Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam: = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries
Artūra Tomsona monogrāfija ir apkopojošs pētījums, kurā pirmo reizi kā vienots veselums aplūkoti Latvijas teritorijā atrastie 7.-16.gs. zobeni. Pētījumā aplūkota zobenu rokturu, asmeņu, asmeņu ierakstu un zobenu makstu uzgaļu tipoloģija, datējums, izplatība un nozīme. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un...
Gespeichert in:
1. Verfasser: | |
---|---|
Format: | Buch |
Sprache: | Latvian |
Veröffentlicht: |
Rīga
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
2018
|
Schriftenreihe: | Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti
nr. 27 : Arheoloģija |
Schlagworte: | |
Online-Zugang: | Inhaltsverzeichnis Literaturverzeichnis |
Zusammenfassung: | Artūra Tomsona monogrāfija ir apkopojošs pētījums, kurā pirmo reizi kā vienots veselums aplūkoti Latvijas teritorijā atrastie 7.-16.gs. zobeni. Pētījumā aplūkota zobenu rokturu, asmeņu, asmeņu ierakstu un zobenu makstu uzgaļu tipoloģija, datējums, izplatība un nozīme. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un Kurzemes skandināvu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu apbedīšanas tradīciju un attiecīgā laikmeta karotāju bruņojuma sastāvdaļa. Darbā padziļināti apskatīta zobenu izgatavošanas problemātika, pētot gan ievesto, gan daļēji uz vietas darināto zobenu izgatavošanu. Īpaša uzmanība veltīta zobenu un citu bruņojuma veidu nozīmei Latvijas teritorijas vietējo iedzīvotāju un viduslaiku karotāju materiālajā un garīgajā kultūrā. |
Beschreibung: | Rādītājs: 270.-273. lpp. - Bibliogrāfija: 254.-268. lpp. un zemsvītras piezīmēs. |
Beschreibung: | 348 Seiten Illustrationen, Karten 30 cm |
ISBN: | 9789984747477 |
Internformat
MARC
LEADER | 00000nam a2200000 cb4500 | ||
---|---|---|---|
001 | BV045546227 | ||
003 | DE-604 | ||
005 | 20191209 | ||
007 | t| | ||
008 | 190405s2018 xx a||| |||| 00||| lav d | ||
020 | |a 9789984747477 |9 978-9984-747-47-7 | ||
035 | |a (OCoLC)1107354660 | ||
035 | |a (DE-599)BVBBV045546227 | ||
040 | |a DE-604 |b ger |e rda | ||
041 | 0 | |a lav | |
049 | |a DE-12 | ||
084 | |a OST |q DE-12 |2 fid | ||
100 | 1 | |a Tomsons, Artūrs |d 1978- |e Verfasser |0 (DE-588)1189441330 |4 aut | |
245 | 1 | 0 | |a Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam |b = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries |c Artūrs Tomsons |
246 | 1 | 1 | |a Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries |
264 | 1 | |a Rīga |b Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |c 2018 | |
300 | |a 348 Seiten |b Illustrationen, Karten |c 30 cm | ||
336 | |b txt |2 rdacontent | ||
337 | |b n |2 rdamedia | ||
338 | |b nc |2 rdacarrier | ||
490 | 1 | |a Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti |v nr. 27 |a Arheoloģija | |
500 | |a Rādītājs: 270.-273. lpp. - Bibliogrāfija: 254.-268. lpp. un zemsvītras piezīmēs. | ||
505 | 8 | |a Englische Zusammenfassung | |
520 | |a Artūra Tomsona monogrāfija ir apkopojošs pētījums, kurā pirmo reizi kā vienots veselums aplūkoti Latvijas teritorijā atrastie 7.-16.gs. zobeni. Pētījumā aplūkota zobenu rokturu, asmeņu, asmeņu ierakstu un zobenu makstu uzgaļu tipoloģija, datējums, izplatība un nozīme. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un Kurzemes skandināvu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu apbedīšanas tradīciju un attiecīgā laikmeta karotāju bruņojuma sastāvdaļa. Darbā padziļināti apskatīta zobenu izgatavošanas problemātika, pētot gan ievesto, gan daļēji uz vietas darināto zobenu izgatavošanu. Īpaša uzmanība veltīta zobenu un citu bruņojuma veidu nozīmei Latvijas teritorijas vietējo iedzīvotāju un viduslaiku karotāju materiālajā un garīgajā kultūrā. | ||
648 | 7 | |a Geschichte 600-1599 |2 gnd |9 rswk-swf | |
650 | 4 | |a Zobeni / Latvija / Vēsture. | |
650 | 4 | |a Ieroči / Latvija / Vēsture. | |
650 | 4 | |a Ieroči, seno laiku / Latvija / Vēsture. | |
650 | 4 | |a Arheoloģiskie izrakumi / Latvija. | |
650 | 4 | |a Latvija / Antikvitātes. | |
650 | 4 | |a Attēli. | |
650 | 0 | 7 | |a Funde |0 (DE-588)4071507-3 |2 gnd |9 rswk-swf |
650 | 0 | 7 | |a Schwert |0 (DE-588)4053972-6 |2 gnd |9 rswk-swf |
651 | 7 | |a Lettland |0 (DE-588)4074187-4 |2 gnd |9 rswk-swf | |
689 | 0 | 0 | |a Lettland |0 (DE-588)4074187-4 |D g |
689 | 0 | 1 | |a Schwert |0 (DE-588)4053972-6 |D s |
689 | 0 | 2 | |a Funde |0 (DE-588)4071507-3 |D s |
689 | 0 | 3 | |a Geschichte 600-1599 |A z |
689 | 0 | |5 DE-604 | |
830 | 0 | |a Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti |v nr. 27 : Arheoloģija |w (DE-604)BV044490237 |9 27 | |
856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030930273&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Inhaltsverzeichnis |
856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030930273&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Literaturverzeichnis |
940 | 1 | |n oe | |
940 | 1 | |q BSB_NED_20191209 | |
942 | 1 | 1 | |c 900 |e 22/bsb |f 09031 |g 4796 |
942 | 1 | 1 | |c 355.009 |e 22/bsb |f 0902 |g 4796 |
942 | 1 | 1 | |c 355.009 |e 22/bsb |f 09031 |g 4796 |
942 | 1 | 1 | |c 900 |e 22/bsb |f 0902 |g 4796 |
943 | 1 | |a oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030930273 |
Datensatz im Suchindex
_version_ | 1820595574397730816 |
---|---|
adam_text |
4 Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz i6. os. Saturs Ievads. 8 Avotu un literatūras apskats.12 1. nodaļa. Zobenu formu attīstības vēstures senākie posmi Eiropā. 26 1.1. Zobenu attīstības vēsture Eiropā līdz 7. gs. 26 1.2. Vikingu laikmetam raksturīgo zobenu formu izveidošanās.30 1.3. Liecības par zobeniem Latvijas teritorijā līdz 7. gs.32 2. nodaļa. Zobenu un to sastāvdaļu tipoloģijas un hronoloģijas jautājumi.34 2.1. Zobenu formu klasifikācija.34 2.1.1. Vendeles un vikingu perioda zobeni (7.-11. gs. 1. p.).38 2.1.1.1. Vendeles perioda zobeni (7.-8.
gs.).40 2.1.1.2. Vikingu laikmeta zobeni (9.-11. gs. 1. p.).42 2.1.1.2.1. Zobeni ar t.s. antenpogu. 42 2.1.1.2.2. В tipa zobeni. 43 2.1.1.2.3. H tipa zobeni.45 2.1.1.2.4. E tipa zobeni. 49 2.1.1.2.5. К tipa zobeni.51 2.1.1.2.6. L tipa zobeni. 54 2.1.1.2.7. S tipa zobeni. 55 2.1.1.2.8. T tipa zobeni. 58 2.1.1.2.8.1.1
apakštips. 59 2.1.1.2.8.2. II apakštips.62 2.1.1.2.9. V tipa zobeni.65 2.1.1.2.10. W tipa zobeni.69 2.1.1.2.11. Y tipa zobeni.70 2.1.1.2.12. Z tipa zobeni.73 2.1.2. Krusta karu perioda zobeni (11. gs. 2. p.—13. gs.). 79 2.1.2.1. T tipa zobenu vēlās formas. 80 2.1.2.1.1. III apakštips. 81 2.1.2.1.2. IV
apakštips.83 2.1.2.1.3. V apakštips. 88 2.1.2.1.4. VI apakštips. 91 2.1.2.2. Kuršu tipa zobeni.94 2.1.2.2.1.1 apakštips. 94 2.1.2.2.2. II apakštips. 99 2.1.2.3. Zobeni ar seglveida roktura pogu. 103 2.1.2.4. Zobeni ar diskveida roktura pogu. 106 2.1.2.5. Zobeni ar apaļu roktura pogu ar izvirzītu un noplacinātu vidusdaļu.109 2.1.2.6. Zobeni ar skaldņotu roktura pogu. 112 2.1.2.7. Zobeni ar rombveida roktura
pogu. 115 2.1.2.8. Zobeni ar lēcveida (A tipa) roktura pogu. 120 2.1.2.9. Zobeni ar augšpusē noapaļotu vai ovālu (B tipa) roktura pogu. 122 2.1.2.10. Zobeni ar pusapaļu un centrā figurali pagarinātu (D tipa) roktura pogu.124 2.1.2.11. Zobeni ar pusapaļu un centrā vienmērīgi pagarinātu (E tipa) roktura pogu.126 2.1.2.12. 11. gs.2. puses—13. gs. zobenu raksturīgāko apakšējo šķēršu formas. 128 2.1.3. Zobeni Latvijas teritorijā viduslaikos un jauno laiku sākumā (14.-16. gs.). .133 2.1.3.1. Taisnie garie vienrokas un pusotras rokas tvēriena divasmeņu zobeni. 133 2.1.3.1.1. Zobeni ar apaļu roktura pogu ar izvirzītu priekšpusi un ieliektiem sāniem.133 2.1.3.1.2. Zobeni ar “gredzenveida” roktura pogu. 134 2.1.3.1.3. Zobeni ar “bumbierveida” roktura pogu. 134 2.1.3.1.4. Agrīnie rapieri un tiem radniecīgas zobenu formas.134 München J
Saturs 5 2.1.3.1.5. Taisnie garie vienrokas tvēriena divasmeņu zobeni ar griezumā rombveida asmeni. 136 2.1.3.2. Garie divroku tvēriena divasmeņu zobeni.136 2.1.3.3. īsie taisnie vienrokas tvēriena divasmeņu zoben. 137 2.1.3.4. Taisnie vienrokas tvēriena vienasmens zobeni. 137 2.1.3.5. Izliektie vienasmens zobeni.138 2.2. Zobenu makstu uzgaļu klasifikācija.140 2.2.1.1 tipa zobenu makstu uzgaļi. 142 2.2.2. II tipa zobenu uzgaļi.145 2.2.3. III tipa zobenu makstu uzgaļi. 147 2.2.4. IV tipa uzgaļi (ar dubultputnu figūrām. 153 2.2.5. V tipa uzgaļi (ar krustu un
palmeti). 156 2.2.6. VI tipa uzgaļi. 162 2.2.7. VII tipa uzgaļi. 164 2.2.8. VIII tipa uzgaļi. 165 2.2.9. Zobenu makstu uzgaļi viduslaikos un jauno laiku sākumā. 167 2.3. Zobenu asmeņu formu klasifikācija.170 2.3.1. Zobenu asmeņi Vendeles periodā un vikingu laikmetā (7. gs.—ll. gs. 1. p.). 171 2.3.2. Zobenu asmeņi krusta karu periodā (11. gs.2.p. —13. gs.).172 2.3.3. Zobenu asmeņi viduslaikos un jauno laiku sākumā (14.-16. gs.).179 2.4. Zobenu asmeņu ierakstu klasifikācija . 181 2.4.1. Zobenu ieraksti vikingu laikmetā (9. gs.-ll. gs. 1.
