Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā: gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora profesora Guntara Prāņa monogrāfija ir izcils notikums Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā, jo sniedz unikālu un līdz šim plašāk nezināmu informāciju par senākajām Latvijas mūzikas vēstures lappusēm – gregorisko korāli 15. gadsimta Rīgā. Gregoriskie...
Gespeichert in:
1. Verfasser: | |
---|---|
Format: | Buch |
Sprache: | Latvian |
Veröffentlicht: |
[Riga]
Neputns
2018
|
Schlagworte: | |
Online-Zugang: | Inhaltsverzeichnis Literaturverzeichnis |
Zusammenfassung: | Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora profesora Guntara Prāņa monogrāfija ir izcils notikums Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā, jo sniedz unikālu un līdz šim plašāk nezināmu informāciju par senākajām Latvijas mūzikas vēstures lappusēm – gregorisko korāli 15. gadsimta Rīgā. Gregoriskie dziedājumi ir pirmais repertuārs mūzikas vēsturē, kas dokumentēts rakstiski un tādējādi šodien tiek uzskatīts par profesionālās mūzikas sākumu Eiropā. Arī Latvijā senākā mūzikas vēstures liecība ir gregorisko dziedājumu pieraksti, kas atrodami Latvijas vēsturei nozīmīgajā liturģiskajā grāmatā – Rīgas misālē (Missale Rigense), kura dokumentē dievkalpojumu dzīvi Rīgas Domā 15. gadsimta otrajā pusē, apliecinot, ka viduslaiku Rīgas kultūras norises ir bijušas cieši saistītas ar Eiropas mūzikas kultūras un reliģiskās dzīves apriti. |
Beschreibung: | Ziņas par autoru: [351.] lpp. - Bibliogrāfija: 337.-[349.] lpp. |
Beschreibung: | 348 Seiten Illustrationen, Porträt, Noten |
ISBN: | 9789934565557 |
Internformat
MARC
LEADER | 00000nam a2200000 c 4500 | ||
---|---|---|---|
001 | BV045397675 | ||
003 | DE-604 | ||
005 | 20191107 | ||
007 | t| | ||
008 | 190114s2018 xx agc| |||| 00||| lav d | ||
020 | |a 9789934565557 |9 978-9934-565-55-7 | ||
035 | |a (OCoLC)1096346182 | ||
035 | |a (DE-599)BVBBV045397675 | ||
040 | |a DE-604 |b ger |e rda | ||
041 | 0 | |a lav | |
049 | |a DE-12 | ||
084 | |a OST |q DE-12 |2 fid | ||
084 | |a MUS |q DE-12 |2 fid | ||
100 | 1 | |a Prānis, Guntars |d 1971- |e Verfasser |0 (DE-588)118293904X |4 aut | |
245 | 1 | 0 | |a Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā |b gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā |c Guntars Prānis |
264 | 1 | |a [Riga] |b Neputns |c 2018 | |
300 | |a 348 Seiten |b Illustrationen, Porträt, Noten | ||
336 | |b txt |2 rdacontent | ||
337 | |b n |2 rdamedia | ||
338 | |b nc |2 rdacarrier | ||
500 | |a Ziņas par autoru: [351.] lpp. - Bibliogrāfija: 337.-[349.] lpp. | ||
505 | 8 | |a Englische Zusammenfassung | |
520 | |a Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora profesora Guntara Prāņa monogrāfija ir izcils notikums Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā, jo sniedz unikālu un līdz šim plašāk nezināmu informāciju par senākajām Latvijas mūzikas vēstures lappusēm – gregorisko korāli 15. gadsimta Rīgā. Gregoriskie dziedājumi ir pirmais repertuārs mūzikas vēsturē, kas dokumentēts rakstiski un tādējādi šodien tiek uzskatīts par profesionālās mūzikas sākumu Eiropā. Arī Latvijā senākā mūzikas vēstures liecība ir gregorisko dziedājumu pieraksti, kas atrodami Latvijas vēsturei nozīmīgajā liturģiskajā grāmatā – Rīgas misālē (Missale Rigense), kura dokumentē dievkalpojumu dzīvi Rīgas Domā 15. gadsimta otrajā pusē, apliecinot, ka viduslaiku Rīgas kultūras norises ir bijušas cieši saistītas ar Eiropas mūzikas kultūras un reliģiskās dzīves apriti. | ||
648 | 7 | |a Geschichte |2 gnd |9 rswk-swf | |
650 | 4 | |a Katoļu baznīca / Liturģija / Vēsture / 15. gs. | |
650 | 4 | |a Katoļu baznīca Missale Rigense / Vēsture / 15. gs. | |
650 | 4 | |a Rīgas Doma baznīca / Vēsture. | |
650 | 4 | |a Gregoriskie dziedājumi / Latvija / Rīga / 15. gs. / Vēsture un kritika. | |
650 | 4 | |a Baznīcas mūzika / Latvija / Rīga / Katoļu baznīca / 15. gs. | |
650 | 4 | |a Misāles / Latvija / Rīga / Vēsture. | |
650 | 4 | |a Manuskripti, viduslaiku / Latvija / Rīga. | |
650 | 4 | |a Rīga (Latvija) / Baznīcas vēsture. | |
650 | 4 | |a Faksimili. | |
650 | 0 | 7 | |a Gregorianischer Gesang |0 (DE-588)4021952-5 |2 gnd |9 rswk-swf |
650 | 0 | 7 | |a Mittelalter |0 (DE-588)4129108-6 |2 gnd |9 rswk-swf |
651 | 7 | |a Lettland |0 (DE-588)4074187-4 |2 gnd |9 rswk-swf | |
689 | 0 | 0 | |a Lettland |0 (DE-588)4074187-4 |D g |
689 | 0 | 1 | |a Mittelalter |0 (DE-588)4129108-6 |D s |
689 | 0 | 2 | |a Gregorianischer Gesang |0 (DE-588)4021952-5 |D s |
689 | 0 | 3 | |a Geschichte |A z |
689 | 0 | |5 DE-604 | |
856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030783835&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Inhaltsverzeichnis |
856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030783835&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Literaturverzeichnis |
940 | 1 | |n oe | |
940 | 1 | |q BSB_NED_20191107 | |
942 | 1 | 1 | |c 780.9 |e 22/bsb |f 09024 |g 4796 |
942 | 1 | 1 | |c 200.9 |e 22/bsb |f 09024 |g 4796 |
943 | 1 | |a oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030783835 |
Datensatz im Suchindex
_version_ | 1820595571550846976 |
---|---|
adam_text |
Saturs 11 IEVADS 21 GREGORISKAIS KORĀLIS EIROPAS KULTŪRĀ 24 Solemas klosterī aizsāktais pētniecības darbs un tā sekotāji 27 Pētniecības vēsture - priekšnoteikumi un avoti 32 Gregoriskā korāļa restaurācija un tās dažādie aspekti 35 Paleogrāfija, semioloģija un terminoloģijas jautājumi 41 Teksti un atsauces uz ekseģēzi agrīnajos viduslaikos 47 Viduslaiku dziedājumu pētniecība etnomuzikoloģijā 50 Teorijas un uzskati par transmisiju 55 Iespējas un konsekvences 67 Pētniecības pieredze Latvijā 70 Šodienas situācija - priekšvēsture un šī pētījuma motivācija 72 Gregorika: repertuārs vai princips? 87 MISSALE RIGENSE - SENĀKĀ LATVIJAS MŪZIKAS VĒSTURES LIECĪBA 91 Manuskripta kodikoloģiskais apraksts 115 Vēsturiskais, liturģiskais un funkcionālais konteksts 116 Livonija, Rīga un arhibīskapa katedrāle viduslaikos 119 Rīgas arhibīskapi un domkapituls 123 Misales izgatavošana, rokraksti, notis 127 Par autorības jautājumu, memorijām un svētceļojumiem uz Rīgu 132 Baznīcas Iesvētīšanas svētki un to svinēšana Rīgas katedrālē 135 Rīgas Doma arhitektūra, interjers un dievkalpojumu dzīve 141 Notacija un korāļdialekts
