks 265 239 Zirne Sandra (dz. 1961) - arheoloģe, pieminekļu aizsardzības speciāliste Zirnis Gunārs (1930-1999) - arhitekts, restaurācijas projektētājs 8, 105, 109, 204, 246, 247, 356, 586-588 155, 254, 256 Zīverss Karls Georgs fon (Jacob Carl George Graf von Sievers, 1814-1879) - vācbaltiešu
arheologs 261, 309, 345, 347, 353, 361, 598 666 15, 96, 97, 133, 142, 146, 147,
Personu Zobiņa Velta (1925-2010) ֊ numismate, muzejniece rādītājs 63 Zommers Alfreds (1858-1939) - Tērbatas (Tartu) Universitātes anatomijas profesors Zunde Māris (dz. 1954) - dendrohronologs 133 8, 25, 26, 30, 32, 33, 35-37, 44, 46, 49, 65, 106, 215, 216, 535, 572, 579 ì Žeiere Irita (dz. 1958) - arheoloģe, muzejniece, tekstiliju pētniece 487, 565 Žulkus Vlads (Vladas Žiūkus, dz. 1945) - lietuviešu arheologs 572 8, 102, 281, 311, 312, 357, 358, 394, 474, 476, 478, 481, 483,
Arheoloģiski pētīto vietu rādītājs A 261, 279 Ābelnieku senkapi Aboras I, II apmetne 44, 45, 62, 101, 112, 113, 115, 264, 423, 424, 493, 497, 498, 553, 555, 566 Aboras senkapi 112 Ābrantu ciems 349 Atkalnu savrupkaps 535 Aizkraukles baznīca un kapsēta 105, 156, 157, 265, 395, 396, 399 Aizkraukles pilskalna depozīts 382 Aizkraukles senkapi 48, 65, 73, 102, 265, 319, 437, 526, 535, 562 97, 102, 156, 157, 211, 322, 395 Aizkraukles senvietu komplekss 102 Aizvīķu pilskalns (Elku kalns) Alberta laukums, Rīga 399-401, 481 212, 449, 487, 490, 542, 544, 560, 561 Alksnāja iela, Rīga 96, 102, 153, 221, 222, 432, 446-448, 518, 533 Altenes mūra pils 271 261 В 145 Bāļu-Šķērstaiņu senkapi (sk. arī Ošu-Bāļu-Šķērstaiņu senkapi) 342, 453, 535 572 72 Bašķu senkapi 48, 264, 271, 272, 274, 501, 572 Batņu senkapi 283, 284 Alūksnes mūra pils 222, 223, 415, 445, 448, 450, 451, 504, 506-509, 512, 523, 529, 530, 540, 553, 565 Baukalna kapsēta Ances senkapi Bauskas mūra pils 105, 153, 211, 221, 224-226, 390, 440, 446, 451, 454, 504, 518, 520, 527, 529, 530, 545, 597 376, 486 Annas kalna (Krimulda) kapsēta Anspoku pilskalns Antūžu apmetne Antūžu senkapi 396, 397 153, 157 535 Apūles pilskalns 573 Beteļu senkapi 454 Āraišu ezerpils 15, 17, 52, 96, 97, 102, 103, 105, 145-150, 298, 327, 428, 433, 452, 456, 493, 494, 501, 502, 517, 527, 535, 558, 562, 564, 565, 578 Āraišu mūra pils 195, 224, 443, 445, 450, 451, 513 Armijas ekonomiskais veikals, Rīga Baznīckalns (Matkule), kulta vieta Berkavas depozīts 268, 282, 283 Apariņu senkapi 396, 397 452, 454, 455 381 284, 285, 576 Beverīnas pils 126, 191, 204, 209,
257, 278 Bīlavu senkapi 105, 272 Birznieku senkapi 272 Bisnieku viensēta 532 Blomes muižas kapsēta 396 Boķu-Priednieku senkapi Bordovas depozīts 285, 286, 319, 474, 476, 576 430 Aronas pilskalns 340 Borhu dzimtas kapliča Preiļos Asaru II senkapi 105 Bornsmindes depozīts 63 Asnes apmetnes 45, 113, 497 Brantu depozīts 668 180, 268 Beitu (Padures) pilskalns un apmetne 105, 152, 153, 158-160, 497 282, 283 Āraišu baznīcas kapsēta ■W'7‘ ՛ ՛ Avotiņu (Renda) senkapi Bangu depozīts 449, 454 191, 200, 257, 300 Avotiņu (Auciema) senkapi Bandužu senkapi 396 113, 367 145 Autines pilskalns Bakānu ezerpils 211 Ālēnu kapsēta Augustinišķu ciema vieta Auļukalna ezerpils Aizkraukles pilskalns 65, 95, 153, 156, 322, 382, 432, 445, 446, 524-526, 535, 545, 565, 579 Aizpute 515 Augustinišķu kapsēta 73, 75, 83, 85, 86, 113, 367, 379, 397, 461, 490 281, 282, 314 Aizkraukles senpilsēta 430 Augstrozes mūra pils 281 Aizkalnes senkapi 463 Atvašu senkapi Audekinu depozīts 279-281, 484 Aizkalnes apmetne 268 259 Atkalnu senkapi Aglonas vecās baznīcas senkapi Ainavu senkapi Asotes pilskalns 46, 53, 102, 152, 153, 157, 158, 399, 428, 432, 448, 449, 453, 454, 470, 500-503, 526, 527, 532, 535, 557-559, 564, 565, 578 382 396
392 Braslavas pilskalns Dandāles depozīts 381-383 Braslavas senkapi 392 Danku klints Brencēnu senkapi 340 Daņilovkas I senkapi 260, 293-295, 485 Daņilovkas II senkapi 261, 293-295, 485 Brendiķu purva depozīts Bricu ezerpils 542 145, 309 Brožgala senkapi 105, 314, 455, 535 286, 287 Celmu apmetne 17, 41, 44, 105, 114, 115, 135, 497 Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi 197, 216, 287, 288, 581, 582 Dignājas pilskalns un apmetne 46, 50, 98, 152, 154, 166, 167, 170, 359, 501, 502, 557, 576 Dinaburgas (Naujenes) pilskalns Cēsu mūra pils 102, 105, 195, 197, 216, 221, 224, 226-229, 397, 415, 419, 438-440, 443, 446, 447, 451, 487, 490, 504, 507, 508, 510, 511, 513, 517, 518, 520, 522, 526-530, 542, 544, 545, 559, 562, 597 Dīru senkapi Cēsu vecpilsēta Diržu senkapi 54, 105, 216, 490, 559 86, 162, 368, 445 Cesvaines mūra pils 162, 265 152, 153, 162 Cesvaines pilskalns Cibēnu (Kapeņu kalniņš, Mantas kalns) senkapi Ciblas senkapi 433 97, 259, 289, 290, 427, 433, 465, 535 Cirnavas senkapi Citadeles cietoksnis, Rīga 507, 509, 510 478 Dobeles baznīca 265, 369 Dobeles kapsēta 72, 73, 75, 78, 103, 265, 368, 369, 443, 465 Dobeles mūra pils 154, 211, 231, 232, 265, 368, 369, 451, 527, 528, 574, 575, 597 83, 212, 213, 263, 398, 545, 596 Doma baznīcas pagalms, Rīga Doma jeb Pelēkā kapsēta, Rīga 291 105, 259, 291, 292, 324, 337, 535 Čapānu senkapi 97, 462, 465, 535 Čunkānu-Dreņģeru senkapi 81, 102, 105, 259, 292, 293, 334, 436, 445, 456, 477, 478, 487, 535, 573 Druķēnu senkapi Daibju senkapi 369 436 262 581, 582 Drusku (Kornetu) pilskalns Dūķu ezerpils 154, 167 86, 349, 365 Dūdiņu kapsēta 145
Dumbrenieku senkapi Dumpju depozīts Dāburu senkapi 83, 87, 213, 263, 375, 376 Dreņģeru-Čunkānu senkapi, sk. Čunkānu-Dreņģeru senkapi Čabu apmetne Čabu senkapi 371, 540 398, 400 Drēbnieku kapsēta č 103, 447 Doma dārzs, Rīga 290, 291 64, 103, 154, 429 Dinaburgas (Vecdaugavpils, Naujenes) mūra pils un ciems 229, 230, 429, 446, 470, 513, 558 Doma baznīca, Rīga 261, 289 Ciemaldes senkapi 412, 413 46, 101, 116, 122, 137, 153, 162, 164, 165, Dievukalna pilskalns 240, 497 Ćakulu senkapi Cesvaines kapsēta 82, 268 Daugmales pilskalns un senpilsēta 52, 53, 62, 65, 67, 98, 102, 105, 122, 124, 132, 141, 152, 153, 155, 162-164, 171, 211, 316, 338, 417, 419, 426, 427, 432, 434, 439, 448, 501-503, 524-527, 532, 533, 535, 538, 545, 557-559, 565, 579 294 Bundzēnu kapsēta 535 Daugavgrīvas cietoksnis (Neimindes skansts) 46, 48, 259, 263, 271, 273 Buļļumuižas senkapi Dārznieku (Priekule) senkapi Daugavas iela, Rīga, sk. Kungu iela, Rīga 44, 113, 114, 176, 177, 495 381 Bulduru depozīts 98, 130, 267, 274, 501 Dārznieku (Cīrava) senkapi Daudziešu kapsēta 353 Budjankas apmetne 267, 486, 490 Darvdedžu kapsēta Brikuļu pilskalns 46, 48, 101, 122, 152, 153, 160, 161, 452, 497, 501, 555, 559, 562 Brīveru (Šķeltova) senkapi 407 381 Dunalkas Elku kalns Dundagas baznīca 581, 582 130, 399-401 396 669
Arheoloģiski 154, 233, 419 Dundagas mūra pils Dzērvju (Mežvidi) senkapi 470 Dzirkaļu pilskalns 102, 221, 234, 235, 397, 432, 503, 515, 545 260, 295 Īles meža senkapi 44, 105, 135, 260, 300, 366 572 64, 66, 386 Eversmuižas depozīts 355, 356 355 Ezerpurva II apmetne Isnaudas senkapi 116, 119, 137, 235, 236, 439, 473 145 Ižezera ezerpils Jāču senkapi 105, 260 449, 454, 455 G 478 301, 409 Jāņoganu senkapi Finanšu ministrija, Rīga Jaunāķēnu senkapi, apmetne 535 102, 259, 264, 301-303, 490, 524, Jaunās kapsētas (Krimulda) senkapi, sk. Tālēnu senkapi 105, 295, 296, 478, 535 Gaideļu-Viduču senkapi Gailīšu (Īle) senkapi 559, 563, 573 50, 260, 296, 297, 426, 459, 463, 464, 501, Gailīšu (Taurene) senkapi 436, 465 369, 535 Gaisinu kapsēta Gaviezes Elkukalns 415 Geitvinišķu kapsēta 431 Jaunkandavas kapsēta 385, 459, 463 481 98, 154, 419, 515, 526 Grobiņas senvietu komplekss 23 99, 259, 297, 298, 341, 428, 459, 479, 501 459 381 Jaunzemju senkapi 328, 435 Jersikas pilskalns, senpilsēta 41, 42, 52, 53, 98, 105, 110, 152, 167, 170, 171, 188, 211, 242, 305, 427, 434, 454, 456, 503, 524-526, 552, 576, 578 Jersikas senkapi 305, 535 99 Jurizdikas pilskalns 62, 105, 110, 130, 131, 495, 497 Ģūģeru senkapi un apmetne 535, 564, 577 298-300, 381, 437, 473, 487, 490, 44, 98, 115, 116, 435, 497 Ikšķiles baznīca 87, 102, 209, 234, 235, 263, 265, 370, 371, 395, 396, 398, 399 87, 265, 370, 371 303-305, 381, 535, 597 396 Jurizdikas I, II apmetne G9 Ikšķiles baznīcas kapsēta 303, 381, 457, 458, 468 Jaunzemju depozīts Jokstu senkapi 309 Ģipkas A un В apmetne 268 501, 509, 557, 558 Jaunlīves apmetne
Jauntēvenēna senkapi Grīnertu senkapi Ičas I, II apmetne Jaunielas kapsēta, Rīga, sk. Sv. Paula baznīcas kapsēta Jaunpils baznīca 48 Ģeistautu senkapi 335 Jaunpiebalgas kapsētas senkapi Gilbertu senkapi Grobiņas mūra pils Jaunāsmuižas senkapi Jaunpiebalgas kapsēta 515 Gaujienas mūra pils 670 384 381-384 Jakštaiču-Mešķu senkapi F Ģeistu kapsēta 573 497 Ezerpurva I apmetne Grīvu senkapi Impiltes pilskalns Ipšu depozīts Ērģemes mūra pils 233, 234, 513 Ezēnu apmetne 573 Indricas pils (nocietinātā muiža) 443, 508, 526 99 515 Ērgļu mūra pils Imbares pilskalns Incenu (Dobeskalna) pilskalns 28, 29, 497 Elkukalna apmetne 64 Iļģu depozīts E Eiņu apmetne Ikšķiles lībiešu ciems un kapulauks 110, 212, 370, 436, 440, 505, 508, 525, 526, 535, 579 Ikšķiles mūra pils 154, 168 Eglišķes senkapi radītājs 535 Dzērvju (Purmsāti) senkapi Dzilnaskalna senkapi vietu pētīto 44, 117, 495 154, 243 К Kabeļu apmetne 53, 306, 440, 526, 527 Kabeļu senkapi 105, 291, 305, 306, 490 Kaibalu senkapi 384 Kakužēnu senkapi 259, 289, 307, 308 Kalēju depozīts 46, 381, 384, 467 Kalna Urbānu senkapi 298, 341
Arheoloģiski Kalnabricu un Ezerbricu senkapi Kalnakunču senkapi 308, 309, 464 596 Kalnamuižas depozīts Kalnaziedu pilskalns 154, 319 Kalnazīvertu senkapi 190, 331 96, 261, 309 Kantiķu senkapi 238, 239, 596 Kuldīgas “Vulkāns” senkapi 438, 445, 447 239, 266, 530 Kuldīgas mūra pils Kuldīgas vecpilsēta 54, 105, 160, 211, 266, 415, 433, 487, 490, 512, 527, 559, 562, 575, 597 259, 524, 535 Kungu (bij. Daugavas) iela, Rīga 453-455, 487, 490, 517, 523, 524, 528, 543, 560, 561 Kapsēdes senkapi 64, 331, 453, 465 Kapsiliņu senkapi 201 Kaugara senkapi 254 259, 438, 535 535 Kurmaiču senkapi 572 41, 44, 115, 121, 140, 495, 497, 501 Kvāpānu I-III apmetne 180, 396, 448 Kāpurkalna kapsēta 360, 396, 397, 399 445 Kučuru kapsēta 259, 274, 310, 329, 501 Kapenieku (Raņķi) senkapi 502, 576 405 Krustu klints 259, 274, 277, 310 Kalniņu (Alsunga) senkapi Krusta kalns Siguldā Krustpils mūra pils 180 Kalniešu II senkapi 497 Kristapiņu senkapi 86, 102, 105, 259, 312-314, 435, 437, 455, 456, 473, 487, 490, 577 Kalnaslavēkas (Slavēkas) senkapi Kalniešu I senkapi 433, 581 Krimuldas baznīca un kapsēta 458 Kalnenieku senkapi 44, 45, 264, 268, 269 Kreiču senkapi Krīgānu ezersalas apmetne 243 Kalnaplāteru senkapi rādītājs Krievukalna pilskalns 596, 597 Kalnapiļu senkapi vietu Krievu kapi (Sabile), senkapi 438, 444 Kalnapeļņu kapsēta petito ' Д' 468 Kausas pilskalns ar apmetni 154, 172, 173 Kazdangas pils parka kapsēta 105 267, 314, 315, 331 Ķeizaru senkapi 261 Ķentes pilskalns un apmetne 46, 52, 102, 152, 154, 162, 176, 381, 426-428, 453, 497, 500-502, 524, 525, 532, 538, 557-559 430 Kažoku depozīts Ķebēnu
senkapi Kerkūzu “Franču kapi”, kapsēta 119 Kerkūzu I, II apmetne 48-50, 116, 118, 119, 137, 497, 501, 532, 559 473, 487, 490, 535 Ķesteru senkapi 535 Ķikutu senkapi Kivtu apmetne 48, 49, 119, 428, 497, 532 Ķīļu senkapi Kivtu senkapi 563, 577 119, 259, 268, 310, 314, 465, 468, 487, 534, 535, Ķīšukalna apmetne 21, 113, 114, 176, 177, 211 Ķīšukalna pilskalns 97, 105, 113, 154, 176, 177, 340, 419 Klaņģukalna pilskalns 46, 48, 98, 152, 154, 173, 174, 467, 522, 555 Klintsdzirnavu senkapi 335, 336 46, 154, 174, 206, 207 Klosterkalna pilskalns Kobronskansts, Rīga 105, 412-414, 449, 450, 524, 527, 529, 530, 532, 533, 544, 560 Kokneses mūra pils 68, 105, 152, 211, 221, 236-238, 311, 419, 429, 432-434, 440, 443, 450, 451, 454, 487, 490, 503, 513, 524, 529, 532, 535, 544, 545, 559, 562, 565, 597 Kokneses pilskalns, senpilsēta 46, 152, 154, 187, 188, 211, 415, 427, 433, 448, 464, 524-527, 532, 553, 557, 576, 578 102, 266, 311, 312, 445, 490, 535 Kokneses senkapi 535 Ķivutkalna pilskalns 45, 46, 48, 84, 91, 101, 121, 152, 154, 177, 178, 274, 275, 381, 399, 431, 448, 459, 467, 497, 501, 527, 528, 546, 552, 553, 555, 559 Kokumuižas II (Līgotņu) depozīts Končanskas senkapi 567 Košķēnu apmetne 41, 120 Krāšnatu senkapi 335 Kreiču apmetne 381, 384, 394, 433, 558 44, 62, 120, 435, 495, 552 105, 152, 154, 449 Ķoderu pilskalns Ķūru senkapi 105, 573 Lāču-Strazdu senkapi Lapsu senkapi 48 44-46, 62, 101, 121, 122, 497, 499, 553 Lagažas apmetne Lapiņu senkapi Kokumuižas I depozīts 97, 381, 384, 385, 394, 433, 434, 436, 558 79, 81, 88, 177, 259, 263, 264, 274, 275, Ķivutkalna kapulauks 278, 501, 557,
595 69 105, 597 Latišonku senkapi 261, 315, 316 Laukmuižas senkapi - kapsēta 69, 376, 470, 486, 490, 532 Laukskolas apmetne 38, 40, 58, 65, 84, 100, 102, 122, 123, 132, 278, 316, 381, 430, 433, 504, 524, 552, 559 Laukskolas ciema vieta 52, 110, 123-125, 188, 316, 553, 579 671
Arheoloģiski pētīto Laukskolas senkapi 67, 79, 81, 82, 122, 124, 259, 265, 316, 317, 324, 327, 435, 437, 439, 445, 453, 466, 469, 482, 483, 487, 490, 501-503, 526, 534, 535, 537, 559, 564, 580 298, 331, 572 Lazdininku senkapi 48, 50, 261, 262, 318, 436, 472, 532 Lazdiņu (Laidze) senkapi Lazdiņu (Taurene) senkapi Lazdiņu (Vaive) senkapi 563 vietu rādītājs Lipšu ciems 65, 125, 440, 445, 559 Lipšu senkapi 125, 327, 328, 445, 524, 526 Lisas ezerpils 145 Lokstenes mūra pils 152, 154, 170, 221, 241-243, 427, 432, 433, 454, 504, 513, 522, 545, 559 Lubāna arheoloģiskais komplekss 363 Lubejas (Pelnu kalna) kapsēta 28 396 44, 124 Leimanišķu apmetne Leimaņu Augstie kapi Lubumuižas senkapi 535 Lucas kalna apmetne 126 533 141, 319 Lejasbitēnu apmetne Ludzas Baznīckalns Lejasbitēnu senkapi 81, 82, 86, 102, 259, 286, 319, 320, 437, 487, 494, 563, 577 44, 98 Lejascīsku apmetne Ludzas mūra pils 229, 243, 244, 515, 526 Μ Lejasdopeļu senkapi 102, 261, 286, 320, 445, 454, 458, 465, 470, 475, 476, 535, 559, 576, 577 69, 73, 105, 372, 373, 376, 389, 448, 486, Lejaskroga kapsēta 490, 535, 597 243 Madalānu II senkapi 178 46, 50, 102, 154, 178, 179, 427, 497, 501 Madalānu pilskalns Madonas senkapi 328, 329, 535, 596 Lejaslepju depozīts 381 Makašēnu depozīts Lejasoķēnu senkapi 321 Margaskalna pilskalns 152, 154, 201, 576 Lejasziedu apmetne 319, 524 Mārstaļu iela 17, Rīga 449, 452, 512, 529 Lejasžagaru senkapi 65, 84, 157, 322, 437, 535 Mārstaļu iela 21 (bij. Dannenšterna nams), Rīga Lībiešu Upurala, kulta vieta 44, 96, 124, 125 Līčagala apmetne Liekņu senkapi 102, 399, 400, 403, 404, 406 267, 268,
433, 478 449, 543 Lielā Pils iela, Rīga 391 Lieldālūžu senkapi un apmetne Lielgaujmaļu senkapi Lielīvandes senkapi 325 Mārtiņsalas baznīca 265, 374, 395, 396, 535 Mārtiņsalas depozīts 64, 386, 387, 429 Mārtiņsalas kapsēta 490, 533 75, 103, 244, 265, 374, 375, 458, 464, 465, Mārtiņsalas lībiešu ciems 32, 86, 102, 110, 111, 132, 244, 374, 399, 432, 453, 454, 505, 521, 522, 526, 532, 533, 535, 579 Maskavas pilskalns 330 Lielpuderu senkapi 322 Maskavas senkapi Lielrendas senkapi 261, 262, 323 Matkules (Buses) pilskalns Lielrutuļu senkapi 65, 535 Matkules senkapi Lielvārdes mūra pils 240, 513 Lielvārdes pārceltuves senkapi Lielvārdes pilskalns 263, 264, 329, 330, 435, 460, 465, 468 Mazgaidēnu senkapi 324, 456 154, 324, 384 48 Mazkatužu senkapi 49, 50, 64, 99, 330, 331, 428, 433, 444, 452, 453, 459, 465, 479, 494, 501, 559, 563, 572 540 Mazroķu senkapi 535 Liepāderu-Leimaņu senkapi 267 Meirānu senkapi 294 65, 324, 325, 347, 513 65, 325, 326, 347, 513 Liepeņu II senkapi Liepiņu (Drabeši) senkapi Liepkalna senkapi Liezeres ezerpils 102, 147, 326, 327, 445, 535, 564 363 44, 145 315, 331, 332, 427, 459, 468 Melderišķu senkapi Melkertu senkapi 325 Meļķitāru Muldas akmens 402 Mēmeles (Klaipēdas) mūra pils, vecpilsēta 384 Mežakalna pilskalns Limbažu mūra pils 241, 419 Mežāres senkapi Limbažu vecpilsēta 54, 216, 217, 530 Meži tes Elkukalns 672 154, 180, 504 99, 180, 535 Lielvārdes viduslaiku pilsēta Liepeņu I senkapi 449, 523, 561 Mārtiņsalas mūra pils 221, 244, 268, 386, 419, 427, 428, 432-435, 437, 440, 446, 448, 453, 454, 503, 513, 515, 521-526, 535, 559 535 535 Lielpēču senkapi 382
535 180 68, 69, 389
Arheoloģiski Mežītes pilskalns un apmetne 565 pētīto vietu 105, 154, 180-182, 332, 535, 558, 105, 180, 332, 333, 454, 581 Mežītes senkapi 52, 155, 182, 242, 558 Mežmalu apmetne Mežotnes centra senkapi 183, 259, 333, 334, 463, 465, 535 Mežotnes pilskalns 62, 98, 99, 110, 152, 155, 182, 183, 333, 334, 381, 415, 417, 432-434, 439, 440, 445, 446, 465, 493, 506, 524, 535, 553, 558, 565, 576 183, 334, 335, 535 Mežotnes senkapi 52, 99, 182, 211, 445, 456, 558 Mežotnes senpilsēta Mierinu depozīts Migaļu senkapi rādītājs Padures pilskalns, sk. Beitu pilskalns Palangas senkapi 572 Panděru Upurkalns 401 Paplakas pilskalns 155, 190, 497, 501, 532 Pasilciema senkapi 589 190, 343, 439, 445, 447, 454, 481, 524, 535, 454, 512, 514, 523, 530, 531, 560 Pasta krājkase, Rīga Patkula ala 429 155, 189, 190 Pabērzkalna pilskalns 406 447, 478 Pavirvītes-Gudu senkapi 462 86, 268, 381 Milzukalna pilskalns 155, 184 Pāvulkalna kapsēta Miškiņevas depozīts 381, 387 Pekaskalna pilskalns Mūkukalna depozīti 184, 186, 187, 381, 428 Peldu ielas (Rīga) depozīts Mūkukalna pilskalns 46, 96, 101, 152, 155, 184, 185, 187, 381, 428, 452, 555, 559 Peldu-Ūdensvada iela, Rīga 44 Munču apmetne Murjāņu senkapi 335, 336 381 Mūrnieku depozīts Mūru senkapi Pildas ezera krasts 73, 338 129, 130, 400, 401 69, 388, 389, 535, 597 245, 246, 515, 518 Nauduševas senkapi 295 Nāvessalas depozīts 64, 381, 386-388 524, 535 Nukšu apmetne Pintuļu senkapi 261 Piziču pilskalns 192, 193 Plāteru senkapi 139, 268 Plāteru apmetne 48, 139 127 291, 337, 338, 535 Nāriņu senkapi Nīcas senkapi 62, 101, 127-129, 424, 496, 497, 555 Piltenes mūra
pils Nainiekstes apmetne Plītu senkapi 335 Pļavniekkalna senkapi 478, 524, 525 338 Nukšu senkapi 85, 86, 102, 259, 314, 338, 458, 463, 468, 471, 472, 487, 577 Podiņu senkapi О Popes meža senkapi Obzerkalna pilskalns 152, 155, 187 Odukalna senkapi 598 86, 96, 177, 243, 259, 314, 339, 340, 535, 577, Oglenieku senkapi 158, 445, 457 465, 486, 535, 575 Pokaiņu senkapi Porānu senkapi 97, 259, 343, 344, 457, 459, 463, 465, 400, 407, 409 261, 459 260 44, 62, 552 Priedaines apmetne 242 Priedaines kapulauks Priediena (Priedulāja) senkapi 436, 444, 479, 597 Oliņkalna pilskalns 102, 152, 155, 170, 182, 187-189, 241, 242, 253, 348, 428, 433, 513, 535, 557, 558, 578 Priedīšu senkapi Oliņu senkapi 340, 596 Priedkalnu depozīts 63 Osas apmetne 41, 43-45, 101, 127, 128, 423, 435, 495, 529, 555 Priedkalnu senkapi 261 Ošbirzes kapulauks Ošenieku senkapi 214, 490, 542, 543 Piestiņas apmetne Piltenes depozīts N 388 430, 559 Pērļukalna senkapi Pilspurva kalns 336, 337 97, 155, 191 261, 262 573 Priednieku (Zlēku pag.) apmetne 52, 105, 298, 341, 429, 479 Ošu senkapi (sk. arī Ošu-Bāļu-Šķērstaiņu senkapi) 259, 342, 343, 428, 444, 459, 463, 465, 573 Ošu-Bāļu-Šķērstaiņu senkapi 52, 64, 260, 268, 298, 341, 344, 342, 343 190 Priednieku senkapi (sk. arī Boķu-Priednieku senkapi) 286, 475, 476, 535, 576 Priežu senkapi 261, 345, 526, 535 Pudžu depozīts 390, 391 99, 285, 673
Arheoloģiski 46, 259, 264, 275, 276 Pukuļu senkapi Pungu senkapi 345, 346 Puntūža senkapi vietu rādītājs Romu-Kalniņu apmetne Ropažu mūra pils 44, 61, 98, 110, 130, 131, 497 Pūrciema-Ģipkas apmetnes 45, 130, 131, 110 105, 251, 252 Rubeņu (Ignata) kapsēta 396 105, 261, 352 Rubiķu sila senkapi Pūricu senkapi 325 Rūdaiču senkapi Pūteļu senkapi 326, 346, 347, 433, 513, 535 Rūjienas baznīca un kapsēta 193, 372, 396 Puzes baznīca Puzes pilskalna depozīts 381 155, 193, 194, 374, 535 Puzes pilskalns R Raču apmetne 500, 565 Radžu senkapi 189, 348, 470, 534 Raganukalna senkapi Rakstu klints 98, 259, 278 Rundāles pils 78, 396, 399 65 105, 509, 513, 517, 527 Ruskuļu Lielā akmens kulta vieta 102, 404 Rušenicas pilskalns 46, 105, 155, 198 Rutenieku apmetne 44, 134, 135, 497 s Sabiles pilskalns un senpilsēta 155, 198, 199, 557, 558 Sabiles viduslaiku pilsēta 211, 540 99 Saknīšu-Atvasīšu senkapi 353, 525, 526 155, 194, 195 Ratinieku pilskalns Ratulānu senkapi 349, 465, 576 Raunas mūra pils 105, 246, 247 Rauna Velnalas klints 405 53, 131-133, 349, 381, 445, 448, 451, 525, 526, 536, Raušu ciems 555, 559 Rumuļu senkapi 331 406 Rakstu senkapi Raušu depozīts 131, 132, 427, 559 Raušu senkapi 133, 264, 349, 350, 365, 437, 580 433, 535 Saksukalna senkapi Salaspils mūra pils 102, 155, 244, 252, 253, 419, 451, 454, 525-527, 539 Salaspils Zviedru skansts Salenieku senkapi 50, 261, 262, 295, 353, 354, 426, 428, 436, 459, 463, 465, 497, 501 Sapņu kapsēta Razbuku senkapi 354, 355 267, 268 350, 459 261, 335, 459 Reinu senkapi 412, 414, 447, 448, 452, 530 155, 253 Saldus mūra pils Salnas kroga senkapi
Sāraju senkapi 64, 102, 259, 381, 429, 438, 446, 447, 453, 481, 535, 541, 573 Repiščes senkapi 567 Sarkaņu savrupkaps Rēzeknes kapsēta 248 Sārnates apmetne 17, 27, 28, 44, 45, 60, 62, 98, 101, 135, 136, 399, 418, 423, 424, 435, 493, 497, 527-529, 533, 552, 558, 562, 566, 567 Rēzeknes mūra pils 102, 229, 247, 248, 439, 513 Rēzeknes pilskalns 155, 195, 248, 557 Rēzeknes senkapi Režģu klints 248 406 Rīgas pils Daugavmalā 99, 105, 250, 438, 451, 504, 513, 529, 530 Rīgas pirmā ordeņpils 213, 249, 250 Rīgas vecpilsēta, Vecrīga 54, 75, 100, 124, 212, 213, 250, 415, 418, 419, 490, 492, 535, 542, 553, 559, 562 Rijnieku depozīts 381, 390, 391 Rijnieku senkapi 261 351, 563 Riņņukalna apmetne Ritumu apmetne 674 573 45, 96, 99, 133, 134 46, 97, 155, 300 Sārumkalna pilskalns 105, 155, 200 Sauciema senkapi 293 Sauleskalna depozīts Riekstu kalna pilskalns 155, 195, 197, 216, 224, 226, 288, 419, 513 Rikopoles senkapi 269 Sateseles pilskalns 259, 260, 276, 277, 363, 381, 522, 524 Reznu senkapi Ч 44, 134 72, 73, 267 Roņu senkapi 48 Pūrciema apmetne pētīto 46, 459 Sauliešu senkapi Sāvienas pilskalns 201 264, 269, 270, 497 Selgu savrupkaps Sēlpils kapsēta 381, 391, 392, 455, 535 253, 378, 379 Sēlpils pilskalns, mūra pils 53, 152, 155, 188, 221, 253, 254, 432, 433, 445, 446, 470, 503, 504, 506, 509, 513, 522, 523, 526, 527, 529, 559, 562, 576 254, 388, 443 Siguldas mūra pils Sikšņu senkapi 347 Siliņupes apmetne 136, 137, 423, 424
Arheoloģiski petito vietu 481, 535 Silmalciema senkapi 212, 213, 249, 396 Sv. Jura baznīca un Konventa sēta, Rīga Sīmanēnu Svētozols, kulta vieta 400 325 Simteņu senkapi rādītājs Sv. Jura baznīca, Salaspils 414 Sv. Paula baznīcas kapsēta jeb Jaunielas kapsēta, Rīga 83, 371, 372 Sises apmetne 41, 42, 44, 62, 533 Sv. Pētera baznīca, Rīga 83, 99, 212, 213, 376, 377, 395, 396, 399 Skares senkapi 459, 465 Sv. Pētera baznīcas kapsēta, Rīga Skraļļa senkapi 335, 336 Sv. Sīmaņa baznīca, Valmiera Skripstu senkapi 261, 597 Skubinu kapsēta 487 Skudru pilskalns 401 Slobodas apmetne ֊ ciems 44, 116, 119, 137, 138 83, 86, 138, 367, 379 Slutišķu ciema vieta Smiltaines senkapi 52, 436, 444, 532 Spiedņu apmetne un senkapi 41, 49, 102, 139, 140, 427, 557, 558 Staldzenes depozīts 46, 381, 392, 393, 597 356, 357 Stāmerienas senkapi Straumes (Grobiņa) ciema vieta Straupes mūra pils 535 478 359, 476, 576 Strazdes Baznīcas kalns, kulta vieta Strazdes pilskalns 399, 400 155, 204-206 481 536 Tīras purva depozīts 381, 393, 444, 479, 480, 490 Tirgoņu iela 17, Rīga 523, 524 44, 141 141, 268, 581 Trokšņa iela, Rīga 214, 487, 542, 567, 568 Tukuma jaunā tirgus laukuma senkapi Strīķu (Lenči) senkapi 48, 535 Strīķu (Vārve) senkapi 97, 261, 501, 581, 582 Strūgukalna senkapi 78, 98, 152, 155, 203, 204, 362, 558 Tempļa kalna pilskalns Tojātu senkapi 448, 465 Strazdiņu senkapi Tanīskalna pilskalns Tojātu apmetne 359 48, 261, 358, 359 Strazdes senkapi Talsu pilskalns 53, 62, 69, 110, 152, 188, 202, 434, 446, 449, 454, 502, 524, 525, 535, 545 Timerevas senkapi 454, 535, 541 Strautmaļu senkapi 261, 360, 361, 445
Tiltiņu senkapi 515 Strautiņu senkapi 294 Tukuma mūra pils 255 Tukuma pilskalns 105, 155, 208 Turaidas baznīca un kapsēta 573 102, 202, 399 Stupeļu Lielais akmens, kulta vieta Stupeļu pilskalns un senpilsēta Suļkas apmetne Šuķoņu senkapi 259, Tērvetes pilskalns 46, 52, 53, 97, 102, 110, 152, 155, 174, 206, 207, 211, 381, 419, 427, 432-434, 439, 440, 445, 446, 449, 463, 501, 532, 535, 538, 540, 553, 558, 559, 565 96, 535 Strantes senkapi 152, 155, 201, 501, 502, 535, 576 315, 331 581 265, 395 Turaidas pilskalns un mūra pils 74, 76, 105, 152, 155, 221, 255, 256, 419, 426, 432, 433, 439, 440, 443, 445, 446, 451, 487, 502, 503, 506, 512, 513, 515, 517, 518, 520, 522, 527, 529, 530, 535, 540, 545, 553, 559, 579, 597 Turlavas senkapi 259, 360, 428, 444 Sūļagala apmetne Šķērstaiņu senkapi (sk. arī Ošu-Bāļu-Šķērstaiņu senkapi) 463 Tālēnu senkapi Smukumu (Rudzukalnu) senkapi Stūru senkapi 130, 399, 401 457 105, 356, 357 Smoņu senkapi Stūreļu senkapi Šilderu Elkas kalns, Durbe 396, 399 75, 103, 138, 379, 449, 465, 470, 487 Slutišķu kapsēta Stundu apmetne 78, 83, 210 Sv. Trīsvienības baznīca, Jelgava 50, 355, 356, 459, 468 Slates sila senkapi 377 410, 582 41, 140 101, 105, 140, 495, 497, 555 Sv. Ģertrūdes baznīca (Vecā), Rīga Sv. Jāņa baznīca, Cēsis Sv. Jāņa baznīca, Rīga Sv. Jāņa baznīca, Saldus 266 78, 216, 395 597 Uplantu kapsēta 103, 327, 381, 490, 532 Upmalu senkapi 203, 261, 361, 362 Upursalas pilskalns (Upurkalns) 212 Ūsiņu senkapi 399 Sv. Jāzepa baznīca, Jūrkalne Upīšu senkapi 369 Usura apmetne 155, 208, 399 362, 463 151 675
Arheoloģiski pētīto vietu 15, 102, 145, 151, 502 Usura ezerpils Ušura “Zviedru kapi” Vēverāju senkapi 151 490, 535 Viduču-Bandānu senkapi 105, 380, 486 Užavas kapsēta rādītājs 201 Vilču senkapi Vīlētāju senkapi V Valaiņu apmetne 431 Vilmaņu apmetne Válgales Baznīcas kalns, kulta vieta 408 408, 409 Válgales pilskalns Válgales senvietu komplekss Valmieras Lucas kalns 408 126 54, 70, 126, 219, 220, 433, 559, 562, 597 449, 452, 454, 490 Vaļņu iela, Rīga 349, 365 Vampeniešu ciems Vampeniešu I senkapi 65, 259, 349, 363-365, 437, 445, 483, 487, 535, 580 264, 349, 365, 445, 463, 468, 535, 580 Vampeniešu II senkapi Vecdoles mūra pils 65, 221, 434, 440, 446, 450, 535, 538-540, 559 160, 211, 415 Veckuldīgas pilskalns 267 243, 397 Vīnakalna pilskalns 46, 101, 152, 155, 182, 183, 209, 210, 404, 433, 448, 497, 499 63, 597 Virgas depozīts Valmieras mūra pils 76, 98, 126, 257, 258, 265, 266, 419, 439, 452, 487, 506, 509, 512, 526, 529-531, 535, 540, 565, 597 Valmieras vecpilsēta Vilmaņu kapsēta Virtakas iezis 405, 406 Vosvu Dieva kalns, kulta vieta Zantes senkapi 96, 300, 365, 366, 563 Zariņu senkapi 259, 366, 482, 580 Zārtapu klints 406 Zebrenes Elkukalns, kulta vieta Zemturu kapsēta Zeņģu senkapi 168 Ziedoņskolas apmetne Vecmoku pilskalns 394 Ziedoņskolas senkapi Vecsprinkšļu senkapi Vedgu apmetne Veģu senkapi Zvejnieku senkapi 45, 80, 81, 84, 87, 88, 90, 92, 99,101, 105, 140, 142, 259, 263, 270, 435, 497, 552, 553, 557, 559 52, 141 267, 324, 432, 440, 453, 482, 535 41, 105 Ventspils mūra pils 258, 396, 440, 487, 513, 530, 540, 568 Ventspils vecpilsēta 54, 105, 211, 218, 258, 266, 540,
559, 562 44, 101, 143, 495 Zviedru (Pūre) senkapi 535 335 Veselavas (Nikolaja) kapsēta 676 Zvejsalu apmetne Zvidzes apmetne 41, 43-45, 62, 101, 110, 127, 143, 144, 423, 433, 493, 495, 552, 555, 558, 562, 566 Vendzavu apmetne Ventu senkapi 142 41, 42, 96, 105, 140, 142, 270, 423, 435, Zvejnieku II apmetne 555, 562, 595 267, 524 Vējstūru senkapi 259, 278, 443, 559 Zvejnieku I apmetne 44, 96, 105, 142, 270, 423, 435, 552, 555, 595 65 289, 502 Vedmeru apmetne 41, 105, 552 Zvejnieku arheoloģiskais komplekss 390, 391 Vecpudžu senkapi 399 371 394, 433 409 168 « Ł Vecmoku depozīts Vecpokaiņu senkapi 15, 20, 259, 435, 436, 453, 454, 468, 50, 116, 119, 137, 367 Vīnakalna kapsēta 408 Válgales senkapi 69 Vilkumuižas ezera senkapi 524, 535, 573, 597 267, 399, 448 Vaidu kapi - kapsēta 335, 336 Viljandi mūra pils 155, 209 Vaidavas pilskalns 65 78, 105, 380, 381, 396 Žauneranu pilskalns 432 |
| adam_txt |
SATURS Priekšvārds. 7 I. V. SENLIETAS 42i 9 Darbarīki. 423 Ieroči un aizsargbruņojums 435 Arheoloģijas virzieni. 11 Zirglietas, jātnieka piederumi. 452 Arheoloģijas nozares. 14 Arheoloģijas pamatjēdzieni. 22 Apģērbs. 471 24 Ādas priekšmeti. 487 Arheoloģiskā periodizācija. 38 Trauki. 493 ARHEOLOĢIJA Datēšanas metodes arheoloģijā Rotas. 457 Būvmateriāli un būvdetaļas. 515 II. Higiēnas un iedzīves priekšmeti AR ARHEOLOĢIJU SAISTĪTĀS 522 DISCIPLĪNAS55 Tirdzniecības inventārs. 535 Mūzikas arheoloģija Latvijā. 538 Arheoloģijas palīgzinātnes. 57 Miniatūrie priekšmeti. 541 Paleoģeogrāfija. 58 Rotaļlietas un spēles
. 542 Paleobotanika . 61 Rakstāmlietas. 545 Numismātika. 62 Savrupatradumi. 545 Ornaments Latvijas arheoloģijā 546 Bioarheoloģija. 77 III. LATVIJAS ARHEOLOĢIJAS VĒSTURE Arheoloģija Krievijas impērijas periodā 95 Arheoloģija Latvijas Republikas laikā 97 Arheoloģija vācu okupācijas laikā 99 Arheoloģija padomju okupācijas laikā . 100 Arheoloģija pēc valstiskās neatkarības atgūšanas VI. MATERIĀLS, MATERIĀLA APSTRĀDE 549 VII. ETNISKĀS GRUPAS 569 93 104 VIII. ARHEOLOĢISKO PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA, SAGLABĀŠANA UN IZMANTOŠANA IV. ARHEOLOĢISKI PĒTĪTĀS VIETAS 583 107 IX. ARHEOLOĢISKO MATERIĀLU Dzīvesvietas. 110 Apmetnes. 110 UN DOKUMENTĀCIJAS KRĀTUVES 589 Ezerpilis . 144 Pilskalni . 152 Summary 599 Vecpilsētas. 211 Pilis. 220 Literatūras saraksts 602 Arhīvu materiāli 649 Personu rādītājs 652
Arheoloģiski pētīto vietu rādītājs 668 Saīsinājumi 677 Apbedījumu vietas. 259 Akmens laikmeta senkapi. 268 Bronzas un senākā dzelzs laikmeta senkapi . 271 Dzelzs laikmeta senkapi. 279 Kapsētas. 367 Depozīti. 381 Kristīgās sakrālās celtnes . 395 Sakrālās vietas. 399 Senie tīrumi un manufaktūru vietas . 407 Vēsturisko laiku zemes nocietinājumi. 411 Senās infrastruktūras objekti. 415 5
Summary A significant part of the Latvian cultural heritage implies the archaeological heritage consisting of material historical sources for the collective historical memory - ancient settlements, hill forts, cemeteries, places of worship, castles, old towns. In order for this material to be an adequate agent in the for mation of the collective historical memory, systematic research is needed. In Latvia such research has taken place since the 19th century, with a scientific approach respective to each period. However, scientists are the ones responsible not only for carry ing out research, but also for acquainting the society with their results, thus expanding and updating the collective historical memory. A common way to do so is through publications in jour nals, publishing books, offering lectures and talks to a wider audience. However, usually this approach is marked by discus sions of narrow topics and specific archaeological problems. Therefore, editions covering a wide range of topics and reflect ing the scientific consensus of the time are essential. During the last 100 years, several such books have been published in Latvia: F. Balodis (ed.). Latvijas archaioloģija (.Archaeology of Latvia) in 1926; F. Balodis. Latviešu vēsture. Senākie laiki (Latvian History. Prehistory) in 1938; H. Moora. Pirmatnējās kopienas un agrā feodālā sabiedrība Latvijas PSR teritorijā (Prehistoric Societies and the Early Feudalism in the Latvian SSR) in 1952; and A. Birons (ed.). Latvijas PSR arheoloģija (Archaeology of the Latvian SSR) in 1974. Each of the aforementioned works is
based on the lat est archaeological discoveries and scientific insights of the time. However, political and ideological positions exerted marked influ ence, especially in the books published during the Soviet times. More recent comprehensive editions include A. Vasks, В. Vaska, R. Gravere. Latvijas aizvēsture, 8500. g. pr.Kr. - 1200. g. pēc Kr. (Prehistory of Latvia, 8500 ВС ֊ 1200 AD), published in 1997, and J. Graudonis, Ē. Mugurēvičs, A. Vasks (ed.). Latvijas senākā vēs ture, 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. (Prehistory of Latvia, 9th Millennium ВС - 1200 AD), published in 2001. These editions are less inform ative, not as rigorous, and are largely based on the aforemen tioned collective monograph Archaeology of the Latvian SSR (1974) and by now, 45 years since its publication, it has become a bib liographic rarity. Since the time of publishing, a new generation of archaeologists have reshaped Latvian archaeology, especially after the restoration of independence of Latvia. The archaeolog ical methodology has become broader updating the traditional archaeology with various research methods used by natural sciences, such as chemical analysis, stable isotope analysis, pal aeodietary and palaeodemographic research, etc. New insights in past societies, their daily lives and social processes have been gained. Recent research in Latvian archaeology has been widely reflected in publications and scientific conferences both in Latvia and abroad, however, scientific community is a specific audi ence and discussions within it frequently does not reach a wider public. However, as
regards the presentation to the general public of the findings of the archaeology of Latvia, the book by Amis Radiņš, “Archaeological Guide in History of Latvians and History of Latvia” (2012), should be noted as a pleasant exception. Considering the aforementioned, there has been a growing demand for a new comprehensive work about the Latvian archaeo logy in all its variety, reflecting the latest scientific discoveries. This handbook attempts to gratify that demand. Additionally, in contrast with previous works, this book includes topics that have never before been fully covered within a single book: the main fields and scopes of archaeology, the basic concepts, differ ent dating methods and subfields of archaeology. A large part of the handbook is dedicated to detailed overview of the history of Latvian archaeology from the beginnings till nowadays, as well as modern principles of conservation, protection and management of archaeological heritage are explained. Significantly, the archaeo logy of historical periods is widely covered as well, which is a topic that was absent in all previous works, with the one excep tion - Archaeology of the Latvian SSR (1974). Naturally, a significant part of the handbook is dedicated to description of archaeological sites ֊ settlements, villages, hill forts, castles, old towns, burial grounds and both pagan and Christian sacral sites that have been excavated and researched. However, only the most significant sites are covered. Descriptions of sites include their administrative location both nowadays and in 1940, given that the names
of parishes have frequently been changed. All the reported MC dates are calibrated, i.e. expressed in calendar years. The pool of authors of this handbook include almost all of the scientists working in archaeology in Latvia nowadays, as well as several experts from other fields; 48 in total, the authors’ affili ations include the Institute of Latvian History, the University of Latvia, the National History Museum of Latvia, the Faculty of History and Philosophy, University of Latvia, the Faculty of Humanities, University of Latvia, the Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia, the Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia, the Latvian Academy of Culture, the National Heritage Board, the Museum of the History of Riga and Navigation. The Handbook of Latvian Archaeology covers the last 100 years in Latvian archaeology and is intended to be a comprehensive information source for a wider circle of readers. 599
Summary The Handbook consists of the Introduction, nine chapters, bibliography, index of personalities and index of researched archaeological sites. ■■■ Chapter I introduces archaeology as a scientific field that investigates past societies based on their material remains. The beginnings of archaeology as a practice to collect unearthed arte facts can be traced back to the Renaissance with continuation during the Age of Enlightenment in the 14th-18th centuries. Until the beginning of the 20lh century, the concept of archaeology was wider than nowadays: it was viewed as a research based not only on unearthed artefacts, but also on ethnographic, numismatic, epigraphic, folklore and other sources that record the past. With introduction of new approaches and discoveries, the middle of the 19th century can be considered to be the beginning of modern archaeology. In turn, during the 20th century, archaeology started to incorporate more and more analytical methods from natural and technological sciences. A significant turning point was the development of different absolute dating methods. In the second half of the 20th century, this fusion of humanities with scientific methods developed a new subfield of archaeology - archaeo metry. Another subfield, bioarchaeology, emerged during the last decades of the 20th century, which specializes in human skeletal remains, their biological characteristics and interactions with the social structure. Further advancement of bioarchaeology contin ued in the 21th century with introduction of aDNA (ancient DNA) analysis of human and animal
bones, and their genetic connec tions in time and space. Nowadays, archaeology as a whole can be reasonably defined as a truly interdisciplinary scientific field. Sections of Chapter I describe different theoretical approaches in archaeology - culture-historical, processual and post-processual; and different research objectives ֊ aerial, underwater, experimental, ethnographic, social, military, landscape archae ology. Definitions and explanations of basic archaeological con cepts are included: archaeological culture, prehistory, diffusion, migration, autochthonism, etc. The chapter includes descriptions of absolute dating methods with nine of them explained in detail. Eight sections explain archaeological périodisation: Palaeolithic, Mesolithic, Neolithic, Bronze Age, Iron Age, Medieval, Modern History and Contemporary History. Chapter II describes different fields that can be incorpo rated in archaeological research - auxiliary sciences of archaeo logy (history, art history, linguistics, cartography, iconography, sigillography, heraldry, epigraphy), palaeogeography, palaeo botany. A comprehensive section is reserved for numismatics, as it includes information about coins found in Latvia since the 1th century BC till the 18[h century AD, coin counterfeits in the 11th century and mints in Latvia since the 12th till the 20th century. Bioarchaeology section includes both the general description of the field and discussion of ethical implications of research, i.e. management of archaeological human remains in the con text of morality norms. Overviews of palaeodemography
in the Mesolithic, transition from the Neolithic to Bronze Age, i.e. from foraging to farming, in the Iron Age and the historical period 600 (14lh֊18th centuries) are included as well. The section closes with physical anthropology in Latvia since the Stone Age till the 19th century. The field of bioarchaeology covers palaeopathology as well, including dental health that is a significant indicator of the quality of life. Regarding the latter, related is palaeodietary research, based on chemical and stable isotope analysis of bone tissue. Molecular archaeology, i.e. aDNA analysis addresses kin ship research and determines the sex of the skeletal remains. Such research also has been carried out to explain biological mechanisms (e.g., migrations) in the formation of ethnic groups. A separate section describes zooarchaeology (palaeozoology) that investigates animal bones in order to research fauna ֊ both wild and domesticated animals and their role in economy. ■Μ Chapter III is an overview of the history of Latvian archaeo logy. It is divided in five periods corresponding to the political history: 1) under the rule of the Russian Empire (till 1918), 2) the independent Republic of Latvia (1918-1940), 3) during the occu pation by Germany (1941-1944), 4) during the Soviet occupation (1940-1941; 1944-1991), 5) restored independence of the Republic of Latvia (1991-1918). Each section informs about organisations and personalities that worked in archaeology, most significant excavations, their results, discoveries and publications, and their relation to political stances of the
time. ■ИЅ Chapter IV provides information about the excavated archaeological sites. They are divided into groups based on their function. Dwelling places and burial grounds form the largest part of the sites. Dwelling places are further divided in settlements, villages, lake forts, hillforts, old towns and castles. More detailed descriptions are provided for 41 settlements and villages, two lake forts, 50 hillforts, four old towns and 34 castles. Burial grounds are divided into cemeteries and graveyards. Cemeteries are burial places that were in use prior Christianity. Cemeteries can further be divided into categories: barrows, flat cemeteries, stone grave cemeteries and stone ship graves. Graveyards, on the other hand, refer to Christian burial grounds. They are divided into church yards and local graveyards, and single burials. However, single burials have been found in the Neolithic as well. More detailed descriptions are provided for five Stone Age burial grounds (including three single burials), 10 Bronze Age and Earliest Iron Age cemeteries, 89 Iron Age cemeteries and 15 graveyards. This chapter also includes sections on archaeological hoards, Christian sacral buildings (churches, chapels, crypts) and other sacral (ritual) sites. Archaeological hoard is a single set of arte facts that had been hidden on purpose by burying, placing under rocks, in marshes or in buildings. Usually, hoards are viewed as a single event phenomenon. They can be divided into two catego ries: savings hoards and offerings, i.e. sacral hoards. The former are more common, but reasons for
placing hoards are highly var iable. Frequently, it is impossible to determine the true reason, but the most common interpretation is that valuables were hidden under a threat of a military attack. The largest category of sacral buildings are churches. During the 13th-18th centuries, several hundred churches were built in
Summary Latvia. Not all of them have been preserved till nowadays ֊ many have vanished, abolished on purpose, reconstructed or rebuilt in different locations. Chapels form another category - these are small altar buildings for prayers, baptisms and other rites. Chapels were usually constructed within larger sacral buildings and built in hospices, castles, manors, etc. Crypts are family burial sites in churches under the floor, in wall niches, or by the altar. Till the 18։h century, these burial places were reserved for the clergy, Grand Masters of orders, lieges, and later for noblemen and their family members, and other individuals of a higher social status. Sacral site or a place of worship in an archaeological context is a topographically separated site that was used for pre-Christian rituals. Therefore, a sacral site can be viewed as an archaeologi cal research object. There are records on approximately 2000 such sites in Latvia, however, only a small part of them have been topo graphically identified. In this chapter, a more detailed description is provided on two excavated sacral sites and three sacral com plexes - Elku hills in Courland, cult stones and rock paintings. Other sections in this chapter describe ancient agrarian sys tems, i.e. fossilized fields, historical manufactories, fortifications, ancient roads, bridges, ports, boats and ships, wells and archaeo logical landscapes. Chapter V covers different artefacts found in archaeolog ical excavations: tools, weapons, saddlery, jewelry, clothing, etc. A comprehensive section describes tableware - pottery,
metal and glass dishes. Other sections include personal hygiene items, min iatures (small objects imitating household items, a common find in Curonian burials), trade inventory, artefacts related to music, toys and games, writing inventory. In a separate section ornamen tation in Latvian archaeology is characterised, as that is a more chronologically tuned characteristic than the shape of the arte fact. Ornamentation is an ethnic characteristic as well, function ing as a presentation of the group identity, or, as a social func tion, ornamentation and its composition distinguishes between the male and the female. Therefore, changes in ornamentation can be an indicator of social and historical processes. ■^· Chapter VI covers a rather broad topic ֊ materials and their processing: flint, stone, bronze, bone and antler, wood, leather, amber, glass, iron (both extraction from the ore and pro cessing), textiles (their types, raw materials and processing tools). MM Chapter VII focuses on ethnicity problematics. Firstly, eth nic concepts “Balts” and “Baltic Finns” and their origin and con tent are explained; different scientific opinions about the origins and formation of these ethno-linguistic groups are characterised as well. Secondly, different sections cover the ethnic groups that can be identified in prehistory: Curonians, Semigallians, Selonians and Latgallians (Balts); Livonians and Vends (Baltic Finns). Chapter VIII provides a comprehensive outline about pro tection, conservation and management of archaeological sites. Sections include a legal take on the concepts
of archaeological site and archaeological monument, protection of archaeological herit age, history of heritage management in Latvia and explanation of the European Convention on the Protection of the Archaeological Heritage (the Valletta Treaty). Protection of the archaeological heritage is highly topical nowadays due to the urban and indus trial development that frequently comes in conflict with preser vation of archaeological sites and monuments. Moreover, another serious threat are individuals that plunder and destroy archaeo logical sites, especially burials, by using a metal detector. This chapter includes references to legal documents that pro vide the grounds for monument protection. Overview of the his tory provides insight in archaeological heritage protection and management since 1666 (Decree of King Charles XI of Sweden) till nowadays. Contemporary protection of Latvian archaeo logical heritage is managed according to the Valletta Treaty that Latvia joined in 2003. Since the ratification of the treaty, important changes have taken place both in organising archaeo logical research and in priorities when dealing with archaeologi cal heritage. The Valletta Treaty indirectly has contributed to the development of preventive archaeology by legally enforcing the scientific importance of the heritage and inclusion of archaeolo gists in territory planning. Chapter IX provides information about institutions that keep the collections of Latvian archaeological material, both arte facts and documentation. The two largest are the National History Museum of Latvia
and the Institute of Latvian History, University of Latvia. Other examples are the Museum of the History of Riga and Navigation that keeps archaeological collections from exca vations in Riga, and regional museums in Jelgava, Jēkabpils, Cēsis, Liepāja, Ventspils, etc. During different historical periods, collections of artefacts from Latvia have been moved to muse ums abroad in Germany, Poland, United Kingdom, Russia, and Finland. Individual artefacts are also kept in museums in France, Austria, Denmark, and elsewhere. A large part of Latvian arte facts abroad has been identified and published by the National History Museum of Latvia in book series “Latvian Culture-Historical Heritage in Museums Abroad”. The appendix includes a bibliography that, given the compre hensive nature of this book, largely reflects all the most important publications in Latvian archaeology till 2019. The other appendix includes an index of personalities mentioned in the book and a list of excavated sites. 601
Literatūras saraksts А. В. В., 1943. Vikingu izstāde Rīgā. Laika Balss, 49, 7. A. Eg., 1944. Sēļzemes ļaužu dzīve gadsimtu mijās. Ābeļu pagasta Priednieku senkapu atklājums. Daugavas Vēstnesis, 39, 3. Åberg, N., 1925. Förhistorisk nordisk ornamentik. Uppsala: J. A. Lindblads förlag. Āboliņa-Presņikova, A., 1960. Par Ancilus ezera un Litorinas jūras nogulumiem Babītes lagūnas teritorijā. Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūta raksti, V. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 57-66. Abuls, P., 1893. Kur atradās virsaiša Visevalda pils Gerzika? Austrums, 8, 148-152. Adama van Scheltema, Е, 1923. Die altnordische Kunst. Grundprobleme vorhistorischer Kunstentwicklung. Berlin: Mauritius-Verlag. Adama van Scheltema, E, 1936. Die Kunst unserer Vorzeit. Lepzig: Biblio graphisches Institut. Adamovičs, L., 1933. Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740. Rīga: Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs. Adams, К., 2004. Archaeobotanical Analysis: Principles and Methods [HTML Title], http://www.crowcanyon.org/plantmethods (10.10.2016.). Adler, B., 2005. Early Stoneware Stein from the les Paul Collection. A Sur vey of all Stoneware Centers from 1500 to 1850 = Frühe Steinzeug Krüge aus der Sammlung les Paul. Ein Überblick über alle deutschen Steizeugzentren von 1500 bis 1850. Dillingen/Saar: Krüger. Agarwal, S. C., Glencross, B. A. (eds.), 2011. Social Bioarchaeology. West Sussex, UK: Wiley-Blackwell. AH 1998 - Atskaņu hronika. V. Bisenieka atdzejojums no vidusaugšvācu valodas, Ē. Mugurēviča priekšvārds, Ē. Mugurēviča un K. Kļaviņa komentāri. Rīga: Zinātne. Ahlberg,
N., 2005. Stadsgrundningar och planförändringar: Svensk stadsplanering 1521-1721 (Acta Universitairs Agriculturae Sueciae). Uppsala. Ahlberg, N., 2012. Svensk stadsplanering: arvet från stormaktstiden, resurs i dagens stadsutveckling. Stockholm: Forskningsrådet Formas. Albarella, U., Rizzetto, Μ., Russ, H., Viner-Daniels, S. (eds.), 2017. The Oxford Handbook of Zooarchaeology. Oxford: Oxford University Press. Albrecht, G., 1959. Das Münzwesen im Niederlothringischen und Friesi schen Raum von 10. bis zum beginnenden 12. Jarhundert (Numisma tische Studien, 6). Hamburg: Museum für Hamburgische Geschichte. Allen, J. R., 1904. Celtic Art in Pagan and Christian Times. London: Methuen Co. Anderson, E., 1989. Early Danish missionaries in the Baltic countries. Gli Inizi del crristianesimo in Livonia-Lettonia. Vaticano, 245-275. Andrefsky, W. Jr., 2005. Lithic: Macroscopic Approaches to Analysis. 2nd ed. Cambridge: Cambridge University Press. Anteins, A., 1962. Senās Rīgas lietuves bronzas lielgabali un zvani. Par tehnikas vēsturi Latvijas PSR, III. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 49-67. Anteins, A., 1976. Melnais metāls Latvijā. Rīga: Zinātne. - 602 Anteins, A„ 1988. Bronza Latvijā: Pa metālu ieguves un apstrādes vēstu res lappusēm. Rīga: Zinātne. Anthony, D. W., 1990. Migration in archaeology: the baby and the bathwater. American Anthropologist, 92, 895-914. Anthony, D. W., 2007. The Horse, the Wheel, and Language: How Bron ze-Age Riders from the Eurasian Steppes Shaped the Modern World. Princeton University Press. Apala, Z., 1974. Sirdsveida saktas Latvijā.
Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 257-266. Apala, Z., 1982. Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 5-12. Apala, Z., 1983. Daži uz Livonijas kara laiku attiecināmi atradumi Cēsu pilī. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 14-23. Apala, Z., 1990. Ģūģeru kapulauka pētniecība. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 20-24. Apala, Z., 1992a. Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētī jumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 5-8. Apala, Z., 1992b. Ģūģeru arheoloģiskā kompleksa izpēte. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētī jumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 8-15. Apala, Z., 1994a. Cēsu mūra pilī atrastie 16. gs. katlu depozīti. Arheo loģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 110-115. Apala, Z., 1994b. 16.-17. gs. tualetes piederumu komplektu atradumi Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 17-20. Apala, Z., 1997. Nieru dunču atradumi Cēsu pils izrakumos. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 109-113. Apala, Z., 2000. Sudraba galda piederumu atradumi Cēsu viduslaiku pilī. Arheologs Dr. hist., Dr. hist. h.c. Jānis Apals: Biobibliogrăfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 55-63. Apaļa, Z., 2001. Archäologische Zeugnisse aus der Burg Cësis/Wenden zur Zeit
des Livländischen Krieges. Wolter von Plettenberg und das mittelalterliche Livland (Schriften der Baltischen historischen Kom mission, Bd. 7). Lüneburg: Verlag Nordostdeutsches Kulturwerk, 199-228. Apala, Z., 2005. Zelta gredzeni Cēsu viduslaiku pils kultūrslānī. Arheo loģija un etnogrāfija, 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 223-225. Apaļa, Z., 2007. Cēsu pils arheoloģiskās izpētes (1974-2006) rezultāti. Cēsīm 800. Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Cēsis, 2006. gada 6.-7. aprīlis. Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūra “Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs”, 45-75. Apaļa, Z„ 2008. Arheoloģiskie pētījumi Cēsu viduslaiku pils pagalmā un uzraudzība Jaunajā pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 97-102. Apaļa, Z„ 2010. Jaunākie arheoloģiskie pētījumi Cēsu Riekstu kalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordile, 35-40.
Apala, Z., 2011. Cēsu ordeņpils kapelas menzas. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 147-159. Apala, Z., Apals, J., 1988. Izrakumi Vaidavas pilskalnā un Raunas pilsdru pās. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 16-19. Apala, Z., Apals, J., 1992. Die Kontakte der Lettgallen des Gauja-Raumes mit Skandinavien. Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandi navien im frühen Mittelalter: Internationale Konferenz 23.-25. Octo ber 1990, Riga (Studia Baltica Stockholmiensia, 9). Uppsala, 9-17. Apala, Z., Ducmane, K., 2006. Cēsu pils dārgumi. Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūra “Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs”. Apala, Z., Zariņa, A., 1991. Dižciltīga latgaļa apbedījums Ģūģeru kapu laukā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 11-29. Apala, Z., Zariņa, A., 2002. Par kādu 11. gs. sievietes apbedījumu Ģūģeru kapulaukā. Civitas et castrum ad Mare Balticum. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 545-554. Apals, ]., 1965. Klāstu mītnes Latvijas PSR teritorijā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 45-62. Apals, J., 1966. Hidroarheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1965. gadā. Zināt niskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 15-17. Apals, J., 1971. Āraišu ezera pils izrakumu rezultāti (1965-1969). Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 12, 81-95. Apals, )., 1972. 1971. gada izrakumi Drabešu Liepiņās. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu,
antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 34-39. Apals, J., 1974. Āraišu ezera pils dzīvojamās ēkas (jūgstūra konstrukcija). Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 141-153. Apals, J., 1982a. Āraišu ezerpils 9. gs. dzīvojamā nama rekonstrukcija. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 24-27. Apals, J., 1982b. Izrakumi Cēsu Riekstu kalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 12-21. Apals, J., 1984. Āraišu mūra pils izpēte. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 10-16. Apals, J., 1986a. Arheoloģiskie pieminekli Gaujas nacionālajā parkā. Rīga: Zinātne. Apals, J., 1986b. Izrakumi Āraišu mūra pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 13-18. Apals, J., 1987. Par Āraišu ezerpils pirmās apbūves plānojumu. Pārrunu kārtībā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 81-96. Apals, J., 1990. Izrakumi Āraišu mūra pilī un priekšpilī. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 25-29. Apals, J„ 1995a. Āraišu mūra pils arheoloģiska izpēte. Cēsu novada vēsture, I. Cēsis: Cēsu muzeju apvienība, 59-76. Apals, J„ 1995b. Arheoloģiskie eksperimenti un rekonstrukcijas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 33-43. Apals, J„ 1996a. Senie mājokļi
Latvijā. No vissenākajiem laikiem līdz 13. gs. Rīga: RaKa. Apals, J., 1996b. Vēstures avotu ziņas par Āraišu mūra pili. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 27-37. Apals, J., 1996c. Āraišu arheoloģiskā brīvdabas muzeja organizēšana un Latvijas ezeru apsekošana. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 10-13. Apals, J., 1998. Vendi un Cēsu Riekstu kalns. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 125-143. Apals, J., 1999. Āraišu ezerpils: Historiogrāfisks apskats. Latvijas Vēstu res Institūta Žurnāls, 4, 27-47. Apals, J., 2000. Aizsardzības izrakumi Āraišu baznīcas kapsētā. Arheo logu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 309-315. Apals, J., 2001. Ezerpilis. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 311-317. Apals, J., 2002. Ordeņa un bīskapu piļu celtniecības stratēģija Gaujas baseinā 13.-14. gs. Pētījumi par ordeņpilim Latvijā (Latvijas vidus laiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 197-214. Apals, J., 2007. Cēsis un vendi. Cēsīm 800. Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai. Cēsis: Cēsu pašvaldības aģentūra “Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs”, 25-44. Apals, J., 2008. Āraišu arheoloģiskais muzejparks: Ceļvedis. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Apals, J., 2012. Āraišu ezerpils: Rakstu izlase un draugu atmiņas. Sast. A. Caune, Z.
Apaļa. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Apals, J., Apaļa, Z., 1973. Āraišu arheoloģiskās ekspedīcijas izrakumi 1972. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 3-11. Apals, J., Apaļa, Z., 1977. Āraišu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspe dīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 3-8. Apals, j„ Apaļa, Z., 2005. Āraiši senlaikos. Rīga: Āraišu ezerpils fonds. Apanavičius, R., 1989. Kanklės - Narvos kultūros reliktas. Liaudies kūrybos palikimas ir dabarties kultūra. Kaunas, 65-73. Apanavičius, R., 1992. Baltų etnoinstrumentologija. Kaunas: Kauno lietuvių tautinės kultūros centras. Apals, J., 1993. Āraišu ezerpils. Cēsis. Apinis, K. (sast.), 1939. Galvas pilsētas Rīgas Vēsturiskā muzeja pētījumos Rīgā 1938. gadā iegūto senlietu izstāde. Rīga: Galvas pilsētas Rīgas valdes izd. Apals, J., 1994. Āraišu ezerpils rekonstrukcija. Apskats. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A dala, 2, 1-9. Apinis, Μ., 1992. No pieminekļu aizsardzības vēstures. Rīga: Mārtiņa Apiņa fonds. 603
Literaturas saraksts APL - Arheologu pētījumi Latvijā . gadā. Rīga, 2000- Ārends, P., 1940. Kurzemes hercogu kapenes Viestura piemiņas pilī Jelgavā. Rīga: Pieminekļu valdes izdevums. Arndt, J. G., 1753. Der Liefländischen Chronik. Anderer Theil: von Liefland unter seinen Herren Meistern. Halle. Asaris, J., 1994.11.-13. gs. zobena maksts bronzas uzgaļu tipi un to izpla tība Kurzemē. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 21-28. Asaris, J., 1996. Par kuršu izplatību Ziemeļkurzemē 11.-13. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 38-42. Asaris, J., 2000. Arheoloģisko izrakumu liecības par Tukuma senatni. Tukuma novada kultūrvēsture: Rakstu krājums, IV. Tukuma muzejs, 7-10. Asaris, J., 2001. Talsi - from Curonian Central Place to Medievial Town. Lübeck Style? Novgorod Style? Baltic Rim Central Places as Arenas for Cultural Encounters and Urbanisation 1100-1400 AD. Riga: Nordik, 69-76. Asaris, J., 2003. Couronian Helmets. Art, Applied Art and Symbols in Latvian Archaeology. Humanities and Social Sciences, Latvia, 2 (39). Riga, 5-7. Asaris, J., 2011. Pilsdrupu aizsardzība Pieminekļu valdes laikā 1923.1940. gadā. Regina in Castro Wenda. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 57-71. Asaris, J., Lūsēns, Μ., 2013. Kuldīga zem Kuldīgas. Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība. Kuldīga: Kuldīgas novada pašvaldība, 133-171. Asaris, J., Тога, A., 1994. Pētījumi Talsu senpilsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultā tiem. Rīga: Zinātne, 19-22. Asaris, J., Vasks, A., 2004.
Arheoloģiskie izrakumi Padures pilskalnā un apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 19-24. ASM - Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu . gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 1972-1998. Aspelin, J. R., 1884. Antiquités du Nord finno-ougrien, V. Helsinki: G. W. Edlund. Assmann, E., 1943. Die Grabung auf Burg Uxküll an der Düna. Germanen-Erbe, 1/2, 10-18. Atgāzis, Μ., 1964. Latgaļu 9.-12. gs. cirvji. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 105-125. Atgāzis, Μ., 1969. 1968. g. izrakumi Nariņos, Strautniekos un Vecdolē. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 22-25. Atgāzis, Μ., 1970. Mežotnes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-46. Atgāzis, Μ., 1971. Mežotnes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1970. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 27-30. Atgāzis, Μ., 1972. Ko stāsta senā Mežotne? Dabas un vēstures kalendārs, 1973. Rīga: Zinātne, 293-298. Atgāzis, Μ., 1974. Dzelzs iedzitņa šķēpu gali ar atkarpēm Latvijā. Arheo loģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 154-173. 604 Atgāzis, Μ., 1976. Tērvetes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1975. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un
etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 12-21. Atgāzis, Μ., 1977. Izrakumi Tērvetes Klosterkalnā un arheoloģisko piemi nekļu apzināšana Zemgalē 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 8-13. Atgāzis, Μ., 1980. Bāļu-Šķērstaiņu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs un aizsardzības izrakumi Mežotnes centra senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 22-27. Atgāzis, Μ., 1982. Izrakumi Dobeles Bāļu-Šķērstaiņu un Ošu senvietās. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 33-41. Atgāzis, Μ., 1983. Par Alūksnes pili un tajā atrastajiem apgaismošanas piederumiem. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 24-39. Atgāzis, Μ., 1984. Izrakumi Alūksnes pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 16-21. Atgāzis, Μ., 1988. Dreņģeru-Čunkānu kapulauka pētniecība. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 33-40. Atgāzis, Μ., 1990. Pētījumi Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā un aizsar dzības izrakumi Plūdoņu II apmetnē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 34-43. Atgāzis, Μ., 1992. Pētījumi Dreņģeru-Čunkānu kapulaukā un pārbaudes izrakumi Stelpes Berķu kapusalā. Zinātniskās atskaites
sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 23-30. Atgāzis, Μ., 1994a. Dreņģeru-Čunkānu 241. kaps un šķēpu līdzdošanas tradīcija 8.-9. gs. zemgaļu apbedījumos. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 29-40. Atgāzis, Μ., 1994b. Dreņģeru-Čunkānu kapulauks un zemgaļu senvēstures pētniecības jautājumi. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 23-30. Atgāzis, Μ., 1994c. Par Jaunlīves apmetni un tajā atklāto dzelzs ieguves krāsni. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 81-92. Atgāzis, Μ., 1996a. Izrakumi Dreņģeru-Čunkānu kapulaukā un arheolo ģisko pieminekļu apzināšana Rietumzemgalē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezul tātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 16-24. Atgāzis, Μ., 1996b. Naudītes Pokaiņu apkārtnes senvietās: zināmās, pārbaudāmās, meklējamās. Labietis (ASV), 92, 3314-3315. Atgāzis, Μ., 1997. Āvas cirvji Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 53-63. Atgāzis, Μ., 1998a. Izrakumi Pokaiņu meža akmeņu kaudzēs un arheo loģisko pieminekļu apzināšana Dobeles un Tukuma rajonā. Zināt niskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 9-14. Atgāzis, Μ., 1998b. Tuvcīņas ieroči senajā Latvijā 10.-13. gadsimtā: Promocijas darbs. Rīga. Atgāzis, Μ., 2000. Dzelzs laikmeta jaunieguvumi Rundāles pagasta Ziedoņskolas senvietās 1998. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā
1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 75-89.
Literatūras saraksts Atgāzis, Μ., 2001. Vidējais dzelzs laikmets (400.-800. g.). Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 232-289. Balodis, F„ 1927. Raunas Tanīsa kalns. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 10, 267-284. Atgāzis, Μ., 2002a. Latvijā atrastie senākie zobeni. Civitas et castrum ad Mare Balticum. Riga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 345-366. Balodis, F., 1928. Tanīsa kalnā izdarītie izrakumi un konstatēto mītnes slāņa kārtu datējums. Archaioloģijas raksti, IV. sēj., 1. d. Rīga: Pieminekļu valde, 19-39. Atgāzis, Μ., 2002b. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gad simtā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 21-53. Balodis, F„ 1936. Mākslas pieminekļi latviešu 9.-12. gs. apmetnēs un kapos. Senatne un Māksla, 4, 135-142. Atgāzis, Μ., 2006a. Sēlpils Spietiņu apmetne un tās laiks. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 11-28. Balodis, F., 1938. Senākie laiki. Latviešu senvēsture. Latviešu vēsture, I sēj., 1. d. Prof. F. Baloža un prof. A. Tenteļa redakcijā. Rīga: Valters un Rapa, 11-214. Atgāzis, Μ., 2006b. Spietiņu uzkalniņkapi un to vieta Spietiņu un Plateru senvietu kopā. Arheoloģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 16-40. Balodis, F., 1940. Jersika un tai 1939. gadā izdarītie izrakumi. Rīga: Pieminekļu valde. Atgāzis, Μ., 2019. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.-13. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Baltiņš, J., 1989. Materiāli par fon Bēru dzimtas kapenes
inventarizā ciju Zlēku luterāņu baznīcā. Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei, 4. Rīga: Zinātne, 200-227. Atgāzis, Μ., Bebre, V., 1986. Pētījumi Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 19-25. Barišņikovs, K., 2017. Liecības par ugunsieroču izmantošanu Cēsu pilī 15.-16. gadsimtā. Cēsu pils raksti I: Arheoloģija, arhitektūra, vēsture. Cēsis: Cēsu pils saglabāšanas fonds, 129-141. Atterman, L, 1935. Nya fynd från Hovgårdsberg i Vendel. Fornvånnen, 30. Stockholm: Svenska Fornminnesföreningens Tidskrift, 137-157. Barzdeviča, Μ., 2011. Rīga zviedru laika kartēs un plānos, 1621-1710. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Audere, L, 2004. Paintings on glass in Latvia. Heritage of masters and work shops. (Autoreferāts par disertācijas tēmu doktora grāda promocijai). Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 53-76. Pieejams: https://studylib.net/doc/7689604/ilona-audere.-paintings-on-glassin֊latvia.-heritage-of-m (24.04.2017.). Barzdeviča, Μ., Ose, I., 2007. Lielā Ziemeļu kara skices Karaliskajā bibliotēkā Stokholmā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 113-123. Bauer, N. 1929. Topografische Übersicht der Münzfunde des Ostbalti kums. Zeitschrift für Numismatik, Bd. 39. Berlin, 61-64. Auziņa, D., Bebre, V., Brūzis, R., Donina, I., 2018a. Arheoloģiskie pētī jumi Vecmuižas dzelzs ieguves un apstrādes manufaktūras vietā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016.-2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 107-112. Bebre, V., 1984. Arheoloģiskie izrakumi Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā.
Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 26-29. Auziņa, D., Bebre, V., Brūzis, R., Donina, L, 2018b. Bijušās Kurzemes hercogistes dzelzs ieguves un apstrādes vietu arheoloģiskā apzinā šana 2016. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016.-2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 236-240. Bebre, V., 1994.11.-16. gs. ādas apavi Latvijā. Promocijas darbs. Rīga. Avery, G., 1997. Pots as packaging: the Spanish olive jar and Andalusian transatlantic commercial activity, 16th-18th centuries. Florida: Gainesville, University of Florida. Pieejams: http://uf.catalog.fcla. edu/uf.jsp?st=UF0280001658dx=pm I=08rV=D8tpm=l (03.03.2020.). Baart, J. Μ., 1996. Highly decorated redwares from the Netherlands. La céramique très décorée dans l’Europe du Nord-Ouest (Xe-XVe siècle): Actes du colloque de Douai 7-8 avril 1995 (Nord-Ouest Archéologie, 7), 121-129. Back to the Origin 2006 - Back to the Origin: New Research in the Meso lithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Ed. by L. Larsson, I. Zagorska (Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund. Bähr, J. K., 1850. Die Gräber der Liven. Ein Beitrag zur nordischen Alter thumskunde und Geschichte. Dresden: Rudolf Kuntze. Balčiūnas, D., 1999. Keramikos degimo krosnys Kaune XV-XVI a. Lietuvos archeologija, 18: Skiriama Mykolo Michelberto 60-mečio jubiliejui. Vilnius: Diemedžio leidykla, 205-220. Balodis, F., 1925. Ludzas-Rāznas apvidus senvietas. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, И, 479-487. Balodis, F., 1926a. Salenieku
senkapi. Latvijas Saule, 45, 487-495. Balodis, F., 1926b. Vēlais dzelzs laikmets. Latvijas archaioloģija. Rīga: Valters un Rapa, 70-125. Bebre, V., 1996. Ornamentēto dzeramo ragu atradumi Latvijā 8.-12. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 43-48. Bebre, V., 2000. Rīgas 13.-14. gadsimta grebtās koka karotes un kausi. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 2. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 113-129. Bebre, V., 2002a. Arheoloģiskie pētījumi Valmieras viduslaiku pilsētā, ordeņa pilī un Sv. Sīmaņa baznīcas kapsētā. Arheologu pētījumi Lat vijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 307-314. Bebre, V., 2002b. Dzeramie ragi kuršu apbedījumos. Ventspils muzeja raksti, II. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 96-118. Bebre, V., 2004. Arheoloģiskā uzraudzība Rīgā, Vaļņu ielā. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 85-88. Bebre, V., 2005. Savelkamie ādas maki un to funkcionālais lietojums Rīgā 13.-17. gadsimtā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 13-32. Bebre, V., 2010. Rīgas 13.-17. gadsimta piešu siksnu tipi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 32-43. Bebre, V., Caune, A., 1990. Arheoloģiskie pētījumi aizbērtajā Rīdziņas gultnē, Daugavas ielā 33. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 47-52. 605
Literaturas saraksts Behre, K. E., 1981. The interpretation of antropogenic indicators in pollen diagramms. Pollen et Spores, 23, 225-245. Beitiną, L. (sast.), 2015. Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā. 3. gadu tūkstotis pr. Kr. ֊ 13. gadsimta pirmā puse: Katalogs. Rīga: Zinātne. Bender, W. F., 1995. Lexikon der Ziegel. Wiesbaden; Berlin: Bauverlag. Bennett, K. D., Willis, K. J., 2001. Pollen. Smol, J. P., Birks, H. J., Last, W. Μ. (eds.). Tracking Environmental Change Using Lake Sediments. Vol. 3: Terestrial, Algal and Siliceous Indicators. London: Kluwer Academic Publishers, 5-33. Bennike, P., 2008. Ethics of human remains in the Scandinavian coun tries. 16th Congress of the European Anthropological Association. Abstracts Book 2008 August 28-31. Odense, 42. Berga, T., 1978. Latvijas 10.-12. gs. dzīvesvietās iegūtās monētas. Arheo loģija un etnogrāfija, 12. Rīga: Zinātne, 119-128. Berga, T., 2000c. Sigtūnā kaltās monētas Latvijā (11. gs.). Arheologs Dr. hist., Dr. hist. h.c. Jānis Apals: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltī jumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 72-76. Berga, T., 2001. Danske mønter fra fund i Letland і 1000- og 1100-tallet. Nordisk Numismatisk Union Medlemsblad, 1. København, 3-8. Berga, T., 2002. Valmieras ordeņpils arheoloģiskā izpēte (1988-1996). Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 269-295. Berga, T., 2003a. Rīgas bīskapijas 13. gadsimta vidus monētas. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas
vēstures institūta apgāds, 37-44. Berga, T., 2003b. Rīgas monētu kolekcija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Livonijas periods (13.-16. gs.). Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds. Berga, T., 2003c. Valmieras pils: Arheologa stāsts. Valmiera. Berga, T., 1980. Izrakumi Valmieras Lucas kalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 28-29. Berga, T., 2006. Arheoloģiskie pētījumi Valmierā. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 19-24. Berga, T., 1982. Valmieras ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 46-47. Berga, T., 2007a. Augšdaugavas 14.-17. gadsimta senvietas: no Krāslavas līdz Slutišķiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Berga, T., 1990. Valmieras arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 53-56. Berga, T., 2007b. Dirham imitations as pendants in Latvia. Cultural Inter action between East and West. Archaeology, Artefacts and Human Contacts in Northern Europe. Stockholm, 171-174. Berga, T., 1992a. Numismātika par Latvijas senatni. Rīga; Zinātne. Berga, T., 2007c. Rīgas Peldu ielas 13. gs. monētu depozīts. Rīga: Mantojums. Berga, T., 1992b. Waagen zum Wägen von Münzsilber in Lettland. Studia Baltica Stockholmiensia, 9, 33-40. Berga, T., 2008a. Izrakumi Valmieras viduslaiku pilsētā. Arheologu pētījumi Latvijā
2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 106-115. Berga, T., 1993a. 11. gadsimta Rietumeiropas monētu atdarinājumi Latvijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 22-29. Berga, T., 2008b. Mārtiņsalas pilī un ciemā atrastās monētas. Mugurēvičs, Ē. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Pielikums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 254-261. Berga, T., 1993b. Ein Fund westeuropäischer Münzen aus den siebziger Jahren des 11. Jahrhunderts im Burgberg Aizkraukle. Hamburger Beiträge zur Numismatik, H. 36/38, 1982/84. Hamburg, 35-46. Berga, T., 1994a. Arheoloģiskie izrakumi Valmiera. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezul tātiem. Rīga: Zinātne, 31-34. Berga, T., 1994b. Daugmales pilskalna monētas (8.-12. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 41-46. Berga, T., 1996a. Der erhaltene Teil des Schatzfundes Eversmuiža aus dem Rigaer Geschichts- und Schiffahrts museum (Anfang des 11. Jahrhunderts). Studia Numismatica. Festschrift Arkadi Molvogin 65. Tallinn, 14-22. Berga, T., 1996b. Saliekamie svariņi Latvijā (10.-13. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 49-61. Berga, T., 1996c. Latvian Collections: Anglo-Saxon and Later British Coins (Sylloge of Coins of the British Isles, 45). Oxford: Oxford University Press. Berga, T., 1999. Ludzas Eversmuižas depozīts. Ciblas novads, 1. grām. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 109-116. Berga, T., 2000a. Arheoloģiskā uzraudzība Valmieras vecpilsētā. Arheo logu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures
institūta apgāds, 300-304. Berga, T., 2000b. Dobeles viduslaiku kapsētas monētas un to nozīme apbedīšanas rituālā (14.-17. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 32-43. 606 Berga, T., 2009. Daugavas lībiešu tirdzniecības inventārs. Atsvariņu kom plekti no kapulaukiem. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 28-48. Berga, T., 2010. Izrakumi Valmieras senpilsētā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 84-87. Berga, T., 2011a. Atsvariņu atradumi pilskalnos un ciemu vietās Latvijā 10.-13. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 100-116. Berga, T., 2011b. Bizantijas monētas Latvijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 58-64. Berga, T., 2011c. Valmieras pils austrumu daļas apbūve. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 160-178. Berga, T., 2014a. Piltenes depozīts. Naudas apgrozība Kurzemē 13. gad simtā. Rīga: Zinātne. Berga, T., 2014b. Tirdzniecības inventārs Austrumlatvijā 10.-12. gad simtā: hronoloģijas jautājumi. Arheoloģija un etnogrāfija, 27. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 40-55. Berga, T., 2016a. Monētu kaltuvju darbība Latvijas teritorijā (13.-18., 20. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Zinātne, 116-137. Berga, T. (sast.), 2016b. Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas. 2., 11.-19. gadsimts: Katalogs. Rīga: Zinātne. Berga, T., Šņore, E., 1992. Viesienas Mežāru kapulauks un tajā atrastie svariņi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 9-15.
Literatūras saraksts Berga, T., Vijups, A., 2008. Coinage of the Bishopric of Kurzeme. Scripta varia numismatico Tuukka Talvio sexagenario dedicata (Publications of the Finnish Numismatic Society, 6). Helsinki, 107-120. Bielenstein, A., 1873. Doblen. Ein culturhistorisches Bild aus Semgallens Vorzeit. Baltische Monatsschrift. Bd. 22, 1-25. Auch als Separat abdruck: Riga: Druck der Livi. Gouv.-Typogr. Berga-Muižniece, L, Muižnieks, V., 2020. Arheoloģiskie pētījumi Ropažu viduslaiku pilī. Arheoloģiskie pētījumi Ropažu novadā. Ropaži: P8tB Print, 42-69. Bielenstein, A., 1884. Über eine in Doblen gefundene alte Grabstätte. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst nebst Veröffentlichungen des Kurländischen Provinzialmuseums, aus dem Jahre 1883. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 55. Berglund, В. E., Ralska-Jasiewiczowa, Μ., 1986. Pollen analysis and pollen diagrams. Berglund, B. E. (ed.). Handbook of Holocene Palaeoecology and Palaeohydrology. Chichester: John Wiley Sons, 455-484. Bērziņš, V., 2000. Keramikas darināšana un lietošana Sārnatē. Arheo loģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 44-60. Bērziņš, V., 2002a. Dzintara apstrādes specializācija Sārnates neolīta apmetnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-18. Bērziņš, V., 2002b. Mezolitą apmetne Užavas Vendzavās. Ventspils muzeja raksti, П. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 29-43. Bērziņš, V., 2003. Sārnates apmetnes keramikas klasifikācija un statis tiska analīze. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds, 53-74. Bērziņš, V., 2008. Sārnate: Living by a Coastal Lake During the East Baltic Neolithic (Acta Universitatis Ouluensis В Humaniora 86). Oulu: Oulu University Press. Pieejams: http://urn.fi/urn:isbn:9789514289415 (04.02.2020.). Bērziņš, V., Brinker, U., Klein, C., Lübke, H., Meadows, J., Rudzīte, Μ., Schmölcke, U., Stümpel, H., Zagorska, L, 2014. New research at Riņņukalns, a Neolithic freshwater shell midden in northern Latvia. Antiquity, 88 (341), 715-732. Bērziņš, V., Ceriņa, A., Kalniņš, Μ., Lougas, L., Lübke, H., Meadows, J., 2016. Priedaine: a Neolithic site at the head of the Gulf of Riga. Archaeologia Baltica, 23, 12-37. Bērziņš, V., Dumpe, В., 2005. Ēdiena eksperimentāla gatavošana, lietojot neolīta laika māla trauku rekonstrukcijas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-22. Bērziņš, V., Dumpe, В., 2016. Cūkdelfīnu zobu iespiedumi neolīta kera mikas rotājumā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-27. Bērziņš, V., Kalniņa, L., 2010. Latvia’s former coastlines: the state of research on palaeolandscapes and Stone Age archaeology. Presen tation in SPLASH-COS COST project meeting, York, UK. Bērziņš, V., Libke, H., 2012. Arheoloģiskā apsekošana Sisē ֊ Užavas upē un tās krastos 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 9-11. Bērziņš, V., Lübke, H., Berga, L., Ceriņa, A., Kalniņa, L., Meadows, J., Muižniece, S., Paegle, S., Rudzīte, Μ., Zagorska, I., 2016. Recur rent Mesolithic-Neolithic occupation at Sise (western Latvia) and shoreline displacement in the Baltic Sea Basin. The Holocene, 26, 1319-1325. Bērziņš,
V., Vasks, A., 2013. Latvijas aizvēsture (līdz 800. gadam). Latvieši un Latvija. 1. sēj.: Latvieši. Atb. red. L Jansone, A. Vasks. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 51-83. Beung, H.-J., 2004. Leitfaden der Pollenbestimmung für Mitteleuropa und angrenzende Gebiete. München: Veriag Dr. Friedrich Pfeil. Bielenstein, A., 1869. Die altlettischen Burgberge Kurlands. Magazin der Lettisch-literarischen Gesellschaft, Bd. 14, Stück 2. Mitau, 12-142. Bielenstein, A., 1892. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur etnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St. Petersburg: Kaiserliche Akademie der Wissenschaften. Bielenstein, A., 1899. Die lettische Burgberge. Труды десятого Архео логического съезда в Риге 1896 г. Т. 2. Рига, 20-35. Bielenstein, А., 1918. Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten. Teil II. Petrograd: Типогафия Российской Академии наук. Bīlenšteins, А., 2007. Latviešu koka iedzīves priekšmeti. Rīga: Jumava. Binford, L. R., 1962. Archaeology as anthropology. American Antiquity, 28, 217-225. Binford, L. R., 1965. Archaeological systematics and the study of culture process. American Antiquity, 31, 203-210. Binford, L. R., 1978. Nunamiut ethnoarchaeology. New York: Academic Press. Binford, L. R., 1980. Willow smoke and dogs’ tails: hunter-gatherer settlement systems and archaeological site formation. American Antiquity, 45, 4-20. Birgel-Paegle, A., 1928. Senlatviešu audumi. Latvijas Saule: Mākslas un senatnes mēnešraksts, 69-72, 745-746. Birks, H. H., 2007. Plant Macrofossil
Introduction. Elias, S. A. (ed.). Encyclopedia of Quaternary Science 3. Elsevier, 2266-2288. Birks, H. J., Birks, H. H., 1980. Quaternary Palaeoecology. London: Edward Arnold. Bitner-Wróblewska, A., 1998. Suwalszczyzna w okresie wędrówek ludów. Ceramika Zachodniobaltyjska od wczesnej epoki żelaza do poczqtku ery nowożytnej. Materiały z konferencji - Białystok, 14-16 maja 1997. Białystok: Instytut Historii Uniwersytetu w Białymstoku, 305-318. Bitner-Wróblewska, A., 2001. From Samland to Rogaland: East-West Connections in the Baltic Basin during the Early Migration Period. Warzawa: Państwone Muzeum Archeologiczne. Bitner-Wróblevska, A., 2009. Geometriniai motyvai baltų mene pirmaisiais amžiais po Kristaus (Baltu Menas. Parodos katalogas) = Geometri cal Motifs in Balt Art in the First Centuries AD (Art of the Balts. The Catalogue of Exhibition). Vilnius: Vilniaus Dailės akademijos leidykla. Bitner-Wróblewska, A., Ciglis, J., Radiņš, A., 2005. Latvijas arheoloģiskās senlietas Polijas krātuvēs (Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs, Nr. 2). Rīga: N.I.M.S. Blakely, R. L., 1989. Bone strontium in pregnant and lactating females from archaeological samples. American Journal of Physical Anthropo logy, 80 (2), 173-186. Bliujienė, A., 1999. Vikingų epochos kuršių papuošalų ornamentika. Vilnius: Diemedžio leidykla. Bliujienė, A., 2000a. Lokalių Europos puošybos stilių itaka I tūkstant mečio vidurio baltų genčių ornamentikai. Iš baltų kultūros istorijos. Vilnius: Diemedžio leidykla, 99-112. 607
Literaturas saraksts Bliujienė, A., 2000b. The origin and the main ornamentation features of the Curonian animal style. Prehistoric Art in the Baltic Region (Vilniaus dailes akademijos darbai, 20). Vilnius, 127-140. Bliujienė, A., 2005. Baltų palaidojimų indai, arba kad dūšia nejaustų troškulio ir alkio. Lietuvos archeologija, 28. Vilnius: Lietuvos isto rijos institutas, 81-96. Bliujienė, A., 2007. Lietuvos priešistorės gintaras. Vilnius: Versus aureus. Böhme, H. W., u.a., 1999. Burgen in Mitteleuropa: Ein Handbuch. Bd. I: Bauformen und Entwicklung. Stuttgart: Theiss Verlag. Bøtter-Jensen, L., 2000. Development of Optically Stimulated Lumines cence Techniques Using Natural Minerals and Ceramics, and their Application to Retrospective Dosimetry. Doctoral thesis. Roskilde: Risø National Laboratory. Pieejams: https://pdfs.semanticscholar. Org/fc5f/0be02ac0f9ad4eec711644e2143fe3531820.pdf (05.03.2020.). Botwid, K., 2015. Ur krukmakarens händer. Att sluta cirkeln - från figur till kruka och in i vår tid. Keramik porslin i Sverige genom 7000 år: Från trattbägare till fri keramik. Stocholm: Carlsson Bokförlag, 13-19. Bowman, S., 1990. Radiocarbon Dating: Intepreting the Past. Berkeley, Los Angelos: University of California Press, British Museum. Boy, C., 1885. Über die Ausgrabungen in der Schlossruine zu Doblen im Sommer 1884. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst nebst Veröffentlichungen des Kurländischen Provinzialmuseums, aus dem Jahre 1884. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 25-35. Boy, C., 1896. Bericht über Ausgrabungen auf dem Kronsgute
Zeemaiden in Kurland. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und Jahresbericht des Kurländischen Provinzial museums aus dem Jahre 1895. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, [Beilagen, 93-124]. Brauns, J., 1975. Instrumentalas muzicēšanas pirmsākumi Latvijas teri torijā. Latvju mūzika, 8, 692-721. Brauns, J., 2002. Instrumentālās muzicēšanas pirmsākumi Latvijas teritorijā. Joahims Brauns. Raksti. Studies. Schriften. Mūzika Latvijā. Music in Latvia. Musik in Lettland. Sast, un red. Μ. Boiko. Rīga: Musica Baltica, 3-43. Bregžis, К., 1931. Baznīcu vizitacijų protokoli. Izraksti par jautājumu: Kristīgās ticības cīņa ar latvju tautas reliģiju. Rīga: Valters un Rapa. Breidaks, A., 1998. Ievads baltu valodniecībā. I daļa. Daugavpils: Saule. Breiding, D., 2010. Horse Armour in Europe. Pieejams: http://www. metmuseum.org/toah/hd/hors/hd_hors.htm (28.02.2017.). Bresava, Μ., 1966. Jauni materiāli par sēļu kolektīvo uzkalniņu kapulau kiem. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 41-54. Brinkmane, L, Lūše, I., Nipāne, D., Noriņa, L, Noriņa, R., Plešs, G., 2008. Vecie Limbaži. Ieskats pilsētas vēsturē. Limbaži: Latgales druka. Brīvkalne, E., 1960. Rakstītās ziņas un arheoloģiskās liecības par 9.-13. gs. Mežotni. Arheoloģija un etnogrāfija, 2. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 61-78. Brīvkalne, E., 1964. Daži amatniecības darinājumi Tērvetes pilskalnā. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 85-104. Brīvkalne, E., 1974. Tērvetes saktas. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 122-140.
Brīvkalne, E., 2009. Mežotnes pilskalna depozīts. Zin. red. A. Vilcāne. Rīga: Nordik. Broudy, E., 1993. The Book of Looms. Hanover; London: University Press of New England. Brambats, К., 1969. Die lettische Volkspoesie in musikwissenschaftlicher Sicht. Musik des Ostens, 5, 25-48. Brown, D. R., Anthony, D. W., 1998. Bit wear, horseback riding, and the Botai site in Kazakhstan. Journal of Archaeological Science, 25, 331-347. Brambats, К., 1987-1988. Latviešu tautasmuzīkas skaņurīki: Kritiski papildinājumi. Latvju mūzika, 17, 1764-1785; 18, 1876-1886. Brūzis, R., 2016. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.-16. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Brandt, A., 1847. Alte Gräber und darin gefundene Alterthümer in Polnisch Livland. Das Inland, 42, 981-989; 43, 1005-1012. Buchardt, T., 1876. (Über zwei sog. Teufelsböte (Wella-laivas) auf dem Gute Luben in Kirschspiele Erwählen). Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1875. Riga. Brastiņš, E., 1923a. Latviešu ornamentika. Elementi. Rīga: Latviešu senatnes pētītāju biedrības izdevums. Brastiņš, E., 1923b. Latvijas pilskalni. 1. Kuršu zeme. Rīga: Vālodze. Brastiņš, E., 1923c. Stāmerienes sagša. Latvijas Saule: Mākslas un senat nes mēnešraksts, 2, 10-12. Brastiņš, E., 1925. Latvju raksta kompozīcija. Rīga: Neatkarīgo māksli nieku vienības izdevums. Brastiņš, E., 1926. Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. Rīga: Piemi nekļu valde. Brastiņš, E., 1928. Latvijas pilskalni. Latgale. Rīga: Pieminekļu valde. Brastiņš, E., 1930. Latvijas pilskalni. Vidzeme.
Rīga: Pieminekļu valde. Brauns, J., 1962. Vijoļmākslas attīstība Latvijā: Apskats. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. Brauns, J., 1964. No latviešu un poļu mūzikas sakaru vēstures. Latviešu mūzika, 3, 121-154. Brauns, J., 1971. Die Anfänge des Musikinstrumentenspiels in Lettland. Musik des Ostens, 6, 88-125. 608 Buchholtz, A., 1854. Verzeichnis der rigaschen Münz-Wardeine und Münzmeister, von 1517-1705. Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurland. Bd. 7. Riga, 457-461. Buchholtz, A., 1896. Bibliographie der Archäologie Liv-, Est- und Kurlands im Auftrage der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. Riga: W. F. Häcker. Buchholtz, A., 1897. Über die Aufdeckung von Hügelgräbern in Stab ben am 15. September 1896. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1896. Riga: W. F. Häcker, 113-120. Buchholtz, A., 1900a. Der Muhkukalns im Kokenhusenchen Kirchspiel. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1899. Riga: W. F. Häc ker, 180-189. Buchholtz, A., 1900b. Ueber den Burgberg auf dem Kremonschen Kaupinggesinde und über die Aufdeckung von Gräbern in Neuhof. Sitzungsberichte der Geschichte und Altertumskunde der Ostseepro vinzen Russlands aus dem Jahre 1899. Riga: W. F. Häcker, 156-160.
Literaturas Buchholtz, A., 1902. Über die Aufdeckung einer Gräberstatte auf dem Plawnekkalns. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1901. Riga: W. F. Häcker. Buchholtz, A., 1905. Über die Burg Holme und die Kirche in Holme. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1904. Riga: W. F. Häc ker, 206-222. saraksts Caune, A., 1992a. Arheoloģiskas liecības par senāko apdzīvotību Rīgas Doma baznīcas apkārtnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 21-38. Caune, A., 1992b. Die Rolle Rigas im Dünamündungsgebiet während des 10.-12. Jahrhunderts. Zeitschrift für Ostforschung (Mahrburg/Lahn), 4, 489-500. Caune, A., 1992c. . Pati Rīga ūdenī: arheologa stāsts par zudušo Rīdziņas upi, par pirmo ostu, kuģniecības līdzekļiem un amatiem senajā Rīgā. Rīga: Zinātne. Buikstra, J. E., Ubelaker, D. H., 1994. Standarts for data collection from human skeletal remains. Arkansas Archeological Survey Research Series, No. 44. Caune, A., 1992d. Rīgas loma Daugavas lejteces apgabalā 10.-12. gs. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 3, 7-13. Bulmerincq, A., 1924-1926. Das Münzwesen der Stadt Riga am Ausgange des 15. Jahrhunderts. Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. 23. Riga, 172-183. Caune, A., 1993a. Die als Keller eingetieften Holzständerbauten des 13. Jahrhunderts in Riga. Lübecker Schriften zur Archäologie und Kulturgeschichte, Bd. 23. Bonn, 203-218. Burgen und feste Plätze 1996 - Burgen und feste Plätze: Europäischer Wehr bau vor
Einführung der Feuerwaffen: Systematisches Fachwörterbuch = Châteaux-forts et places fortes: ľarchitecture militaire européenne avant l’introduction des Armes à Feu: Dictionnaire spécialisé et systé matique = Castles and fortified places: European military architecture before the introduction offirearms: Specialized and systematic diction ary (Glossarium artis, 1). 3. Aufl. München: K. G. Saur. Caune, A., 1993b. Einige während der Ausgrabungen 1976-1990 erwor bene Erkenntnisse über die Ordensburg Bauske in Lettland. Castella Maris Baltici, 1. Stockholm: Almquist 8t Wiksell International, 19-26. Busch, N., 1908. Burg Holme = Замок Голые = Salas pils. Riga: W. F. Hacker. Bušs, О., 1985. Kuršu valoda mūsdienu zinātnes skatījumā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2, 65-71. Butėnas, E., 2001. Kario raitelio kapas iš Kurklių šilo pilkapyno. Lietuvos archeologija, 21. Vilnius: Diemedžio leidykla, 227-234. Campe, P., 1956. Begräbnisstätten und Friedhöfe Lettlands. Baltische Hefte, I. Groß-Biewende, 13-30. Capelle, T., 1986. Schiffsetzungen. Praehistorische Zeitschrift, 61, 1-63. Caune, A., 1994a. Archäologische Beobachtungen zur Entstehung und Entwicklung der Steinhäuser des 13. und 14. Jahrhunderts in Riga. Neue Untersuchungen zu städtischen und ländlichen Bauten (Berichte zur Haus- und Bauforschung, Bd. 3). Marburg: Jonas Verlag, 172-180. Caune, A., 1994b. Die Rigische Kogge. Zeitschrift für Ostforschung (Mahr burg/Lahn), 4, 481-495. Caune, A., 1994c. 13.-14. gs. Rīgas keramika ar antropomorfo dekoru. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 116-130. Caune, A.,
1995a. Latvijas vēstures institūta ieguldījums Rīgas arheolo ģiskajā izpētē 1938.-1996. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 92-102. Caune, A., 1995b. Senie Rīgas kuģi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 11-23. Castella Maris Baltici. I - Stockholm, 1993; XII - Łódź, 2015. Catalogue 1966-1999 - Catalogue of the Bizantine Coins in the Dumbarton Oaks Collection and in the Whittemore Collection. Vol. I-V. Washington. Caune, A., 1974a. Dobumakmeņi Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, И. Rīgā: Zinātne, 89-98. Caune, A., 1974b. Pirmās liecības par stikla apstrādi viduslaiku Rīgā (iepriekšējs ziņojums). Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 17-19. Caune, A., 1982. Izrakumi Bauskas pilī 1980. un 1981. gadā; Jumta seguma materiāli Bauskas pilī (15.-17. gs.). Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 60-65; 65-70. Caune, A., 1983. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā laikā no 1969. līdz 1980. gadam. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 86-124. Caune, A., 1985. Rīga zem Rīgas: arheologa stāsts par senās Rīgas zudu šajām celtnēm. Rīga: Zinātne. Caune, A., 1988. Jauni atklājumi Rīgas 12. gs. kapulaukā un to nozīme pilsētas pirmsākumu skaidrojumā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 10,104-112. Tas pats: Caune, A., 2007. Pētījumi Rīgas arheolo ģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 331-342. Caune, A., 1990. Gebäude und topographische Strukturen in Riga vom 12. bis 14. Jahrhundert aufgrund
der archäologischen Ausgrabungen. Lübecker Schriften zur Archäologie und Kulturgeschichte, Bd. 20. Bonn, 173-186. Caune, A., 1996a. Jaunas atziņas par guļbūvju sienu izveidojumu Rīgā 13.-14. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 62-71. Caune, A., 1996b. Kaianlagen des Rigaer Hafens im 12.-13. Jahrhundert. Słowiańszczyzna w Europie Średniowieczniej, Vol. 2. Ed. by E. Kur natowska. Wrocław, 97-102. Caune, A., 1996c. Steinburgen des 12.-16. Jahrhunderts im Dünamün dungsgebiet. Castella Maris Baltici, II (Sörmländska handlingar nr. 49; Lund Studies in Medieval Archaeology 18). Nyköping: Södermanlands museums förlag, 19-28. Caune, A., 1997a. Rīgas Rātslaukuma kultūrslāņa raksturs un veidošanās apstākļi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 87-102. Caune, A., 1997b. Über ethnische Zugehörigkeit der sogenannten kurischen Grabstätten in Riga (12.-14. Jh.). Vakarų baltai: Etnogenezė ir etninė istorija. Vilnius: Arlila, 241-251. Caune, A., 1998. Kā radās un veidojās priekšstats par pirmsvācu Rīgu. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 73-106. Tas pats: Caune, A., 2007. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 63-96. Caune, A., 2000. Bīskapa Alberta laika Rīgas plānojuma rekonstrukcijas meklējumi. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 2. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 233-269. Tas pats: Caune, A., 2007. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 154-188. 609
Literaturas saraksts Caune, A., 2001a. Das Alltagsleben im mittelalterlichen Riga aufgrund der archäologischen Quellen. Bremer Archäologische Blätter. Bremen: Landesarchäologe Bremen, 15-22. Caune, A., 2001b. Rigas lībiešu 12. gadsimta kapulauks. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 3. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 13-28. Tas pats: Caune, A., 2007. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 343-358. Caune, A., 2003a. Arheoloģiskās liecības par stikla apstrādi Rīgā 13.-14. gadsimtā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 45-57. Caune, A., 2003b. Rīgas 13.-15. gadsimta aizsargmūra būvperiodi pēc 1971.-1973. gada arheoloģisko izrakumu materiāliem Trokšņu un Torņa ielā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 183-201. Caune, A., 2005a. Arheoloģiskās liecības Rīgas 12.-13. gadsimta plāno juma rekonstrukcijās. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 33-43. Caune, A., 2005b. Bauskas priekšpils dienvidaustrumu tornis. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 149-163. Caune, A., 2005c. Rīgas upes krastmalu izbūves 12.-17. gadsimtā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 54-69. Caune, A., 2006. Vācu piļu celtniecība Zemgalē 13.-15. gadsimtā. Arheo loģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds, 59-70. Caune, A., 2007a. Der südöstliche Vorburgsturm der Burg Bauske. Castella Maris Baltici, 8. Riga: Institute of the History of Latvia Publishers, 23-30. Caune, A., 2007b. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Caune, A., 2009. Archäologische Zeugnisse von den Kontakten Rigas mit den westeuropäischen Ländern und Alt-Russ im 13.-14. Jh. The Hansa Town Riga as Mediator between East and IVesf. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 19-27. Caune, A., 2010. Bauskas 16. gadsimta beigās celtās jaunās pils ārējo kāpņu izveidojums. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 43-68. Caune, A., 2012. Sastādītāja ievadvārdi. Apals, J. Āraišu ezerpils: Rakstu izlase un draugu atmiņas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 9-14. Caune, A., 2013. Rīgas izcelsme un tās vieta Latvijā. Latvieši un Latvija. 2. sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts ֊ izcīnītā un zaudētā. Atb. red. T. Jundzis, G. Zemītis. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 99-121. Caune, A., 2014a. Arheoloģiskā pētniecība Latvijas 13.-16. gs. mazpilsē tās līdz 2008. gadam. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5/6, 4-22. Caune, A., 2016. Arheoloģiskās liecības par Bauskas pils jaunākās daļas grīdu seguma izveidojumu 16. un 17. gadsimtā. Pētījumi par Vidze mes, Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, IX). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 51-103. Caune, A., Caune, C., 1976. Latvijas PSR arheoloģija (1940-1974): Litera tūras rādītājs. Rīga: Viļa Lāča Latvijas
PSR valsts bibliotēka. Caune, A., Grübe, J., 1986. Bauskas pils izrakumu rezultāti. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 52-57. Caune, A., Grübe, J., 1988. Pētījumi Bauskas pilsdrupās. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 58-64. Caune, A., Ose L, 2004. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu pilu leksikons (Latvijas viduslaiku pilis, IV). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Caune, A., Ose, L, 2010. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas, 12. gs. bei gas - 16. gs. sākums: Enciklopēdija. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Caune, A., Ose, I., 2016. Die Entstehung und Entwicklung der Stadt Riga im 12.-13. Jahrhundert. Gläser, Μ., Schneider, Μ. (Hrsg.). Lübecker Kolloquium zur Stadtarchäologie im Hanseraum, X: Vorbesiedlung, Gründung und Entwicklung. Lübeck: Verlag Schmidt-Römhild, 497-506. Caune, A., Tilko, S., 1988. Izrakumi Rīgā, Doma laukumā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 52-58. Caune, A., Tilko, S., 1990. Pētījumi Rīgā, Doma laukumā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 65-71. Caune, A., Zariņa, A., 1980. Rīgas 13.-15. gs. vilnas cimdi. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1, 60-69. Caune, A., Zariņa, A., 1990. Rīgas 13. gs. horizontālie aužamie stāvi. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2, 34-39. Caune,
Μ., 2001. Rīgas pils. Rīga: Zinātne. Caune, Μ., 2004. Rīgas pils - senā un mainīgā. Rīga: Jumava. Celmiņa, L, Blūmfelde, L., 2001. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (1936-2001). Doma muzejs Rīgā. Templis zinātnei un mākslai. Marburg: Völker Ritter, 135-143. Celmiņš, A., 1996a. Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Doma dārzā. Zināt niskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 46-49. Celmiņš, A., 1996b. 13.-14. gs. bronzas stilū atradumi Rīgā 1994. gadā. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 72-76. Celmiņš, A., 1997. Rīgas Doma pagalma viduslaiku rakstāmirbuļi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-17. Caune, A„ 2014b. Der Lübecker Hof im mittelalterlichen Riga. Lübeck und der Hanseraum: Beiträge zu Archäologie und Kulturgeschichte. Festschrift für Manfred Gläser. Lübeck: Verlag Schmidt-Römhild, 265-272. Celmiņš, A., 1998a. Jauni viduslaiku rakstāmrīku - stilu atradumi Rīgas Doma pagalmā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 235-250. Caune, A., 2014c. Ludzas ordeņpils plāna rekonstrukcija. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 85-131. Celmiņš, A., 1998b. Zemē apslēptā pilsēta: Izstāde par 1991.-1997. gada arheoloģiskajiem atradumiem Rīgā = A City under the Ground: An Exhi bition of Archaeological Finds from Riga, 1991-1997. Riga: Puse. 610
Literatūras saraksts Celmiņš, A., 2000. Rīgas Doma pagalma arheoloģiskā izpēte. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 317-328. Ciglis, J., 2004. Zemgaļi Vidzemē? Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs, 27-46. Celmiņš, A., 2001. Rīgas pilsētas arheoloģija. Kultūrslāņa izpēte un aiz sardzība. Doma muzejs Rīgā. Templis zinātnei un mākslai. Marburg: Völker Ritter, 54-61. Ciglis, J., 2006. Sēļu etnoģenēze Austrumbaltijas etnokultūrvēsturisko procesu kontekstā. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 29-40. Celmiņš, A., 2002a. Metāla mūzikas instrumenti vargani Rīgas arheo loģiskajā materiālā. Civitas et castrum ad Mare Balticum: Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 407-421. Celmiņš, A., 2002b. Rīgas Doma pagalma izpēte. Arheologu pētījumi Lat vijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 337-346. Celmiņš, A., 2009. Sv. Paula baznīcas kapsēta Rīgā. Senā Rīga: Pilsētas arheoloģija, arhitektūra un vēsture, 6. Rīga: Mantojums, 13-36. Celmiņš, A., 2012. lekšrīgas 13.-18. gadsimta apbedīšanas vietu arheolo ģiskā izpēte. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 7. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 95-127. Cepītis, J., Jakubenoka, L., Urtāns, J., 2011. The history of the research on Latvian cup-marked stones. Kultūras krustpunkti, 5: Natural
Holy Places or Holy Places in Nature: Identification, Discovering and Classification. May 2009, Turaida, Latvia: Proceedings of the international scientific conference. Rīga: Nordik, 56-77. Ceplīte, R., 1968. Laikā no 1621. līdz 1701. gadam Rīgā kaltā sīknauda un tās apgrozība. Numismātika. Rīga: Zinātne, 111-145. Ciglis, J., 2007a. Pārbaudes izrakumos Ropažu viduslaiku pilī sasniegtie rezultāti. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 155-158. Ciglis, J., 2007b. Ziemeļaustrumu Latvija senākās dzelzs laikmeta beigās un agrā dzelzs laikmeta sākumā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 4, 23-38. Ciglis, J., 2009. Baltijas somu un baltu attiecības Austrumlatvijā 1. gadu tūkstotī. Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2009. gada 23. aprīlis, Turaida. Rīga: Zinātne, 31-36. Ciglis, J., 2010a. Arheoloģiskās liecības un hipotēzes par ordeņa pili Rīgā 14.-15. gadsimtā. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvi jas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 171-192. Ciglis, J., 2010b. Mazjumpravas Gilbertu kapulauks un kausiņrotas Latvijā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5/6, 55-65. Ceplīte, R., 1970. XVII gs. dālderu un rotas lietu depozīts Ceraukstes Bangās. Muzeji un kultūras pieminekļi. Rīga, 44-47. Ciglis, J., 2015. Baltu un Baltijas somu kultūras mijiedarbība Gaujas lej teces reģionā līdz 13. gs. sākumam. Baltu un Baltijas somu senlietas
Turaidas muzejrezervāta krājumā. 3. gadu tūkstotis pr. Kr.-13. gs. pirmā puse: Katalogs. Rīga: Zinātne, 11-50. Ceplīte, R., 1974. Atsvariņi Latvijas 10.-13. gs. kapu inventārā. Arheolo ģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 198-211. Ciglis, J., Radiņš, A., 2002. Ludzas Odukalna kapulauka katalogs (Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs, Nr. 1). Rīga: N.I.M.S. Ceriņa, A., 2003. Dažas ziņas par Latvijas holoceną nogulumu augu makroatlieku (sēklu) sastāva pētījumiem. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes. LU 61. Zinātniskā konference. Rīga: Latvijas Universitāte, 136-138. Ciglis, J., Tomsons, A., 2011. Rīgas pilsētas 13. gs. - 14. gs. sākuma būvkonstrukciju fragmenti zem Rīgas pils. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 179-193. Ceriņa, A., 2006. Augu makroatliekas Ģipkas neolīta В apmetnes nogu lumos. Loze, I., 2006. Neolīta apmetnes Ziemeļkurzemes kāpās. 2. pielikums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 207-219. Ciglis, J., Vasks, A., 2017. Jauni bronzas un senākā dzelzs laikmeta apbedīšanas vietu datējumi ar radioaktīvā oglekļa metodi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 35-61. Ceriņa, A., Kalniņa, L., Bērziņš, V., 2013. Changes in the level of Lake Sārnate and the conditions for settlement along its shore during the Holocene. Kļaviņš, Μ., Kalniņa, L. (eds.). Bog and Lake Research in Latvia. Riga: The University of Latvia Press, 75-80. Ciglis, J., Vilcāne, A., 2012. Johana Karla Bēra kolekcija Britu muzejā (Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums
ārzemju krātuvēs, Nr. 4). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Cēsis 2011 - Cēsu pils 16. gs. beigu revīziju protokoli. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 121-126. Chęć, A., 2017. Ieskats Cēsu pils izrakumos iegūto viduslaiku bruņu kolekcijā. Cēsu pils raksti, I: Arheoloģija, arhitektūra, vēsture. Cēsis: Cēsu pils saglabāšanas fonds, 143-165. Ciglis, J., 2000. Daži latgaļu etniskās vēstures jautājumi. Cauri gadsim tiem: Rakstu krājums, veltīts Valdemāram Ģinteram (1899-1979) (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 7). Riga: N.I.M.S., 123-140. Ciglis, J., 2002a. Rīgas pils 16. gs. telpu izvietojuma rekonstrukcijas mēģinājums. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 119-163. Ciglis, J., 2002b. Senās Sēlijas vēsturiskās ģeogrāfijas problēmas. Lat vijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 8). Rīga: N.I.M.S., 9-23. Ciglis, J., Zirne, S„ Žeiere, L, 2001. Lībieši senatnē = The Livs in Antiquity. Rīga: Latvijas Vēstures muzejs. Cimermane, L, 1962. Zīmes uz XI-XIII gs. māla traukiem Latvijas PSR teritorijā. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Arheoloģija. Rīga, 95-105. Cimermane, L, 1964. Daži 17. gs. māla trauki. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 135-139. Cimermane, I., 1968. Latvijas tekstilā keramika un tās sakari ar Djakovas kultūras apgabalu. Arheoloģija un etnogrāfija, 8. Rīga: Zinātne, 53-64. Cimermane, L, 1974. Spodrinātā
keramika Latvijā. Arheoloģija un etno grāfija, 11. Rīga: Zinātne, 99-110. Cimermane, L, 1994. Zemgaļu 16. gs. bronzas skārda vainagi. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 53-59. Cimermanis, S., 1961. Celtniecība. Koka un metāla izstrādājumi. Latviešu tautas māksla, I. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 17-156. 611
Literatūras saraksts Civitas et castrum ad Mare Balticum: Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos: Rakstu krājums ֊ veltī jums LZA īstenajam loceklim prof. Dr. habil, hist. Andrim Caunem 65 dzīves gadu jubilejā. Sast. Ē. Mugurēvičs, I. Ose. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002. Clark, J. (ed.), 2004. The Medieval Horse and Its Equipment, c. 1150 c. 1450. London: The Boydell Press. Clarke, D. L., 1978. Analytical Archaeology. Second Edition. New York: Columbia University Press. Claudi-Hansen, L., 2012. En keramiktraditions begyndelse: Senmiddel alderens keramikproduktion og sociale forandringer. Summary: A new ceramic tradition Social changes reflected in medieval pottery production. KUML 2012 - Årbog for Jysk Arkæologisk Selskab, 185-203. Pieejams: https://www.academia.edu/5240688/En_keramiktraditions_ begyndelse._Senmiddelalderens_keramikproduktion_og_sociale_ forandringer (12.02.2018.). Cleal, J. C., Thomas, В. А., 2009. An Introduction to Plant Fossils. Cambridge: Cambridge University Press. Clements, J., 1988. Medieval Swordsmanship: Illustrated Methods and Techniques. Boulder, Colorado: Paladin Press. Coles, J., 1973. Archaeology by Experiment. London: Hutchinson Univer sity Library. Coles, J., 1979. Experimental Archaeology. London: Academic Press. Daiga, J„ 1975. Izrakumi Salaspils Lipšu kompleksā un Doles Raušu ciemā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 24-34. Daiga, J., 1976. Izrakumi Lipšu ciemā un kapulaukā. Zinātniskās atskai tes
sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 39-46. Daiga, J., 1977. Izrakumi Ludzas pilī 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 29-34. Daiga, J., 1979. Kamārdes pilskalns. Zinātniskās atskaites sesijas mate riāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 31-36. Daiga, J., 1980. Izrakumi Dobeles kapsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultā tiem. Rīga: Zinātne, 48-53. Daiga, J., 1982. Izrakumi Dobeles kapsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezul tātiem. Rīga: Zinātne, 71-76. Daiga, J., 1984. Izrakumi Dobeles kapulaukā 1982. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 52-55. Daiga, J., 2011. Arheoloģiskie pētījumi Ludzas pils pagalmā 1976. gadā. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 194-215. Cosak, E., 1994. Vorgeschichtliche Feuerstülpen. Archäeologisches Korespondenzblatt, 24, 319-323. Daiga, J., Grosvalds, L, 1964. Senākie tīģeļi Latvijā. Arheoloģija un etno grāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 7-22. Česnys, G., 1988. Paleodemografija ir antropologija. Lietuvos archeolo gija, 6, 89-99. Daiga, J., Šņore, E., 1971. Izrakumi lībiešu ciema vietā Doles Raušos 1970. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par
arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-43. Česnys, G., 1990. Epochal changes of craniometric traits in Lithuanian materials during the last millenium A. D. Acta Musei Nationalis Pragae, XLVI В (3-4), 147-150. Daiga, J., 1962. Krāsaino metālu ķīmiskais sastāvs Latvijā 6.-13. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 4. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 47-65. Daiga, J., 1964. Dzelzs ieguves krāsnis Sēlpils Spiedņu apmetnē. Arheo loģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 23-37. Daiga, L, 1970. Doles Raušu metālapstrādes darbnīcas. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 28-32. Daiga, J., 1971. Doles Raušu kalēja depozīts. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 16-19. Daiga, J„ 1972. Izrakumi Raušu lībiešu ciemā 1971. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 60-64. Daiga, J., 1973. Kabeļu apmetne. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezul tātiem. Rīga: Zinātne, 30-34. Damlien, H., Berg-Hansen, I. Μ., Zagorska, L, Kalniņš, Μ., Nielsen, S. V., Koxvold, L. U., Bērziņš, V., Schülke, A., 2018. A technological crossroads: Exploring diversity in the pressure blade technology of Mesolithic Latvia. Oxford Journal of Archaeology, 37 (3), 229-246. David,
E., 2006. Technical behaviours in the Mesolithic (9th-8th millenium cal. BC). The contribution of the bone industry from domestic and funerary contexts. Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Ed. by L. Larsson, I. Zagorska (Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund, 235-252. David, N., Kramer, C., 2001. Ethnoarchaeology in Action. Cambridge: Cambridge University Press. Davida, E., Zagorska, L, 2004. Zvejnieku mezolitą apmetne un kapu lauks Eiropas kontekstā: kaula un raga industrijas tehniskās izpētes pirmie rezultāti. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-26. Dbg. - Dannenberg, H., 1876-1905. Die deutschen Münzen der sächsi schen und fränkischen Kaiserzeit. Bd. 1-4. Berlin. DeBoer, W. R., Lathrap, D. W., 1979. The making and breaking of Shipibo-Conibo ceramics. Ethnoarchaeology: Implications of Ethnography for Archaeology. Ed. by C. Kramer. New York: Columbia University Press, 102-138. Daiga, J., 1974a. Izrakumi Salaspils Lipšu kapulaukā. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 21-25. Dedumietis, D„ 2002. Arbaleti un to pielietošana viduslaikos Livonijā. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata, III. Rīga, 18-29. Daiga., J., 1974b. Karavīra aproce. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 174-194. Dedumietis, D., Zemītis, G„ 2006. I pasaules kara nocietinājumu arheo loģiskā izpēte. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 136-140. 612
Literatūras saraksts Dekrēts 1666 - Kongi: Mayst:tz(!) Placat och Påbudh, Om Gamble Monu menter och Antiquiteter. Stockholm: Georg Hantsch 1666. Pieejams: http://www.kb.se/fl7OO/Monumenter/Default.htm (15.03.2017.). Döring, J., 1884. Bemerkungen über den Dobelsberger Fund. Sitzungsbe richte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus den Jahren 1864 bis 1871. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 359-397. Demmin, A., 1891. Die Kriegswaffen in ihren Geschichtlichen Entwicklun gen von den ältesten Zeiten bis auf die Gegenwart: Eine Encyklopädie der Waffenkunde. Gera-Untermhaus: Fr. Eugen Köhler. Doudet, E„ 2010. Martial d’Auvergne. Encyclopedia of the Medieval Chronicle, vol. 2. Leiden: Brill, 1083-1084. Demmin, A., 1893. Die Kriegswaffen in ihren geschichtlichen Entwicklungen von den ältesten Zeiten bis auf die Gegenwart. Leipzig: P. Friesenhahn. Deņisova, R., 1987. Auklas keramikas kultūras cilšu ģenēze un ražotājsaimniecības attīstība Austrumbaltijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 15. Rīga: Zinātne, 110-120. Derums, V., 1978. Tautas veselība un dziedniecība senajā Baltijā. Rīga: Zinātne. Derams, V., 1988. Baltijas sencilvēku slimības un tautas dziedniecība. Rīga: Zinātne. Diarium 1780 - Diarium des dieses Jahr einfälligen ordinairen, und zur Continuation, durch den Landtagsschluss de dato Mitau den 12ten October 1778. toto cum suo effectu et robore limitirten, und von Sr. Hochfürstl. Durchlaucht, auf den 17ten Julii 1780. bestimmtem und ausgeschriebenen Landtages, nebst den dazu gehörigen Beylagen. Mitau: J. F. Steffenhagen. Dini, P. U., 2000. Baltu valodas.