p.).182 2.4.2. Zobenu asmeņu ieraksti (11. gs. 2.p—13. gs.). 184 2.4.3. Zobenu asmeņu ieraksti viduslaikos un jauno laiku sākumā (14.—16. gs.). 188 3. nodaļa. Zobenu un to piederumu izgatavošanas tehnoloģija.190 3.1. Zobenu asmeņu izgatavošana.191 3.2. Zobenu rokturu detaļu un makstu uzgaļu izgatavošana.200 3.3. Zobena maksts izgatavošana. 204 4. nodaļa. Zobeni Latvijas teritorijas iedzīvotāju bruņojumā 7.—16. gs.210 4.1. Zobeni Latvijas teritorijas iedzīvotāju bruņojumā 7.—13. gs.210 4.1.1. Zobeni kuršu un Kurzemes skandināvu bruņojumā.210 4.1.1.1. Kurzemē izplatīto zobenu formu raksturojums. 212 4.1.1.2. Zobeni kuršu karotāju bruņojuma
kompleksā. 215 4.1.2. Zobeni lībiešu bruņojumā. 218 4.1.2.1. Lībiešu apdzīvotajā teritorijā izplatīto zobenu formu raksturojums.218 4.1.2.2. Zobeni lībiešu bruņojuma kompleksā. 219 4.1.3. Zobeni zemgaļu bruņojumā.224 4.1.3.1. Zemgaļu teritorijā izplatīto zobenu formu raksturojums.225 4.1.3.2. Zobeni zemgaļu bruņojuma kompleksā.226 4.1.4. Zobeni latgaļu bruņojumā.228 4.1.4.1. Latgaļu apdzīvotajā teritorijā izplatīto zobenu formu raksturojums. 228 4.1.4.2. Zobeni latgaļu bruņojuma kompleksā. 230 4.1.5. zobeni sēļu bruņojumā. 236 4.2. Zobeni viduslaiku karotāju bruņojumā
Latvijasteritorijā 14.-16. gs. 238 Noslēgums.2^2 Avotu un literatūras saraksts.232 Attēlu saraksts / List of figures. 27(3 Summary. 2,4 Pielikumi. 2®4
256 Zobeni latvijas teritorijā no 7. līdz i6. gs. Avotu publikācijas 1. Atskaņu hronika. / No vidusaugšvacu vai. atdzejojis V. Bisenieks; E. Mugureviča priekšvārds; É. Mugureviča un K. Kļaviņa komentāri. — Rīga, 1998. — 389 lpp. 2. Indriķa hronika. / No latīņu valodas tulkojis Ā.Feldhūns; Ē.Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Rīga, 1993. 453 lpp. 3. Vartberges Hermaņa Livonijas hronika. / No latīņu valodas tulkojis, priekšvārdu un komentārus sarakstījis Ē. Mugurēvičs. — Rīga. 2005. — 334 lpp. 4. Archeologiczne dziedzictwo Prus Wschodnich w archiwum Feliksa Jakobsona. Das archäologische Vermächtnis Ostpreußens im Archiv des Felix Jakobson. Austrumpmsijas arheoloģiskais mantojums Fēliksa Jākobsona arhīvā” (red. T. Nowakiewicz), Aestiorum Hereditas, tom II — Warszawa 2011. — 646 s. 5. Zeids T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Rīga, 1992. - 216 lpp. 6. Senās Latvijas vēstures avoti, II sēj. 2. burtn., - Rīga, 1940., nr. 303. un 376. num. A.Svābed red. - 416 lpp. 7. Исландские саги. Ирландский эпос. — Москва, 1973. — 863 с. Literatūra Promocitas darbi un to kopsavilkumi 1. Atgājis M. Tuvcīņas ieroči sena Latvija 10.-13. gadsimta. Promocijas darbs. — Rīga, 1998. - 256 lpp. + pielikums [98] lpp 2. Atgājis M. Tuvcīņas ieroči senajā Latvijā 10.—13. gadsimtā. Promocijas darba kopsavilkums. — Rīga, 1998. — 79 lpp. 3. Hedenstierna—Jonson C. The Birka Warrior: The Material Culture of a Martial Society. Doctoral Thesis in Archaeo logical Science. — Stockholm, 2006. — 120 p. 4. Tomsons, A. Divasmeņu zobeni Latvijas arheoloģiskajā materiālā 9.-13. gs. Promocijas darbs. —
Rīga, Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. 2012. - 449 lpp. 5. Vijups A. Latvijas 13,—17. gs. pakavsaktas kā arheoloģiskais avots (tipoloģiskā analīze). Promocijas darbs. — Rīga. 1998. 459 lpp. Raksti un monogrāfijas 1. Adams W. Y., Adams E.W. Archaeological Typology and Practical Reality. A Dialectical Approach to Artifact Classification and Sorting. — Cambridge, 1991. — 427 p. 2. Androschuk F.A. The “Ljudota Sword?” (An Episode of Contacts Between Britain and Scandinavia in the Late Viking Age). // Ruthenica, voi. 2., 2003. - 15-25 p. 3. Androschuk F.A. The Hvochcheva Sword. An Example of Contacts Between Britain and Scandinavia in the Late Viking Period. // Fornvännen 98. - Stockholm, 2003. - 35-43 p. 4. Androschuk F. A. Viking swords. Swords and social aspects or weaponry in Viking Age societies. Historiska. The Swedish History Museum, Studies 23. - Stockholm, 2014. p. 701. 5. Anteins A. Par melno metalu ražošanu un apstrādāšanu Latvijas PSR teritorijā laikā no 13. gs. beigām līdz 18. gs. sākumam. // Par tehnikas vētsuri Latvijas PSR, III. - Rīga, 1962. - 5-48 lpp. 6. Anteins A. Damascētie un ierakstu zobeni Latvijā un asmeņu tehnoloģija. Par tehnikas vēsturi Latvijas PSR, VI. — Rīga, 1964. - 65-96 lpp.
Literatūra 2-57 7. Anteins A. Dzelzs un tērauda izstrādājumu struktūras, īpašības un izgatavošanas tehnoloģijas senajā Latvijā (līdz 13. gs.). // AE. 2. laid. — Rīga, 1960. — 3—60 lpp 8. Anteins A. Melnais metāls Latvijā. - Rīga, 1976. - 211 lpp. 9. Anteins A. Par damascētā tērauda ieroču zibšņiem Latvijā. // Akadēmiskā Dzīve. Nr. 39, 1999/2000. — 67—71 lpp. 10. Anteins A. Senās Latvijas damascētā tērauda šķēpu gali. // AE, 4. laid. - Rīga, 1962. - 33-46 lpp. 11. Apaļa Z. Varbūt bagātākais kapulauks. // Dabas un vēstures kalendārs — Rīga, 1991. — 247—251 lpp. 12. Apaļa Z., Zariņa A. Dižciltīga latgaļa apbedījums Ģūģeru kapulaukā. // LVIŽ, 1991. nr. 1. - 11—29 lpp 13. Apals J. Arheoloģiskie pieminekļi GNP. — Rīga, 1986. — 128 lpp. 14. Apals]., Apaļa Z. Āraiši senlaikos. — Rīga, 2006. — 32 lpp. 15. Apals Āraišu ezera pils izrakumu rezultāti (1965.—1969. g.) // LZAV, nr. 12. — Rīga. 1971. — 81—95 lpp. 16. Apei J. Daggers Knowledge and Power. The Social Aspects of Flint Dagger Tehcnology in Scandinavia 23501500 cal BC. — Uppsala, 2001. — 368 p. 17. Arbman H. Birka I: Die Gräber. Untersuchungen und Studien. Tafeln. —Stockholm, 1940. — 290 p. 18. Arne T. Einige Schwert-Ortbänder aus der Wikingerzeit. // Opuscula archaeologica Oscari Montelio septuage nario dicata. — Stockholm, 1913. — 375—390 s. 19. Asaris J. 11,—13.gs. zobena maksts bronzas uzgaļu tipi un to izplatība Kurzemē. // AE, 17. laid. — Rīga. 1994. — 21-28 lpp. 20. Asaris J. Couronian Helmets. // Art, applied art and symbols in Latvian archaeology. Humanities and Social Sciences Latvia. 2 (39) — Riga, 2003. — 5—7 p.
21. Asaris J. Par kuršu izplatību Ziemeļkurzemē. // AE, 18. laid. — Rīga, 1996. — 38—42 lpp. 22. Asaris J. Talsi — from Couronian Central Place to Medieval Town. // Lübeck style? Novgorod style? Baltic Rim Central Places as Arenas for Cultural Encounters and Urbanisation 1100—1400 AD. // CCC papers: 5. Gotland University College Centre for Baltic Studies. — Riga, 2001. — 69—75 p. 23. Aspelin],Ћ. Antiquités du NordFinno—Ougrien (Muinaisjäännöksiä Suomen Suvun Asumus—Aloilta).l-SJՀ1877-1884 24. Atgājis M. Āvas cirvji Latvijā. // AE, XIX. — Rīga, 1997. — 53-63. lpp. 25. Atgājis M. Kaujas vāles Latvijā 10.—14. gs. // LVIŽ, 1999. nr. 2. 16—33. lpp. 26. Atgājis M. Latgaļu 9.—12. gs. cirvji. // AE, VI laid.,— Rīga, 1964. — 105—124. lpp. 27. Atgājis M. Latvijā atrastie senākie zobeni. // Civitas et castrum ad mare Balticum — Rīga, 2002. — 345-366 lpp. 28. Atgājis M. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.—13. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. — Rīga 2002, nr. 3. - 21-53 lpp. 29. Auns M. Districts, Administrative centres or Villages? Places in North Curonia mentioned in 13th century agree ments. // Lübeck Style? Novgorod style? CCC papers 5. Baltic Rim Central Places as Arenas for Cultural Encounters and Urbanisation 1100—1400 AD. Gotland University College Centre for Baltic Studies. — Riga, 2001. ֊307-313 p. 30. Bähr J.K. Die Gräber der Liven. Ein Beitrag zur Nordischen Altertumkunde und Geschichte. — Dresden, 1850. -66 S., XXI Tab. 31. Balodis F., Tentelis A. Latviešu vēsture, I sējums, 1. daļa. — Rīga, 1930. — 215 lpp. 32. Behmer E. Das Zweischneidige
Schwert der Germanischen Völkerwanderungszeit. — Stockholm, 1939. — 219 Textseiten, 64 Fototafeln. 33. Berga T. Atsvariņu atradumi pilskalnos un ciemu vietās Latvijā 10.-13. gs. //AE, 25. laid., — Rīga, 2011. — 100—116 lpp. 34. Berga T. Saliekamie svariņi Latvijā. // AE, 18. laid., — Rīga, 1996. — 49—61. lpp. 35. Berga T. Syllogie of coins of the British Isles. 45. Latvian Collections. Anglo-Saxon and Later British Coins.— Oxford, 1996 -78 p. 36. Berga T. Waagen zum Wägen von Münzsilber in Lettland. // Acta Universitatis Stockholmiensis 9. — Stockholm, 1992. ֊ 33-40 S. 37. Bergman E.T., Arrhenius В. Weapon Investigations: Helgö and Swedish Hinterland. // Excavations at Helgö XV. — Stockholm, 2005. — 131 p. 38. Bertašius M., Navasaitis J., Selenskienè A., Žaldarys G. Marvelės kapinyno geležies dirbinių metalografiniai, mechaniniu savybių ir elementinės sudėties tyrimiai. // Lietuvos archeologija. T. 36, — Vilnius, 2010. — 153—182 p. 39. Bilogrivić G. Karolinški mačevi tipa К. // Opuscula Archaeologica, vol. 33. —Zagreb, 2009. — 130—153 p. 40. Bliujienė A. Pottery in Curonian cremation burials. Some aspects of interaction across the Baltic sea in the Late Viking age and Ealy Medieval Period. // Interarchaeologia, 1. Papers fom the first Theoretical Seminar of the Baltic Achaeologists (BASE) held at the University of Tartu, Estonia, October 17th—19th, 2003. —147—165 p.
