Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums): = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century)
Balstoties uz cilvēku atmiņu par sava novada kultūras mantojumu un izpratni par tradicionālām vērtībām, pētījumā "Rucavnieku apģērbs cauri laikiem" pirmo reizi publiskots Rucavā saglabātais 19. un 20. gadsimtu mijā valkātais goda un darba apģērbs, kas ir nozīmīgs sava laika sociālās, mater...
Gespeichert in:
| 1. Verfasser: | |
|---|---|
| Format: | Buch |
| Sprache: | Latvian |
| Veröffentlicht: |
Rīgā
Zinātne
2017
|
| Schlagworte: | |
| Online-Zugang: | Inhaltsverzeichnis Abstract Literaturverzeichnis |
| Zusammenfassung: | Balstoties uz cilvēku atmiņu par sava novada kultūras mantojumu un izpratni par tradicionālām vērtībām, pētījumā "Rucavnieku apģērbs cauri laikiem" pirmo reizi publiskots Rucavā saglabātais 19. un 20. gadsimtu mijā valkātais goda un darba apģērbs, kas ir nozīmīgs sava laika sociālās, materiālās un intelektuālās kultūras liecinieks. Pētījumā, lietojot vēsturisko, tipoloģisko, kulturoloģisko u.c. pētniecības metodes, kā arī izmantojot daudzpusīgu avotu bāzi (ekspedīciju vākumus – pierakstus, apģērbu skices, fotogrāfijas, muzeju kolekcijas un rakstītos avotus), autore, izsekojot rucavnieku 19. gadsimta apģērba attīstībai, mēģinājusi raksturot kultūrvēsturiskos slāņus, kurus veido priekšmetiem kopīgas pazīmes, un pašu priekšmetu grupas, kas radušās kādā noteiktā vēstures periodā un pārstāv noteiktu attīstības līmeni. Uz apzinātā materiāla bāzes veikta materiāla analīze laikā un telpā no morfoloģiskā (apģērba komplektējums, tā sastāvdaļas) un mākslinieciski stilistiskā aspekta (izejmateriāls, ornaments, kompozīcija, rotāšanas tehnikas un krāsa), analizēta 19. gs. beigu - 20. gs. sākuma rucavnieku apģērba darināšanas, rotāšanas un komplektēšanas attīstība, kā arī ieskicēti kultūras sakaru virzieni. |
| Beschreibung: | Bibliogrāfija: 268.-271. lpp. |
| Beschreibung: | 271 Seiten Illustrationen, Porträts |
| ISBN: | 9789934549434 |
Internformat
MARC
| LEADER | 00000nam a2200000 c 4500 | ||
|---|---|---|---|
| 001 | BV045165465 | ||
| 003 | DE-604 | ||
| 005 | 20190819 | ||
| 007 | t | ||
| 008 | 180904s2017 ac|| |||| 00||| lav d | ||
| 020 | |a 9789934549434 |9 978-9934-549-43-4 | ||
| 035 | |a (OCoLC)1073159621 | ||
| 035 | |a (DE-599)BVBBV045165465 | ||
| 040 | |a DE-604 |b ger |e rda | ||
| 041 | 0 | |a lav | |
| 049 | |a DE-12 | ||
| 084 | |a OST |q DE-12 |2 fid | ||
| 100 | 1 | |a Jansone, Aija |d 1958- |e Verfasser |0 (DE-588)1132366437 |4 aut | |
| 245 | 1 | 0 | |a Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) |b = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) |c Aija Jansone |
| 246 | 1 | 1 | |a The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) |
| 264 | 1 | |a Rīgā |b Zinātne |c 2017 | |
| 300 | |a 271 Seiten |b Illustrationen, Porträts | ||
| 336 | |b txt |2 rdacontent | ||
| 337 | |b n |2 rdamedia | ||
| 338 | |b nc |2 rdacarrier | ||
| 500 | |a Bibliogrāfija: 268.-271. lpp. | ||
| 505 | 8 | |a Englische Zusammenfassung | |
| 520 | |a Balstoties uz cilvēku atmiņu par sava novada kultūras mantojumu un izpratni par tradicionālām vērtībām, pētījumā "Rucavnieku apģērbs cauri laikiem" pirmo reizi publiskots Rucavā saglabātais 19. un 20. gadsimtu mijā valkātais goda un darba apģērbs, kas ir nozīmīgs sava laika sociālās, materiālās un intelektuālās kultūras liecinieks. Pētījumā, lietojot vēsturisko, tipoloģisko, kulturoloģisko u.c. pētniecības metodes, kā arī izmantojot daudzpusīgu avotu bāzi (ekspedīciju vākumus – pierakstus, apģērbu skices, fotogrāfijas, muzeju kolekcijas un rakstītos avotus), autore, izsekojot rucavnieku 19. gadsimta apģērba attīstībai, mēģinājusi raksturot kultūrvēsturiskos slāņus, kurus veido priekšmetiem kopīgas pazīmes, un pašu priekšmetu grupas, kas radušās kādā noteiktā vēstures periodā un pārstāv noteiktu attīstības līmeni. Uz apzinātā materiāla bāzes veikta materiāla analīze laikā un telpā no morfoloģiskā (apģērba komplektējums, tā sastāvdaļas) un mākslinieciski stilistiskā aspekta (izejmateriāls, ornaments, kompozīcija, rotāšanas tehnikas un krāsa), analizēta 19. gs. beigu - 20. gs. sākuma rucavnieku apģērba darināšanas, rotāšanas un komplektēšanas attīstība, kā arī ieskicēti kultūras sakaru virzieni. | ||
| 648 | 7 | |a Geschichte 1800-1940 |2 gnd |9 rswk-swf | |
| 650 | 4 | |a Tautastērps | |
| 650 | 4 | |a Latvieši / Apģērbs. | |
| 650 | 4 | |a Latvieši / Rotaslietas. | |
| 650 | 4 | |a Apģērbs / Vēsture / 19. gs. | |
| 650 | 4 | |a Apģērbs / Vēsture / 20. gs. | |
| 650 | 4 | |a Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 19. gs. | |
| 650 | 4 | |a Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 20. gs. | |
| 650 | 4 | |a Rucava (Rucavas novads, Latvija) | |
| 650 | 0 | 7 | |a Tracht |0 (DE-588)4060554-1 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 651 | 7 | |a Rucava |g Lettland |0 (DE-588)7719589-9 |2 gnd |9 rswk-swf | |
| 689 | 0 | 0 | |a Rucava |g Lettland |0 (DE-588)7719589-9 |D g |
| 689 | 0 | 1 | |a Tracht |0 (DE-588)4060554-1 |D s |
| 689 | 0 | 2 | |a Geschichte 1800-1940 |A z |
| 689 | 0 | |5 DE-604 | |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Inhaltsverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Abstract |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Literaturverzeichnis |