Rīga: Jāņa Rozes apgāds. Dirveiks, I., 2002. Rīgas pils priekšpils arhitektūra Livonijas ordeņa laikā. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 164-194. Dirveiks, I., 2004. Ventspils Livonijas ordeņa pils būvvēstures agrīnais periods, 13. gs. otrā puse - 14. gs. Ventspils muzeja raksti, IV. Rīga: Ventspils muzejs, 19-109. Dirveiks, I., 2010. Rīgas pils pagraba 14.-16. gs. arhitektūras pētījumi. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 193-223. Diskusija 2011 - Diskusija par viduslaiku un agro jauno laiku vēstures periodizācijas problēmām. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 135-159. Dobbie, В. Μ., 1982. An attempt to estimate the true rate of maternal mortality 16th to 18th centuries. Medical History, 26 (1), 79-90. Dobele, S., 2004. Ar monētām datēto 14. gs. - 15. gs. sākuma sieviešu apbedījumu senlietas Dobeles kapsētā. Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs, 47-58. Donina, I., 2013. Miniatūri kuršu 7.-15. gs. arheoloģiskajā materiālā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 5-36. Doniņa, L, Vasks, A., Vilka, A., 2014. Izrakumi Skrundas Krievu kalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 35-41. Doran, J. E., Hodson, F. R., 1975. Mathematics and Computers in Archaeo logy. Edinburgh: Edinburgh University Press. Döring, J., 1864. Die Teufelsböte in Kurland. Sitzungsberichte der Kur ländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und
Jahresbericht des Kurländischen Provinzialmuseums aus den Jahren 1850 bis 1863. Neue Folge. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 154-165. Döring, J., 1879. Über einen Burgberg (Pilskalns) beim Hofe Schlossberg im Polnisch Livland. Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus dem Jahre 1878. Mitau, 56-66, Taf. IV. Dreimanis, A., 1947. Pollenanalytische Datierung archäologischer Funde von Sarnate, Lettland, und die Entwicklungsgeschichte des Sarnate-Moores (Contributions of Baltic University Pinneberg, 28). Pinneberg: Baltic University. Driba, Dz., 1992. IX gs. Āraišu ezermītne tautas celtniecības kontekstā. Latvijas reģionālā arhitektūra. Rīga, 51, 2. att. Ducmane, K., 2002. Kokneses senkapos atrastās monētas. Latvijas arheo loģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 8). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs, 25-40. Ducmane, K., Ozoliņa, A. 2009. Latvija Eiropā: Monētu depozīti 1.-20. gadsimtā (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 16). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Ducmane, K., Vēciņš, Ē., 1995. Nauda Latvijā. Rīga: Latvijas Banka. Dukurs, R., 1939. Vai Daugmales pilskalns ir Indriķa Livonijas chronika minētā zemgaļu osta. Senatne un Māksla, 1, 12-30. Dumitrache, Μ., 1990. Glasfunde des 13.-18. Jahrhunderts aus der Lübecker Innenstadt Grabungen 1948-1973. Lübecker Schriften zur Archäologie und Kulturgeschichte, 19. Bonn: Habelt, 7-161. Dumpe, В., 2003. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 110-117.
Dumpe, В., 2006. Agrās tekstilās keramikas faktūru veidošanas īpatnī bas. Arheoloģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 71-84. Dumpe, В., 2007. Agrā neolīta keramikas rekonstrukcijas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 24-44. Dumpe, В., 2009. Senākās podniecības krāsnis Latvijā. Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2009. gada 23. aprīlis, Turaida. Rīga: Zinātne, 67-75. Dumpe, В., 2011. Svēpētās keramikas izcelsme Latvijas podniecībā. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 283-293. Dumpe, В., 2013. Spodrinātā un gludinātā keramika Asotes pilskalna keramikas kolekcijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2007.-2010.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 19). Rīga, 95-107. Dumpe, В., 2014a. Bezripas keramika Tērvetes senvietās. Latvijas Nacio nālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2011.-2013.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 20). Rīga, 23-32. Dumpe, B., 2014b. Podniecībā Ķentes pilskalnā - pa Adolfa Stubava pētījumu pēdām. Arheoloģija un etnogrāfija, 28. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 32-48. Dumpe, В., 2016. Iespiedumi uz trauku malām kuršu keramikā - izpla tības un hronoloģijas jautājumi. Lietišķi ģeoloģiskie pētījumi, jaunas tehnoloģijas, materiāli un produkti: Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 90-95. Dumpe, В., 2017. Keramika ar nagu un
pirkstu galu iespiedumiem Latvi jas teritorijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 613
Literatūras saraksts 2014.-2016. gadā: Rakstu krājums (Latvijas Nacionala vēstures muzeja raksti, Nr. 23). Rīga, 33-55. Dumpe, В., Bērziņš, V., Stilborg, О., 2011. Dialogue across the Baltic on Narva and Ertebølle potery. Erly Potery in the Baltic - Dating, Origin and Social Context. International Workshop at Schleswig from 20th to 21st October 2006 (Berichte der Römisch-Germanischen Kommision, Bd. 89). Frankfurt a. Μ.: Philip von Zabern, 409-441. Dumpe, В., Gunnarssone, А., Ose, L, 2019. Turaidas pils 10.-19. gadsimta keramikas trauki: Katalogs = Ceramie Vessels at Turaida Castle in the 10th-19th Centuries: Catalogue. Riga: Zinātne. Dumpe, В., Stivriņš, N., 2015. Organic inclusions in Middle and Late Iron Age (5th-12th century) hand-built pottery in present-day Latvia. Journal of Archaeological Science, 57, 239-247. Dumpe, L., 1964. Ražas novākšanas veidu attīstība Latvijā. No senākiem laikiem līdz XX gs. sākumam: etnogrāfisks apcerējums (Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti: Etnogrāfija). Rīga, 7-227. Dunning, C. G., 1968. The trade in medieval pottery around the North Sea. Rotterdam Papers, 1, 35-58. Dunsdorfs, E., 1937. Kurzemes hercoga Jēkaba saimnieciskie pasākumi Dānijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 404-423. Dunsdorfs, E., 1961. Turība un brīvība septiņpadsmitā gadsimteņa Latvijā. Linkoina: Pilskalns. Dunsdorfs, E., 1980. Latvijas vēsture: Skolām un pašmācībai. Rokvila: Amerikas latviešu apvienība. Dzenis, A., 2002-2003. Livonijas ordeņa pils Tukumā. Tukuma novada kultūrvēsture: Rakstu krājums, VI. Tukuma muzejs, 5-20. Eberhards, G., 1998. Siliņupe Stone
Age settlement. Environmental Perspectives of Sensitive Southeastern Baltic Coastal Area through Time. Field guide. Riga, 45-47. Eberhards, G., 2000. Rigas līča Kurzemes ziemeļu piekrastes Litorinas jūras krasta veidojumi un akmens laikmeta apdzīvotības rašanās ģeoloģiskās vides apstākļi. Arheoloģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 211-224. Eberhards, G., Ceriņa, A., Jakubovska, I., Loze, I., 1999. Jauni dati par Ģipkas paleoezera veidošanās apstākļiem. Zeme. Daba. Cilvēks: LU 57. zinātniskā konference. Ģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātnes sekcija. Rīga, 30-33. Eberhards, G., Kalniņa, L., Zagorska, I., 2003. Senais Burtnieku ezers un akmens laikmeta apdzīvotās vietas. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 27-40. Eberhards, G., Saltupe, В., 2000. Geological history, relief and deposits of the Lake Engures (Engure) area along the Baltic sea. Proceedings of Latvian Academy of Sciences. Section B, Vol. 54, No. 5/6, 141-147. Ebert, Μ., 1913. Die baltischen Provinzen Kurland, Livland, Estland. Praehistoriche Zeitschrift, Bd. 5, H. 3/4, 498-558. Ebert, Μ., 1914. Führer durch die vor- und frühgeschichtliche Sammlung. Riga: Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostsee provinzen Russland. Ebert, Μ., 1924. Neue Beiträge zur Archäologie Lettlands. Eibinger Jahr buch, 4, 109. Eckhel, J. H., 1792-1798. Doctrina numorum veterum. 8 vols. Vienna. Edge, D., Paddock, J. Μ., 1993. Arms and Armour of the Medieval Knight: An Illustrated History of Weaponry in the Middle Ages. New York: Crescent Books. 614 Egan,
G., 2010. The Medieval Household: Daily Living c. 1150 ֊ c. 1450 (Medieval Finds from Excavations in London, Vol. 6). Woodbridge: Boydell Press. Eglāja, В., Lūsēns, Μ., Kalējs, U., 2010. Arheoloģiskās uzraudzības darbi Latvijā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 110-119. Elksnīte, E., 1935. Jaunpiebalgas uzkalniņu kapi. Rīga: Filologu biedrības izdevums. Ellis, В. Μ. А., 2002. Prick spurs 700-1700. Finds Research Group, Datasheet 30. N.P., 1-10. Ellis, B. Μ. A., 2004. Spurs and spur fittings. The Medieval Horse and its Equipment c. 1150 - c. 1450. London, 124-156. Engîzere, A., Muižnieks, V., 2010. Arheoloģiskie izrakumi Ropažu viduslaiku pilī un pārbaudes izrakumi Ropažu viduslaiku baznīcas kapsētā 2008. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 119-122. Engīzere, A., Muižnieks, V, 2012. Arheoloģiskā uzraudzība Krustpilī 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 92-96. Engwall, G., 1937. Hästskor. Kulturens Årsbok, 1936. Lund: Håkan Ohls sons Boktryckeri, 87-93. Eniņš, G., 1988. Ko slēpj raksti? (Minējumi). Avots, 1, 32-38. Eniņš, G., 1993-1994. Vai esam atradusi senlatviešu rakstu zīmes? Liesma, 1993, 12, 10-15; 1994, 1, 48-49, 64-66; 1994, 2, 62-67. Erdmanis, G., 1989. Kurzemes viduslaiku pilis. Rīga: Zinātne. Erdtman, G., 1954. An Introduction to Pollen Analysis. 2nd ed. Waltham, Mass. Ērglis, R., 1936. Zemgales neatkarības vēsture. Rīga: Grāmatrūpnieks. Ērglis, R., 1938. Kur atradās Zemgales osta? (Latviešu senatnes pētītāju biedrības raksti, 1). Rīga. Eriksena, B. V., Medovs, Dž., Zagorska,
I., 2014. Pirmās ar radioaktīvā oglekļa (ИС) metodi datētās kaula un raga harpūnas (Lubāna ezera kolekcija). Arheoloģija un etnogrāfija, 28. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 84-96. Evarts, E., Pavlovics, J., 2016. Ikdienas dzīve Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941-1945. Rīga: Zinātne. Faegri, К., Kaland, P. E., Krzywinski, К., 1989. Textbook of Pollen Anal ysis. 4th ed. Coldwell (N. J.): Blackburn Press. Fahlander, F., 2004. Archaeology and Anthropology: Brothers in Arms? On Analogies in 21st-century Archaeology. Fahlander, F., Oestigaard, T. (eds.). Material Culture and Other Things - Post-disciplinary Studies in the 21st century. Gothenburg: Gotarc. 61: 185-211. Fehring, G. P., 2000. Die Archäologie des Mittelalters. 3. Aufl. Stuttgart: Theiss. Fengler, H„ Gierow, G., Unger, W„ 1976. Transpress Lexikon Numismatik. Berlin: Transpress. Festungen 1990 - Festungen: der Wehrbau nach Einführung der Feuer waffen: systematisches Fachwörterbuch = Forteresses: l’architecture militaire après ¡’introduction des armes à feu: dictionnaire spé cialisé et systématique = Fortifications: Military architecture after the introduction of firearms: specialized and systematic dictionary (Glossarium artis, 7). 2. Aufl. München: K. G. Saur.
Literatūras Feustel, R., 1973. Technik der Steinzeit: Archäolithikum-Mesolithikum (Veröffentlichungen des Museums für Ur- und Frühgeschichte Thüringens, Bd. 4). Weimar: Böhlau. Flaksbergers, К., 1941. Labības V, Х-ХШ gadsimteņos Latvijas PSR teritorijā. Lauksaimniecības Izmēģinājumi un Pētījumi, 3, 249-262. Fleming, S. J„ 1971. Thermoluminescent dating principles and applica tion. Naturwissenschaften, 58 (7), 333-338. Franz, R., 1969. Der Kachelofen: Entstehung und kunstgeschichtliche Entwicklung vom Mittelalter bis zum Ausgang des Klassizismus. Graz: Akademische Druck- u. Verlagsanstalt. Friedenthal, A., 1936. Baltische Münzfunde des 9.-12. Jahrhunderts an der Hand einer Münzfundkarte. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga: Vorträge zur Hundertjahr feier am 6.-9. Dez. 1934. Riga, 142-154. Friedrich, Μ., Remmele, S., Kromer, B., Hofmann, J., Spurk, Μ., Kai ser, K. F., Orcel, C., Küppers, Μ., 2004. The 12,460-year Hohenheim Oak and Pine Tree-Ring Chronology from Central Europe - a Unique Annual Record for Radiocarbon Calibration and Paleoenvironment Reconstructions. Radiocarbon, 46 (3), 1111-1122. From Viking to Crusader. Scandinavia and Europe 800-1200, 1992. Udde valla: Bohusläningens Boktryckeri. Froment, A., 2008. Human remains in the collections of the Musée de l’Homme, Paris. 16th Congress of the European Anthropological Association. Abstracts Book - 2008 August 28-31. Odense, 66. Fromholds-Treijs, V., 2005. Kuldīgas komturejas pils rekonstrukcijas mēģinājums. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis,
V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 228-266. Fuchs, Μ., 2008. Optisch stimulierte Lumineszenzuntersuchungen an fluviatilen Sedimenten aus dem Lena-Delta (sibirische Arktis). Diplom arbeit. Dresden: Technische Universität Dresden. Pieejams: http:// epic.awi.de/19405/l/FUCHS-2008-OSL-Lena-Delta.pdf (05.03.2020.). Gaillard, Μ. J., Birks, H. H., 2007. Plant Macrofossil Methods and Studies. Elias, S. A. (ed.). Encyclopedia of Quaternary Science, 3. Elsevier, 2337-2356. Gaimster, D., 1997. German Stoneware 1200-1900. Archaeology and Cultural History. London: British Museum Press. Gaimster, D., 1999. The Baltic ceramic market c. 1200-1600: an archa eology of the Hanse. Fennoscandia archaeologica, XVI, 59-69. Pieejams: http://www.sarks.fi/fa/PDF/FA16_59.pdf (12.02.2018.). Gaimster, D., 2006. The Historical Archaeology of Pottery Supply and Demand in the Lower Rhineland, AD 1400-1800: An archaeological study of ceramic production, distribution and use in the city of Duisburg and its hinterland (Study in Contemporary and Historical Archaeology 1; BAR International Series 1518). Oxford: Archaeopress. Gaimster, D., Gilchrist, R. (eds.), 2003. The Archaeology of Reformation, 1480-1580. Papers given at the Archaeology of Reformation con ference, February 2001, hosted jointly by the Society for Medieval Archaeology and the Society for Post-Medieval Archaeology. Leeds: Maney. Galeniece, Μ., 1960. Dažu Kurzemes purvu stratigrafija un ģenēze. Latvijas PSR veģetācija, III. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 21-41. Galenieks, Μ., 1931. Pollen Analysis from some
Bogs in Eastern Latvia. Peat Research Laboratory. Acta Universitatis Latviensis, 35-42. saraksts Galenieks, Μ., 1935. Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā. LU Raksti. Lauksaimniecības fakultātes sērija, II (20), 582-646. Galenieks, P., 1936. Latvijas floras vēsture. Latvijas zeme, daba un tauta, 2. sēj. Rīga, 22-23. Galvanovska, L, 1990. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs: Reproduk ciju albums. Rīga: Liesma. Galvanovska, L, Mitris, A., Gradovskis, L, 1992. Rīgas vēstures un kuģ niecības muzejs. Rostock: Hinstorff Verlag. Gamble, C„ 1994. The peopling of Europe, 700 000-40 000 years before the present. The Oxford Illustrated Prehistory of Europe. Oxford, New York: Oxford University Press, 5-41. Gans, P. J., 2004. The Medieval Horse Harness: Revolution or Evolution? A Case Study in Technological Change. Villard’s Legacy. London: Routledge, 175-187. Gerhards, G., 2000. Latvijas iedzīvotāju ķermeņa garuma izmaiņas pēdējo divu gadu tūkstošu laikā. Antropoloģe profesore Dr. habil, hist. LZA goda locekle Raisa Denisova: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 55-72. Gerhards, G., 2003. Saliektie apbedījumi Latvijā no antropoloģiskā viedokļa. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 118-131. Gerhards, G., 2006a. Daži senās Sēlpils iedzīvotāju paleopatoloģiskās izpētes aspekti. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga, 145-156. Gerhards, G., 2006b. Madonas 13.-17. gadsimta iedzīvotāji bioarheoloģiskajā skatījumā.
Madonas muzeja raksti. Madona, 49-57. Gerhards, G., 2006c. The stature and some aspects of physical deve lopment of the Zvejnieki sample. Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Ed. by L. Larsson, I. Zagorska. (Acta Archaeolo gica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund: Almqvist and Wiksell International, 115-132. Gerhards, G., 2008a. Masu apbedījumi Sēlpils viduslaiku kapsētā. Lat vijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 20-39. Gerhards, G., 2008b. Traumas un ievainojumi Lejasbitēnu 7.-10. gad simta iedzīvotājiem. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-22. Gerhards, G., 2011. Epidēmijas viduslaiku un jauno laiku Rīgā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 37-65. Gimbutiene, Μ., 1994. Balti aizvēsturiskajos laikos: Etnoģenēze, materiālā kultūra un mitoloģija. Rīga: Zinātne. Giorgi, F., Bartoli, F., lacumin, P., Mallegni, F., 2005. Oligoelements and isotopic geochemistry: a multidiscliplinary approach to the reconstruction of the paleodiet. Human Evolution, 20 (1), 55-81. Girgensohn, J., 1886. Bericht über seine unternommene Reise im Sissegal und Sesswegen. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahr 1885. Riga: W. F. Häcker, 92-93. Girininkas, A., 1994. Baltų kultūros ištakos. Vilnius: Savastis. Girininkas, A., 2009. Akmens amžius (Lietuvos archeologija, I). Vilnius: Versus aureus. Girininkas, A. (ed.), 2010. Underwater Archaeology in the Baltic Region (Archaeologia Baltica, 14). Klaipėda: Klaipėda University Press. 615
Literaturas saraksts Girininkas, A., 2013. Ankstyvasis metalų laikotarpis. Lietuvos archeolo gija, II tomas. Klaipėda: Klaipėdos universitetas. Goldikovskis, A., 1992. Rīgas arhibīskapu rezidence Limbažos viduslaikos. Autora izdevums. Gombrich, E., 1982. Ornament und Kunst: Scmucktrieb und Ordnungsinnin der Psychologie des dekorativen Schaffens. Stuttgart: Klett - Cotta. Grant, J„ Gorin, S., Fleming, N., 2002. The Archaeology Coursebook: an Introduction to Study Skills, Topics and Methods. London; New York: Routledge. Grasis, N., 1996. Auklas keramikas kultūras apbedījumi Sarkaņos un Selgas. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 60-65. Grasis, N. 2002. Žucevas kultūras izcelšanās un attīstība apmetņu kontekstā: pētniecības retrospektīva un perspektīva. Latvijas arheo loģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, №. 8). Rīga: N.I.M.S., 55-83. Grasis, N., 2007. The Skaistkalnes Selgas double burial and the Corded Ware/Rzucewo Culture: a model of the culture and the development of burial practices. Lietuvos archeologija, 31. Vilnius: Diemedžio leidykla, 39-70. Grasis, N., 2010. A Mesolithic dwelling: Interpreting evidence from the Užavas Celmi site in Latvia. Archaeologia Baltica, 13. Klaipėda: Klaipėda University Press, 58-68. Grasis, N., Ziediņa, E., 2002. Arheoloģiskie izrakumi Celmu mezolitą un vēlā neolīta apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 23-32. Graudonis, J., 1979. Vedgu
arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1978. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-44. Graudonis, J., 1980. Izrakumi “Mīklas kalna” senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 53-57. Graudonis, J., 1983. Altene. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 40-85. Graudonis, J., 1986. Izrakumi Krimuldas Liepeņu “Batariņā”. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 75-76. Graudonis, ƒ., 1989. Nocietinātās apmetnes Daugavas lejtecē. Rīga: Zinātne. Graudonis, J., 1991. Ieskats Ikšķiles vēsturē. Daugavas raksti: No Aizkraukles līdz Rīgai. Rīga: Zinātne, 66-87. Graudonis, J., 1994. Arheoloģijas terminu vārdnīca. Rīga: Zinātne. Graudonis, J., 1995. Archäologische Forschungen in Uexküll. Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung, 4, 475-508. Graudonis, J., 2001. Agro metālu periods: 1500.-1. g. pr.Kr. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 116-185. Graudonis, J., 2003a. Lielupes krastos pirms gadu simtiem: Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukas pagastā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Graudonis, J., 2003b. Turaidas pils. I daļa: Arheoloģiskā izpēte; II daļa: Atradumi. [B.v.ļ: Turaidas muzejrezervāts. Graudonis, J., 1961. Reznu kapulauks. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 19-38. Graudonis, J., Urtāns, V., 1961. Senatnes pēdās.
Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība. Graudonis, J., 1964. Mūkukalna depozīti. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 75-84. Grāvere, R., 1990. Dienvidu gracilais odontoloģiskais tips Latvijā. Zināt niskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 93-96. Graudonis, J., 1971. Arheoloģiskie izrakumi Melkertu uzkalniņkapos. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 39-40. Graudonis, J., 1972a. Ikšķiles Zariņu kapulauks. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumiem. Rīga: Zinātne, 67-72. Graudonis, J., 1972b. Izrakumi Ērgļu Jaunāķēnu kapulaukā 1971. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 72-76. Graudonis, ƒ., 1973. Ērgļu Jaunāķēnu kapulauks. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 34-39. Greene, K., Moore, T., 2010. Archaeology: An Introduction. Fifth edition. London; New York: Routledge. Grewingk, C., 1865. Das Steinalter der Ostseeprovinzen Liv-, Est- und Kurland und einiger angrenzenden Landstriche (Schriften der Gelehrten Estnischen Gesellschaft, Bd. 4). Dorpat: E. J. Karow. Universitäts-Buchhändler. Grewingk, C., 1871. Zur Kenntniß der in Liv-, Esth- und Kurland aufgefun denen Steinwerkzeuge heidnischer
Vorzeit. Dorpat. Grewingk, C., 1874. Zur Archäologie des Balticums und Russlands (Stein- und Bronzealter im Ostbaltikum) (Archiv für Anthropologie, 7). Braunschweig. Graudonis, J., 1974. Par dažiem Latvijas agro metālu perioda kaula rotadatu tipiem. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 63-73. Grewingk, C., 1875. Ueber kreisförmige Steinsetzungen oder “Steinringe”. Sitzungsberichte der gelehrten estnischen Gesellschaft zu Dorpat 1874. Dorpat: Mattiesen, 64-66. Graudonis, J., 1975. 1974. gada izrakumi Sējas uzkalniņkapos un Turai das tornī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 39-48. Grewingk, C., 1877. Ueber das Slawehk Steinschiff in Mittel-Livland. Sitzungsberichte der gelehrten estnischen Gesellschaft zu Dorpat 1876. Dorpat: Mattiesen, 85-118. Graudonis, J., 1978a. Apdzīvotība un celtniecība Mūkukalnā. Arheoloģija un etnogrāfija, 12. Rīga: Zinātne, 24-51. Grewingk, C., 1878. Die Steinschiffe von Musching und die Wella-Laiwe oder Teufelsböte Kurlands überhaupt: Eine archäologisch-geologische Studie. Dorpat: Laakmann. Graudonis, J., 1978b. Izrakumi Lielupes krastā 1977. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 40-46. Grewingk, C., 1882. Geologie und Archaeologie des Mergellagers von Kunda in Estland. Dorpat: Verlag der Dorpater Naturforscher-Gesellschaft. 616
Literatūras saraksts Grewingk, C., 1884. Die neolitischen Bewohner von Kunda in Estland und ihre Nachbarn. Dorpat: Mattiesen. Ģinters, V., 1936b. Daugmales pilskalna 1936. gada izrakumi. Senatne un Māksla, 4, 87-105. Grimm, E. C., 1992. TILIA and TILIA GRAPH: Pollen spreadsheet and graphics program. 8th International Palynological Congress. Prog rams and abstracts, 171. Aix-en-Provence. Ģinters, V„ 1936c. Latviešu tautas tērpa aizvēsture. Ievads latviešu tautas tērpu vēsturē. Rīga: J. Grinbergs, 7-90. Grinbergs, A., 2005. Latvijas klinšu petroglifu apzināšana un izpēte. Jaunas idejas un pieejas vēstures izpētē, I: Latvijas vēstures studentu pirmās konferences raksti. Daugavpils: Saule, 26-44. Grīnuma, I., 2013. Studenti izmēģina bronzas laikmeta tehnoloģijas. Arheoloģiskie eksperimenti Āraišos [tekstā stāsta A. Tomsons]. Ilustrētā Pasaules Vēsture, 10, 30-37. Ģinters, V., 1937. Kāds vidējā dzelzs laikmeta latviešu ornaments. Senatne un Māksla, 2, 39-56. Ģinters, V., 1939a. Senā Mežotne. 1938. gada archeoloģiskie izrakumi pilskalnā un kapulaukā. Senatne un Māksla, 1, 64-98. Ģinters, V., 1939b. Senā Mežotne. 1939. gada izrakumi. Senatne un Māksla, 4, 15-45. Grīnuma, I., 2016. Arheologi no purva rūdas iegūst dzelzi [tekstā stāsta A. Vijups], Ilustrētā Pasaules Vēsture, 10, 4-6. Ģinters, V., 1940. Kādas nezināmas senas kultūras pēdas Lielupes kras tos. Senatne un Māksla, 1, 65-86. Grøn, 0., 2005. A Siberian perspective on the north European Hamburgian Culture: a study in applied hunter-gatherer ethnoarchaeology. Before Farming, 1, 1-30. Ģinters, V., 1943a. Wikinger im
Ostbaltikum. Ostland. Monatsschrift des Reichskommisars für das Ostland, 4, 14-23. Ģinters, V., 1943b. Senā Mežotne. Laikmets, 12, 188. Grøn, 0., Turov, Μ., Klokkernes, T., 2008. Spiritual and material aspects of everyday ritual negotiation. Ethnoarchaeological data from the Evenk, Siberia. Six Essays on the Materiality of Society and Culture. Ed. by H. Glørstad, L. Hedeager. Lindorne: Bricoleur Press, 33-57. Grosmane, E. (sast.), 1994. Ornaments Latvijā. Rīga: Zinātne. Grübe, J., 1994. Bauskas pils 17. gs. un 18. gs. sākuma lielgabala lodes. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 66-71. Grübe, J., 1997. Bauskas pils ieroči pēc 1976.-1992. gada izrakumu liecī bām. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 140-148. Grübe, L, 2002. Bauskas pils zemes nocietinājumu attīstība no 16. gs. beigām līdz 18. gs. sākumam. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 66-90. Grūbe, J., 2010. Bauskas pils 16. gadsimta beigu akmens kalumi. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 69-94. Grudzińska, L, Vassiljev, J., Saarse, L., Reitalu, T., Veski, S., 2017. Past environmental change and seawater intrusion into coastal Lake Liiaste, Latvia. Journal of Paleolimnology, 57 (3), 257-271. Gumowski, Μ., 1953. Polskie skarby monet X-XI wieku (materały). Warszawa. Guščika, E., 2012. Pētījumi Mežītes kapulaukā 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 26-30. Guščika, E., 2014.
Arheoloģiskie izrakumi Rubiķu sila kapulaukā 2012. gadā un ģeoloģiskie pētījumi tā tuvākajā apkārtnē 2013. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 42-48. Guščika, E., 2016a. Arheoloģiskā izpēte Īles meža kapulaukā 2014. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 27-31. Guščika, E., 2016b. Arheoloģiskā izpēte Ķoderu pilskalnā 2015. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 37-41. Guščika, E., Vasks, A., 2010. Pētījumi Mežītes arheoloģisko piemi nekļu kompleksā 2008. un 2009. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 40-45. Ģinters, V., 1929. Jauns senkapu tips Latvijā. Senatne, 1, 11-14. Ģinters, V., 1931. Die Steinkistenhügelgräber von Buļļu muiža. Congres sus Secundus Archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.VIII.1930. Rigae, 423-436. Ģinters, V., 1936a. Daugmales pilskalna 1935. gada izrakumi. Senatne un Māksla, 1, 33-56. Ģinters, V., 1943c. Ziemeļu ērgļi. Senie jūras braucēji vikingi. Laikmets, 16, 12. Ģinters, V., 1953. Ornaments. Latvju enciklopēdija, 2. sēj. Red. A. Švābe. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1804-1807. Ģinters, V., 1963. Senlatviešu simbolikas problēmas. Ieskatītais un atzītais: Rakstu krājums veltīts prof. Dr. phil. Teodoram Celmam 70 gadu dzimumdienā 1963. gada 15. jūnijā. Sak. un red. H. Biezais. Stokholma: Daugava, 203-233. Haas, A., 2001. Intercultural contact and the evolution of the Baltic psaltery. Journal of Baltic Studies, 32 (3), 209-250. Hackman, A., 1925. Eisenzeitliche Peitschenstiele und Leitstobeschläge aus Finnland. Studien zur vorgeschichtlichen
Archäologie. Leipzig: Verlag von Kurt Rabitch, 207-214. Hamer, F., Hamer, J., 2004 (1975). The Potters Dictionary of Materials and Techniques. Fifth edition. London: A C Black; Philadelphia: University of Pennsylvania Press. Harding, A. F., 2000. European Societies in the Bronze Age. Cambridge; New York; Melbourne: Cambridge University Press. Harff, J., Lemke, W., Lampe, R., Lubke, H., Meyer, Μ., Tauber, F., Schmolcke, U., 2007. The Baltic Sea coast - a model of interre lations among geosphere, climate and anthroposphere. Harff, J., Hay, W. W., Tetzlaff, D. Μ. (eds.). Coastline Changes: Interrelation between Climate and Geological Processes (Geological Society of America Special Paper 426), 133-142. Härke, H., 1998. Archaeologists and migrations. A problem of attitude? Current Anthropology, 39 (1), 19-45. Harris, E. C., 1979. The laws of archaeological stratigraphy. World Archaeology, 11 (1), 111-117. Harris, E. C., 1989. Principles of Archaeological Stratigraphy. London: Academic Press. Hanis, E. C„ Brown, M. R., Brown, G. J. (eds.), 1993. Practices of Archaeo logical Stratigraphy. London; San Diego: Academic Press. Hausmann, R., 1893. Hügelgräber zu Santen. Sitzungsberichte der Kur ländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst 1892. Mitau, 67-84. Hausmann, R., 1896. Einleitung zur Abtheilung Archäologie. Katalog der Austeilung zum X. archäologischen Kongress in Riga 1896. Riga: W. F. Häcker, IX-LXXXV. 617
Literaturas saraksts Hausmann, R., 1902a. Auserkirchliche Begräbnißplätze im Estenlande in christlicher Zeit. Separatabdruck aus der Illustr. Beilage d. Rig. Rundsch. Nr. 11. Riga, 3-20. Hausmann, R., 1902b. Livländische archäologische Funde in der Ferne. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertums kunde der Ostseeprovinzen Russlands aus den Jahre 1901. Riga: W. F. Häcker, 125-145. Hausmann, R., 1909. Übersicht über die arhäologischen forschnungen in den Ostseeprovinzen im letzten Jahrzehnt. Arbeiten des ersten Baltischen Historikertages zu Riga 1908. Riga: Kommissionsverlag von G. Löffler, 1-52. Hausmann, R., 1910. Prähistorische Archäologie von Estland, Livland, Kurland. Dorpat: Mattiesen. Heapost, L., 2006. The population of the SE corner of Estonia at the end of the Iron Age and in the Middle Ages. Acta Međica Lituanica, 13 (2), 109-114. Hedges, R. E. Μ., 2002. Bone diagenesis: an overview of processes. Archaeometry, 44 (3), 319-328. Heege, E. R., 2012. Ofenkeramik und Kachelofen: Typologie, Terminologie und Rekonstruktion im deutschsprachigen Raum (CH, D, A, FL) mit einem Glossar in siebzehn Sprachen (Schweizer Beiträge zur Kultur geschichte und Archäologie des Mittelalters, 39). Basel. Heyworth, Μ., 2013. Archaeological sites. Pieejams: http://heritagehelp. org.uk/planning/archaeological-sites (08.02.2016.). Hillson, S., 2008. Dental pathology. Katzenberg, Μ. A., Saunders, S. R. (eds.). Biological Anthropology of the Human Skeleton. Hoboken, N. J.: John Wiley Sons, 301-306. Hus, J., Geeraerts, R., Spassov, S., 2003. Archaeomagnetism and Archaeo
magnetic Dating. Dourbes: Institut Royal Météorologique de Belgique. Piejams: http://dourbes.meteo.be/aarch.net/info_en.pdf (05.03.2020.). IH 1993 - Indriķa hronika. No latiņu valodas tulkojis Ā. Feidhūns, Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne. Ilisch, P., 2012. Rheinische und Vestfalische Münzen in Funden des 12. und 13. Jahrhunderts aus dem Baltikum. Monetary History of the Baltics in the Middle-Ages (12֊16th C). Tallinn, 45-53. Imhof, A. E., 1979. Die Übersterblichkeit verheirateter Frauen im frucht baren Alter. Zeitschrift für Bevölkerungswissenschaft, 5, 487-510. Indreko, R., 2001. Origin and area of settlement of the Fenno-Ugrian Peoples. Trames, 5 (1), 8-25. Inizan, M. L., Reduron-Ballinger, Μ., Roche, H., Tixier, J., 1999. Techno logy and Terminology of Knapped Stone: followed by a multilingual vocabulary Arabic, English, French, German, Greek, Italian, Portu guese, Spanish. Nanterre: C.R.E.P. Inrap 2009 - Institut national de recherches archéologiques préventives. Definition. Preventive archaeology. Pieejams: http://www.inrap.fr/ preventive-archaeology/Preventive-Archaeology/Definition/p-1385lgl-Definition.htm (15.03.2017.). Izstāde Jēkabpils muzejā, 1942. Jēkabpils Vēstnesis, 38, 1. Jacomet, S., 2007. Plant macrofossil method and studies. Use in environ mental archaeology. Elias, S. A. (ed.). Encyclopedia of Quaternary Science 3. Elsevier, 2384-2412. Jahrbuch 1894-1914 - Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik. Mitau. Hodder, I., 1982. Symbols in Action: Ethnoarchaeological Studies of Material Culture. New York: Cambridge University
Press. Jakobsons, F., 1928a. Arheoloģiskie izrakumi Pļavniekkalnā. Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums, 33, 261-262. Hodder, I., 1986. Reading the Past. Current Approaches to Interpretation in Archaeology. Second edition. Cambridge: Cambridge University Press. Jakobsons, F., 1928b. Kas atrasts Pļavniekkalnā pie Ķekavas. Jaunāko Ziņu Pielikums, 177, 09.08.1928., 8. Hodder, I., 1991. The decoration of containers: an ethnographic and historical study. Ceramic Ethnoarchaeology. Tucson: University of Arizona Press, 71-94. Jakobsons, F., 1928c. Piezīmes par podnieku ripas ievešanu Latvijā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 5/6, 600-603. Jakovleva, Μ., 1992. Kurzemes hercogu dzelzsmanufaktūras. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 29-48. Hodsdon, J. (ed.), 2006. Archaeomagnetic Dating: Guidelines on Pro ducing and Interpreting Archaeomagnetic Dates. Swindon: English Heritage. Pieejams: http://dourbes.meteo.be/aarch.net/linford.pdf (31.08.2015.). Jaksch, R., 1893. Das gemauerte Grab im Domhof zu Riga. Sitzungs berichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1892. Riga, 62-64. Högberg, U., Iregren, E., Siven, C. H., Diener, L., 1987. Maternal death in Medieval Sweden: an osteological and life table analysis. Journal of Biosocial Science, 19, 495-503. Jammer, V. (Hatz V.), 1952. Die Anfänge der Münzprägung im Herzogtum Sachsen (10. und 11. Jarhundert). Numismatische Studien. Hamburg, H. 3/4. Hole, F., Heizer, R. F., 1973. An Introduction to Prehistoric Archaeology. Third edition. New York; Chicago; San Francisco; Atlanta;
Dallas; Montreal; Toronto; London; Sydney: Holt, Rinehart and Winston. Janelis, I. Μ., 2011. Par latviešu ciemu laikā un ainavā. Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 108-125. Hoppa, R. D„ Vaupel, J. W„ 2002. Paleodemography: age distributions from skeletal samples. Cambridge: Cambridge University Press. Hoppe, K. D., 1990. Aufgaben und erste Ergebnisse der Stadtarchäologie in Wismar. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 1. Wismar: H. Hoffmann, 20-48. Houben, G. Μ. Μ., 1998. Coin-weightmakers for coins from 24 countries. Zwolle. Hupei, A. W„ 1774. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Erster Band. Riga: J. F. Hartknoch. 618 Jankauskas, R., 2002. Anthropology of the Iron age inhabitants of Lithuania. Bennike, P., Bodzsár, É. В., Susanne, C. (eds.). Ecological Aspects of Past Human Settlements in Europe (Biennial Books of EAA, Vol. 2). Budapest: Eötvös University Press, 129-142. Jansons, A., 1961. Izogrāfiskais materiāls par Latviju Igaunijas PSR ZA Vēstures muzejā. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 169-173. Jansons, A., Erdmanis, G., 1988. Helmsa hronikas zīmējumu analīze. Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei, 3. sēj. Rīga: Zinātne, 105-159.
Literatūras Jansons, G., 2002. Par Mārtiņsalas baznīcu un tās apmetuma fragmentu ar krustiem. Civitas et castrum ad Mare Balticum: Baltijas arheo loģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 256-265. Jansons, G., 2004. Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils: Pētījumi arhitektū ras vēsturē. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Jansons, G„ 2007. Turaidas pils arhitektūra, 13.-17. gadsimts. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Jansons, R., 2006. Komunistiskā režīma politiskās represijas Kurzemē 1944-1945. Atbrīvotāji kā iekarotāji. Latvijas Okupācijas muzejs. Gadagrāmata 2005. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 119-141. Jemeļjanovs, E., 2014. Kur atradās mestra Venno celtā pirmā Siguldas ordeņpils. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 132-144. Jemeļjanovs, E., 2015. Arheoloģiskās liecības par Turaidas pils viduslaiku ķieģeļnīcu. Turaidas pils 13.-17. gadsimta būvkeramika: Katalogs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 168-175. Jērums, N., 2011. Vienasmens zobeni zemgaļu apdzīvotajās teritorijās. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 137-158. Jērums, N., 2014. Krustadatas Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 27. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 56-123. Jones, E. R., Zarina, G., Moiseyev, V., Lightfoot, E., Nigst, P. R., Manica, A., Pinhasi, R., Bradley, D. G., 2017. The Neolithic Transi tion in the Baltic Was Not Driven by Admixture with Early European Farmers. Current Biology, 27 (4), 576-582.
https://www.ncbi.nlm.nih. gov/ pmc/articles/PMC5321670/ Juškēvičs, J., 1929. Limbaži. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 5/6, 481-496. Juškēvičs, J., 1994. Vecā Rīga. Rīga: Zvaigzne. Kaennel, Μ., Schweingruber, F. H. (eds.), 1995. Multilingual Glossary of Dendrochronology: Terms and Definitions in English, German, French, Spanish, Italian, Portuguese and Russian. Berne: Haupt. Kajzer, L., 1996. Wstęp do archeologii historicznej w Polsce. Łódź: Wydawnictwo Uniwersytetu Łódzkiego. Kalējs, О., 1940. Jersikas senkapi. Senatne un Māksla, 2, 11-29. Kalējs, U., Lūsēns, Μ., 2008. Arheoloģiskās uzraudzības darbi ārpus Rīgas 2006. un 2007. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 132-138. saraksts early Metal period. Scott, E. Μ., Alekseev A. Yu., Zaitseva, G. (eds.). Impact of the Environment on Human Migration in Eurasia: Proceedings of the NATO Advanced Research Workshop, held in St. Petersburg, 15-18 November 2003 (Nato Science Series. IV: Earth and Environmental Sciences, Vol. 42). New York et al.: Kluwer Academic Publishers, 275-290. Kalniņš, D., 2005. Aiz Daugavas vara dārzs. Rīga: Preses nams. Kalniņš, D., 2010. Ancient Latgallian Treasures. Pieejams: https:// latgallians.wordpress.com Kalniņš, G. (sast.), 2017. Cēsu pils raksti, 1: arheoloģija, arhitektūra, vēsture. Cēsis: Cēsu pils saglabāšanas fonds. Kalniņš, Μ., Bērziņš, V., Zagorska, L, 2017. Krama apstrādes tehnoloģiju terminoloģija. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-26. Kampe, P., 1937. Baznīcu celtniecība Vidzemē zviedru valdības pēdējos piecdesmit gados (1660-1710). Rīga: Latvijas
Universitāte. Kampe, P., 2012. Dzimtas apbedījumi un mauzoleji Vidzemes un Kur zemes muižās no 18. gs. līdz 19. gs. vidum (no vācu val. tulkojusi E. Grosmane). Mākslas Vēsture un Teorija, 15, 40-53. Kampe, P., 2014. Mauzoleji Rīgas, Jelgavas un Liepajas pilsētu kapsētās (no vācu val. tulkojusi E. Grosmane). Mākslas Vēsture un Teorija, 17, 52-59. Kapelle 1991 - Lexikon des Mittelalters, Bd. V. München; Zürich: Artemis, 931-932. Kapenes 1933 - Latviešu konversācijas vārdnīca, VIII. sēj. Rīga: A. Gulbis, 15 438-15 446. Karlsons, Ž., 1936. Lielais mēris Kurzemē (1709-1711). Jelgava: Jelgavas ģimnāzijas mazpulks. Karnups, A., 1931. Ausgrabungen auf dem Burgberge Tanīsa-Kalns im Jahre 1930. Congressus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19-23. VIII. Rīga, 461-472. Karnups, A., 1936. Izrakumi Talsu pilskalnā 1936. g. Senatne un Māksla, 4, 67-85. Karnups, A., 1937a. Dzīvnieku galvaskausi Talsu pilskalnā. Senatne un Māksla, 4, 98-108. Karnups, A., 1937b. Talsu pilskalns. Vēstures atziņas un tēlojumi. Sast. F. Balodis. Rīga: Izglītības ministrija, 339-349. Karnups, A., 1938. Izrakumi Talsu pilskalnā 1937. g. Senatne un Māksla, 2, 74-92. Kalējs, U., Vilcāne, A., 2018. Pirmie arheoloģiskie izrakumi Alūksnes Tempļa kalnā 2017. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016.-2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 50-55. Karnups, A., 1942. Senkultūras nozīme tautas audzināšanā. Laikmets, 51, 7. Kallmeyer, T., 1910. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Riga. Karulis, K., 1988. Atklājums un tā izraisītās pārdomas. Karogs, 3,118-121. Kalniņa, L., 2006. Paleovegetation and human impact in
the surround ings of the ancient Burtnieks Lake as reconstructed from pollen analysis. Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neo lithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia (Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund, 53-74. Karulis, K., 1992. Latviešu etimoloģijas vārdnīca, I-II sēj. Rīga: Avots. Karulis, K., 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: Avots. Katalog 1896 - Katalog der Ausstellung zum X. archäologischen Kongress in Riga 1896. Riga: W. F. Hächer. Kalniņa, L., 2015. Malmutas grīvas nogulumu palinoloģiskie pētījumi un paleoveģetācijas rekonstrukcija. Loze, I. Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā. 2. pielikums. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 270-280. Katzenberg, M. A., 2008. Stable isotope analysis: a tool for studying past diet, demography, and life history. Katzenberg, Μ. A., Saun ders, S. R. (eds.). Biological Anthropology of the Human Skeleton. Hoboken: John Wiley Sons, 413-441. Kalniņa, L., Ceriņa, A., Vasks, A., 2004. Pollen and plant macroremain analyses for the reconstruction of environmental changes in the Katzenberg, Μ. A., Saunders, S. R. (eds.), 2008. Biological Anthropology of the Human Skeleton. 2nd ed. Hoboken: John Wiley Sons. 619
Literaturas saraksts Kazakevičius, V., 1996. IX-XHI a. baltų kalavijai. Vilnius: Lietuvos istorijos institutas. Kazakevičius, V., 1998. Iš vėlyojo geležies amžiaus baltų ginklų istorijos (kalaviju makštų galų apkalai). Lietuvos archeologija, 15. Vilnius, 287-327. Kock, J. (red.), 2001. Hikuin, 28: Middelalderlige Pottemagerovne i Dan mark: Undersøgelse, rekonstruktion og fremlæggelse. Højbjerg: Forlaget Hikuin. Koepf, H., Binding, G., 1999. Bildwörterbuch der Architektur. Stuttgart: Alfred Kröner Verlag. Kazakevičius, V., 2004. Kalniškių V-VI a. kapinyno keramika. Lietuvos archeologija, 26. Vilnius: Diemedžio leidykla, 9-28. Kohs Jumîtis, A., 2016. Zem Kārļa XII karogiem. Latviešu karavīri 18. gad simta Zviedrijas armijā. Rīga: Zvaigzne ABC. Keller, H. L., 2005. Lexikon der Heiligen und biblischen Gestalten·. Legende und Darstellung in der bildenden Kunst. Stuttgart: Philipp Reclam jun. Koknese 2010 - Kokneses pils 1590. gada revīzijas protokols. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 298-320. Kelly, J., 2004. Gunpowder: Alchemy, Bombards and Pyrotechnics: The His tory of the Explosive that Changed the World. NewYork: Basic Books. König, A., 2014.· Ein Töpferofen mit renaissancezeitlicher Werraware in Höxter. Archäologie in Westfalen-Lippe. Ausgrabungen und Funde. Pieejams: https://journals.ub.uni-heidelberg.de/index.php/aiw/ article/view/33931 (03.03.2020.). Kempke, T., 2001. Slawische Keramik. Handbuch zur mittelalterlichen Keramik in Nordeuropa (Schriften des Archäologischen Landes museums,
6). Neumünster: Wachholtz, 209-256. Kildyushevskii, V. L, 2006. Pskov pottery in the 12th to 16th centuries. Orton, C. (ed.). The Pottery from Medieval Novgorod and Its Region. New York: UCL Press, 79-115. Kirchen-Gesetz 1687 ֊ Kirchen-Gesetz und Ordnung, So der Großmächtigste König und Herr, Hr. Carl der Eilffte, Der Schweden, Gothen und Wen den König. Im Jahr 1686. hat verfassen und im Jahr 1687. Im Druck ausgehen und publiciren lassen: Mit denen dazu gehörigen Ver ordnungen. Auff Höchst-Ermeldten Ihrer Königl. Majest, gnädigsten Befehl ins Teutsche übersetzet. Riga. Kirchenordnung 1570 - Kirchenreformation des fürstenthums Churland und Semigallien, in Lieffland. Anno domini 1570. Die evangelischen Kirchenordnungen des XVI. Jahrhunderts. Hrsg, von E. Sehling. Bd. 5. Leipzig, 1913, 49-110. Kirschbaum, E. (Hrsg.), 1994. Lexikon der christlichen Ikonographie. 8 Bde. Rom et al.: Herder. Kiudsoo, Μ., 2008. Copper imitations of West-European pennies of the 11th century in Estonia. Scripta varia numismatico Tuukka Talvio sexagenario dedicata (Publications of the Finnish Numismatic Society, 6). Helsinki, 91-97. Kivikoski, E., 1973. Die Eisenzeit Finnlands: Bildwerk und Text. Helsinki: Finnische Altertumsgesellschaft. Kiwull, E., 1911. Gewandteste und Bronzefunde aus einem lettischen Gräberfelde der jüngeren Eisenzeit bei Wenden. Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands. Riga: W. F. Hä cker, 1-39. Konvencija 1969 - Europen Convenction on the Protection of the Archaeo logical Heritage. London, 06.05.1969. Pieejams: http://conventions.
coe.int/Treaty/en/Treaties/Html/066.htm (20.02.2020.). Konvencija 1992 - European Convenction on the Protection of the Archaeo logical Heritage (revised). Valleta, 16.01.1992. Pieejams: http:// conventions.coe.int/Treaty/en/Treaties/Html/143.htm (20.02.2020.). Krajcarz, Μ. T., Krajcarz, Μ., Bocherens, H., 2018. Collagen-to-collagen prey-predator isotopic enrichment (A13C, Δ15Ν) in terrestrial mam mals - a case study of a subfossil red fox den. Palaeogeography, Palaeoclimatology, Palaeoecology, vol. 490, 563-570. Kretschmer, H., 2008. Lexikon der Symbole und Attribute in der Kunst. Stuttgart: Philipp Reclam jun. Kriiska, A., Tarasov, A., 2011. Wood-chopping tools of Russian-Karelian type from Latvia. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 57-72. Kruse, F., 1842. Necrolivonica oder Alterthümer Liv-, Esth- und Curlands: bis zur Einführung der christlichen Religion in der Kaiserlich Russi schen Ostsee-Gouvernements. Dorpat: H. Laakmann. Krūmiņa, A., Pliss, L., Zariņa, G., Puzuka, A., Zariņa, A., Lāce, В., Elferts, D., Khrunin, A., Limborska, S., Kloviņš, ƒ., Gailîte (Piekuse), L., 2018. Population Genetics of Latvians in the Context of Admixture Between North-Eastern European Ethnic Groups. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Sec. B, 72 (3), 131-151: Pieejams: URL: https://content.sciendo.eom/view/journals/prolas/72/3/article-pl31. xml (20.02.20202.). Kucypera, P., Wadyl, S., 2011. Early medieval miniature axes of Maka rov’s type 2 in the Baltic Sea Region. Archaeologia Lituana, 12. Vilnius: Vilnius University, 122-129. Klemensen, Μ. F., 1996. Production
of highly decorated pottery in medieval Denmark. La céramique très décorée dans l’Europe du Nord-Ouest (Xe֊XVe siècle): Actes du colloque de Douai (7-8 avril 1995) (Nord-Ouest Archéologie, 7), 131-140. Kuehn, Μ., 2001. Kant: Biography. Cambridge University Press. Klešniks, V., 2004. Latgolas vēstures pétniceibas sökumi Ludzas nūvodā. Tavu zemes kalendārs: Kultūrvēsturiska un literara godagrõmota 2005. Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 80 -83. Kundziņš, L„ 1928. Tanīsa kalnā izraktie kauli. Archaioloģijas raksti, IV sēj., 1. d. Rīga: Pieminekļu valde, 51-58. Klētnieks, J., 1990. Stāmerienas sagšas kalendārās likteņzīmes. Zvaig žņotā debess, Rudens. Rīga: Zinātne, 34-41. Klētnieks, J., 2008. Mūžības valdnieki. Rīga: Tapais. Kühlborn, Μ., 2008. Olivenamphoren aus Spanien. Denkmalpflege in Lüneburg. Lüneburg, 39-42. Pieejams: https://www.stadtarchaeologielueneburg.de/mag/glb-oliv.htm (03.03.2020.). Kundziņš, P., 1928. Tanīsa kalnā atraktās celtnes. Archaioloģijas raksti, IV sēj., 1. d. Rīga: Pieminekļu valde, 45-50. Kunigą, L, 2000. Kristapiņu kapulauks, 8. gs. beigas - 12. gs. Rīga: RaKa. Kļava, V., 2008. Ceļa sākums uz moderno sabiedrību Latvijas vēsturē. Latvijas Arhīvi, 4, 39-56. Kunigą, L, 2004. Arheoloģiskie izrakumi Rušenicas pilskalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 27-29. Kļaviņš, E., 1994. Ornamenta jēdziens un plastiskās mākslas. Ornaments Latvijā: Materiāli mākslas vēsturei. Rīga: Zinātne, 7-12. Kuniga, I., 2008. Arheoloģiskie izrakumi Rušenicas pilskalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un
2007. gadā. Rīga: Zinātne, 46-50. 620
Literaturas Kuniga, I., 2010a. Arheoloģiskie izrakumi Rušenicas pilskalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 6-18. Kuniga, I., 2010b. Madalānu pilskalns, ciems un kapulauki. 1. g.t. pr.Kr. 13. gs. Jēkabpils: Jēkabpils drukātava. Kuniga, I., 2012. Arheoloģiskie izrakumi Rušenicas pilskalnā 2010. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 35-38. saraksts Lamoureux, M. G., 2009a. Archaeological Advances of the Last 50 Years. Pieejams: http://www.sourcinginnovation.com/archaeology/Arch02. htm (05.03.2020.). Lamoureux, M. G., 2009b. The various dating techniques available to archaeologists. Pieejams: http://www.sourcinginnovation.com/ archaeology/Arch08.htm (05.03.2020.). Lancmanis, I., 2007. Heraldika. Rīga: Neputos. Kuniga, I., 2016. Aizsardzības izrakumi Kristapiņu kapulaukā. Arheolo ģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 82-103. Kupffer, K. R., 1928. Organische Reste aus Vorgeschichtlichen Grabstätten in Kurland. Wahle, E. Die Ausgrabungen in Rutzau und Bauske (Archaioloģijas raksti, I sēj., 2. d.). Rīga: Pieminekļu valde, 65-79. Kuplais, Μ., 1977. Arheoloģisko materiālu izmantošana 19. gs. tautas celtniecības izpētē. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 128-130. Kursis, A., 1998. Mīti un īstenība: Ziemeļnieku sāgas par seno Latviju un latviešiem. Stokholma: ARAR. Kurši senatnē = Couronians in Antiquity, 2008. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Kuršiai 2009 - Kuršiai: Genties kultúra laidosenos duomentimis: Baltų archeologijos paroda:
Katalogas = The Curonians: Tribe Culture According to the Burial Data: Baltic Archaeological Exhibition: Cata logue. Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Kurtz, E., 1924. Verzeichnis alter Kultstätten in Lettland. Mitteilungen aus der livländischen Geschichte, Bd. XXII, H. 2. Riga: N. Kymmel, 47-119. Lang, V., 1996. Muistne Rävala: muistised, kronoloogia ja maaviljelusliku asustuse kujunemine Loode-Eestis, eriti Pirita jõe alamjooksu piirkonnas = Prehistoric Rävala. Antiquities, chronology and the establishment of farming settlement in North-West Estonia, with special reference to the area on the lower reaches of the Pirita River (Muinasaja teadus 4). Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Ajaloo Instituut. Lang, V., 1998. Some aspects of the Corded Ware Culture east of the Baltic Sea. Julku, К., Wiik, K. (eds.). The Roots of Peoples and Languages of Northern Eurasia, I. Turku, 84-104. Lang, V., 2005. Archaeological cultures and ethnic history: some exam ples from the East Baltic Early Iron Age. Culture and Material Culture. Papers from the first theoretical seminar of the Baltic archaeologists (BASE) held at the University of Tartu, Estonia, October 17th-19th, 2003 (Interarchaeologia, 1). Tartu: University of Tartu, 11-28. Lang, V., 2006. The history of archaeological research (up to the late 1980s). Archaeological Research in Estonia 1865-2005 (Estonian Archaeology, 1). Tartu: Tartu University, 13-40. Lang, V., 2007. The Bronze and Early Iron Ages in Estonia (Estonian Archaeology, 3). Tartu: Tartu University Press. Kvālis, A., 1943.