258 Zobeni latvijas teritorijā no 7. līdz i6. gs. 41. Bliujienė A., Steponaitis V. Wealthy horsemen in the remote and tenebrous forests of East Lithuania during the Migrations Period. // Archaeologia Baltica, vol. 11. — Klaipėda 2009. — 185—205 p. 42. Bluijienė A. Trade, Warfare, Looting and Hoarding: attributes of Viking Age contacts Across the Baltic Sea. // Pētījumi kuršu senatnē. LNVM raksti որ. 14.—Rīga, 2008. — 167—169 p. 43. Bowlus C. R. Warfare and Society in the Carolingian Ostmark. // Austrian History Yearbook v.14 (1978). Pieejams: http://www.deremilitari.org/resources/articles/bowlus.htm (skatīts: 2011. 01.27). 44. Boj C. Bericht über Ausgrabungen auf dem kronsgute Zeemalden in Kurland. // Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst 1895. —Mitau, 1886 - 34 S. 45. Brastiņš E. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme — Rīga, 1923. — 137 lpp. 46. Bruininingk H. Der älteste mittelalterliche Grabstein Livlands aus der St.Martinskirche auf Holme bei Riga. // Baltische Studien zur Archäologie und Geschichte. Arbeiten des Baltischen Vorbereitenden Komitees für den XVI. Archäologischen Kongress in Pleskau 1914 — Riga, 1914. — 171—175 s. 47. Buša I. Skandināvu ietekme uz Daugavas lībiešu ieročiem pirms krustnešu atnākšanas. // Latvijas vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. — Rīga, 2007. Nr. 3 (67), — 9—27 lpp. 48. Butkus D. Lazdininkų (Kalnalaukio) kapinynas. // Archeologiniai tyrinėjimai Lietuvoje 2009 metais. — Vilnius, 2010. - 112-117 p. 49. Cartwright C. R., Lang J. British Iron Age Swords and Scabbards. — London, 2006. — 400 p. 50. Сайт A. Rīgas
lībiešu 12. gadsimta kapulauks. // Pētījumi Rīgas arheoloģijā. Rakstu izlase. — Rīga, 2007. — 343— 358. lpp 51. Chevalier V. A Dynamic Method for weighing Swords. Pieejams: http://www.subcaelo.net/ensis/weighing/weighing.pdf (skatīts: 2018. 09.16.). 52. Ciglis J. Radiņš A. Ludzas Odukalna kapulauka katalogs. — Rīga, 2002. — 252 lpp. 53. Ciglis J. Sēļu etnoģenēze Austrumbaltijas etnovēsturisko procesu kontekstā. // Pētījumi sēļu senatnē. LNVM raksti nr. 11. — Rīga, 2006. — 29—40 lpp. 54. Clements J. Medieval Swordsmanship. Illustrated Methods and Techniques. — Boulder, Colorado, 1988. — 324 p. 55. Coles J. Experimental Archaeology, — London, 1979. — 274. p. 56. Collis J. European Iron Age. — London, 2003. — 192 p. 57. Coupland S. Carolingian Arms and Armor in the Ninth Century. // Viator: Medieval and Renaissance Studies v. 21 (1990). Pieejams: http://www.deremilitari.org/resources/articles/coupland.ht 58. Coupland S. The Frankish Tribute Payments to the Vikings and their Consequences. // Francia v.26., No.l 1999. Pieejams: http://www.deremilitari.org/resources/articles/coupland2.htm (skatīts: 2011.01.27.). 59. Cremin A. The Celts. - Sydney, 1999. - 159 p. 60. Cunliffe B. The Oxford Illustrated History of Prehistoric Europe. — Oxford, 2001. — 532 p. 61. Салмин C.A., Стрельченко А, В. Два меча из раскопок на ул. Ленина в Пскове. // Археология и история Пскова и псковской земли. — Москва, Псков 2011. — 36—44 с. 62. Čivilytė А. Wahl der Waffen. Studien zur Deutung der bronzenzeitlischen Waffendeponierungen im nördlichen Mitteleuropa. Teil 1. — Bonn, 2009. — 195 S. 63. Daiga J.
Kamārdes pilskalns. // ZASM par 1978. g. - Rīga, 1979. - 31-36. lpp. 64. Daiga J. Karavīra aproce. // AE, 11. laid. - Rīga, 1974. - 174-197. lpp. 65. Dakanis B., Sķimelis A. Varsėdžių kapinynu tyrinėjimai 1993 metais. //Archeologiniai tyrinėjimai Lietuvoje 1992 ir 1993 metais. - Vilnius, 1994. - 147-150 p. 66. Davidson H.E. The Sword in Anglo-Saxon England: its Archaeology and Literature. — London, 1962. — 239 p. 67. Dickinson T.M. Symbols of Protection: The Significance of Animal—ornamented Shields in Early Anglo-Saxon England. // Medieval Archaeology, 49 (1). - York, 2005. - 109-163 p. 68. Dunsdorfs E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. - Melburna, 1955. — 267 lpp. 69. Ebert M. Die Baltischen Provinzen Kurland, Livland, Estland. // Praehistorische Zeitschrift V (3/4) — Berlin — New York, 1913. - 498-559 S. 70. Ebert M. Zu den Beziehungen der Ostseeprovinzen mit Skandinavien in der ersten Hälfte des 11. Jahrhunderts. // Baltische Studien zur Archäologie und Geseichte. Arbeiten des Baltischen Vorbereitenden Komitees für den XVI. Archäologischen Kongress in Pleskau 1914. - Riga, 1914. - 117-139 S. 71. Ebert Aí. Ein Schwert mit tauschierter Klinge von Lümmada auf Oesel. // Baltische Studien zur Archäologie und Geschichte. Arbeiten des Baltischen Vorbereitenden Komitees für den XVI. Archäologischen Kongress in Pleskau 1914. ֊ Riga, 1914 - 147-157 S.
Literatūra 2-59 72. Edgren T. The Eastern Route: Finland in the Viking Age. / Gram.: Vikings: The North Atlantic Saga. - Washington, 2000. - 432 p. 73. Effros B. Merovingian Mortuary Archaeology and the making of the Early Middle Ages. — Berkley, Los Angeles, London, 2003. — 272 p. 74. Fasnacht W. An Experimental archaeologist's emotional answer: emphatic and aphoristic—aber Deutsch un deutlich! Archaeology and Craftsmanship. Discussion. // EuroRea. Journal of (Reconstruction and Experiment in Archaeology. / Voi 6 — 2009. — 3—4 p. 75. Gałkowska A. Zabytki z wschodnich terenów nadbałtyckich odnalezione w zbiorach Muzeum Archeologiczniego w Poznaniu. // Fontes Archaeologici Posnanienses. Vol 43. - Poznań 2007. — 249—295. 76. Gamble C. Archaeology. The Basics. 2nd edition. Routledge. — London, New York. 2008. — 255 p. 77. Gebühr M. Nydam and Thorsberg. Iron Age Places of Sacrifice. Exhibition Catalogue — Shlezwig: Archäologisches Landesmuseum, Verein zur Förderung des Archäologischen Landesmuseums e. V, Schloss Gottorf. — 60 S. 78. GeibigA. Beiträge zur morphologischen Entwicklung des Schwertes im Mittelalter.-Neumünster, 1991. - 375 S. 79. GeibigA. Zur Formenvielfalt der Schwerter und Schwertfragmente von Haithabu. // Offa 46. - 1989. - 223-267 S. 80. Giacobbe J. The Current Role of Evolutionary Theory in Archaeological Thought. Pieejams: http://www.nakedscience.org/evoll.htm (skatīts 2012.11.03). 81. Gimbutiene M. Balti senatnē. - Rīga, 1994. — 226 lpp. 82. Gires К. Kultūru interpretācija - Rīga, 1998. - 479 lpp. 83. Głosek M., Pudlo P. Wczesnośredniowieczny miecz znaleziony
w okolicach Elbląga. // Краеугольный камень. Археология, история, искуство России и сопредельных стран. Т.1. — Москва, 2010. — 189—193 с. 84. Glosgek М. Znaki i napisy na mieczah średniowiecznych w Polsce. Wroclaw, 1973. 136 P. — Wroclaw, 1973 — 176 p. 85. Graudonis J. Arheoloģiskie pieminekļi Rīgas rajonā. — Rīga, 1996. — 112 lpp. 86. Graudonis J. Ieskats Ikšķiles vēsturē. // Daugavas raksti. — Rīga, 1991. — 66—87 lpp. 87. Graudonis J. Lielupes krastos pirms gadu simtiem. Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukas pagastā. — Rīga, 2003. — 87 lpp. 88. Graudonis J. Turaidas pils. I sēj. Arheoloģiskā izpēte — Rīga, 2003. — 196 lpp. 89. Graudonis J. Turaidas pils. II. Sēj. Senlietas. — Turaida 2003. 90. Gravett C., Hook C. Norman Knight, 950—1204 AD. Osprey Military. Warrior series. — Oxford, 1993. - 64 p. 91. Gravett C., Turner G. English Medieval Knight 1200—1300. Osprey Publishing.— Oxford, 2002. — 64 p. 92. Ģinters К Senā Mežotne. 1939. gada izrakumi. // Senatne un māksla, 1939. g. nr. IV. - Rīga, 1939 — 15-45 lpp. 93. Haljak G. Livonian Coins XIII—XVIII century. Part I: Feudal States — Tallinn, 2010. — 399 p. 94. Harjula, J. Sheaths, Scabbards and Grip Coverings. The use of leather for portable personal objects im the 14th16th century Turku. // Archaelogia Medii Aevi Finlandiae X. — Skas, 2010. - p 166. 95. Hedenstierna—Jonson C. A Group of Viking Age Sword Chapes reflecting the political geography of the time. // Journal of Nordic Archaeological Science 13, 2002. — 103—112 p. 96. Hedenstierna—Jonson C. Borre style metalwork in material culture of the Birka warriors.