| 940 | 1 | |n oe | |
| 940 | 1 | |q BSB_NED_20190819 | |
| 942 | 1 | 1 | |c 390 |e 22/bsb |f 0904 |g 4796 |
| 942 | 1 | 1 | |c 390 |e 22/bsb |f 09034 |g 4796 |
| 942 | 1 | 1 | |c 306.09 |e 22/bsb |f 09034 |g 4796 |
| 942 | 1 | 1 | |c 306.09 |e 22/bsb |f 0904 |g 4796 |
| 943 | 1 | |a oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030554872 | |
Datensatz im Suchindex
| _version_ | 1812724650991419392 |
|---|---|
| adam_text |
SATURS IEVADS. 7 INTRODUCTION . 10 AVOTI UN LITERATŪRA . 12 GALVENĀS AVOTU GRUPAS . 12 LITERATŪRA. 22 SIEVIEŠU APĢĒRBS . 28 KREKLI . 28 Kreklu konstrukcijas . 29 Kreklu rotājums. 35 Kreklu rotājuma izpildījuma krāsa un tehnikas. 45 Pielikums . 53 BRUNČI . 114 Brunči ar rotātu apakšmalu (burdaiņi) . 116 Pašuvotie lindruki jeb pašuvaiņi . 116 Tresotie
lindruki . 117 Daudzkrāsainie lindruki. 122 Vienkrāsainie brunči/lindruki. 127 Krociņlindruki. 127 ŅIEBURI, JAKAS, MĒTEĻI UN KAŽOKI . 133 Ņieburi . 133 Auduma jakas . 144 Adītās jakas. 147 Mēteļi . 147 Kažoki. 147 PLECU SEGAS . 156 Garenās plecu segas . 156 Lielie lakati - dižās kuskas, austines . 166
GALVASSEGAS . 170 Precēto sieviešu galvassegas . 170 Meitu galvassegas . 173 Lakati . 176 Sieviešu cepures. 185 ROTAS . 186 Metāla saktas . 186 Dzintara rotaslietas . 193 VĪRIEŠU APĢĒRBS . 198 Krekli. 198 Bikses . 199 Vīriešu svārki . 205 Vamži, brušlaki un vestes. 208 Garie svārki - sākrags
. 212 Kažoki. 213 Cepures un matu sakārtojums . 214 Jostas, siksnas . 217 Kaklauti . 217 Apavi . 219 ROKU UN KĀJU ĀVUMS . 220 ROKU ĀVUMS . 220 Pirkstaiņi. 220 Dūraiņi un dubulteņi. 223 Adītās aproces . 229 KĀJU ĀVUMS . 229 Sietavas. 229 Zeķes . 232
Apavi . 241 SECINĀJUMI. 246 CONCLUSION . 256 SAĪSINĀJUMI. 260 ABBREVIATIONS. 261 RUCAVĀ LIETOTO TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA . 262 AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS . 268
THE CLOTHING OF RUCAVA CONCLUSION This publication has evaluated the devel opment of how the clothing of the people of Rucava was constructed and styled over a num ber of generations; it has identified what influ enced or hindered this development, which his torical events are reflected in the artefacts, and what this means to the people who today are championing Rucavas traditions. The evaluation is limited by the number of artefacts available, but this study takes place in a climate where the song festival tradition is maturing and people’s interest in their roots, cultural heritage and traditional values is growing. By studying the development of woven materials, the construction and ornamentation of clothing as well as fashion trends of the time, the historic-cultural layers of clothing in Rucava are revealed, leading to an identification of the chronological change in clothing as well as in the artistic styling of individual elements. Focus on Rucavas regional cultural heri tage began towards the end of the 19th century when, across the whole of Europe, there was a growing interest in the material and spiritual culture of the common people, including their attire: - how it was made, how co-ordinated and how worn. A specific stimulus for this interest in Rucava came from the first National Song Festival in 1873: alongside the singing, atten tion was paid to researching and making festive folk costumes for use during nationally import ant events. The third National Song Festival took place in 1888 and the choir from Rucava took part wearing costumes that they had
inherited and for which they were highly commended. Then, in the Lower Courland Song Festival (1929), the Rucava Music and Song Association choir 256 received an award for their authentic regional costumes; among the choir members were A. Pūķis, A. Brušvite, K. Hampe (Kampa), and A. Pese. At the 8th National Song Festival (1931) the costumes from Rucava excelled above others (Fig. 208), Alberts Kviesis, Latvia’s president, himself presented the choir with a travelling award, a kokle (a Latvian psaltery). In addition, the people of Rucava took pride in the top place achieved by their costumes at the 3rd International Folk Dance Congress in Sweden in 1939. These events encouraged the active collection and conservation of traditional ethnographic clothing that occurred in the first half of the 20th century, as well as the reproduc tion of old costumes and photographic recording of costumes made in the later period (Fig. 209). It is quite phenomenal that this interest has not subsided in the 21st century. Rucavas heritage is carefully conserved in many private homes as well as in special collections of local ethnographic interest. This heritage has come about from the folk crafts that have soaked up the influence of many previous generations and serves people’s practical needs as well as their aesthetic sensibilities. During field work undertaken at the begin ning of the 21st century more than 800 elem ents of clothing were identified dating to the second half of the 19th century and beginning of the 20th, of which the majority was formed of knitwear (approximately 300 pairs
of gloves and socks), 70 shirts of varying cut and orna mentation, 15 bodices and 2 jackets, 7 skirts, etc. Family photographs from the turn of the 20th century were also collected and here we see individual portraits, people of Rucava dressed in their finery, and family or social gatherings.