isp RĪGAS MISALES DZIEDĀJUMI, TRANSKRIPCIJA UN ANALĪZE 165 Piecu Proprium dziedājumu analīze 168 Introits Terribili^ est 176 Graduais Locus iste 182 Alleluja ar pantu Vox exultationis 187 Ofertorijs Domine Deus 191 Komūnijs Domus mea 195 Rīgas misālē atrodamās marginālijas 196 Teksta marginālijas 201 Muzikālās marginālijas 202 Kyriale un lokālās tradīcijas 209 Oriģināli, transkripcijas ar analīzi un komentāriem 261 Salīdzinājums ar Hamburgas liturģisko kodeksu materiālu 281 NOBEIGUMS 287 1. pielikums. Rīgas misales Proprium dziedājumi mūsdienu notacija 29s 2. pielikums. Transkripciju un analīzes materiāls: kolāciju lapas 309 MISSALE RIGENSE IN THE SPIRITUAL CULTURE OF LIVONIA. GREGORIAN CHANT IN MEDIEVAL RIGA Summary 334 Glosārijs 336 Saīsinājumi 337 Avoti un literatūra
Avoti un literatura Nepublicētie manuskripti Manuskripts glabājas Hamburgas Karla fon Osička Valsts un Universitātes bibliotēkā (Staats- und Universitätsbibliothek Hamburg Carl von Ossietzky). (Digitālās fotogrāfijas, Staats- und Universitätsbibliothek Hamburg, 2018) Missale, Codex Katharina 6. Mikrofilma. Manuskripts glabājas Hamburgas Karla fon Osička Valsts un Universitātes bibliotēkā (Staats-und Universitätsbibliothek Hamburg Carl von Ossietzky). (Digitālās fotogrāfijas, Staats- und Universitätsbibliothek Hamburg, 2018) Missale Rigense, Missale lat. MSC. Manuskripts glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodală ar signatūrų R 2665. (Digitālās fotogrāfijas, LU Akadēmiskā bibliotēka, 2018) Antiphonale-Graduale, Codex Petri ói. Publicētie manuskripti (faksimili) Das Graduale der St. Thomaskirche zu Leipzig 19Ó7 Hg. von Peter Wagner. Hildesheim: Georg Olms. Engelberg Stiftsbibliothek Codex 314 1986 Hg. von Arit Wulf Mathias Stauffacher. Fichtenau: Amadeus. Graduale Pataviense 1982 Hg. von Christian Väterlein. Kassel: Bärenreiter. Moosburger Graduale 1996 Ed. by David Hiley. Tutzing: Verlegt bei Hans Schneider. ante 1341 in Posonio Ed. by Janka Szendrei Richard Rybarič. Musicalia Danubiana 1, Budapest. Missale Notatum Strigoniense 1982 Gregoriskā korāļa autorizēti izdevumi un liturģiskās grāmatas Antiphonale Monasticum 1934 Tournai: Desclée Co. Breviarium 1513 “Secundum ritům et usum sánete Rigensis ecclesiae”. Amsterdam: Guilelmus Korver. Evangelisches Gesangbuch 1996 Güterloh: Güterloher Verlagshaus. Geistliche Catholische Gesänge 1621 von
guthertzigen Christen / auß dem Lateinischen / Teutschen / vnd Polnischen Psalmen / vnd Kirchengesängen in Unteutsche sprach gebracht. Jetzt aber mit vielen schönen Liedern vermehret vnd in Druck verfertiget. Durch Georgium Elger Priester der Societet IE SV. Gedrucke zu Braunsberg. (Digitālās fotogrāfijas autora privātajā kolekcijā) Graduale Novum 2011 Regensburg: Con Brio. Graduale Romanům 1974 Abatia Sancii Petri de Solesmis. Tournai: Desclée Co. Graduale Triplex 1979 Abbaye Saint-Pierre de Solesmes. Paris-Tournai: Desclée Co. Liber Usualis 1961 Abbaye Saint-Pierre de Solesmes. Tournai: Desclée Co. 337
Psalmen vnd geistliche 1615 welche in der Kirchen Gottes zu Riga und anderen örtern Liefflandes mehr in Lieffländischer Pawrsprache gesungen werden. Riga: Nicolaus Mollin. (Digitalas fotogrāfijas autora privātajā kolekcijā, foto Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2017) Vndeutsche Psalmen 1587 Lieder oder vnd geistliche Gesenge Lieder oder Gesenge welche in den Kirchen des Fürsthenthums Churland vnd Semigallien in Liefflande gesungen werden. M.D.LXXXVII. Königsberg. Grāmata pilnā apjomā atrodama latviešu valodas seno tekstu korpusā www.korpuss.lv, pieejams http://www.korpuss.lv/senie/faksimili/16gs/UP1587 (29.08.2014). Citi avotu izdevumi Schedel, Hartmann 23.12.1493 Liber chronicarum. Nürnberg: Anton Koberger, Eksemplārs glabājas Heidelbergas Universitātes bibliotēkā {UniversitätsbibliothekHeidelberg) ar signatūrų В 1554 B Folio INC. Literatūra Adam, Adolf Rupert Berger 1994 Fastoralliturgisches Handlexikon. Freiburg і. Br.: Herder. Agustoni, Luigi 1980 La semiologia gregoriana e Eugene Cardine OSB. Ut mens concordet voci. Festschrift Eugène Cardine zum 75. Geburtstag. Hg. von Johannes B. Göschl. St. Ottilien: EOS-Verlag. 19-28. 1985 Die Gregorianische Semiologie und Eugène Cardine. BzG 1. Regensburg: Con Brio. 9-22. Agustoni, Luigi Johannes B. Göschl 1987 Einführung in die Interpretation des Gregorianischen Chorals. Bd. 1, Grundlagen. Regensburg: Gustav Bosse Verlag. Amédée, Gastoué 1913 Le graduel et l’antiphonaire romain·, histoire et description. Lyon. Reprinted in New York: AMS Press, 1974. Angenendt, Arnold 2005 Geschichte der Religiosität im Mittelalter. Darmstadt:
Primus bzw. Wissenschaftliche Buchgesellschaft. Apīnis, Aleksejs 1991 Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma. Arbusow, Leonid (senior) 1904 Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn. Arbusow, Leonid (junior) 1919 Die Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland. Leipzig und Riga: R. Haupt und G. Löffler. Arro, Elmar 1931 1975 1981 338 Baltische Choralbücher und ihre Verfasser. Acta Musicologica 3. Mitteilungen der Internationalen Gesellschaft für Musikwissenschaft. Leipzig: Breitkopf Härtel. 112-119. Die Frage der Existenz einer lokalen Dialekt-Variante des gregorianischen Chorals in Baltikum des 13.-15. Jahrhunderts. Musica antiqua Europae orientalis IV. Bydgoszcz. 7-44. Geschichte der baltischen Kirchenmusik und geistlichen Tonkunst: Versuch einer musikhistorischen Rekonstruktion. Manuskript. Wien Digitalisiert an der Estnischen Nationalbibliothek.