Vēsturnieki senlietu medībās. Daugavas Vanagi, 33, 8. Lang, V., 2018. Läänemeresoome tulemised (Muinasaja teadus, 28). Tartu: Tartu Ülikooli kirjastus. Kvaskova, V., 2010. Dobeles pils 17. gadsimta arhīva dokumentos. Pētī jumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 343-364. Lang, V., 2020. Homo Fennicus: itämerensuomalaisten etnohistoria. Helsinki: Suomalaisen Kirjallisuuden Seura. Kwiatkowski, Μ., 1567. Wszystkiej Lifflanckiej ziemie, jako przedtym sama w sobie była, krótkie a pożyteczne opisanie. Królewiec. LA 1926 - Latvijas archaioloģija. Sarakstījuši A. Μ. Tallgrens, E. Šturms, H. Moora, M. Šmīdehelme, F. Balodis, P. Kundziņš, P. Šmits. F. Baloža redakcijā. Rīga: Valters un Rapa. LA 1974 - Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne. Laime, S., 2003a. Cosmological Ideas in Latvian Rock Carvings and Distaff Designs. Cosmos: The Journal of the Traditional Cosmology Society (Edinburgh), 19 (1), 2-20. Laime, S., 2003b. Latvijas klinšu raksti: ar izpēti saistīto jautājumu ievirzei. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5/6, 125-138. Laime, S., 2004. Rauna Velnalas zīmju klints. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5, 43-54. Laime, S., 2005. Kādas bēru tradīcijas attīstība pēc Rauna klinšu rakstu materiāla. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu krājums, 10. Liepāja: LiePA, 276-287. Laime, S., 2007. Rauna Danku zīmju klints. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 1, 37-48. Larsson, L., 2006. Tooth for a tooth for a grave. Tooth ornaments from the graves at the cemetery of Zvejnieki.
Back to the Origin: New Research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki Cemetery and Environment, Northern Latvia. Ed. by L. Larsson, I. Zagorska (Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52). Lund, 253-288. Larsson, L., 2010. A double grave with amber and bone adornments at Zvejnieki in northern Latvia. Archaeologia Baltica, 13. Klaipėda, 80-89. Latvija Amerikā: latviešu laikraksts Amerikā (Toronto, Ont.: Daugavas Vanagi). 20.06.2009. Lavento, Μ., 2001. Textile Ceramies in Finland and on the Karelian Isthmus. Helsinki. Lazdiņa, L, Vasks, A., 2012. Arheoloģiskie pētījumi Mežītes pilskalna apmetnē 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.֊ 2011. gadā. Rīga: Nordik, 39-44. LE 2005 - Latvijas enciklopēdija, 3. sēj.: I - LATV. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība. Lehtosalo-Hilander, P.-L., 1982. Luistari II: The Artefacts. Helsinki: Vammala. Leimus, I., 1994. Livonian Mintmasters of the Sixteenth Century. Nordisk Numismatisk Årsskrift 1989-1990, 113-139. Laime, S., 2008. Zārtapu zīmju klints un Ziemeļkurzemes piederības zīmes. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 114-129. Leimus, L, 1995. Das Münzwesen Livlands im 16. Jahrhundert (15151581/94). Stockholm Studies in Numismatiek, 1. Stockholm, 38-39. Laime, S., 2009. Svētā pazeme: Latvijas alu folklora. Rīga: Zinātne. Leimus, I., 2001. Das Münzwesen Livlands in der frühen Hansezeit. 13. Jahrhundert und erste Hälfte des 14. Jahrhunderts. Fernhandel und Handelspolitik der baltischen Städte in der Hansezeit. Lüneburg, 46-51. Laime, S.,
Urtāns, J., 2016. Svētupes Lībiešu Upurala. Rīga: Nordik. 621
Literaturas Leimus, L, 2013. Monetary History of Medieval Courland: Some Specu lations. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 37-59. Leinasare, I., 1962. Zemkopība un zemkopības darba rīki Latvijā. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība. saraksts Löwis of Menar, K. v., 1896а. Bericht über die Ausgrabungen unter Neuhof im Kirchspiel Kremon. Sitzungsberichte der Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1895. Riga: W. F. Hächer, 85-86. Leisiö, T., 1997. Lyyra ja Pythagoras: Antiikin ajan kielisoittimia. Tampere: Kansanperinteen laitos, Kanteleliito. Löwis of Menar, K. v., 1896b. Die Burg Fredeland oder Treyden. Sitzungs berichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1895. Riga, 36-44. Lex, P., 1904. Das kirchliche Begräbnisrecht (historisch-kanonisch dar gestellt). München; Regensburg: G. J. Manz- u. Kunstdruckerei. Löwis of Menar, K. v., 1900. Kokenhusen und Umgebung: Ein Führer durch den schönsten Teil des Dünathais. Riga: N. Kymmel. LGU - Livländische Güterurkunden. Hrsg. H. Bruiningk, N. Busch. Riga, 1908, Bd. I; 1923, Bd. II. Löwis of Menar, K. v., 1903. Die älteste Ordensburg in Livland. Berlin: Franz Ebhardt 8: Co. Līdaka, D., Ruša, Μ., 1996. Saldus Svētā Jāņa baznīcas kapeņu apseko šanas materiāli. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 72-76. Löwis of Menar, K. v., 1904. Gräberfunde aus Lindenberg. Sitzungs berichte der Gesellschaft für Geschichte und
Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1903. Riga: W. F. Häcker, 98-101. Liebgott, N. К., 1978. Keramik fra vikingetid og middelalder. København: Nationalmuseet. Löwis of Menar, K. v., 1922. Burgenlexikon für Alt-Livland. Riga: Walters und Rapa. Liebgott, N. К., 2001. Keramikken fra Farum Lillevang. Hikuin, 28: Middel alderlige Pottemagerovne i Denmark. Højbjerg, 127-138. Löwis of Menar, K. v., Bienemann, Е, 1895. Die Burgen der Livländischen Schweiz Segewold, Treyden, Kremon und Wenden. Zugleich ein Führer durch das Aathal. Riga: Verlag von Alexander Stieda. Liepajas senatnes liecinieki Vikingu izstādē Rīgā. 1943. Kurzemes Vārds, 304, 4. Liepiņa, Dz., 1978. Par ciema novadu Vidzemē. Arheoloģija un etnogrā fija, 12. Rīga: Zinātne, 138-160. Likums 1923 - Likums par pieminekļu aizsardzību. Valdības Vēstnesis, Nr. 133, 26.06.1923. Pieejams: https://www.periodika.lv/ (20.02.2020.). Loze, L, 1975. Agrais neolīts Zvejsalās. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 8, 53-64. Loze, L, 1981. Spätmesolithikum und Frühneolithikum in Lettland. Veröffentlichungen des Museums für Ur- und Frühgeschichte Potsdam, Bd. 14/15. Berlin: VEB Deutscher Verlag der Wissenschaften, 183-190. Loze, I., 1983a. Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā. Rīga: Zinātne. Likums 1992 ֊ Latvijas Republikas likums “Par kultūras pieminekļu aiz sardzību”. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=72551 (20.02.2020.). Likums 2011 - Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=187927 (20.02.2020.). Line, I., 2015. Bauskas pils krāšņu rekonstrukcija un
restaurācija. Mākslas Vēsture un Teorija, 18, 122-127. Lisowski, Μ., 2019. The identification of Jewish patterns of food prepara tion and consumption: a zooarchaeological approach to the Medieval and early Modern evidence from Central-Eastern Europe. PhD thesis. University of Sheffield. Loze, I., 1983b. Jauni materiāli par agro neolītu Lubāna līdzenumā. Zvidzes apmetne. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 6, 89-100. Loze, I., 1992. Arheoloģiskie pētījumi Upesgala līča neolīta apmetnē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 63-66. Loze, I., 1993a. Arheoloģiskie pētījumi Ičas neolīta apmetnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 9-21. Loze, I., 1993b. The Early Neolithic in Latvia. The Narva Culture. Acta Archaeologica, 63. Købehnhavn: Munksgaard, 119-140. Livi-Bacci, Μ., 1997. A Concise History of World Population. 2nd ed. Malden, MA: Blackwell Publishers. Loze, I., 1994a. Dažas auklas keramikas un agrā bronzas laikmeta kul tūru iezīmes Latvijas teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 72-75. LKSH 1997-2016 - Lübecker Kolloquium zur Stadtarchäologie im Hanse raum. Bd. 1-Х. Lübeck: Verlag Schmidt-Römhild. Loze, I., 1994b. Zvejsalu neolīta apmetne Lubāna ieplakā. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 29-45. LKV ֊ Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.-21. sēj. Rīga: A. Gulbis, 1927-1940. Loze, I., 1995. Lubāna ezera ieplakas akmens laikmeta apmetnes un to apdzīvotāju iztikas ekonomika. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 11-32. LLV 1995 - Lietuviešu-latviešu vārdnīca =
Lietuvių-latvių kalbų žodynas. Rīga: Zinātne. LLVV 1972 - Latviešu literārās valodas vārdnīca, I sēj. Rīga: Zinātne. Loze, I., 1997. Zemkopības ieviešana Latvijas teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 25-41. Loeffler, H., 1929. Die Grabsteine, Grabmäler und Epitaphien in den Kirchen Alt-Livland vom 13.-18. Jahrhundert (Abhandlungen der Herder-Gesell schaft und des Herder-Instituts zu Riga. Bd. 3). Riga: G. Löffler. Loze, I., 2000. The Early Neolithic at the Iča Settlement Site (Lake Lubāna Depression). Lietuvos archeologija, 19. Vilnius, 203-220. Loeschcke, G., 1890. In Sachen der sog. shifförmigen Steinsetzungen. Sitzungsberichte der gelehrten estnischen Gesellschaft uz Dorpat 1889. Dorpat: T. Mattiesen, 138-143. Loginova, 0., 1973. Muzeja veidošanās un attīstība no 1773. līdz 1940. gadam. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. 1773-1973. Rīga: Zvaigzne, 7-29. 622 Loze, L, 2001a. Akmens laikmeta zveja Latvijas lielāko ezeru baseinā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 28-50. Loze, I. B„ 2001b. Neolīts, 4500.-1500. g. pr.Kr. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 74-115. Loze, I., 2005. Arheoloģiskā pētniecība Lubāna ezera ieplakā. Latvi jas Zinātņu akadēmijas un Varakļānu pilsētas domes zinātniskā
Literatūras saraksts izbraukuma konference 2003. gada 16.-17. maijā. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 54-70. Loze, L, 2006a. Asnes vēlā neolīta apmetne Lubāna ezera mitrajā. Arheo loģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 148-162. Loze, I., 2006b. Neolīta apmetnes Ziemeļkurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Loze, I., 2006c. Vēlā neolīta auklas keramika Lubāna ezera ieplakā kā izziņas avots. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A dala, 1/2, 122-139. Loze, I., 2008a. Arheoloģiskie izrakumi Zvidzes daudzslāņu apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 26-33. Loze, L, 2008b. Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Loze, L, 2010. Krama vērša galvas figūra Lagažas apmetnē Lubāna mitrajā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5-15. Loze, I. B., 2014. Slānekļa prestiža lietas neolīta apmetnēs Lubāna ezera ieplakā. Arheoloģija un etnogrāfija, 27. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 26-39. Loze, I., 2015. Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā: Rēzeknes novada mezolitą un neolīta apmetnes. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola. Loze, L, Jakubovska, T., 1984. Flora monuments of the Stone Age in the Lubāna lowland [Флора памятников каменного века Лубанской низины]. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 85-94. Loze, I., Kalniņa, L., Ceriņa, A., 2011. Lubāna mitrāja ainava vēlā ledus laikmetā un pēcleduslaikmetā. Paleolīts - mezolīts ֊ neolīts - agrais bronzas laikmets. Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava (Letonikas
bibliotēka). Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 175-199. LPE 1987 - Latvijas padomju enciklopēdija, 9. sēj. Rīga: Galvenā encik lopēdiju redakcija. LSV 2001 - Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. ֊ 1200. g. Autori: J. Apals, Μ. Atgāzis, J. Graudonis, I. Loze, Ē. Mugurēvičs, A. Vasks, I. Zagorska. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. LUB - Liv-, Est- und Kurländisches Urkundenbuch. Begründet von F. G. Bunge. Abt. 1, Bd. I-XII. Reval; Riga; Moskau, 1853-1910. Lübke, H., Brinker, U., Meadows, J., Bērziņš, V., Zagorska, L, 2016. New research on the human burials at Riņņukalns, Latvia. Mesolithic Burials - Rites, Symbols and Social Organisation of Early Postglacial Communities: International conference, Halle (Saale), Germany, 18th-21st September, 2013 (Tagungen des Landesmuseums für Vorgeschichte Halle, Bd. 13/1). Halle (Saale), 241-256. Lūsēns, Μ., 2002. Ventspils Livonijas ordeņa pils apbūve 13.-16. gad simtā. Ventspils muzeja raksti, II. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 172-183. Lūsēns, Μ., 2004. Arheoloģiskie pētījumi Ventspils pilī; Zīmoga atra dums Ventspils pilī. Ventspils muzeja raksti, IV. Rīga: Ventspils muzejs, 19-109. Lūsēns, Μ., 2008. Arheoloģiskie pētījumi Sv. Ģertrūdes baznīcas kapsētā Rīgā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 143-151. Lūsēns, Μ., 2010. Arheoloģiskie pētījumi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas vietā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 152-156. Lūsēns, Μ., 2012. Izrakumu nobeigums Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā 2010. gadā. Arheologu pētījumi
Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 128-130. Lūsēns, Μ., Ruša, Μ., 2002. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažu un Kuldī gas pils teritorijā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 172-183. Luther, Μ., 1527. Ob man vor dem Sterben fliehen möge. D. Martin Luthers Werke: kritische Gesamtausgabe. Bd. 23. Weimar: Hermann Böhlaus Nachfolger, 1901, 323-386. LVV 1987 - Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots. Lyman, R. L., Wolverton, S., O’Brien, M. J., 1998. Sériation, Super position, and Interdigitation: a History of Americanist Graphic Depictions of Culture Chance. American Antiquity, 63 (2), 239-261. Madsen, K., Stilke, H., 2001. Bleiglasierte Irdenware. Handbuch zur mittelalterlichen Keramik in Nordeuropa (Schriften des Archäologi schen Landesmuseums, 6). Neumünster: Wachholtz, 539-612. Mäesalu, A., 2014. Kaitserüüde arendamise põhjustest 13.-17. sajandil. Linnusest ja linnas (Muinasaja teadus, 14). Tallinn; Tartu, 227-248. Mägi-Lõugas, Μ., 1993. On the relations between the countries around the Baltic as indicated by the background of Viking Age spearhead ornament. Fornvännen, 88, 211-221. Mägi-Lõugas, Μ., 1994. Eesti viikingiaegsed hoburaudsõled ja nende ornament. Eesti Teaduste Akadeemia Toimetised. Humanitaar- ja sotsiaalteadused, 43 (4), 465-484. Mägi-Lõugas, Μ., 1995. Eesti viikingiaegsed käevõrud ja nende ornament. Eesti arheoloogia historiograafilisi, teoreetilisi ja kultuuriajaloolisi aspekte (Muinasaja teadus, 3). Tallinn, 271-325. Mays, S., 1998. The Archaeology of Human Bones. London: Routledge. Lüdtke, H., 2001.
Grauware des 12. bis 15. Jahrhunderts. Handbuch zur mittelalterlichen Keramik in Nordeuropa (Schriften des Archäologi schen Landesmuseums, 6). Neumünster: Wachholtz, 83-173. Lüdtke, H., Schietzel, K. (Hrsg.), 2001. Handbuch zur mittelalterlichen Keramik in Nordeuropa (Schriften des Archäologischen Landesmu seums, 6). Neumünster: Wachholtz. Lundeberg, R., 2013. The 4-H Horse Project. Oregon State University. Mālkalniete, L, 2011. Rīgas pils 17. un 18. gadsimta virtuve. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 216-237. Mālkalniete, I., 2013. Izrakumu beidzamais gads Veselavas viduslaiku kapsētā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2007.-2010. (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 19). Rīga, 257-258. Lūsēns, Μ., 1992. Arheoloģiskie izrakumi Piltenes pilsdrupās, Ventspilī un Aizputē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 66-72. Mālkalniete, I., 2016. Arheoloģiskās uzraudzības darbi Ērģemes vidus laiku pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 133-136. Lūsēns, Μ., 2000. Arheoloģiskā izpēte un uzraudzība Vecrīgā. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 243-254. Mālkalniete, L, Muižnieks, V., 2014. Arheoloģiskie izrakumi Rundāles viduslaiku pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 146-149. 623
Literatūras saraksts Malmer, В., 1981. Imitations of Byzantine miliaresia found in Sweden. Becker, C. J. (ed.). Studies in Northern Coinages of the Elevent Cen tury (Det Kgl. Danske Videnskabernes Selskab, Historiskfilosofiske Skrifter 4: 9). Kobenhavn. Malmer, B., 1989. The Sigtuna Coinage, c. 995-1005 (Commentationes de Nummis Saeculorum IX-XI in Suecia Repertis. Nova series, 4). Stockholm. Malmer, B., 1992. On Some Scandinavian Elements in the Eversmuiža and the Kolodezski Hoards. Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandinavian im frühen Mittelalter (Studia Báltica Stockholmiensia, 9). Stockholm, 115-123. Malmer, В., 1997. The Anglo-Scandinavian Coinage c. 995-1020 (Com mentationes de Nummis Saeculorum IX-XI in Suecia Repertis. Nova series, 9). Stockholm. Melne, L, 2008. Arheoloģiskie izrakumi Veselavas viduslaiku kapsētā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 164-170. Melotti, Μ., 2011. The Plastic Venuses: Archaeological Tourism in Post-Modern Society. Pieejams: http://www.cambridgescholars.com/ download/sample/61065 (15.11.2016.). Merkevičius, A., Nemickienė, R., 2011. Senieji laukai šiaurės vakarų Lietuvoje. Vilniaus: Vilniaus universitetas. Meža, J., 2015. Augi sleņģenēs - līdz šim nezināmas tautas tradīcijas liecinieki? Daba un muzejs, 10. Rīga: Latvijas Dabas muzejs, 43-46. Miliauskienė, Ž., Jankauskas, R., 2009. Dental wear patterns in Lithua nian and Latvian paleoanthropological samples. Archaeologia Baltica, 12. Klaipėda, 88-94. Malonaitis, A., 2008. Geležiniai siauraašmeniai kirviai Lietuvoje. Vilnius. Mintaurs, Μ., 2016.
Arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsture Latvijā. Rīga: Neputns. Maivess, R., 2010. Kokneses pils būvvēsture: 13. gadsimts - 17. gadsimta 20. gadi. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas vidus laiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 237-273. Mitchiner, Μ., 1988. Jetons, Medalets Tokens the Medieval Period and Nuremberg. Volume one. London. Maivess, R., 2014. Turaidas pils būvvēsture 13.-18. gadsimtā. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 217-260. Mannhardt, W., 1936. Letto-preussische Götterlehre. Riga: W. F. Hacker. Martini, Μ., Sibilla, E., 2001. Radiation in archaeometry: archaeological dating. Radiation Physics and Chemistry, 61, 241-246. Pieejams: http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.512.4009 rep=repl type=pdf (05.03.2020.). Martini, Μ., Sibilla, E., 2006. Luminescence dating and cultural heri tage. Archeometriai Műhely, 1, 3-11. Pieejams: http://www.ace.hu/ am/2OO6_l/AM-2OO6-l-MM.pdf (05.03.2020.). Mašnovskis, V., 2005-2007. Latvijas luterāņu baznīcas: Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra: Enciklopēdija 4 sējumos. Rīga: DUE. Mathieson, L, Alpaslan-Roodenberg, S., Posth, C., Szécsényi-Nagy, A., Rohland, N., Mallick, S., Olalde, L, Pinhasi, R., Reich, D., Zariņa, G. et al., 2018. The genomic history of southeastern Europe. Nature, 555 (7695), 197-203. DOI: 10.1038/nature25778. Matz, J., Mehl, H., 2000. Vom Kienspan zum Laserstrahl: Zur Geschichte der Beleuchtung von Antike bis Heute. Husum: Husum Druck- und
Verlagsgesellschaft. McIntosh, G., Catanzariti, G., 2006. An introduction to archaeomagnetic dating. Geochronometria, 25, 11-18. Meadows, J., Bērziņš, V., Brinker, U., Lübke, H., Schmölcke, U., Staude, A., Zagorska, L, Zariņa, G., 2015. Dietary freshwatwer reservoir effects and the radiocarbon ages of prehistoric human bones from Zvej nieki, Latvia. Journal of Archaeological Science: Reports. Pieejams: http://dx.doi.Org/10.1016/j/jasrep . (24.10.2015.). Meadows, J., Bērziņš, V., Legzdiņa, D., Lübke, H., Schmölcke, U., Zagor ska, L, Zariņa, G., 2016. Stone Age subsistence strategies at Lake Burtnieks, Latvia. Journal of Archaeological Science: Reports, 17, 992-1006. Pieejams: http://dx.doi.Org/10.1016/j.jasrep. (25.12.2017.). Meilis, 0., 1938. Limonita atradnes Latvijā. Ģeogrāfiski raksti, VI. Rīga, 103-122. Melne, L, 2007. Arheoloģiskie izrakumi Veselavas viduslaiku kapsētā 2004. un 2006. gadā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga, 153-154. 624 Mittnik, A., Wang, Ch.-Ch., Pfrengle, S., Daubaras, Μ., Zariņa, G., Hallgren, F., Allmäe, R., Khartanovich, V., Moiseyev, V, Tõrv, Μ., Furtwängler, A., Valtueña, A. A., Feldman, Μ., Economou, Ch., Oinonen, Μ., Vasks, A., Balanovska, E., Reich, D., Jankauskas, R., Haak, W., Schiffels, S., Krause, J., 2018. The genetic prehistory of the Baltic Sea region. Nature Communications, Vol. 9, Article num ber 442. DOI: 10.1038/s41467-018-02825-9. Pieejams: https://www. nature.com/articles/s41467-018-02825-9 (20.02.2020.). Mohén, J.-Р.,
Élűére, Ch., 2000. The Bronze Age in Europe: Gods, Heroes and Treasures. London: Thames and Hudson. Möller, G., 1995. Mittelalterliches und renaissancezeitliches Hohlglas aus Stralsund. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Hanse-Druck, 43-48. Möller, G., 2007. Mineralischer Baustoffhandel und -transport im Ostseeraum des Spätmittelalters bis zur jüngeren Neuzeit. Terra Praehistorica: Festschrift für Klaus-Dieter Jäger zum 70. Geburtstag. Langenweissbach: Kommissionsverlag Beier Beran, 449-468. Montelius, 0., 1888. Über die Einwanderung unserer Vorvater in den Norden. Archiv für Anthropologie, Bd. 17, 151-160. Montelius, 0., 1986. Dating in the Bronze Age with special reference to Scandinavia (Kungi. Vitterhets Historie och Antikvitets Akademien). Stockholm: Almqvist Wiksell International. Monumenta Livoniae Antiquae: Sammlung von Chroniken, Berichten, Urkunden und anderen schriftlichen Denkmalen und Aufsätzen, wel che zur Erläuterung der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurland’s dienen. Vierter Band. Riga; Leipzig, 1844. Moora, H., 1929. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr. I. Teil: Die Funde. Tartu: Õpetatud Eesti Selts. Moora, H., 1931. Ein Hügelgrab der römischen Eisenzeit in Īle, Kreis Jelgava, Lettland. Congressus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.ѴШ 1930 (Latvijas Universitātes Raksti. Filoloģijas un filozofijas fakultātes sērija, I sēj., 1. papild.). Rīga, 437-460. Moora, H„ 1938a. Das II. Hügelgrab von Gailīši, Gemeinde Īle, Kreis Jelgava. Senatne un Māksla, 2, 64-73. Moora, H., 1938b. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa
500 n.Chr. II. Teil: Analyse. Tartu: Õpetatud Eesti Selts. Moora, Н„ 1952. Pirmatnējā kopienas iekārta un agrā feodālā sabiedrība Latvijas PSR teritorijā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Literaturas saraksts Moore, P. D., Webb, J. A., 1978. An Illustrated Guide to Pollen Analysis. Oxford: Blackwell. Morris, J., 2011. Investigating Animal Burrials: Ritual, mundane and beyond (BAR British Series 535). Oxford: British Archaeological Report. Muckle, R. J., 2014. Introducing Archaeology. Second Edition. Toronto: University of Toronto Press. Mugurēvičs, Ē., 1966. Arheoloģiskie izrakumi Matkules pilskalnā 1965. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 23-24. Mugurēvičs, Ē., 1969a. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1968. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-45. Mugurēvičs, Ē., 1969b. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Kurzemē 1968. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheo logu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 45-47. Mugurēvičs, Ē., 1971. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1970. gadā. Izrakumi Zlēku “Priedniekos” un Saldus pili. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 49-51. Mugurēvičs, Ē., 1972. Saldus pils (Frauenburg) XV-XVII gadsimtā. Latvi jas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2, 54-64. Mugurēvičs, Ē., 1973. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1972. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 50-52. Mugurēvičs, Ē., 1974. Priekšvārds. Arheoloģija un
etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 5-6. Mugurēvičs, Ē., 1976. Izrakumi Sabiles pilskalnā un senpilsētā. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 73-78. Mugurēvičs, Ē., 1977a. Izrakumi Sabilē un Tojātos. Materiāli par arheo logu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 48-51. Mugurēvičs, Ē., 1977b. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3.-15. gs. arheoloģiskie pieminekļi. Rīga: Zinātne. Mugurēvičs, Ē., 1978. Izrakumi Sabilē 1977. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 54-57. Mugurēvičs, Ē., 1980. Arheoloģisko izrakumu rezultāti Sabiles senpilsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76-80. Mugurēvičs, Ē., 1982a. Arheoloģiskie izrakumi Dundagas pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 198O./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 95-100. Mugurēvičs, Ē., 1982b. Arheoloģiskie izrakumi Rēzeknes pilskalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 198O./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 101-107. Mugurēvičs, Ē., 1983. Latvijas viduslaiku piļu klasifikācijas un arheo loģiskās izpētes jautājumi. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 3-13. Mugurēvičs, Ē., 1984a. Arheoloģiskie izrakumi Dinaburgas pilsētiņā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 69-75.
Mugurēvičs, Ē„ 1984b. Izrakumi Rēzeknes pilī pabeigti. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 68-69. Mugurēvičs, Ē„ 1985. Rēzeknes pils un tās novads 9.-17. gs. (sakarā ar 700 gadiem, kopš Rēzekne pirmoreiz minēta rakstītajos avotos). Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 3, 48-71. Mugurēvičs, Ē., 1987. Kristīgās ticības izplatība Latvijas teritorijā 11.-12. gs. un katoļu baznīcas ekspansijas sākums. Latvijas PSR Zinātņu Aka dēmijas Vēstis, 5, 10-25. Mugurēvičs, Ē., 1988. Izrakumi Dinaburgas pilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 104-109. Mugurēvičs, Ē., 1993. Komentāri. Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 333-451. Mugurēvičs, Ē., 1994. Arheoloģiskās liecības par Livonijas ordeņa piļu apbūves attīstību Latvijas teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 93-109. Mugurēvičs, Ë., 1996a. Die Dorfsiedlung und die Burg Holme bei Salaspils (Lettland) im Mittelalter. Pele, O., Pickhan, G. (Hrsg.). Zwischen Lübeck und Novgorod: Wirtschaft, Politik und Kultur im Ostseeraum vom frühen Mittelalter bis ins 20. Jahrhundert: Norbert Angermann zum 60. Geburtstag. Lüneburg: Institut Nordostdeutsches Kultur werk, 99-107. Mugurēvičs, Ē., 1996b. Latvijas vēstures institūta arheoloģijas fondi un zinātniskais arhīvs kā vēstures pētīšanas avots. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 3, 55-57. Mugurēvičs, Ē., 1999a. Dinaburgas pilsapmetnes koka lāpsta. Etnogrāfs profesors Dr. habil, hist. Saulvedis Cimermanis:
Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 190-197. Mugurēvičs, Ē., 1999b. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teri torijā (12. gs. - 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 54-90. Mugurēvičs, Ē., 1999c. Rakstītie avoti par Mārtiņsalas pili 12.-14. gs. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 203-215. Mugurēvičs, Ë., 2000. Arheoloģiskie pētījumi Ventas lejteces apgabala dzelzs laikmeta un viduslaiku pieminekļos. Izrakumi Zlēkās. Arheo loģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 74-87. Mugurēvičs, Ē., 2001. Burg und Burgsiedlung Sabile (Zabeln) im 11.-16. Jh. Lietuvos archeologija, 21, 63-72. Mugurēvičs, Ē., 2003. Pēterburga un Latvijas arheoloģija. Referāts Latvijas Zinātņu akadēmijas. Valsts mākslas muzeja un P. Stradina Medicīnas vēstures muzeja kopsēdē “Pēterburga un Latvija kultūr vēsturisko sakaru skatījumā” 2003. gada 4. aprīlī. Latvijas Vēstnesis, 11.04.2003., Nr. 57. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/73744. (14.02.2017.). Mugurēvičs, Ē„ 2005. Piltenes pils 14.-16. gadsimtā un arheoloģiskās liecības par tās tiltu. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Lat vijas viduslaiku pilis, V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 165-202. Mugurēvičs, Ē„ 2006. Lībiešu izcelsmes un kultūras veidošanās problē mas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 15-37. Mugurēvičs, Ē„ 2008. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga: Latvijas vēstures
institūta apgāds. 625
Literaturas Mugurēvičs, Ē., 2011. Rēzeknes pils un novada vēsture 9.-17. gs. pēc rakstītajiem avotiem un arheoloģisko izrakumu datiem. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 238-274. Mugurēvičs, Ē., 2014. Dinaburgas pils un pilsapmetne pēc rakstīto avotu un arheoloģisko izrakumu liecībām. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 145-165. Mugurēvičs, Ē., Mugurēvičs, A., 1999. Meža dzīvnieki Latvijā. Latvijas mežu vēsture līdz 1940. gadam. Rīga: WWF - Pasaules Dabas fonds, 207-247. Mugurēvičs, Ē., Spirģis, R., 2002. Arheoloģiskās liecības par akām Latvijas mūra pilīs (12. gs. beigas - 18. gs.). Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 349-370. Mugurēvičs, Ē., Vilcāne, A., 1986. Naujenes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etno grāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 91-97. Muiža zem ozoliem 1998 - Muiža zem ozoliem. Ungurmuiža un fon Kampenhauzenu dzimta Vidzemē = Gutshof unter den Eichen. Orelien und die Familie von Campenhausen in Livland (Katalogs izstādei Rundāles pils muzejā un Herdera institūtā Mārburgā). Rīga: Nordik. saraksts Munthe, L. W., 1902-1917. Kungi. Fortifikationens historia. Bd. 1-6. Stockholm. Mūrniece, S., Kalniņa, L., Bērziņš, V., Grasis, N., 1999. Environmental change and prehistoric human activity in West Kurzeme, Latvia. Miller, U., Hackens,
T., Lang, V., Raukas, A., Hicks, Sh. (eds.). Environmental and Cultural History of the Baltic Region. PACT 57. Belgium, 35-70. Musilek, L., Kubelik, Μ., 2000. Termoluminiscence dating. Creagh, D. C., Bradley, D. A. (eds.). Radiation in Art and Archeometry. Amsterdam: Elsevier, 101-128. Myrberg, N., 2008. Ett eget värde. Gotlands tidigaste mynnting, ca 1140-1220 (Stockholm Studies in Archaeology, 45). Stockholm: Stockholm University. Nadolski, A., 1984. Polska broń. Broń biata. Wyd. II. Wrocław; Warszawa; Kraków; Gdańsk: Zakład Narodowy im. Ossolińskich. Nakaitė, L., 1964. Miniatiūrinės IX-XIII amžių įkapės Lietuvoje. Lietuvos TSR mokslų akademijos darbai, serija A, 2 (17). Vilnius, 53-73. Namneek, H., 1942a. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 8, 226-228. Namneek, H., 1942b. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 9, 266-268. Muižnieks, V., 2003. Arheoloģiskie pētījumi Puzes Lejaskroga kapsētā un viduslaiku apbedīšanas tradīcijas Ziemeļkurzemē. Ventspils muzeja raksti, III. Rīga: Ventspils muzejs, 94-112. Namneek, H., 1942c. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 10, 300-302. Muižnieks, V., 2004a. Apbedīšanas tradīcijas Puzes Lejaskroga 13.-17. gs. kapsētā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 29-44. Namneek, H., 1942d. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 11, 327-329. Muižnieks, V., 2004b. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažu vecpilsētā 2001. un 2002. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds,
74-76. Namneek, H., 1942e. Vēstures mācīšana no jaunās Eiropas viedokļa. Izglītības Mēnešraksts, 12, 362-364. Muižnieks, V., 2006a. Apbedīšanas tradīcijas Mārtiņsalas baznīcas kap sētā. Arheoloģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 163-184. Nassaney, M. S., 2010. Social archaeology. Archaeology: Encyclopedia of Life Support Systems, Vol. I. United Kingdom: EOLSS Publishers, 1-7. Pieejams: http://www.eolss.net/sample-chapters/c04/e6-21-01-12.pdf (20.02.2020.). Muižnieks, V., 2006b. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažos kvartālā starp Dailes un Cēsu ielu. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 27-32. Nerman, В., 1958. Grobin-Seeburg: Ausgrabungen und Funde. Stockholm: Almqvist Wiksell. Muižnieks, V., 2007. Neparasti guldīti mirušie Latvijas vēsturisko laiku kapsētās. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 31-59. Muižnieks, V., 2008. 14., 15. gs. ugunskapi Kurzemē. Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 35-56. Muižnieks, V., 2014a. Arheoloģiskā uzraudzība Jēkabpilī 2013. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 150-154. Muižnieks, V., 2014b. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažos. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 155-159. Muižnieks, V., 2014c. Arheoloģiskie izrakumi Ropažu viduslaiku pilī 2012. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 163-168. Neumann, W., 1912. Der Dom zu St. Marien in Riga: Baugeschichte und Baubeschreibung. Riga: G.
Löffler. Noteikumi 2003 - Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumi Nr. 474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsar dzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=78458 (20.02.2020.). Noteikumi 2003a - Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumi Nr. 473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aiz sargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta”. Pieejams: https:// likumi.lv/doc.php?id=78457 (20.02.2020.). Muižnieks, V., 2015. Bēru tradīcijas Latvijā pēc arheoloģiski pētīto 14.-18. gs. apbedīšanas vietu materiāla (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 21). Rīga: Zelta grauds. Noteikumi 2003b - Ministru kabineta 2003. gada 15. jūlija noteikumi Nr. 392 “Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=77333 (20.02.2020.). Muižnieks, V„ Vasiļausks, E., 2018. Karls Bojs un viņa pētījumi Latvi jas un Lietuvas arheoloģijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 30. Rīga: Zinātne, 47-66. Noteikumi 2004 - Ministru kabineta 2004. gada 9. novembra noteikumi Nr. 916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums”. Pie ejams: https://likumi.lv/doc.php?id=96371 (20.02.2020.). Muktupāvels, V., 2017. Tautas mūzikas instrumenti Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Nowakowski, A., 1994. Arms and Armour in the Medieval Teutonic Order’s State in Prussia. Łódź: Oficyna Naukowa MS. 626
Literatūras saraksts Nunez, Μ., 1987. A Model for the Early Settlement of Finland. Fennoscandia Archaeologica, IV, 3-18. Nyenstede, F., 1839. Livländische Chronik. Monumenta Livoniae Antiquae, 2. Riga; Leipzig. O’Brien, Μ. J., Lyman, R. L., 2002. Sériation, Stratigraphy, and Index Fossils: The Backbone of Archaeological Dating. New York; Boston; Dordrecht; London; Moscow: Kluwer Academic Publishers. O’Brien, Μ. J., Lyman, R. L., 2009. Darwinism and historical archaeo logy. Majewski, T., Gaimster, D. (eds.). International Handbook of Historical Archaeology. New York: Springer, 227-252. O’Connor, T., 2013. The Archaeology of Animal Bones. Stroud: History Press. Oras, E., 2015. Practices of Wealth Depositing in the lst֊9th Century AD Eastern Baltic. Leiden: Sidestone Press. Ortslexikon 1990 - Baltisches historisches Ortslexikon. T. 2: Lettland. Köln; Wien: Böhlau. Ose, L, 1996. Podiņu krāsnis Kurzemes un Zemgales pilīs: 15. gs. beigas 18. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 1997. Ugunsieroču nozīme Viduseiropas piļu arhitektūras attīstībā un tās ietekme Livonijā 15.-16. gadsimtā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 51-67. Ose, L, 1998a. Salaspils pils plānojuma rekonstrukcija. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 378-414. Ose, L, 1998b. Ugunsieroču ieviešanās Latvijas pilīs. Dabas un vēstures kalendārs 1999. Rīga, 63-68. Ose, L, 1998c. Ugunsieroču torņu apsekošana Vidzemes pilīs. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga:
Latvijas vēstures institūta apgāds, 53-57. Ose, L, 2000. Bīskapa Alberta laikā celtās Latvijas pilis. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 2. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 65-78. Ose, L, 2001a. Jauni dati par Rīgas pirmo aizsargmūri. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 3/4, 131-133. Ose, L, 2001b. Latvijas viduslaiku piļu pētniecība 18.-20. gadsimtā (Lat vijas viduslaiku pilis, II). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 2006. Zviedrijas Karaliska Kara arhīva dotumi - Latvijas 17. gs. nocietinājumu izpētes nozīmīgs avots. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 3/4, 59-64. Ose, L, 2007. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 2008. Zviedru skanstis Daugavas lejtecē kā kultūrvēsturiskas izziņas avots. Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 230-249. Ose, L, 2010a. Latvijas viduslaiku piļu pārbūves pēc uguns šaujamo ieroču ieviešanās, 15. gadsimta vidus - 16. gadsimta vidus. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 8-40. Ose, L, 2010b. Rīgas un Kokneses pils 17. gadsimta plāni un zīmējumi no Kara arhīva Stokholmā. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 224-234. Ose, L, 2010c. Überblick über die Forschungsgeschichte der Burgen Lettlands. Burgen und Schlösser. Zeitschrift für Burgenforschung und Denkmalpflege, 4, 216-224. Ose, L, 2011a.
Cēsu pils 16. gs. krāsns podiņi - vai reformācijas laika liecinieki? Regina in castro Wenda: Rakstu krājums - veltījums Cēsu ordeņpils pētniecei arheoloģei Dr. hist. h.c. Zigrīdai Apaļai 75 gadu dzīves jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 143-148. Ose, L, 2011b. Ieskats Ludzas ordeņpils vēsturē un nocietinājumu attīs tībā. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 354-380. Ose, L, 2011c. Kapelas un baznīcas Latvijas viduslaiku pilīs. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 95-144. Ose, L, 2011d. Vidzemes un Latgales piļu 17. gs. plāni un zīmējumi no Stokholmas arhīviem. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 478-490. Ose, L, 2012a. Kobronskansts pārbūves 17. gs. un 18. gs. sākumā zviedru inženieru ieceres un to realizācija. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 7. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 406-443. Ose, L, 2001c. Rīgas un tās tuvākās apkārtnes 17.-18. gadsimta nocieti nājumu plāni Stokholmas Kara arhīvā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 3. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 188-210. Ose, L, 2012b. [Par: Studies in Post-Medieval Archaeology, 4: Written and iconographie sources in post-medieval archaeology. Ed. Jaromir Žegklitz. Praha: Archaia, 2012. 509 p., il. (Pētījumi jauno laiku arheoloģijā, 4: Rakstītie un ikonogrāfiskie avoti jauno laiku arheo loģijā)]. Latvijas
Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 179-185. Ose, L, 2002a. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā, Kungu un Kaļķu ielā. Arheo logu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 269-282. Ose, I. (sast.), 2013. Turaidas pils 16.-18. gadsimta krāsns keramika: Katalogs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 2002b. Salaspils Zviedru skansts. Civitas et castrum ad Mare Balticum: Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos. Rakstu krājums - veltījums LZA īstenajam loceklim prof. Dr. habil, hist. Andrim Caunem 65 gadu dzīves jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 205-223. Ose, L, 2003. Viduslaiku Rīgas aizsargmūris. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 202-264. Ose, L, 2005. Piltenes pils 16. gs. pirmās puses dekoratīvie akmenskalumi. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas vidus laiku pilis, V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 387-403. Ose, I. (sast.), 2015. Turaidas pils 13.-17. gadsimta būvkeramika: Katalogs = Building Ceramies of Turaida Castle in the 13th-17th Centuries: Catalogue. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Ose, L, 2016a. Bauskas un Cēsu pils senlietas ar uzrakstiem VDMIE un GWBIE - liecinieces reformācijas ieviešanai Livonijā. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, IX). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 237-259. Ose, L, 2016b. Siguldas, Turaidas, Krimuldas un Mālpils piļu plāni no Kara arhīva Stokholmā. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zem gales pilīm
(Latvijas viduslaiku pilis, IX). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 326-340. 627
Literaturas saraksts Ose, I. (sast.), 2017. Turaidas pils 13.-18. gadsimta dzelzs būvkalumi: Katalogs = Building Ironwork at Turaida Castle in the 13th-18th Centuries: Catalogue. Rīga: Zinātne. Pavulāne, V, 1994. Rakstītos vēstures avotos minētās apdzīvotas vietas Kurzemē 13. gadsimtā (Miera Kursa). Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 151-160. Ozola, I., 2013. Holoceną organogenie nogulumi un to uzkrāšanās apstākļu izmaiņas purvos Ziemeļvidzemē. Disertācija. Rīga: Latvijas Universitāte. Pāvulāns, V, 1971. Satiksmes ceļi Latvijā ХНІ-ХѴП gs. Rīga: Zinātne. Ozola, I., Ceriņa, A., Kalniņa, L., 2010. Reconstruction of palaeo vegetation and sedimentation conditions in the area of ancient Lake Burtnieks, northern Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 59, 164-179. Ozola, К., 1959. Arheoloģiskie izrakumi Cēsu raj. Priekuļu lauksaimnie cības mehanizācijas tehnikuma teritorijā. Referātu tēzes zinātniskai sesijai, veltītai 1958. gada arheoloģiskiem izrakumiem un etnogrāfis kai ekspedīcijai Latvijas PSR teritorijā. Rīga, 33-34. Ozoliņa, A., 2007. Zviedrijas 17.-18. gadsimta vara monētas un to atradumi Latvijas teritorijā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga, 69-78. Ozoliņa, A., 2014. Livonēzi un to vieta Krievijas reģionālo monētu kalšanas vēsturē. Latvijas Nacionālā muzeja zinātniskie lasījumi 2011.-2013.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 20). Rīga, 133-140. Ozols, J., 1969. Die baltische Steinkistengräberkultur. Berlin: Walter de
Gruyter Co. Ozols, К., 1939. Senie latviešu audumi. Senatne un Māksla, 2, 81. Paardekooper, R., 2014. The history and development of archaeological open-air museums in Europe. Experiments Past: Histories of Experi mental Archaeology. Ed. by J. R. Flores, R. Paardekooper. Leiden: Sidestone Press, 147-166. Paegle, E., 1924. Jaunākie izrakumi Latvijā. Latvijas Saule. Mākslas un senatnes mēnešraksts, 21/22, 221. Paläobotanik. Lexikon der Biologie. Pieejams: http://www.spektrum.de/ lexikon/biologie/palaeobotanik/48920 (06.04.2017.). Pan, Μ., Sjöberg, L. E., 1991. Preliminary Results from Swedish Sites of the 1990 Baltic Sea GPS Campaign. Presented at the XX IUGG Conference, Vienna, August 1991. Pärn, F., 1995. Zur Geschichte der livländischen Numismatik. Studia Numismatica. Tallinn, 132-146. Pärn, E, Mscr. Sog. Nottaler Livlands aus 1558-1561. Hamburg. Pečeliūnaitė-Bazienė, E., 2004: 2/2 sustiprinto ruoželinio pynimo audi niai I-XII a. Lietuvos pajūrio laidojimo paminkluose. Archaeologia Lituana, 5. Vilnius: Vilnius University, 66-77. Pečeliūnaitė-Bazienė, E., 2016. Kuršiu tekstile. The Curonians. Tribal Culture according the Ornaments and Wear. Vilnius: Lietuvos nacio nalinis muziejus, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 226-238. Peida, К. (Duemane), 1979/1981. Die Entwicklung der Numismatik in Lettland. Hamburger Beiträge zur Numismatik, H. 33/35, 195-204. Perns, E, 2005. Volterà fon Pletenberga dālderis un tā kalumi zeltā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 159-176. Persietis (Zemītis, K.), 1930. Kalmju
kalniņš. Persieša kopoti raksti, I. Rīga: A. Gulbis, 423-432. Petrenko, V., Urtāns, J., 2012. Grobiņas arheoloģijas pieminekļi. Rīga: Nordik. Pettere, I., 1998. Daugavpils novada krucifiksi. Daugavpils: Latgales pētniecības institūta izdevniecība. Pettersson, P. E., 2007. Användningsområden för perforerade cylin derkärl: En studie av bottenlösa perforerade cylinderkärl och dess möjliga användningsområden med fokus på högre temperaturer. LUP Student Papers. Lund University Libraries. Pieejams: https://lup. lub.lu.se/student-papers/search/publication/1319938 (03.03.2020.). Piezonka, H., 2012. Stone Age hunter-gatherer ceramics of North-Eastern Europe: insights into the dispersal of an essential innovation. Docu menta Praehistorica, 39, 23-51. Pigozne-Brinkmane, L, 2005. Baking bread in a reconstructed bread-oven of the Late Iron Age. Reconstruction and Experiment in Archaeo logy - European Platform, 2, 79-84. Pigozne-Brinkmane, L, 2008. Interaction between experimental archaeo logy and folklore - Latvian example. Reconstruction and Experiment in Archaeology - European Platform, 5, 30-32. Piton, D. (ed.), 1996. La céramique très décorée dans l’Europe du Nord-Ouest (Xe-XVe siècle): Actes du colloque de Douai (7-8 avril 1995) (Nord-Ouest Archéologie, 7). Berck-sur-Mer. Past from the Air: Aerial Archaeology and Landscape Studies in Northern Europe: Papers of the international seminar held at Klaipeda University 16-20 November 2005. Ed. by R. Jarockis, R. Kraujalis, Ch. Musson. Vilnius: Versus aureus, 2007. Polakiewicz, Μ., 1967. Obróbka gliny (Pottery): Przewodnik. Toruń.
Paulsen, P., 1956. Einige Säbelschwerter im Ostseeraum. Documenta archaeologica Wolfgang La Baume dedicata. Bonn, 123-136. Pollard, A. Μ., Heron, C., 1996. Archaeological Chemistry. Cambridge: The Royal Society of Chemistry. Pauluči 2008 - Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. Izdošanai sagatavojusi, tulkojusi un komentējusi I. Ose. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Pravornis, A., 2012. Arheoloģiskās uzraudzības darbi 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 140-148. Pavele, T., 1959. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Rīgā 1957. gadā. Rīga: Valsts Rīgas vēstures muzejs. Preusser, F., Degering, D., Fuchs, Μ., Hilgers, A., Kádereit, A., Kla sen, N., Krbetschek, Μ., Richter, D., Spencer, J. Q. G., 2008. Lumi nescence dating: basics, methods and applications. Eiszeitalter und Gegenwart - Quaternary Science Journal, 57, 95-149. Pāvele, T., 1964. Latvijas 11.-13. gs. bronzas bļodas. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 127-134. Pāvele, T., 1995. Arheoloģiskie pētījumi pie Pētera baznīcas. Pētera baznīcas atdzimšana. Rīga: Galvenā arhitektūras pārvalde, 52-55. 628 Platbārzdis, A., 1968. Die königlich schwedische Münze in Livland. Das Münzwesen 1621-1710. Stockholm: Almqvist Wiksell. Priedîte, L, 1971. Rokas dzirnavas, to tipi, izmantošana un izplatība Latvijā 19. gs. otrajā pusē. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultā tiem. Rīga: Zinātne, 5-7.