CONCLUSION Obviously, the best preserved and largest collec tions are from the more recent historic-cultural layers, as well as (with a few exceptions) smaller sized items from earlier periods. The available ethnographic material from Rucava is fragmentary, it does not give us a com plete picture of outfits from a specific time and place, but talks only of developmental trends. On the other hand, the individual elements of clothing that have been conserved reveal the raw materials used, their supply and processing, the cut of clothing, the level of tailoring skills as well as the prevalent taste and desire to be with the times, all of which changed the local character of how clothing was made and worn. At the beginning of the 19th century, each member of the peasant class had one outfit for work and one for “best”. In the mid-19th century, however, with improv ing wealth, traditional clothing was supple mented with more fashionable items - or urban styles - which fundamentally altered the silhouette as well as the way items were worn. In this period, peasant women acquired three different types of clothing for “best”: (1) a smart outfit for church and formal occasions, (2) an older set of smart clothing, but still for Sundays and church, (3) festive dress (for wed dings, confirmations and, later, for funerals). Right up until the end of the 19th century, the raw materials used, and cut and assembly of individual items of work clothes remained unchanged from their traditions, it was only smart clothing that was made according to the latest fashion, although often it is
a fine line between what constitutes work or “best” out fits, and between Sunday outfits and those for festive occasions, as sometimes a newly made outfit - even though intended for “best” - was constructed along the lines of a work outfit. Also, a smart outfit that was well-worn and slightly out of fashion, was then used for work. Generally speaking, the cut and style of work 257 clothes changed little, but more formal clothes did include new styles, although this was more noticeable in town rather than in rural areas. Notwithstanding the relatively conserva tive nature of folk crafts, during the 19th cen tury differing styles of clothing emerged in Rucava, which were confined within the par ish and which to a large extent were defined by a number of factors: local traditions, the makers’ level of education, interest in what was happening, access to information on new trends in needlework and clothing, ability to develop new skills, and the demand for any thing new. The dynamic developments in clothing in Rucava in the latter half of the 19th century was influenced both by changes in local domes tic life as well as by the fast growing industri alisation occurring in Europe, particularly in the textile and chemical industries, which saw movement towards specialisation: ♦ Trained tailors and seamstresses making smart outer wear and festive clothing; ♦ Local peasant women contributing to this, increasing their earnings by supplying knit wear and woven fabrics; ♦ Means for mechanising the processing of woollen and woven items being set up in the parish, which speeded
up the possibil ity of acquiring new, qualitative clothing. Young, unmarried women were more attracted to the new fashions while the older generation stuck to tried and tested traditional styles. There was some delay before urban styl ing reached Rucava, as the path to rural areas went via the manor, trading posts, craftspeople and travelling salesmen, and not all peasants had the opportunity to travel to town to access new ideas. The pace of change in the country side depended largely on local skilled people who picked up new ideas and transformed them to suit local taste (in cut of clothing, style of and skill in embroidery) thus creatively adapt ing the new to traditional taste.