Fornvännen 101. — Stockholm 2006. - 312-322 p. 97. Hoffmann J. Die Spätheidnische Kultur des Memellandes. (10.—12. Jahrh. N. d. Zw.). // Schriften der Albertus— Universität. Band 29. — Königsberg und Berlin, 1941. — 189 s. 98. Howell M., Preventer W. From Reliable Sources. An Introduction to Historical Methods. — Ithaca and London, 2001.-207 p. 99. Hrisoulas J. The Complete Bladesmith: Forging Your Way to Perfection. —Colorado, 1987. — 179 p. 100. Hrisoulas J. The Pattern—Welded Blade: Artistry in Iron.—Colorado, 1994. -113 p. 101. Jakobsson Aí. Krigarideologi och vikingatida svärdstypologi. Stockholm studies in archaeology, 11. — Stockholm, 1992. - 240 p. 102. Janowski A. Gotlandzki trzevik pochwy miecza z przedstawieniem drzewa życia ze sczecinskiego podzamcza. // Acta Militaria Mediaevalia III, —Krakow—Sanok, 2007. — 177—186 s. 103. Janowski A. Wczesnośredniowieczne okucia pochew mieczy tzw. trezewiki z terenu Pomorza, Warmii i Mazur. // Wojskowość Ludów Morza Bałtyckiego. Mare Integráns. Studia nad dziejami wybrzeżu Morza Bałtyckiego. — Toruń, 2007. - 150-177 p. 104. Janowski A., Kotowitg P.N., Michalak A. Jeszcze o mieczu z Radymna. // Acta Militaria Mediaevalia IV. Kraków—Šakok 2008. — 167—188 s. 105. Jensen X.P., Jørgensen L·., Hansen U.L. The Germanic army. Warriors, soldiers and officers. // The Spoils of Vic tory. The North in the shadow of the Roman Empire. - Kopenhagen, 2003. — 310—328 p.
260 Zobeni latvijas teritorijā no 7. līdz i6. gs. 106. ]ērums N. Vienasmens zobeni zemgaļu apdzīvotajās teritorijas. // Arheoloģija un etnografija. 25. laid. - Rīga, 107. 108. 109. 110. 2011. ֊ 137-158 lpp. Kalmring S. Der Hafen von Haithabu. / Die Ausgrabungen in Haithabu. Vierzehnter Band. - Neumünster, 2010 - 668 S. Karulis К. Latviešu etimoloģijas vārdnīca, II sēj. - Rīga. 1992. - 671 lpp. Katalog der Ausstellung zum X archäologischen Kongress in Riga 1896. / Red. Buchholtz A. - Riga, 1896. - 255 S. Kazakevičius K Baltų ir skandinavų karinių ryšių beieškant. // Lietuvos aukštąją mokyklą mokslo darbai. - Vilnius, 2000. ֊ 19-24 p. 111. Kazakevičius V. Iš vėlyvojo geležies amžiaus baltų ginklų istorijos (kalavijų makštų galų apkalai). // Lietuvos Archeologija XV, - Vilnius. 1998. - 287-332 p. 112. Kazakevičius V. IX-XIII a. baltų kalavijai.-Vilnius, 1996. - 173 p. 113. Kazakevičius V. On One Type of Baltic Sword of the Viking Period. // Archaeologia Baltica 2. - Vilnius, 1997 117-132 p. 114. Kazakevičius V. Ryietiškos kilmes radinys Visetiškiu (Anykščiu raj.) pilkapyne. // Lietuvos archeologija, n. 9. Vilnius, 1992. - 133-137 p. 115. Kazakevičius V. Sword Chapes from Lithuania. // Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandinavien im frühen Mittelalter. Studia Baltica Stockholmiensia 9. Acta Universitatis Stockholmiensis. Ed. A. Loit. - Uppsala, 1992.-91-107 p. 116. Kazakevičius V. The find of an East European sword quillón in a barrow in Visétiškés, Anykščiai district, Lithuania. // Fornvännen 87. — Stockholm, 1992. — 175-179 p. 117. Kazakevičius V. Žiemgalos didiko
kapas. // Žiemgala, Nr. 1, 2001. — 2—4 p. 118. Kirpichnikov A. N., A Viking Period workshop in Staraya Ladoga, excavated in 1997. // Fornvännen 99. Stockholm, 2004. ֊ 183-196 p. 119. Kiulkys D. Senojo ir vidurinio geležies amžiaus skydai Lietuvoje. // Archeologia Lituana 11.—Vilnius 2010 —33—114 p. 120. Kivikoski E. Die Eisenzeit Finnlands. Bildwerk und Text. Neuausgabe. — Helsinki, 1973. — 150 p. 121. Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs. — Rīga, 1996. — 82 lpp. 122. Kļava V. Jauno laiku sākuma datējuma problēma Latvijas aizvēsturē. Diskusija par viduslaiku un agro jauno laiku vēstures periodizācijas problēmām. // LVIZ, nr. 2, — Rīga, 2011. — 133—159 lpp. 123. Kriiska A., Tvauri A. Eesti muinasaeg. — Tallinn, 2002. — 259 p. 124. Kruse F. Necrolivonica oder Alterthümer Liv—, Esth— und Curlands bis zur einführung der christlichen Religion in den kaiserlich russichen Ostee—gouvernements. — Dorpat, Leipzig. 1842. — 151 S., 67 Tab. 125. Kucypera P., Kurasiňski T., Pudlo P. Problem rozwoju jednolitych głowic mieczowych między połowa IX a połowa XIII w. // Cum Arma per Aeva. Uzbrojenie individualne na przestrzeni dziejów. — Toruń, 2011 — 74—90 p. 126. Kulikauskas P. Lietuvos arheologijos bruožai. — Vilnius, 1961. — 561 p. 127. Kuniga I. Kristapiņu kapulauks. — Rīga, 2000. — 242 lpp. 128. Karasiński T, Pudlo P. Jeszcze o bałtyjskiej (?) produkcji wczesnośredniowiecznych mieczy grupy T. // Mare Integráns. Studia nad dziejami wybrzeżu Morza Bałtyckiego. — Torun, 2009. — 256—305 p. 129. Kursis A. Ziemeļnieku sāgas par seno Latviju un latviešiem. — Stokholma, 1998. — 122 lpp. 130. Kursite
J. Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā — Rīga, 1999. — 525 lpp. 131. Kurši senatnē. Couronians in Antiquity — Rīga, 2008. — 159 lpp. 132. Kuršiai. Genties kultūra laidosenos duomentimis. The Curonians. Tribe Culture According to the Burial Data. Baltic Archeological Exhibition.Catalogue. Lietuvos Nacionalinis muziejus, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2009. - 460 p. 133. Eagerlöf E. Gotland och Bysans. Bysantinskt inflytande på den gotländska kyrkonsten under medeltiden. — Visby, 1999. - 205 p. 134. Lang V. Muistne Rävala. 1. koide. // Muinastaja teadus 4. — Tallinn, 1996. — 629 lk. : iil. + tahv. I—LXVII. 135. Laul S. Valk H. Siksälä: a Community at the Frontiers. Iron Age and Medieval. Tallinn—Tartu: Tartu Ülikool, Ajaloo ja Arheoloogi Instituut, 2007. — 237 p. 136. Lehtosalo—Hilander P.—L. Luistari—A History of Weapons and Ornaments. IV Suomen Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja. — Helsinki, 2000. — 310 p. 137. Lettlands Viele Völker. Archäologie der Eisenzeit von Christi Geburt bis zum Jahr 1200. / Eds.: EFlberg V., Woidt P. Krauskopf C. — Brandenburg, 2009. — 191 S. 138. Eingström M. Fjäle myr 1361. Arheoloģiska undersőknigar av slagfältet från dagarna főre slaget vid Visby ringmur. // Fornvännen 104, Stockholm. 2009. - 33-44 p.
Literatūra 261 139. Macdowall S. Germanic Warrior 236-568 AD. Weapons, armour, tactics. - London, 1996. - 64 p. 140. Mägi M. Collectivity versus individuality: the Warrior Ideology of Iron Age burial rites on Saaremaa. // Aí rchaeologia Baltica, vol, 8. Weapons, Weaponry and Men. - Klaipėda, 2007. — 263-272 p. 141. Mägi-Lougas M. On the Relations between the countries around the Baltic as indicated by the background of Viking age spearhead ornament. // Fornvannen 88, - Stockholm, 1993. — 211-221 p. 142. Malonaitis A. Geležiniai siauraašmeniai kirviai Lietuvoje. — Vilnius, 2008. — 308 p. 143. Mandel M. Eesti 8.-13. sajandi mõõkade tüpoloogiast ja dateerimisest. // Muinasaja teadus I. Archeologiline kogumik. — Tallinn, 1991. — 101—133 p. 144. Mäntylä S. The Meaning of Weapons as Grave Goods: Examples from two Southwest Finnish Crusade Period Cemeteries. // Archaeologia Baltica, vol 8. - Klaipėda, 2007. - 302-309 p. 145. Marek L. Early Medieval Swords from Central and Eastern Europe. Dilemmas of an Archeologist and a Student of Arms. Acta Universitatis Wratislaveniensis, No 2713. — Wroclaw 2005. — 158 p. 146. Marek L. Wczesnośredniowieczne miecze z Europy Środkowej i Wschodniej: dylematy archeologia i bronioznawcy. // Studia Archeologiczne XXXVI-Wroclaw, 2004. -134 p. 147. Martens I. Indigenous and imported Viking Age weapons in Norway—a problem with European implications. // Journal of Nordic Archaeological Science, voi. 14. 2004. — 125—137 p. 148. Maure M. Les épées de l'épogue viking—essai de classification typologique. // Universitets Oldsaksamling Årbok 1975/1976. - Oslo,
1977. - 95-115 p. 149. McCormick M. Origins of the European Economy: Communications and Commerce AD 300—900. - Cambridge University Press, New York, 2002. — 1101 p. 150. Menghin W. Neue Inschriftschwerter aus Süddeutschland und die Chronologie karolingischer Spathen auf dem Kontinent. // Erlanger Forschunge, Reihe A., Bd 26. Erlanger, 1980. — 227—272 p. 151. Moilanen M. An application of the methodology of experimental archaeology to scientific iron-working experi ments — The making of early medieval sword blade inscriptions as an example. // Hortus Novus. Archaeologia Medii Aevi Finlandiae XIV. Fresh approaches to Medieval Archaeology in Finland. Eds.: Immonen K, Еетріаіпеп M., Eosendahl U. — Turku, 2007. — 21—33 p. 152. Moilanen, M. Marks of fire, value and faith: Swords with Ferrous Inlays in Finland during the Late Iron Age (ca. 700-1200 AD). Published by Bookstore Tiedekirja, Finland (2015). 463 p. 153. Mugurēvičs Ё. Arheoloģiskie pētījumi Ventas lejteces apgabala dzelzs laikmeta un viduslaiku pieminekļos. Izrakumi Zlēkās. // AE, 20. laid., Rīga, 2000. - 74-87 lpp. 154. Mugurēvičs Ē. Kuršu arheoloģiskās pētniecības historiogrāfija. // Ventspils muzeja raksti II. — Ventspils 2002. — 62-69 lpp. 155. Mugurēvičs Ē. Lībiešu izcelsmes un kultūras veidošanās problēmas. // LVIŽ, 2006. nr. 4. — 15—37 lpp. 156. Mugurēvičs Ē. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs.-16. gs. vidus. // Latvijas zemju robežas 1000 gados. Sast. A. Caune. — Rīga, 1999. — 65—69 lpp. 157. Mugurēvičs Ē. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. — Rīga, 1977. —143 lpp. 158. Mugurēvičs Ё.