Literatūras Priedīte, L, 1988. Tautas mūzikas instrumenti. Rīga: Avots. saraksts Pūriņš, R., 1987. Senās vējdzirnavas. Rīga: Zinātne. Rains, V„ 2000. Zemūdens arheoloģiskie pētījumi Latvijā 20. gs. beigās. Arheoloģiskie pieminekļi, arheoloģiskās vietas. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 11-17. Putt, S„ 2015. The origins of stone tool reduction and the transition to knapping: an experimental approach. Journal of Archaeological Science: Reports, 2, 51-60. Rapp, G., 2009. Archaeomineralogy. Berlin; Heidelberg: Springer-Verlag. Pyhrr, S. W., 1999. “Ancient armour and arms recently received from Spain” Eusebio Zuloaga, Henry Lepage and the Real Armeria in Madrid. Gladius, XIX, 261-290. Pyhrr, S. W., LaRocca, D. J., Breiding, D. H., 2005. The Armored Horse in Europe. 1480-1620. New York: Metropolitan Museum of Art. Rackevičius, G., 2002. Arbaletas ir lankas Lietuvoje XIII-XVI a. Vilnius. Radiņš, A., 1978. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Ogres un Gulbenes rajonā, izrakumi Gūtiņu pilskalnā Preiļu rajonā 1977. gadā. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 60-62. Radiņš, A., 1980. Arheoloģiskie izrakumi Gūtiņu pilskalnā un Salnas kroga kapulaukā 1979. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 84-86. Radiņš, A., 1984. Izrakumi Kuciņu un Ćakulu uzkalniņu senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76-79. Radiņš, A.,
1986. Izrakumi Batņu senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 97-99. Radiņš, A., 1994. Daugmales pilskalnā atrastā 12. gs. bronzas lejamveidne. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 92-96. Radiņš, A., 1996a. Apbedījumi ar sievietes rotu kompleksa “ziedojumiem” latgaļu apdzīvotajā teritorijā 11.-13. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 98-103. Radiņš, A., 1996b. Ceļvedis Latvijas senvēsturē. Rīga: Zvaigzne ABC. Radiņš, A., 1999. 10.-13. gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 5). Rīga: N.I.M.S. Radiņš, A., 2000. Daugavas ceļš un Daugmale. Cauri gadsimtiem: Rakstu krājums veltīts Valdemāram Ģinteram (1899-1979) (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 7). Rīga: N.I.M.S., 101-121. Radiņš, A., 2004. Zemgaļu un skandināvu sakari 10.-12. gadsimtā. Tirdz niecības uzbūves daži aspekti. Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs, 77-87. Rasiņš, A., Tauriņa, Μ., 1983. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un etnogrāfija, 14. Rīga: Zinātne, 152-175. Rech, Μ., 2001. Hinweise auf Alltag und Handwerk im mittelalterlichen Bremen. Bremer Archäologische Bläter. Neue Folge, 5. Bremen: Schintz Druck, 29-62. Reinfelde, I„ 2003. “Reilija” pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. Senā Rīga: Pētījumi
pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 58-67. Reinfelde, I., 2005a. 18. un 19. gs. baltmāla pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 5. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 104-124. Reinfelde, I., 2005b. Archäologische Tonpfeifen-Funde in Riga. Ein ersten Überblick. Knasterkopf. Fachzeitschrift für Tonpfeifen und historischen Tabakgenuß. Bd. 18. Tonpfeifen zwischen Ostsee und Schlesien. Görlitz; Leipzig: Kügler Kluttig, 51-62. Reinfelde, I., 2009.17.-20. gs. sarkanmāla saliekamās pīpes Rigas arheo loģiskajā materiālā. Senā Rīga: Pilsētas arheoloģija, arhitektūra un vēsture, 6. Rīga: Mantojums, 124-139. Reinfelde, I., 2012. Reinzemes ֊ Rarenas un Vestervaldes 16.-18. gs. plastiski dekorētie trauki Rīgas arheoloģiskajā materiālā. Arheolo ģija un etnogrāfija, 26. Rīga: Zinātne, 156-176. Reinfelde, L, 2012. Rīgā atrastā 16.-17. gs. Ķelnes un Frehenas akmensmasas keramika ar plastisko dekoru. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 7. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 149-178. Reinfelde, I., 2015. Zīgburgas 16. gadsimta otrās puses akmensmasas keramika Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 8. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 92-109. Reinfelde, L, Vijups, A., 2002. 17. gs. baltmāla pīpes Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arheoloģiskajā materiālā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 283-295. Remecas, E., 2016. Находки курляндских монет в
Клайпеде. Between Klaipeda and Turku: Decennary volume of the Association of Baltic Numismatists. Association of Baltic Numismatists, 14-20. Radiņš, A., 2012. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns. Renfrew, A. C., 1987. Archaeology and Language: The Puzzle of Indo-European Origins. London: J. Cape. Radiņš, A., Zemītis, G., 1988. Izrakumi Daugmales arheoloģiskajā kom pleksā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etno grāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 117-121. Renfrew, C., Bahn, P., 1996/2012. Archaeology: Theories, Methods and Practice. 2nd ed./6th ed. London: Thames Hudson. Radiņš, A., Zemītis, G., 1990. Daugmales arheoloģiskās ekspedīcijas darbs. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 129-132. Radivojević, Μ., Rehren, T., Pernicka, E., Šljivar, D., Brauns, Μ., Borić, D., 2010. On the origins of extractive metallurgy: new evi dence from Europe. Journal of Archaeological Science, 37, 2775-2787. Pieejams: https://edisciplinas.usp.br/pluginfile.php/1382613/ mod_r esource/con tent/l/Ono/o2Othe%2 Oor igins %2 Oo f°/o20 extractive°/o20metallurgy_new%20evidence°/o20from%20 Europe°/o20(Radivojevic»/o20et°/o20al°/o202010).pdf (15.01.2018.). Renner 1876 (1582) - Johann Renner’s Livländische Historien. Hrsg, von R. Hausmann und К. Höhlbaum. Göttingen. Rice, P. Μ., 1987. Pottery Anallysis: A Source Book. Chicago: University of Chicago Press. Richter, D., 2007. Advantages and limitations of thermoluminescence dating of heated
flint from Paleolithic sites. Geoarchaeology: An International Journal, 22 (6), 671-683. Riegl, A., 1901. Die spätrömische Kunst-industrie nach den Funden in Österreich-Ungarn. Wien: Österreichische Staatsdruckerei. 629
Literatūras Riekstiņš, H., 1931. Der zweite Depotfund von Kokumuiža. Congresus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.VHI.1930. Riga, 473-478. Riekstiņš, H., 1935. Latviešu cilšu kapu tipi un apbedīšanas parašas dzelzs laikmetā. Rīga: L.Ü. Studentu padomes grāmatnīcas izdevums. Riekstiņš, H., Stepiņš, P., 1938. 1938. g. izrakumi Valmieras pilskalnā. Senatne un Māksla, 3. saraksts Rudzīte, Μ., 1996. Latviešu valodas sēliskās izloksnes. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 4/5, 45-50. Rundberget, В., Vasks, A., Larsen, J. H., Bebre, V., Brūzis, R., Donina, L, Gundersen, I. Μ., Vīksna, A., 2020. The bloomery in Latvia - Iron Age and medieval technologies in a comparative study. Historical Metallurgy, 52 (2) for 2018 (published 2020), 96-109. Rusovs, B., 1926. Livonijas kronika. Tulkojis cand. hist. Ed. Veispals. Rīga: Valters un Rapa. Rīgas arheoloģija - 50: Rīgas arheoloģiskās izpētes rezultāti no 1938. līdz 1987. gadam: Izstādes katalogs; Zinātniskas konferences referātu tēzes. Sast. A. Caune, A. Celmiņš. Rīga, 1988. Russow, В., 1845 (1584). Livländische Chronik. Reval: F. J. Koppelson. Rimantiene, R., 1994. Die Steinzeit in Litauen (Bericht der Römisch-Ger manischen Kommision, 75). Mainz am Rhein: Philipp von Zabern. Russow, E., 2006. Importkeraamika Lääne-Eesti linnades 13.-17. sajandil = Imported Pottery in West Estonian Towns between the 13th and 17th Centuries. Tallinn: Tallinna ülikooli Ajaloo instituut. Rimantiene, R., 2005. Akmens amžiaus žvejai prie Pajūrio lagūnos. Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus. Ring, E., 2012. Keramikhandel im
Ostseeraum zur Hansezeit ֊ ein Beleg für eine Hansekultur? Mähnert, J., Selzer, S. (Hrsg.). Vertraute Ferne: Kommunikation und Mobilität im Hanseraum. Husum, 41-44. Pieejams: https://stadtarchaeologie-lueneburg.de/download.htm (12.02.2018.). Ruša, Μ., 1998. Arheoloģiskie izrakumi Kokneses pilī. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 58-60. Ruša, Μ., 2004. Tukuma viduslaiku pils. Tukuma novada kultūrvēsture: Rakstu krājums, VIL Tukuma muzejs, 21-31. Ruša, Μ., 2006. Madonas viduslaiku kapsēta. Madonas muzeja raksti. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, 5-44. Risberg, J., Bengtsson, L., Kihlstedt, В., Holmberg, C. L., Olausson, Μ., Olsson, E., Tingvall, C., 2002. Siliceus microfossils, especially phytoliths, as recorded in fine prehistoric sites in Eastern Middle Sweden. Journal of Nordic Archaeological Science, 13, 11-26. Ruša, Μ., 2012. Arheoloģiskie izrakumi un uzraudzības darbi Limbažu viduslaiku pilī 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 159-167. Ritums, R., 1994. Aizsardzības izrakumi Ventspils vecpilsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētī jumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76-78. Ruša, Μ., 2016. Arheoloģiskā uzraudzība Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnī, Limbažu un Talsu vecpilsētā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 140-143. Ritums, R., 2000. Pārbaudes izrakumi Válgales senkapos. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures
institūta apgāds, 133-138. Rye, O. S., 1981. Pottery Technology: Principles and Reconstruction. Washington, D.C.: Taraxacum. Ritums, R., 2007. Chronology of the archeological sites in Valgale, Latvia. Inventories and Heritage Management. Baltic Course June 4-14, 2006 Visby, Sweden. Ed. by J. Hanson, H. Ranta. Visby: Gotland University, County Administration of Gotland, 63-69. Ritums, R., 2013. Arheoloģijas pieminekļu apzināšana, aizsardzība un izpēte. Pieminekļu valdei ֊ 90. Pieminekļu valdes mantojums Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 18). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 45-96. Ritums, R., Kalniņa, L., 2002. Ieskats Abavas ielejas senāko apdzīvoto vietu izpētē. Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krā jums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 8). Rīga: N.I.M.S., 153-169. Rosentau, A., Harff, J., Oja, T., Meyer, Μ., 2012. Postglacial rebound and relative sea level changes in the Baltic Sea since the Litorina transgression. Baltica, 25 (2), 113-120. Roslund, Μ., 2007. Guests in the House: Cultural Transmission between Slavs and Scandinavians 900 to 1300 A. D. Leiden; Boston: Brill. Rozenvalds, R., Asaris, J., 2002. Pārbaudes izrakumi Tukuma pilskalnā un apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 93-96. RT - Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etno grāfu . gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 1959-1971. Rudoviča, V., Vīksna, A., Zariņa, G., Melne, L, 2009. An insight into the bioarchaeology of the medieval
inhabitants of Veselava. Archaeologia Baltica, 12. Klaipėda, 112-121. 630 Saag, L., Laneman, Μ., Varui, L., Malve, Μ., Valk, H., Razzak, Μ. A., Shirobokov, I. G., Khartanovich, V. L, Mikhaylova, E. R., Kushniarevich, A., Scheib, C. L., Solnik, A., Reisberg, T., Parik, J., Saag, L., Metspalu, E., Rootsi, S., Remm, Μ., Mägi, R., D’Atanasio, E., Crema, E. R., Diez-del-Molino, D., Thomas, M. G., Kriiska, A., Kivi sild, T., Villems, R., Lang, V., Metspalu, Μ., Tambets, К., 2019. The Arrival of Siberian Ancestry Connecting the Eastern Baltic to Uralic Speakers Further East. Current Biology, 29 (10), 1701-1728. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/31080083 (20.02.2020.). Sachs, H., Badstübner, E., Neumann, H., 1988. Christliche Ikonographie in Stichworten. 3. Aufl. Leipzig: Koehler Amelang. Sachssendahl, J., 1887. Siegel und Münzen der weltlichen und geistlichen Gebietiger über Liv-, Est- und Curland bis zum Jahre 1561 nebst Siegeln einheimischer Geschlechter. Reval: Kluge Strohm. Saldus 2016 - Saldus pils (Frauenburg') 1681., 1711. un 1716. gada inven tarizāciju apraksti. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, IX). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 341-368. Salin, В., 1904. Die altgermanische Thierornamentik: Typologische Studie über germanische Metallgegenstände aus dem IV. bis IX. Jahrhundert, nebst einer Studie über irische Ornamentik. Stockholm: Beckmans Buchdruckerei. Saraksts 1959 - Kultūras pieminekļu saraksts Latvijas PSR teritorijā. Rīga: Latvijas PSR Kultūras ministrija. Saraksts 1969 - Latvijas PSR kultūras
pieminekļu saraksts. Rīga: Latvijas PSR Kultūras ministrija.
Literatūras saraksts Saraksts 1984 - Latvijas PSR vēstures un kultūras pieminekļu saraksts. Rīga: Avots. Saraksts 1993 - Latvijas Republikas arheoloģijas pieminekļi. Rīga: Latvi jas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Saraksts 1998 - Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts. Latvijas Vēstnesis, 375/380, 18.12.1998. Pieejams: https://likumi.lv/ ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu (15.03.2017.). Saraksts 2017 - Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts. Pie ejams: http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/ (08.02.2017.). Schweingruber, F. H., 1993. Jahrringe und Umwelt Dendroökologie. Birmensdorf: Eidgenössische Forschungsanstalt für Wald, Schnee und Landschaft. Sedovs, V., 1992. Balti senatnē. Rīga: Zinātne. Segliņš, V., 2001a. Latvijas holoceną nogulumu sporu un putekšņu dia grammu katalogs. Rīga: LU. Segliņš, V., 2001b. Latvijas holoceną sporu un putekšņu diagrammas. Rīga: LU. Saunders, N. J., 2001. Apprehending memory: Material culture and war, 1919-39. Bourne, J., Liddle, P., Whitehead, I. (eds.). The Great World War 1914-45, Vol. 2. London: Harper Collins, 476-488. Segliņš, V., Kalniņa, L., Lācis, L., 1999. The Lubans plain, Latvia as reference area for long term studies of human impact on the environment. Miller, U., Hackens, T„ Lang, V., Raukas, A., Hicks, Sh. (eds.). Environmental and Cultural History of the Baltic Region. Rixensart, Belgium, 105-130. Sb. Est. 1877 - Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft zu Dorpat 1876. Dorpat: Mattiesen. Sehling, E., 1913. Die evangelischen
Kirchenordnung endes XVI. Jahr hunderts. Bd. 5. Leipzig: O. R. Reisland. Sb. Est. 1892 - Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft zu Dorpat 1891. Dorpat: Mattiesen. Seljak, P. L., Štefančič, Μ., 1999. Adult mortality and biodynamic char acteristics in the early Middle ages population at Bled, Slovenia. Variability and Evolution, Vol. 7, 65-77. Sb. Kurl. - Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus den fahren 1850-1935/1936. Mitau; Riga, 1850-1937. Sēļi 2005 - Sēļi un Sēlija = Selonians and Selonia. Rīga: N.I.M.S. Sb. Rig. - Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alter tumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus den Jahren 1873-1934. Riga: 1874-1936. Semenov, S. A., 1973. Prehistoric Technology: An Experimental Study of the Oldest Tools and Artefacts from Traces of Manufacture and Wear. Adams and Dart. Schäfer, H., 1995a. Funde aus der Zeit um 1810 bis 1820 vom Grundstück des Greifswalder Kaufmanns und Branntweinbrenners Carl Saegert. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Stadt geschichtliches Museum, 82-101. Schäfer, H., 1995b. Hohlgläser des 13. bis 16. Jahrhunderts aus dem östli chen Marktquartier in Greifswald. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Stadtgeschichtliches Museum, 49-56. Schäfer, H., 1995c. Mittelalterliches Hohlglas aus Rostock. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Stadtgeschicht liches Museum, 35-42. Schmid, B., 1921. Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland. Zeitschrift für Bauwesen, H. 7-9, 199-238. Schmiedehelm,
Μ., 1938. Die Steinsetzung in Mūri, Gem. Baižkalns Kr. Cēsis. Senatne un Māksla, 1, 100-109. Schmölcke, U., Meadows, J., Ritchie, K., Bērziņš V., Lübke H., Zagor ska, L, 2015. Neolithic fish remains from the freshwater shell midden Riņņukalns in Northern Latvia. Environmental Archaeo logy, 21 (4), 325-333. Pieejams: http://dx.doi.org/10.1179/17496314 15Y.0000000011 (20.02.2020.). Schöbel, J., Schaal, D., 1982. Historisches Museum. Staatliche Kunst sammlungen Dresden. 3. Aufl. Dresden. Scholkmann, B., 2007. Forschungsfragestellungen, Möglichkeiten und Grenzen einer Archäologie der Reformation im Mitteleuropa. Jäggi, C., Staecker, J. (Hrsg.). Archäologie der Reformation: Studien zu den Auswirkungen des Konfessionswechsels auf die materielle Kultur. Berlin: Walter de Gruyter Co, 3-25. Schutkowski, H. (ed.), 2008. Between Biology and Culture. Cambridge: Cambridge University Press. Schweingruber, F. H., 1983. Der Jahrring: Standart, Methodik, Zeit und Klima in der Dendrochronologie. Bern; Stuttgart: Haupt. Shanks, Μ., Hodder, L, 1995. Processual, postprocessual and interpretive archaeologies. Hodder, I., Shanks, Μ., Alexandri, A., Buchli, V., Carman, J., Last, J., Lucas, G. (eds.). Interpreting Archaeology: finding meaning in the past. London; New York: Routledge, 3-29. Shennan, S., 1994. Introduction: archaeological approaches to cultural identity. Shennan, S. J. (ed.). Archaeological Approaches to Cultural Identity (One World Archaeology, 10). London: Routledge, 1-32. Sievers, C. G., 1875. Muschellager am Burtneck-See (Livland). Verhand lungen der Berliner Gesellshaft für
Anthropologie, Ethnologie und Urgeschichte 1875. Zeitschrift für Ethnologie, 7, 85. Sievers, C. G., 1876. Pfahlbau im Arrasch-See (Lievland). Verhandlungen der Berliner Gesellschaft für Anthropologie, Ethnologie und Urge schichte. Berlin, 276-279. Sigulda 2002 - Siguldas pils 1582. un 1590. gada revīziju protokoli. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 469-499. Šiliņa, Μ., 1986. Latvijas memoriālās akmens tēlniecības tipoloģija un ikonografija (12. gs. - 16. gs. pirmā puse). Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei, I. Rīga: Zinātne, 106-121. Simniškytė, A., 2005. Šėlos kraštas VI/VII֊XHI/XIV amžiais: teritorinė struktūra ir hierarchija. Lietuvos archeologija, 27. Vilnius: Diemedžio leidykla, 29-48. Simniškytė, A., 2013. Geležies amžius Šėloje. Vilnius: Diemedžio leidykla. Sivers, J., 1866. Der Druske-See und der Schoßberg (pilskaln) unter Schreibershof bei Oppekain. Album Livlädischer Ansichten gezeich net und herausgegeben von Wilhelm Siegfried Stavenhagen in Mitau in Stahl gestochen und gedruckt von G. G. Lange in Darmstadt. Mit erläuterndem Text von verschiedenen Verfassern. Mitau. Skarby starożytnej Lotvy 2007 - Skarby starożytnej Lotvy = Treasures of Ancient Latvia. Ed. by A. Bitner-Wróblevska. Warszawa: Państwowe Muzeum Archeologiczne w Warszawie. 631
Literatūras saraksts Skibo, J. Μ., 1992. Pottery Function. A Use-Alteration Perspective. New York; London: Plenum Press. Skutāns, G., 1992. Ceļš uz Beverīnu? Latvijas Vēsture, 4, 61-67. Sloka, J., 1988. Zivju lomi akmens laikmeta Osas apmetnē. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 7, 89-91. Sloka, J., 2000. Zivju kaulu atradumi Cēsu mūra pilī (13.-18. gs.). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 126-130. SLVA 1937 - Senās Latvijas vēstures avoti. 1. burtn. (līdz 1237. gadam). Izd. A. Švābe. (Latvijas vēstures avoti, 2. sēj.). Rīga: Latvijas vēs tures institūts. SLVA 1940 - Senās Latvijas vēstures avoti. 2. burtn. (1238.-1256. g.). Izd. A. Švābe. (Latvijas vēstures avoti, 2. sēj.). Rīga: Latvijas vēstures institūts. Smrčka, V., 2005. Trace Elements in Bone Tissue. Prague: The Karolinum Press. Sommer, A., 1884. Der Rinne-kalns und seine Bedeutung für die Anthropo logie Livlands. Seperatabdruck aus dem Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- u. Kurlands. Serie II, Bd. IX, Lieferung 5. Dorpat. Sounders, N. J., Faulkner, N., 2010. Fire on the desert: conflict archaeo logy and the Great Arab Revolt in Jordan 1916-1918. Antiquity, 84, 514-527. Spekke, A., 1935/1995. Latvieši un Livonija 16. gs. Rīga: A. Gulbis/Rīga: Zinātne. Spencer, A. J., Schofield, L., 1997. Faience in Ancient Mediterranean World. Freestone, L, Gaimster, D. (eds.). Pottery in the Making. World Ceramic Traditions. London: British Museum Press, 104-109. Sperber, E., 1996. Balances, Weigts and Weighing in Ancient and Early Medieval Sweden. Stockholm. Spirģis, R., 2001. Rīgā atrastā stopa-šķēršu plāksnes sakta.
Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 3. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 29-35. Spirģis, R., 2002a. Jaunas atziņas par uzkalniņiem ar akmens riņķi Daugavas lībiešu kapulaukos. Civitas et castrum ad Mare Balticum. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 567-577. Spirģis, R., 2002b. Pētījumi Ikšķiles Kabeļu kapulaukā un Ogres Sarmuļu kapulauka atklāšana. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 131-142. Spirģis, R., 2012. Rīgas Sv. Pētera baznīcas kapsētas apbedījumu stra tigrafija. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 7. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 179-227. Spirģis, R., 2015a. Jaunas liecības par akmens riņķiem Daugavas lībiešu kapulaukos: Ogresgala Čabu kapulauka izpēte 2OO7.-2OO8. g. Ogres Vēstures un mākslas muzeja raksti. Ogre: Ogres Vēstures un mākslas muzejs, 20-35. Spirģis, R., 2015b. Viduslaiku zvēru grāmatu tēli Ikšķiles Kabeļu uzkalniņu kapulauka materiālā. Ikšķiles almanahs, 5. laid. Ikšķile: Ikšķiles novada pašvaldība, 57-92. Spirģis, R., Brūzis, R., 2009. The Ogresgala Čabas cemetery and horse sacrifice. Archaeologia Baltica 11: The horse and man in European antiquity (worldview, burial rites, and military and everyday life). Klaipėda: Klaipėda University Press, 283-294. Spirģis, R., Brūzis, R., 2010. Arheoloģiskie pētījumi Ogresgala Čabās 2008. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 52-56. Spriņģis, Μ., 2010. Cietvielu luminiscence. Pieejams: https://www.cfi. lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/cfi/Studentiem/
laboratorijas_darbi/Cietvielu°/o201uminiscence.pdf (05.03.2020.). Städte 1987 - Städte: Stadtpläne, Plätze, Strassen, Brücken: Systemati sches Fachwörterbuch = Villes: plans, places, voies, ponts: diction naire spécialisé et systématique = Towns: Plans, Squares, Roads, Bridges: Specialized and systematic dictionary (Glossarium artis, 9). München: K. G. Saur. Stařečka, A., 2010. Apdzīvoto vietu nosaukumi latviešu valodas izlok snēs. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 3/4, 80-89. Stenberger, Μ., 1947. Die Schatzfunde Gotlands der Wikingerzeit. Lund: H. Ohlssons Boktryckeri. Stenberger, Μ., 1977. Vorgeschichte Schwedens. Berlin: Akademie-Verlag. Stephan, H. G., 2012. Das Pottland: Mittelalterliche und neuzeitliche Töpferei von landesgeschichtlicher Bedeutung und Keramik von europäischem Rang in Niedersachsen. Aus dem Pottland in die Welt: Eine historische Töpferregion zwischen Weser und Leine. Holzmin den: Verlag Jörg Mitzkat, 9-16. Stepiņš, P., 1938. Izrakumi “Elku kalnā” vai “Pilskalnā” Durbes pagasta Šilderos. Senatne un Māksla, 2, 122-130. Stepiņš, P., 1940. Senā Aizkraukles baznīca. Senatne un Māksla, 2, 30-40. Spirģis, R., 2004. Pārbaudes izrakumi Cēsu dzelzceļa stacijas senkapos. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 36-37. Stepiņš, P., 1943. Sargiet senās kultūras pieminekļus. Tēvija, 218, 4. Spirģis, R., 2006. Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Sv. Pētera baznīcas kap sētā. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 45-54. Stepiņš, P., 1993. Beverīna. Valmiera.
Spirģis, R., 2008a. Arheoloģiskie pētījumi Ogresgala Čabas 2007. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 50-58. Spirģis, R., 2008b. Bruņrupuču saktas ar krūšu važiņrotām un lībiešu kultūras attīstība Daugavas lejtecē 10.-13. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Spirģis, R., 2011. Cēsu vendu kapulauka pētījumi 2003. gadā. Regina in castro Wenda. Rakstu krājums ֊ veltījums Cēsu ordeņpils pētniecei arheoloģei Dr. hist. h.c. Zigrīdai Apaļai 75 gadu dzīves jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 149-157. 632 Stepiņš, P., 1974. Senkapi Īles mežā. Arheoloģijas un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 111-119. Steppuhn, P., 1995. Die Gläser aus dem Brunnen des Rathauskellers in Wismar. Mit besonderer berücksichtigung der spätmittelalterlichen Rippen- und Kreuzrippenbecher. Wismarer Studien zur Archäologie und Geschichte, 5. Wismar: Stadtgeschichtliches Museum, 57-81. Sternberg, R. S., 1997. Archaeomagnetic dating. Taylor, R. E., Aitken, Μ. J. (eds.). Chronometrie Dating in Archaeology (Advaces in Archaelogical and Museum Science, 2). New York: Springer US, 323-356. Stieda, W., Mettig, C., 1896. Schragen der Gilden und Aemter der Stadt Riga bis 1621. Riga: W. F. Häcker. Stikāne, V., 1997. Sieviete barbaru sabiedrības tiesību avotu spogulī. Latvijas Vēsture, 4, 20-25.
Literatūras saraksts Stikāne, V. (sast.), 2014. Turaida 13.-16. gadsimta dokumentos. Rīga: Zinātne. Stivrins, N., Brown, A., Reitalu, T., Veski, S., Heinsalu, A., Banerjea, R. Y., Elmi, К., 2015. Landscape change in central Latvia since the Iron Age: multi-proxy analysis of the vegetation impact of conflict, colonization and economic expansion during the last 2000 years. Vegetation History and Archaeobotany, 24 (3), 377-391. Stivrins, N., Brown, A., Veski, S., et al., 2016. Palaeoenvironmental evidence for the impact of the crusades on the local and regional environment of medieval (13th-16th century) northern Latvia, eastern Baltic. The Holocene, 26 (1), 61-69. Stivrins, N., Kołaczek, P., Reitalu, T., Seppä, H., Veski, S., 2015. Phyto plankton response to the environmental and climatic variability in a temperate lake over the last 14,500 years in eastern Latvia. Journal of Paleolimnology, 54 (1), 103-119. Stivrins, N., Wulf, S., Wastegård, S., Lind, E. Μ., Alliksaar, T., Galka, Μ., Andersen, T. J., Heinsalu, A., Seppä, H., Veski, S., 2016. Detection of the Askja AD 1875 cryptotephra in Latvia, Eastern Europe. Journal of Quaternary Science, 31 (5), 437-441. Stone, A. C., 2008. DNA analysis of archaeological remains. Katzen berg, Μ. A., Saunders, S. R. (eds.). Biological Anthropology of the Human Skeleton. Hoboken: John Wiley Sons, 461-483. Straubergs, K., 1939-1940. Latviešu buramie vārdi, I-II. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums. Strauss, K., 1969. Die Geschichte der Töpferzunft vom Mittelalter bis zur Neuzeit und die Kunsttöpfereien in Alt-Livland (Estland und
Lettland). Basel: P. H. Heitz. Strēle, L, 2003. Rīdzenes upes gultnē atrastie 16.-17. gadsimta pulvera ragi. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 68-74. Strods, H., 1971. Lauksaimniecības tehnika un latviešu zemnieki 18. gs. beigās un 19. gs. pirmajā pusē. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 3-5. Stubavs, A., 1957. Amatniecība 6.-8. gs. pēc archeoloģiskiem atradu miem Ķentes pilskalnā un apmetnē. Arheoloģija un etnogrāfija, 1. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 21-43. Stubavs, A., 1965. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1964. gadā. Zināt niskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. Rīga, 16-19. Stubavs, A., 1967. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1966. gadā. Zinātnis kās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1966. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 37. Stubavs, A., 1973. Salaspils Zviedru skanstes vēsture. Dabas un vēstures kalendārs 1974. gadam. Rīga: Zinātne, 242-246. Stubavs, A., 1980. Arheoloģiskie pētījumi Ritē (1976.-1979. g.). Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 91-96. Stukmanis, I. A., 2010. Kokneses pils arhitektūras meklējumos. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, VI). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 274-297. Stukmanis, I. A., 2014. Cēsu ordeņpils 1975.-1987. gada
arheoloģiskajos izrakumos atrasto arhitektūras detaļu fiksācijas materiāli. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 294-310. Sugita, S., 2007a. Theory of quantitative reconstruction of vegetation I: pollen from large site REVEALS regional vegetation composition. The Holocene, 17 (2), 229-241. Sugita, S., 2007b. Theory of quantitative reconstruction of vegetation II: all you need is LOVE. The Holocene, 17 (2), 243-257. Sugita, S., Gaillard, М.-J., Hellman, S., Broström, A., 2008. Model-based reconstruction of vegetation and landscape using fossil pollen. Posluschny, A., Lambers, K., Herzog, I. (eds.). Layers of Perception: Proceedings of the 35th International conference on computer applica tions and quantitative methods in archaeology. Bonn: Habelt, 385-391. Suhle, A., 1974. Deutsche Münz- und Geldgeschichte von den Anfängen bis zum 15. Jahrhundert. Berlin. Svaräne, D., 1996. Arheoloģiskā uzraudzība Rīgā, 11. novembra krast malā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījuma rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 101-106. Svarāne, D., 2005. Talsu Vilkumuižas ezera 12.-14. gs. tausijas tehnikā sudrabotie dzelzs zirglietu apkalumi un siksnu sadalītāji. Arheo loģija un etnogrāfija, 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 175-185. Svarāne, D., 2013. Pētījumi Latvijas seno metālu tehnoloģijā, 11.-17. gad simts. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Svešvārdu vārdnīca 1969. Rīga: Liesma. Svilāns, J., 1995. Latvijas Romas
katoļu baznīcas un kapelas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija. Šatavičius, E., 2005. Svidru kultūra Lietuvoje. Lietuvos archeologija, 29. Vilnius: Lietuvos istorijos institutas, 133-170. Širants, R., 1971. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ieroču kolekcija. Rīga: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Šmits, P., 1940. Latviešu tautas ticējumi, I. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums. Šnē, A., 1998. 1. starptautiskā Baltijas reģiona marinas arheoloģijas konference Nīneshamnē (24.-27.07.1997.). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 152-153. Stubavs, A., 1974a. Par Latvijas pilskalnu tipoloģiju un klasifikāciju. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 74-88. Šnē, A., 2000. Arheoloģiskās izpētes darbu noslēgums Krustpils pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēs tures institūta apgāds, 188-199. Stubavs, A., 1974b. Salaspils arheoloģiskās ekspedīcijas 1973. gada darba rezultāti. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 59-64. Šnē, A., 2002a. Arheoloģiskās uzraudzības darbi Krustpils pilī. Arheo logu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 206-208. Stubavs, A., 1976. Ķentes pilskalns un apmetne. Rīga: Zinātne. Šnē, A., 2002b. Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās. Rīga: Intelekts. Stubavs, A., 1977. Arheoloģiskie izrakumi Stupeļu apmetnē 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 55-62. Šnē, A., 2003. Sievietes sociālais
statuss Austrumlatvijas sabiedrībās aizvēstures beigās (7.-12. gs.). Latvijas Vēsture, 4, 5-15. 633
Literatūras saraksts Šnē, A., 2005. Emergence and Development of Early Urbanism in the Late Prehistoric Latvia. Misāns, L, Wernicke, H. (Hrsg.). Riga und der Ostseeraum: von der Gründung 1201 bis in die Frühe Neuzeit. Marburg: Verlag Herder-Institut, 24-36. Šnē, A., 2012a. Kobronskansts vēsturiskās un arheoloģiskās liecības. Latvijas Architektūra, 100, 158-164. Šnē, A., 2012b. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā, Kobronskansts vietā, 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 168-173. Šņore, E., 1979. Arheoloģiskās ekspedīcijas darbs Augšzemē 1978. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 77-81. Šņore, E., 1980. Ratulānu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1979. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 97-100. Šņore, E., 1987a. Beteļu kapulauks Augšzemē. Arheoloģija un etnogrāfija, 15. Rīga: Zinātne, 68-81. Šņore, E., 1987b. Kivtu kapulauks. Rīga: Zinātne. Šnē, A., Brūzis, R., 2012. Kobronskansts veidošanās un attīstība 17.-20. gs.: 2010. gada arheoloģiskās izpētes rezultāti. Vēsture: sabiedrība, pārvalde un saimniecība Baltijas jūras reģionā no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem (Latvijas Universitātes Raksti, 764. sēj.). Rīga, 63-81. Šņore, E., 1993. Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņi Latvijas austrumu dahi. Rīga: Zinātne. Šņore, E., 1933. Izrakumi Slates sila uzkalniņu kapos 1927. gadā (Archaioloģijas raksti. I sēj., 1. d.). Rīga: Pieminekļu valde. Šņore, E., 1994. Kaklarınki ar noplacinātiem
galiem Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 105-107. Šņore, E., 1936. Kuršu senlietu atradumi Rīgā. Senatne un Māksla, 3, 72-76. Šņore, E., 1996. Daugavas lībieši Doles salā. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 111-130. Šņore, E., 1937. Izrakumi agro vēsturisko laiku kapulaukā Jūrkalnes pagasta Darvdedžos. Senatne un Māksla, 2, 57-64. Šņore, E., 1997. Lejasdopeļu kapulauks senajā Sēlijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 64-81. Šņore, E., 1938a. Dundagas kājauti. Senatne un Māksla, 2, 111-121. Šņore, E., Zariņa A., 1980. Senā Sēlpils. Rīga: Zinātne. Šņore, E., 1938b. 1937. gada izrakumi Valmierā. Senatne un Māksla, 3, 82-98. Šņore, R., 1929. Izrakumi Dobeles pagasta Ošu senkapos 1926. gadā. Rīgas Latviešu biedrības Zinības komisijas Rakstu krājums, 19. Rīga, 169-179. Šņore, E., 1939. Dignājas pilskalns (īss pārskats par 1939. g. izrakumiem). Senatne un Māksla, 4, 46-64. Šņore, E., 1957. Asotes pilskalna krāsnis. Arheoloģija un etnogrāfija, 1. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 5-20. Šņore, E., 1961. 1960. gada arheoloģiskā ekspedīcija Daugavas kreisajā krastā. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1960. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 8-10. Šņore, E., 1962. Izrakumi Lejasdopeļu arheoloģiskā kompleksā. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 3-4. Šņore, E., 1969. Vampeniešu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1968. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu
tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 51-55. Šņore, E., 1970. Vampeniešu-Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 63-67. Šņore, E., 1973. Vampeniešu-Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1972. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 59-65. Šņore, E., 1974. Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1973. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 68-71. Šņore, E., 1978a. Arheoloģiskie izrakumi Beteļu kapulaukā Augšzemē 1977. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 68-71. Šņore, E., 1978b. Celtniecības liecības Kivtu apmetnē. Arheoloģija un etnogrāfija, 12. Rīga: Zinātne, 52-75. 634 Šņore, E., 1991. Raušu ciems Doles salas augšgalā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 6, 69-87. Šņore, R., 1930. Dzelzs laikmeta latviešu rotas adatas. Latviešu aizvēstu res materiāli, 1. Rīga, 39-95, 97-108. Šņore, R., 1935. Die Hügelgräber und Steinsetzungen der römischen Kaiserzeit bei Salenieki. Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft, 1932. Tartu, 278-299. Šnore, R., 1936a. Izrakumi Doles pag. Klaņģu pilskalnā. Senatne un Māksla, 1, 57-69. Šnore, R., 1936b. Izrakumi Salenieku “Kara kapos” Makašānu pagastā. Senatne un Māksla, 2,
25-45. Šnore, R., 1936c. Latvijas aizvēstures karte. Congressus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.ѴІП 1930. Rigae, 1. sēj. pielikums. Šnore, R., 1936d. 11. gs. sudraba depozīts Sálgales Rijniekos. Senatne un Māksla, 4, 119-126. Šnore, R., 1938-1939. Rīgas archeoloģija. Latviešu konversācijas vārdnīca, 18. sēj. Rīga: A. Gulbis, 35 807-35 835. Šnore, R., 1938a. Latvijas senvēstures pētīšanas darbs valsts pastāvēša nas 20 gados (īss pārskats ar norādījumiem uz svarīgāko arheolo ģijas literatūru). Senatne un Māksla, 4, 39-96. Šnore, R., 1938b. Trešais kapu uzkalniņš 2.-6. gs. kapu laukā Īles Gailīšos. Senatne un Māksla, 3, 59-78. Šnore, R., 1938c. Zur Typologie der frühen Silberbarren in Lettland. Pirmā Baltijas vēsturnieku konference Rīgā, 16.-20.ѴШ 1937. Rīga: Latvijas vēstures institūta izdevums, 169-196. Šnore, R., 1995. Budjankas un Jurizdikas apmetnes Lielā Ludzas ezera piekrastē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 9-28. Šterns, L, 1997a. “De portu Semigallie”. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 165-170. Šterns, I., 1997b. Latvijas vēsture, 1290-1500. Rīga: Daugava.
Literatūras saraksts Šterns, L, 2002. Latvijas vēsture, 1180-1290: Krustakari. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Švābe, A., 1938. Sena Kursa. Straumes un avoti, I. Rīga: A. Gulbis, 45-114. Štokmanis, A., 1926. Vecākā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapi pie Boķu mājām Jēkabpils apkārtnē. Latvijas Saule, 43/44, 473-477. Švābe, A., 1939. Limbažu brīvības grāmata. Latvijas Universitātes Akadē miskās sabiedrisko zinātņu biedrības rakstu krājums, II. Rīga: Valters un Rapa, 9-28. Štokmanis, A., 1927. Vecākā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapi Jēkabpils apkārtnē. Latvijas Saule, 51/52, 559-561. Tabutin, D., 1978. La surmortalité féminine en Europe avant 1940. Population, 34 (1), 121-148. Štrauhmanis, J., 2000. Latvijas ostas. Rīga: Latvijas Jūras akadēmija. Taylor, R. E., 2000. Fifty years of radiocarbon dating. American Scientist, 88, 60-67. Štrumfa, I., 2008. Mēģinājums ieskatīties Ventspils senākā plānojuma izzināšanas avotos. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 259-264. Štrumfa, L, 2017. Ventspils grāmata. Ventspils: Ventspils muzejs. Šturms, E., 1927. Akmens laikmets Latvijā. I. Dzīvesvietas (Latvijas vēstu res pirmavoti, V). Rīga: Latvijas skolotāju savienība. Šturms, E., 1931. Die bronzezeitlichen Funde in Lettland. Congressus secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 19.-23.VIII 1930 (Acta Universitairs Latviensis Philologorum et Philosophorum ordinis series, tomus I, supplementum 1). Rigae, 103-162. Šturms, E., 1931-1932. Ikšķiles baznīcas kapenes. Latviešu konversācijas vārdnīca, 7. sēj. Riga: A. Gulbis, 12 532-12 535.
Šturms, E., 1932. Ko jaunsaimnieks atrada Ķīves purva salā. Jaunākās Ziņas, 131. Šturms, E., 1936a. Die Ältere Bronzezeit im Ostbaltikum (Vorgeschichtli che Forschungen, H. 10). Berlin; Leipzig: Walter De Gruyter Co. Šturms, E., 1936b. Elka kalni un pilskalni Kursā. Pagātne un tagadne. Vēstures skolotāju biedrības rakstu krājums, 1. Rīga: Vēstures skolo tāju biedrība, 82-102. Šturms, E., 1936c. Pirmās bronzas laikmeta kapenes Latvijā. Senatne un Māksla, 1, 70-84. Šturms, E., 1936d. Zur Vorgeschichte der Liven. Eurasia Septentrionalis Antigua, X. Helsinki: K. F. Puromiehen Kirjapaino O. Y, 25-53. Šturms, E., 1937. Neolīta apmetne Dundagas Purciemā. Senatne un Māksla, 1, 46-54. Šturms, E., 1938. Baltische Alkhügel. Pirmā Baltijas vēsturnieku kon ference Rīgā, 16.-20.VII1.1937: Runas un referāti. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 116-132. Šturms, E., 1939. Mezolitą atradumi Latvijā. Senatne un Māksla, 1, 31-44. Šturms, E., 1940. Sārnates purva mītnes. Senatne un Māksla, 1, 41-64. Šturms, E., 1946. Die erste schnurkeramische Siedlung in Lettland. Contributions of Baltic University, 17. Hamburg, 1-14. Šturms, E., 1947. Die Lage von Gercike und einigen anderen frühge schichtlichen Burgen Lettlands. Contributions of Baltic University, 48. Pinneberg, 1-14. Šturms, E., 1970. Die Steinzeitlichen Kulturen des Balticums. Bonn. Suite, A., 2015. Trauku zīmju izplatība Latvijā un tās iespējamie skaidro jumi. Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 1. Rīga: Latvijas Univer sitātes Latvijas vēstures institūts, 19-21. Suite, A., 2016. Agrās ripas keramikas izgatavošanas sākums
Latvijas teritorijā (11.-13. gs.). Lietišķi ģeoloģiskie pētījumi, jaunas tehnoloģi jas, materiāli un produkti: Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 101-111. Švābe, A., 1932. Livonijas senākās bruņnieku tiesības. Rīga: A. Gulbis. Takala, H., 2004. The Ristola Site in Lahti and the Earliest Postglacial Settlement of South Finland. Jyväskylä: Lahti City Museum. Tallgrens, A., 1926. Ievadam. Latvijas archaioloģija. F. Baloža red. Rīga: Valters un Rapa. Talvio, T., 1995. Three imitations of Byzantine coins found in Estonia. Studia Numismatica. Tallinn, 178-182. Tambaka, A., 2018. Dažas liecības par 17.-19. gadsimta nīderlandiešu flīzēm Rīgā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģija un vēsturē, 9. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 235-256. Tauber, H., 1965. Differential Pollen Dispersion and the Interpretation of Pollen Diagrams (Danmarks Geologiske Undersøgelse, II. Række, 89). Copenhagen. Tautavičius, A., 1996. Vidurinis geležies amžius Lietuvoje (V-IX a.). Vilnius: Pilių tyrimų centras “Lietuvos pilys”. Teivens, A., 1985. Latvijas dzirnavas. [Stokholma]: Daugava. The Hansa Town Riga as Mediator between East and West: proceedings of an international scientific conference dedicated to 70 years of archaeological research in Riga held in Riga, Latvia, on 23-35 Sep tember 2008 = Hanzas pilsēta Rīga - starpniece starp austrumiem un rietumiem: Rīgas arheoloģiskās izpētes 70 gadiem veltītās starp tautiskās zinātniskās konferences referātu krājums: Rīga, 2008. gada 23.-25. septembris, 2009. Sast. A. Caune, I. Ose. Riga: Institute of the History of Latvia
Publishers, 2009. Thielen, P. G., 1958. Das grosse Zinsbuch des deutschen Ritterordens (1414-1438). Marburg: N. G. Eiwert. Thornton, D., 1997. Maiolica Production in Renaissance Italy. Free stone, L, Gaimster, D. (eds.). Pottery in the Making. World Ceramic Traditions. London: British Museum Press, 116-121. Tilko, S., 1998. Apbedīšanas tradīcijas Doma viduslaiku kapsētā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 1. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 273-288. Tilko, S., 2004. Latvijas vēstures institūta arheoloģisko kolekciju nodo šana muzejiem. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 166-170. Timberlake, S., 2003. Early mining research in Britain: the developments of the last ten years. Mining and Metal Production: through the Ages. London: British Museum Press, 21-42. Tīlmanis, 0., 1927. Ikšķiles baznīcas sakarā ar izrakumiem 1927. gada vasarā. Ilustrēts Žurnāls, 10, 315-320. Tomsons, A., 2009. Eksperimentālā arheoloģija: mūsdienu teorija un prakse. Pieejams: www.arheostudija.lv/eksperimentala-arheologija/ (15.11.2016.). Tomsons, A., 2012. Divasmeņu zobeni Latvijas arheoloģiskajā materiālā 9.-13. gs. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. 635
Literaturas saraksts Tomsons, A., 2014a. Aizsardzības bruņojuma atradumi Latvijas arheolo ģiskajā materiālā: jaunas interpretācijas iespējas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2011.-2013.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 20). Rīga, 59-79. Trinkaus, E., Tompkins, R. L., 1990. The Neanderthal life cycle: the possibility, probability, and perceptibility of contrast with recent humans. De Rousseau, C. J. (ed.). Primate Life History and Evolution. New York: Wiley-Liss., 153-180. Tomsons, A., 2014b. History of experimental archaeology in Latvia. Experiments Past: Histories of Experimental Archaeology. Ed. by J. R. Flores, R. Paardekooper. Leiden: Sidestone Press, 35-46. Tunzelmann von Adlerflug, H., 1933. Die alte einheimische Kachelkunst und die Ofenkacheln im Rigaer Dommuseum. Riga: E. Plates. Tomsons, A., 2014c. Liecības par zobenu un to piederumu izplatību Austrumlatvijā 9.-14. gadsimtā: jaunas interpretācijas iespējas. Arheoloģija un etnogrāfija, 27. Rīga: Zinātne, 124-139. Tomsons, A., 2015. Studenti kausē bronzu un pārbauda dzirksteļu ķērāja efektivitāti. Ilustrētā Pasaules Vēsture, 10, 4. Turaida 1999 - Turaidas pils 1582. un 1590. gada revīziju protokoli. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 152-172. Turaida 2014 - Turaidas mūra pils 800 gadi: Vēsture un mūsdienas. Ceļvedis. Turaida: Turaidas muzejrezervāts. Turlajs, J., Milliņš, G., 1998. Latvijas apdzīvotās vietas: klasifikācija, vērtē šanas kritēriji, ciemu saraksts, kartes. Rīga: Jāņa
sēta. Tomsons, A., 2016a. Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skola 2016: atskats uz galvenajiem rezultātiem. Pieejams: https:// arheostudija.lv/2016/09/23/baltijas-eksp-arh-vasaras-skola-2016/ (15.11.2016.). Tuulse, A., 1942. Die Burgen in Estland und Lettland. Dorpat: Dorpater Estnischer Verlag. Tomsons, A., 2016b. Zobena rokturis izrādās aptīts ar haizivs ādu. Ilustrētā Pasaules Vēsture, Oktobris (105), 36-37. Tvauri, A., 2000. Pihkva pottsepad Viljandis ja Tartus 13. sajandil. Eesti Arheoloogiaajakiri, (4), 1, 21-30. Tomsons, A., 2017a. Bronzas kausēšanas eksperiments. Pieejams: https://arheostudija.lv/rekonstrukcijas-un-eksperimenti/bronzaskausesanas-eksperiments-2015-gada-9-augusts/ (15.01.2018.). Tvauri, A., 2004. Liivi sõja (1558-1583) aegne Vene keraamika Eesti linnustes ja linnades. Summary: Pottery of Russian origin from the period of the Livonian War (1558-1583) in Estonian castles and towns. Linnusest ja linnast: Uurimusi Vilma Trummali auks (Muinasaja Teadus, 14). Tartu: Tartu Ülikool, 395-419. Pieejams: https://www.academia.edu/5819398/Liivi_s°/oC3°/oB5ja._aegne_Vene_ keraamika_Eesti_linnustes_ja_linnades._Summary_Pottery_of_ Russian_origin_from_the_period_of_the_Livonian_War_1558_1583_ in_Estonian_castles_and_towns (03.03.2020.). Tomsons, A., 2017b. Ierakstu zobeni Latvijas teritorijā 9.-14. gadsimtā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2014.-2016.: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 23). Rīga, 73-90. Tomsons, A., 2017c. Liecības par zirgu bruņām Cēsu pils arheoloģiskajā materiālā. Cēsu pils raksti,
I. Cēsis: Cēsu pils saglabāšanas fonds, 167-179. Tvauri, A., 2005. Eesti hilisrauaaja savinõud (11. sajandist 13. sajandi keskpaigani). Tartu; Tallinn: Kleio. Tõnisson, E., 1974. Die Gauja-Liven und ihre materielle Kultur (11. Jh. Anfang 13. Jhs.): Ein Beitrag zur Ostbaltischen Frühgeschichte. Tallinn: Eesti Raamat. Tvauri, A., 2012. The Migration Period, Pre-Viking Age, and Viking Age in Estonia (Estonian Archaeology, 4). Tartu: Tartu University Press. Toropina, G., 1986. Aizsardzības darbs kapulaukā pie bij. Lielvārdes pārceltuves un arheoloģisko pieminekļu apsekošana Cēsu rajonā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 109-112. Tvauri, A., Metsallik, R., 2006. The production of workshop of potter Johann Rehn of Tartu (CA 1684-1708). Estonian Journal of Archaeo logy, (10) 1, 24-60. Pieejams: https://www.academia.edu/2244952/ The_production_of_the_workshop_of_potter_Johann_Rehn_of_ Tartu_ca_1684-1708 (03.03.2020.). Toropina, G., 1988. Aizsardzības izrakumi Salnaskroga senkapos un arheoloģisko pieminekļu apsekošana Cēsu rajonā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 128-134. Urtane, Μ., 2001. Landscape of Archaeological Sites in Latvia. Doctoral thesis. (Acta Universitairs Agriculturae Sueciai. Agraria 284). Alnarp: Swedish University of Agricultural Sciences. Toropina, G., 1990. Izrakumi Ezerbricu senkapos un Geistu viduslaiku kapsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu
1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 147-149. Urtāns, J., 1979. Arheoloģisko pieminekļu apsekošana Alūksnes un Balvu rajonā un pārbaudes izrakumi Valmieras Luces kalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 85-89. Tõrv, Μ., Lübke, H., Meadows, J., Zagorska, L, Bērziņš, V., 2017. Soul carriers to the afterlife? The context and meaning of the bird figuri nes from Riņņukalns. Interaktion ohne Grenzen: Beispiele archäolo gischer Forshungen am Beginn des 21. Jahrhundert. Bd. I. Schlezwig, 49-61. Treijs, N. 2002. Pārskats par arheoloģisko izrakumu norisi Siguldas pilsdrupās 1987. un 1988. gadā. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 256-266. Treijs, N„ 2011. Viduslaiku Cēsu Raunas vārtu izrakumi. Regina in castro Wenda. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 162-166. Trigger, B. T., 2006. A History of Archaeological Taught. Second Edition. Cambridge; New York: Cambridge University Press. 636 Urtāns, J„ 1980. Pētījumi Cirīša ezera Upursalā, pie Ruskuļu akmens un Daugmales kapulaukā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 103-105. Urtāns, J„ 1988. Pieminekļu apsekošana Jēkabpils rajonā un izrakumi Lonē, Rudbāržos un pie Braslas upes. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 139-141. Urtāns, J., 1992a. Cilindrica! ritualistic stones with a cup mark in
Latvia. Journal of Baltic Studies, Vol. XXIII, No 1. Spring, 47-56. Urtāns, J., 1992b. Pētījumi Rucavā un Vilcē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 100-102.
Literatūras saraksts Urtāns, J., 1993. Latvijas senās svētnīcas. Rīga: Latvijas enciklopēdija. Urtāns, J„ 1994a. Arheoloģiskie pētījumi Gaideļu-Viduču senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 87-89. Urtāns, J., 1994b. Latvijas kultakmeņi ar konisku dobumu. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 108-112. Urtāns, J„ 1995. Latvijas austrumdaļas jaunatklātie pilskalni. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdevums. Urtāns, J., 1996. Izrakumi Jaunsvirlaukas Gaideļu-Viduču senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 117-119. Urtāns, Y., 1997a. Cult caves of Latvia. Bonsall, C., Tolan-Smith, C. (eds.J. The Human Use of Caves (BAR International Series, 667). Oxford: Archaeopress, 90-100. Urtans, J„ 2011. Felixberg (Laimīgais kalns). Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 21, 221-228. Urtāns, J., 2012. Par senajiem jātnieku ceļiem. IV Latvijas Ģeogrāfijas kongress. Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē. Referātu tēzes. 2012. gada 16.-17. marts. Rīga: Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, 85-87. Urtāns, J., 2013a. Apceres par Latvijas pilskalniem. Rīga: Nordik, 84-98, 133-145. Urtāns, J., 2013b. Treju vārtu motīvs tautasdziesmās un Kurzemes Elku kalnos. Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 26, 108-119. Urtāns, J., 2015. Ķīšukalns. Ludza pirms Ludzas. Rīga: Nordik. Urtāns, J., 2016a. Arheoloģiskie izrakumi Krustpils Dzirkaļu pilskalnā 2014. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā.
Rīga: Nordik, 66-69. Urtāns, J., 2016b. Latvian watercourses and their place names with roots svēt-, svents- (holy) as marks of ancient boundaries. Tetanica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 34, 93-105. Urtāns, J., 1997b. Senās hidrotehniskās būves pie Latvijas pilskalniem. Zinātniski praktiskā konference Lauku vide ’97. Referātu materiāli. 2. daļa. Ainavu plānošana un arhitektūra un zemes ierīkošana. Jelgava, 25-31. Urtāns, J., 2017. Par apakšējiem graudberžiem. Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi. Zinātnisko rakstu krājums 2017. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 14-28. Urtāns, J., 1998a. Aglonas Cirīša ezera Upursala. Kultūras krustpunktu meklējumi. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 167-173. Urtāns, J., Asaris, J., 1998. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga: Mantojums. Urtāns, J., 1998b. Latvijas seno kulta vietu identifikācija. Latvijas Vēsture, 2 (30), 19-24. Urtāns, J., Asaris, J., 2001. A study of historical port sites in Kurzeme between Pāvilosta and Užava. Lietuvos archeologija, 21, 367-374. Urtāns, J., 1999. A study of medieval harbour sites on the western coast of Latvia (Kurzeme). The Marine Archaeology of the Baltic Sea Area. Newsletter, 1, 23-27. Urtāns, J., Vilka, A., 1991. Zasas Antūžu senkapi. Jēkabpils: Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejs. Urtāns, V., 1959. Jaunievestās rotējamās ierīces Latvijas teritorijā ap 1000. gadu. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 8, 27-32. Urtāns, J., 2000. Aerālā arheoloģija Latvijā un Augšzemes pilskalnu aerala apsekošana. Arheoloģiskie pieminekļi, arheoloģiskās vietas. Rīga: Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija, 29-39. Urtāns, V., 1961. Pūces sakta. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 39-59. Urtāns, J., 2001a. Aerālā arheoloģija. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Urtāns, V., 1962a. Kalniešu otrais kapulauks. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Rīga, 37-82. Urtāns, J., 2001b. Representation of a medieval ship on a sandstone rock face along the river Rakstupite in Latvia. Lübeck style? Novgorod Style? Rīga: Nordik, 155-165. Urtāns, V., 1962b. Ko jaunu deva izrakumi Aizkraukles Lejasbitēnos. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheolo ģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 15-16. Urtans, J., 2002. A Post Medieval dockyard in Ventspils (Latvia): from the air, in the ground and underwater. Bewley, R. H., Raczkowski, W. (eds.). Aerial Archaeology. Developing Future Practice (NATO Science Series. Series I: Life and Behavioural Sciences, Vol. 337). Amsterdam; Berlin; Oxford; Tokyo; Washington: IOS Press, 116-121. Urtāns, V., 1962c. Tīras purva depozīts. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Rīga, 83-94. Urtāns, J., 2004. Vidzemes muldakmeņi. Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 11, 127-147. Urtāns, J., 2004-2005. Arheoloģiskie aizsardzības izrakumi Milzukalnā. Tukuma novada kultūrvēsture, 7. Tukuma muzejs, 5-20. Urtāns, J., 2006a. Augšzemes pilskalni. Rīga: Nordik. Urtāns, J., 2006b. Ratinieku pilskalns. Pilskalna jaunatklāšana. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 5, 21-28. Urtāns, J., 2006c. Sacred mounds of Kurzeme region. Humanities and Social
Sciences. Latvia, 3, 84-97. Urtāns, J., 2007. Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi. Rīga: Nordik. Urtāns, J., 2008. Ancient Cult Sites of Semigallia = Zemgales senās kulta vietas (CCC papers: 11). Rīga: Nordik Tapais. Urtāns, V., 1962d. Vinakalna kapulauks pie Stukmaņiem (13.-17. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 4. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 17-32. Urtāns, V., 1963. Dažas atziņas par Lejasbitēnu kapulauku. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1962. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 21-24. Urtāns, V., 1964. Aizkraukles ekspedīcijas 1963. gada izrakumi kapu laukā, apmetnē, pilskalnā un pie upurozola. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1963. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga. Urtāns, V., 1965. Izrakumi Lejasbitēnu un Lejasziedu apmetnēs, Kalnaziedu pilskalnā un Lejasbitēnu kapulaukā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. Rīga, 21-24. Urtāns, V., 1966. Izrakumi Cesvaines pilskalnā un kapulaukā pie Lucēm. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etno grāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 29-30. 637
Literatūras saraksts Urtāns, V., 1967. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1966. gadā. Zinātnis kās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1966. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 41-42. Valks, H., Vilcāne, A., 2009. Arheoloģiskie izrakumi Drusku (Kornetu) pilskalnā 2007. gadā. Arheoloģu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 80-84. Urtāns, V., 1968a. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1967. g. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1967. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 77-80. Vanags, A., 2010. Latvijas ūdenslīdēju vēsture. Autorizdevums. Urtāns, V., 1968b. Latvijas iedzīvotāju sakari ar slāviem I g.t. otrajā pusē. Arheoloģija un etnogrāfija, 8. Rīga: Zinātne, 65-85. Urtāns, V., 1969. Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1968. g. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 55-57. Urtāns, V„ 1970. Daugmales ekspedīcijas darba rezultāti 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 67-68. Urtāns, V., 1971. Daugmales ekspedīcijas darba rezultāti 1970. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 56-58. Urtāns, V., 1972. Aizkraukles arheoloģiskās ekspedīcijas guvumi 1971. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 99-103.