THE CLOTHING As across the rest of Latvia, the men in Rucava were first to change styles, moving from early 19th century clothing (Figs. 210 211) to urban (English) style suits in the mid1800s (Fig. 5). This also explains the paucity of examples of traditional men’s clothing in current collections. Women moved to urban styling a whole generation later and this change took place in a particular order (Figs. 213-219). In the latter part of the 19th century, the female suit was introduced, whose characteristically homogeneous styling was seen in form, proportion, method of wearing, use of specific fabrics (skirt and top made from the same material, decorated with factory-made ribbons or strips of velvet); also in the colour combinations and the type of decoration: in mid-century dark blue or green tresoti skirts (i. e. with a number of bands of silk, or brocade, factorymade ribbons sewn on the hem end) (Fig. 214), at the end of the century - suits in one colour only, and at the turn of the 20th century - skirts with fine gathers (Figs. 218 219). Foreign influences were more prevalent in the cut and decoration of tunic-shirts. For instance, shirts with perpeti style epaulettes (specific style of shoulder piece sewn onto the shoulder of the tunic) were found among a number of east European peoples (Lithuanians, Poles, Slovaks and Russians), and the krümoti shirts (i. e. with bush style embroidery) were particularly popular among more west European peoples, such as Norway and Sweden. It is not clear how these styles reached Rucava but what is clear is that “a culture, borrowing
elements from another culture, is influenced and stimu lated by this other culture, and through this contact renews its own ethnic identity” (Smits 1997, 45). An analysis of the artefacts shows that, because of this dynamism in changing styles, it is sometimes difficult to specify what propor tion is local tradition and what proportion is 258 OF RUCAVA historic-cultural. However, it is true to say that local traditions were retained for longer in the straight-cut styling and the geometric designs (knitwear, woven cloth and embroidery), but historic-cultural elements were more notice able in the latter part of the 19th century when the people of Rucava had access to new ideas and skills, new fabrics, new styling, new colours, new accessories and new embroidery techniques. As new ideas spread in the second half of the 19th century, “dictated by the envir onment, technical possibilities, social change and artistic influence” (Turner 1984, 205), new items either replaced traditional items in Rucava, or were worn in addition to existing items, thus creating a transitional stage (and new historic-cultural layers), linked to industrialisation and resulting in the supply of affordable manufactured items, as well as in the developing skills of local weavers and tailors. These changes also influenced a change in attitude towards the value of clothing, which became a commodity - older attitudes died out replaced by the new. The unique elements of Rucava’s attire cannot be fully established as relatively little is known about costume in the first half of the 19th century. Sources
for the second half of the century permit a wider discussion about the historic-cultural layers, which from 1860 show the many changes in different pieces of clothing and outfits in Rucava over a 50-60 year period. “Cultural layers are most easily identified where new ideas have not yet become totally inte grated with the traditional; thus the character istics of the period appear”. At this time: 1) Changes gradually come in for the straightcut shirt (tunic type shirt with attached, embroidered epaulettes, and shirts with specific styles of epaulette ornamenta tion - stylised bush design embroidery as well as different styles of shoulder piece);
CONCLUSION 2) Skirt styles change along with the colour way and decoration (dark blue crinkled fab ric, with the lower edge decorated with a band of inlaid red embroidery; dark blue or green monochrome skirts edged with col oured bands; black or dark blue skirts with a red or yellow woven band trimming the lower edge; and grey suits in fine gathers), all with matching bodices or jackets out of the same fabric and with similar decoration; 3) Each specific outfit had its corresponding head or shoulder wrap and hand and foot wear (gloves and socks), etc. Even though in the second half of the 19th century there was an accepted set of traditions, within which clothing also had a place, no items were identical as each woman wanted to be indi vidual, and so she introduced something new and unique; she was not afraid to supplement her outfit with modern, fashionable ideas and take up novel opportunities. As a result: ♦ New raw materials, hitherto unseen in trad itional clothing, were introduced (silk, cotton) as well as factory-produced jacquard weaves; new items of clothing appeared (bespoke jackets, large woollen or silk shoulder shawls, etc.); factory-made accessories for ornamen tation (silk, brocade, velvet and lace ribbons); 259 ♦ The cut of clothing changed: straight cuts were discarded for professional tailor-made outer clothing, shaped to an individual’s body. The rate of change was not the same in every household, thus the amount of new versus traditional varied. In many places trad itional styling co-existed with the new, so it is difficult to pinpoint exactly
when specific changes occurred. From the early 20th century photographs (Fig. 220), however, it can be seen that, by then, the change to European style dress had taken hold. Even though there is a thought that “trad ition plays a decreasing role in contemporary society, because life is changing so quickly and people are more focused on the future and on change, rather than on the past and tradition” (Rungule, Lake 2008, 248), the Rucava dis trict still preserves its rich ancestral heritage, and this is actively supported by the Rucava Traditions’ Club led by Sandra Aigare, the trad itional group “Women of Rucava” led by Māra Tapiņa, the Rucava Ethnographic collective led by Staņislava Skudiķe, local history librarian Gunta Timbra, musician and musical instru ment collector Jānis Pūķis, as well as sisters Māra, Dace and Inga Tapiņa, and other people of Rucava.
RUCAVNIEKU APĢĒRBS CAURI LAIKIEM AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS Avoti 1) 2) 3) 4) 5) 6) 7) 8) 9) Krievijas Etnogrāfijas muzejs, Sanktpēterburga Latvijas Fotogrāfijas muzejs Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Liepajas muzejs Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuve “Latvju kultūras atlanta” materiāli (1940-1944) Pieminekļu valdes materiāli (1923-1932) Privātās kolekcijas: a) Artas Vecbaštikas privātkolekcija Nīcas novada Jūrmalciema “Ciestomos” (2007, 2014), b) Ausmas Padalkas “Senlietu krātuve”, privātkolekcija Šikšnos (Dunikas pag. “Lauksargi”) (2007, 2008, 2014), c) Miķeļa Balčus privātkolekcija Sventājā (Lietuvas Republika) (2014), d) Novadpētniecības materiālu krātuve Rucavas bibliotēkā (2006-2017), e) Rucavas pagasta “Silenieku” māju “pūrs” (2005), f) Tradīciju nama “Zvanītāji” (Rucavas pag.) kolekcija (2005, 2017) Etnogrāfu zinātniskajās ekspedīcijās Rucavā (pie teicējiem) vāktais materiāls (2005-2017) Literatūra Alsupe, A., 1981. Lejaskurzemes tekstilijas. Zinātniskas atskaites sesijas materiali par arheologu un etnogrāfu 1980. gada pētījuma rezultātiem. Rīga: Zinātne, 6.-12. lpp. Alsupe, A., 1982. Audēji Vidzemē 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Rīga: Zinātne. Alsupe, A., 1983. Kultūrvēsturisko slāņu problēma tautas lietišķajā mākslā. Tautas mākslas vēstures un attīstības problēmas. Rīga: Zinātne, 5.-7. lpp. Alsupe, A., 1986. Valodas liecības par aušanas darbarīkiem Vidzemē 19. un 20. gs. Dialektālās leksikas jautājumi, I. Rīga: Zinātne, 127.-186. lpp. Alsupe, A., 1994. Latvijas linaudēju rakstraudži 18.-20. gs.