Assmann, Jan 2000 Das kulturelle Gedächtnis. Schrift, Erinnerung und politische Identität in frühen Hochkulturen. 3. Aufl. München: C. H. Beck. Atkinson, Charles M. 2000 Das Tonsystem des Chorals im Spiegel mittelalterlicher Musiktraktate. Die Lehre vom einstimmigen liturgischen Gesang. Hg. von Thomas Érteit Frieder Zaminer. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft. 103-133. Bárdos, Kornél 1975 Volksmusikartige Variierungstechnik in den ungarischen Passionen, 15. bis 18. Jahrhundert (Musicologica Hungarica. Neue Folge 5). Kassel: Bärenreiter. Bartlett, Robert 1996 Die Geburt Europas aus dem Geist der Gewalt. München: Kindler. Baumann, Richard 1983 The Field Study of Folklore in Context. Handbook ofAmerican Folklore. Ed. by Richard M. Dorson. Bloomington: Indiana University Press. 3Ճ2-368. Beissel, Stephan SJ 1892 Die Verehrung der Heiligen und ihrer Reliquien in Deutschland. Heft 2. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 1976. Berkholz, Georg 1875 Über die livländische Entdeckungssage. Sitzungs-Berichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1874. Riga: W. F. Häcker. 13-53. BiscHOFF, Bernhard 2004 Paläographie des römischen Altertums und des abendländischen Mittelalters (Grundlagen der Germanistik 24). Berlin: Erich Schmidt Verlag. Blume, Clemens Guido Maria Dreves (Hg.) 1905 Analecta Hymnica Medii Aevi. Bd. 47: Tropi Graduales. Leipzig: O. R. Reisland. Boiko, Mārtiņš 1998 1999 2001a 2001b 2002 2003 2004 Relics of Burial Laments in Latvia. Finnish Yearbook ofEthnomusicology ipp8. Special Issue: Conference
Proceedings ofthe European Seminar in Ethnomusicology ιρργ. Ed. by Jukka Louhivuori. Helsinki: The Finnish Society for Ethnomusicology. 152-162. The Officium Defunctorum (Office of the Dead’) and the Mourning Rites in Eastern Latvia. A Preliminary Study. Ritual and Music. Papers presented at the International Ethnomusicological Conference held in Vilnius, Lithuania, December 11-12,1997. Ed. by Rimantas Astrauskas. Vilnius: Lithuanian Academy of Music, Department ofEthnomusicology. 29-37. Mirušo ofīcijs (officium defunctorum) un sapņu folklora Dienvidaustrumlatvijā. Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā. Rīga: Zinātne. 69-105. Psalmu dziedāšanas tradīcija Latgalē. Acta Latgalica. Zinātniski roksti, dokumenti, apceres. 11. sēj. Daugavpils: Latgolas pētnīceibas instituta izdevnīceiba. 348-377. Tikšanās ar mirušajiem sapņos: tipizēti un netipizēti stāstījumi un to funkcionālie un kultūrvēsturiskie konteksti. Cilvēks. Dzīve. Stāstījums. Sast. Agita Lūse. Rīga: Latvijas Antropologu biedrība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 115-125. Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas. Rīga: Musica Baltica. Nāve, rudens, sapņi un mirušo ofīcijs Latgalē. Mūzikas Saule, Nr. 5 (25). 24-27. 339
2005a 2005b 2005c 2005d 2006 2010a 2010b 2012 Totenoffizium, Jesuiten und heidnische Seelenspeisungen in Südostlettland. Musik und Migration in Ostmitteleuropa. Hg. von Heike Müns (Schriften des Bundesinstituts für Kultur und Geschichte der Deutschen im östlichen Europa, Oldenburg 23). München: R. Oldenbourg Verlag. 61-79. Mirušo ofìcijs: Tradīcijas dinamika 20. gadsimtā. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls: literatūra, folklora, mahla, Nr. 13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 79-93. Jezuīti: mentalitāte un mantojums. Kultūras Forums, 13.-20. maijs, Nr. 18 (148). 4. Latgales tradicionālās mūzikas vēsturiskie un stilistiskie slāņi. Katoliskā tradicionālā mūzika. Kultūras Forums, 27. maijs-3. jūnijs, Nr. 20 (160). 4. Latgales tradicionālā mūzika un identitāte. Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls: literatūra, folklora, māksla, Nr. 14. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 50-57. Das lattgallische Totenoffizium. Zu seiner gegenwärtigen Lage. Concepts, Experiments, and Fieldwork: Studies in Systematic Musicology and Ethnomusicology. Hg. von Rolf Bader, Christiane Neuhaus Ulrich Morgenstern. Frankfurt am Main: Peter Lang. 369-380. Maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē. Mājaslapā Kultura.lv, nodrošina Latvijas Kultūras ministrija, pieejams http://www.kulturaskanons.Iv/lv/1/4/143/. Mirušo ofīcijs (saimes) Latgalē. Psalmu dziedāšana Latgalē. Officium defunctorum. The Office ofthe Dead in Latgale. Sast. Aigars Lielbārdis Mārtiņš Boiko. CD/DVD ar pavadbukletu. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
14-46. Bracker, Jörgen Volker Henn (Hg.) 2006 Die Hanse. Lebenswirklichkeit und Mythos. Lübeck: Schmidt-Römhild. Bruckner, Anton 1983 (Art.) Codex. Lexikon des Mittelalters. Bd. 2. München/Zürich: Artemis. Sp. 2197-2198. Bruiningk, Hermann von 1902 Die Altäre der Domkirche zu Riga im Mittelalter. Sitzungsberichte der Gesellschaftfür Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahreiçoi. Riga: W. F. Häcker. 8-13. 1904 Messe und kanonisches Stundengebet nach dem Brauche der Rigaschen Kirche im späteren Mittelalter. Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands. Bd. 19. Riga: Nicolai Kymmels Buchhandlung. Brunner, Lance W. 1985 Antiphonen. Notes. Second Series. Voi. 42, N0. 2 (Dec. 1985). Dallas: Music Library Association. 379-381. Bula, Dace 2011 Mūsdienu folkloristika. Paradigmas maiņa. Rīga: Zinātne. Busch, Nicolaus 1937 Schriften zur Bibliotheks- und Büchergeschichte. Nachgelassene Schriften. Bd 2. Hg. von Leonid Arbusow. Riga: Rigaer Stadtverwaltung. Cardine, Eugène 1979 1987 2003 Semiologia Gregoriana. Il volume è il risultato degli appunti del corso di dom Cardine, redatti dai suoi allievi Godehard Joppich e Rupert Fischer (testo italiano rivisto da Bonifacio (Giacomo) Baroffio). Roma. Der Gregorianische Choral im Überblick. BzG 4. Regensburg: Con Brio. 5-47. Gregorianische Semiologie. Solesmes: La Froidfontaine. Cepleniece,Inese 2004 340 Saruna ar Āraišu gregorikas nedēļu aizsācēju un vadītāju Guntaru Prāni. Gregorikas nedēļas Latvijā, pieejams http://www.music.lv/gregorian/vesture.htm (06.06.2018).