Urtāns, V., 1973. Aizkraukles arheoloģiskās ekspedīcijas 1972. gada darba rezultāti. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 66-71. Urtāns, V., 1976. Pētījumi Aizkraukles pilskalnā, priekšpilī un Lejasžagaru kapulaukā 1975. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 87-91. Urtāns, V., 1977a. Izrakumi Aizkraukles pilskalnā 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 64-68. Urtāns, V., 1977b. Senākie depozīti Latvijā (līdz 1200. g.). Rīga: Zinātne. Urtāns, V., 1979. Madonas senatne. Stars (Madona). 31.03., 03.04., 05.04.1979. Urtāns, V., 1983. Aizkraukles pilskalna mūra aizsargsiena. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 4, 34-39. Urtāns, V., Briede, I., Urtāns, J., 1975. Aizkraukles arheoloģiskās ekspe dīcijas darbs 1974. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 86-93. Vankina, L., 1962a. Arheoloģiskie izrakumi Boķu kapulaukā 1961. gadā. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheoloģis kām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 13-15. Vankina, L., 1962b. Arheoloģiskie izrakumi vēlā neolīta apmetnē Maltas upes krastā pie Leimanišķiem. Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 11-13. Vankina, L., 1962c. Bronzas laikmeta bronzas priekšmetu atradumi Latvijas PSR teritorijā [krievu
val.]. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Arheoloģija. Rīga, 28-35. Vankina, L., 1962d. Kalniešu pirmais kapulauks. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Arheoloģija. Rīga, 7-27. Vankina, L., 1971. Jauns neolīta piemineklis Rīgas tuvumā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 58-60. Vankina, L., 1974. Sārnates tipa atradumi Latvijas neolīta apmetnēs. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 39-52. Vankina, L., 1976. Latvijas PSR Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vēsture (1869-1975). Rīga. Vankina, L., 1999. The Collection of Stone Age Bone and Antler Artefacts from Lake Lubāna: Catalogue (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 4). Rīga: Latvijas Vēstures muzejs. Vasiļausks, E., 2016. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Lietuva: arheoloģiskie pētījumi un kolekcijas (1828.-1915. gads). Arheoloģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Zinātne, 159-175. Vaska, B., 1994. Ornaments uz kuršu aprocēm ar zvērgalvu galiem. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 113-119. Vaska, B., 1996. Latgaļu 8.-9. gs. manšetaproču ornaments. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 137-146. Vaska, B., 1997. Latgalių apyrankių su gyvūniniais galais ornamentas. Baltų archeologija, 1 (10). Vilnius, 36-41. Vaska, B., 2000. Designs on ancient Latgallian men’s arm-bands 9th-12th centuries. Prehistoric Art in the Baltic Region (Vilniaus Dailės Akademijos Darbai, 20). Vilnius, 113-126. Vaska, В., 2003. Viduslaiku ornaments Rietumlatvijā pēc arheoloģis kajiem
materiāliem. Ventspils muzeja raksti, III. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 34-93. Ušpelis, O., Vilka, A., 2016. Arheoloģiskā uzraudzība Cēsu dzelzceļa stacijas kapulaukā 2015. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.2015. gadā. Rīga: Nordik, 70-74. Vaska, B., 2004. Procesi zemgaļu ornamentā vidējā un vēlajā dzelzs laik metā. Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga, 127-153. Valk, H., 2001. Rural Cemeteries of Southern Estonia 1225-1800 AD. Visby; Tartu: Tartu University Press. Vaska, B., 2006. Sēļu un viņu kaimiņu ornaments agrajā un vidējā dzelzs laikmetā. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga, 87-104. Valk, H., 2018. Disappearance and traces of the Finnic population in north-eastern Latvia - a view from southern Estonia. Ceļā uz latviešu tautu: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 24). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 96-114. Vaska, B., 2008. Kuršu pakavsaktas un to ornaments. Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga, 105-129. Valk, H., Vilcāne, A., 2008. Excavations at the Hillfort of Korneti (Druski). Arheoloogilised välitööd Eestis 2007 = Archaeological Fieldwork in Estonia 2007. Tallinn: Muinsuskaitseamet, 65-73. Vaska, B., 2013. Ornamentation on Roman Iron Age jewellery in Latvia made in openwork technique. Archaeologia Lituana, 14. Vilnius, 88-110. 638
Literaturas Vaska, В., 2017. Rotas un ornaments Latvijā no 13. gs. līdz 18. gs. vidum (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 22). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Vaska, B„ 2019. Rotas un ornaments Latvijā no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 28). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Vasks, A., 1975. Izrakumi Dzelzavas Obzerkalnā un Kapukalnā. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 95-98. Vasks, A., 1976. Arheoloģiskie pētījumi Cesvaines kapsētā un Kalna Zīvertu kapulaukā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 91-94. Vasks, A., 1978. Jauns agro metālu laikmeta piemineklis Rietumlatvijā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 3, 65-74. Vasks, A., 1986. Arheoloģiskie izrakumi Kaplavā un Kerkūzos. Zinātnis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 123-129. Vasks, A., 1988. Arheoloģiskie izrakumi Kerkūzos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 145-151. Vasks, A., 1994a. Agrā dzelzs laikmeta apmetne Kerkūzos. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 46-64. Vasks, A., 1994b. Brikuļu nocietinātā apmetne. Lubāna zemiene vēlajā bronzas un dzelzs laikmetā (1000. g. pr.Kr. - 1000. g. pēc Kr.). Rīga: Preses nams. Vasks, A., 1995. New data on Early Iron Age settlement in south-eastern Latvia.
Kazakevičius, V., Sidris, R. (eds.). Archaeologia Baltica. Vilnius: Alma Litera, 57-82. Vasks, A., 1996. Apmestās keramikas izplatība Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 147-154. Vasks, A., 1998a. Etniskās rekonstrukcijas Latvijas aizvēsturē un politis kās sistēmas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 19-44. Vasks, A., 1998b. Kultūretniskā situācija agrajā un vidējā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (1.-8. gs.). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 7-27. Vasks, A., 1999. Latvian archaeology: research and conclusions. Jensen, 0. W., Karlsson, H., Vijups, A. (eds.). Inside Latvian Archa eology (Gotarc series A, vol. 2). Göteborg, 3-88. Vasks, A., 2000a. Baltu izcelsme un agrīnā vēsture - uzskatu plurālisms vai metodoloģijas krīze. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 46-67. Vasks, A., 2000b. Bīlavu “velna laivas” izrakumi un rekonstrukcija 1999. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 35-46. Vasks, A., 2000c. Bronzas laikmeta kapulauks Pukuļos. Arheoloģija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 88-106. Vasks, A., 2000d. Daži agrā un vidējā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapu lauku sociālās interpretācijas jautājumi. Cauri gadsimtiem: Rakstu krājums, veltīts Valdemāram Ģinteram (1899-1979) (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 7). Rīga, 45-51. Vasks, A., 2001a. Agrais dzelzs laikmets. 1.-400. g. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 186-231. Vasks, A., 2001b. Par tekstilās keramikas
izplatību Latvijā bronzas un dzelzs laikmetā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 51-62. saraksts Vasks, A., 2002a. Akmens darba cirvji Daugavas baseina: apdzīvotības raksturojums. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 27-43. Vasks, A., 2002b. Izrakumi Rendā 2000. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 43-50. Vasks, A., 2003. Akmeņū krāvuma kapulauki Kurzemē. Arheoloģija un etnogrāfija, 21. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 141-153. Vasks, A., 2004. Arheoloģiskie izrakumi Puzes pilskalnā. Arheologu pētī jumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 41-43. Vasks, A., 2005a. Bronzas apstrādes centri un bronzas priekšmeti sabiedrisko attiecību sistēmā agro metālu periodā Latvijas terito rijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 82-98. Vasks, A., 2005b. Latvijas pilskalnu izpētes gaita. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 9-45. Vasks, A., 2006a. Arheoloģiskie izrakumi pie Ventas. Arheologu pētī jumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 64-75. Vasks, A., 2006b. Dignājas pilskalna apmetne 1989. un 1990. gada izrakumu gaismā. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga, 105-120. Vasks, A., 2007. Dzelzs sārņi apbedījumos. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 5-12. Vasks, A., 2008a. Arheoloģiskie izrakumi Ābelnieku senkapos 2006. un 2007. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 58-63. Vasks, A., 2008b. Kurši Padurē?
Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga, 153-165. Vasks, A., 2010a. Latvia as a part of a sphere of contacts in the Bronze Age. Bliujienė, A. (ed.). At the Origins of the Culture of the Balts. Dedicated to the 60th birthday of Prof. Habil. Dr. Algirdas Girininkas (Archaeologia Baltica, 13). Klaipeda, 153-161. Vasks, A., 2010b. Slīmests vai ādu apstrādes rīks? Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-17. Vasks, A., 2012. Vendu jautājums Latvijas aizvēsturē. Arheoloģija un etnogrāfija, 26. Rīga: Zinātne, 105-112. Vasks, A., 2015a. Arheoloģija Latvijas Republikas (1918-1940) laikā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 89-116. Vasks, A., 2015b. Dzintars bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 28-47. Vasks, A., 2015c. No medniekiem un zvejniekiem līdz lopkopjiem un zem kopjiem: Latvijas aizvēstures senākais posms (10 500.-1. g. pr.Kr.). Rīga: Zinātne. Vasks, A., 2016. Arheoloģija Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 7-66. Vasks, A., 2018. Kastuve, deglis vai ogļu trauks? Latvijas Vēstures Insti tūta Žurnāls, 1, 5-22. Vasks, A., Kalniņa, L., Daugnora, L., 2011. Beitu pilskalns. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. Rīga: Zinātne, 73-99. Vasks, A., Kalniņa, L„ Ritums, R., 1999. The Introduction and Pre-Christian History of Farming in the Latvia. Environmental and Cultural History of the Eastern Baltic Region (PACT, 57). Rixensart Belgium: Conseildel’Europe, 291-304. 639
Literatūras saraksts Vasks, A., Vaska, B., Gravere, R., 1997. Latvijas aizvēsture, 8500. g. pr.Kr. ֊ 1200. g. pēc Kr. Rīga: Zvaigzne ABC. Vasks, A., Vijups, A., 2004. Staldzenes bronzas laikmeta depozīts = Staldzene Bronze Age Hoard. Rīga. Vasks, A., Visocką, V., Daugnora, L., Ceriņa, A., Kalniņa, L., 2019. Krievu kalns Hill-fort: new data on the Late Bronze and Pre-Roman Age in Western Latvia. Archaeologia Baltica, 26, 80-107. DOI: http:// dx.doi.org/10.15181/ab.v26i0.2024 Vasks, A., Zariņa, G., 2014. Ķivutkalna pilskalns un kapulauks: jauni dati un jaunas problēmas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 5-36. Vasmer, R., 1936. Ein neuer Münzfund des elften Jahrhunderts in estnischem Privatbesitz. Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft 1934. Tartu, 155-224. Vaškevičiūtė, L, Cholodinskiené, A., 2008. Pavirvytės kapinynas (X֊XIH amžiai). Vilnius: Diemedžio leidykla. Veinbergs, L, 1979. The Quaternary history of the Baltic. Latvia. Gude lis, V., Königsson, L.-K. (eds.). The Quaternary history of the Baltic (Acta Universitatis Uppsaliensis Symposia, I). Uppsala: Uppsala University Library, 147-157. Veinbergs, I., 1996. Baltijas baseina attīstības vēsture leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā pēc Latvijas piekrastes un tai pieguļošās akvatorijas pētījumu materiāliem. Rīga: Latvijas Univer sitāte, Ģeoloģijas institūts. Vengalis, R., 2008. Rytų Lietuvos keramika VIII-ХП a. Lietuvos archeo logija, 33, 41-70. Vengalis, R., Juškaitis, V., Pilkauskas, Μ., Kozakaitė, J., 2016. Kvietinių senovės gyvenvietė ir pilkapynas. Archeologiniai tyrinėjimai Lietu
voje 2015 metais. Vilnius, 74-86. Verhaeghe, F., 1987. La céramique en Flandre (XlIIe-XVe siècle): quelques aspects de l’évolution et de la concurrence. La céramique (Ve-XIXe s.): Fabrication - Commercialisation - Utilisation: Actes du premier congrès international d’archéologie médiévale (Paris, 4-6 octobre 1985) (Actes des congrès de la Société d’archéologie médiévale, 1). Caen: Société d’Archéologie Médiévale, 203-225. Pieejams: http://www.persee.fr/doc/acsam_0000-0000_1987_ act_l_l_1009 (03.03.2020.). VH 2005 - Vartberges Hermaņa Livonijas hronika. No latīņu val. tulkojis, priekšvārdu un komentārus sarakstījis Ē. Mugurēvičs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Vijups, A., 1998. Latvijas XIH-XVHI gs. pakavsaktas kā arheoloģiskais avots (tipoloģiskā analīze). Disertācijas kopsavilkums. Rīga. Vijups, A., 1999. Aizvēstures jēdziena terminoloģija un tās attīstība latviešu valodā. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie laiki, 4, 38-49. Vijups, A., 2003. Puzes pilskalna depozīts. Ventspils muzeja raksti, III. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 15-33. Vijups, A., 2012a. Arheoloģiskie izrakumi 2010. gadā Ventspilī, Maiz nieku ielā 7/9 un Maiznieku ielā 11. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 190-195. Vijups, A., 2012b. Pilsēta zem smiltīm: arheoloģiskās liecības par Ventspils senākās daļas aizputināšanu ar smiltīm 17. gs. Vēsture: sabiedrība, pārvalde un saimniecība Baltijas jūras reģionā no aizvēs tures līdz jaunajiem laikiem (Latvijas Universitātes Raksti, 764. sēj.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 52-62. Vijups, A.,
2012c. Uzgaļveida adatu kārbiņas Ziemeļkurzemē. Ventspils muzeja raksti, VIL Ventspils: Ventspils muzejs, 55-78. 640 Vijups, A., 2012d. Ventspils pilsētas senākās daļas aizputināšana ar smiltīm 17. gs.: arheoloģisko pētījumu rezultāti. Ventspils muzeja raksti, VIL Ventspils: Ventspils muzejs, 79-93. Vikingi apciemo Latviju. 1943. Tēvija, 128, 6. Vīksniņš, N. 1942. Nacionālsociālistiskās vēstures metodikas un didak tikas pamatprincipi. Izglītības Mēnešraksts, 8, 225-226. Vilcāne, A., 1996. Višķu Maskavas kapulauks (8.-12. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 162-180. Vilcāne, A., 1997. Aizkalnes kapulauks. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 82-96. Vilcāne, A., 2002. Arheoloģiskie pētījumi Dinaburgas pilī 2000. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 208-215. Vilcāne, A., 2004. Senā Jersika. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Vilcāne, A., 2006. Latgaļu un sēļu kultūru mijiedarbība vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.). Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga, 121-138. Vilcāne, A., 2007. Tenth to 11th century warrior burials with horse-trap pings in the Latgallian area. Archaeologia Baltica, 8. Klaipeda: Klaipėda University Press, 273-282. Vilcāne, A., 2008. Arheoloģiskie izrakumi Anspoku pilskalnā 2006. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 71-75. Vilcāne, A., 2009. Findings of harness items and the cult of the horse in Latgallian and Selonian
territories. Archaeologia Baltica, 11: The Horse and Man in European antiquity (worldview, burial rites, and military and everyday life). Klaipeda: Klaipeda University Press, 254-269. Vilcāne, A., 2010a. Arheoloģiskās izpētes darbi Preiļu muižas kapelā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 202-207. Vilcāne, A., 2010b. Izrakumi Dinaburgas pilsapmetnē 2008. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008.-2009. gadā. Rīga: Nordik, 208-215. Vilcāne, A., 2011a. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļa laikā no 1995. līdz 2011. gadam: reorganizācija, paaudžu maiņa, pētījumi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 65-87. Vilcāne, A., 2011b. Pātagas kātu atradumi Latvijā. Arheoloģija un etno grāfija, 25. Rīga: Zinātne, 117-136. Vilka, A., 2000. Āraišu ezerpils rekonstrukcija: kultūras resursu vērtība un dažas interpretācijas iespējas. Arheologs Dr. hist., Dr. h.c. Jānis Apals: Biobibliogrāflja, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 114-125. Vilka, A., 2016. Arheoloģiskā uzraudzība pie Krustpils viduslaiku pils 2015. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 207-210. Vilsone, Μ., 1970. Arheoloģiskie izrakumi Rīgā 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 32-35. Vilsone, Μ., 1973. Muzeja arheoloģiskie izrakumi Rīgā un to nozīme pil sētas vēstures izpētē. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1773-1973. Rīga: Zvaigzne, 81-175. Virchow, R., 1877. Bericht über eine Archäologische Reise nach
Livland. Verhandlungan der Berliner Gesellshaft für Anthropologie, Ethno logie und Urgeschichte. Zeitschrift für Ethnologie, 9.
Literaturas saraksts Virse, I., 2002. Par dažiem atradumiem Vērgales Ošenieku kapulaukā. Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 8). Rīga: N.I.M.S., 191-200. Westrén-Doll, A., 1926. “Abgötterey” zu Ausgang der schwedischen und Beginn der russischen Zeit. Sitzungsberichte der Gelehrten Estni schen Gesellschaft 1925. Tartu (Dorpat), 5-25. Virse, I., 2008. Rucavas Mazkatužu kapulauka izpētes vēsture. Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga, 9-19. Whittaker, J. C„ 1994. Flintknapping: Making and Understanding Stone Tools. Austin: University of Texas Press. Virse, I. L., 2011. Latvijas arheoloģisko senlietu kolekcijas Vācijas muzejos (Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs, Nr. 3). Rīga. Virse, I. L., 2013. Ein ungewöhnliches Kriegergrab aus dem Gräberfeld Mazkatuži. Archaeologia Lituana, 14, 111-119. Virse, I. L., 2015. Roman Iron Age archaeological sites in the micro-region of the lower reaches of the River Šventoji. Archival studies and other investigations. Archaeologia Baltica, 21-22, 58-70. Virse, I., Ritums, R., 2012. Ģeofizikālie pētījumi un pieminekļu apzinā šana Grobiņā un Grobiņas novadā 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 63-68. Visocką, V., 2016. Dekoratīvie elementi vēlā bronzas laikmeta keramikā Latvijas teritorijā. Lietišķi ģeoloģiskie pētījumi, jaunas tehnoloģijas, materiāli un produkti: Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 78-89. Pieejams:
https://www.academia.edu/30990940/ Dekoratu/oC40/oABvie_elementi_v0/oC40/o931%C4°/o81_bronzas_ laikmeta_keramik°/oC4%81_Latvijas_teritorij0/oC4°/o81 (03.03.2020.). Vītola, T., 1999. Raunas pils rekonstrukcijas mēģinājums. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 241-257. Vītola, T., 2002. Siguldas pilsdrupu konservācijas un restaurācijas darbi. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, III). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 215-255. Vītola, T., 2005. Dobeles pilsdrupu pirmsprojekta izpēte 1984.-1986. gadā un konservācijas projekta priekšlikums. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, V). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 205-227. Whittle, A., 1994. The first farmers. The Oxford Illustrated Prehistory of Europe. Oxford; New York: Oxford University Press, 136-166. Wiens, R. C., 2002. Radiometric Dating: A Christian Perspective. Pieejams: http://www.asa3.org/ASA/resources/Wiens2002.pdf (05.03.2020.). Wiessner, P., 1983. Style and social information in Kalahari San projec tile points. American Antiquity, 48 (2), 253-276. Wiik, K., 1997. How far to the South in Eastern Europe did the FinnoUgrians live? Fennoscandia archaeologica, XIV, 23-30. Williams, H„ Cerezo-Román, J. I., Wessman, A., 2017. Introduction: Archaeologies of Cremation. Cerezo-Román, J. L, Wessman, A., Williams, H. (eds.). Cremation and the Archaeology of Death. Oxford: Oxford University Press, 1-24. Winter, B., 1943. Das Lettische Museums wesen der jüngerenzeit. Ost land.
Monatsschrift des Reichskommisars für das Ostland, 1, 10-12. Yellen, J. E., 1977. Ethnoarchaeological Approaches to the Present. New York: Academic Press. Zagorska, L, 1974. Vidējā akmens laikmeta zivju šķēpi Latvijā. Arheolo ģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 25-38. Zagorska, L, 1977. Viengabala kaula makšķeres āķi Latvijā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 8, 80-98. Zagorska, L, 1990. Arheoloģiskie izrakumi Lapmežciemā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 181-187. Zagorska, L, 1993. The Mesolithic in Latvia. Acta Archaeologica, 63 (1992), 97-117. Zagorska, I., 1994a. Salaspils Laukskolas akmens laikmeta apmetne. Arheoloģija un etnogrāfija, 16. Rīga: Zinātne, 14-28. VKPAI 2014 - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2014. gada darba pārskats. Pieejams: http://mantojums.lv/media/ uploads/dokumenti/publiskie_parskati/parskats_2014.pdf (13.03.2017.). Zagorska, I„ 1994b. Saliktie makšķerāķi Latvijas arheoloģiskajā mate riālā. Arheoloģija un etnogrāfija, 17. Rīga: Zinātne, 129-138. Volkaitė-Kulikauskienė, R., 1984. Derliaus nuėmimo įrankiai Lietuvoje m.e. I tūkstantmetyje ir II tūkstatmečio pradžioje: 1. Peiliai-pjautuvėliai m.e. I-IV a. Lietuvos TSR mokslų akademijos darbai, 4, 79-91. Zagorska, L, 1997. Par kādu retu akmens laikmeta apbedīšanas tradī ciju. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 42-50. Volkaitė-Kulikauskienė, R., 1997. Senovės lietuvių drabužiai ir jų papuo šalai (Ι-XVI a.). Vilnius: Lietuvos Istorijos
Institutas. Zagorska, I., 1998. Siliņupe neolithic settlement. Environmental per spectives of sensitive southeastern Baltic coastal areas through time. Field guide. Riga, 48-53. Von Post, L., 1944. The Prospect for Pollen Analysis in the Study of the Earth’s Climatic History. Ymer, 193-217. Zagorska, I., 2000a. Daži savācējsaimniecibas aspekti Austrumbaltijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 5-23. Vorgeschichtsarbeit im Ostland. 1943. Deutsche Zeitung im Ostland, 259, 3. Waldron, T., 2009. Palaeopathology. Cambridge: Cambridge University Press. Wehlin, J., 2013. Östersjöns Skeppssättningar: Monument och mötesplatser under yngre bronsålder (Gotarc Series B. Gothenburg Archaeological Theses 59). Göteborgs Universitet. Weidhagen-Hallerdt, Μ., 1993. Från Birger Jarl till Gustav Vasa. Stock holm: Norstedts Tryckeri. Welker, Μ., 2014. Historische Schlüssel und Schlösser im Germanischen Nati onalmuseum. Nürnberg: Verlag des Germanischen Nationalmuseums. Zagorska, L, 2000b. Pētījumi Lielupes baseinā 1998.-1999. gadā. Arheo logu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 47-54. Zagorska, L, 2000c. Sea mammal hunting strategy in the Eastern Baltic. Lietuvos archeologija, 19. Vilnius, 275-285. Zagorska, L, 2001a. Mezolīts. 7600.-4500. g. pr.Kr. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 40-73. Zagorska, L, 2001b. Vēlā paleolīta beigas. 8500.-7600. g. pr.Kr. Latvijas senākā vēsture. 9. g.t. pr.Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures insti tūta apgāds, 22-39. 641
Literatūras saraksts Zagorska, I., 2002. Izrakumi Ziedoņskolas senvietu kompleksā. Arheo logu pētījumi Latvijā 2000. un 2001. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 56-63. Zagorskis, E, 1965b. Neolīta ekspedīcijas rezultāti. Zinātniskās atskai tes sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. Arheoloģijas sekcija. Rīga, 25-27. Zagorska, I., 2003. The “Gold Coast” of the Gulf of Riga. Amber in Archaeology: Proceedings of the fourth international conference on amber in archaeology. Talsi 2001. Rīga: Institute of the History of Latvia Publishers, 108-115. Zagorskis, E, 1970. Pārbaudes izrakumi Osas apmetnē. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etno grāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 72-73. Zagorska, L, 2010a. Dzīves telpas organizācija Salaspils Laukskolas vēlā paleolīta apmetnē. Arheoloģija un etnogrāfija, 24. Rīga: Zinātne, 183-201. Zagorska, L, 2010b. Jauna liecība par ziemeļbriežu medniekiem Latvijā. Latvijas Vēstures Lnstitūta Žurnāls, 4, 105-112. Zagorska, L, 2012. Senie ziemeļbriežu mednieki Latvijā. Rīga: Zinātne. Zagorska, L, 2013. The first find of a Lyngby axe in Latvia. Man, His Time, Artefacts, and Places (Muinasaja teadus, 19). Tartu: Tartu Ülikooli ajaloo ja arheoloogia instituut, 247-258. Zagorska, L, 2016. Mesolithic burial traditions in Latvia. Study from Zvejnieki burial ground. Mesolithic Burials - Rites, Symbols and Social Organisation of Early Postglacial Communities: International conference Halle (Saale), Germany, 18-21 September, 2013 (Tagun
gen des Landesmuseums für Vorgeschichte Haile, Bd. 13/1). Halle (Saale), 225-240. Zagorskis, E, 1973a. Agrais neolīta laikmets Latvijas austrumdaļā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 4, 56-69. Zagorskis, E, 1973b. Das Spätmesolithikum in Lettland. Kozlowski, S. К. (ed.). The Mesolithic in Europe. Warsaw University Press, 651-669. Zagorskis, E, 1982. Arheoloģiskie izrakumi Osas apmetnē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 153-158. Zagorskis, E, 1984. Arheoloģiskie izrakumi Osas apmetnē Lubānas zemienē. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 112-116. Zagorskis, E, 1987. Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks. Rīga: Zinātne. Zagorskis, E, 2004. Zvejnieki (Northern Latvia) Stone Age Cemetery (BAR International series, 1292). Oxford: Archaeopress. Zagorska, L, 2017. Senā Burtnieka noslēpumi = Secrets of Ancient Lake Burtnieks. Rīga: Zinātne. Zarina, G., Rudovica, V., Viksna, A., Katkevich, J., 2009. Some aspects of diet of the 13th-17th century population of Latvia. Papers on Anthropology, XVIII, 328-338. Zagorska, L, Bērziņš, V., 2012. Arheoloģiskie pētījumi Burtnieku ezera ziemeļdaļas piekrastē 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010.-2011. gadā. Rīga: Nordik, 16-20. Zariņa, A., 1968. 1967. g. arheoloģiskie izrakumi Salaspils Laukskolā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etno grāfu 1967. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 80-82. Zagorska, L, Jakubovska, L,
Veinbergs, I., 2000. Mezolitą pieminekļi Usmas ezera baseinā. Arheologija un etnogrāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 107-125. Zariņa, A., 1969. Salaspils Laukskolas arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1968. g. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 59-62. Zagorska, I., Winiarska-Kabacińska, Μ., 2019. A first glimpse of the orga nisation of space in the Late Palaeolithic of Latvia. Eriksen, B. V., Rensink, E., Harris, S. (eds.). The Final Palaeolithic of Northern Eurasia: Proceedings of the Amersfoort, Schleswig and Burgos UISPP Commission Meetings. Kiel: Ludwig, 329-341. Zariņa, A., 1970a. Arheoloģiskie izrakumi Salaspils Laukskolā 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropo logu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 73-76. Zagorska, I., Zagorskis, F., 1989. The bone and antler inventory from Zvejnieki II site, Latvian SSR. Bonsall, C. (ed.). The Mesolithic in Europe. Edinburgh: John Donald Publishers, 414-423. Zagorskis, E, 1959. Arheoloģiskie izrakumi neolīta apmetnē Kreičos 1958. gadā. Referātu tēzes zinātniskai sesijai veltītai 1958. gada arheoloģiskiem izrakumiem un etnogrāfiskai ekspedīcijai Latvijas PSR teritorijā. Rīga, 3-11. Zagorskis, F., 1960. Kreiču neolīta apmetne. Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1959. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 10-12. Zagorskis, E, 1961. Kreiču neolīta kapulauks. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas
izdevniecība, 3-18. Zariņa, A., 1970b. Seno latgaļu apģērbs 7.-13. gs. Rīga: Zinātne. Zariņa, A., 1973. Salaspils Laukskolas lībiešu ciems (izrakumu rezultātu kopsavilkums). Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 81-84. Zariņa, A., 1974. Dažu Mārtiņsalas kapsētas kapu senlietu kompleksi ar stilizētu dzīvnieku figūru piekariņiem. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 242-253. Zariņa, A., 1975. Izrakumi Salaspils Laukskolā 1974. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 101-106. Zagorskis, E, 1963. Kreiču neolīta apmetne. Latvijas PSR Zinātņu Aka dēmijas Vēstis, 4, 23-35. Zariņa, A., 1977. Izrakumi Lielvārdē 1976. gadā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76-80. Zagorskis, E, 1964. Piestiņas neolīta apmetne. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1963. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 30-32. Zariņa, A., 1978a. Izrakumi Lielvārdē 1977. g. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 94-98. Zagorskis, E, 1965a. Jauni materiāli par neolītu Latvijas austrumu daļā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 6, 35-50. Zariņa, A., 1978b. Krāsnis Laukskolas lībiešu 10.-12. gs. ciemu vietās. Arheoloģija un etnogrāfija, 12. Rīga: Zinātne, 76-99. 642
Literaturas saraksts Zariņa, A., 1982a. Atradumi nocietinātā apmetne Lielvārdes Dievukalnā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 5, 58-71. Zariņš, R., 1931. Latvju raksti. 3. sēj.: Lauku celtniecība, istablietas, trauki u.c. Rīga: Valstspapīru spiestuve. Zariņa, A., 1982b. Celtniecība nocietinātā apmetnē Lielvārdes Dievu kalnā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 7, 46-64. Zeids, T. (atb. red.), 1978. Feodālā Rīga. Rīga: Zinātne. Zariņa, A., 1982c. Izrakumi Lielvārdes pilskalnā un priekšpilī 1981. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 163-169. Zellis, K., 2010. Latviešu vēsturiskuma izpratnes rekonstrukcija nacio nālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā. Pēdējais karš: Atmiņa un traumas komunikācija. Rīga: LU SZF SPPI, 79-97. Zemgaļi 2003 - Zemgaļi senatnē = Žiemgaliai senovėje. Rīga. Zariņa, A., 1983. Viduslaiku dzīvesvieta Lielvārdes Dievukalnā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 4, 20-33. Zariņa, A., 1986a. Aizsardzības izrakumi pie Ciemupes. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 148-150. Zariņa, A., 1986b. Izrakumu rezultāti Indricas pilskalnā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 143-147. Zariņa, A., 1987. Salaspils Vējstūru kapulauki. Arheoloģija un etnogrāfija, 15. Rīga: Zinātne, 19-44. Zemîtis, G., 1991. Senā Daugmale (2. g.t. p.m.ē. - m.ē. 12. gs.). Daugavas raksti: No Aizkraukles līdz Rīgai.
Rīga: Zinātne, 130-136. Zemîtis, G., 1992. Arheoloģiskie izrakumi Daugmalē. Zinātniskās atskai tes sesijas materiāli par arheologu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 117-121. Zemîtis, G., 1994a. Izrakumi Daugmales senvietu kompleksā - pilskalnā, senpilsētā un kapulaukā pie senpilsētas. Zinātniskās atskaites sesi jas materiāli par arheologu 1992. un 1993. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 102-105. Zariņa, A., 1988. Lībiešu apģērbs 10.-13. gs. Rīga: Zinātne. Zemîtis, G., 1994b. Par ko stāsta latviešu ornaments. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 2, 15-18. Zariņa, A., 1996a. Ieskats Sēlpils vēsturē. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 4/5, 133-137. Zemîtis, G., 1996a. Daugmales pilskalna valnis. Arheoloģija un etnogrā fija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 212-223. Zariņa, A., 1996b. Indricas un Slobodas agrā dzelzs laikmeta apmetnes ar apdzīvotību ari viduslaikos. Arheoloģija un etnogrāfija, 18. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 191-211. Zemîtis, G., 1996b. Izrakumi Daugmales pilskalna valnī un senpilsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 128-131. Zariņa, A., 1996c. Indricas senvietas. Daugavas raksti: No Koškovciem līdz Daugavpilij. Rīga: Latvijas Kultūras fonds, 7-19. Zariņa, A., 1999a. Apģērbs Latvijā 7.-17. gs. Rīga: Zinātne. Zariņa, A., 1999b. Bīskapa vasaļa dzīvesvieta Lielvārdes Dievukalnā. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm (Latvijas viduslaiku pilis, I). Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds, 295-311. Zariņa, A., 2002. Vērpšanas rīki Salaspils Laukskolas 10.-13. gs. apbedī jumos. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 5-15. Zariņa, A., 2006a. Apģērba fragmenti Lejasdopeļu kapulaukā. Pētījumi sēļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 11). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 139-142. Zariņa, A., 2006b. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.-13. gs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Zariņa, G., 2006a. Rīgas Pētera baznīcas kapsētas arheoloģiskajos izrakumos iegūtais antropoloģiskais materiāls. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 89-93. Zariņa, G., 2006b. Salaspils Laukskolas 10.-13. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfija. Zariņa, A. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.-13. gad simts. Pielikums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 445-463. Zariņa, G., 2007. Augšdaugavas 14.-18. gs. iedzīvotāju antropoloģiskais izvērtējums. Berga, T. Augšdaugavas 14.-17. gadsimta senvietas: No Krāslavas līdz Slutišķiem. Pielikums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 193-223. Zariņa, G., 2009. Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfija, 7. g.t. pr.Kr. 1800. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Zariņa, G., 2016. Ikšķiles 13.-15. gadsimta iedzīvotāji. Rīga: Zinātne. Zariņa, G., Zariņa, A., 2012. Bērni Daugavas lībiešu 10.-13. gadsimta sabiedrībā. Ikšķiles almanahs, 4. Ikšķile, 79-88. Zemîtis, G., 1998. Pētījumi Daugmales senpilsētas austrumu daļā. Zināt niskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Latvijas vēstures
institūta apgāds, 80-83. Zemîtis, G., 2004a. Gaideļu-Viduču kapulauka vieta Jaunsvirlaukas un Sálgales (Sidrabenes) pagastu arheoloģisko pieminekļu kontekstā. Pētījumi zemgaļu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Vēstures muzeja raksti, Nr. 10). Rīga, 181-194. Zemîtis, G., 2004b. Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Zemîtis, G., 2005a. Iepazīšanās ar “terora arheoloģiju”. Latvijas Avīze, 13.12.2005. Zemîtis, G., 2005b. Vēlā dzelzs laikmeta ekonomisko un sociālo pār maiņu atspoguļojums Gaideļu-Viduču kapulauka arheoloģiskajā materiālā. Arheoloģija un etnogrāfija, 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 212-220. Zemîtis, G., 2006. Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukā un Sáfeseles pilskalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 94-101. Zemîtis, G., 2008. Izrakumi Sateseles pilskalnā 2006. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 90-93. Zemîtis, G., 2009. Baltijas jūras somu vēsturiskais liktenis Latvijā (9.-20. gadsimts). Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā: Starp tautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2009. gada 23. aprīlis, Turaida. Rīga: Zinātne, 7-22. Zemîtis, G., 2014. The hill fort of Satesele - a power centre in the territory of the Livs in the 10th-13th century. Strongholds and Power Centres East of the Baltic Sea in the llth-13th Centuries (Muinasaja teadus, 24). Tartu: Institute of History and Archaeology of the University of Tartu, 369-384. 643
Literaturas saraksts Zemîtis, G., 2018. Latvijas arheoloģijas attīstība zinātnisko biedrību laik metā no to dibināšanas līdz Pirmajam pasaules karam (1815-1915). Arheoloģija un etnogrāfija, 30. Rīga: Zinātne, 24-46. Žeiere, L, 2006. Par nozīmīgākajiem vidējā dzelzs laikmeta tērpu daļu atradumiem Smoņu senkapos. Arheoloģija un etnogrāfija, 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 357-366. Zemîtis, G., Tomašūns, A., 2016. Arheoloģiskie izrakumi Jelgavā, Pils salā, 2015. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 211-214. Žeiere, I., 2008a. Arheoloģiskās liecības par apģērbu Latvijā 13.-18. gad simtā. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Ziemelis, J., 1895. Baltijas resp. Latvijas arheoloģijas tagadējais stāvoklis un tās uzdevumi nākamajos gados: Priekšlasījums turēts Rīgas Latv. Biedr. Zinību Komisijas sapulcē 13. jūnija m.d. 1895. g. Jelgava: Drukājis un apgādājis A. Alunans. Zilgalvis, J., 1998. Daugavas muižas, 18.-20. gs. sākums. Rīga: Izglītība. Zinkevičius, Z., 1981. Žemaičių tarmės kilmės klausimu. Iš lietuvių etno genezės. Vilnius: Mokslas, 12-18. Zirne, S., 2004. Arheoloģiskie aizsardzības izrakumi Smoņu senkapos. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 50-52. Zirne, S., 2014a. Arheoloģiskie atklājumi par Raunas pils ziemeļu priekšpils dienvidrietumu stūra apbūvi 17. gadsimtā. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā (Latvijas viduslaiku pilis, VIII). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 166-186. Zirne, S., 2014b. Arheoloģiskie izrakumi Raunas viduslaiku pilī.
Arheo logu pētījumi Latvijā 2012.-2013. gadā. Rīga: Nordik, 241-245. Zirne, S., 2014c. Latvijas arheoloģiskais mantojums desmit gados pēc Valetas konvencijas ratificēšanas. Arheoloģija un etnogrāfija, 28. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 195-203. Zirne, S., 2016. Arheoloģiskie izrakumi Raunas viduslaiku pilī. Arheologu pētījumi Latvijā 2014.-2015. gadā. Rīga: Nordik, 215-218. Zirne, S., Lūsēns, Μ., Vijups, A., 2015. Preventive archaeology in Latvia: example investigations in the historical town centres on Kuldīga and Ventspils. Raport, 10. Warszawa: Narodowy Instytut Dziedzic twa, 219-231. Zunde, Μ., 2011. Par radioaktīvā oglekļa (14C) datēšanas metodi un tās pielietošanu arheoloģijā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 95-119. Zunde, Μ., 2015. Rīgas vēsturiskajās būvēs lietotie pludinātie kokmate riāli un to sagādes rajonu noteikšana. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē, 8. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 163-178. Zunde, Μ., 2016. Āraišu ezerpils datējuma precizēšana un tās perspektī vas. Arheoloģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Zinātne, 46-61. Žeiere, I., 1988. Izrakumi Kokneses senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1986. un 1987. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 167-170. Žeiere, I., 1990. Izrakumi Kokneses senkapos. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 188-191. Žeiere, L, 2000. Tekstilatradumi Ances kapulaukā. Arheoloģija un etno grāfija, 20. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 126-138. Žeiere, I.,
2008b. Par Tīras purva depozīta tekstilmateriāliem. Pētījumi kuršu senatnē: Rakstu krājums (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 14). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 129-138. Žeiere, I., 2012. Stāmerienas villaine un tās atdarinājumi. 100 Latvijas vēstures relikvijas. Rīga:
Latvijas Mediji, 44-45. Žeiere, I., 2013. Fragments of male dress from a 9th century bog hoard in Latvia. Banck-Burgess, J., Nübold, C. (eds.). The North European Symposium for Archaeological Textiles, XI. Rahden/Westf.: Verlag Marie Leidorf, 187-192. Žiemgaliai 2005 - Žiemgaliai. Baltų
archeologijos paroda: Katalogas = The Semigallians. Baltic Archaeological Exibition: Catalogue. Vilnius; Riga. Žulkus, V., 2004. Kuršiai Baltijos jūros erdvėje. Vilnius: Versus aureus. Žulkus, V., Girininkas, A., Stančikaitė, Μ., Gryguc, G., Šeirienė, V., Mažeika, J., 2015. In shores of the Yoldia
Sea and Ancylus Lake maritime landscapes in the Lithuanian waters: multidisciplinary study. Felczak, 0. (ed.). The Baltic Sea - a Mediterranean of North Europe: in the Light of Archaeological, Historical and Natural Science Research from Ancient to Early Medieval. Gdańsk, 9-18. Żygulski, Z., 1982.
Stara broń w polskich zbiorach. Warszawa: Krajowa Agencja Wydawnicza. Альбом 1903 - Альбомъ Мейерберга: Виды и бытовые картины России XVII века. С.-Петербург: Издание А. С. Суворина. Амальрик, А. С., Монгайт, А. Л., 1966. В поисках исчезнувших циви лизаций. Москва: Наука. Атгазис, Μ., 1980. Вопросы
этнической истории земгалов. Из древнейшей истории балтских народов (по данным археологии и антропологии). Рига:
Зинатне, 89-101. Баллод, Ф., 1911. Отчет о командировке в Прибалтийский край летом 1909 года (Беверинские расопки). Труды Московского предварительного комитета по устройству XV археологиче ского съезда. Москва, 21-46. Берга, Т., 1988. Монеты в археологических памятниках Латвии ІХ-ХІІ вв. Рига:
Зинатне. Берга, Т., 1998. Клады монет XI века в музее истории города Риги и мореходства. Международный нумизматический альманах “Монета”. Вып. 5. Вологда, 142-148. Берга, Т., 2001. Литовские элементы в кладбищах Августинишки и Слутишки XIV -начала XVII века. Lietuvos archeologija, 21, 421-430.
Берга, Т., 2010. Пражские гроши и монеты Великого княжества Литовского в археологических памятниках Латвии (14 ֊ первая половина 16 века). International Numismatics Conference. Marking the 150th Anniversary of the National Museum of Lithuania. Vilnius, 2006. Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus,
293-296. Žeiere, L, 2002. 1986.-1989. gada izrakumi Kokneses senkapos. Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: Rakstu krājums (Latvijas Vēstu res muzeja raksti, Nr. 8). Rīga, 201-236. Бехайм, В., 1995. Энциклопедия оружия. Санкт-Петербург (Tulkojums по Boeheim, W., 1890. Handbuch der
Waffenkunde. Leipzig.) Žeiere, I., 2004. Tekstilatradumi Puzes Lejaskroga kapsētā. Ventspils muzeja raksti, IV. Rīga: LU žurnāla “Latvijas vēsture” fonds, 209-257. Бобринский, А. А., 1978. Гончарство Восточной Эвропы. Москва: Наука. 644
Literatūras saraksts Богоявленский, А. Н., 1963. О значении данных археологии при изучении истории отечественной медицины. Из истории медицины, V. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 71-81. Грикис, В. Я., 1957. Поселения и жилища, быт, первые признаки гигиены и способов лечения на
территории Латвийской ССР в каменном веке. Из истории медицины, I. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 9-26. Богоявленский, С. К., 1900. Раскопки в Лифляндской и Курляндской губерниях летом 1896 года. Труды десятого археологического съезда в Риге 1896. T. III. Москва: типография Г.
Лисснера и А. Гешеля, 93-116. Гринберге, Э. Ф„ 1957. Позднеледниковая и послеледниковая история побережья Латвийской ССР. Рига: Издательство АН Латвийской ССР. Бранденбург, Н. E., 1902. Древности неизвестной народности. Путе водитель по С.-Петербургскому артиллерийскому музею. T. 1. Отдел
доисторический. Санкт-Петербург, 82-86. Бривкалне, Э., 1959. Городище Тервете и его историческое значение. Вопросы этнической истории народов Прибалтики. Труды Прибалтийской объединенной комплексной экспедиции. T. 1. Москва, 254-272. Бужилова, А. П., 1995. Древнее население (палеопатологические
аспекты исследования). Москва: Институт археологии РАН. Ванкина, Л., 1960. Новейшие находки эпохи бронзы на территории Латвийской ССР. Советская археология, 3, 153-161. Гурска, И., 1993. Археологические исследования на территории замка меченосцев в Риге. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, З, 6-10.
Денисова, P., 1960. Палеоантропологический материал из нео литического могильника Крейчи. Советская этнография, 3,
163-169. Денисова, Р., 1975. Антропология древних балтов. Рига: Зинатне. Денисова, Р., 1977. Этногенез латышей. Рига: Зинатне. Денисова, Р., 1990. География антропологических типов балтских племен и этногенетические процессы в I - начале II тысячелетия н.э. на территории Литвы и Латвии. Балты,
славяне, прибалтийские финны. Рига: Зинатне, 28-81. Ванкина, Л., 1970. Торфяниковая стоянка Сарнате. Рига: Зинатне. Денисова, Р., Граудонис, Я., Гравере, Р., 1985. Кивуткалнский могильник эпохи бронзы. Рига: Зинатне. Ванкина, Л., 1975. Памятники каменного века на территории г. Риги и его
окрестностях. Памятники древнейшей истории Евразии. Москва: Наука, 132-135. Егорейченко, А. А., 2006. Культура штрихованной керамики. Минск: БГУ. Ванкина, Л., 1980. Шнуровая керамика на территории Латвии. Из древнейшей истории балтских народов (по данным археологии и антропологии). Рига: Зинатне,
47-58. Ванкина, Л., 1983. Янтарные амулеты каменного века из окрестностей г. Риги. Изискания по мезолиту и неолиту СССР. Ленинград: Наука, 135-137. Ванкина, Л., 1985. Место могильника Боки среди балтских памят ников. Проблемы этнической истории балтов. Рига: Зинатне, 44-46. Васке, А., 1991.
Керамика эпохи поздней бронзы и раннего железа Латвии. Рига: Зинатне. Вейнберге, И. Г., Стелле, В. Я., Якубовская, И. Я., Булгакова, E. А., 1980. Изучение некоторых разрезов отложений Латвийского побережья и их значение в уточнении отдельных моментов истории развития Балтики. Морфогенез рельефа и
палеогеография Латвии. Рига: Латвийский государственный университет, 18-36. Гравере, Р., 1987. Этническая одонтология латышей.
Рига: Зинатне. Граудонис, Я., 1967. Латвия в эпоху поздней бронзы и раннего железа. Начало разложения первобытнообщинного строя. Рига: Зинатне. Жилин, Μ. Г., 2001. Костяная индустрия мезолита лесной зоны Восточной Европи. Москва: УРСС. Загорска, И., 1991. Рыболовство и морской промысел в каменном
веке на территории Латвии. Рыболовство и морской промысел в эпоху мезолита - раннего металла в лесной и лесостепной зоне Восточной Европы. Ленинград: Наука, 39-64. Загорские, Ф., Эберхарде, Г., Стелле, В., Якубовская, И., 1984. Оса - многослойное поселение эпохи мезолита и неолита на Лубанской
низине (Латвийская ССР). Археология и палеогеография мезолита и неолита Русской равнины. Москва: Наука, 55-67. Зандер, Р., 1998. Серебряные рубли и ефимки Романовской России. 1654-1915. Киев: Одигитрия. Змигородский, К. А., 1911. Каталог монет и медалей Музея Витебской ученой архивной комиссии.
Витебск. Историко-этнографический атлас 1985 - Историко-этнографический атлас Прибалтики: Земледелие. Вильнюс: Мокслас. Карнуп, А. Я., 1963. От каменных орудий к медицинским инструментам. Из истории медицины, V. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 99-108. Граудонис, Я., 1985. Серпы и
косы 2-9 вв. на территории Латвии. Новое в археологии Прибалтики и соседних территорий. Таллин: Академия наук Эстонской ССР. Институт истории, 24-35. Карнуп, А. Я., 1967. Заметки о бытовых условиях, народной гигиени и медицине в эпоху раннего феодализма по материалам раскопок 1936-1938 гг. на
Талсинском городише (Латвийская ССР). Из истории медицины, VII. Рига: Звайгзне, 151-162. Граудонис, Я., Тыниссон, Э.,
1961. Раскопки ливских курганов в Кримулде. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 10, 37-54. Казакявичюс, В., 1989. Оружие балтских племен П-ѴПІ веков на территории Литвы. Вильнюс: Мокслас. Граудонис, Я., Тыниссон, Э., 1963. Раскопки ливских курганов в Кримулде. Советская археология, 1, 241-252. Кирпичников, А. Н., 1966. Надписи и знаки на клинках восточно европейских мечей ІХ-ХШ вв. Скандинавский сборник, И, 249-298. Григораш, Ф. Ф„ 1962. Странствующие врачи в Польше и Ливонии в XVI и XVII веках. Из истории медицины, IV. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 11-16. Кирпичников, А. Н., 1971. Древнерусское оружие, 3. Доспех, комплекс боевых средств ІХ-ХШ вв. Ленинград: Наука. 645
Literatūras saraksts Кирпичников, А. Н., 1973. Снаряжение всадника и верхового коня на Руси ІХ-ХШ вв. (Археология СССР: Свод археологических источников, вып. E 1-36). Ленинград: Наука. Лозе, И., 1968. Рисунок и орнамент на костяных и роговых предметах эпохи камня Латвии. Latvijas PSR Zinātņu
Akadēmijas Vēstis, 11, 24-37. Кирпичников, А. Н„ 1985. Вооружение. Древняя Русь: Город, замок, село. Москва: Наука, 298-363. Лозе, И., 1972. Стоянка Лагажа (Лубанская низменность). Известия Академии наук Латвийской ССР, 6, 57-73. Киселев, С. В., 1951. Вопросы археологии первобытного общества в свете
трудов И. В. Сталина по языкознанию. Краткие сообщения Института истории материальной культуры. Вып. XXXVI, 3-13. Лозе, И., 1979. Поздний неолит и ранняя бронза Кубанской равнины. Рига: Зинатне. Клейн, Л. С., 1973. Археологические признаки миграций. IX между народный конгресс антропологических и
этнографических наук, Чикаго, сентябрь, 1973. Доклады советской делегации. Москва: Наука, 1-17. Клейн, Л. С., 1991. Археологическая типология. Ленинград: Академия наук СССР. Ленинградское научно-исследовательское археологическое объединение. Клейн, Л. С., 1999. Миграция: археологические признаки.
Stratum plus. Археология и культурная антропология, 1, 52-71. Козловская, Μ. В., 1996. Экология древних племен лесной полосы Восточной Европы (антропологический очерк). Москва: Институт археологии Российской Академии наук. Колчин, Б. А., 1953. Черная металлургия и металлообработка в Древней Руси.
Домонгольский период (Материалы и исследования по археологии СССР. № 32). Москва: Издательство Академии наук
СССР. Колчин, Б. А., 1959. Железообрабатывающее ремесло Новгорода Великого: Продукция, технология. Материалы и исследования по археологии СССР, 65. Москва: Издательство Академии наук СССР, 7-120. Колчин, Б. А., 1968. Новгородские древности. Деревянные изделия (Свод археологических источников E
1-55). Москва: Наука. Краснов, Ю. Ф., 1971. Раннее земледелие и животноводство в лесной полосе Восточной Европы. II тысячелетие до н.э. - первая половина I тысячелетия н.э. Москва: Наука. Кренке, Н. А., 2011. Дяково городище: культура населения бассейна Москвы-реки в I тыс. до н.э. - I тыс. н.э.
Москва: ИА РАН. Криштофович, А. Н., 1957. Палеоботаника. Ленинград: Гостоптехиздат. Кропоткин, В. В., 1961. Клады римских монет на территории СССР. Москва: Издательство Академии наук СССР. Лавенто, Μ., 2011. Новые АМС-датировки текстильной керамики среднего и верхнего Поволжья. Тверской
археологический сборник. Вып. 8. Тверь, 263-272. Лайбле, Т., 2008. Меч. Большая иллюстрированная энциклопедия. Москва: Омега. Левко, О. Н., 1992. Средневековое гончарство северо-восточной Белорусии. Минск: Навука i тэхніка. Левковская, Г. Μ., 1987. Природа и человек в среднем голоцене Кубанской
низины. Рига: Зинатне. Леймус, И., 1988. О чеканке монет в Долеском (Даленском) замке в 1572 и 1573 годах. Известия Академии наук Эстонской ССР, 37 (1), 85-97. 646 Лозе, И., 1987. Комплекс культуры шнуровой керамики на поселении Квапаны II (Лубанская низина). Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis,
7, 23-36. Лозе, И., 1988. Поселения каменного века Кубанской низины: Мезолит, ранний и средний неолит. Рига: Зинатне.
Макарова, Т. И., 1972. Поливная керамика в древней Руси. Москва: Наука. Pieejams: http://kaup.ru/index.php/lib/articles/47-makaroval972.html (23.07.2019.). Медведев, А. Μ., 1996. Белоруское Понеманье в раннем железном веке (1 тысячелетие до н.э. - 5 в. н.э.). Минск: Институт истории АН Беларуси.
Медведев, А. Ф., 1966. Ручное метательное оружие (лук и стрелы, самострел) ѴШ-ХІѴ вв. Москва: Наука. Мейен, С. В., 1987. Основы палеоботаники: Справочное пособие. Москва: Недра. Мельникова, А. С., 1964. О чеканке монет в Кукейнозе в середине XVII в. Советская археология, 3, 141-148. Моора, X., 1956.
Вопросы сложения эстонского народа и некоторых соседних народов в свете данных археологии. Вопросы этнической истории эстонского народа. Таллин: Эстгосиздат, 49-141. Мугуревич, Э., 1965. Восточная Катвия и соседние земли в Х-ХШ вв. Экономические связи с Русью и другими территориями. Пути сообщения.
Рига: Зинатне. Мугуревич, Э., 1970а. Проблема вендов в период раннего фео дализма в Латвии. Тезисы докладов советской делегации на II Международном конгресе славянской археологии в Берлине (авг. 1970 г.). Москва: Наука, 33-37. Мугуревич, Э., 1970b. Упомянут ли город Лудза в письменных источниках 12
века? Studia archaeologica in memoriam Harri Moora. Tallinn: Valgus, 138-141. Мугуревич, Э., 1973. Проблема вендов в период раннего феодализма в Латвии. Berichte über den II. Internationalen Kongress für slawis che Archäologie, Berlin 24.-28. August 1970. Bd. 2. Berlin: Akademie Verlag, 291-299.
Мугуревич, Э., 1983. Замки и сельские поселения средневековой Ливонии (по археологическим материалам и
письменным сведениям Латвии конца XII - середины XVI века): Автореф. дис. . доктора ист. наук. Москва. Мугуревич, Э., 1985. Находки железных частей пахотных орудий 10-17 вв. в Восточной Прибалтике. Новое в археологии При балтики и соседних территорий. Сборник статьей. Под ред. Ю. Селиранда. Таллин, 86-98. Муктупавелс, В., 1988. Бубен и проблема мембранофонов в Латвии. Mokslinės konferencijos (1988 11 17-18) “Lyginamasis-tipologinis metodas šiuolaikinėje folkloristikoje”, skirtos LTSR valstybinės konservatorijos liaudies muzikos laboratorijos 40-mečiui: Pranešimų tezės. Vilnius, 26.
Literatūras Мурашева, В. В., Ениосова, Н. В., Фетисов, А. А., 2007. Кузнечно ювелирная мастерская пойменной части Гнездовского поселения. Гнездово: Результаты комлексных исследований памятника. Москва: Альфарет, 31-77. Назаренко, А. В., 2000. К вопросу о весовой шкале 14-гранных денежно-весовых
гирек ІХ-ХІ вв. Восьмая Всероссийская нумизматическая конференция. Тезисы докладов и сообщений. Москва: Государственный исторический музей, 120-122. Окшотт, Э., 2004. Археология оружия. Москва: Центрполиграф. Отчет 1895 - Отчет Императорской Археологической комиссии за 1893 год. Санкт-Петербург.
Отчет 1912 - Отчет Императорской Археологической комиссии за 1908 год. Санкт-Петербург. Пелда, К., 1978. Датировка и определение некоторых спорных монет Латвии XIII - первой половины XIV века. Известия Академии наук Латвийской ССР, 11, 46-47. Петерсен, Я., 2005. Норвежские мечи эпохи викингов.
СанктПетербург: Альфарет. Плавинский, В. А., 2014. Арбалет в комплексе вооружения ХШ-ХѴ вв. на территории Беларуси. Археология и история Пскова и Псковской земли, 29, 329-342. Поверии, А., 2002. Гончарное дело. Чернолщеная керамика. Москва: Хоббитека. saraksts 1895 г. Труды Московского
Предварительного Комитета X архео логическаго съеда в Риге. Вып. II. Москва, 6-18. Спиргис, Р., 2018. Погребальные традиции кладбища церкви св. Петра в Риге. Археология и история Пскова и Псковской земли, 33, 316-333. Спицын, А. А., 1893. Люцинский могильник (Материалы по архео логии России,
изданные Археологической комиссией. Древности Северо-Западного края. T. I, вып. 2, № 14). Санкт-Петербург. Страдинь, П. И.,
Страдинь, Я. П., Далбинь, Μ. Μ., 1957. Заметки о врачебной деятельности Ливонских монахов. Из истории медицины, I. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 27-32. Стубавс, А., 1970. Археологические находки из древнего Саласпилса и хронология памятника. Studia archaeologica in memoriam Harri
Moora. Tallinn: Valgus, 181-188. Тынурист, И., 1977. Где во гусли звонили? (Опыт картографирования народных музыкальных инструментов). Этнографические исследования северо-запада СССР. Традиции и культура сельского населения. Этнография Петербурга. Ленинград: Наука, 16-29. Тынурист, И., 1985.
Народные музыкальные инструменты и этно культурные связи народов Восточной Прибалтики. Проблемы этногенеза и этнической истории балтов: Сборник статей. Vilnius: Mokslas, 270-276. Уртан, В., 1961. Древние щиты на территории Латвийской ССР. Советская археология, 1, 221-223. Поветкин, В., 1982.
Новгородские гусли и гудки: (Опыт комплексного исследования). Новгородский сборник: 50 лет раскопок Нов города. Москва: Наука, 295-322. Уртанс, В. А., 1966. Средневековые медицинские инструменты для кровопускания. Советская археология, 2, 329. Полное собрание 1962 - Полное собрание русских
летописей. Т. 1. Москва: Издательство Восточной литературы. Уртан, В., 1970. Древнейшие музыкальные инструменты на территории Латвии. Studia archaeologica in memoriam Harri Moora. Tallinn: Valgus, 226-231. Потин, В. Μ., 1967. Топография находок западноевропейских монет Х-ХШ вв. на территории Древней
Руси. Труды Государственного Эрмитажа. Вып. 3. Ленинград, 106-194. Приедите, И., 1985. Латышские народные музыкальные
инстру менты - источник исследований этнокультурных связей. Проблемы этнической истории балтов: Тезисы документов межреспубликанской научной конференции. Рига: Зинатне, 141-145. ПСЗ РИ 1830 - Полное собрание законов Российской Империи, с 1649 года. T. XIX (1770-1774). Санкт-Петербург. Рыков, П. С.,
1917. Древности Летгалии. Вып. 1: Археологические раскопки в Режицком Люцинском уездах Витебской губернии. Режица. Рябцевич, В. Н., 1977. О чем рассказывают монеты. Минск: Народная Асвета. Седов, В. В., 1979. Происхождение и ранняя история славян. Москва: Наука. Седов, В. В. (ред.), 1987. Финно-угры
и балты в эпоху средневековья (Археология СССР). Москва: Наука. Седов, В. В., 2000. Жальники. Российская археология, 1, 7-22. Семёнов, С. А., 1968. Развитие техники в каменном веке. Ленинград: Наука. Сизов, В. И., 1896. Предварительный отчет о поездке с целью архео логических исследований в
Курляндскую губернию летом Уртанс, Ю., 1985. Целебные и культовые источники Латвии. Из истории медицины, 15. Рига: РМИ, 85-93. Уртанс, Ю., 1987а. Бытовые условия жителей городища Пизичу “Каупра калнс”. Из истории медицины, 17. Рига: РМИ, 144-153. Уртанс, Ю., 1987b. Культовые камни с углублениями в
Латвии. Средневековые древности Восточной Европы (Краткие сообщения Института археологии, 190). Москва: Наука, 69-73. Уртанс, Ю., 1988. Камни - “следовики” на территории Латвии. Известия Академии наук Латвийской ССР, 7, 92-106. Фехнер, Μ. В., Янина, С. А., 1978. Весы с арабской надписью из Тимерева.