Ornaments Latvijā. Rīga: Zinātne, 84.-100. lpp. Alsupe, A., 2008. Audēji Latgalē 20. gadsimtā. Rīga: Tautas mākslas centrs. Ancītis, K., 1943. Latvju kultūras atlants. Instrukcija līdzstrādniekiem. Rīga: Vēstures muzejs. 268
AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS Baumane, G., 2009. Liepajas apriņķa piejūras ֊ Medzes, Nīcas, Pērkones un Rucavas ֊ pagastu atspoguļojums Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Pieminekļu valdes fotonegatīvu krājumā. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 188.-213. lpp. Bazielich, B., 1997. Strój ludowy w Polsce. Opisy i wykroje. Warszawa: Fundacja Kultury Wsi. Bergman, L, 2001. Folk Costumes in Sweden. Helsingborg: Boktryck. Brand, J. A., 1702. Reysen durch die Marck Brandenburg, Preussen, Churland, Liefland etc. Wesel. Brastiņš, E., 1925. Latvju rakstu kompozīcija. Rīga: Neatkarīgo mākslinieku vienība. Broce, J. K., 2007. Zīmējumi un apraksti, 4. sēj. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. Bula, D., 2011. Mūsdienu folkloristika: Paradigmas maiņa. Rīga: Zinātne. Burchert, L, Barfod, J., 2003. Textile Volkskunst Ostpreußens. Husum Verlag. BV - Baltijas Vēstnesis, 1875, Nr. 133; 1879, Nr. 7; 1884, Nr. 77; 1901, Nr. 33. Drīzulis, A., red., 1986. Latvijas PSR vēsture, 1. Rīga: Zinātne. Dzērvītis, A., Sunepska, N., 1934. Krāsainie darbi, 1. Rīga: J. Grīnbergs. Elksnīte, E., 1933. Rucavas krekli. Filoloģijas materiāli. Rīga, 121.-136. lpp. Feodālā Rīga, 1978. Rīga: Zinātne. Gadomski, S., 1995. Strój ludowy w Polsce. Warszawa: Fundacja Kultury Wsi. Gintnere, Ա, 2007. Kā apģērbt rucavnieci. Rucavā, tur Paurupē. Liepāja: LiePa, 24.-38. lpp. Gintnere, Ա, 2007. Pa veci rucauniski. Rucavā, tur Paurupē. Liepāja: LiePa, 7.-23. lpp. Gintnere, U., 2009. Jānis Sudmalis - Liepajas muzeja un Liepajas kultūrvides veidotājs. Kultūrvēstures avoti un
Latvijas piekraste. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 167.-187. lpp. Grunvalde, P, 1929. Kā senāk zeltene adījusi cimdus un zeķes. Latvju tautas dainas, 3. Rīga: Literatūra, 201.-221. lpp. Heinola, L, 2009. Cimdu raksti un kultūrvēsturisko procesu izzināšanas iespējas. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 225.-237. lpp. Jansen, H. M., red., 1998. Dronningens og Øfolkets Dragter. Svendborg . Omegns Museum. Jansone, A., 1996. Skats drēbnieku amata attīstībā 19. gadsimta beigās Kurzemē un Vidzemē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 85.-106. lpp. Jansone, A., 1999. Tautas tērpa krekli Vidzemē 19. gs. Rīga: Zinātne. Jansone, A., 2004. Rotātās telpu tekstilijas Latvijā. 19. gs. beigas-20. gs. Rīga: Zinātne. Jansone, A., 2007. Paralēles latviešu un poļu tradicionālajā tautas tērpā. Poļu kultūras zīmes Latvijā. Rīga: Latvijas Poļu savienība, 8.-25. lpp. Jansone, A., 2009a. Latviešu tradicionālais tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas. Rīga: Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra. Jansone, A., 2009b. Rihards Zariņš un “Latvju raksti”. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 93.-118. lpp. Jansone, A., 2010. Krievijas Etnogrāfijas muzeja Riharda Zariņa 1909.-1911. gadā vāktā kolekcija. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 55.-67. lpp. Jansone, A., 2011a. Līdz mūsdienām Rucavā saglabātie 19. gs. beigu - 20. gs. pirmās puses sieviešu apģērbi. Arheoloģija un etnogrāfija, XXV. Rīga: Zinātne, 243.-266. lpp. Jansone, A., 2011b. Rucavas rakstaino adījumu mantojums. 19. gadsimta beigas ֊ 21. gadsimta sākums. Rīga:
Zinātne. 269