Claire, Jean 1986 La place traditionnelle du mélisme dans la cantillation. Yuval: Studies ofthe Jewish Music Research Center 5. Jerusalem: Magnes Press of Hebrew University. 265-291. Clerck, Paul 1977 de La prière universelle dans les liturgies latines anciennes. Témoignagespatristiques et textes liturgiques (Liturgiewissenschaftliche Quellen und Forschungen 62). Münster: Aschendorff. Cohen, Joel 1990 Introduction. The Sacred Bridge. CD. London: Erato-Disques. Czaja, Roman 2012 The changes of the navigation and the maritime trade in the Baltic Sea in the late medieval period. Gentes de mar en la ciudad atlántica medieval. Ed. by Jesús Ángel Solorzano Telechea, Michel Bochaca Amelia Aguiar Andrade (Ciencias Históricas 24). Logroño: Instituto de Estudios Riojanos. 235-248. Dennery, Annie 1989 Le chant postgrégorien. Tropes, séquences et prosuies. Paris: Librairie Honoré Champion. Diehr, Achim 2004 Literatur und Musik im Mittelalter. Berlin: Erich Schmidt Verlag. Dobszay, László 1971 1988 Dies est leticie. Acta Ethnographica Academiae Scientiarum Hungaricae 20. Budapest: Magyar Tudományos Akadémia. 387-410. Folksong Classification in Hungary: Some Methodological Conclusions. Studia Musicologica Academiae Scientiarum Hungaricae 30. Budapest: Magyar Tudományos Akadémia. 235-280. Dollinger, Philippe 1998 Die Hanse. 5. Aufl. Stuttgart: Kröner. Eggebrecht, Hans Heinrich 2004 Musik im Abendland. Prozesse und Stationen vom Mittelalter bis zur Gegenwart. München: Piper Verlag. Engels, Stefan 2001 Lithurgische Handschriften des späten Mittelalters in Hamburg. Beiträge zur
Musikgeschichte Hamburgs vom Mittelalter bis in die Neuzeit. Hg. von Hans Joachim Marx (Hamburger Jahrbuch für Musikwissenschaft 18). Frankfurt a. Main: Peter Lang, Internationaler Verlag der Wissenschaften. 31-70. Fellerer, Karl Gustav 1941 1949 Deutsche Gregorianik im Frankenreich (Kölner Beiträge zur Musikforschung 5). Regensburg: Gustav Bosse Verlag. Der Cantus gregoriánus im 17. Jahrhundert. Geschichte der katholischen Kirchenmusik. Bd. 2. Düsseldorf: Schwann. Fischer, Rupert 1994 1995a 1995b Die Bedeutung des Codex Paris, B.N. lat. 776 (Albi) und des Codex St. Gallen, Stiftsbibliothek 381 (Versikular) für die Rekonstruktion gregorianischer Melodien. BzG 22. Regensburg: Con Brio. 43-74. Handschriften vorgestellt: St. Gallen Stiftsbibliothek, Codex 359: Das Cantatorium von St. Gallen. BzG 19. Regensburg: Con Brio. 61-70. Handschriften vorgestellt: Einsiedeln, Stiftsbibliothek, Codex 12. BzG 20. Regensburg: Con Brio. 47-60. Յ41
1996 Handschriften vorgestellt: Laon, ВіЫ. de la ville, 239. BzG 21. Regensburg: Con Brio. 75-91. Furmane, Lolita 1994 Mūzikas izglītības vēsturiskie un teorētiskie aspekti Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Disertācija. Rīga: JVLMA. Gailīte, Zane 2003 Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli. Rīga: Pētergailis. Gelineau, Joseph 1964 Voices and Instruments in Christian Worship: Principles, Laws, Applications. Transi, by Clifford Howell. London: Burns Oates. Goetz, Hans-Werner 2002 Das Leben im Mittelalter. München: C. H. Beck. GöscHL, Johannes В. 1985 Der gegenwärtige Stand der semiologischen Forschung. BzG 1. Regensburg: Con Brio. 43-102. Grantiņš, Ivo 2007 “Tiecoties pēc cēlas vienkāršības.” Rīgas Laiks, Nr. 9.17-18. Grauzdiņa, Ilma 1993 Brīnišķīgais spēks./. Vītola 130. dzimšanas dienai veltīts rakstu krājums. Rīga: JVLMA. 4-25. Gregorius Magnus 1982 Epistulae. Ed. par G. Dufner. Turnhaut: Brepols (CCSL 140 A), ep. 9, 26, 587. Grosmane, Elita 2017 Viduslaiku miniatūra “Krustā sistais ar Mariju un Jāni” no Missale Rigense. Mākslas Vēsture un Teorija, Nr. 20. 6-15. Guillou, Olivier 2003 Geschichte und musikalische Quellen des Vatikanischen Kyriale. BzG 34/35. Regensburg: Con Brio. 33-82. Guleke, Reinhold 1884 Figurentafeln zum Dom zu Riga. Die Originalzeichnungen vonR. Guleke. Dorpat: Lithographie und Druck von H. Laakmann. Gurjewitsch, Aaron J. 1997 Das Weltbild des mittelalterlichen Menschen. München: C. H. Beck. Hanssens, Jean Michel (ed.) 1948-1950 Amalarii episcopi opera liturgica omnia, I-III (Studi e Testi 138-140). Città del Vaticano Editio IL 13-543.
Harnoncourt, Nikolaus 2010 Musik als Klangrede. Wege zu einem neuen Musikverständnis. Kassel: Bärenreiter. Herbers, Klaus 1995 Stadt und Pilger. Stadt und Kirche. Beiträge zur Geschichte der Städte Mitteleuropas 13. Hg. von Franz-Heinz Hye. Linz a.d. Donau: Gunter Narr Verlag. 199-238. Hildebrand, Hermann (Hg.) 1872 DasRigische Schuldbuch (1286-1352). St. Petersburg: Commissionare der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften. Hilkenbach, Rainer 2009 Der „ Germanische Choraldialekt“ in seiner Geschichte, pieejams https://www.yumpu.com/de/document/view/13538490/germanischechoraldialekt-in-seiner-geschichte-die-kiedricher (14.07.2018). 342
Honemann, Volker 2005 Facetten der Literatur- und Geistesgeschichte Rigas im Mittelalter. Vom vielfachen Schriftsinn im Mittelalter. Festschrift für Dietrich Schmidtke. Hg. von Freimut Löser Ralf G. Päsler. Hamburg: Kovač. 183-204. Hoppin, Richard 1978 Medieval Music. New York: W. W. Norton and Co. Horváth, Eva 1999 Spuren mittelalterlicher Buchkunst in Hamburg. Goldgrund und Himmelslicht. Die Kunst des Mittelalters in Hamburg. Hg. von Uwe M. Schneede. Hamburg: Dölling und Galitz. 69-76. Hucke, Helmuth 1980 1990 Toward a New Historical View of Gregorian Chant. Journal ofthe American Musicological Society 33. Los Angeles: University of California Press. 437-467. Die Entstehung des gregorianischen Gesangs. Neue Musik und Tradition: Festschrift RudolfStephan zum 6;. Geburtstag. Hg. von Josef Kukertz, Helga de la Motte-Haber, Christian Martin Schmidt Wilhelm Seidel. Laaber: Laaber-Verlag. 11-23. Huglo, Michel 1990 2000 The Study of Ancient Sources of Music Theory in the Medieval Universities. Transi, by Fabian C. Lochner. Music Theory and its Sources: Antiquity and the Middle Ages. Notre Dame, Indiana: University of Notre Dame Press. 150-172. Grundlagen und Ansätze der mittelalterlichen Musiktheorie. Die Lehre vom einstimmigen liturgischen Gesang. Hg. von Thomas Érteit Frieder Zaminer (Geschichte der Musiktheorie 4). Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft. 76-102. Huizinga, Johan 1975 Herbst des Mittelalters. Stuttgart: Alfred Kröner Verlag. HÜNERMANN, Peter (Hg.) 2005 Die Dokumente des Zweiten Vatikanischen Konzils. Konstitutionen, Dekrete, Erklärungen. Lateinisch-