Skandinavische Geschichtsquellen des 9. Bis 12. Jh. Und archäologische Befunde auf dem ter ritorium Lettlands. // Acta Universitatis Stochholmiensis. Studia Baltica Stockholmiensia. Vol. 9. — Stockholm, 1992.- 125-133 S. 159. Mugurēvičs Ē. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā - Rīga, 2008. - 262 lpp. 160. Mühlen В. Die Kultur der Wikinger in Ostpreussen. // Bonner Hefte zur Vorgeschichte N. 9. - Bonn, 1975. — 287 p. 161. Müller H., Kölling H. Europäische Hieb-und-Stichwaffen aus der Sammlung des Museums für Deutsche Geschichte. Berlin, 1981. S. 448. 162. Nadolski A. Polska Broń. — Wroclaw, 1984. — 187 p. 163. Navasaitis J., Selskienė A. Iron smelting techniques in the Virbaliūnai ancient settlement. // Archaeologia Baltica 8. - Klaipėda, 2007. ֊ 387-393 p. 164. Nerman B. Die Verbindungen zwischen Skandinavien und dem Ostbaltikum in der jüngeren Eisenzeit. — Stockholm, 1929. -183 S. 165. Nerman B. Grobin—Seeburg. Ausgrabungen und funde.-Uppsala, 1958. —200 p. 166. Nicolle D., McBride A. Romano—Byzantine armies 4th—9th Centuries. - London, 1992. - 48 p. 167. Nielsen K.H. The Political Geography of Sixth- and Seventh-Century Southern and Eastern Scandinavia on the Basis of Material Culture. // Archaeologia Baltica 4. — Vilnius, 2000. — 161—172 p. 168. Oakeshott E. Archaeology of Weapons - London, 1960. - 224 p.
2Ğ2 Zobeni latvijas teritorijā no 7. līdz i6. gs. 169. Oaksehott E. Records of the Medieval Sword. - Suffolk, Woodbridge, 1991. - 306 p. 170. Olsen P. Die Saxe von Valsgärde. I. — Uppsala, 1945. — 170 S. 171. O^awa M. Scandinavian way of communication with the Carolingians and the Ottonians. // Herméneutique du texte d’histoire: orientation, interpretation et questions nouvelles. 2009. - 65-75 p. 172. Paulsen P. Einige Säbelschwerter im Ostseeraum // O. Kleemann (red.), Documenta Archaeologica. Wolfgang La Baume dedicata. — Bonn. 1956. — 123—136 S. 173. Paulsen P. Schwertortbänder der Wikingerzeit. - Stuttgart. 1953. - 196 p. 174. Pavele T. Latvijas 11.-13. gs. bronzas bļodas. // AE, VI laid. ֊ Rīga, 1964. - 127-134 lpp. 175. Pāvulāns V. Cīņa par Daugavas ūdensceļu 11. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā. // Daugavas raksti. - Rīga, 1991.-24-30 lpp. 176. Peeis J. Muinas-ja keskaegsed sepatööriistad. // Muinasaja Teadus 17. Loodus, Inimene ja Tehnoloogia 2. - Tallinn, Tartu 2008. ֊ 133-153 p. 177. Peirce I. Swords of the Viking Age. — London, 2003. — 152 p. 178. Pennick N. The Complete Illustrated Guide to Runes. - London, 2003. - 192 p. 179. Petersen J. De Norske Vikingesverd: En Typologisk—Kronologisk Studie Over Vikingetidens Vaaben. - In: Skrifter utgit av Videnskapsselskaped і Kristiania.—Oslo, 1919. — 228 S. 180. Petrenko V., Urtāns J. Grobiņas arheoloģiskie pieminekļi.—Rīga, 2012. —103 lpp. 181. Planinski M. The main tendencies in the development of 10th to 13th century blade weapons in Belarus. // Archaeologia Baltica 8.-Vilnius, 2007,—334—346 p. 182. Prassolow J.
Ein Schwert mit Doppelblutrinne aus der Prussia-Sammlung. // Acta Praehistorica et Archaeologica 4L- Berlin, 2009. - 275-282 S. 183. Price T.D., Peets, J., Allmae R., Maldre L·., Oras E. Isotopic provenancing of the Salme shipburials in Pre-Viking Age Estonia Pieejams: https://www.academia.edu/27175469/Isotopic_provenancing_of_the_Salme_ship_burials_in_Pre-Viking_Age_Estonia (skatīts 2018-09-29) 184. Pudło P., Rabinski G. Analiza formalna mieczy ze zbiorów muzeum pierwszych Piastów na Lednicy. // Miecze średniowieczne z ostrowa Lednickiego i Giezda. Biblioteka Studiów Lednickich. Fontes. Tom 3. Red.: Wyrwa A.M., Տսոհսաւօզ P., Pudło P—Dziekanowice. — Lednica, 2011. — 19—35 p 185. RadiņšA. 10,—13.gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi. / LNVM raksti nr. 5. — Rīga, 1999. — 199 lpp. 186. Radiņš A. Daugmale, Jersika, Rīga. // Lübeck style? Novgorod style? Baltic Rim Central Places as Arenas for Cultural Encounters and Urbanisation 1100—1400 AD. CCC papers: 5.-89—84 p. 187. Radiņš A. Pirmo pilsētu veidošanās problēma Latvijā. // Latvijas arheoloģija: pētījumi un problēmas. — Rīga, 2002. -143-152. lpp. 188. Randsborg К. Scandinavian armies. Military organization before Viking Age. // Archaeologia Baltica, vol. 2. — Vilnius, 1997. - 105-115 p. 189. Raninen S. Weapon burials in Merovingian Finland: towards the Interpretative Archaeology. // B.A.S.E. Interarchaeologia 2. Colurs of Archaeology. Material Culture and Society. Ed. A.Merkevičius. - Kaunas,' 2007. - 127—137 p. 190. Raynolds P. The Nature of
Experiment in Archaeology. Pieejams: https://experimentalarchaeology.files.wordpress.com/2011/06/reynolds-1999-the-nature-of-experiment-in-archaeology.pdf (skatīts 2018.10.06. ). 191. Renfrew C., Bahn P. Archaeology: Theories, Methods and Practice. Fourth Edition. — London, 2004. — 656 p. 192. Reverseau ]. P. Musee De Լ՝armee Paris. Les armes et la vie. —Paris, 1982. 193. Riekstiņš El. Ierakstu zobeni Talsu Vilkumuižas ezera atradumos.// Pagātne un Tagadne. Vēstures skolotāju biedrības Rakstu krājums. 1. 1936. — 71—81 lpp. 194. Rubenis A. Viduslaiku kultūra Eiropā. — Rīga, 1996. — 528 lpp. 195. Sawyer P. (ed). The Oxford Illustrated History of the Vikings. — Oxford, 2001. — 298 p. 196. Schönbäck B. Nylén-Thunmark L. De vikingatida båtgravarna vid Valsgärde—relativ kronologi. // Fornvännen. 2002. № 97. ֊ 1-8 p. 197. Selirand J., Deemant K. Vőlkervanderungszeitlische Gegenstände mit ostskandinavischen Ornamenten von Proosa (Nordestland). // Fornvännen, 80., Stochholm, 1985. - 243-253 S. 198. Shanks M. Archaeology and the forms of history. // Interpreting Archaeology. Finding meaning in the past. — London and New York, 1995. — 169—174 p. 199. Shanks M., Tilley C. Re-Constructing Archaeology. Theory and Practice. Second Edition. — Cambridge, 2005. — 287 p.