RUCAVNIEKU APĢĒRBS CAURI LAIKIEM Jansone, A., 2016. Apģērba attìstìba Zemgalē 19. gadsimtā. Rīga: Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Jaunākās Ziņas, 1933, Nr. 135, 20. jūn. Jende, E., 1929. Kā senāk šūdinājuši un rakstījuši kreklus. Latvju tautas dainas, 4. Rīga: Literatūra, 451.-472. lpp. Jenšs, J., 1962. No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās ֊ 1860. g. Vēstures problēmas, 5. Rīga: LPSR ZA izdevniecība, 183.-300. lpp. Juškēvičs, J., 1931. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. Rīga: Valsts spiestuve. Kaarma, M., Voolmaa, A., 1981. Eesti rahvarõivad. Tallinn: Eesti Raamat. Karlsone, A., 2000. Nepublicētie Augšzemes materiāli apģērba vēsturē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 29.-40. lpp. Karnups, A., 1937. Kurzemes tautas tērpi. Senatne un Māksla, 2, 125.-147. lpp. Karnups, A., Kivicka, E., 1939. Novadu tērpi. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības kamera. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste, 2009. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. KV - Kurzemes Vārds, 1929, Nr. 134, 18. jūn.; 1939, Nr. 184, 17. aug.; 1940, 2., 9. marts. LA - Latviešu Avīzes, 1897, Nr. 27. LE 1969 - Latviešu etnogrāfija, 1969. Rīga: Zinātne. Latvju raksti: tautas māksla uzvalkos, audumos, būvēs, podniecībā utt. Pēc materiāliem Valsts un privātajos krājumos, I-III, 1924-1931. Rīga: Valstspapīru spiestuve. Laumane, В., 2007. Rucavas ciemu nosaukumi. Rucavā, tur Paurupē. Liepāja: LiePA, 293.-319. lpp. Lehtinen, L, Sihvo, R, 1984. Rahwaan puku = Folk Costume. Helsinki: Museovirasto. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. 2008. Rīga: Latvijas
vēstures institūta apgāds. LTRAG 1924 - Latvijas tirdzniecības un rūpniecības adrešu grāmata 1924. gads. Lettlands Adressbuch für Handel, Industrie und Gewerbe. Rīga: J. A. Kukurs. LTT I 1995 - Latviešu tautas tērpi, I: Vidzeme, 1995. Rīga: Jāņa sēta. LTT II 1997 - Latviešu tautas tērpi, II: Kurzeme, 1997. Rīga: Jāņa sēta. Maldups, A., 1937. Apriņķu un pagastu apraksti. Rīga: Valters un Rapa. Matulionienė, E., 2005. Klaipėdos krašto tautiniai drabužiai. Klaipėda: Klaipėdos universiteto leidykla. Meilumą, A., 2009. Apdzīvojuma attīstība Kurzemes piekrastē: kopskats un problēmas. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 100.-125. lpp. MV - Modes Vēstnesis, 1900, Nr. 48. Neuestes Weber- und Muster-Buch oder die Leine-, Baumwolle- und Damast-Weberey, durch die Hand und durch Maschinen. Zum Nutzen für jeden, der in diesen Fächern arbeitet, sowie für Kauf- und Handelsleute. Nach dem englischen frei bearbeitet und vermehrt mit Zusätzen von einem deutschen Weber. Mit 40 Tafeln Mustern und Zeichnungen. Ulm, an der Donau [Ulma, Vācija], 1841. [Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta Rakstīto materiālu kolekcija VN 15180] Niedre, J., 1929. Brunči. Latvju tautas dainas, 2. Rīga: Literatūra, 439.-450. lpp. Padalka, A. 2017. Dunikas pagasta vēsture. Liepāja: LiePA. Parute, E., 2010. Stila un modes enciklopēdija. Rīga: Jumava. 270
AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS Plutte, V, sast., 1896. Katalogs Latviešu etnogrāfiskai izstādei pa X arheoloģiskā kongresa laiku Rīgā 1896. g. Rīga: Kalniņa 8г Deučmana tipogrāfija. Pujāts, J., 1960. Latviešu padomju lietišķā māksla. Rīga: Liesma. Rubenis, A., 2002. 19. gadsimta kultūra Eiropā. Rīga: Zvaigzne ABC. Rucavā, tur Paurupē, 2007. Liepāja: LiePA. Rungule, R., Laķē, A. 2008. Tradīciju loma identitātes veidošanā. Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 243.-251. lpp. SA - Strādnieku Avīze, 1929, Nr. 136. Sainītis, V, sast., 1936. Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā. Rīga: Valsts statistiskā pārvalde. Sirelius, U. T., 1916. Suomen kansanpukujen historia. Helsinki. Suomalais-ugrilainen seura. Skujenieks, M., 1927. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga: A. Gulbis. Slava, M., 1966. Latviešu tautas tērpi (Arheoloģija un etnogrāfija, VII). Rīga: Zinātne. Smits, E. D., 1997. Nacionālā identitāte. Rīga: AGB. Stari 1908 - Staru bilžu pielikumi. Stinkule, S., sast., 2015. Jānis Krēsliņš ֊ Latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Neputns. Strods, H., 1987. Kurzemes kroņa zemes un zemnieki. 1795-1861. Rīga: Zinātne. Stumbre, S., 1974. Emilis Melngailis. Raksti. Rīga: Liesma. Sudmalis, J., 1923. Latvju raksti. Ornamenti. Rīga: Valters un Rapa. Sūna, J., 1928. Meitu un dēlu mantojums. Latvju tautas dainas, 9. Rīga: Literatūra, 5.-10. lpp. Taube, M., 1960. Greznības noliegums Rīgā XVI un XVIII gadsimtā. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas raksti, 1, 287.-310. lpp. Turnau, L, 1984.