deutsche Studienausgabe. Freiburg i. Br.: Herder. Indriķa hronika 1993 No latīņu val. tulk. Ābrams Feldhùns, Ēva!da Mugurēviča priekšv. un koment. Rīga: Zinātne. Jahnke, Carsten 2014 Die Hanse. Stuttgart: Reclam. JÄHNiG, Bernhart 2001 Die Verfassung der Domkapitel der Kirchenprovinz Riga: ein Überblick. Kirchengeschichtliche Probleme des Preussenlandes aus Mittelalter und früher Neuzeit. Hg. von Bernhart Jähnig (Tagungsberichte der Historischen Kommission für ost- und westpreussische Landesforschung 16). Marburg: Eiwert. 53-72. Jeffery, Peter 1983 1984 1987 The Oldest Sources of the Graduale: A Preliminary Checklist of MSS Copied before about 900 AD. Journal ofMusicology 2 (3). University of California Press. 316-321. The Introduction of Psalmody into the Roman Mass by Pope Celestine I (422-432): Reinterpreting a Passage in the Liber Pontificalis. Archiv für Liturgiewissenschaft 26. Fribourg: Academic Press Fribourg. 147-165. Werner’s The sacred bridge. A rewiev Essay. Jewish Quarterly Rewiev 77. University of Pennsylvania Press. 283-298. 343
1990 The Formation of the Earliest Christian Chant Traditions: Four Processes that Shaped the Texts. PRISM: Yale Institute ofSacred Music, Worship and the Arts 14 (December 1990). Yale University Press. 10-13. 1995 Re-Envisioning Past Musical Cultures: Ethnomusicology in the Study ofGregorian Chant. Chicago: The University of Chicago Press. Johansen, Paul 1958 Die Kaufmannskirche im Ostseegebiet. Studien zu den Anfängen des europäischen Städtewesens. Hg. von Theodor Mayer (Vorträge und Forschungen 4). Lindau: Thorbecke. 499-525. 1959 Gedruckte deutsche und undeutsche Messen für Riga 1525. Zeitschrift für Ostforschung 8. Marburg: Verlag Herder-Institut. 523-532. Jungmann, Josef Andreas SJ 1962 Missarum Sollemnia. Eine genetische Erklärung der römischen Messe. Bd. 1. Wien/Freiburg/ Basel: Herder Verlag. Jurjäns, Andrejs 1894 Latvju tautas mūzikas materiāli. 1. grāmata: Ligotnes, Jana jeb Ligo meldijas Jurjanu Andreja izpētītas. Rīga: A. fon Grothuss. 1913 Visvecākā rakstos iespiestā latvju tautas meldija. Druva: Daiļrakstniecības, zinības un mahlas mēnešraksts, Nr. 1. Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa. 121-122. Jüngst, Gerhard 1995 Psalmi. Lekcijas gregorikas nedēļās Āraišos. Dortmund (nepublicēts autora manuskripts). Kalme, Guntis 2012 Livonijas Indriķa hronikas vēstures teoloģijas shēma. Cilvēks, vide un teksts: Ikšķile un tās iedzīvotāji viduslaikos un agrajos jaunajos laikos (ij.-17. gs.). Sast. Valdis Villerušs (Ikšķiles almanahs 4). Rīga: Mantojums. 9-42. Kārkliņš, Ludvigs 1990 Mūzikas leksikons. Rīga: Zvaigzne. Kartsovnik, Viacheslav 2010 Historia de
Compassione Gloriosissimae VirginisMariae - das älteste vollständig erhaltene Werk der Hamburger Musikgeschichte. Das Hamburger Antiphonar ND VI471. Ein wiederentdecktes Musikdenkmal des 15. Jahrhunderts aus dem Hamburger Dom. Einführung -Edition -Faksimile. Bearb. von Jürgen Neubacher Viacheslav Kartsovnik. Wiesbaden. 13-16. Kleeman, Janice E. 1985-1986 The parameters of Musical Transmission. The Journal ofMusicology 4. University of California Press. 1-22. Klekere, Inara 2003 Die Grundzüge der Entwicklung des lettischen Buches bis zu der Mitte des 17. Jahrhunderts. World Library and Information Congress: óçthIFLA General Conference and Council. 1-9 August 2003, Berlin. 1-4. Klöckner, Stefan 1998 Semiologie. Die Musik in Geschichte und Gegenwart (MGG). Bd. 8. Kassel: Bärenreiter. 327-351. Kohlhaas, Emmanuela 2001 Musik und Sprache im Gregorianischen Choral. Stuttgart: Franz Steiner Verlag. Landwehr-Melnicki, Margaretha 1955 344 Das einstimmige Kyrie des lateinischen Mittelalters. Regensburg : Gustav Bosse.
Läpple, Alfred 1996 Kleines Lexikon des christlichen Brauchtums. Augsburg: Pattloch Verlag. Leclercq, Jean 1963 Wissenschaft und Gottverlangen. Düsseldorf: Patmos. Leichsenring, Hugo 1922 Hamburgische Kirchenmusik im Reformationsalter. Diss. phil. Berlin 1922. Hg. von Jeffery T. Kite-Powell (Hamburger Beiträge zur Musikwissenschaft 20). Hamburg: K. D. Wagner, 1982. Leidinger, P. Ambrosius OSB 1994 Der heilige Benedikt von Nursia. Strassbourg: Editions du Signe. Levāns, Andris 2001a 2001b 2005a 2005b 2011 2013 War Riga eine “heilige” Stadt im Mittelalter? Hansa yesterday -Hansa tomorrow. International conference Riga, June 8-і3,1998. Ed. by Ojārs Spārītis. Rīga: Vārds. 53-81. Die lebendigen Toten. Memoria in der Kanzlei der Erzbischöfe von Riga im Spätmittelalter. Kollektivität und Individualität. Der Mensch im östlichen Europa. Festschrift für Prof. Dr. Norbert Angermann zum ó;. Geburtstag. Hg. von Karsten Brüggemann, Thomas Bohn Konrad Maier (Studien zur Geschichtsforschung der Neuzeit 23). Hamburg: Kovač. 3-35. Hugo un viņa Didascalion Eiropas viduslaiku memoriālās kultūras kontekstā. Kentaurs XXI: Kulturoloģisks žurnāls, Nr. 38. Rīga: Minerva. 40-50. Jana Asmana kultūratmiņas teorija. Kentaurs XXI: Kulturoloģisks žurnāls, Nr. 38. Rīga: Minerva. 14-17. Liturģija un memorija viduslaiku Livonijā. Rīga (nepublicēta raksta manuskripts). Politiskās organizācijas modeļi viduslaiku Livonijā 13.-16. gadsimts: manifestācijas un leģitimācijas formas. Latvieši un Latvija. 2. sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts izcīnītā un zaudētā. Red. Tālavs Jundzis un Guntis Zemītis.
Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija. 52-76. Levy, Kenneth 1970 1987 1998 The Italian Neophites’ Chants. Journal ofthe American Musicological Society 23. Los Angeles: University of California Press. 181-227. Charlemagne’s Archetype of Gregorian Chant. Journal ofthe American Musicological Society 40. Los Angeles: University of California Press. 1-29. Gregorian Chant and the Carolingians. Princeton University Press. Liepiņa, Ilze 1997 Mūzikas kultūra Latvijā 15. -ιό. gs. Eiropas mūzikas kontekstā. Disertācija. Rīga: JVLMA. Markovits, Michael 1977 Das Tonsystem der abendländischen Musik im frühen Mittelalter (Publikationen der Schweizerischen Musikforschenden Gesellschaft II/30). Bern und Stuttgart: Peter Lang. McKinnon, James W. 1987 Music in Early Christian Literature (Cambridge Readings in the Literature of Music). Cambridge University Press. Merriam, Alan P. 1964 1982 The Anthropology ofMusic. Evanston, Illinois: Northwestern University Press. On Objections to Comparison in Ethnomusicology. Cross Cultural Perspectives on Music: Essays in Memory ofMieczysław Kolinski. Ed. by Robert Falck Timothy Rice. Toronto: University of Toronto Press. 175-188. 345
Mettig, Constantin 1880 Zur Verfassungsgeschichte des Rigaschen Domkapitels. Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands 12, Riga: Nicolai Kymmeľs Buchhandlung. 509-533. Metz, René 1987 Monasticism, Origins. Dictionary of the Middle Ages 8. New York: Charles Scribner’s Sons. 459-462. Meyer, Christian 2000 Die Tonartenlehre im Mittelalter. Die Lehre vom einstimmigen liturgischen Gesang. Hg. von Thomas Érteit Frieder Zaminer. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft. 135-215. Misans, Ilgvars 2006 Organisation und Ablauf der livländischen Land- und Städtetage. Jahrbuch für die Geschichte Mittel- und Ostdeutschlands 51 (2005). Hg. von Klaus Neitmann Wolfgang Neugebauer. München: K. G. Saur. 49-62. Möller, Hartmut 1991 1992 2000 Institutionen, Musikleben, Musiktheorie. NHdMw 2: Die Musik des Mittelalters. Laaber: Laaber-Verlag. Permanenter Wandel - wohin? BzG 13/14. Regensburg: Con Brio. 17-25. Gregorianischer Choral. Die Musik in Geschichte und Gegenwart (MGG). Bd. 3. Kassel: Bärenreiter. 190-224. Musch, Hans 1993 Musik im Gottesdienst. Bd. 1. Regensburg: Con Brio. Napiersky, Carl Eduard 1831 Chronologischer Conspect der Lettischen Literatur von 1587 bis 1830. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn. Nettl, Bruno 1981 Some Notes on the State of Knowledge about Oral Transmission and Music. International Musicological Society, Report on the Twelfth Congress, Berkeley 1977. 1982 1983 Ed. by Daniel Heartz Bonnie Wade. Basel: Bärenreiter. 139-144. Types of Tradition and Transmission. Cross-Cultural Perspectives on Music: Essays in Memory ofMieczysław
Kolinski. Ed. by Robert Falck Timothy Rice. Toronto: University of Toronto Press. 3-19. The Study ofEthnomusicology: Twenty-Nine Issues and Concepts. Urbana: University of Illinois Press. Neumann, Wilhelm 1912 Der Dom zu St. Marien in Riga, Baugeschichte und Baubeschreibung. Riga: G. Löffler. Oexle, Otto Gerhard 1994 Memoria in der Gesellschaft und in der Kultur des Mittelalters. Modernes Mittalalter. Neue Bilder einer populären Epoche. Hg. von Joachim Heinzle. Frankfurt a.M./Leipzig: Insel Verlag. 297-323. Ongaro, Giulio 2003 Music ofthe Renaissance. Westport, Connecticut: Greenwood Press. Pauly, Michel 2007 Messen, Jahrmärkte und Stadtentwicklung in Europa = Foires, marchés annuels et développement urbain en Europe. Hg. von Franz Irsigler Michel Pauly (Beiträge zur Landes- und Kulturgeschichte 5). Trier: Porta Alba. 346
2010 Vom regionalen Messesystem zum internationalen Netz von Messestädten. Netzwerke im europäischen Handel des Mittelalters. Hg. von Gerhard Fouquet Hans-Jörg Gilomen (Vorträge und Forschungen 72). Ostfildern: Thorbecke Verlag. 49-100. Phillips, Nancy 2000 Notationen und Notationslehren von Boethius bis zum 12. Jahrhundert. Die Lehre vom einstimmigen liturgischen Gesang. Hg. von Thomas Érteit Frieder Zaminer (Geschichte der Musiktheorie 4). Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft. 293-624. Pius X, Pope 1903 Motu proprio Tra le Sollecitudini, Church Documents, Instruction on Sacred Music. Encyclical promulgated on November 22,1903, pieejams http://www.adoremus.0rg/MotuProprio.html#anchor883761 (06.06.2018). Prānis, Guntars 2017 Das Missale Rigense und seine Rezeption in der frühen Reformation. Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis iç. Jahrhundert. Medien - Institutionen - Akteure. Bd. 1: Zwischen Reformation und Aufklärung. Hg. von Raivis Bičevskis, Jost Eickmeyer, Andris Levans et al. (Akademiekonferenzen 28). Heidelberg: Universitätsverlag Winter. 97-116. Prassl, Franz Karl 2008 2011 Gregorianische Paläographie. Lekciju kursa materiāli. Gracas Muzikas un tēlotājmākslas augstskola (nepublicēts autora manuskripts). Sankt Galler Handschriften als Ausdruck konkreter Aufführungstraditionen. BzG 52. Regensburg: Con Brio. 89-110. Rajeczky, Benjamin 1984 Ungarn: Choral im Volksmunde. Musikalische Volkskunde - aktuell: Festschrift für Ernst Klüsen zum 75. Geburtstag. Hg. von Günther Noll Marianne Bröcker. Bonn am Rhein: Peter Wegener. 375-390. Reckow, Fritz 1991
Zwischen Ontologie und Rhetorik. Traditionswandel und Traditionsverhalten. Hg. von Walter Haug Burghart Wachinger. Tübingen: Niemeyer. 145-178. Rehbein, Malte, Torsten Schassan Patrick Sahle (eds.) 2009 Kodikologie und Paläographie im digitalen Zeitalter = Codicology and Palaeography in the Digital Age (Schriften des Instituts für Dokumentologie und Editorik, 2). Norderstedt: Books on Demand. Rubenis, Andris 1997 Viduslaiku kultūra Eiropā. Rīga: Zvaigzne ABC. Rubin, Miri 2009 Emotion and Devotion: The Meaning ofMary in Medieval Religious Cultures. Budapest: Central European University Press. Rumphorst, Heinrich 1992 2010 2012 Gesangstext und Textquelle im Gregorianischen Choral. BzG 13/14. Regensburg: Con Brio. 181-209. Guntara Prāņa intervija ar autom. Berlīne, Vācija. 19. septembris (nepublicēts materiāls). Guntara Prāņa intervija ar autoru. E-pasta sarakste. 18.-22. maijs (nepublicēts materiāls). Sachs, Klaus-Jürgen 1983 Arten improvisierter Mehrstimmigkeit nach Lehrtexten des 14. bis 16. Jahrhunderts. BaslerJahrbuch für historische Musikpraxis 7. Winterthur: Amadeus Verlag. 166-183. 347
Saulnier, Daniel 1995 Le chant grégorien. Abbaye de Fontevraud: Centre Culturel de l’Ouest. Schmidt, Christopher 2004 Harmonia Modorúm: Eine gregorianische Melodielehre. Winterthur: Amadeus Verlag. Serafine, Mary-Louise 1988 Music as Cognition: The Development of Thought in Sound. New York: Columbia University Press. Signori, Gabriela 1995 Maria zwischen Kathedrale, Kloster und Welt. Hagiographische und historiographische Annäherungen an eine hochmittelalterliche Wunderpredigt. Sigmaringen: Thorbecke. Sutan, Toomas 1994 Codex der Preetzer Benediktinerinnen in dem Estnischen Historischen Museum zu Tallinn. (STM, 1994), pieejams http://www.musikforskning.se/stm/STM1994/STM1994-95 Siitan.pdf (06.06.2018). Šiliņš, Uldis 2006 Dziesmai vieni gala nava. Jāzeps Vītols savās un laikabiedru vēstulēs 1918-1944. Rīga: Nordik. Sproģis, Jūlijs 1941 Jāņu dziesmu melodijas. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums. Staris, Andris 2011 Rīgas Domskolai 800 gadu jubileja. Rīgas Domskola un izglītības pirmsākumi Baltijā: Starptautiskas konferences zinātnisko rakstu krājums. Sast. Aīda Krūze, Iveta Ķestere Alīda Zigmunde. Rīga: RaKa. 42-57. Steiner, Ruth 1991 Die Herkunft der Texte. NHdMw 2: Die Musik des Mittelalters. Laaber: Laaber Verlag. 33-53. Straubergs, Jānis 1936 Latviešu pirmās dziesmu grāmatas. Rīga: Ramave. Strohm, Reinhard 2005 The Rise ofEuropean Music ( 1380-1500 ). Cambridge University Press. Syamken, Georg 1999 Das Maleramt in Hamburg. Goldgrund und Himmelslicht. Die Kunst des Mittelalters in Hamburg. Hamburg: Dölling und Galitz. 63-68. Thompson Klein, Julie 1996 Crossing
Boundaries: Knowledge, Disciplinarities, and Interdisciplinarities. University Press of Virginia, Charlottesville. Treitler, Leo 1974 1975 1981 1982 1984a 348 Homer and Gregory: The Transmission of Epic Poetry and Plainchant. Musical Quarterly 60. Oxford University Press. 333-372. Centonate Chant: Übles Flickwerk or E pluribus unus? Journal ofthe American Musicological Society 28. Los Angeles: University of California Press. 1-23. Oral, Written, and Literate Process in the Transmission of Medieval Music. Speculum 56. Cambridge, MA: The Medieval Academy of America. 471-491. The Early History of Music Writing in the West .Journal ofthe American Musicological Society 35. Los Angeles: University of California Press. 237-279 From Ritual through Language to Music. SchweizerJahrbuch für Musikwissenschaft. New Series 2. Bern: Peter Lang. 109-123.