Вопросы древней средневековой археологии Восточной Европы. Москва: Наука, 184-192. Фолкс, Ч., 2006.
Средневековые доспехи. Москва: Центрполиграф. Хотон, Дж. Т., Морель, П., 1987. Всемирная программа исследования климата. Глобальный климат. Ленинград: Гидрометеоиздат, 15-16. Цауне, А., 1984. Жилища Риги ХП-ХІѴ вв. по данным археологических раскопок. Рига: Зинатне. Циглис, Я., 2003. Железные клиновидные топоры в Латвии. Archaeologia Lituana, 4. Vilnius: Vilnius University Publishing House, 112-121. Цимермане, И., 1980. Керамика I тысячелетия н.э. как источник для исследования этнической истории и культурных взаимо отношений на территории Латвии. Из древнейшей истории балтских народов. Рига: Зинатне, 70-79. 647
Literatūras saraksts Цимермане, И., 1985. Керамика Дигнайского городища и некоторых других памятников селов как отражение контактов с племенами территории Литвы в конце I тысячилетия до н.э. ֊ I тысячилетия н.э. Проблемы этногенеза и этнической истории балтов. Вилнюс: Мокслас, 47-55. Шноре, Э., 1961. Асотское городище (Материалы и исследования по археологии Латвийской ССР, II). Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР. Шноре, Э., 1970. Каменный могильник в Лаздини. Studia archaeologica in memoriam Harri Moora. Tallinn: Valgus, 189-201. Шноре, Э., 1980. Погребения жальничного типа на северо-востоке Латвии. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 12, 38-54. Шноре, Э., Зейд, T., 1957. Нукшинский могильник (Материалы и исследования по археологии Латвийской ССР, I). Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР. Шокарев, Ю. В., 2001. История оружия. Луки и арбалеты. Москва: ACT.
Personu rādītājs A Abasîdi - arābu kalifu dinastija (749-1258) 64, 386-388 Āboltiņa-Presņikova Alma Ida (1916-1964) - palinoloģe Adalrihs - Bazeles bīskaps (1025-1040) 27 386 Adelheide (.Adelheid von Burgund, 931-999) - Vācu nācijas Svētās Romas impērijas reģente Aduds ad Daula - Buidu dinastijas valdnieks (949-983) 386 64 Agašs Rozē (Roger Agache, 1926-2011) - franču arheologs 14 Agripa Marks (Marcus Vispanius Agrippa, ap 63-12 pr. Kr.) - romiešu karavadonis, valsts darbinieks Ahmads ibn Ismails (7-914) - Samanīdu dinastijas emīrs (907-914) 64, 296, 387, 388 Albanuss Augusts (Johann August Albanus, 1765-1839) - vācu izcelsmes garīdznieks, pedagogs Alberts (1559-1621) - Austrijas lielhercogs, Spānijas Nīderlandes pārvaldnieks (1598-1621) 360 71 Alberts, arī Alberts Bukshēvdens (Albert von Buxthoeven, ар 1165-1229) - Rīgas bīskaps (1199-1229) 370, 386, 387 Alberts II Suerbērs (Albert Suerbeer) - Rīgas arhibīskaps (1253-1272/73) Aļģirds (Algirdas, ap 1296-1377) - Lietuvas dižkunigaitis (1345-1377) Anastasijs I (ap 430-518) - Bizantijas imperators (491-518) 63 69, 70, 234, 240, 241, 388 207 65 Andersons Pēteris (1890-1963) - skolotājs, Cesvaines ģimnāzijas muzeja vadītājs Anteins Aleksis (1915-2002) - metālu tehnoloģiju speciālists 368 103, 409 Apaļa Zigrīda (dz. 1936) - arheoloģe 8, 102, 103, 105, 145, 147, 150, 151, 155, 197, 209, 216, 224, 226, 227, 229, 298-300, 327 Apals Jānis (1930-2011) - arheologs 15, 17, 52, 102, 103, 105, 144-151, 155, 195, 209, 224, 226, 246, 309, 326, 327, 363 Apinis Kārlis (1904-1967?) - senatnes pētnieks, arheologs, muzejnieks 212 395 Ārends
Pēteris (1900-1960) - arhitekts Amts Johans Gotfrīds (Johann Gottfried Arndt, 1713-1767) - vācbaltiešu pedagogs, vēsturnieks 63, 255 Artamonovs Mihails (Михаил Илларионович Артамонов, 1898-1972) - krievu padomju arheologs, vēsturnieks Asaris Jānis (dz. 1960) - arheologs, pieminekļu aizsardzības speciālists Asmans Ervīns (Erwin Aßmann, 1908-1984) - vācu vēsturnieks 102, 105, 152, 155, 158, 203, 208, 218, 255 99 Aspelīns Johanness Reinholds (Johannes Reinhold Aspelin, 1842-1915) - somu arheoloģijas pamatlicējs Ašmanis Kārlis (1876-1943) - skolotājs, arheologs 47 12, 578 224 Atgāzis Māris (1935-2018) - arheologs 52, 102, 139, 140, 154, 174, 206, 222, 253, 278, 292, 295, 333-335, 337, 342, 391, 409, 477 Auns Muntis (dz. 1955) - vēsturnieks Auziņa Dita - arheoloģe 8, 211 8, 409-411 Avicenna (ap 980-1037) - persiešu fiziķis, filozofs, mediķis, astronoms, ķīmiķis, matemātiķis, dzejnieks 35 В Bakmanis Gastons (Gaston Victor Backman, 1883-1964) - zviedru anatoms, antropologs Balodis Francis (1882-1947) - arheologs, sabiedrisks darbinieks, ēģiptologs, pedagogs 191, 203, 204, 283, 289, 308, 315, 338, 339, 344, 351, 353, 355 Balodis Voldemārs Dāvids (1848-1918) - skolotājs, novadpētnieks Barre Vilhelms de la - Zviedrijas ģenerālmajors 17. gs. Bartoša Tatjana (1922-1982) - palinoloģe к ■· 652 27 233 97, 155, 191 303 52, 97, 98, 100, 141, 154, 155, 170-172,
Basilijs II (958-1025) - Bizantijas imperators (976-1025) 65, 66 Batorijs Stefans (Stefan Batory, 1533-1586) - Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575-1586) Bebre Viktorija (dz. 1952) - arheoloģe 2 47 8, 54, 102, 236, 257, 292, 433, 492, 529, 534, 542-544, 562, 563 Becenbergers Adalberts (Adalbert Bezzenberger, 1851-1922) - vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs 96, 153 8, 63-76, 103, 113, 126, 138, 155, 219, 220, 257, 258, 367, 379, 382, Berga Tatjana (1944-2020) - arheoloģe, numismate 386-389, 391, 536, 537, 597 Berga-Muižniece Iveta (dz, 1980) - arheoloģe, vēsturniece 252 Bergmanis Gustavs (Gustav von Bergmann, 1749-1814) ֊ luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs, Vidzemes un Igaunijas vēstures pētnieks 395 Bernāte Ilze - vēsturniece 239 Bernhards III fon Oesede (Bernhard III von Oesede) - Pāderbornas bīskaps (1204-1223) Bernolds (Bernold) - Utrehtas bīskaps (1027-1054) 382 Bērs Johans Karls (Johann Karl Bähr, 1801-1869) - vācbaltiešu mākslinieks, arheologs Bertolds, arī Bertolds Skulte (Bertoldus, Berthold Schulte, ?-1198) - bīskaps Bērziņš Valdis (dz. 1969) - arheologs 389 95, 597 265, 370, 399 8, 17, 18, 45, 62, 105, 114, 136 Bīlenšteins Augusts (August Johann Gottfried Bielenstein, 1826-1907) - vācbaltiešu luterāņu mācītājs, valodnieks, etnogrāfs, arheologs 96, 97, 152, 153, 155, 158, 162, 180, 191, 193, 198, 201, 202, 206, 208, 232, 368, 499, 401, 432 Biļķins Vilis (1887-1974) - vēsturnieks 295 Binfords Lūiss (Lewis Binford, 1931-2011) - amerikāņu arheologs, antropologs 12, 18 Birģele-Paegle Alma (1877-1949) - lietišķās mākslas meistare, pedagoģe,
etnografe Blits Aksels (Axel Gudbrand Blytt, 1843-1898) - norvēģu botāniķis, ģeologs Blumberga-Vasariņa Zaiga (1924-1999) - arheoloģe, pedagoģe Blume Erihs (Erich Blume, 1884-1912) - vācu arheologs 281 27 104 22 Bogojavļenskis Sergejs (Сергей Константинович Богоявленский, 1871-1947) - krievu vēsturnieks, arhīvu darbinieks, arheologs 96, 282, 345, 347, 355, 359, 372, 598 Bojs Karls (Carl Boy, 1853-?) ֊ vācbaltiešu skolotājs, arheologs 96, 97, 232, 289, 290, 390 Boratini Tits Līvijs (Tītus Livius Burattini, 1617-1682) - itāļu zinātnieks, Žečpospolitas valsts monētu kaltuves nomātājs (1658-1666) 73, 74 Borhi (von der Borch) - vācbaltiešu dzimta Preiļos 399 Brambats Kārlis (1924-2008) ֊ etnomuzikologs, folklorists 540 Brandenburgs Nikolajs (Николай Ефимович Бранденбург, 1839-1903) - krievu arheologs, militārais vēsturnieks Brandenburgs Vilhelms fon (Wilhelm von Brandenburg, 1498-1563) ֊ Rīgas arhibīskaps (1539-1563) 343 70, 72, 74 Brastiņš Ernests (1892-1942) ֊ gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, dievturu draudzes izveidotājs 100, 152, 158, 162, 167, 173-175, 180, 184, 187, 193, 198, 198, 200, 201, 203, 204, 231, 235, 400, 401, 408, 546 Brauns Joahims (1929-2013) - muzikologs, mūzikas arheoloģijas pētnieks 98, 538 Bredfords Džons (John Spencer Purvis Bradford, 1918-1975) ֊ angļu arheologs 14 Brēmenes Ādams, arī Ādams no Brēmenes (Adam von Bremen, pirms 1050-pēc 1081) - hronists, Brēmenes baznīcas kanoniķis 395 Brencēns Eduards (1885-1929) - mākslinieks Bresava Milda (1917-2007) - arheoloģe 303 345 Brigenejs Hermanis fon (Hermann von Brüggenei,
gennant Hasenkamp, ap 1475-1549) - Livonijas ordeņa mestrs (1535-1549) 70, 520 Brinkeni (von den Brincken) - vācbaltiešu dzimta Saldū 15.-20. gs. 399 653
Personu rādītājs Brïvkalne Emīlija (līdz 1940 Emīlija Freiberga, 1909-1984) - arheoloģe 100-102, 155, 206, 232, 295, 377, 592 Broce Johans Kristofs (Johann Christoph Brotze, 1742-1823) - vācu izcelsmes mākslinieks, etnogrāfs, vēsturnieks 353, 395 Broka-Lāce Zenta - arheoloģe, muzejniece 204, 248, 8, 100 Bruininks Hermanis fon (Hermann Robert Gottfried von Bruiningk, 1849-1927) ֊ vācbaltiešu jurists, vēsturnieks, arhīvu darbinieks 395 Bruno III - Frīzijas grāfs (1038-1057) 382 Brūzis Rūdolfs (dz. 1982) - arheologs 8, 409, 449, 450, 524, 533, 558 Buhholcs Antons (Anton Buchholtz, 1848-1901) - vācbaltiešu vēsturnieks, arheologs, numismāts 276, 305, 320, 335, 343, 374, 383, 386, 395 64, 386 Buīdi - valdnieku dinastija Irānā un Irākā (935-1055) Buikstra Džeina (Jane E. Buikstra, dz. 1945) - amerikāņu antropoloģe, bioarheoloģe 77 244, 335, 395 Bušs Nikolauss (Nicolaus Busch, 1864-1933) - vācbaltiešu vēsturnieks, bibliotekārs Buža Zane (dz. 1969) - arheoloģe 63, 96, 97, 153-156, 184, 244, 155, 269 L Calkins Venjamins (Вениамин Иосифович Цалкин, 1903-1970) - padomju zoologs Caune Andris (dz. 1937) - arheologs, vēsturnieks 78 102, 105, 153, 213-215, 224, 243, 375, 376, 396, 414, 542 Celmiņš Andris (1956-2013) - arheologs, muzejnieks 105, 213, 372, 400, 540 Ceplīte Rasma (1913-1973) - numismate, muzejniece 63, 386, 536 Ceriņa Aija (dz. 1948) - kvartārģeoloģe, paleokarpoloģe 8, 60, 62 Ciglis Jānis (dz. 1964) - arheologs, muzejnieks 8, 52, 105, 140, 141, 218, 250, 251, 255, 262, 268, 272, 286, 295, 309, 318, 319, 321, 323, 326, 335-337, 345, 347, 353, 354, 359, 361-363, 380, 382, 384,
385, 390, 391, 394, 425, 426, 597, 598 Cimermane Ieva (1930-2014) - arheoloģe, muzejniece, vēsturniece Cīparsons Teodors (1909-1995) - arhitekts, fotogrāfs 157, 169, 286 396 Čailds Gordons (Vere Gordon Childe, 1892-1957) - austrāliešu arheologs, vēsturnieks Čellins Helge (Helge Kjellin, 1885-1984) - zviedru mākslas vēsturnieks 234, 395 Česnis Gintauts (Gintautas Česnys, 1940-2009) - lietuviešu anatoms, antropologs Dāboliņš Viktors (dz. 1984) - numismāts 12, 22, 23 86 63 Dabrelis (Dabrel, Dobrel, Dabrelus, ľ-1211) - lībiešu vecākais 200 Daglass Endrū (Andrew E. Douglass, 1867-1962) - amerikāņu astronoms, arheologs, dendrohronologs Daiga Jolanta (1920-1984) - arheoloģe 31 101, 103, 125, 131, 139, 154, 172, 232, 243, 327, 338, 368 Dālbergs Ēriks (Erik Jönsson Dahlbergh, 1625-1703) - zviedru militārais inženieris, arhitekts, Vidzemes un Rīgas ģenerālgubernators 412 Daņiļčenko Valentīna (Валентина Данильченко, 1936-1992) - krievu paleozooloģe Darvins Čārlzs (Charles Darwin, 1809-1882) ֊ angļu dabaszinātnieks, ģeologs Denielss Faringtons (Farrington Daniels, 1889-1972) - amerikāņu fizikālķīmiķis Denisova Raisa (1930-2019) - antropoloģe Derums Vilis (1899-1988) - paleopatologs, rakstnieks 103 Dilfers Kurts (Kurt Dülfer, 1908-1973) - vācu vēsturnieks Dirbuī Heinrihs fon - Dinānas grāfs (ap 1060-1070) 654 11 26 79, 84, 103, 269 Dērings Jūliuss (Julius Döring, 1818-1898) - vācbaltiešu gleznotājs, arheologs Dirveiks Ilmārs (dz. 1960) - arhitekts 78 241, 251, 252 382 100 96, 152, 170, 272
Personu radītājs 30 Djūboiss Roberts (Robert L. DuBois, 7-2008) - amerikāņu ģeofiziķis Dobrovolskis Igors (Игорь Георгиевич Добровольский, 1930-2005) - krievu numismāts Donina Inga (dz. 1986) - arheoloģe 387 8, 154, 175, 428, 541, 558 Dreimanis Aleksis (1914-2011) - kvartārģeologs Driba Dzintars (1928-1993) - arhitekts Tl, 62 148 Ducmane (dz. Peida) Kristine (dz. 1946) ֊ numismate 63, 206, 386 Dumpe Baiba (dz. 1963) - keramiķe, keramikas pētniece Dunsdorfs Edgars (1904-2002) - vēsturnieks Dzelzskalējs Eižens (1907-1987) - antikvārs 8, 17, 105, 493, 494 63, 83 100 Džefersons Tomass (Thomas Jefferson, 1743-1826) - ASV prezidents Džordžs II (George II) - Lielbritānijas karalis (1727-1760) Eberhards Guntis (dz. 1936) - ģeogrāfs, ģeologs 11 75 58, 127 Eberhards no Monheimas (Eberhard von Monheim, ap 1275-pēc 1346) - Livonijas ordeņa mestrs (1328-1340) Eberhards no Zainas (Eberhard von Sayn) - Livonijas ordeņa mestra pienākumu izpildītājs (1252/1253) Eberts Makss (Max Ebert, 1879-1929) ֊ vācu arheologs Eglāja Baiba (dz. 1955) - arheoloģe 231, 250 69 47, 96-98, 124, 133, 141, 142, 155, 184 2 5 0, 2 5 8 Eihe Māra (dz. 1948) - numismate, muzejniece 63 Eitkens Martins (Martin Jim Aitken, 1922-2017) - britu arheometrists Ekberts II (Egbert II) - Frīzijas grāfs (1068-1090) 26, 30 382 Ekhels Jozefs (Joseph Hilarius Eckhel, 1737-1798) - austriešu numismāts 62 Elizabete Magdalēna (Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580-1649) - Pomerānijas princese, Kurzemes un Zemgales hercogiene konsorte 231 Elizabete Petrovna (Елизавета Петровна Романова, 1709-1762) - Krievijas imperatore (1741-1762)
Elksnīte Edīte (Edita) (1884-1962) - muzejniece, arheoloģe, daiļamatniece Engīzere (dz. Āboma) Austra (dz. 1985) - arheoloģe, muzejniece 597 8, 239, 251, 344 Eniņš Guntis (dz. 1933) - dabas un kultūrvēsturisko vietu pētnieks, publicists Ērkšķe (dz. Vilka) Aija (dz. 1987) - arheoloģe 74 , 75 404, 405 8, 19, 154, 175, 238, 239, 287 Ernests no Raceburgas (Ernst von Ratzeburg, 7-1279) - Livonijas ordeņa mestrs (1274-1279) Estridsens Svens (Svend Estridsen) ֊ Dānijas karalis (1047-1075) Etelreds II (Ethelred II) - anglosakšu karalis (978-1016) 229 66 , 3 8 2 66, 182, 384, 386 Evanss Džons (John Evans, 1823-1908) - angļu arheologs, ģeologs 33 Г Felkerzāms Armins (Armin von Fölkersahm, 1864-1918) - vācbaltiešu mākslinieks, vēsturnieks Felsko Johans Daniels (Johann Daniel Felsko, 1813-1902) - vācbaltiešu arhitekts Filips IV (Philippe IV, 1268-1314) - Francijas karalis (1285-1314) 124 371 72 Fīrhufs Gothards (Carl Wilhelm Gotthard Vierhuff 1828-1907) - vācbaltiešu mācītājs, literāts, arheologs amatieris 162, 195, 309 152, 155, Firstenbergs Vilhelms fon (Wilhelm von Fürstenberg, Guillelmus Furstenbergius, 1500-1564) - Livonijas ordeņa mestrs (1557-1559) 70, 72, 74, 228, 229, 231 Flaksbergers Konstantins (1880-1942) - vācu izcelsmes Krievijas botāniķis Fogts Ludvigs - senlietu kolekcionārs 62 289, 339 Fords Džeimss Alfreds (James Alfred Ford, 1911-1968) - amerikāņu arheologs 33 655
rādītājs Personu Freitāga-Loringhofena Leokadija (Leocadie von Freytag-Loringhoven, 1842-1912) - pedagoģe, arheologe amatiere Fri Johans Jakobs (Johann Jakob Früh, 1852-1938) - šveiciešu ģeogrāfs, ģeologs, kūdras pētnieks 345 27 Fridrihs Vilhelms, sk. Ketlers Fridrihs Vilhelms Fromholds-Treijs Valfrīds (Walfried Frommhold-Treu, 1886-1964) - novadpētnieks, pedagogs 239 G Galeniece (Liniņa) Marija (1890-1984) - botāniķe, palinoloģe 27 Galenieks Pauls (1891-1962) - botāniķis, sabiedrisks darbinieks 27 Gālens Heinrihs fon (Heinrich von Galen, 1480-1557) - Livonijas ordeņa mestrs (1551-1557) 70, 72 Galliens (Publius Licinius Egnatius Gallienus Augustus, 218-268) - Romas imperators (253-268) Gēce Pēteris (Peter Otto von Goetze, 1793-1880) - ierēdnis Gerhards Guntis (dz. 1966) - bioarheologs 382 360 79, 84, 105, 296, 300, 329, 352 Gidenss Entonijs (Anthony Giddens, dz. 1938) - angļu sociologs 14 Gimbutiene Marija (Marija Gimbutienė, 1921-1994) - lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe Girininks Aļģirds (Algirdas Girininkas, dz. 1949) - lietuviešu arheologs 8, 571 Glovackis Kazimežs (Kazimierz Głowacki) - poļu arhitekts restaurators 249 Gorodcovs Vasilijs (Василий Алексеевич Городцов, 1860-1945) - krievu arheologs 571 12, 47 Gosvins no Herikes (Goswin von Herike, Gosvinus von Ercke, 7-1359) - Livonijas ordeņa mestrs (1345-1359) Grasis Normunds (dz. 1967) - arheologs, muzejnieks 231 8, 114, 115, 135, 141, 218, 219, 268-270 Graudonis Jānis (1913-2005) - arheologs, pedagogs, sabiedrisks darbinieks 7, 15, 45, 81, 101, 102, 105, 153-155, 177, 184, 185, 187, 201, 202, 209, 221, 234,
256, 273, 274, 276, 289, 301, 307, 325, 335, 336, 338, 366, 371, 384, 396, 397, 426 Grāvere Rita (dz. 1947) - antropoloģe, vēsturniece Grens Ole (Ole Grøn) - dāņu arheologs 79, 84, 103, 106 18 Grēvinks Konstantīns (Constantin Caspar Andreas von Grewingk, 1819-1887) - vācbaltiešu mineralogs, arheologs 142, 309 Gričuks Vladimirs (Владимир Поликарпович Гричук, 1907-1999) ֊ krievu paleoģeogrāfs, palinologs Grīnberga Laima (dz. 1956) - numismate, muzejniece 63 Grīnberga Mērija (1909-1975) - etnografe, muzejniece 591 Grinbergs Eduards (1906-1975) - ģeologs 27 58 Grinbergs Μ. (M. Grünberg) - Vidzemes muižniecības mērnieks Grūbe Jānis (dz. 1956) - arheologs, muzejnieks 346 8, 105, 224, 226 Grudzińska Ieva (dz. 1986) - bioloģe, paleobotanikę 62 Gurska Irena (Irena Gorska, 1930-2011) - poļu arheoloģe 249 Gusārs Arvīds (1906-1995) - mākslinieks, skolotājs, muzejnieks 99, 377 Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf, 1594-1632) - Zviedrijas karalis (1611-1632) Guščika Elīna (dz. 1983) - arheoloģe 95, 96, 133, 74, 233, 379 8, 105, 154, 180, 260, 268, 297, 300, 301, 332, 333, 346, 352, 366, 449, 581 G5 Ģinters Valdemārs (1899-1970) - arheologs, muzejnieks, sabiedrisks darbinieks 278, 292, 316, 334, 360, 546 98, 99, 100, 104, 123, 153, 155, 162, 183, 273, H Hakmans Alfreds (Alfred Leopold Hackman, 1864-1942) - somu arheologs 12, 455 Hallarts Ludvigs Nikolauss (Ludwig Nicolaus von Hallart, 1659-1727) - sakšu ģenerālis Hansens Hanss Ole (Hans-Ole Hansen, dz. 1930) - dāņu arheologs Hantlijs Deivids (David J. Huntley) - kanādiešu fiziķis 656 26 16 248
Personu rādītājs Hausmans Rihards (Richard Gotthard Gustav Hausmann, 1848-1918) ֊ vācbaltiešu arheologs, vēsturnieks 335, 345, 353, 365, 597, 598 ’ Heaposta Leiu (Leiu Heapost, dz. 1936) ֊ igauņu antropoloģe Heinrihs - Kurzemes bīskaps (1252-1263) 47 95-97 155 206 86 69 Heinrihs II (Heinrich II der Heilige, 972-1024) - Vācu nācijas Svētās Romas impērijas ķeizars (1014-1024) Heinrihs no Licelburgas (Heinrich von Lützelburg) - Kurzemes bīskaps (1251-1263) Hemonds Normans (Norman Hammond, dz. 1944) - britu arheologs 386 69 36 Heriss Edvards (Edward C. Harris, dz. 1946) - Bermudų arheologs 35, 36 Hermanis no Vartberges, ari Vartberges Hermanis (Hermannus de Wartberge) - 14. gs. Livonijas ordeņa mestra kapelāns, hronists 222, 231, 247, 253 Hērodots (starp 490-480-ap 425 pr.Kr.) - sengrieķu vēsturnieks 571 Hildebrands Mihaels (Michael Hildebrand, 1433-1509) - Rigas arhibīskaps (1484-1509) 70, 369 Himzels Nikolauss (Nikolaus von Himsel, 1729-1764) - Rīgas ārsts, bibliofils, kolekcionārs Hoders Ians (Ian Hodder, dz. 1948) ֊ angļu arheologs, antropologs 63, 596 13, 17 Hofmans Adolfs (Adolf v. Hoffmann) - arheoloģisko izrakumu dalībnieks Holbergs Eduards (Eduard Hallberg, 7-1913) - senlietu kolekcionārs 335 347, 597 Holsts Nīlss fon (Niels von Holst, 1907-1993) - vācbaltiešu mākslas vēsturnieks Holte Ludolfs fon (Ludolf von Holte) - Minsteres bīskaps (1227-1248) 99 388 Hübers Bruno (Bruno Huber, 1899-1969) - vācu botāniķis, dendrohronologs 31 Hupels Augusts Vilhelms (August Wilhelm Hupel, 1737-1819) - vācbaltiešu mācītājs, vēsturnieks, folklorists 242 I Idrīsī (1100-1165/1166) -
arābu ģeogrāfs 182 Ilišs Pēteris (Peter Ilisch, dz. 1947) - vācu numismāts Indāns Reinis (dz. 1984) - arheologs 389 17 Indreko Rihards (Richard Indreko, 1900-1961) - igauņu arheologs Inocents IV (Innocentius IV) - pāvests (1243-1254) 578 577 Isenbergs Bruno fon (Bruno von Isenberg) - Osnabrikas bīskaps (1251-1258) Ismails ibn Ahmads - Samanīdu dinastijas emīrs (892-907) 389 64, 387 Ivans IV Bargais (Иван IV Грозный, 1530-1584) - Krievijas cars (1547-1584) 126, 230, 240, 252 J Jakobsons Fēlikss (1896-1930) - arheologs 261, 312, 343, 361, 362, 382 Jakšs Roberts (Robert Jaksch, 1835-1915) - vācbaltiešu arheologs amatieris Jakubovska Irīna (dz. 1942) - bioloģe, palinoloģe 325, 345, 361 27, 62 Jakubovska Tatjana (Татьяна Васильевна Якубовская, dz. 1940) - baltkrievu paleokarpoloģe Jānis I Cimishis - Bizantijas imperators (969-976) 62 65, 66 Jānitss Lembits (Lembit Jaanits, 1925-2015) - igauņu arheologs 578 Jans Kazimirs (Jan II Kazimierz Waza, 1609-1672) - Žečpospolitas karalis, Lietuvas lielkņazs (1649-1668) Jansons Gunārs (1928-2013) - arhitekts, restaurācijas projektētājs Jaunzems Jānis (1903-1978) - arhitekts, etnogrāfs 214, 235, 256, 395-397 391 Jelens Džons (John Yellen, dz. 1942) - amerikāņu arheologs Jemeļjanovs Egils ֊ arheologs, muzejnieks 73 18 154, 255, 256 Jērums Normunds (dz. 1974) - arheologs 8, 105, 206, 207, 232, 290, 293, 334, 335, 343, 360, 435, 436, 441, 443, 445-448, 575 657
rādītājs Personu Johans I un Oto III (Johann I, Otto Ul') - Brandenburgas markgrāfi (1225-1265) 388 Johans VI Ambundi (Johannes Ambundi von Schwan, 1384-1424) - Rīgas arhibīskaps (1418-1424) 68 Johumsens Heinrihs (Heinrich Christian Jochumsen, 1858-1927) - vācbaltiešu jurists, numismāts 63 Jonsons Kennets (Kenneth Jonsson, dz. 1950) - zviedru numismāts Justinians I (482-565) - Bizantijas imperators (527-565) Juškēvičs Jānis (1886-1961) - vēsturnieks, rakstnieks 387 65 218 ¥ Kalējs Oskars (1902-1993) - gleznotājs, arheologs Kalējs Uldis (dz. 1980) - arheologs 305, 312, 334 105, 155, 204, 223, 233, 248, 449 Kalmeiers Teodors (Johann August Theodor Kallmeyer, 1809-1859) - vācbaltiešu mācītājs, vēsturnieks 8, 28, 30, 60-62, 194 Kalniņa Laimdota (dz. 1947) - kvartārģeoloģe, palinoloģe, pedagoģe Kalniņš Daumants (dz. 1943) - rotkalis Kalniņš Mārcis ֊ arheologs 395 17, 105 8, 551, 552 Kalvelage Hermanis fon (Hermann von Kalvelage) - Hamalandes grāfs (1020-1051) Kampe Pauls (1885-1960) - arhitekts, arhitektūras vēsturnieks 395 Kampenhauzeni (Campenhausen) - vācbaltiešu dzimta Ungurmuižā Kants Imanuels (Immanuel Kant, 1724-1804) - vācu filozofs 206 399 58 Kārlis IV (Karel IV, Karl IV, 1316-1378) - Bohēmijas karalis (1346-1378) 73 Kārlis XI (Karl XI, 1655-1697) - Zviedrijas karalis (no 1660, patstāvīgi valdījis no 1672) Kārlis XII (Karl XII, 1682-1718) - Zviedrijas karalis (1697-1718) 586 71, 231 Karnups Adolfs (1904-1973) - arheologs, etnogrāfs, muzejnieks, medicīnas vēsturnieks 98, 100, 152, 155, 202, 203, 301, 361, 377 Karvers Märtins (Martin O. H. Carver, dz. 1941) - britu
arheologs 36 Kastrens Matiass (Matthias Alexander Castren, 1813-1852) - somu valodnieks, etnologs Katrīna II (Екатерина II Великая, 1729-1796) - Krievijas imperatore (1762-1796) Kemke Heinrihs (Heinrich Kemke, 1864-1941) - vācu arheologs 578 266 47 Ketlers Fridrihs (Friedrich von Kettler, 1569-1642) - Kurzemes un Zemgales hercogs 231 Ketlers Fridrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm von Kettler, 1692-1711) - Kurzemes un Zemgales hercogs 266 Ketlers Gothards (Godthartt Kettler, Gothardus Kettler, 1517-1587) - Livonijas ordeņa mestrs, Kurzemes un Zemgales hercogs 70, 74, 229, 231 Kiders Alfreds V. (Alfred Vincent Kidder, 1885-1963) - amerikāņu arheologs, antropologs Kirí Pjērs (Pierre Curie, 1859-1906) - franču fiziķis Kirjāns - 13. gs. sākuma lībiešu moceklis 34 30 265, 370 Kirpičņikovs Anatolijs (Анатолий Николаевич Кирпичников, dz. 1929) - krievu arheologs Kivuls Ernsts (Ernst Matthias Kiwull, 1862-1928) - ārsts, arheologs 216, 287, 581 Klahons Klaids (Clyde K. Μ. Kluckhohn, 1905-1960) - amerikāņu antropologs Klārks Deivids (David Leonard Clarke, 1937-1976) - angļu arheologs 448, 455 18 13 Klārks Greiems (John Grahame Douglas Clark, 1907-1995) - britu arheologs 18, 77 Klaudijs II (Marcus Aurelius Valerius Claudius Augustus, 214-270) - Romas imperators (268-270) Klepere Daira, sk. Līdaka Daira Klētnieks Jānis (dz. 1929) - astronoms, ģeodēzists, zinātņu vēsturnieks 363 Knuts I (Cnut, ap 995-1035) - Anglijas (no 1016) un Dānijas (no 1018) karalis Kolzs Džons Mortons (John Morton Coles, dz. 1930) - britu arheologs 66, 182, 382, 386 16 Konrāds II (Konrad II, 990-1039) - Vācu nācijas
Svētās Romas impērijas ķeizars (1027-1039) 658 386 382
rādītājs Personu Konstantīns (Константин Безрукий) - Polockas kņazs 13. gs. otrajā pusē Konstantīns VII (905-959) - Bizantijas imperators (913-959) 229 65 Konstantīns VIII (960-1028) - Bizantijas imperators (1025-1028, kopā ar brāli Basiliju II 976-1025) Korfs Nikolajs (Nikolauss) fon (1555-1618) - Cēsu prezidiāta vaivads, ģenerālis Kosinna Gustavs (Gustaf Kossinna, 1858-1931) - vācu arheologs Krastenberga Edīte (1929-2016) - māksliniece 238 12, 18, 22, 99 165, 299, 375, 376 Kraukle Rūta (dz. 1988) - arheoloģe, muzejniece 250 Krauvinkeli (Hans I-II Krauwinckel) - Nirnbergas žetonu meistari (1562-1635) 75 Krauvinkels Hanss (Hans Krauwinckel II) - Nirnbergas žetonu meistars (1586-1635) Krēbers Alfreds Luiss (Alfred Louis Kroeber, 1876-1960) ֊ amerikāņu antropologs Krideners-Struve A. 65, 66 75 33 289 Krīgeners K. - Vīgantes muižas īpašnieks 320 Krīgers Edmunds (Edmund Carl Julius Krüger, 1836-1909) - Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs, pedagogs, valsts padomnieks 95, 155, 206 Krofords Osberts Gajs Stenhoups (Osbert Gay Stanhope Crawford, 1886-1957) - britu arheologs 14 Kropotkins Vladislavs (Владислав Всеволодович Кропоткин, 1922-1993) - krievu numismāts, arheologs 382 Krūze Fridrihs (Friedrich Karl Hermann Kruse, 1790-1866) - vācu vēsturnieks, ģeogrāfs, literāts 95, 184, 187, 243, 320, 360, 597 Kuncendorfs Jakobs Kristofs - Ventspils apriņķa mērnieks 18. gs. beigās Kundziņš Ludvigs (1855-1940) - veterinārārsts Kundziņš Pauls (1888-1983) - arhitekts 218 78 204 8, 102, 105, 154, 155, 176, 179, 198, 312-314 Kuniga (dz. Briede) Ināra (dz. 1949) - arheoloģe,
pedagoģe Kusto Žaks īvs (Jacques Yves Cousteau, 1910-1997) - franču okeanogrāfs 15 L Lagerheims Gustafs (Gustaf Lagerheim, 1860-1926) - zviedru mikropaleobotāniķis Laiels Čārlzs (Charles Lyell, 1797-1875) ֊ britu jurists, ģeologs Laime Sandis (dz. 1982) - folklorists 27 35 8, 405, 406 Lajāns - 13. gs. sākuma lībiešu moceklis 265, 370 Lams Ēriks (Erik Lam) - Dānijas karalis (1137-1147) Lamsters Viktors (1903-1971) - senatnes pētnieks 66 191 Langs Valters (Valter Lang, dz. 1958) - igauņu arheologs 261, 407, 578 Lanuā Žilbērs de (Guillebert de Lannoy, 1386-1462) - ceļojošs viduslaiku flāmu bruņinieks, diplomāts Larsons Lārss (Lars Larsson, dz. 1947) ֊ zviedru arheologs 575 142 Lauers Ludvigs Kristians (Ludwig Christian Lauer) - Nirnbergas žetonu meistars (1842-1872) 75 Lauferi (Wolf I-H, Hans, Conrads, Cornelius, Lazars u.c. Lauffer) ֊ Nirnbergas žetonu meistari (1554-1712) 75 Lazdiņa Inna, sk. Rozentāle Inna Leimuss Ivars (Ivar Leimus, dz. 1953) - igauņu numismāts 389 Leone Marks (Mark Paul Leone, dz. 1940) - amerikāņu arheologs, antropologs Leške Georgs (Georg Loeschcke, 1852-1915) - vācu arheologs 13 271, 309, 353 Levī-Stross Klods (Claude Lévi-Strauss, 1908-2009) - franču antropologs 14 Lēviss of Menārs Karls fon (Karl von Löwis of Menar, 1855-1930) - vācbaltiešu piļu pētnieks, bibliotekārs, kartogrāfs, vēsturnieks 69, 133, 142, 152, 197, 221, 238, 248, 249, 320, 335, 395 Libijs Vilards Frenks (Willard Frank Libby, 1908-1980) - amerikāņu fizikālķīmiķis 32 Līdaka (dz. Klepere) Daira (dz. 1941) - arheoloģe, restauratore, muzejniece 326, 361 659
Personu Linde Jaspers (Jasper Linde) - Rigas arhibīskaps (1509-1524) rādītājs 70, 246 Lindermans Hendriks {Hendrik Linderman, 1745-1801) ֊ meistars Nīderlandē 76 Livens Pauls fon {Paul von Lieven, 1821-1881) ֊ grāfs, Bauskas pilsdrupu īpašnieks Lokste Hanss - arhibīskapa vasalis 242 Loze Ilze Biruta (dz. 1936) - arheologe 423, 566 8, 45, 62, 81, 101, 105, 112, 113, 115, 116, 121, 122, 127, 130, 131, 140, 143, 144, 160, Lucilla (7-183) - Romas imperatore (164-169) 386 Luijs II (Louis II de Flandre) ֊ Flandrijas grāfs (1346-1384) 72 Luijs IX (Louis IX, 1214-1270) - Francijas karalis (1226-1270) 72 Lukrēcijs (Tirus Lucretius Carus, ap 99-ар 55 pr. Kr.) - romiešu filozofs Lūsēna (dz. Ziediņa) Egita (dz. 1976) - arheoloģe Lūsēns Mārtiņš (dz. 1964) - arheologs Lūsiņa Lilija (1919-7) - palinoloģe 224 47 105, 114 105, 157, 217-219, 222, 233, 239, 246, 250, 258, 352, 413, 414 27 Luters Mārtiņš (Martin Luther, 1483-1546) - vācu mācītājs, teologs, baznīcas reformu ideologs 266 T Ļevkovska Galina (Галина Михайловна Левковская, dz. 1935) - krievu palinoloģe 62 Ws Macāne Aija (dz. 1985) - zooarheoloģe 78 Magnuss (Magnus, Herzog von Holstein, 1540-1583) ֊ Kurzemes bīskaps (1560-1583), titulēts par Livonijas karali (1570-1578) 233, 244 Mahdi - Abasīdu dinastijas valdnieks (775-786) 64 Mālkalniete (dz. Melne) Ilze (dz. 1976) - arheoloģe, muzejniece 8, 105, 234, 250, 380, 381 Malonaitis Arvīds (Arvydas Malonaitis, dz. 1958) - lietuviešu arheologs Malvess Roberts (1905-1982) - vēsturnieks, arheologs Mansurs I - Samanīdu dinastijas emīrs (961-975) 441 155, 226, 234, 237, 255, 256, 371, 377,
395, 396 386 Manteifelis Gustavs (Gustav von Manteuffel, 1832-1916) - vācbaltiešu, poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists, izdevējs 248 Manuils I Komnins - Bizantijas imperators (1143-1180) 65 Marrs Nikolajs (Николай Яковлевич Mapp, 1864-1934) - krievu valodnieks, arheologs, orientalists Medne Lidija (1945-1979) - palinoloģe 24 27 Meierbergs Augustīns fon (Augustin von Meyerberg, 1622-1688) - austriešu diplomāts 231 Meinards, arī Meinards no Zēgebergas (Meynardus, Meinnardus, Meinhart, Meinhard von Segeberg, ар 1130/1140-1196) - bīskaps 234, 244, 265, 370, 371, 398, 399 Meilins Ludvigs Augusts (Ludwig August Mellin, 1754-1835) - vācbaltiešu kartogrāfs 242 Melne Ilze, sk. Mālkalniete Ilze Mervanïdi - kurdu valdnieku dinastija (983-1085) Meža Janta (dz. 1971) ֊ botāniķe 64, 386 62 Mihails IV - Bizantijas imperators (1034-1041) 65 Millers Sofuss (Sophus Müller, 1846-1934) - dāņu arheologs 12 Miļauskiene Židrūne (Žydrūnė Miliauskienė, dz. 1974) - lietuviešu antropoloģe Mindaugs (Mindaugas, ap 1200-1263) - Lietuvas valdnieks 87, 88 577 Minhauzens Johans fon (Johannes von Münchhausen, 7-1572) - Kurzemes bīskaps (1540-1560) Mirberga Nanuška (Nanouschka Myrberg Burström, dz. 1969) - zviedru numismate 660 387 245
Personu rādītājs Montēliuss Oskars (Gustaf Oscar Augustin Montelius, 1843-1921) - zviedru arheologs 12, 23, 36, 37, 47, 96, 393 Moora Harijs (Harri Moora, 1900-1968) - igauņu arheologs, vēsturnieks 7, 18, 47, 49, 81, 100, 285, 286, 296, 355, 462, 467, 599 Mugurēvičs Arnis (dz. 1959) - veterinārārsts, zoologs 78 Mugurēvičs Ēvalds (1931-2018) - arheologs, vēsturnieks 7, 52, 53, 102, 103, 105, 120, 141, 154, 155, 170, 171, 180, 182, 188-190, 198, 199, 221, 230, 233, 242-245, 248, 251, 253, 261, 345, 348, 374, 386, 393, 396, 399, 536, 581 Muižnieks Vitolds (dz. 1975) ֊ arheologs, muzejnieks 376, 379, 396, 397, 399, 470 Muktupāvels Valdis (dz. 1958) - etnomuzikologs 8, 105, 217, 239, 241, 251, 252, 266, 268, 343, 368, 369, 371, 372, 374, 8, 539, 540 Muzolfs Blažejs (Błażej Muzolf) ֊ poļu arheologs 249 N Naģs Imre (Imre Nagy, 1896-1958) - Ungārijas Ministru padomes priekšsēdētājs (1953-1955, 1956) 20 Nameisis (Nameise, Nameyxe, ?-pēc 1281) - zemgaļu valdnieks 206, 575 Napjerskis Kārlis Eduards (Kari Eduard von Napiersky, 1793-1864) - vācbaltiešu filologs, vēsturnieks 395 Narbuts Teodors (Teodoras Narbutas, 1784-1864) - lietuviešu vēsturnieks, folklorists, arheologs, arhitekts Neēls Luijs (Louis E. F. Néel, 1904-2000) - franču fiziķis 170 30 Neimanis Vilhelms (Johann Wilhelm Carl Neumann, 1849-1919) - vācbaltiešu mākslas vēsturnieks, arhitekts 248, 395 Nermans Birgers (Birger Nerman, 1888-1971) - zviedru arheologs 98, 154, 344 Neselmans Ferdinands (Georg Heinrich Ferdinand Nesselmann, 1811-1881) - vācu filologs 571 Nīenstede Francs (Franz Nyenstede, 1540-1622) - Rīgas
birģermeistars, Livonijas hronikas autors Nikolajs I (Николай I Павлович Романов, 1796-1855) - Krievijas imperators (1825-1855) Nikolauss (Nikolaus von Nauen) - Rīgas bīskaps (1229-1253) 69, 240, 388, 389 Nore Augusts (1883-1959) - mākslinieks, skolotājs, arhivārs 153, 162, 596 Nuhs ibn Nasrs - Samanīdu dinastijas emīrs (943-954) Nunjess Miltons (Milton Nuñez) - somu arheologs 154, 230, 244, 95 95 64 578 О Obergs Nilss (Nils Åberg, 1888-1957) - zviedru arheologs 47 Okšots Evarts (Ewart Oakeshott, 1916-2002) - angļu vēsturnieks, ieroču pētnieks 438 Ose Ieva (dz. 1961) - mākslas vēsturniece, arheoloģe 8, 54, 57, 211, 212, 215, 216, 221-224, 229, 233, 235, 238-240, 243, 244, 246, 249, 250, 253-256, 258, 396, 397, 412-415, 517, 519, 520, 522 Osteni-Sakeni (von der Osten-Saken) - vācbaltiešu dzimta 14.-20. gs. Ošs Kārlis (1907-?) - arheologs 399 99, 330 Oto III (Otto III) - Vācu nācijas Svētās Romas impērijas karalis (983-996), ķeizars (996-1002) Oto no Luterbergas (Ofío von Lutterberg) - Livonijas ordeņa mestrs (1266-1270) 382, 386 388 Özere Ingrīda, sk. Virse Ingrīda Līga Ozola Konstance (1909-1991) - arheoloģe, muzejniece, vēsturniece Ozoliņa Anda (dz. 1967) - numismate, muzejniece Ozoliņš Fridrihs (1879-1950) - arheologs Ozols Jēkabs (1922-2013) - arheologs 303, 597 63 280, 342 104, 335 P Pahomovs Jevgeņijs (Евгений Александрович Пахомов, 1880-1965) - krievu padomju numismāts Panders Kristiāns (Christian Heinrich von Pander, 1794-1865) - ārsts 387 360 661
Personu rādītājs Pārdekopers Rulands (Roeland Paardekooper, dz. 1970) - nīderlandiešu arheologs Pāvele Tatjana (1918-2016) - vēsturniece, muzejniece, arheoloģe Pavers Kalju (Kalju Paaver, 1921-1985) - igauņu paleozoologs 17 101, 102, 212, 377 78, 12 0 Perns Franciskus (Franziskus Pärn, 1920-2008) - vācbaltiešu numismāts 63 347 Persietis (īstajā vārdā Kārlis Zemītis, 1862-1901) - rakstnieks Pēteris I (Петр I Алексеевич Романов, 1672-1725) - Krievijas cars (no 1682), pirmais Krievijas imperators (no 1721) Petersens Jans (Jan Greve Thaulow Petersen, 1887-1967) - norvēģu arheologs Pētersone-Gordina Elīna (dz. 1980) - bioarheoloģe 436, 437 300 Petrenko Valērijs (Валерий Петрович Петренко, 1943-1991) - krievu padomju arheologs 103, 268, 344 Petri Flinderss (William Matthew Flinders Petrie, 1853-1942) - angļu arheologs, ēģiptologs 34, 37 Petss Konstantīns (Konstantin Päts, 1874-1956) - Igaunijas prezidents (1934-1940) Pigozne Ieva (dz. 1973) - kultūrvēsturniece Plankājs Eduards (dz. 1993) - arheologs 20 17 8, 79 Platbārzdis Aleksandrs (1899-1975) - numismāts, filatēlists Platons (427-347 pr.Kr.) - sengrieķu filozofs 63, 68 11 Pletenbergs Volters fon (Wolter von Plettenberg, ар 1450-1535) - Livonijas ordeņa mestrs (1494-1535) Plīnijs Vecākais (23-79) - romiešu enciklopēdists, vēsturnieks Pravornis Aldis (dz. 1955) - vēsturnieks, arheologs Priedīte īrisa (dz. 1944) - etnografe, muzejniece 27, 29 234, 246, 251, 413 540 Prīmanis Jēkabs (1892-1971) - ārsts, antropologs, pedagogs 303 Probs (Marcus Aurelius Probus') - Romas imperators (276-282) 388 Ptolemajs Klaudijs (ар 90-ар 168) -
sengrieķu astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs 571 Pufendorfs Zamuels (Samuel von Pufendorf, 1632-1694) - vācu izcelsmes jurists, vēsturnieks, filozofs Putniņš Ernests (1867-1962) - ārsts, dziedniecības un ginekoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā Radiņš Arnis (dz. 1951) - arheologs, muzejnieks 305, 316, 351, 354, 355, 593, 598 357, 358 15, 105 279, 280 Ramms Kristofers (Christoffer Ramm) - Rīgas monētu meistars 16. gs. 70 70 Ramms Tomass (Thomas Ramm) - Rīgas monētu meistars 16. gs. Reinfelde Ilze - arheoloģe 231 7, 8, 52, 102, 104, 106, 153, 162, 164, 169, 170, 173, 283, 284, 286, 287, 291, Rains Voldemārs (dz. 1948) - ūdenslīdējs, zemūdens arheologs Ramats Eduards (1889-1983) - operdziedātājs 68, 70-72, 229, 438 63 Posts Lennarts fon (Lennart von Post, 1884-1951) - zviedru botāniķis, kūdras pētnieks Rasiņš Alfrēds (1916-1995) - botāniķis 586 62, 103 8, 512-514, 530, 531, 545, 568, 596 Reinoldss Pīters (Peter Reynolds, 1939-2001) - britu arheologs 16 Reke Johans fon der (Johann von der Recke, ap 1480-1551) - Livonijas ordeņa mestrs (1549-1551) 70 Reke Johans Fridrihs (Johann Friedrich von Recke, 1764-1846) - vācbaltiešu ierēdnis, vēsturnieks, kolekcionārs 95 Reke Tīss fon der (Mathias (Thiess) von der Recke zu Neuenburg, 15. gs. beigas-1580) - Livonijas ordeņa brālis, Dobeles pēdējais komturs (1548-1576) 231 Renfrū Kolins Endrū (Colin Andreu Renfrew, dz. 1937) - angļu arheologs, paleolingvists Renga Ilze - paleozooloģe 13, 571 78 Rezons Augusts (Ernst August von Raison, 1807-1882) - vācbaltiešu garīdznieks, novadpētnieks Riekstiņš Hugo (1904-1998) - arheologs, vēsturnieks,
numismāts 662 98, 100, 319, 323, 384, 385 152
radītājs Personu Rikovs Pāvels (Павел Сергеевич Рыков, 1884-1942) - krievu arheologs, skolu inspektors Rimberts (Rimbertus, ap 830-888) - vācu hronists, garīdznieks Rings Kārlis (dz. 1956) - režisors 351, 598 572 388 Ritums Ritvars (dz. 1956) - arheologs, muzejnieks 8, 105, 217, 218, 407-409 Rodenburgs Johans (Jan Cornelius van Roodenburg, ?-1660) - nīderlandiešu izcelsmes zviedru militārais inženieris Romanovs Jevdokims (Евдоким Романович Романов, 1855-1922) - krievu arheologs Romans III - Bizantijas imperators (1028-1034) 96, 281, 289, 339, 598 65 Rozentāle (dz. Lazdiņa) Inna (dz. 1984) - arheoloģe, muzejniece 105, 174, 180 Rudenāja Elza (1911-1998) - arheoloģe, kultūrvēsturniece, muzejniece Rūsiņš (Russinus, 7-1212) - latgaļu vecākais 328, 341 200 Rusovs Baltazars (Balthasar Russow, ар 1536-1600) - luterāņu garīdznieks, hronists Ruša Mārtiņš (1940-2017) - arheologs 414 252, 448 105, 153, 154, 217, 218, 232, 238, 246, 255, 258, 329, 335, 597 s Safarīdi - Irānas valdnieku dinastija (861-1495) 387 Saksis Gramatiķis (Saxo Grammaticus, ap 1140-ар 1220) - dāņu vēsturnieks, hronists Samanīdi - valdnieku dinastija Vidusāzijā (819-1005) Savickis Juris (dz. 1946) - uzņēmējs, mecenāts Segliņš Valdis (dz. 1958) - ģeologs, pedagogs 162 64, 296, 386-388 6, 8 27 Semjonovs Sergejs (Сергей Аристархович Семенов, 1898-1978) - krievu padomju arheologs Sernanders Rutgers (Rutger Sernander, 1866-1944) ֊ zviedru botāniķis, kvartārģeologs Setele Emīls Nestors (Eemil Nestor Setälä, 1864-1935) - somu politiķis, valodnieks 16 27-29 578 Siatkovskis Jānis (1957-1991) - arheologs, kultūrvēsturiskā
mantojuma aizsardzības speciālists 218, 219 Sigismunds II Augusts (Zygmunt II August, 1520-1572) - Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1548-1572) 68, 247 Sigismunds III Vasa (Zygmunt III Waza, 1566-1632) - Zviedrijas karalis (1592-1599), Polijas un Lietuvas lielkņazs (1587-1632) 73, 113, 138 Sitriks III - īru karalis (989-1029) 386 Sizovs Vladimirs (Владимир Ильич Сизов, 1840-1904) - krievu arheologs 96, 189, 333, 339, 343, 369, 380, 598 Skalagrimsons Egils (Egili Skallagrimsson, ap 910-ap 990) - senislandiešu vikings, skalds Skots Daglass (Douglas D. Scott) - amerikāņu arheologs Sloka Jānis (1920-1997) - ihtiologs 19 78, 103 Smits Greftons Eliots (Graffton Elliot Smith, 1871-1937) - angļu anatoms, arheologs Smits Viljams (William Smith, 1769-1839) - angļu ģeologs Snips Artūrs (dz. 1949) - literāts 573 23 35 388 Spicins Aleksandrs (Александр Андреевич Спицин, 1858-1931) - krievu arheologs Spirģis Roberts (dz. 1975) - arheologs 12, 47 8, 105, 216, 287, 288, 291, 292, 305, 306, 324, 377, 378 Spūlis Broņislavs (1899-1974) - izglītības darbinieks, Pieminekļu valdes darbinieks (1941-1942) 157 Steno Nikolauss, arī Stensens Nīls (Nicolaus Stenonis, Nicolaus Stenonius, Niels Stensen, Nicolas Steno, 1638-1686) - dāņu katoļu bīskaps, zinātnieks 35 Stepiņš Pēteris (1914-1999) - arheologs, skolotājs, muzejnieks з’зо, 339, 352, 355, 393, 395, 396, 401, 597 Stivriņš Normunds (dz. 1985) - paleoekologs 98-100, 129, 130, 157, 209, 271, 272, 275, 292, 300, 305, 324, 62 Stjuards Džulians (Julian Steward, 1902-1972) - amerikāņu antropologs Stubavs Adolfs (1913-1986) - arheologs, vēsturnieks
414, 430 18 101, 102, 152, 154, 155, 176, 198, 201, 232, 237, 252, 256, 292, 311, 399, 663
radītājs Personu Stukmanis Ilgonis Alfs (dz. 1935) - arhitekts 396 Sv. Mārtiņš no Tūtas (Sanctus Martinus Turonensis, 316-397) - kristiešus svētais, Turas bīskaps Svarāne Dagnija (dz. 1952) - arheoloģe 396 105, 213 Svens (Svend Tveskæg, ар 960-1014) - Dānijas karalis (986-1014) 66 š Šābis (Schabe) - zemgaļu 1259. gada sacelšanās vadonis 206, 575 Šalamons (Salamon, 1053-1087) - Ungārijas karalis (1063-1074) Šēnings Tomass ֊ Rīgas arhibīskaps (1528-1539) 384 68 Šenkss Maikls (Michael Shanks, dz. 1959) - angļu arheologs 13, 14 Šetkonungs Olafs (Olaf Skötkonung) - Zviedrijas karalis (994-1022) Šliks Stefans (Stephan Schlick, 1487-1526) - Bohēmijas grāfs 66, 386 71 Šmīdehelme Marta (Marta Schmiedehelm, 1896-1981) - igauņu arheoloģe 261, 336 Šmids Bernhards (Bernhard Schmid, 1872-1947) - vācu arhitektūras vēsturnieks 218 Šmits Oskars Emīls (Oscar Emil Schmidt, 1839-1913) - skolotājs, novadpētnieks, fotogrāfs Šnē Andris (dz. 1973) - arheologs, pedagogs 323 19, 79, 105, 154, 239, 413 Šņore Elvīra (1905-1996) - arheoloģe, muzejniece 49, 52, 98-103, 119, 126, 131, 153-155, 157, 166, 176, 201, 216, 253, 261, 281, 284, 287, 289, 293, 295, 314, 318, 320, 321, 323, 329, 332, 338, 349, 350, 353, 359, 363, 365, 377, 399, 427, 581 Šņore Rauls (1901-1962) - arheologs, numismāts 354, 382, 391, 394, 462, 596 63, 98-100, 113, 117, 154, 173, 174, 212, 261, 290, 296, 308-310, 312, 353, Šrēders Hanss (Hans Schröder, 1887-1954) - vācu mākslas vēsturnieks 99 Šrēders Leopolds (Leopold Alexander von Schroeder, 1851-1920) - vācbaltiešu arheologs amatieris, skolotājs Štafenhāgens Vilhelms Zigfrīds
(Wilhelm Siegfried Stavenhagen, 1814-1881) - vācbaltiešu mākslinieks Štenbergs Andrejs (7-1375) - Livonijas ordeņa landmaršals Šterns Indriķis (1918-2005) - vēsturnieks 167 157, 396 53, 63 Štokmanis Arnolds (1895-1970) - arheologs, skolotājs, novadpētnieks, muzejnieks Štokmanis Amts - arhibīskapa vasalis 155, 335, 353 99, 139, 154, 285, 596 242 Štrumfa Ingrīda (dz. 1939) - vēsturniece, muzejniece 218, 219, 372 Šturms Eduards (1895-1959) ֊ arheologs, vēsturnieks 22, 45, 98-100, 104, 115, 124, 125, 129, 130, 133-135, 142, 154, 155, 180, 187, 190, 273, 274, 276, 280, 281, 292, 297, 330, 342, 343, 354, 384, 395, 400 Šturns Johans Rūdolfs (Johann Rudolf Stum) - 17. gs. šveiciešu mākslinieks Šuharts Karls (Carl Schuchhardt, 1859-1943) - vācu arheologs 223, 231, 253 22 Suites (Georg, Hans I֊1H Schueltes) - Nirnbergas žetonu meistari (1515-1612) Švābe Arveds (1888-1959) - jurists, literāts, vēsturnieks, pedagogs 75 63 T Tacits Pūblijs Kornēlijs (Publius Cornelius Tacitus, ap 56-pēc 117) - romiešu valstsvīrs, vēsturnieks Talgrens Arne Mihaels (Aarne Michaël Tallgren, 1885-1945) - somu arheologs Tālivaldis (Thalibaldus de Talowa, 7-1215) - Tālavas valdnieks 578 578 Tautavičs Adolfs (Adolfas Tautavičius, 1925-2006) - lietuviešu arheologs 572 Teilors Volters (Walter Willard Taylor, 1913-1997) - amerikāņu arheologs, antropologs Tenisons Ēvalds (Evald Tõnisson, 1928-2001) - igauņu arheologs Tepfers Verners (1893-1958) - Pieminekļu valdes direktors Tereško Jānis - arheologs 99 8, 452, 454, 455 Tilko Silvija (dz. 1951) - arheoloģe 664 325, 345 8, 372, 375, 376, 525, 527, 594, 595 18 12,
571
Personu rādītājs Tillijs Kristofers (Christopher Tilley) - angļu arheologs, antropologs Tīlmanis Osvalds (1900-1980) - arhitekts 13, 14 234, 370, 395, 398 Tišlers Oto (Otto Tischler, 1843-1891) - vācu arheologs 12, 47 Tomsens Kristians Jurgensens (Christian Jürgensen Thomsen, 1788-1865) - dāņu antikvārs, arheologs 8, 16, 17, 105, 154, 239, 243, 250, 343, 432, 436-440, 446-448, 451, 554, 555 Tomsons Artūrs (dz. 1978) - arheologs Tomsons Pauls Viljams (Paul William Thomson, 1891-1957) - vācu, igauņu palebotāniķis, palinologs Tora Ainis 11, 47 27 154, 239 Toropina Gunta (dz. 1953) - arheoloģe 308, 324, 354 229 Traidenis (1220-1282) - Lietuvas dižkunigaitis (1270-1282) Treijs Normunds - arheologs 216, 255 Tretjakovs Pjotrs (Петр Николаевич Третъяков, 1909-1976) - krievu padomju arheologs Trigvasons Olavs (Olav Tryggvasori) - Norvēģijas karalis (995-1000) i\7 66 Tūlse Armins (Armin Tuulse, 1907-1977) - igauņu mākslas zinātnieks, viduslaiku piļu pētnieks 221, 224, 238, 239, 244, 246 У w Ukailīdi - arābu emīru dinastija (992-1096) 64 Ulmanis Kārlis (1877-1942) - agronoms, politiķis, ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents Ulmans Ludvigs (Ludwig Ulmann, 1831-1921) - ārsts 345 Ulrihens Burhards fon (Burkhard von Ulrichen) - vācu inženieris Urbāns IV (Urbānus IV, ap 1195-1264) - pāvests (1261-1264) Urtane Māra (dz. 1951) - ainavu arhitekte 20 248 229, 247 8, 21 Urtane Stefānija (dz. 1926) - vēsturniece, pedagoģe 178 Urtāns Juris Tālivaldis (dz. 1952) - arheologs, kultūrvēsturnieks, pedagogs 8, 14, 20, 21, 102, 105, 112-115, 117, 122, 130, 152, 154-158, 162, 166, 168, 172,