Literatūra 263 200. Short R. W. A Statistical Summary of Weapons Usage in Sagas of Icelanders. Pieejams: http://www.hurstwic.org/ library/arms_in_sagas/weapon_use_summary.htm (skatīts 2018.10.07). 201. Siddorn К. Viking Weapons and Warfare. - London, 2003. - 190 p. 202. Simkins M. Embleton R. The Roman Army from Caesar to Trajan. Men-at-arms series; 46. - Oxford, 1984. - 48 p. 203. Sindbak S. M. The Small World of Vikings: Networks in Early Medieval Communication and Exchange. // Nor wegian Archaeologcal Review. No 1., 2007. — 59—74 p. 204. Snaedal, Brink T., Strid J. P., Runfynd 1981. // Fornvannen 77. — Stockholm, 1982. - 233—251 p. 205. Spirģis R. Bruņrupuču saktas ar krūšu važiņrotām un lībiešu kultūras attīstība Daugavas lejtecē 10.-13. gadsimtā. - Rīga, 2008. -511 lpp. 206. Stalsberg, A. The Vlfberht sword blades reevaluated. Pieejams: http://www.jenny-rita.org/Annestamanus.pdf (skatīts 2018-10-11). 207. Stankus J. Bandužiu kapinynas. // Lietuvos archeologija 12. — Vilnius, 1995. — 156 p. 208. Stepini P. Durbes kauja. — Rīga, 1967. — 32 lpp. 209. Sparane D. Krāsainā metāla darinājumu izejmateriāli Latvijā 10.—12. gs. // AE 18. laid. - Rīga, 1996. — 104—110 lpp. 210. Svaram D. The Use of Inlay Technique in the Production of Medieval Couronian and Semigallian Military Equip ment (12th to 14th century). // Archaeologia Baltica 8. — Klaipėda, 2007. — 368—376 p. 211. Svetikas E. Žalgirio epochos lietuvių ir žemaičių karių kapai su ginklais. — Vilnius, 2011. - 236 p. 212. Snē A. Kādas sabiedrības portrets: Sāraju senkapi un sociālpolitiskās attiecības Kurzemē aizvēstures
beigās. // Ventspils muzeja raksti II. — Rīga, 2002. —128—155 lpp. 213. Snē A. Kuršu vikingi: vēsturiskās iespējas un vēstures mīti. // LNVM raksti nr. XIV. Arheoloģija. — Rīga, 2008. ֊ 181-191 lpp. 214. Snē A. Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās. — Rīga, 2002. — 469 lpp. 215. Šņore E. Beteļu kapulauks Augšzemē. // AE, 15. laid. — Rīga, 1987. — 68—81. lpp. 216. Snore E. Daugavas lībieši Doles salā. // AE, 18. laid. - Rīga, 1996. — 111.—130. lpp. 217. Snore E. Kivtu kapulauks. — Rīga, 1987. - 85 lpp. 218. Snore E. Salaspils Vējstūru kapulauki. // AE, 15. laid—Rīga. 1987. —19—44 lpp. 219. Snore R. Latvijas senvēstures pētīšanas darbs valsts pastāvēšanas 20 gados // Senatne un māksla.— 1938 - Nr. 4. ֊ 39.-96. lpp. 220. Šterns I. Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari. — Rīga, 2002. — 735 lpp. 221. Sturms E. Kuršu zobeni. // Senatne un Māksla, nr. 4. — Rīga, 1936. - 106—116. lpp. 222. Sturms E. Vilkumuižas ezera atradumi. // Senatne un māksla, nr. II. - Rīga, 1936. — 72—86 lpp. 223. Švābe A. Bruņu krekls. // LKV. — Rīga, 1928—1929. 2. sēj., 3138.—3141. sleja. 224. 'Tautavičius Ā. Vidurinis geležies amžius Lietuvoje (V—IX a.). — Vilnius, 1996. —368 p. 225. Tiernej B., Painter S. Western Europe In the Middle Ages 300-1475. Fourth edition. — NewYork, 1983. — 633 p. 226. Thompson L. Ancient Weapons in Britain. — London, 2005. — 172 p. 227. Tobler C. H. Fighting with German Longsword. — Highland Village, 2004. — 231 p. 228. Toman R. Romanesque. Architecture, sculpture, painting. — Cambridge, 2007. — 480 p. 229. Tomsons M. Divasmeņu zobeni IX-
XIII. gs. latgaļu arheoloģiskajā materiālā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāma ta. — Rīga, 2006. — 9—30 lpp. 230. Tomsons A. Divasmeņu zobens kā latgaļu bruņojuma sastāvdaļa 9.—13.gs. // Akadēmiskā Dzīve, nr. 44. - Rīga, 2007. - 77-82 lpp. 231. Tomsons A. Kuršu (T1 tipa) zobenu rokturu ornaments 11.-13. gs. // Pētījumi kuršu senatnē. Rakstu krājums. LNVM raksti nr. 14. Arheoloģija. — Rīga, 2008. — 85—102 lpp 232. Tomsons A. Divasmeņu zobeni lībiešu materiālajā kultūrā vēlajā dzelzs laikmetā. // Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2009. gada 23. aprīlis, Turaida — Rīga, 2009. —76—84 lpp 233. Tomsons A. Karadraudzes vai karotāji: militārās struktūras Latvijas teritorijā vēlajā dzelzs laikmetā. // Latvijas Universitātes raksti nr. 764. Vēsture. — Rīga, 2012. — 21—37 lpp. 234. Tomsons A. Liecības par zobenu un to piederumu izplatību Austrumlatvijā 9.-14. gadsimtā: jaunas interpretācijas iespējas. // AE. XVII laid. - Rīga, 2014. - 124 - 139 lpp. 235. Tõnisson E. Die Gauja—Liven und ihre materielle Kultur II Jh.—anfang XIII 13Jhs. — Tallinn, 1974. — 197 p. 236. Urbanavičius V., Graužiu lobis. // Lietuvos TSR Mokslų akademijos darbai, A serija. T.3 (34), 1970. — 77—83 p. 237. Urtãns V. Etniskās atšķirības apbedīšanas tradīcijās un kapu inventārā Latvijā 5.-9.gs. // AE, IX laid. ֊ Rīga, 1970. - 61-85 lpp.
264 Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gs. 238. Urtãns V. Senākie depozīti Latvijā. — Rīga, 1977. — 284 lpp. 239. Vaska B., Ornaments uz kuršu aprocēm ar zvērgalvu galiem. // AE, 17. laid. — Rīga, 1994. — 113—119 lpp. 240. Vaska B. Kuršu pakavsaktas un to ornaments. // Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti nr. 14. Pētījumi kuršu senatnē.— Rīga, 2008. — 107—128 lpp. 241. Vasks A. Ieroči un karošana bronzas laikmetā Latvijas teritorijā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls. Nr. 4. — Rīga, 2007. — 5—15 lpp. 242. Vasks A. Weapons and warfare during the Bronze Age in the area of present-day Latvia. // Archaeologia Baltica 8. — Klaipėda, 2007. — 32—38 p. 243. Vasks A., Vaska В., Grāvere R. Latvijas aizvēsture. — Rīga, 1997. - 224 lpp. 244. Vaškevičiutė I. Žiemgaliai V—XII amžiuje. — Vilnius, 2004. — 151 p. 245. Vaškevičiūtė I., Cholodinskienė A. Pavirvytėes kapinynas (X—XIII amžiai) — Vilnius 2008. — 200 p 246. Vijups A. Viduslaiku pakavsaktu izmantošanas augšējā hronoloģiskā robeža. // AE. —18. laid. — Rīga, 1996. — 155-161 lpp. 247. Vilcãne A. Jersikas pilskalns. — Rīga, 2003. — 115 lpp. 248. Vilcãne A. Pātagu kāti Latvijā. // AE, XXV laid. — Rīga, 2011. — 117—136 lpp. 249. Vilsone M. Muzeja arheoloģiskie izrakumi Rīgā un to nozīme pilsētas vēstures izpētē. / Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1773—1973. — Rīga, 1973. — 81—175 lpp. 250. Virse I.L. Latvijas arheoloģisko senlietu kolekcijas Vācijas muzejos. / Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs nr. 3. — Rīga, 2011. — 100 lpp. 251. Volkaite—Kulikauskiene R. IX—XII amžių kalavijai lietuvoje. // Iš
Lietuviu Kultūros istorijos IV. — Vilnius, 1964. - 197-225 p. 252. Volkaitė—Kulikauskienė R. IX—XII amžių kalavijai Lietuvoje. // Iš lietuvju kultūros istorijos. IV. — Vilnius, 1964. - 197-226 p. 253. Wagner E. Swords and Daggers: An Illustrated Handbook. — Mineóla, NY, 2004. — 254 p. 254. Wagner P., Hand S. Medieval Sword and Shield. The Combat System of Royal Armouries MS 1.33. — Union City, California, 2003. - 267 p. 255. Wagner T.G., Worley, J., Holst Blennow A., Beckholmen G. Medieval Christian invocation inscriptions on sword blades. // Waffen- und Kostümkunde, vol. 51. — Sonnefeld, 2009. — 11—52 p. 256. Wegeli R. Inschriften auf mittelalterlichen Scwertklingen. // Zeitschrift für historische Waffenkunde. Bd 3. — Dresden, 1902. ֊1905 - 177-183, 219-225 S. 257. Wegraeus E. Die Pfeilspitzen von Birka. // Birka 11:2. Systematische Analysen der Gräberfunde. Ed. Arwidsson E. — Stockholm, 1986. —21—34 S. 258. Wilson E. The rise of the Carolingians or the decline of the Merovingians? // Access: History Voi. 2,1998. No.l. — 5-21 p. 259. Wyrwa A.M., Sankiewic^ P., Pudlo P. (Red.). // Miecze średniowieczne z Ostrowa Lednickiego i Giecza. Biblioteka Studiów Lednickich, tom XXII, seria BI tom 3, Lednica - 2011. - 150 տէր. 260. Żak J. Problem pochodzenia mieczóv tzw. “wikinskich“ na ziemiach zachodniosłowianskich, głównie polskich // Archeologia Polski. T. IV, z. 2., 1960. - 297-344 p. 261. Żak /., Maćkowiak—Kotkowska L·., Studia nad uzbrojeniem środkowoeuropejskim VI—X wieku. Zachodniobałtyjskie i słowiańskie ostrogi o zaczepach haczykowato zagiętych do wnętrza. - Poznań 1988 -
419 p. 262. żarina A. Lībieši Daugavas lejtecē. Ieskats arheoloģiskajā materiālā. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. A, 50 sēj., (Nr. 585-/586). - Rīga 1996. - 121-128 lpp. 263. żarina A. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.-13. gadsimts. - Rīga, 2006. - 463 lpp. 264. żarina A. Senā Sēlpils. - Rīga, 1980. — 236 lpp. 265. Zemitis G. Baltijas jūras somu vēsturiskais liktenis Latvijā (9.—20. gadsimts). // Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. 2009. gada 23. aprīlis. — Turaida, 2009. — 7—22 lpp. 266. żemitis G. Kuršu reliģiskie priekšstati. / Grām.: Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. — Rīga, 2004. —132— 133 lpp. 267. żemitis G. Rakstītie un arheoloģiskie avoti par Sáfeseles pili. // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. -Rīga, 2008. - 347-359 lpp. 268. żemitis G. Reliģija un kults lībiešu sabiedrībā vēlā dzelzs laikmeta beigās un agro viduslaiku sākumā pēc rakstīto avotu ziņām un arheoloģiskajām liecībām (10.—13. gs.). / Grām.: Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē.— Rīga, 2004. - 103-126 lpp.
Literatūra 265 269. Žiemgaliai. The Semigallians. Baltų arheologijos paroda. Katalogas. - Vilnius, 2005. - 239 p. 270. Ал-Бируни. Минералогия. — Москва, 1963. — 519 c 271. Алексеев Л .В. Археологические памятники эпохи железа в среднем течении Западной Двины. // Вопросы этнической истории народов
Прибалтики по данным археологии, этнографии и антропологии—Москва, 1959. - 273-315 с 272. Алексеева О.Е., Саввониди Н.Ф. Иллюстрированый англо—русский—русско—английский историкоархеологический словарь. - Санкт-Петербург, 1993. - 111 с. 273. Андрощук ФА. Мечи и некоторые проблемы хронологии эпохи
викингов. // Краеугольный камень. Археология, история, искусство, культура России и сопредельных стран. Том I. С-Петербург֊Москва, 2009. - 72-93 с. 274. Антейн А. Дамасская сталь в странах Балтийского моря. — Рига, 1973. — 137 с. 275. Арендт В.В. О технике древнего клинкового производства. / Архив
истории науки и техники.-МоскваЛенинград, 1936. вып. 8. —161—189 с. 276. Атгазис М. Вопросы этнической истории земгалов. // Из древнейшей истории балтских народов. Рига, 1980 - 89-101 с. 277. Бёртон Р.Ф. Книга мечей. — Москва, 2006. — 398 с. 278. Вешнякова К.В. История изучения мечей эпохи викингов
(вместо послесловия). / Gräm. Петерсен Я. Норвежские мечи эпохи викингов. — Санкт-Петербург, 2005. — 307—328 с. 279. Всемирная история в 24 томах. Том 7. / Под ред.: Бадак А.Н., Войнич И.Е., Волек Н.М. - Минск, 1997. - 592 с. 280. Всемирная история в 24 томах. Том 8., Крестоносци и монголы. / Под
ред.: Бадак А.El., Войнич И.Е., Волек Н.М. — Минск, 1997. — 527 с. 281. Гурин Μ. Ф. Кузнечное ремесло
Полоцкой земли IX—XIII вв. — Минск, 1987. — 151 с. 282. Авуреченский О. В. Предметы вооружения и снаряжения всадника и верхового коня из сборов на территории Тушинского лагеря. // Военная археология: Сборник материалов семинара при Государственном историческом музее. — Москва: Квадрига, 2008. —
55—93 с. 283. Дрбоглав ДА. Загадки латинских клейм на мечах IX—XIV веков. — Москва, 1984. - 137 с. 284. Древняя Русь. Город, замок, село. // Археология СССР. Под ред. Рыбакова Б.А., Колчина Б.А. — Москва, 1985.-430 с. 285. Еременко В.Е., Щукин М.Б. Кимвры, тевтоны, кельтосифы и некоторые вопросы
хронологии рубежа среднего и позднего Латена. // Проблемы хронологии эпохи Латена и Римского времени. - СанктПетербург 1992. —208 с. 286. Каргер М.К. Княжеское погребение XI в. в Десятинной церкви. // КСИИМК. 1940. Вып. 4. 1940 -12-21 с. 287. Каинов С. Ю. Меч с Сарского городища. // Сообщения
Ростовского музея. Вып. X. — Ростов, 2000. — 252-256 с. 288. Каинов С. Ю. Проблема датировки древнерусских мечей (по материалам Гнёздовского археологического комплекса) // XIV Конференция по изучению скандинавских стран и Финляндии. Тезисы докладов. Москва — Архангельск, 2001. — 135—137 с. 289.