Moda i technika włókiennicza w Europie od XVI do XVIII wieku. Wrocław: Zakład Narodowy im. Ossolińskich. Vasks, A., Rozenbergą, V, sast., 1971. Latviešu tautas rotas lietas no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Rīga: LPSR Vēstures muzeja Arheoloģijas un Etnogrāfijas nodaļu fondu materiāli. Izstādes katalogs. Zariņa, A., 1998. Rīgas cimdi un zeķes 16.-17. gadsimtā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 289.-314. lpp. Zariņa, A., 1999. Apģērbs Latvijā 7.-17. gs. Rīga: Zinātne. Zeids, T. 1961. Dažas Latvijas lauku amatniecības vēstures problēmas. Vēstures problēmas, 4. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 49.-68. lpp. Zeltene, 1931, Nr. 14. Ziņģīte, L, 2009. Dažādu kultūru paralēļu apliecinājumi Dienvidkurzemes tautastērpos. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 214.-224. lpp. Zunde, В., 1967. Apģērbs (Latviešu tautas māksla, 3). Rīga: Liesma. Žeiere, L, 2008. Arheoloģiskās liecības par apģērbu Latvijā 13.-18. gadsimtā. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. ИЭМ 1986 - Иллюстрированная энциклопедия моды. Прага: Артия. Маслова, Г., 1956. Народная одежда русских, украинцев и белорусов в XIX - начале XX в. Восточнославянский сборник. Москва: Издательство Академии наук СССР, с. 543-757. Сидоренко, В. И., 2004. История стилей в искусстве и костюме. Ростов-на-Дону: Феникс. 271 |
| any_adam_object | 1 |
| author | Jansone, Aija 1958- |
| author_GND | (DE-588)1132366437 |
| author_facet | Jansone, Aija 1958- |
| author_role | aut |
| author_sort | Jansone, Aija 1958- |
| author_variant | a j aj |
| building | Verbundindex |
| bvnumber | BV045165465 |
| contents | Englische Zusammenfassung |
| ctrlnum | (OCoLC)1073159621 (DE-599)BVBBV045165465 |
| era | Geschichte 1800-1940 gnd |
| era_facet | Geschichte 1800-1940 |
| format | Book |
| fullrecord | <?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><collection xmlns="http://www.loc.gov/MARC21/slim"><record><leader>00000nam a2200000 c 4500</leader><controlfield tag="001">BV045165465</controlfield><controlfield tag="003">DE-604</controlfield><controlfield tag="005">20190819</controlfield><controlfield tag="007">t</controlfield><controlfield tag="008">180904s2017 ac|| |||| 00||| lav d</controlfield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">9789934549434</subfield><subfield code="9">978-9934-549-43-4</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(OCoLC)1073159621</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(DE-599)BVBBV045165465</subfield></datafield><datafield tag="040" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-604</subfield><subfield code="b">ger</subfield><subfield code="e">rda</subfield></datafield><datafield tag="041" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">lav</subfield></datafield><datafield tag="049" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-12</subfield></datafield><datafield tag="084" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">OST</subfield><subfield code="q">DE-12</subfield><subfield code="2">fid</subfield></datafield><datafield tag="100" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Jansone, Aija</subfield><subfield code="d">1958-</subfield><subfield code="e">Verfasser</subfield><subfield code="0">(DE-588)1132366437</subfield><subfield code="4">aut</subfield></datafield><datafield tag="245" ind1="1" ind2="0"><subfield code="a">Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums)</subfield><subfield code="b">= The clothing of Rucava (19th to the early 20th century)</subfield><subfield code="c">Aija Jansone</subfield></datafield><datafield tag="246" ind1="1" ind2="1"><subfield code="a">The clothing of Rucava (19th to the early 20th century)</subfield></datafield><datafield tag="264" ind1=" " ind2="1"><subfield code="a">Rīgā</subfield><subfield code="b">Zinātne</subfield><subfield code="c">2017</subfield></datafield><datafield tag="300" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">271 Seiten</subfield><subfield code="b">Illustrationen, Porträts</subfield></datafield><datafield tag="336" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">txt</subfield><subfield code="2">rdacontent</subfield></datafield><datafield tag="337" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">n</subfield><subfield code="2">rdamedia</subfield></datafield><datafield tag="338" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">nc</subfield><subfield code="2">rdacarrier</subfield></datafield><datafield tag="500" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">Bibliogrāfija: 268.-271. lpp.</subfield></datafield><datafield tag="505" ind1="8" ind2=" "><subfield code="a">Englische Zusammenfassung</subfield></datafield><datafield tag="520" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">Balstoties uz cilvēku atmiņu par sava novada kultūras mantojumu un izpratni par tradicionālām vērtībām, pētījumā "Rucavnieku apģērbs cauri laikiem" pirmo reizi publiskots Rucavā saglabātais 19. un 20. gadsimtu mijā valkātais goda un darba apģērbs, kas ir nozīmīgs sava laika sociālās, materiālās un intelektuālās kultūras liecinieks. Pētījumā, lietojot vēsturisko, tipoloģisko, kulturoloģisko u.c. pētniecības metodes, kā arī izmantojot daudzpusīgu avotu bāzi (ekspedīciju vākumus – pierakstus, apģērbu skices, fotogrāfijas, muzeju kolekcijas un rakstītos avotus), autore, izsekojot rucavnieku 19. gadsimta apģērba attīstībai, mēģinājusi raksturot kultūrvēsturiskos slāņus, kurus veido priekšmetiem kopīgas pazīmes, un pašu priekšmetu grupas, kas radušās kādā noteiktā vēstures periodā un pārstāv noteiktu attīstības līmeni. Uz apzinātā materiāla bāzes veikta materiāla analīze laikā un telpā no morfoloģiskā (apģērba komplektējums, tā sastāvdaļas) un mākslinieciski stilistiskā aspekta (izejmateriāls, ornaments, kompozīcija, rotāšanas tehnikas un krāsa), analizēta 19. gs. beigu - 20. gs. sākuma rucavnieku apģērba darināšanas, rotāšanas un komplektēšanas attīstība, kā arī ieskicēti kultūras sakaru virzieni.</subfield></datafield><datafield tag="648" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Geschichte 1800-1940</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Tautastērps</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Latvieši / Apģērbs.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Latvieši / Rotaslietas.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Apģērbs / Vēsture / 19. gs.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Apģērbs / Vēsture / 20. gs.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 19. gs.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 20. gs.