173, 176, 177, 182-184, 191-195, 199, 201, 202, 208, 209, 223, 225, 234, 236, 240, 243, 245, 254, 274, 282, 283, 289, 295, 328, 329, 344, 355, 356, 395, 399-405, 412, 413, 415-418, 431, 545 Urtāns Vladislavs (1921-1989) - arheologs, muzejnieks 15, 63, 102, 141, 153-157, 162, 178, 179, 251, 310, 319, 322, 328, 341, 382, 384, 385, 387, 390, 391, 394, 538, 540, 592, 596 Ušpelis Oskars (dz. 1983) - arheologs 155, 216, 287 Uvarova Praskovja (Прасковья Сергеевна Уварова, 1840-1924) - krievu arheoloģe, Maskavas arheoloģiskās biedrības priekšsēdētāja 347 Vāclavs II (Václav П, 1271-1305) - Bohēmijas karalis (1278-1305) Vāle Ernsts (Ernst Wahle, 1889-1981) - vācu arheologs 72, 73 292, 330 Valentiniāns I (Flavius Valentinianus Augustus, 321-375) - Romas imperators (364-375) Valks Heiki (Heiki Valk, dz. 1958) - igauņu arheologs 8, 154, 168 Valters no Nordekes (Walter von Nortecken) - Livonijas ordeņa mestrs (1270-1273) Vankina Lūcija (1908-1989) - arheoloģe, muzejniece 63 182 45, 99-101, 120, 124, 134-136, 268, 274, 285, 377, 592 Vaska Baiba (dz. 1950) - arheoloģe, mākslas vēsturniece 7, 8, 159, 160, 250, 546, 547 Vasks Andrejs (dz. 1947) - arheologs, pedagogs 7, 8, 11-14, 19, 22-24, 45, 47-50, 79, 81, 98, 101, 105, 106, 110, 116-119, 124, 125, 134, 136, 138, 152-155, 158-161, 165-167, 174, 175, 177, 178, 180-182, 187, 189, 190, 194, 199, 202, 209, 210, 261, 268, 271-279, 317, 318, 323, 332, 368, 372, 381, 399, 425-427, 553, 558, 567, 571, 573, 579-582, 592 Vāveris Mārtiņš (dz. 1990) - numismāts Veinbergs Ints (1938-2000) - ģeologs 63 58 Venno (Wenno, Winne, Vinno) - Zobenbrāļu ordeņa
mestrs (12047-1209) 249 665
radītājs Personu Vetseke, sk. Vjačko Viestarđs (Vesthardus, Viesthardus, ?-pēc 1229) - zemgaļu valdnieks Vijups Armands (dz. 1963) ֊ arheologs, muzejnieks 206, 575 8, 17, 62, 63, 105, 218, 219, 369, 370, 372-374, 380, 392, 393, 396, 597 Vilcāne Antonija (dz. 1956) - arheologe 8, 14, 16, 48, 52, 53, 105, 119, 125, 133, 153-155, 157, 168, 170, 171, 189, 204-206, 229, 230, 243, 248, 268, 282, 285, 294, 303, 305, 308, 311, 315, 321, 322, 325, 328, 330, 332, 338-340, 348-351, 359, 364, 365, 387, 392, 419, 427, 428, 430, 434, 456, 457, 462, 467, 470, 577, 578, 594, 598 Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs (Wilhelm, Markgraf von Brandenburg, 1498-1563) - Rigas arhibīskaps (1539-1563) Vilhelms V (Wilhelm V, 1346-1359) - Holandes grāfs 70, 72, 74 72 Vilijs Gordons (Gordon Randolph Willey, 1913-2002) - amerikāņu arheologs 18 Vilka Aija, sk. Ērkšķe Aija Vilka Anda (dz. 1965) - arheoloģe, muzejniece 17, 597 Vilsone Melita (1913-1991) - arheoloģe, muzejniece 102, 212, 371, 372 Virhovs Rūdolfs (Rudolf Ludwig Karl Virchow, 1821-1902) - vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks, politiķis 96, 133, 142, 147 Virse (dz. Ozere) Ingrīda Līga (dz. 1958) - arheoloģe, muzejniece 8, 105, 130, 154, 298, 331, 341, 429, 598 Visiers Klārks (Clark David Wissler, 1870-1947) - amerikāņu antropologs Vīsnere Pollija (Polly Wiessner, dz. 1947) - amerikāņu antropoloģe Vīstužs Artūrs (Arthur Wihstutz) - ārsts 18 17 345 Visvaldis (Wissewalde, ?-pēc 1230) - Jersikas valdnieks Vitenheims - Vīgantes muižas īpašnieks 15, 53, 377, 578 320 Vītola Tatjana (1920-2007) - arhitekte, restauratore 241, 255, 395
Vjačko, arī Vetseke, Vesceke (Vetseke, Wetseke, Viesceka, Vesceka, ?֊1224) - Kokneses valdnieks 236, 578 Vorss Jenss (Jens Jacob Asmussen Worsaae, 1821-1885) - dāņu arheologs, vēsturnieks, valstsvīrs 35 Vulfs Artūrs fon (Arthur von Wulf) - Lielvārdes muižas īpašnieks 383 z Zagorska Ilga (dz. 1941) ֊ arheoloģe 8, 18, 38, 39, 43, 105, 120, 128, 129, 133, 134, 136, 137, 142, 269-271, 278, 557 Zagorskis Francis (1929-1986) - arheologs 80, 92, 101, 102, 115, 120, 128, 129, 142, 155, 206, 268, 423, 424 Zandberga Rita (1929-1993) - arhitekte, arhitektūras vēsturniece 218 Zariņa Anna (1921-2015) ֊ arheoloģe, tekstiliju pētniece 52, 79, 100-102, 116, 122, 137, 138, 164, 235, 240, 253, 291, 298, 299, 316, 317, 324, 338, 366, 367, 374-376, 378, 481, 483, 564 Zariņa Gunita (dz. 1958) - antropoloģe, bioarheoloģe Zeids Teodors (1912-1994) - vēsturnieks, pedagogs 8, 19, 77-84, 86-89, 91, 92, 105, 333, 366, 375, 379, 595 101 Zehners Pauls (Paul Sellmer) - muižnieks, arheologs amatieris Zemgals Gustavs (1871-1939) - Valsts prezidents 139 362 Zemītis Guntis (dz. 1955) - arheologs, vēsturnieks, pedagogs 8, 19, 20, 97, 102, 105, 153, 155, 162, 200, 250, 295, 296, 546 Ziediņa Egita, sk. Lūsēna Egita Zifrīds (7-1203) - Mārtiņsalas draudzes priesteris Zilgalvis Jānis (dz. 1955) - arhitektūras vēsturnieks 265 239 Zirne Sandra (dz. 1961) - arheoloģe, pieminekļu aizsardzības speciāliste Zirnis Gunārs (1930-1999) - arhitekts, restaurācijas projektētājs 8, 105, 109, 204, 246, 247, 356, 586-588 155, 254, 256 Zīverss Karls Georgs fon (Jacob Carl George Graf von Sievers, 1814-1879) - vācbaltiešu
arheologs 261, 309, 345, 347, 353, 361, 598 666 15, 96, 97, 133, 142, 146, 147,
Personu Zobiņa Velta (1925-2010) ֊ numismate, muzejniece rādītājs 63 Zommers Alfreds (1858-1939) - Tērbatas (Tartu) Universitātes anatomijas profesors Zunde Māris (dz. 1954) - dendrohronologs 133 8, 25, 26, 30, 32, 33, 35-37, 44, 46, 49, 65, 106, 215, 216, 535, 572, 579 ì Žeiere Irita (dz. 1958) - arheoloģe, muzejniece, tekstiliju pētniece 487, 565 Žulkus Vlads (Vladas Žiūkus, dz. 1945) - lietuviešu arheologs 572 8, 102, 281, 311, 312, 357, 358, 394, 474, 476, 478, 481, 483,
Arheoloģiski pētīto vietu rādītājs A 261, 279 Ābelnieku senkapi Aboras I, II apmetne 44, 45, 62, 101, 112, 113, 115, 264, 423, 424, 493, 497, 498, 553, 555, 566 Aboras senkapi 112 Ābrantu ciems 349 Atkalnu savrupkaps 535 Aizkraukles baznīca un kapsēta 105, 156, 157, 265, 395, 396, 399 Aizkraukles pilskalna depozīts 382 Aizkraukles senkapi 48, 65, 73, 102, 265, 319, 437, 526, 535, 562 97, 102, 156, 157, 211, 322, 395 Aizkraukles senvietu komplekss 102 Aizvīķu pilskalns (Elku kalns) Alberta laukums, Rīga 399-401, 481 212, 449, 487, 490, 542, 544, 560, 561 Alksnāja iela, Rīga 96, 102, 153, 221, 222, 432, 446-448, 518, 533 Altenes mūra pils 271 261 В 145 Bāļu-Šķērstaiņu senkapi (sk. arī Ošu-Bāļu-Šķērstaiņu senkapi) 342, 453, 535 572 72 Bašķu senkapi 48, 264, 271, 272, 274, 501, 572 Batņu senkapi 283, 284 Alūksnes mūra pils 222, 223, 415, 445, 448, 450, 451, 504, 506-509, 512, 523, 529, 530, 540, 553, 565 Baukalna kapsēta Ances senkapi Bauskas mūra pils 105, 153, 211, 221, 224-226, 390, 440, 446, 451, 454, 504, 518, 520, 527, 529, 530, 545, 597 376, 486 Annas kalna (Krimulda) kapsēta Anspoku pilskalns Antūžu apmetne Antūžu senkapi 396, 397 153, 157 535 Apūles pilskalns 573 Beteļu senkapi 454 Āraišu ezerpils 15, 17, 52, 96, 97, 102, 103, 105, 145-150, 298, 327, 428, 433, 452, 456, 493, 494, 501, 502, 517, 527, 535, 558, 562, 564, 565, 578 Āraišu mūra pils 195, 224, 443, 445, 450, 451, 513 Armijas ekonomiskais veikals, Rīga Baznīckalns (Matkule), kulta vieta Berkavas depozīts 268, 282, 283 Apariņu senkapi 396, 397 452, 454, 455 381 284, 285, 576 Beverīnas pils 126, 191, 204, 209,
257, 278 Bīlavu senkapi 105, 272 Birznieku senkapi 272 Bisnieku viensēta 532 Blomes muižas kapsēta 396 Boķu-Priednieku senkapi Bordovas depozīts 285, 286, 319, 474, 476, 576 430 Aronas pilskalns 340 Borhu dzimtas kapliča Preiļos Asaru II senkapi 105 Bornsmindes depozīts 63 Asnes apmetnes 45, 113, 497 Brantu depozīts 668 180, 268 Beitu (Padures) pilskalns un apmetne 105, 152, 153, 158-160, 497 282, 283 Āraišu baznīcas kapsēta ■W'7‘ ՛ ՛ Avotiņu (Renda) senkapi Bangu depozīts 449, 454 191, 200, 257, 300 Avotiņu (Auciema) senkapi Bandužu senkapi 396 113, 367 145 Autines pilskalns Bakānu ezerpils 211 Ālēnu kapsēta Augustinišķu ciema vieta Auļukalna ezerpils Aizkraukles pilskalns 65, 95, 153, 156, 322, 382, 432, 445, 446, 524-526, 535, 545, 565, 579 Aizpute 515 Augustinišķu kapsēta 73, 75, 83, 85, 86, 113, 367, 379, 397, 461, 490 281, 282, 314 Aizkraukles senpilsēta 430 Augstrozes mūra pils 281 Aizkalnes senkapi 463 Atvašu senkapi Audekinu depozīts 279-281, 484 Aizkalnes apmetne 268 259 Atkalnu senkapi Aglonas vecās baznīcas senkapi Ainavu senkapi Asotes pilskalns 46, 53, 102, 152, 153, 157, 158, 399, 428, 432, 448, 449, 453, 454, 470, 500-503, 526, 527, 532, 535, 557-559, 564, 565, 578 382 396
392 Braslavas pilskalns Dandāles depozīts 381-383 Braslavas senkapi 392 Danku klints Brencēnu senkapi 340 Daņilovkas I senkapi 260, 293-295, 485 Daņilovkas II senkapi 261, 293-295, 485 Brendiķu purva depozīts Bricu ezerpils 542 145, 309 Brožgala senkapi 105, 314, 455, 535 286, 287 Celmu apmetne 17, 41, 44, 105, 114, 115, 135, 497 Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi 197, 216, 287, 288, 581, 582 Dignājas pilskalns un apmetne 46, 50, 98, 152, 154, 166, 167, 170, 359, 501, 502, 557, 576 Dinaburgas (Naujenes) pilskalns Cēsu mūra pils 102, 105, 195, 197, 216, 221, 224, 226-229, 397, 415, 419, 438-440, 443, 446, 447, 451, 487, 490, 504, 507, 508, 510, 511, 513, 517, 518, 520, 522, 526-530, 542, 544, 545, 559, 562, 597 Dīru senkapi Cēsu vecpilsēta Diržu senkapi 54, 105, 216, 490, 559 86, 162, 368, 445 Cesvaines mūra pils 162, 265 152, 153, 162 Cesvaines pilskalns Cibēnu (Kapeņu kalniņš, Mantas kalns) senkapi Ciblas senkapi 433 97, 259, 289, 290, 427, 433, 465, 535 Cirnavas senkapi Citadeles cietoksnis, Rīga 507, 509, 510 478 Dobeles baznīca 265, 369 Dobeles kapsēta 72, 73, 75, 78, 103, 265, 368, 369, 443, 465 Dobeles mūra pils 154, 211, 231, 232, 265, 368, 369, 451, 527, 528, 574, 575, 597 83, 212, 213, 263, 398, 545, 596 Doma baznīcas pagalms, Rīga Doma jeb Pelēkā kapsēta, Rīga 291 105, 259, 291, 292, 324, 337, 535 Čapānu senkapi 97, 462, 465, 535 Čunkānu-Dreņģeru senkapi 81, 102, 105, 259, 292, 293, 334, 436, 445, 456, 477, 478, 487, 535, 573 Druķēnu senkapi Daibju senkapi 369 436 262 581, 582 Drusku (Kornetu) pilskalns Dūķu ezerpils 154, 167 86, 349, 365 Dūdiņu kapsēta 145
Dumbrenieku senkapi Dumpju depozīts Dāburu senkapi 83, 87, 213, 263, 375, 376 Dreņģeru-Čunkānu senkapi, sk. Čunkānu-Dreņģeru senkapi Čabu apmetne Čabu senkapi 371, 540 398, 400 Drēbnieku kapsēta č 103, 447 Doma dārzs, Rīga 290, 291 64, 103, 154, 429 Dinaburgas (Vecdaugavpils, Naujenes) mūra pils un ciems 229, 230, 429, 446, 470, 513, 558 Doma baznīca, Rīga 261, 289 Ciemaldes senkapi 412, 413 46, 101, 116, 122, 137, 153, 162, 164, 165, Dievukalna pilskalns 240, 497 Ćakulu senkapi Cesvaines kapsēta 82, 268 Daugmales pilskalns un senpilsēta 52, 53, 62, 65, 67, 98, 102, 105, 122, 124, 132, 141, 152, 153, 155, 162-164, 171, 211, 316, 338, 417, 419, 426, 427, 432, 434, 439, 448, 501-503, 524-527, 532, 533, 535, 538, 545, 557-559, 565, 579 294 Bundzēnu kapsēta 535 Daugavgrīvas cietoksnis (Neimindes skansts) 46, 48, 259, 263, 271, 273 Buļļumuižas senkapi Dārznieku (Priekule) senkapi Daugavas iela, Rīga, sk. Kungu iela, Rīga 44, 113, 114, 176, 177, 495 381 Bulduru depozīts 98, 130, 267, 274, 501 Dārznieku (Cīrava) senkapi Daudziešu kapsēta 353 Budjankas apmetne 267, 486, 490 Darvdedžu kapsēta Brikuļu pilskalns 46, 48, 101, 122, 152, 153, 160, 161, 452, 497, 501, 555, 559, 562 Brīveru (Šķeltova) senkapi 407 381 Dunalkas Elku kalns Dundagas baznīca 581, 582 130, 399-401 396 669
Arheoloģiski 154, 233, 419 Dundagas mūra pils Dzērvju (Mežvidi) senkapi 470 Dzirkaļu pilskalns 102, 221, 234, 235, 397, 432, 503, 515, 545 260, 295 Īles meža senkapi 44, 105, 135, 260, 300, 366 572 64, 66, 386 Eversmuižas depozīts 355, 356 355 Ezerpurva II apmetne Isnaudas senkapi 116, 119, 137, 235, 236, 439, 473 145 Ižezera ezerpils Jāču senkapi 105, 260 449, 454, 455 G 478 301, 409 Jāņoganu senkapi Finanšu ministrija, Rīga Jaunāķēnu senkapi, apmetne 535 102, 259, 264, 301-303, 490, 524, Jaunās kapsētas (Krimulda) senkapi, sk. Tālēnu senkapi 105, 295, 296, 478, 535 Gaideļu-Viduču senkapi Gailīšu (Īle) senkapi 559, 563, 573 50, 260, 296, 297, 426, 459, 463, 464, 501, Gailīšu (Taurene) senkapi 436, 465 369, 535 Gaisinu kapsēta Gaviezes Elkukalns 415 Geitvinišķu kapsēta 431 Jaunkandavas kapsēta 385, 459, 463 481 98, 154, 419, 515, 526 Grobiņas senvietu komplekss 23 99, 259, 297, 298, 341, 428, 459, 479, 501 459 381 Jaunzemju senkapi 328, 435 Jersikas pilskalns, senpilsēta 41, 42, 52, 53, 98, 105, 110, 152, 167, 170, 171, 188, 211, 242, 305, 427, 434, 454, 456, 503, 524-526, 552, 576, 578 Jersikas senkapi 305, 535 99 Jurizdikas pilskalns 62, 105, 110, 130, 131, 495, 497 Ģūģeru senkapi un apmetne 535, 564, 577 298-300, 381, 437, 473, 487, 490, 44, 98, 115, 116, 435, 497 Ikšķiles baznīca 87, 102, 209, 234, 235, 263, 265, 370, 371, 395, 396, 398, 399 87, 265, 370, 371 303-305, 381, 535, 597 396 Jurizdikas I, II apmetne G9 Ikšķiles baznīcas kapsēta 303, 381, 457, 458, 468 Jaunzemju depozīts Jokstu senkapi 309 Ģipkas A un В apmetne 268 501, 509, 557, 558 Jaunlīves apmetne
Jauntēvenēna senkapi Grīnertu senkapi Ičas I, II apmetne Jaunielas kapsēta, Rīga, sk. Sv. Paula baznīcas kapsēta Jaunpils baznīca 48 Ģeistautu senkapi 335 Jaunpiebalgas kapsētas senkapi Gilbertu senkapi Grobiņas mūra pils Jaunāsmuižas senkapi Jaunpiebalgas kapsēta 515 Gaujienas mūra pils 670 384 381-384 Jakštaiču-Mešķu senkapi F Ģeistu kapsēta 573 497 Ezerpurva I apmetne Grīvu senkapi Impiltes pilskalns Ipšu depozīts Ērģemes mūra pils 233, 234, 513 Ezēnu apmetne 573 Indricas pils (nocietinātā muiža) 443, 508, 526 99 515 Ērgļu mūra pils Imbares pilskalns Incenu (Dobeskalna) pilskalns 28, 29, 497 Elkukalna apmetne 64 Iļģu depozīts E Eiņu apmetne Ikšķiles lībiešu ciems un kapulauks 110, 212, 370, 436, 440, 505, 508, 525, 526, 535, 579 Ikšķiles mūra pils 154, 168 Eglišķes senkapi radītājs 535 Dzērvju (Purmsāti) senkapi Dzilnaskalna senkapi vietu pētīto 44, 117, 495 154, 243 К Kabeļu apmetne 53, 306, 440, 526, 527 Kabeļu senkapi 105, 291, 305, 306, 490 Kaibalu senkapi 384 Kakužēnu senkapi 259, 289, 307, 308 Kalēju depozīts 46, 381, 384, 467 Kalna Urbānu senkapi 298, 341
Arheoloģiski Kalnabricu un Ezerbricu senkapi Kalnakunču senkapi 308, 309, 464 596 Kalnamuižas depozīts Kalnaziedu pilskalns 154, 319 Kalnazīvertu senkapi 190, 331 96, 261, 309 Kantiķu senkapi 238, 239, 596 Kuldīgas “Vulkāns” senkapi 438, 445, 447 239, 266, 530 Kuldīgas mūra pils Kuldīgas vecpilsēta 54, 105, 160, 211, 266, 415, 433, 487, 490, 512, 527, 559, 562, 575, 597 259, 524, 535 Kungu (bij. Daugavas) iela, Rīga 453-455, 487, 490, 517, 523, 524, 528, 543, 560, 561 Kapsēdes senkapi 64, 331, 453, 465 Kapsiliņu senkapi 201 Kaugara senkapi 254 259, 438, 535 535 Kurmaiču senkapi 572 41, 44, 115, 121, 140, 495, 497, 501 Kvāpānu I-III apmetne 180, 396, 448 Kāpurkalna kapsēta 360, 396, 397, 399 445 Kučuru kapsēta 259, 274, 310, 329, 501 Kapenieku (Raņķi) senkapi 502, 576 405 Krustu klints 259, 274, 277, 310 Kalniņu (Alsunga) senkapi Krusta kalns Siguldā Krustpils mūra pils 180 Kalniešu II senkapi 497 Kristapiņu senkapi 86, 102, 105, 259, 312-314, 435, 437, 455, 456, 473, 487, 490, 577 Kalnaslavēkas (Slavēkas) senkapi Kalniešu I senkapi 433, 581 Krimuldas baznīca un kapsēta 458 Kalnenieku senkapi 44, 45, 264, 268, 269 Kreiču senkapi Krīgānu ezersalas apmetne 243 Kalnaplāteru senkapi rādītājs Krievukalna pilskalns 596, 597 Kalnapiļu senkapi vietu Krievu kapi (Sabile), senkapi 438, 444 Kalnapeļņu kapsēta petito ' Д' 468 Kausas pilskalns ar apmetni 154, 172, 173 Kazdangas pils parka kapsēta 105 267, 314, 315, 331 Ķeizaru senkapi 261 Ķentes pilskalns un apmetne 46, 52, 102, 152, 154, 162, 176, 381, 426-428, 453, 497, 500-502, 524, 525, 532, 538, 557-559 430 Kažoku depozīts Ķebēnu
senkapi Kerkūzu “Franču kapi”, kapsēta 119 Kerkūzu I, II apmetne 48-50, 116, 118, 119, 137, 497, 501, 532, 559 473, 487, 490, 535 Ķesteru senkapi 535 Ķikutu senkapi Kivtu apmetne 48, 49, 119, 428, 497, 532 Ķīļu senkapi Kivtu senkapi 563, 577 119, 259, 268, 310, 314, 465, 468, 487, 534, 535, Ķīšukalna apmetne 21, 113, 114, 176, 177, 211 Ķīšukalna pilskalns 97, 105, 113, 154, 176, 177, 340, 419 Klaņģukalna pilskalns 46, 48, 98, 152, 154, 173, 174, 467, 522, 555 Klintsdzirnavu senkapi 335, 336 46, 154, 174, 206, 207 Klosterkalna pilskalns Kobronskansts, Rīga 105, 412-414, 449, 450, 524, 527, 529, 530, 532, 533, 544, 560 Kokneses mūra pils 68, 105, 152, 211, 221, 236-238, 311, 419, 429, 432-434, 440, 443, 450, 451, 454, 487, 490, 503, 513, 524, 529, 532, 535, 544, 545, 559, 562, 565, 597 Kokneses pilskalns, senpilsēta 46, 152, 154, 187, 188, 211, 415, 427, 433, 448, 464, 524-527, 532, 553, 557, 576, 578 102, 266, 311, 312, 445, 490, 535 Kokneses senkapi 535 Ķivutkalna pilskalns 45, 46, 48, 84, 91, 101, 121, 152, 154, 177, 178, 274, 275, 381, 399, 431, 448, 459, 467, 497, 501, 527, 528, 546, 552, 553, 555, 559 Kokumuižas II (Līgotņu) depozīts Končanskas senkapi 567 Košķēnu apmetne 41, 120 Krāšnatu senkapi 335 Kreiču apmetne 381, 384, 394, 433, 558 44, 62, 120, 435, 495, 552 105, 152, 154, 449 Ķoderu pilskalns Ķūru senkapi 105, 573 Lāču-Strazdu senkapi Lapsu senkapi 48 44-46, 62, 101, 121, 122, 497, 499, 553 Lagažas apmetne Lapiņu senkapi Kokumuižas I depozīts 97, 381, 384, 385, 394, 433, 434, 436, 558 79, 81, 88, 177, 259, 263, 264, 274, 275, Ķivutkalna kapulauks 278, 501, 557,
595 69 105, 597 Latišonku senkapi 261, 315, 316 Laukmuižas senkapi - kapsēta 69, 376, 470, 486, 490, 532 Laukskolas apmetne 38, 40, 58, 65, 84, 100, 102, 122, 123, 132, 278, 316, 381, 430, 433, 504, 524, 552, 559 Laukskolas ciema vieta 52, 110, 123-125, 188, 316, 553, 579 671
Arheoloģiski pētīto Laukskolas senkapi 67, 79, 81, 82, 122, 124, 259, 265, 316, 317, 324, 327, 435, 437, 439, 445, 453, 466, 469, 482, 483, 487, 490, 501-503, 526, 534, 535, 537, 559, 564, 580 298, 331, 572 Lazdininku senkapi 48, 50, 261, 262, 318, 436, 472, 532 Lazdiņu (Laidze) senkapi Lazdiņu (Taurene) senkapi Lazdiņu (Vaive) senkapi 563 vietu rādītājs Lipšu ciems 65, 125, 440, 445, 559 Lipšu senkapi 125, 327, 328, 445, 524, 526 Lisas ezerpils 145 Lokstenes mūra pils 152, 154, 170, 221, 241-243, 427, 432, 433, 454, 504, 513, 522, 545, 559 Lubāna arheoloģiskais komplekss 363 Lubejas (Pelnu kalna) kapsēta 28 396 44, 124 Leimanišķu apmetne Leimaņu Augstie kapi Lubumuižas senkapi 535 Lucas kalna apmetne 126 533 141, 319 Lejasbitēnu apmetne Ludzas Baznīckalns Lejasbitēnu senkapi 81, 82, 86, 102, 259, 286, 319, 320, 437, 487, 494, 563, 577 44, 98 Lejascīsku apmetne Ludzas mūra pils 229, 243, 244, 515, 526 Μ Lejasdopeļu senkapi 102, 261, 286, 320, 445, 454, 458, 465, 470, 475, 476, 535, 559, 576, 577 69, 73, 105, 372, 373, 376, 389, 448, 486, Lejaskroga kapsēta 490, 535, 597 243 Madalānu II senkapi 178 46, 50, 102, 154, 178, 179, 427, 497, 501 Madalānu pilskalns Madonas senkapi 328, 329, 535, 596 Lejaslepju depozīts 381 Makašēnu depozīts Lejasoķēnu senkapi 321 Margaskalna pilskalns 152, 154, 201, 576 Lejasziedu apmetne 319, 524 Mārstaļu iela 17, Rīga 449, 452, 512, 529 Lejasžagaru senkapi 65, 84, 157, 322, 437, 535 Mārstaļu iela 21 (bij. Dannenšterna nams), Rīga Lībiešu Upurala, kulta vieta 44, 96, 124, 125 Līčagala apmetne Liekņu senkapi 102, 399, 400, 403, 404, 406 267, 268,
433, 478 449, 543 Lielā Pils iela, Rīga 391 Lieldālūžu senkapi un apmetne Lielgaujmaļu senkapi Lielīvandes senkapi 325 Mārtiņsalas baznīca 265, 374, 395, 396, 535 Mārtiņsalas depozīts 64, 386, 387, 429 Mārtiņsalas kapsēta 490, 533 75, 103, 244, 265, 374, 375, 458, 464, 465, Mārtiņsalas lībiešu ciems 32, 86, 102, 110, 111, 132, 244, 374, 399, 432, 453, 454, 505, 521, 522, 526, 532, 533, 535, 579 Maskavas pilskalns 330 Lielpuderu senkapi 322 Maskavas senkapi Lielrendas senkapi 261, 262, 323 Matkules (Buses) pilskalns Lielrutuļu senkapi 65, 535 Matkules senkapi Lielvārdes mūra pils 240, 513 Lielvārdes pārceltuves senkapi Lielvārdes pilskalns 263, 264, 329, 330, 435, 460, 465, 468 Mazgaidēnu senkapi 324, 456 154, 324, 384 48 Mazkatužu senkapi 49, 50, 64, 99, 330, 331, 428, 433, 444, 452, 453, 459, 465, 479, 494, 501, 559, 563, 572 540 Mazroķu senkapi 535 Liepāderu-Leimaņu senkapi 267 Meirānu senkapi 294 65, 324, 325, 347, 513 65, 325, 326, 347, 513 Liepeņu II senkapi Liepiņu (Drabeši) senkapi Liepkalna senkapi Liezeres ezerpils 102, 147, 326, 327, 445, 535, 564 363 44, 145 315, 331, 332, 427, 459, 468 Melderišķu senkapi Melkertu senkapi 325 Meļķitāru Muldas akmens 402 Mēmeles (Klaipēdas) mūra pils, vecpilsēta 384 Mežakalna pilskalns Limbažu mūra pils 241, 419 Mežāres senkapi Limbažu vecpilsēta 54, 216, 217, 530 Meži tes Elkukalns 672 154, 180, 504 99, 180, 535 Lielvārdes viduslaiku pilsēta Liepeņu I senkapi 449, 523, 561 Mārtiņsalas mūra pils 221, 244, 268, 386, 419, 427, 428, 432-435, 437, 440, 446, 448, 453, 454, 503, 513, 515, 521-526, 535, 559 535 535 Lielpēču senkapi 382
535 180 68, 69, 389
Arheoloģiski Mežītes pilskalns un apmetne 565 pētīto vietu 105, 154, 180-182, 332, 535, 558, 105, 180, 332, 333, 454, 581 Mežītes senkapi 52, 155, 182, 242, 558 Mežmalu apmetne Mežotnes centra senkapi 183, 259, 333, 334, 463, 465, 535 Mežotnes pilskalns 62, 98, 99, 110, 152, 155, 182, 183, 333, 334, 381, 415, 417, 432-434, 439, 440, 445, 446, 465, 493, 506, 524, 535, 553, 558, 565, 576 183, 334, 335, 535 Mežotnes senkapi 52, 99, 182, 211, 445, 456, 558 Mežotnes senpilsēta Mierinu depozīts Migaļu senkapi rādītājs Padures pilskalns, sk. Beitu pilskalns Palangas senkapi 572 Panděru Upurkalns 401 Paplakas pilskalns 155, 190, 497, 501, 532 Pasilciema senkapi 589 190, 343, 439, 445, 447, 454, 481, 524, 535, 454, 512, 514, 523, 530, 531, 560 Pasta krājkase, Rīga Patkula ala 429 155, 189, 190 Pabērzkalna pilskalns 406 447, 478 Pavirvītes-Gudu senkapi 462 86, 268, 381 Milzukalna pilskalns 155, 184 Pāvulkalna kapsēta Miškiņevas depozīts 381, 387 Pekaskalna pilskalns Mūkukalna depozīti 184, 186, 187, 381, 428 Peldu ielas (Rīga) depozīts Mūkukalna pilskalns 46, 96, 101, 152, 155, 184, 185, 187, 381, 428, 452, 555, 559 Peldu-Ūdensvada iela, Rīga 44 Munču apmetne Murjāņu senkapi 335, 336 381 Mūrnieku depozīts Mūru senkapi Pildas ezera krasts 73, 338 129, 130, 400, 401 69, 388, 389, 535, 597 245, 246, 515, 518 Nauduševas senkapi 295 Nāvessalas depozīts 64, 381, 386-388 524, 535 Nukšu apmetne Pintuļu senkapi 261 Piziču pilskalns 192, 193 Plāteru senkapi 139, 268 Plāteru apmetne 48, 139 127 291, 337, 338, 535 Nāriņu senkapi Nīcas senkapi 62, 101, 127-129, 424, 496, 497, 555 Piltenes mūra
pils Nainiekstes apmetne Plītu senkapi 335 Pļavniekkalna senkapi 478, 524, 525 338 Nukšu senkapi 85, 86, 102, 259, 314, 338, 458, 463, 468, 471, 472, 487, 577 Podiņu senkapi О Popes meža senkapi Obzerkalna pilskalns 152, 155, 187 Odukalna senkapi 598 86, 96, 177, 243, 259, 314, 339, 340, 535, 577, Oglenieku senkapi 158, 445, 457 465, 486, 535, 575 Pokaiņu senkapi Porānu senkapi 97, 259, 343, 344, 457, 459, 463, 465, 400, 407, 409 261, 459 260 44, 62, 552 Priedaines apmetne 242 Priedaines kapulauks Priediena (Priedulāja) senkapi 436, 444, 479, 597 Oliņkalna pilskalns 102, 152, 155, 170, 182, 187-189, 241, 242, 253, 348, 428, 433, 513, 535, 557, 558, 578 Priedīšu senkapi Oliņu senkapi 340, 596 Priedkalnu depozīts 63 Osas apmetne 41, 43-45, 101, 127, 128, 423, 435, 495, 529, 555 Priedkalnu senkapi 261 Ošbirzes kapulauks Ošenieku senkapi 214, 490, 542, 543 Piestiņas apmetne Piltenes depozīts N 388 430, 559 Pērļukalna senkapi Pilspurva kalns 336, 337 97, 155, 191 261, 262 573 Priednieku (Zlēku pag.) apmetne 52, 105, 298, 341, 429, 479 Ošu senkapi (sk. arī Ošu-Bāļu-Šķērstaiņu senkapi) 259, 342, 343, 428, 444, 459, 463, 465, 573 Ošu-Bāļu-Šķērstaiņu senkapi 52, 64, 260, 268, 298, 341, 344, 342, 343 190 Priednieku senkapi (sk. arī Boķu-Priednieku senkapi) 286, 475, 476, 535, 576 Priežu senkapi 261, 345, 526, 535 Pudžu depozīts 390, 391 99, 285, 673
Arheoloģiski 46, 259, 264, 275, 276 Pukuļu senkapi Pungu senkapi 345, 346 Puntūža senkapi vietu rādītājs Romu-Kalniņu apmetne Ropažu mūra pils 44, 61, 98, 110, 130, 131, 497 Pūrciema-Ģipkas apmetnes 45, 130, 131, 110 105, 251, 252 Rubeņu (Ignata) kapsēta 396 105, 261, 352 Rubiķu sila senkapi Pūricu senkapi 325 Rūdaiču senkapi Pūteļu senkapi 326, 346, 347, 433, 513, 535 Rūjienas baznīca un kapsēta 193, 372, 396 Puzes baznīca Puzes pilskalna depozīts 381 155, 193, 194, 374, 535 Puzes pilskalns R Raču apmetne 500, 565 Radžu senkapi 189, 348, 470, 534 Raganukalna senkapi Rakstu klints 98, 259, 278 Rundāles pils 78, 396, 399 65 105, 509, 513, 517, 527 Ruskuļu Lielā akmens kulta vieta 102, 404 Rušenicas pilskalns 46, 105, 155, 198 Rutenieku apmetne 44, 134, 135, 497 s Sabiles pilskalns un senpilsēta 155, 198, 199, 557, 558 Sabiles viduslaiku pilsēta 211, 540 99 Saknīšu-Atvasīšu senkapi 353, 525, 526 155, 194, 195 Ratinieku pilskalns Ratulānu senkapi 349, 465, 576 Raunas mūra pils 105, 246, 247 Rauna Velnalas klints 405 53, 131-133, 349, 381, 445, 448, 451, 525, 526, 536, Raušu ciems 555, 559 Rumuļu senkapi 331 406 Rakstu senkapi Raušu depozīts 131, 132, 427, 559 Raušu senkapi 133, 264, 349, 350, 365, 437, 580 433, 535 Saksukalna senkapi Salaspils mūra pils 102, 155, 244, 252, 253, 419, 451, 454, 525-527, 539 Salaspils Zviedru skansts Salenieku senkapi 50, 261, 262, 295, 353, 354, 426, 428, 436, 459, 463, 465, 497, 501 Sapņu kapsēta Razbuku senkapi 354, 355 267, 268 350, 459 261, 335, 459 Reinu senkapi 412, 414, 447, 448, 452, 530 155, 253 Saldus mūra pils Salnas kroga senkapi
Sāraju senkapi 64, 102, 259, 381, 429, 438, 446, 447, 453, 481, 535, 541, 573 Repiščes senkapi 567 Sarkaņu savrupkaps Rēzeknes kapsēta 248 Sārnates apmetne 17, 27, 28, 44, 45, 60, 62, 98, 101, 135, 136, 399, 418, 423, 424, 435, 493, 497, 527-529, 533, 552, 558, 562, 566, 567 Rēzeknes mūra pils 102, 229, 247, 248, 439, 513 Rēzeknes pilskalns 155, 195, 248, 557 Rēzeknes senkapi Režģu klints 248 406 Rīgas pils Daugavmalā 99, 105, 250, 438, 451, 504, 513, 529, 530 Rīgas pirmā ordeņpils 213, 249, 250 Rīgas vecpilsēta, Vecrīga 54, 75, 100, 124, 212, 213, 250, 415, 418, 419, 490, 492, 535, 542, 553, 559, 562 Rijnieku depozīts 381, 390, 391 Rijnieku senkapi 261 351, 563 Riņņukalna apmetne Ritumu apmetne 674 573 45, 96, 99, 133, 134 46, 97, 155, 300 Sārumkalna pilskalns 105, 155, 200 Sauciema senkapi 293 Sauleskalna depozīts Riekstu kalna pilskalns 155, 195, 197, 216, 224, 226, 288, 419, 513 Rikopoles senkapi 269 Sateseles pilskalns 259, 260, 276, 277, 363, 381, 522, 524 Reznu senkapi Ч 44, 134 72, 73, 267 Roņu senkapi 48 Pūrciema apmetne pētīto 46, 459 Sauliešu senkapi Sāvienas pilskalns 201 264, 269, 270, 497 Selgu savrupkaps Sēlpils kapsēta 381, 391, 392, 455, 535 253, 378, 379 Sēlpils pilskalns, mūra pils 53, 152, 155, 188, 221, 253, 254, 432, 433, 445, 446, 470, 503, 504, 506, 509, 513, 522, 523, 526, 527, 529, 559, 562, 576 254, 388, 443 Siguldas mūra pils Sikšņu senkapi 347 Siliņupes apmetne 136, 137, 423, 424
Arheoloģiski petito vietu 481, 535 Silmalciema senkapi 212, 213, 249, 396 Sv. Jura baznīca un Konventa sēta, Rīga Sīmanēnu Svētozols, kulta vieta 400 325 Simteņu senkapi rādītājs Sv. Jura baznīca, Salaspils 414 Sv. Paula baznīcas kapsēta jeb Jaunielas kapsēta, Rīga 83, 371, 372 Sises apmetne 41, 42, 44, 62, 533 Sv. Pētera baznīca, Rīga 83, 99, 212, 213, 376, 377, 395, 396, 399 Skares senkapi 459, 465 Sv. Pētera baznīcas kapsēta, Rīga Skraļļa senkapi 335, 336 Sv. Sīmaņa baznīca, Valmiera Skripstu senkapi 261, 597 Skubinu kapsēta 487 Skudru pilskalns 401 Slobodas apmetne ֊ ciems 44, 116, 119, 137, 138 83, 86, 138, 367, 379 Slutišķu ciema vieta Smiltaines senkapi 52, 436, 444, 532 Spiedņu apmetne un senkapi 41, 49, 102, 139, 140, 427, 557, 558 Staldzenes depozīts 46, 381, 392, 393, 597 356, 357 Stāmerienas senkapi Straumes (Grobiņa) ciema vieta Straupes mūra pils 535 478 359, 476, 576 Strazdes Baznīcas kalns, kulta vieta Strazdes pilskalns 399, 400 155, 204-206 481 536 Tīras purva depozīts 381, 393, 444, 479, 480, 490 Tirgoņu iela 17, Rīga 523, 524 44, 141 141, 268, 581 Trokšņa iela, Rīga 214, 487, 542, 567, 568 Tukuma jaunā tirgus laukuma senkapi Strīķu (Lenči) senkapi 48, 535 Strīķu (Vārve) senkapi 97, 261, 501, 581, 582 Strūgukalna senkapi 78, 98, 152, 155, 203, 204, 362, 558 Tempļa kalna pilskalns Tojātu senkapi 448, 465 Strazdiņu senkapi Tanīskalna pilskalns Tojātu apmetne 359 48, 261, 358, 359 Strazdes senkapi Talsu pilskalns 53, 62, 69, 110, 152, 188, 202, 434, 446, 449, 454, 502, 524, 525, 535, 545 Timerevas senkapi 454, 535, 541 Strautmaļu senkapi 261, 360, 361, 445
Tiltiņu senkapi 515 Strautiņu senkapi 294 Tukuma mūra pils 255 Tukuma pilskalns 105, 155, 208 Turaidas baznīca un kapsēta 573 102, 202, 399 Stupeļu Lielais akmens, kulta vieta Stupeļu pilskalns un senpilsēta Suļkas apmetne Šuķoņu senkapi 259, Tērvetes pilskalns 46, 52, 53, 97, 102, 110, 152, 155, 174, 206, 207, 211, 381, 419, 427, 432-434, 439, 440, 445, 446, 449, 463, 501, 532, 535, 538, 540, 553, 558, 559, 565 96, 535 Strantes senkapi 152, 155, 201, 501, 502, 535, 576 315, 331 581 265, 395 Turaidas pilskalns un mūra pils 74, 76, 105, 152, 155, 221, 255, 256, 419, 426, 432, 433, 439, 440, 443, 445, 446, 451, 487, 502, 503, 506, 512, 513, 515, 517, 518, 520, 522, 527, 529, 530, 535, 540, 545, 553, 559, 579, 597 Turlavas senkapi 259, 360, 428, 444 Sūļagala apmetne Šķērstaiņu senkapi (sk. arī Ošu-Bāļu-Šķērstaiņu senkapi) 463 Tālēnu senkapi Smukumu (Rudzukalnu) senkapi Stūru senkapi 130, 399, 401 457 105, 356, 357 Smoņu senkapi Stūreļu senkapi Šilderu Elkas kalns, Durbe 396, 399 75, 103, 138, 379, 449, 465, 470, 487 Slutišķu kapsēta Stundu apmetne 78, 83, 210 Sv. Trīsvienības baznīca, Jelgava 50, 355, 356, 459, 468 Slates sila senkapi 377 410, 582 41, 140 101, 105, 140, 495, 497, 555 Sv. Ģertrūdes baznīca (Vecā), Rīga Sv. Jāņa baznīca, Cēsis Sv. Jāņa baznīca, Rīga Sv. Jāņa baznīca, Saldus 266 78, 216, 395 597 Uplantu kapsēta 103, 327, 381, 490, 532 Upmalu senkapi 203, 261, 361, 362 Upursalas pilskalns (Upurkalns) 212 Ūsiņu senkapi 399 Sv. Jāzepa baznīca, Jūrkalne Upīšu senkapi 369 Usura apmetne 155, 208, 399 362, 463 151 675
Arheoloģiski pētīto vietu 15, 102, 145, 151, 502 Usura ezerpils Ušura “Zviedru kapi” Vēverāju senkapi 151 490, 535 Viduču-Bandānu senkapi 105, 380, 486 Užavas kapsēta rādītājs 201 Vilču senkapi Vīlētāju senkapi V Valaiņu apmetne 431 Vilmaņu apmetne Válgales Baznīcas kalns, kulta vieta 408 408, 409 Válgales pilskalns Válgales senvietu komplekss Valmieras Lucas kalns 408 126 54, 70, 126, 219, 220, 433, 559, 562, 597 449, 452, 454, 490 Vaļņu iela, Rīga 349, 365 Vampeniešu ciems Vampeniešu I senkapi 65, 259, 349, 363-365, 437, 445, 483, 487, 535, 580 264, 349, 365, 445, 463, 468, 535, 580 Vampeniešu II senkapi Vecdoles mūra pils 65, 221, 434, 440, 446, 450, 535, 538-540, 559 160, 211, 415 Veckuldīgas pilskalns 267 243, 397 Vīnakalna pilskalns 46, 101, 152, 155, 182, 183, 209, 210, 404, 433, 448, 497, 499 63, 597 Virgas depozīts Valmieras mūra pils 76, 98, 126, 257, 258, 265, 266, 419, 439, 452, 487, 506, 509, 512, 526, 529-531, 535, 540, 565, 597 Valmieras vecpilsēta Vilmaņu kapsēta Virtakas iezis 405, 406 Vosvu Dieva kalns, kulta vieta Zantes senkapi 96, 300, 365, 366, 563 Zariņu senkapi 259, 366, 482, 580 Zārtapu klints 406 Zebrenes Elkukalns, kulta vieta Zemturu kapsēta Zeņģu senkapi 168 Ziedoņskolas apmetne Vecmoku pilskalns 394 Ziedoņskolas senkapi Vecsprinkšļu senkapi Vedgu apmetne Veģu senkapi Zvejnieku senkapi 45, 80, 81, 84, 87, 88, 90, 92, 99,101, 105, 140, 142, 259, 263, 270, 435, 497, 552, 553, 557, 559 52, 141 267, 324, 432, 440, 453, 482, 535 41, 105 Ventspils mūra pils 258, 396, 440, 487, 513, 530, 540, 568 Ventspils vecpilsēta 54, 105, 211, 218, 258, 266, 540,
559, 562 44, 101, 143, 495 Zviedru (Pūre) senkapi 535 335 Veselavas (Nikolaja) kapsēta 676 Zvejsalu apmetne Zvidzes apmetne 41, 43-45, 62, 101, 110, 127, 143, 144, 423, 433, 493, 495, 552, 555, 558, 562, 566 Vendzavu apmetne Ventu senkapi 142 41, 42, 96, 105, 140, 142, 270, 423, 435, Zvejnieku II apmetne 555, 562, 595 267, 524 Vējstūru senkapi 259, 278, 443, 559 Zvejnieku I apmetne 44, 96, 105, 142, 270, 423, 435, 552, 555, 595 65 289, 502 Vedmeru apmetne 41, 105, 552 Zvejnieku arheoloģiskais komplekss 390, 391 Vecpudžu senkapi 399 371 394, 433 409 168 « Ł Vecmoku depozīts Vecpokaiņu senkapi 15, 20, 259, 435, 436, 453, 454, 468, 50, 116, 119, 137, 367 Vīnakalna kapsēta 408 Válgales senkapi 69 Vilkumuižas ezera senkapi 524, 535, 573, 597 267, 399, 448 Vaidu kapi - kapsēta 335, 336 Viljandi mūra pils 155, 209 Vaidavas pilskalns 65 78, 105, 380, 381, 396 Žauneranu pilskalns 432 |
| any_adam_object | 1 |
| any_adam_object_boolean | 1 |
| author2 | Vasks, Andrejs 1947- Zariņa, Gunita 1958- |
| author2_role | edt edt |
| author2_variant | a v av g z gz |
| author_GND | (DE-588)105576772X (DE-588)1237635187 |
| author_facet | Vasks, Andrejs 1947- Zariņa, Gunita 1958- |
| building | Verbundindex |
| bvnumber | BV047354305 |
| contents | Englische Zusammenfassung |
| ctrlnum | (OCoLC)1261749478 (DE-599)BVBBV047354305 |
| format | Book |
| fullrecord | <?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><collection xmlns="http://www.loc.gov/MARC21/slim"><record><leader>00000nam a2200000 c 4500</leader><controlfield tag="001">BV047354305</controlfield><controlfield tag="003">DE-604</controlfield><controlfield tag="005">20220128</controlfield><controlfield tag="007">t</controlfield><controlfield tag="008">210702s2021 ac|| |||| 00||| lav d</controlfield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">9789934599088</subfield><subfield code="9">978-9934-599-08-8</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(OCoLC)1261749478</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(DE-599)BVBBV047354305</subfield></datafield><datafield tag="040" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-604</subfield><subfield code="b">ger</subfield><subfield code="e">rda</subfield></datafield><datafield tag="041" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">lav</subfield></datafield><datafield tag="049" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-12</subfield></datafield><datafield tag="084" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">OST</subfield><subfield code="q">DE-12</subfield><subfield code="2">fid</subfield></datafield><datafield tag="245" ind1="1" ind2="0"><subfield code="a">Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata</subfield><subfield code="c">redakcijas kolēģija, atbildīgie redaktori: Andrejs Vasks, Dr.habil.hist., LU Latvijas vēstures institūts, Gunita Zariņa, Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūts (projekta vadītāja)</subfield></datafield><datafield tag="264" ind1=" " ind2="1"><subfield code="a">[Riga]</subfield><subfield code="b">Zinātne</subfield><subfield code="c">2021</subfield></datafield><datafield tag="300" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">677 Seiten</subfield><subfield code="b">Illustrationen, Porträt, Karten, Diagramme</subfield></datafield><datafield tag="336" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">txt</subfield><subfield code="2">rdacontent</subfield></datafield><datafield tag="337" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">n</subfield><subfield code="2">rdamedia</subfield></datafield><datafield tag="338" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">nc</subfield><subfield code="2">rdacarrier</subfield></datafield><datafield tag="500" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">"Grāmatā izmantotas karšu izdevniecības "Jāņa sēta" izstrādātās kartes"--Titullapas otrā pusē. - Bibliogrāfija: 602.-[651.] lpp., personu rādītājs: 652.-[667.] lpp. un arheoloģiski pētīto vietu rādītājs: 668.-676. lpp.</subfield></datafield><datafield tag="505" ind1="8" ind2=" "><subfield code="a">Englische Zusammenfassung</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Archäologie</subfield><subfield code="0">(DE-588)4002827-6</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Funde</subfield><subfield code="0">(DE-588)4071507-3</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Ausgrabung</subfield><subfield code="0">(DE-588)4129464-6</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="651" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074187-4</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="0"><subfield code="a">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074187-4</subfield><subfield code="D">g</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="1"><subfield code="a">Archäologie</subfield><subfield code="0">(DE-588)4002827-6</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="2"><subfield code="a">Ausgrabung</subfield><subfield code="0">(DE-588)4129464-6</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="3"><subfield code="a">Funde</subfield><subfield code="0">(DE-588)4071507-3</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2=" "><subfield code="5">DE-604</subfield></datafield><datafield tag="700" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Vasks, Andrejs</subfield><subfield code="d">1947-</subfield><subfield code="0">(DE-588)105576772X</subfield><subfield code="4">edt</subfield></datafield><datafield tag="700" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Zariņa, Gunita</subfield><subfield code="d">1958-</subfield><subfield code="0">(DE-588)1237635187</subfield><subfield code="4">edt</subfield></datafield><datafield tag="710" ind1="2" ind2=" "><subfield code="a">Latvijas Vēstures Institūts</subfield><subfield code="0">(DE-588)3009153-6</subfield><subfield code="4">isb</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Inhaltsverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Abstract</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Literaturverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000007&line_number=0004&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Register // Personenregister</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000009&line_number=0005&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Register // Ortsregister</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="n">oe</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="q">BSB_NED_20220128</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">930.1</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">900</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="943" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-032756446</subfield></datafield></record></collection> |
| geographic | Lettland (DE-588)4074187-4 gnd |
| geographic_facet | Lettland |
| id | DE-604.BV047354305 |
| illustrated | Illustrated |
| index_date | 2024-07-03T17:39:03Z |
| indexdate | 2024-08-10T01:32:13Z |
| institution | BVB |
| institution_GND | (DE-588)3009153-6 |
| isbn | 9789934599088 |
| language | Latvian |
| oai_aleph_id | oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-032756446 |
| oclc_num | 1261749478 |
| open_access_boolean | |
| owner | DE-12 |
| owner_facet | DE-12 |
| physical | 677 Seiten Illustrationen, Porträt, Karten, Diagramme |
| psigel | BSB_NED_20220128 |
| publishDate | 2021 |
| publishDateSearch | 2021 |
| publishDateSort | 2021 |
| publisher | Zinātne |
| record_format | marc |
| spelling | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata redakcijas kolēģija, atbildīgie redaktori: Andrejs Vasks, Dr.habil.hist., LU Latvijas vēstures institūts, Gunita Zariņa, Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūts (projekta vadītāja) [Riga] Zinātne 2021 677 Seiten Illustrationen, Porträt, Karten, Diagramme txt rdacontent n rdamedia nc rdacarrier "Grāmatā izmantotas karšu izdevniecības "Jāņa sēta" izstrādātās kartes"--Titullapas otrā pusē. - Bibliogrāfija: 602.-[651.] lpp., personu rādītājs: 652.-[667.] lpp. un arheoloģiski pētīto vietu rādītājs: 668.-676. lpp. Englische Zusammenfassung Archäologie (DE-588)4002827-6 gnd rswk-swf Funde (DE-588)4071507-3 gnd rswk-swf Ausgrabung (DE-588)4129464-6 gnd rswk-swf Lettland (DE-588)4074187-4 gnd rswk-swf Lettland (DE-588)4074187-4 g Archäologie (DE-588)4002827-6 s Ausgrabung (DE-588)4129464-6 s Funde (DE-588)4071507-3 s DE-604 Vasks, Andrejs 1947- (DE-588)105576772X edt Zariņa, Gunita 1958- (DE-588)1237635187 edt Latvijas Vēstures Institūts (DE-588)3009153-6 isb Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Inhaltsverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Abstract Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Literaturverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000007&line_number=0004&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Register // Personenregister Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000009&line_number=0005&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Register // Ortsregister |
| spellingShingle | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata Englische Zusammenfassung Archäologie (DE-588)4002827-6 gnd Funde (DE-588)4071507-3 gnd Ausgrabung (DE-588)4129464-6 gnd |
| subject_GND | (DE-588)4002827-6 (DE-588)4071507-3 (DE-588)4129464-6 (DE-588)4074187-4 |
| title | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata |
| title_auth | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata |
| title_exact_search | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata |
| title_exact_search_txtP | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata |
| title_full | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata redakcijas kolēģija, atbildīgie redaktori: Andrejs Vasks, Dr.habil.hist., LU Latvijas vēstures institūts, Gunita Zariņa, Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūts (projekta vadītāja) |
| title_fullStr | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata redakcijas kolēģija, atbildīgie redaktori: Andrejs Vasks, Dr.habil.hist., LU Latvijas vēstures institūts, Gunita Zariņa, Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūts (projekta vadītāja) |
| title_full_unstemmed | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata redakcijas kolēģija, atbildīgie redaktori: Andrejs Vasks, Dr.habil.hist., LU Latvijas vēstures institūts, Gunita Zariņa, Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūts (projekta vadītāja) |
| title_short | Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata |
| title_sort | latvijas arheologijas rokasgramata |
| topic | Archäologie (DE-588)4002827-6 gnd Funde (DE-588)4071507-3 gnd Ausgrabung (DE-588)4129464-6 gnd |
| topic_facet | Archäologie Funde Ausgrabung Lettland |
| url | http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000007&line_number=0004&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032756446&sequence=000009&line_number=0005&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |
| work_keys_str_mv | AT vasksandrejs latvijasarheologijasrokasgramata AT zarinagunita latvijasarheologijasrokasgramata AT latvijasvesturesinstituts latvijasarheologijasrokasgramata |