Каинов С. Ю. Древнерусский дружинник первой половины X века. Опыт реконструкции // Военный сборник. Альманах российской военной истории. — Москва, 2004. — 6-11 с. 290. Каинов С.Ю. Еще раз о датировке гнёздовского кургана с мечом из раскопок М.Ф.Кусцинского (К вопросу о нижней дате Гнёздовского
могильника) Гнёздово. 125 лет исследования памятника. // Труды ГИМ, № 124., ред. В. В. Мурашева. - Москва, 2001. — 54-62
с. 291. Каинов С. Ю. Наконечники ножен мечей из Гнёздова. // Acta Militaria Mediaevalia V—Krakow—Sanok., 2009. -79-110 c. 292. Каинов С.Ю. Ланцетовидные наконечники стрел из раскопок Гнёздова // Раннесредневековые древности Северной Руси и её соседей — СПб., 1999. — 49—62 с. 293. Каинов С.Ю. Находки деталей мечей ранних типов на территории Гнёздова. // Русь в ІХ-ХІІ веках. Общество, государство, культура. М., 2014. С. 34—46. 294. Каинов С.Ю., Петров М.И. Комплект деталей рукояти меча из раскопа Нутный-ІѴ. // Новгород и Новгородская земля. История и археология. Вып. 31. В. Новгород . 2017. — 210—215 с. 295. Кардини Ф. Истоки средневекового рыцарства. — Москва, 1982. —384 с. 296. Кирпичников А. Русские мечи XI—XIII вв.— КСИА, — Москва, 1961. 11-25 с.
2 66 Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz i6. gs. 297. Кирпичников А. Н. Мечи куршей. // Древности Белоруссии. Материалы конференции по археологии Белоруссии и смежных территорий (1966 г.). —Минск, 1966. — 299—300 с. 298. Кирпичников АН. Древнерусское оружие. Выпуск 1. Мечи и сабли ІХ-ХІІІ вв. //
Археология СССР. Свод археологических источников. No. El—36. Λ. 1966. — 107 c. 299. Кирпичников A.H. Надписи и знаки на клинках Восточно-европнйских мечей ІХ-ХІІІ вв. // Скандинавский сборник, XI. — Таллинн, 1966. — 50, 53—54 С. 300. Кирпичников А.Н. Мечи с надписью ULFBERHT в Северной Европе. //
Славяне и финно-угры. Археология, история, культура. Доклады российско-финляндского симпозиума по вопросам археологии. — СПб., 1997. — 116—122 с. 301. Кирпичников А.Н. О начале производства мечей на Руси. // Труды VI Международного Конгресса славянской археологии. Т.4., Москва, 1998. — 246—251 с.
302. Кирпичников А.Н. Сталъсберг А. Новые исследования мечей эпохи викингов (по материалам норвежских музеев). // Археологические вести. Вып. 4. — Москва, 1995. — 171—180 с. 303. Клейн Л.С. Археологическая типология.— Ленинград, 1991. — 444 с. 304. Колчин Б. А.j Рыбина Е. А. Раскоп на улице Кирова.
// Новгородский сборник. 50 лет раскопок Новгорода. Москва, 1982. ֊ 178-238 с 305. Королёва Э.В. Ювелирное ремесло средневекового Пскова. // Славянский средневековый город. Труды VI Международного Конгресса славянской археологии. Том 2,—Москва, 1997. — 169—179 с. 306. Кулаков В. И., Иов О. В.
Наконечники ножен меча из кургана 174 могильника Кауп и с городища Франополь. // Краткие сообщения Института
археологии РАН. Вып. 211. 2001. — 77—83 с. 307. Кулаков В.И. Древности пруссов ѴІ-ХІІІ вв. / Археология СССР. Свод археологических источников. Выпуск Г 1-9. - Москва, 1990. — 168 с. 308. Кулаков В.И., Скворцов К.Н. Новые находки прусского вооружения предорденского времени. // Воины Древней Пруссии.
Сборник докладов 2-й Балтийской археологической конференции. — Калининград, 2008.-5-8 с. 309. Кулинский А. Н. Методические рекомендации. Атрибуция и описание холодного и некоторых видов ручного метательного оружия и штыков. — Санкт-Петербург, 2007. — 225 с. 310. Лебедев Г.С. Эпоха викингов в
Северной Европе. — Ленинград, 1985. — 127 с. 311. Лебедев Г.С. Этюд о мечах викингов. / Gräm.: Клейн А.С. Археологическая типология. — Ленинград, 1991.-280-303 с. 312. Лебедев Г.С. Эпоха викингов в северной Европе и на Руси. — Санкт-Петербург, 2005. —639 с. 313. Леонтьев А.Е. Ростов в X—XI вв. //
Славянский средневековый город. Труды VI Международного Конгресса славянской археологии. Том 2. — Москва, 1997. — 210—217 с. 314. Лопатин Н.В. Артемов А.Р. Предметы вооружения из раскопок въезда на Изборском городище. // РА, 1994, № 2. - 199-201 с. 315. Макарова Т.И.Симметрия в растительном
орнаменте древней Руси. // Древняя Русь и славяне. — Москва 1978. ֊ 370-378 с. 316. Макушников Ю.М., Лупиненко Ю.М. Ламеллярный доспех восточнославянского ратника начала XIII в. (по материалам раскопок в Гомеле). // Гістарычна—археалагічны збопник N.18, 2004. Pieejams tiešsaistē:
http://swordmaster.org/uploads/2009/ms-lamellar/lamell_dospeh%28sword.org.ua%29.pdf (skatīts 2018.10.09). 317. Мандель М. Меч в
вооружении эстонских племен до 7 века. // Новое в археологии Прибалтики и соседних территорий. Сборник статей под ред. Ю.Селиранда. — Таллин, 1985. -78-85 с. 318. Мельникова Е.А. Скандинавские рунические надписи. — Москва, 1987. —274 с. 319. Михелбертас М. Оружие из могильника IX— XII вв. в Паалксняй // Civitas et castrum ad Mare Balticum. — Rīga, 2002. ֊ 486-504 lpp. 320. Мугуревич Э. Восточная Латия и соседние земли в Х.-ХШ вв. — Рига, 1965. - 145 с. 321. Окшотт Э. Археология оружия. От бронзового века до эпохи ренесанса. — Москва, 2004. — 397 с. 322. Петерсен Я. Норвежские мечи эпохи викингов. — Санкт-Петербург, 2005. — 330 с. 323. Нлавінскі М.А. Нарісы гісторыі клінковай зброї X—XIII стагоддзяу на Беларусі. — Мінск 2009. — 156 с. 324. Плавінски М. А. Клінковая зброя X— XIII. стст. на тэрыторыі Беларусі. — Мінск, 2006. — 110 с. 325. Плавинский Н. А. О хронологии мечей балтийских типов и их аксессуаров на Руси. // Археология и история Пскова и псковской земли. - Москва, Псков 2011. - 205-209 с. 326. Попов Б. Древесный уголь. Pieejams: http://kuznya.kiev.ua/doc/coal.htm (skatīts: 2018-10-09).
Literatūra 267 327. РаЬинъш А. Погребальный обряд и инвентарь латгальских захоронений 10-13 веков. // Archaeologia Limana, N.2 — Vilnius 2001. — 65-118 c. 328. Розанова Л. С. Традиции и технологии железоаброботки Изборска. // Славянский средневековый город. Труды VI Международного Конгресса
славянской археологии. Том 2. - Москва, 1997. ֊ 316-325 с. 329. Русь и Балтика в эпоху викингов. Археологические коллекции Государственного Эрмитажа. Под.ред. Короткевич Б.С., Сениченкова Т.Б., Кузнецова M./ļ. — Санкт-Петербург, 2006. — 120 с. 330. Сага об Эгиле. — Санкт-Петербург, 1999. — 135 с.
331. Сизов В. И. Предварительный отчет о поездке его с археологической целью летом 1895. г. в Курляндскую губернию. // Археологические известия и заметки. T. IV. - Москва, 1896. - 33-47 с. 332. Скворцов К.Н. Могильник Митино V—XIV вв. (Калининградская область) Материалы исследований 2008 г. /
Материалы охранных археологических исследований. Том 15. Часть первая. - Москва, 2010. - 302 с. 333. Славяне и скандинавы. / Под ред. Мелниковой Е.Л. - Москва, 1986. - 411 с. 334. Сорокин П.А. Археологическое изучение средневековых памятников в Приневе. Новые данные по археоелогии Ижоры. //
Археологическое наследие Санкт-Петербурга. Выпуск 2. Древности Ижорской земли. — Санкт-Петербург, 2008. — 215 с. 335. Сорокин П.А. Ижора в эпоху средневековя (к вопросу о происхождении и ранней истории). // Ладога и ладожская земля в эпоху средневековя. Выпуск 2. РАН, ИММК. — Санкт-Петербург, 2008.
— 177—215 с. 336. Спасов Ф. Ножны меча из Гданьска. Pieejams dessaisie: http://asgard.tgorod.ru/libri.php?cont=_gdansk
(skatīts: 2018-10-08.). 337. Сталъсберг А. Кто такой Ульфберт? // Краеугольный камень. Археология, история, искуство, культура России и сопредельных стран. Том II —Москва, 2010. — 78—396 с. 338. Стубавс А. Раскопки городища Кентескалнс в 1954—1956 г. // Вопросы этнической истории народов Прибалтики
по данным археологии, этнографии и антропологии — Москва, 1959. — 186-221 с. 339. Алевов А А. Предвестники викингов. Северная Европа в I—VIII веках. — Санкт-Петербург, 2003. — 334 с. 340. Цауне А. Двулезвийные мечи XI—XIII вв., найденные в Даугаве у Риги. // Краеугольный камень. Археология, история,
искуство, культура России и сопредельных стран. Том II. - Москва, 2010. - 477—482 с. 341. Шеляпина Н.С. Меч из раскопок в московском кремле. // Древняя Русь и славяне. — Москва. 1978. — 197-203 с. 342. Широухов Р. Контакты пруссов и куршей X—XIII вв. по археологическим источникам. // Lietuvos
Archeologija. T. 37, — Vilnius, 2011. — 167—206 c. 343. Широухов PA. Наконечники ножен мечей куршского типа XI—XIII вв.: иконография и семантика. Pieejams: http://www.simvolika.org/mars_030.htm (skatīts 2012.11.03.). 344. Шноре Э. Асотское городище. — Рига, 1961. — 233 с. 345. Щеглова О. А. Еще раз
о функциях “Мартыновских фигурок”. // Краеугольный камень. Том II. — Москва 2010. ֊ 520-539 с. Uzziņu 346. 347. 348. 349. 350. literatūra un vārdnīcas Boldoks Dį Kristietības simbolika. - Rīga, 1999. - 152 lpp. Herdera vārdnīca. Simboli. — Rīga, 1997. — 173 lpp. Graudonis J. Arheoloģijas terminu
vārdnīca — Rīga, 1994. - 456 lpp. Lietuviešu—latviešu vārdnīca. Lietuvių-latvių kalbų žodynas. — Rīga, 1995.