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Rucava (Rucavas novads, Latvija)</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Tracht</subfield><subfield code="0">(DE-588)4060554-1</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="651" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Rucava</subfield><subfield code="g">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)7719589-9</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="0"><subfield code="a">Rucava</subfield><subfield code="g">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)7719589-9</subfield><subfield code="D">g</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="1"><subfield code="a">Tracht</subfield><subfield code="0">(DE-588)4060554-1</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="2"><subfield code="a">Geschichte 1800-1940</subfield><subfield code="A">z</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2=" "><subfield code="5">DE-604</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Inhaltsverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Abstract</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Literaturverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="n">oe</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="q">BSB_NED_20190819</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">390</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">0904</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">390</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09034</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">306.09</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09034</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">306.09</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">0904</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="943" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030554872</subfield></datafield></record></collection> |
| geographic | Rucava Lettland (DE-588)7719589-9 gnd |
| geographic_facet | Rucava Lettland |
| id | DE-604.BV045165465 |
| illustrated | Illustrated |
| indexdate | 2024-10-12T16:02:22Z |
| institution | BVB |
| isbn | 9789934549434 |
| language | Latvian |
| oai_aleph_id | oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030554872 |
| oclc_num | 1073159621 |
| open_access_boolean | |
| owner | DE-12 |
| owner_facet | DE-12 |
| physical | 271 Seiten Illustrationen, Porträts |
| psigel | BSB_NED_20190819 |
| publishDate | 2017 |
| publishDateSearch | 2017 |
| publishDateSort | 2017 |
| publisher | Zinātne |
| record_format | marc |
| spelling | Jansone, Aija 1958- Verfasser (DE-588)1132366437 aut Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) Aija Jansone The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) Rīgā Zinātne 2017 271 Seiten Illustrationen, Porträts txt rdacontent n rdamedia nc rdacarrier Bibliogrāfija: 268.-271. lpp. Englische Zusammenfassung Balstoties uz cilvēku atmiņu par sava novada kultūras mantojumu un izpratni par tradicionālām vērtībām, pētījumā "Rucavnieku apģērbs cauri laikiem" pirmo reizi publiskots Rucavā saglabātais 19. un 20. gadsimtu mijā valkātais goda un darba apģērbs, kas ir nozīmīgs sava laika sociālās, materiālās un intelektuālās kultūras liecinieks. Pētījumā, lietojot vēsturisko, tipoloģisko, kulturoloģisko u.c. pētniecības metodes, kā arī izmantojot daudzpusīgu avotu bāzi (ekspedīciju vākumus – pierakstus, apģērbu skices, fotogrāfijas, muzeju kolekcijas un rakstītos avotus), autore, izsekojot rucavnieku 19. gadsimta apģērba attīstībai, mēģinājusi raksturot kultūrvēsturiskos slāņus, kurus veido priekšmetiem kopīgas pazīmes, un pašu priekšmetu grupas, kas radušās kādā noteiktā vēstures periodā un pārstāv noteiktu attīstības līmeni. Uz apzinātā materiāla bāzes veikta materiāla analīze laikā un telpā no morfoloģiskā (apģērba komplektējums, tā sastāvdaļas) un mākslinieciski stilistiskā aspekta (izejmateriāls, ornaments, kompozīcija, rotāšanas tehnikas un krāsa), analizēta 19. gs. beigu - 20. gs. sākuma rucavnieku apģērba darināšanas, rotāšanas un komplektēšanas attīstība, kā arī ieskicēti kultūras sakaru virzieni. Geschichte 1800-1940 gnd rswk-swf Tautastērps Latvieši / Apģērbs. Latvieši / Rotaslietas. Apģērbs / Vēsture / 19. gs. Apģērbs / Vēsture / 20. gs. Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 19. gs. Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 20. gs. Rucava (Rucavas novads, Latvija) Tracht (DE-588)4060554-1 gnd rswk-swf Rucava Lettland (DE-588)7719589-9 gnd rswk-swf Rucava Lettland (DE-588)7719589-9 g Tracht (DE-588)4060554-1 s Geschichte 1800-1940 z DE-604 Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Inhaltsverzeichnis Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Abstract Digitalisierung BSB München 25 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Literaturverzeichnis |
| spellingShingle | Jansone, Aija 1958- Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) Englische Zusammenfassung Tautastērps Latvieši / Apģērbs. Latvieši / Rotaslietas. Apģērbs / Vēsture / 19. gs. Apģērbs / Vēsture / 20. gs. Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 19. gs. Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 20. gs. Rucava (Rucavas novads, Latvija) Tracht (DE-588)4060554-1 gnd |
| subject_GND | (DE-588)4060554-1 (DE-588)7719589-9 |
| title | Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) |
| title_alt | The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) |
| title_auth | Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) |
| title_exact_search | Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) |
| title_full | Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) Aija Jansone |
| title_fullStr | Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) Aija Jansone |
| title_full_unstemmed | Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) Aija Jansone |
| title_short | Rucavnieku apģērbs cauri laikiem (19. gs.-20. gs. sākums) |
| title_sort | rucavnieku apgerbs cauri laikiem 19 gs 20 gs sakums the clothing of rucava 19th to the early 20th century |
| title_sub | = The clothing of Rucava (19th to the early 20th century) |
| topic | Tautastērps Latvieši / Apģērbs. Latvieši / Rotaslietas. Apģērbs / Vēsture / 19. gs. Apģērbs / Vēsture / 20. gs. Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 19. gs. Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 20. gs. Rucava (Rucavas novads, Latvija) Tracht (DE-588)4060554-1 gnd |
| topic_facet | Tautastērps Latvieši / Apģērbs. Latvieši / Rotaslietas. Apģērbs / Vēsture / 19. gs. Apģērbs / Vēsture / 20. gs. Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 19. gs. Latvieši / Sociālā dzīve un paražas / 20. gs. Rucava (Rucavas novads, Latvija) Tracht Rucava Lettland |
| url | http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030554872&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |
| work_keys_str_mv | AT jansoneaija rucavniekuapgerbscaurilaikiem19gs20gssakumstheclothingofrucava19thtotheearly20thcentury AT jansoneaija theclothingofrucava19thtotheearly20thcentury |