1984b 1988 1991 Orality and Literacy in the Music of the Middle Ages. Parergon: Bulletin ofthe Australian and New Zealand Association for Medieval and Renaissance Studies. New Series 2. Southern Hemisphere: Australian and New Zealand Association of Medieval and Early Modern Studies. 143-174. Communication regarding Levy’s “Charlemagne’s Archetype of Gregorian Chant”. Journal of The American Musicological Society 41. Los Angeles: University of California Press. 566-575. Mündliche und schriftliche Überlieferung: Die Anfänge der musikalischen Notation. NHdMw 2: Die Musik des Mittelalters. Laaber: Laaber Verlag. 54-93. Vanags, Pēteris 2000 Luterāņu rokasgrāmatas avoti: vecākā perioda ( 16. gs. -17. gs. sākuma) latviešu teksti. Rīga: Mantojums. Vīķis-Freibergs, Vaira (ed.) 1989 Linguistics and Poetics ofLatvian Folk Songs. Montreal Kingston: McGill-Queen’s University Press. Vītoliņš, Jēkabs 1934 Mūzikas vēsture. Rīga: Grāmatu Draugs. Vītols, Jāzeps 1926-1932 Lekciju pieraksti Baznīcas mūzikas vēsturē. 5 klades. Atrodas JVLMA Jāzepa Vītola arhīvā. Wagner, Peter 1970 Einführung in die Gregorianischen Melodien. Ein Handbuch der Choralwissenschaft. Zweiter Teil. Hildesheim: Georg Olms Verlag. Wegman, Herman A. J. 1994 Liturgie in der Geschichte des Christentums. Regensburg: Verlag Friedrich Pustet. Wegner, Alexander 1907 Zur Geschichte des baltischen Schulwesens. Baltische Monatsschrift 63. Riga. 403-426. Wolter, Heinz 1980 (Art.) Aflbert] II. Suerbeer. Lexikon des Mittelalters. Bd. 1. München/Zürich: Artemis. Sp. 287. Wright, Craig 1989 Music and Ceremony at Notre Dame ofParis,
500-1500 (Cambridge Studies in Music, II Series). Cambridge University Press. Zippe, Stephan 2001 Die Formel in den Gesängen des gregorianischen Meßpropriums. BzG 1. Regensburg: Con Brio. 21-57. |
any_adam_object | 1 |
author | Prānis, Guntars 1971- |
author_GND | (DE-588)118293904X |
author_facet | Prānis, Guntars 1971- |
author_role | aut |
author_sort | Prānis, Guntars 1971- |
author_variant | g p gp |
building | Verbundindex |
bvnumber | BV045397675 |
contents | Englische Zusammenfassung |
ctrlnum | (OCoLC)1096346182 (DE-599)BVBBV045397675 |
era | Geschichte gnd |
era_facet | Geschichte |
format | Book |
fullrecord | <?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><collection xmlns="http://www.loc.gov/MARC21/slim"><record><leader>00000nam a2200000 c 4500</leader><controlfield tag="001">BV045397675</controlfield><controlfield tag="003">DE-604</controlfield><controlfield tag="005">20191107</controlfield><controlfield tag="007">t|</controlfield><controlfield tag="008">190114s2018 xx agc| |||| 00||| lav d</controlfield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">9789934565557</subfield><subfield code="9">978-9934-565-55-7</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(OCoLC)1096346182</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(DE-599)BVBBV045397675</subfield></datafield><datafield tag="040" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-604</subfield><subfield code="b">ger</subfield><subfield code="e">rda</subfield></datafield><datafield tag="041" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">lav</subfield></datafield><datafield tag="049" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-12</subfield></datafield><datafield tag="084" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">OST</subfield><subfield code="q">DE-12</subfield><subfield code="2">fid</subfield></datafield><datafield tag="084" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">MUS</subfield><subfield code="q">DE-12</subfield><subfield code="2">fid</subfield></datafield><datafield tag="100" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Prānis, Guntars</subfield><subfield code="d">1971-</subfield><subfield code="e">Verfasser</subfield><subfield code="0">(DE-588)118293904X</subfield><subfield code="4">aut</subfield></datafield><datafield tag="245" ind1="1" ind2="0"><subfield code="a">Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā</subfield><subfield code="b">gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā</subfield><subfield code="c">Guntars Prānis</subfield></datafield><datafield tag="264" ind1=" " ind2="1"><subfield code="a">[Riga]</subfield><subfield code="b">Neputns</subfield><subfield code="c">2018</subfield></datafield><datafield tag="300" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">348 Seiten</subfield><subfield code="b">Illustrationen, Porträt, Noten</subfield></datafield><datafield tag="336" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">txt</subfield><subfield code="2">rdacontent</subfield></datafield><datafield tag="337" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">n</subfield><subfield code="2">rdamedia</subfield></datafield><datafield tag="338" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">nc</subfield><subfield code="2">rdacarrier</subfield></datafield><datafield tag="500" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">Ziņas par autoru: [351.] lpp. - Bibliogrāfija: 337.-[349.] lpp.</subfield></datafield><datafield tag="505" ind1="8" ind2=" "><subfield code="a">Englische Zusammenfassung</subfield></datafield><datafield tag="520" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora profesora Guntara Prāņa monogrāfija ir izcils notikums Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā, jo sniedz unikālu un līdz šim plašāk nezināmu informāciju par senākajām Latvijas mūzikas vēstures lappusēm – gregorisko korāli 15. gadsimta Rīgā. Gregoriskie dziedājumi ir pirmais repertuārs mūzikas vēsturē, kas dokumentēts rakstiski un tādējādi šodien tiek uzskatīts par profesionālās mūzikas sākumu Eiropā. Arī Latvijā senākā mūzikas vēstures liecība ir gregorisko dziedājumu pieraksti, kas atrodami Latvijas vēsturei nozīmīgajā liturģiskajā grāmatā – Rīgas misālē (Missale Rigense), kura dokumentē dievkalpojumu dzīvi Rīgas Domā 15. gadsimta otrajā pusē, apliecinot, ka viduslaiku Rīgas kultūras norises ir bijušas cieši saistītas ar Eiropas mūzikas kultūras un reliģiskās dzīves apriti.</subfield></datafield><datafield tag="648" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Geschichte</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Katoļu baznīca / Liturģija / Vēsture / 15. gs.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Katoļu baznīca Missale Rigense / Vēsture / 15. gs.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Rīgas Doma baznīca / Vēsture.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Gregoriskie dziedājumi / Latvija / Rīga / 15. gs. / Vēsture un kritika.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Baznīcas mūzika / Latvija / Rīga / Katoļu baznīca / 15. gs.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Misāles / Latvija / Rīga / Vēsture.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Manuskripti, viduslaiku / Latvija / Rīga.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Rīga (Latvija) / Baznīcas vēsture.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Faksimili.