- 656 lpp. Mitoloģijas enciklopēdija, 2. sējums. - Rīga, 1994. - 416 lpp. |
any_adam_object | 1 |
author | Tomsons, Artūrs 1978- |
author_GND | (DE-588)1189441330 |
author_facet | Tomsons, Artūrs 1978- |
author_role | aut |
author_sort | Tomsons, Artūrs 1978- |
author_variant | a t at |
building | Verbundindex |
bvnumber | BV045546227 |
contents | Englische Zusammenfassung |
ctrlnum | (OCoLC)1107354660 (DE-599)BVBBV045546227 |
era | Geschichte 600-1599 gnd |
era_facet | Geschichte 600-1599 |
format | Book |
fullrecord | <?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><collection xmlns="http://www.loc.gov/MARC21/slim"><record><leader>00000nam a2200000 cb4500</leader><controlfield tag="001">BV045546227</controlfield><controlfield tag="003">DE-604</controlfield><controlfield tag="005">20191209</controlfield><controlfield tag="007">t|</controlfield><controlfield tag="008">190405s2018 xx a||| |||| 00||| lav d</controlfield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">9789984747477</subfield><subfield code="9">978-9984-747-47-7</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(OCoLC)1107354660</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(DE-599)BVBBV045546227</subfield></datafield><datafield tag="040" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-604</subfield><subfield code="b">ger</subfield><subfield code="e">rda</subfield></datafield><datafield tag="041" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">lav</subfield></datafield><datafield tag="049" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-12</subfield></datafield><datafield tag="084" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">OST</subfield><subfield code="q">DE-12</subfield><subfield code="2">fid</subfield></datafield><datafield tag="100" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Tomsons, Artūrs</subfield><subfield code="d">1978-</subfield><subfield code="e">Verfasser</subfield><subfield code="0">(DE-588)1189441330</subfield><subfield code="4">aut</subfield></datafield><datafield tag="245" ind1="1" ind2="0"><subfield code="a">Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam</subfield><subfield code="b">= Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries</subfield><subfield code="c">Artūrs Tomsons</subfield></datafield><datafield tag="246" ind1="1" ind2="1"><subfield code="a">Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries</subfield></datafield><datafield tag="264" ind1=" " ind2="1"><subfield code="a">Rīga</subfield><subfield code="b">Latvijas Nacionālais vēstures muzejs</subfield><subfield code="c">2018</subfield></datafield><datafield tag="300" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">348 Seiten</subfield><subfield code="b">Illustrationen, Karten</subfield><subfield code="c">30 cm</subfield></datafield><datafield tag="336" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">txt</subfield><subfield code="2">rdacontent</subfield></datafield><datafield tag="337" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">n</subfield><subfield code="2">rdamedia</subfield></datafield><datafield tag="338" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">nc</subfield><subfield code="2">rdacarrier</subfield></datafield><datafield tag="490" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti</subfield><subfield code="v">nr. 27</subfield><subfield code="a">Arheoloģija</subfield></datafield><datafield tag="500" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">Rādītājs: 270.-273. lpp. - Bibliogrāfija: 254.-268. lpp. un zemsvītras piezīmēs.</subfield></datafield><datafield tag="505" ind1="8" ind2=" "><subfield code="a">Englische Zusammenfassung</subfield></datafield><datafield tag="520" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">Artūra Tomsona monogrāfija ir apkopojošs pētījums, kurā pirmo reizi kā vienots veselums aplūkoti Latvijas teritorijā atrastie 7.-16.gs. zobeni. Pētījumā aplūkota zobenu rokturu, asmeņu, asmeņu ierakstu un zobenu makstu uzgaļu tipoloģija, datējums, izplatība un nozīme. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un Kurzemes skandināvu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu apbedīšanas tradīciju un attiecīgā laikmeta karotāju bruņojuma sastāvdaļa. Darbā padziļināti apskatīta zobenu izgatavošanas problemātika, pētot gan ievesto, gan daļēji uz vietas darināto zobenu izgatavošanu. Īpaša uzmanība veltīta zobenu un citu bruņojuma veidu nozīmei Latvijas teritorijas vietējo iedzīvotāju un viduslaiku karotāju materiālajā un garīgajā kultūrā.</subfield></datafield><datafield tag="648" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Geschichte 600-1599</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Zobeni / Latvija / Vēsture.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Ieroči / Latvija / Vēsture.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Ieroči, seno laiku / Latvija / Vēsture.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Arheoloģiskie izrakumi / Latvija.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Latvija / Antikvitātes.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Attēli.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Funde</subfield><subfield code="0">(DE-588)4071507-3</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Schwert</subfield><subfield code="0">(DE-588)4053972-6</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="651" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074187-4</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="0"><subfield code="a">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074187-4</subfield><subfield code="D">g</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="1"><subfield code="a">Schwert</subfield><subfield code="0">(DE-588)4053972-6</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="2"><subfield code="a">Funde</subfield><subfield code="0">(DE-588)4071507-3</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="3"><subfield code="a">Geschichte 600-1599</subfield><subfield code="A">z</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2=" "><subfield code="5">DE-604</subfield></datafield><datafield tag="830" ind1=" " ind2="0"><subfield code="a">Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti</subfield><subfield code="v">nr. 27 : Arheoloģija</subfield><subfield code="w">(DE-604)BV044490237</subfield><subfield code="9">27</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030930273&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Inhaltsverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030930273&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Literaturverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="n">oe</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="q">BSB_NED_20191209</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">900</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09031</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">355.009</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">0902</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">355.009</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09031</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">900</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">0902</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="943" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030930273</subfield></datafield></record></collection> |
geographic | Lettland (DE-588)4074187-4 gnd |
geographic_facet | Lettland |
id | DE-604.BV045546227 |
illustrated | Illustrated |
indexdate | 2025-01-07T13:07:19Z |
institution | BVB |
isbn | 9789984747477 |
language | Latvian |
oai_aleph_id | oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030930273 |
oclc_num | 1107354660 |
open_access_boolean | |
owner | DE-12 |
owner_facet | DE-12 |
physical | 348 Seiten Illustrationen, Karten 30 cm |
psigel | BSB_NED_20191209 |
publishDate | 2018 |
publishDateSearch | 2018 |
publishDateSort | 2018 |
publisher | Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |
record_format | marc |
series | Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti |
series2 | Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Arheoloģija |
spelling | Tomsons, Artūrs 1978- Verfasser (DE-588)1189441330 aut Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries Artūrs Tomsons Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries Rīga Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 2018 348 Seiten Illustrationen, Karten 30 cm txt rdacontent n rdamedia nc rdacarrier Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti nr. 27 Arheoloģija Rādītājs: 270.-273. lpp. - Bibliogrāfija: 254.-268. lpp. un zemsvītras piezīmēs. Englische Zusammenfassung Artūra Tomsona monogrāfija ir apkopojošs pētījums, kurā pirmo reizi kā vienots veselums aplūkoti Latvijas teritorijā atrastie 7.-16.gs. zobeni. Pētījumā aplūkota zobenu rokturu, asmeņu, asmeņu ierakstu un zobenu makstu uzgaļu tipoloģija, datējums, izplatība un nozīme. Zobeni aplūkoti arī kā kuršu un Kurzemes skandināvu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu apbedīšanas tradīciju un attiecīgā laikmeta karotāju bruņojuma sastāvdaļa. Darbā padziļināti apskatīta zobenu izgatavošanas problemātika, pētot gan ievesto, gan daļēji uz vietas darināto zobenu izgatavošanu. Īpaša uzmanība veltīta zobenu un citu bruņojuma veidu nozīmei Latvijas teritorijas vietējo iedzīvotāju un viduslaiku karotāju materiālajā un garīgajā kultūrā. Geschichte 600-1599 gnd rswk-swf Zobeni / Latvija / Vēsture. Ieroči / Latvija / Vēsture. Ieroči, seno laiku / Latvija / Vēsture. Arheoloģiskie izrakumi / Latvija. Latvija / Antikvitātes. Attēli. Funde (DE-588)4071507-3 gnd rswk-swf Schwert (DE-588)4053972-6 gnd rswk-swf Lettland (DE-588)4074187-4 gnd rswk-swf Lettland (DE-588)4074187-4 g Schwert (DE-588)4053972-6 s Funde (DE-588)4071507-3 s Geschichte 600-1599 z DE-604 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti nr. 27 : Arheoloģija (DE-604)BV044490237 27 Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030930273&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Inhaltsverzeichnis Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030930273&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Literaturverzeichnis |
spellingShingle | Tomsons, Artūrs 1978- Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Englische Zusammenfassung Zobeni / Latvija / Vēsture. Ieroči / Latvija / Vēsture. Ieroči, seno laiku / Latvija / Vēsture. Arheoloģiskie izrakumi / Latvija. Latvija / Antikvitātes. Attēli. Funde (DE-588)4071507-3 gnd Schwert (DE-588)4053972-6 gnd |
subject_GND | (DE-588)4071507-3 (DE-588)4053972-6 (DE-588)4074187-4 |
title | Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries |
title_alt | Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries |
title_auth | Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries |
title_exact_search | Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries |
title_full | Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries Artūrs Tomsons |
title_fullStr | Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries Artūrs Tomsons |
title_full_unstemmed | Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries Artūrs Tomsons |
title_short | Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam |
title_sort | zobeni latvijas teritorija no 7 lidz 16 gadsimtam swords in latvia from the 7th to the 16th centuries |
title_sub | = Swords in Latvia from the 7th to the 16th centuries |
topic | Zobeni / Latvija / Vēsture. Ieroči / Latvija / Vēsture. Ieroči, seno laiku / Latvija / Vēsture. Arheoloģiskie izrakumi / Latvija. Latvija / Antikvitātes. Attēli. Funde (DE-588)4071507-3 gnd Schwert (DE-588)4053972-6 gnd |
topic_facet | Zobeni / Latvija / Vēsture. Ieroči / Latvija / Vēsture. Ieroči, seno laiku / Latvija / Vēsture. Arheoloģiskie izrakumi / Latvija. Latvija / Antikvitātes. Attēli. Funde Schwert Lettland |
url | http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030930273&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030930273&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |
volume_link | (DE-604)BV044490237 |
work_keys_str_mv | AT tomsonsarturs zobenilatvijasteritorijano7lidz16gadsimtamswordsinlatviafromthe7thtothe16thcenturies AT tomsonsarturs swordsinlatviafromthe7thtothe16thcenturies |