</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Gregorianischer Gesang</subfield><subfield code="0">(DE-588)4021952-5</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Mittelalter</subfield><subfield code="0">(DE-588)4129108-6</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="651" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074187-4</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="0"><subfield code="a">Lettland</subfield><subfield code="0">(DE-588)4074187-4</subfield><subfield code="D">g</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="1"><subfield code="a">Mittelalter</subfield><subfield code="0">(DE-588)4129108-6</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="2"><subfield code="a">Gregorianischer Gesang</subfield><subfield code="0">(DE-588)4021952-5</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="3"><subfield code="a">Geschichte</subfield><subfield code="A">z</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2=" "><subfield code="5">DE-604</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030783835&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Inhaltsverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030783835&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Literaturverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="n">oe</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="q">BSB_NED_20191107</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">780.9</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09024</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">200.9</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="f">09024</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="943" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030783835</subfield></datafield></record></collection> |
geographic | Lettland (DE-588)4074187-4 gnd |
geographic_facet | Lettland |
id | DE-604.BV045397675 |
illustrated | Illustrated |
indexdate | 2025-01-07T13:07:16Z |
institution | BVB |
isbn | 9789934565557 |
language | Latvian |
oai_aleph_id | oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-030783835 |
oclc_num | 1096346182 |
open_access_boolean | |
owner | DE-12 |
owner_facet | DE-12 |
physical | 348 Seiten Illustrationen, Porträt, Noten |
psigel | BSB_NED_20191107 |
publishDate | 2018 |
publishDateSearch | 2018 |
publishDateSort | 2018 |
publisher | Neputns |
record_format | marc |
spelling | Prānis, Guntars 1971- Verfasser (DE-588)118293904X aut Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā Guntars Prānis [Riga] Neputns 2018 348 Seiten Illustrationen, Porträt, Noten txt rdacontent n rdamedia nc rdacarrier Ziņas par autoru: [351.] lpp. - Bibliogrāfija: 337.-[349.] lpp. Englische Zusammenfassung Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora profesora Guntara Prāņa monogrāfija ir izcils notikums Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā, jo sniedz unikālu un līdz šim plašāk nezināmu informāciju par senākajām Latvijas mūzikas vēstures lappusēm – gregorisko korāli 15. gadsimta Rīgā. Gregoriskie dziedājumi ir pirmais repertuārs mūzikas vēsturē, kas dokumentēts rakstiski un tādējādi šodien tiek uzskatīts par profesionālās mūzikas sākumu Eiropā. Arī Latvijā senākā mūzikas vēstures liecība ir gregorisko dziedājumu pieraksti, kas atrodami Latvijas vēsturei nozīmīgajā liturģiskajā grāmatā – Rīgas misālē (Missale Rigense), kura dokumentē dievkalpojumu dzīvi Rīgas Domā 15. gadsimta otrajā pusē, apliecinot, ka viduslaiku Rīgas kultūras norises ir bijušas cieši saistītas ar Eiropas mūzikas kultūras un reliģiskās dzīves apriti. Geschichte gnd rswk-swf Katoļu baznīca / Liturģija / Vēsture / 15. gs. Katoļu baznīca Missale Rigense / Vēsture / 15. gs. Rīgas Doma baznīca / Vēsture. Gregoriskie dziedājumi / Latvija / Rīga / 15. gs. / Vēsture un kritika. Baznīcas mūzika / Latvija / Rīga / Katoļu baznīca / 15. gs. Misāles / Latvija / Rīga / Vēsture. Manuskripti, viduslaiku / Latvija / Rīga. Rīga (Latvija) / Baznīcas vēsture. Faksimili. Gregorianischer Gesang (DE-588)4021952-5 gnd rswk-swf Mittelalter (DE-588)4129108-6 gnd rswk-swf Lettland (DE-588)4074187-4 gnd rswk-swf Lettland (DE-588)4074187-4 g Mittelalter (DE-588)4129108-6 s Gregorianischer Gesang (DE-588)4021952-5 s Geschichte z DE-604 Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030783835&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Inhaltsverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030783835&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Literaturverzeichnis |
spellingShingle | Prānis, Guntars 1971- Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā Englische Zusammenfassung Katoļu baznīca / Liturģija / Vēsture / 15. gs. Katoļu baznīca Missale Rigense / Vēsture / 15. gs. Rīgas Doma baznīca / Vēsture. Gregoriskie dziedājumi / Latvija / Rīga / 15. gs. / Vēsture un kritika. Baznīcas mūzika / Latvija / Rīga / Katoļu baznīca / 15. gs. Misāles / Latvija / Rīga / Vēsture. Manuskripti, viduslaiku / Latvija / Rīga. Rīga (Latvija) / Baznīcas vēsture. Faksimili. Gregorianischer Gesang (DE-588)4021952-5 gnd Mittelalter (DE-588)4129108-6 gnd |
subject_GND | (DE-588)4021952-5 (DE-588)4129108-6 (DE-588)4074187-4 |
title | Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā |
title_auth | Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā |
title_exact_search | Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā |
title_full | Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā Guntars Prānis |
title_fullStr | Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā Guntars Prānis |
title_full_unstemmed | Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā Guntars Prānis |
title_short | Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā |
title_sort | missale rigense livonijas garigaja kultura gregoriskie dziedajumi viduslaiku riga |
title_sub | gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā |
topic | Katoļu baznīca / Liturģija / Vēsture / 15. gs. Katoļu baznīca Missale Rigense / Vēsture / 15. gs. Rīgas Doma baznīca / Vēsture. Gregoriskie dziedājumi / Latvija / Rīga / 15. gs. / Vēsture un kritika. Baznīcas mūzika / Latvija / Rīga / Katoļu baznīca / 15. gs. Misāles / Latvija / Rīga / Vēsture. Manuskripti, viduslaiku / Latvija / Rīga. Rīga (Latvija) / Baznīcas vēsture. Faksimili. Gregorianischer Gesang (DE-588)4021952-5 gnd Mittelalter (DE-588)4129108-6 gnd |
topic_facet | Katoļu baznīca / Liturģija / Vēsture / 15. gs. Katoļu baznīca Missale Rigense / Vēsture / 15. gs. Rīgas Doma baznīca / Vēsture. Gregoriskie dziedājumi / Latvija / Rīga / 15. gs. / Vēsture un kritika. Baznīcas mūzika / Latvija / Rīga / Katoļu baznīca / 15. gs. Misāles / Latvija / Rīga / Vēsture. Manuskripti, viduslaiku / Latvija / Rīga. Rīga (Latvija) / Baznīcas vēsture. Faksimili. Gregorianischer Gesang Mittelalter Lettland |
url | http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030783835&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=030783835&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |
work_keys_str_mv | AT pranisguntars missalerigenselivonijasgarigajakulturagregoriskiedziedajumividuslaikuriga |